52014DC0247

I. Konteksts

ES, tās dalībvalstis un citi būtiskie partneri ir veikuši daudzus pasākumus, lai uzlabotu spējas novērst ķīmiskos, bioloģiskos, radioloģiskos un kodolincidentus (CBRN) un ar sprāgstvielām saistītos incidentus un aizsargātu pilsoņus, iestādes un infrastruktūru pret šādiem incidentiem.

Tomēr nepieciešams darīt vēl vairāk. Pēc 2012. gadā sniegtajiem progresa ziņojumiem[1] par ES CBRN rīcības plānu[2] un ES rīcības plānu, kā uzlabot sprāgstvielu drošību[3], notika plaša apspriešanās ar dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām par to, kā vislabāk risināt šos jautājumus. Lai pievērstos galvenajām prioritātēm, kas jārisina ES līmenī, tika izveidota jauna CBRN-E programma.

Padome savos secinājumos, ko pieņēma 2012. gada 11. decembrī, "uzsver vajadzību apzināt jomas, kurās drošības pasākumi nav pietiekami, un pievērsties turpmākiem kopīgiem centieniem un noteikt tos par prioritāriem, lai pastiprinātu drošību augsta riska CBRN un E materiālu ražošanas, glabāšanas, apstrādes un pārvadāšanas laikā". Turklāt Padome mudina Komisiju "izmantot ES ķīmiskās, bioloģiskās, radioaktīvās un kodoldrošības rīcības plānu un Rīcības plānu, kā uzlabot sprāgstvielu drošību, par pamatu pārskatītas politikas veidošanai"[4].

Šis paziņojums ir pirmais posms jaunās CBRN-E programmas īstenošanā. Tā mērķis ir panākt progresu CBRN-E apdraudējuma atklāšanas jomā un ieviest efektīvus pasākumus, lai šo apdraudējumu un riskus atklātu un mazinātu ES līmenī.

II. Vispārējas ziņas un mērķi

II.1. Mainīga apdraudējuma un riska vide

Pilsoņu, iestāžu, infrastruktūras un aktīvu aizsardzība ir viens no ES Pretterorisma stratēģijas[5] četriem pamata pīlāriem. ES pieejā CBRN-E apdraudējumam vērā jāņem arī ES Iekšējās drošības stratēģija[6], kurā viens no galvenajiem mērķiem ir CBRN-E risku atklāšana un mazināšana.

Kā liecina INTCEN[7] vai Interpola ziņojumi, jaunākie notikumi dod pietiekamu iemeslu uzskatīt, ka CBRN materiālu un sprāgstvielu radītais apdraudējums joprojām ir liels un tas attīstās. Tādi notikumi kā teroristu uzbrukumi Madridē, Londonā un Maskavā un spridzināšana Bostonas maratona laikā pagājušajā gadā, kā arī džihādistu nesenais ieteikums darbības vērst uz vietām, kur pulcējas daudz cilvēku[8], liecina, cik inovatīvi un izdomas bagāti var būt uzbrukumu rīkotāji un ka ir labāk jāatklāj publisku pasākumu un pilsētvides drošības apdraudējums. Kaut arī teroristi lielākoties ir izmantojuši komerciālus vai pašdarinātus spridzekļus, būtisku apdraudējumu rada arī tādi CBRN aģenti kā zarīns, ricīns vai Sibīrijas mēra baktērijas. Kopš uzbrukuma Tokijas metro 1995. gadā, kurā tika izmantots ķīmiskais aģents (zarīns), un uzbrukuma Oregonā 1984. gadā, kurā tika izmantots bioloģiskais aģents (salmonella)[9], teroristu grupējumi ir centušies iegūt spējas darboties ar CBRN materiāliem. Šo jautājumu aktualizējusi arī nesenā zarīna gāzes izmantošana Sīrijā.

Katru gadu notiek simtiem CBRN materiālu zādzības un neatbilstīgas izmantošanas gadījumu. Nesenie augsti bagātināta urāna konfiscēšanas gadījumi (Gruzijā 2010. gadā un Moldovā 2011. gadā) liecina, ka radioloģisko un kodolmateriālu tirdzniecība joprojām ir būtiska problēma. Katru gadu Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) Incidentu un nelikumīgas tirdzniecības datubāzē (ITDB) tiek ziņots par vairāk nekā 150 šādiem gadījumiem. Daudzie nelikumīgas tirdzniecības gadījumu piemēri izceļ vajadzību izstrādāt efektīvus pretpasākumus, kas nebūtu vērsti vienīgi uz to, lai nepieļautu tirgotāju piekļuvi šādiem materiāliem, bet arī uz efektīvu atklāšanas stratēģiju.

Apdraudējumu var radīt arī augsti kvalificētas personas, kam ir piekļuve sensitīvai informācijai un materiāliem, piemēram, domājams, ka 2001. gadā uzbrukumu, kurā tika izmantotas Sibīrijas mēra baktērijas, sarīkoja bioloģiskās aizsardzības vecākais pētnieks, kas veica medicīnisku pētījumu ASV bruņoto spēku uzdevumā, savukārt CERN[10] strādājošs Francijas zinātnieks tika notiesāts par to, ka viņš palīdzēja Al-Qaeda sarīkot uzbrukumus Francijā.

Pēdējā laikā ir kļuvušas spraigākas ES diskusijas par radikalizāciju. Jaunākie ziņojumi vedina domāt, ka īpašas bažas rada personas, kas atgriežas no Sīrijas. Dažas un tām, kā arī citas radikalizētas personas, kurām ir piekļuve sensitīvām zonām un kuras tur strādā, varētu izmantot savas īpašās zināšanas, lai sarīkotu uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai, piemēram, ūdens attīrīšanas iekārtām, vai arī viņas var atslēgt elektrības padevi dzelzceļa elektroiekārtām. Šādam iekšējam apdraudējumam var būt starptautiska ietekme, tādēļ tas var radīt arī ES drošības apdraudējumu.

Nesens piemērs uzbrukumam viegli pieejamam mērķim ir spridzināšana Bostonas maratona laikā 2013. gadā, kurā uzbrucēji jaunieši izmantoja sen zināmu spridzekļu izgatavošanas metodi. Šis piemērs, kā arī agrākie uzbrukumi metro un dzelzceļam izceļ vajadzību pastiprināt apdraudējuma atklāšanu.

Lai arī darbam valsts līmenī aizvien ir būtiska loma cīņā pret terorismu, ir nepieciešama stingra, labāk izstrādāta un samērīga stratēģija, lai paredzētu un novērstu turpmākos CBRN-E riskus ES līmenī, tostarp vēršoties pret nelikumīgajām izgatavošanas, apstrādes, slēpšanas un uzglabāšanas metodēm.

Tādēļ ir svarīgi pieņemt proaktīvu pieeju un ieviest efektīvus, samērīgus aizsardzības pasākumus, tostarp novēršanas, gatavības un reaģēšanas pasākumus ES līmenī, vienlaikus ievērojot pamattiesības.

II.2. Kas ir sasniegts un kas patlaban tiek darīts ES līmenī

ES un tās dalībvalstis jau ir daudz paveikušas, risinot CBRN-E jomas prioritātes. Piemēram, ir izveidoti tādi datubāzes rīki kā Eiropas Bumbu datu sistēma (EBDS) un agrīnās brīdināšanas sistēma (EWS), kā arī darbojas Eiropas Spridzekļu un sprāgstvielu iznīcināšanas vienību tīkls (EEODN). Vēl viens piemērs ir jaunā regula (98/2013) par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu, kuras mērķis ir ierobežot plašas sabiedrības piekļuvi bīstamiem prekursoriem.

Papildus pētniecībai, apmācībai un izpratnes vairošanai ir veikti vairāki praktiski pasākumi, lai noteiktu labāko praksi un dalītos ar to, izmēģinātu jaunu aprīkojumu, izstrādātu ieteikumus speciālistiem, utt.

Progress ir panākts visās jomās, taču nesen veiktie abu CBRN-E plānu izvērtējumi liecināja, ka nepieciešams darīt vairāk, lai noteiktu prioritātes un labāk koncentrētos uz galvenajām jomām, kurās ES var sniegt pievienoto vērtību.

II.3. Nepieciešamība pievērsties CBRN-E riskiem ES līmenī

Vairākas pēc uzbrukumiem veiktās izmeklēšanas ir liecinājušas, ka sprādzienbīstamie materiāli un prekursori, kas izmantoti spridzekļu izgatavošanā, ir iepirkti vienā dalībvalstī un pārvesti uz citu dalībvalsti, kurā notika uzbrukumi. Interpola ikmēneša CBRN-E izlūkdatu ziņojumos minēti arī daudzi piemēri tam, kā mēģināts iegūt, kontrabandas ceļā ievest vai izmantot CBRN-E materiālus. Uzbrukumi, kuros izmantotas CBRN vielas, piemēram, ‎Ļitviņenko radioloģiskās noindēšanas gadījums, ir pierādījuši, ka CBRN bīstamās vielas ir neatklātas ievestas Eiropas Savienībā un izvestas no tās. Lieli radioloģiskie incidenti vai kodolincidenti vai bioloģisko aģentu (piemēram, SARS, H1N1 vai mutes un nagu sērgas vīrusa) apzināta izplatīšana varētu smagi skart cilvēkus un ekonomiku visā Eiropā.

ES 2012. gada trūkumu analīze attiecībā uz CBRN bīstamo aģentu atklāšanu, kas tika veikta sprāgstvielu rīcības plāna ietvaros, norāda uz daudzām nepilnībām sprādzienbīstamu situāciju atklāšanā, neraugoties uz tehnoloģiju attīstību, un tajā tiek pausta neatliekama vajadzība stiprināt ES atklāšanas spējas. Ziņojuma pamatā ir pārskats par drošības pasākumiem, aprīkojumu un procesiem, izmantojot jaunākos tehnoloģiskos sasniegumus, un tajā tiek aicināts veikt sīkāku pārskatu un uzsvērta nepieciešamība pastiprināt pasākumus dažādās sabiedrības drošības jomās. Pamatojoties uz šo trūkumu analīzi, Komisija arī 2013. gadā sāka ES trūkumu analīzi attiecībā uz CBRN bīstamo aģentu atklāšanu.

CBRN-E apdraudējums un riski visām ES dalībvalstīm ir vienādi. Tādēļ ES ir piemērotā situācijā, lai uzņemtos centrālo lomu, palīdzot atklāt un mazināt šādu apdraudējumu un nodrošinot, ka i) prioritāte tiek piešķirta būtiskākajām apdraudējuma jomām, ii) šīs problēmas tiek risinātas kolektīvi, iii) nenotiek pārklāšanās un iv) tiek maksimāli izmantoti apjomradītie ietaupījumi un sinerģija.

ES var sniegt pievienoto vērtību speciālistiem paredzētu praktisku un efektīvu rīku izstrādē gan ar darbsemināriem, norāžu materiāliem, apmācību un izpratnes vairošanu, gan atbalstu pētniecībai un testēšanas pasākumiem. Viens no piemēriem ir atbalsts, kas ATLAS tīkla ietvaros tiek sniegts ES policijas īpašo reaģēšanas vienību sadarbībai, tām kopīgi mācoties un darbojoties.

III. Jauna pieeja CBRN-E risku atklāšanai un mazināšanai

Šā paziņojuma mērķi ir labāk novērtēt riskus, izstrādāt pretpasākumus, dalīties ar zināšanām un labāko praksi, testēt un validēt jaunus aizsardzības pasākumus, ņemot vērā galīgo mērķi – pieņemt jaunus drošības standartus.

Ikvienā efektīvā risku mazināšanas stratēģijā nepieciešams pievērsties šādiem jautājumiem:

- esošā aprīkojuma un procesu efektivitāte un veiktspēja;

- jaunas bīstamas vielas;

- jauni uzbrukumu īstenošanas veidi;

- jaunas slēpšanas metodes, cenšoties apiet drošības kontroli;

- jauni uzbrukumu mērķi (viegli pieejami mērķi, kritiskā infrastruktūra, sabiedriskas vietas, ar aviāciju nesaistītas jomas).

Jauno pieeju praksē ieviesīs pakāpeniski, ņemot vērā katru apdraudējuma un vides veidu, nolūkā

- uzlabot risku atklāšanu;

- uzlabot pētniecības, testēšanas un validēšanas rezultātu izmantošanu;

- veicināt izpratnes vairošanu, apmācības kursus un mācības;

- veicināt vadošās valsts iniciatīvas un sadarboties ar rūpniecības nozari un citām drošības jautājumos ieinteresētajām personām;

- attiecīgā gadījumā ņemt vērā ārējo dimensiju.

Visā procesā ir svarīgi darbā iesaistīt visas ieinteresētās personas, piemēram, akadēmiskās aprindas, privāto sektoru un civilās aizsardzības iestādes, un sniegt pietiekamu finansiālo atbalstu, lai nodrošinātu, ka šīs jomas pasākumi un politika tiek pienācīgi īstenoti. Attiecībā uz katru no minētajiem pieciem aspektiem tiks noteiktas darbības, kurām ES veikums sniegs pievienoto vērtību.

III.1. Labāka atklāšana

Iepriekš mēs apdraudējuma novēršanas stratēģiju parasti balstījām uz vēsturiskiem datiem saistībā ar uzbrukumiem. Aizsardzības pasākumi bieži tika ieviesti pēc uzbrukumu sarīkošanas vai plānu atklāšanas, un mēs neesam bijuši pietiekami proaktīvi, izstrādājot efektīvu stratēģiju apdraudējuma atklāšanai un mazināšanai.

Efektīvu apdraudējuma atklāšanas stratēģiju var panākt vienīgi tad, ja tās izstrādē un pārskatīšanā tiek ņemtas vērā bīstamās vielas un apdraudējuma vide (aviācija, sabiedriskas vietas, kurās notiek sporta pasākumi, utt.).

Iepriekš izmantotās pieejas, kurās mēs mēģinām pielāgot drošības tehnoloģiju vai procesu konkrētam apdraudējumam, nav efektīvas. Katram aizsardzības uzdevumam jāapsver konkrētas uz risku balstītas pieejas, tostarp dažādu pasākumu klāsts, kas izstrādāti, lai efektīvi atklātu dažādu veidu apdraudējumu. Katra vide, ko plānojam aizsargāt, būtu rūpīgi jāizanalizē, un apsvērtajos pasākumos būtu jāņem vērā ne vien vēsturiskie dati, bet arī veidi, kā mazināt riskus, kuri rodas no jauna.

Ikvienas ES atklāšanas stratēģijas izstrādē būtu jābalstās uz konstatētajiem trūkumiem, kas uzsvērti ES 2012. gada trūkumu analīzē attiecībā uz CBRN bīstamo aģentu atklāšanu. Nesen veikts novērtējums arī liecina, ka, neraugoties uz pēdējos gados panākto būtisko progresu, joprojām ir daudz darāmā, lai efektīvi rastu risinājumu trūkumiem saistībā ar atklāšanas tehnoloģiju dažādās sabiedrības drošības jomās, tostarp attiecībā uz transportu. Tādēļ ar šiem pasākumiem nepieciešams rast risinājumu konstatētajām nepilnībām un izstrādāt reāli iespējamus risinājumus risku mazināšanai.

Īpašas problēmas saistībā ar CBRN-E apdraudējumu var radīt personas, kas darbojas iekšienē, un ir nepieciešams vairāk pasākumu pret iekšienē radīto CBRN apdraudējumu. Piemēram, viens no CBRN rīcības plāna pasākumiem paredz aicināt Komisiju un dalībvalstis apsvērt, kā uzlabot darbinieku drošības pārbaudes. Risinot iekšienē radītā apdraudējuma jautājumu, būtiska ir to darbinieku pienācīga drošības pārbaude, kuri ir iesaistīti sprāgstvielu un CBRN materiālu pilnā dzīves ciklā. Par šo tēmu ir veikts pētījums, kurā ieteikts veikt pasākumus, lai saskaņotu drošības pārbaudes procedūras CBRN-E nozarēs, sākot ar labākās prakses pieņemšanu attiecībā uz iepriekšējās darbības pārbaudi un drošības pārbaudi. Tā kā drošības pārbaužu procesi ir dalībvalstu kompetencē, Komisija cieši sadarbosies ar tām, lai risinātu šos jautājumus.

Komisija ir strādājusi ar gala lietotājiem, piemēram, privātām struktūrām un tiesībaizsardzības struktūrām, lai veidotu labāku izpratni par tehnoloģiskajām spējām. Šajā nolūkā ir izmantoti uz darbsemināru balstīti pasākumi, kuros tiesībaizsardzības un citu jomu darbinieki ir saņēmuši klasificētu informāciju par drošības tehnoloģiju un procesu ierobežojumiem. Tomēr nepieciešams darīt vairāk, lai gala lietotājus un speciālistus turpmāk iesaistītu atklāšanas izstrādes procesā. Pieredze, kas tika gūta Olimpisko spēļu laikā Apvienotajā Karalistē un Eiropas čempionātā futbolā, kas 2012. gadā notika Polijā, spilgti apliecināja tiesībaizsardzības nozares pausto galveno domu, proti, ka ar vienu atklāšanas rīku var būt par maz, un sistēmas darbību var uzlabot, apvienojot dažādus rīkus, piemēram, uzvedības analīzi apvienojot ar sprāgstvielu meklētāju suņu izmantošanu. Tas, kādu rīku izmantot, jānosaka atklāšanas uzdevumam, nevis otrādi.

Arī Komisija kopā ar speciālistiem veic dažādus praktiskus izmēģinājumus tādās jomās, kuras laboratorijas vidē atveidot nav iespējams. Tā mērķis ir izvērtēt un testēt tehnoloģiju, produktus un procesus, ņemot vērā dažādus atklāšanas mērķus, lai padarītu atklāšanu efektīvāku. Šāda izmēģinājuma piemērs ir CBRN-E atklāšanas aprīkojuma testēšana kopā ar Polijas iestādēm 2012. gada Eiropas futbola čempionāta laikā. Uz šo pasākumu balstoties, Komisija kopā ar Beļģijas policiju testēja CBRN-E atklāšanas aprīkojumu ES un Āfrikas samita laikā 2014. gada aprīļa sākumā. Izmēģinājums ietvēra atklāšanas nolūkā veiktus pasākumus samita norises vietā un Beļģijas metro, ātrvilcienos un lidostās.

Komisija

- sniegs atbalstu speciālistiem turpmākos īstermiņa izmēģinājumos, lai uzlabotu atklāšanu turpmākajos sporta, kultūras un citos lielos pasākumos, piemēram, Eiropas futbola čempionāta laikā 2016. gadā, tādējādi rezultātā izveidojot ES pieeju sabiedrisku pasākumu drošības jomā;

– pārskatīs un papildinās trūkumu analīzi attiecībā uz sprāgstvielu atklāšanu;

– veiks trūkumu analīzi attiecībā uz CBRN materiālu atklāšanu;

– politikas atbalstam sagatavos analītiskus dokumentus un pārskatus par CBRN un sprāgstvielu radīto apdraudējumu un riskiem dažādās sabiedrības drošības jomās, tostarp attiecībā uz transportu;

– rīkos un atbalstīs vairāk pasākumu, kas risina iekšienē radītā apdraudējuma jautājumu, piemēram, darbseminārus, izpratnes vairošanas pasākumus un pamatnostādnes par konkrēto jautājumu;

– iekļaus CBRN riskus pārnozaru pārskatā par dabas un cilvēku izraisītiem riskiem, ar kuriem var saskarties Savienība, kuru Komisijai jāizstrādā un jāatjaunina;

– papildinās esošos ES tīklus un kopā ar dalībvalstīm izskatīs iespēju izveidot civilmilitārās sadarbības grupas par a) atklāšanas tehnoloģijām un b) metodēm, lai apkarotu improvizētas spridzināšanas ierīces, pārnēsājamās pretgaisa aizsardzības sistēmas (MANPADS) un novērstu attiecīgu cita veida apdraudējumu, piemēram, CBRNE apdraudējumu[11].

III. 2. Labāka pētījumu, testēšanas un validācijas izmantošana

Dalībvalstīm, akadēmiskajām aprindām, rūpniecības nozarei un citām ieinteresētajām personām būtu kopā jāstrādā pie tā, lai konstatētu un definētu vajadzības, kuras CBRN-E pētījumiem būtu jāapmierina. Komisija ir finansējusi daudzus pētniecības pasākumus Septītās pamatprogrammas (FP7) ietvaros To rezultātus nepieciešams labāk izplatīt un pārvērst lietderīgos komerciālos produktos. Jaunajai pētniecības programmai "Apvārsnis 2020" būtu labāk jāatbilst politikas vajadzībām un gala lietotāju vajadzībām. Komisijai būs būtiska loma šajā ziņā.

1. Līdz šim 60 ar CBRN jomu saistītiem projektiem FP7 ietvaros ir piešķirts finansējums aptuveni 200 miljonu euro apmērā. Tam papildus vairāk nekā 67 miljoni tika piešķirti vairāk nekā 15 projektiem, kuru galvenā tēma ir sprāgstvielas. Kā piemērus var minēt PREVAIL (Sprāgstvielu prekursori: piedevas to izmantošanas mazināšanai, tostarp šķidrumi)[12] un lielapjoma demonstrācijas projektu EDEN[13], kas ir ļoti būtiski šai politikas jomai un praktiskajam darbam CBRN-E jomā.

2. Zinātnisku atbalstu CBRN-E politikas vajadzībām sniedz arī Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC).

Piemēram, tam ir ilgtermiņa pieredze kodoldrošuma, garantiju un drošības jomā, un tas ir piedalījies daudzos pētniecības projektos un sadarbojies ar būtiskiem partneriem. Piemēram, sadarbībā ar ASV partneriem tas ir īstenojis ITRAP+10 (Illicit Trafficking Radiation Detection Assessment Programme) projektu, kura mērķis bija testēt un novērtēt dažādu radiācijas atklāšanas aprīkojumu veiktspēju. Rezultāti varētu palīdzēt dalībvalstu iestādēm noteikt, kurš atklāšanas aprīkojums vislabāk atbilst to vajadzībām. Arī ražotāji ir saņēmuši ieteikumus par to, kā uzlabot aprīkojuma veiktspēju, drošumu un lietotājdraudzīgumu. Komisija arī turpmāk sniegs atbalstu šajā darbā.

JRC īsteno arī projektu, kura mērķis ir uzlabot SAEA Incidentu un nelikumīgas tirdzniecības datubāzi (ITDB). Kopā ar dalībvalstīm JRC ir sagatavojis labākās prakses apkopojumu par to, kā uzlabot ITDB ziņošanas kultūru un līdz ar to SAEA pieejamo datu kvalitāti. Turklāt JRC izstrādā drošu protokolu, lai radītu iespēju sniegt ziņojumus ITDB tiešsaistē.

3. Komisija ir iedibinājusi arī sadarbību starp dažādiem tiesībaizsardzības tīkliem. Tīklu mērķis ir labāk paust savas vajadzības jaunas tehnoloģijas jomā un izpētīt, vai ENLETS (Eiropas tiesībaizsardzības tehnoloģiju dienestu tīklu) varētu izmantot kā tiesībaizsardzības tīklu centru nolūkā sniegt informāciju par tiem pētniekiem un rūpniecības nozarei.

4. Lai papildinātu FP7 pētniecības pasākumus un atbalstītu sertificēšanas un standartizēšanas pasākumus dažādās jomās, Komisija ir veikusi jaunā aprīkojuma izmēģinājumus un testus. Tiek veikti izmēģinājumi ar esošo jaunāko tehnoloģiju, lai izpētītu, kā to vislabāk varētu pielāgot katras nozares vajadzībām. Lidostu pieredzei būtu jākalpo par piemēru labākajai praksei, ko varētu izmantot citās nozarēs.

Izmēģinājumos galvenā uzmanība tiek pievērsta sīkam izklāstam par to, kā speciālistiem būtu jāizmanto dažāds aprīkojums un procesi dažādās vidēs (transports, sabiedrības drošība, sporta pasākumi, u.c.). Tie arī sniedz speciālistiem un dalībvalstīm informāciju, kas izmantojama konkrētajā valstī izmantoto apdraudējuma atklāšanas rīku turpmākā uzlabošanā.

5. Komisija arī veic daudzus pasākumus šajā jomā, lai nodrošinātu standartu un testēšanas procedūru saskaņotu izstrādi. Nepieciešams izstrādāt un visā ES piemērot atbilstīgus uz apdraudējumu un riskiem balstītas atklāšanas standartus tā, lai visiem ES pilsoņiem būtu vienāda līmeņa aizsardzība. Šādi standarti arī palīdzētu tehnoloģiju piegādātājiem labāk izprast konkrētas tiesībaizsardzības prasības.

Atklāšanas standarti reaģēšanai uz zināmiem uzbrukumiem ir labi izstrādāti. Taču būtu jāņem vērā arī militārā tehnoloģija, prakse un pieredze, un attiecīgā gadījumā tā būtu jāpielāgo civilam lietojumam. Tiesībaizsardzības nozarei būtu jāstrādā kopā ar militāro nozari, lai veiktu pieredzes apmaiņu un rastu labākos risinājumus kopīgām problēmām.

Komisija

– arī turpmāk nodrošinās, ka pētniecībā tiek ņemtas vērā drošības politikas vajadzības, un palīdzēs veikt plānošanu tā, lai pētniecības prioritātes atspoguļotu tiesībaizsardzības un citu gala lietotāju vajadzības, kā arī politikas vajadzības;

– turpinās sniegt atbalstu CBRN-E pētniecības, testēšanas un validācijas pasākumiem un virzībai uz atbilstīgiem atklāšanas standartiem, kas pielāgoti katram vides veidam, tostarp tādiem projektiem kā ERNCIP (Eiropas references tīkls kritiskās infrastruktūras aizsardzībai);

– turpinās sniegt atbalstu ITRAP otrajam posmam – turpmākajam projektam, kurā pirmo reizi tiks novērtēta radioloģisko risku un kodolrisku un sprāgstvielu atklāšanas integrēšana vienā rīkā. Tā arī palīdz dalībvalstu laboratorijām iegūt akreditāciju radioloģisko risku un kodolrisku atklāšanā, novērtē jauno aprīkojumu radioloģisko risku un kodolrisku atklāšanai un, cieši sadarbojoties ar dažādām standartizācijas organizācijām, rada iespēju noteikt Eiropas vai starptautiskos standartus.

III.3. Apmācība, izpratnes vairošana un spēju veidošana

Efektīvai apmācībai un izpratnes vairošanai drošības jomas darbinieku vidū ir būtiska loma drošības pasākumu pareizā īstenošanā. Tādēļ Komisijai nepieciešams atvēlēt vairāk finansējuma un uzlabot apmācības iniciatīvas, kas sniedz tiesībaizsardzības nozarei un privātajai rūpniecības nozarei atbilstīgu apmācības atbalstu. Turpmāk minēti daži piemēri:

– sniegt atbalstu Eiropas Spridzekļu un sprāgstvielu iznīcināšanas tīklam (EEODN), kas dalībvalstu sprāgstvielu ekspertiem sniedz operatīvo forumu, kurā dalīties ar labāko praksi un veikt apmācību sprāgstvielu un CBRN radītā apdraudējuma jomās;

– uzlabot apmācības iespējas tiesībaizsardzības nozares speciālistiem, lai palīdzētu dalībvalstīm stāties pretī CBRN-E riskiem, piemēram, izmantojot dažādus tiesībaizsardzības tīklus (Atlas, Airpol, Railpol, Aquapol, utt.);

– palīdzēt izstrādāt kopīgu pieeju, kā stāties pretī turpmākiem uzbrukumiem viegli pieejamiem mērķiem (kāds, piemēram, bija uzbrukums Burgasas lidostā) Komisija kopā ar dalībvalstīm izstrādā rokasgrāmatu, kurā ietvertas norādes attiecībā uz viegli pieejamiem mērķiem lidostās;

– uzlabot civilmilitāro sadarbību, piemēram, Eiropas Aizsardzības aģentūrai un Komisijai kopīgi īstenojot apmācību (2014. gada pavasarī) par pārnēsājamām pretgaisa aizsardzības sistēmām (MANPADS), neaizsargātības pamatnostādnēm un novērtējuma metodoloģiju, kas notiks lidostu policijas tīkla (Airpol) kontekstā;

– ES Muitas atklāšanas tehnoloģiju ekspertu grupa, kura veic informācijas un labākās prakses apmaiņu nolūkā uzlabot CBRN-E apdraudējuma atklāšanas spējas un esošā un jaunā atklāšanas aprīkojuma veiktspējas standartus;

– apmācības iespējas, ko kodolatklāšanas, reaģēšanas un kodolkriminālistikas jomā sniedz Eiropas Kodoldrošības mācību centrs (EUSECTRA). Tā papildinās valsts mēroga apmācību un tiks veikta sadarbībā ar partneriem no dalībvalstīm un starptautiskām organizācijām. Apmācības programmas ietvers daudzdiciplīnu aspektus, tostarp tiesībaizsardzību, aizsardzību pret radiāciju un materiālu analīzi.

Būtu jāpastiprina arī centieni vairot izpratni un veidot spējas. To ietvaros vairāk būtu jāveic labākās prakses apmaiņa un norāžu izstrāde. Šādu pasākumu piemēri ir šādi.

1) Īpašās reaģēšanas policijas vienību tīkls ATLAS ir lielisks piemērs tam, kā ES veido spējas un stiprina uzticību šo vienību starpā, kuras tiek izmantotas tad, kad citi pasākumi nav devuši rezultātus. Atbalsts šādiem tīkliem palīdz ES veidot spējas, lai sagatavotos krīzēm, radītu sinerģiju un novērstu pārklāšanos dalībvalstu starpā, aizsargājot ES pilsoņus.

2) Darba grupa par sprāgstvielu meklētājiem suņiem ir speciālistu forums, kurš sekmīgi veicinājis dalīšanos ar labāko praksi par apmācību, izmantošanu un sertificēšanu, tostarp ar norāžu materiāliem un rokasgrāmatām. Tajā darbojas Komisijas un dalībvalstu eksperti, kā arī novērotāji no Kanādas un ASV.

3) Pašdarināti spridzekļi un relatīvi vieglā piekļuve materiāliem, no kā izgatavot bumbas, izceļ nepieciešamību veltīt vairāk pūļu šai jomai un ātri īstenot Regulu Nr. 98/2013 attiecībā uz piekļuves ierobežošanu sprāgstvielu prekursoriem, kurus var izmantot bumbu izgatavošanai.

4) Svarīgi apsvērt arī cilvēkfaktoru. Papildus atlasei un pamata apmācībai nepieciešams optimizēt un sīki reglamentēt tādus procesus kā, piemēram, trauksmes izšķirtspēju, lai ar aprīkojumu darbotos prasmīgi operatori, kas ir labi apmācīti un motivēti uzlabot sniegumu, pilnībā izmantojot pieejamo tehnoloģiju.

5) Nesen pieņemtais tiesību akts par ES Civilās aizsardzības mehānismu[14] paver ceļu Eiropas reaģēšanas spēju ārkārtas situācijās izveidei tāda rezervju saraksta veidā, kurā jau iepriekš ir brīvprātīgi iekļauti reaģēšanas resursi. Tas ietver konkrētas spējas rīcībai CBRN incidentu gadījumā (piemēram, CBRN atklāšanas un paraugu ieguves moduļus un meklēšanas un glābšanas grupas pilsētvidē CBRN apstākļos).

Komisija

– turpinās izstrādāt apmācības rīkus, rosināt labākās prakses apmaiņu un izstrādāt norāžu materiālus, lai sniegtu speciālistiem atbalstu modernas apmācības veidā, īpaši palīdzot tiesībaizsardzības speciālistiem uzlabot savu atklāšanas praksi, piemēram, EEODN pasākumu ietvaros;

– turpinās vairot izpratni par sprāgstvielu atklāšanas aprīkojuma iespēju ierobežojumiem;

– 2014. gada vidū publicēs instruktīvu rokasgrāmatu par viegli pieejamiem mērķiem ES lidostās, kura būs pieejama visiem policijas darbiniekiem ES lidostās, kuri ir lidostu policijas tīkla Airpol locekļi;

– izstrādās kvalitātes kontroles paraugprogrammas sprāgstvielu meklētāju suņu efektivitātes testēšanai (piemēram, Beļģijā, Ungārijā, Itālijā);

– sniegs Airpol locekļiem lidostu novērtēšanas apmācību attiecībā uz MANPADS;

– palīdzēs dalībvalstīm izstrādāt sprāgstvielu meklētāju suņu sertifikācijas protokolus, kas ir atzīti par labākajiem modeļiem pasaules mērogā;

– uzlabos savas pamatnostādnes par to, kā īstenot Regulu Nr. 98/2013 par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu;

– pievērsīsies cilvēkfaktora riskiem, veicinot programmu nolūkā panākt, ka personas, kas strādā ar atklāšanas aprīkojumu, ir labi apmācītas un motivētas, un uzlabos saziņu starp rūpniecības nozari, pakalpojumu sniedzējiem drošības jomā un dalībvalstīm, izmantojot darbseminārus un rīkus, un paaugstinās drošības līmeni;

– nodrošinās, ka CBRN riski tiek pienācīgi ņemti vērā Eiropas reaģēšanas spēju ārkārtas situācijās izveidē;

- būtu jāapsver ciešāka saikne ar apmācību un mācībām ES Civilās aizsardzības mehānisma ietvaros;

– paplašinās ar kodoldrošību saistīto apmācības kursu piedāvājumu Eiropas kodoldrošības mācību centrā (EUSECTRA).

III. 4. Veicināt vairāk vadošās valsts iniciatīvu un darbu ar rūpniecības nozari

Vadošās valsts iniciatīvas Komisija sāka 2012. gadā, un to mērķis ir panākt, ka dalībvalstis aktīvāk īsteno rīcības plānus CBRN un sprāgstvielu jomā. Komisija aicināja tās pieteikties par vadošajām valstīm attiecībā uz rīcībām, kuras tās uzskata par prioritāti un kuru īstenošanu varētu koordinēt ES līmenī. Līdz šim ir uzsāktas vai drīzumā tiks uzsāktas piecas iniciatīvas[15].

Vadošās valsts iniciatīvas būtu uzskatāmas par veidu, kā paātrināt lielu projektu sākuma posmu. Iniciatīvas aptver plašu tematisko loku. Pirmās iniciatīvas rezultātā tika izstrādāts projekts par augsta riska ķīmisko vielu tirdzniecības drošību, kuram Komisija sniedza finansējumu. Citas risina tādus jautājumus kā drošības noteikumi iekārtās, kuras apstrādā augsta riska bioloģiskos aģentus un toksīnus un kurās tie ir, vai arī, kā labāk izplatīt pētījumu rezultātus.

Komisija pastiprinās dialogu ar privāto sektoru – piemēram, tādu iekārtu operatoriem, kuras darbojas ar CBRN-E materiāliem, aprīkojuma ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem drošības jomā, lai labāk izprastu viņu vajadzības un bažas. Mērķis ir izveidot efektīvu publiskā un privātā sektora dialogu par CBRN-E apdraudējumu un riskiem līdzīgi tam, kāds notika par sprāgstvielu prekursoriem un kura ietvaros tika izveidota Pastāvīgā komiteja prekursoru jomā. Šajā komitejā darbojas gan dalībvalstu iestādes, gan nozares asociācijas.

Komisija

- proaktīvi iesaistīs ieinteresētās personas un rīkos sanāksmes ar dalībvalstu pārstāvjiem par CBRN-E jautājumiem, lai labāk risinātu novēršanas, gatavības un reaģēšanas pasākumus;

- izveidos platformu informācijas apmaiņai starp Komisiju, dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām un regulāri rīkos darbseminārus par gala lietotāju vajadzībām pētniecības jomā;

- arī turpmāk palīdzēs dalībvalstīm izvirzīt vadošās valsts pasākumus attiecībā uz vienu vai vairākām darbībām CBRN un sprāgstvielu rīcības plānos. Komisija īpaši rosinās iniciatīvas, kas pievēršas atklāšanas jautājumiem.

III. 5. Ārējā dimensija

CBRN-E draudi nepazīst robežu, kā to pierāda SARS un putnu gripas (H1N1) vīrusu uzliesmojumi. Lai arī tie notika netīšas vīrusu izplatīšanas rezultātā, to sekām bija pasaules mērogs. Apdraudējums, ko rada komerciālie un pašdarinātie spridzekļi, piemēram, spridzekļi, kas 2010. gadā bija ievietoti kravas lidmašīnās Jemenā, ir vēl viens piemērs tam, kā ārējais apdraudējums var sasniegt ES robežas.

Šā iemesla dēļ mums nepieciešams veidot attiecības ar trešām valstīm un sniegt atbalstu to gatavības un atklāšanas pasākumiem, lai nodrošinātu, ka spējam pienācīgi aizsargāt ES.

Tādēļ Komisija ierosina konsolidēt iniciatīvas “ES CBRN izcilības centri”[16] īstenošanu, kurā pašlaik piedalās vairāk nekā 44 valstis no astoņiem pasaules reģioniem. Šī ES iniciatīva, balstoties uz brīvprātīgu un augšupēju pieeju, sniedz partnervalstīm atbalstu un speciālās zināšanas (piemēram, valstu vajadzību novērtēšanu CBRN jomā; valstu rīcības plānu izstrādi; reģionālos projektus CBRN jomā).

Svarīgi arī turpināt sadarbību ar būtiskiem starptautiskiem partneriem. Viens no piemēriem ir ES un ASV sprāgstvielu ekspertu forums, kura ES un ASV piektā sanāksme notika 2013. gada novembrī. Trijās darba grupās – par atklāšanu, informācijas apmaiņu un apmācību – tika konstatēts, ka šajās jomās ir gūti labi panākumi. Forums dod dalībvalstu ekspertiem iespēju iesaistīties biežās apmācību apmaiņās, dalīties ar informāciju par dažādām bumbu izgatavošanas ierīcēm un CBRN aģentiem, šai nolūkā izmantojot esošos mehānismus, piemēram, Interpola paziņojumus, Eiropolu un ASV TRIP wire sistēmu.

Cits šādas sadarbības piemērs ir trešo valstu iestāžu ieinteresētība par darba grupu par sprāgstvielu meklētājiem suņiem un ES praksi un standartiem saistībā ar sprāgstvielu meklētājiem suņiem, ko, iespējams, ieviesīs Kanādā.

Komisija arī aktīvi piedalās starptautiskās ekspertu sanāksmēs, piemēram, Starptautiskajā kodolmateriālu kriminālistikas tehniskajā darba grupā vai Nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas globālajā iniciatīvā, kuras kalpo par veidu, kā izstrādāt labo praksi un norāžu dokumentus.

Komisija

– strādās, lai gūtu praktiskus rezultātus ES un ASV sprāgstvielu ekspertu darbā, tostarp, daloties atziņās, kas gūtas, īstenojot attiecīgo regulējumu ķīmisko prekursoru jomā un citus kontroles pasākumus; – izskatīs jaunas iespējas, kā dalīties ar informāciju un labāko praksi attiecībā uz publiskā un privātā sektora dalībnieku informēšanu par pašdarinātu spridzekļu incidentu indikatoriem un aizsardzības pasākumiem;

– organizēs izmēģinājuma projektus, sniedzot trešām valstīm tehnisko palīdzību un apmācību, piemēram, attiecībā uz neaizsargātības novērtējumu nolūkā palīdzēt tām veidot spējas. Pirmā apmācība varētu balstīties uz ES norāžu materiālu par viegli pieejamiem mērķiem lidostās;

– izmantojot darba grupas par sprāgstvielu meklētājiem suņiem resursus, kopā ar ASV izstrādās sprāgstvielu meklētāju suņu programmas;

– sniegs atbalstu, lai veiktu ES labākās prakses un informācijas par sprāgstvielu meklētāju suņu programmām apmaiņu ar trešām valstīm, kuras ir ieinteresētas šādā apmaiņā (ar Kanādu, ASV, u.c.);

– strādās ar dalībvalstīm, lai sniegtu atbalstu starptautisko ekspertu grupu darbam kodoldrošības jomā.

Komisija arī izskatīs veidus, kā sniegt finansiālu atbalstu ierosinātajiem pasākumiem.

Līdz šim no pašreizējās Komisijas finansējuma programmas “Noziedzības profilakse un apkarošana” (2007.-2013. g.) ir atvēlēti vairāk nekā 20 miljoni euro, lai finansētu gandrīz 30 CBRN projektus un vairāk nekā 20 projektus, kuros uzsvars ir likts uz sprāgstvielām. Tie aptver plašu pasākumu klāstu, sākot no apmācības sesijām un pasākumiem (piemēram, tie, kurus rīko EEODN) un jaunu atklāšanas skrīninga metožu izstrādes līdz IT rīkiem informācijas apmaiņai, piemēram, Eiropas bumbu datu sistēma (EBDS).

Tiek gatavota nākamā finansējuma programma – "Iekšējās drošības fonds – Policija" (2014.-2020. g.) Politikas dialogu ietvaros ar katru dalībvalsti Komisija ir uzsvērusi nepieciešamību panākt labākas CBRN-E reaģēšanas spējas, nepieciešamību izmantot esošās sistēmas un datubāzes informācijas apmaiņai (piemēram, SCEPYLT[17], Agrīnās brīdināšanas sistēmu un Eiropolā bāzēto EBDS) un to, cik svarīgi ir vairot izpratni par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecības un izmantošanas jauno regulējumu.

Komisija mērķtiecīgāk sadalīs resursus, kas pieejami Iekšējās drošības fonda ietvaros, un labāk izmantos finansējumu jaunās pētniecības programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros, lai ES finansētie pasākumi labāk atbilstu lietotāju vajadzībām un vairāk saskanētu ar CBRN-E politiku ES līmenī.

IV. SECINĀJUMI

Tā kā teroristiem, kas cenšas nodarīt kaitējumu, pielietojot CBRN-E materiālus, piemīt inovācijas un jaunu iespēju izmantošanas spējas, ES nepieciešams pieņemt proaktīvāku pieeju CBRN-E materiālu atklāšanai. Šajā jaunajā pakāpeniskajā pieejā tiek apsvērts katrs apdraudējuma un vides veids, izmantojot labākus pētījumus, testēšanu un validēšanu, veicinot izpratnes veidošanu, apmācību un mācības un iesaistot visas ieinteresētās personas. Komisija uzskata, ka ar šo jauno pieeju tā spēj aktīvi darboties ES līmenī, palīdzot dalībvalstīm un citiem svarīgiem procesa dalībniekiem uzlabot Eiropas pilsoņu drošību.

Tiek sākts darbs pie šajā paziņojumā ierosināto iniciatīvu īstenošanas, kas ir pirmā sastāvdaļa jaunajā CBRN-E programmā. Pirmajā gadā tiks risinātas neatliekamākās vajadzības saistībā ar CBRN-E risku atklāšanu un mazināšanu. Vienlaikus turpināsies darbs ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām visās citās programmā noteiktajās būtiskajās jomās. Mērķis ir ierosināt darbības arī citās jomās, lai efektīvi novērstu CBRN-E apdraudējumu un riskus ES līmenī un reaģētu uz tiem.

[1] Progresa ziņojums par ES CBRN rīcības plāna īstenošanu, 2012. gada maijs (publiskā redakcija): http://ec.europa.eu/dgs/home-affairs/what-we-do/policies/crisis-and-terrorism/securing-dangerous-material/docs/eu_cbrn_action_plan_progress_report_en.pdf

Progresa ziņojums par ES Rīcības plāna, kā uzlabot sprāgstvielu drošību, īstenošanu (publiskā redakcija): http://ec.europa.eu/dgs/home-affairs/what-we-do/policies/crisis-and-terrorism/explosives/docs/progress_report_on_explosives_security_2012_en.pdf

[2] Padomes dokuments 15505/1/09 REV 1.

[3] Padomes dokuments 8109/08.

[4] Padomes dokuments 16980/12.

[5] Padomes dokuments 14469/4/05 REV 4.

[6] COM(2010) 673 galīgā redakcija.

[7] ES Izlūkdatu analīzes centrs.

[8] Al-Qaeda Arābijas pussalā izdotā tiešsaistes žurnāla "Inspire" 12. (2014. gada pavasara) izdevumā džihādistiem tiek ieteikts uzbrukumus vērst pret vietām, kur pulcējas daudz cilvēku, piemēram, sporta pasākumiem, tūristu iecienītiem objektiem, vēlēšanu kampaņu pasākumiem un festivāliem, izmantojot transportlīdzekļos ievietotus pašdarinātus spridzekļus.

[9] Reliģiskā kulta Rajneeshee piekritēju bioloģiskā terorisma uzbrukums 1984. gadā bija lielākais bioloģiskais uzbrukums ASV vēsturē, un tajā saindējās 750 cilvēki.

[10] Eiropas Kodolpētījumu organizācija.

[11] Kā noteikts arī COM(2013)542 final; Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Ceļā uz konkurētspējīgāku un efektīvāku aizsardzības un drošības nozari".

[12] PREVAIL, kurš FP7 ietvaros saņēma atbalstu 4,3 miljonu euro apmērā, bija pirmais projekts ES CBRN rīcības plāna "novēršanas" sadaļā. Tas pievērsās drošības problēmai, ko rada ķīmiskās vielas, kuras ir pieejamas plašai sabiedrībai, jo ikdienā tām ir likumīgs pielietojums, taču tās var izmantot ļaunprātīgi, lai izgatavotu pašdarinātus spridzekļus. Pirmais PREVAIL mērķis bija ierobežot iespējas šīs ikdienā izmantojamās ķīmiskās vielas izmantot kā sprāgstvielas vai sprāgstvielu prekursorus, identificējot inhibitorus, ko tām varētu pievienot. Otrs PREVAIL mērķis bija uzlabot uz mēslošanas līdzekļu bāzes izgatavotu pašdarinātu spridzekļu atklājamību, izpētot, kādus marķierus var pievienot mēslošanas līdzekļiem, un izstrādājot šo marķieru detektorus. Tādējādi PREVAIL sniedza tiešu atbalstu ES politikai, mazinot dažām ikdienā lietotām ķīmiskām vielām piemītošo prekursoru potenciālu, ierobežojot sprāgstvielu prekursoru pieejamību un uzlabojot to atklājamību un izsekojamību.

[13] FP7 nozīmīgākais projekts CBRN jomā ir lielapjoma demonstrācijas projekts EDEN (kurā piedalās 39 partneri un ES ieguldījums ir 24 miljoni euro). EDEN projektā tiks izmantota iepriekšējo pētniecības un izstrādes pasākumu ietvaros izstrādāto rīku un sistēmu pievienotā vērtība, un to pielāgošanā un integrācijā tiks uzlabots noturīgums attiecībā uz CBRNE. EDEN projekta koncepcija ir izveidot "rīku komplektu kopumu" EDEN Store, lai sniegtu ieinteresētajām personām piekļuvi tādām savietojamām spējām no sertificēta lietotņu kopuma, kuras tās uzskata par svarīgām vai kuras tās var atļauties. Tas dalīs izstrādes slogu un ļaus izmantot pieredzi un stiprināt lietotnes.

[14] Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES par Savienības Civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).

[15] Oficiāli uzsāktās iniciatīvas:

1. ES CBRN rīcības plāna C7. un C11. darbība; vada Nīderlande un Apvienotā Karaliste.

2. B2. darbība; vada Francija.

3. H29. darbība; vada Apvienotā Karaliste.

4. H63. darbība; vada Zviedrija ciešā sadarbībā ar Nīderlandi un Apvienoto Karalisti.

[16] Tā tika sākta 2010. gadā Stabilitātes instrumenta (IfS) ietvaros un tagad tiek turpināta jaunā Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta (IcSP 2014-2020) ietvaros.

[17] SCEPYLT – Eiropas sprāgstvielu kontroles informācijas sistēma terorisma novēršanai un apkarošanai. Sistēmu izmanto informācijas apmaiņai par sprāgstvielu starpvalstu apriti.