52010DC0068

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 24.2.2010

COM(2010)68 galīgā redakcija

2008/0247 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM

atbilstoši 294. panta 6. punktam Līgumā par Eiropas Savienības darbību par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem

2008/0247 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM

atbilstoši 294. panta 6. punktam Līgumā par Eiropas Savienības darbību par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem (Dokuments attiecas uz EEZ)

PRIEKŠVĒSTURE

Datums, kad priekšlikums nosūtīts Eiropas Parlamentam un Padomei (dokuments COM(2008) 852, galīgā redakcija — 2008/0247 (COD)): | 11.12.2008. |

Eiropas Parlamenta atzinuma datums (pirmais lasījums): | 23.04.2009. |

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma datums: | 15.07.2009. |

Reģionu komitejas atzinuma datums: | 07.10.2009. |

Padomes nostājas pieņemšanas datums (vienprātīgi pieņemta pirmajā lasījumā): | 22.02.2010. |

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMA MĒRĶIS

Regulas projekta mērķis ir aicināt dalībvalstis un jo īpaši dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājus attīstīt „konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem” paredzētu Eiropas dzelzceļa tīklu, kuru veido kravu pārvadājumiem domāti starptautiski dzelzceļa koridori.

Šiem koridoriem vajadzētu ļaut kravas vilcieniem izmantot labas kvalitātes vilcienu ceļus, lai uzlabotu kravas vilcienu drošību un konkurētspēju. Šo koridoru izveide vienlaikus ļaus izbrīvēt papildu jaudas dzelzceļa kravu pārvadājumiem.

Šajā nolūkā Komisija ierosina kravu pārvadājumu koridoru izveidē vadīties pēc četrām prioritātēm:

- pastiprināt sadarbību starp dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem gan infrastruktūras operatīvās vadības jomā, gan ieguldījumu jomā, proti, izveidojot pārvaldes struktūru katram koridoram;

- palielināt šajos koridoros kravu pārvadājumiem iedalītās infrastruktūras jaudas drošību;

- veicināt lielāku koordināciju starp dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību un kravu termināļu pārvaldību (jūras un iekšzemes ostas, šķirotavas u.c.);

- nodrošināt nediskriminējošu piekļuvi šiem koridoriem visiem tirgus dalībniekiem.

VISPĀRĪGI KOMENTĀRI PAR PADOMES NOSTĀJU

Padomes nostājā pirmajā lasījumā ir saglabāti Komisijas sākotnējā priekšlikuma galvenie principi. Daži elementi — attiecībā uz koridoru izvēli, sadarbību starp infrastruktūras pārvaldītājiem un prioritāti, kas piešķirta kravu pārvadājumiem, — tomēr tika mīkstināti.

Savukārt citi elementi, tādi kā noteikumi par tiesīgajiem pretendentiem un par pienākumu izmantot vienas pieturas aģentūras starptautisko vilcienu ceļu pieprasījumiem, tika dzēsti vispār.

Neraugoties uz šīm izmaiņām, Komisija uzskata, ka Padomes nostāja pirmajā lasījumā joprojām atbilst Komisijas sākotnējā priekšlikuma mērķim.

SĪKĀK IZKLĀSTĪTI KOMENTĀRI PAR PADOMES NOSTĀJU PIRMAJĀ LASĪJUMĀ

Komisijas priekšlikuma galvenie grozījumi

- Dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru izvēle (3. pants) Komisijas sākotnējā priekšlikumā ir paredzēts katrā dalībvalstī izveidot 1 līdz 3 koridorus, kas ir izvēlēti, pamatojoties uz attiecīgo dalībvalstu un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju argumentētajiem priekšlikumiem. Padome ierosina divu posmu pieeju: koplēmuma procedūrā izvēlēties koridoru pirmo grupu, kuru ietver regulas pielikumā, un minētos koridorus izveidot trīs gados pēc regulas pieņemšanas; pārējos koridorus (vismaz vienu katrā dalībvalstī) izvēlēties, pamatojoties uz dalībvalstu argumentētajiem priekšlikumiem.Lai gan priekšlikuma mērķis ir izveidot tirgus vajadzībām atbilstošus koridorus, pirmo koridoru grupu nosaka politiski. Turklāt šāda politiskā pieeja ir pretrunā tiesību akta priekšlikuma primārajam mērķim veicināt infrastruktūras pārvaldības uzlabošanu pāri valstu robežām, kas ir atšķirīgs no mērķa veidot jaunu infrastruktūru.

- Koridoru pārvaldība (7. pants) Sākotnējā priekšlikumā ir paredzēts, ka pārvaldība galvenokārt balstās uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju darbību, proti, veidojot pārvaldes struktūru, kurai ir priekšsēdētājs un patstāvīgas juridiskās personas statuss. Padome vēlas vienkāršot šīs organizācijas struktūru (neparedzot nedz priekšsēdētāju, nedz patstāvīgas juridiskas personas statusu) un, balstoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar dažiem ERTMS koridoriem, ieviest dalībvalstu īstenotu uzraudzību, izveidojot izpildstruktūru, kurā ietilpst dalībvalstu pārstāvji.Komisija var pieņemt priekšlikumu par šādas uzraudzības ieviešanu ar nosacījumu, ka tā neapdraud infrastruktūras pārvaldītāju vadības neatkarību.

- Vienas pieturas aģentūra (12. pants) Sākotnējā priekšlikumā ir paredzēts, ka starptautisko vilcienu ceļu pieprasījumus veic vienas pieturas aģentūrā. Padomes nostājā pirmajā lasījumā šādas vienas pieturas aģentūras izmantošana ir padarīta fakultatīva. Komisija var piekrist šādām izmaiņām.

- Jaudas iedalīšana kravas vilcieniem (13. pants) Šis pants ir regulas svarīgākais pants. Priekšlikuma nolūks ir garantēt pietiekamu papildu jaudu kravas vilcieniem, definējot procedūru, kas atbilst lietotāju vajadzībām. Jaudas pieprasījums kravas vilcieniem ir atkarīgs no tirgus vajadzībām, un to nevar nemainīgi noteikt vienu gadu iepriekš, kā tas ir pasažieru vilcienu gadījumā.Tāpēc Komisijas priekšlikumā ir ierosināts ikgadēja kustības grafika veidošanā paredzēt vajadzīgās jaudas iedalīšanu, kā arī saglabāt jaudas rezervi grafikā, lai varētu reaģēt uz ad hoc vilcienu ceļu pieprasījumiem kravas vilcieniem.Lai gan Padome ir sekojusi Komisijas priekšlikumam un ir pat padarījusi to funkcionālāku (definējot iepriekš iedalītus vilcienu ceļus), tā vēlas ierobežot šā iepriekšējā iedalījuma un šīs jaudas rezerves ietekmi, ieviešot atsauci uz pasažieru pārvadājumu vajadzībām.

- Prioritātes noteikumi avāriju gadījumā (15. pants) Komisijas priekšlikumā ir paredzēts, ka vilciens precīzi pēc grafika var turpināt kursēt pēc grafika arī traucējumu gadījumā. Padomes nostājā pirmajā lasījumā ir izteikts priekšlikums censties arī pēc iespējas mazināt tīkla [darbības] atjaunošanas kopīgo laiku (A), ņemot vērā visu transporta veidu vajadzības (B).Līdz ar Direktīvu 2001/14/EK Padomes pievienotais papildinājums (A daļa) ir lieks. B daļa kā tiesību norma nav pietiekami skaidra un viegli saprotama. Tā var radīt atšķirīgas interpretācijas, kas var būt pretrunā šīs regulas mērķim.

- Grozījumi kravu pārvadājumu koridoru izveidi vai izmaiņas nosakošo kritēriju sarakstā Komisijas priekšlikums un 2009. gada 11. jūnija politiskā vienošanās paredz iespēju atbilstīgi komiteju procedūrai ( PRAC ) izdarīt grozījumus šajā kritēriju sarakstā, kas norādīts II pielikumā. Pēc Līguma par Eiropas Savienības darbību stāšanās spēkā komiteju procedūra ir aizstāta ar tiesību aktu deleģēšanu. Šajā ziņā Komisija ieņem šādu nostāju.

- Komisijas pilnvaru ierobežošana: Padome vēlējās ierobežot Komisijas pilnvaras attiecībā uz deleģētajiem tiesību aktiem, nosakot, ka Komisijai jāņem vērā sekundārie tiesību akti un svarīgi dzelzceļa politikas elementi.Šis Padome papildinājums neatbilst prasībām par tiesību aktu deleģēšanu. Turklāt šis papildinājums ir lieks, jo ir pats par sevi saprotams, ka Komisija, būdama Līgumu uzraudzītāja, ņems vērā sekundāros tiesību aktus.

- Deleģēšana un iebildumi pret deleģētajiem tiesību aktiem: saskaņā ar Komisijas paziņojumu par LESD 290. panta piemērošanu un pamatojoties uz Padomes nostājā paredzēto konkrēto pasākumu analīzi, kā arī ņemot vērā Padomes dokumentā paredzētās atsaukšanas tiesības, Komisija dod priekšroku pilnvaru deleģēšanai uz nenoteiktu laiku, tomēr var pieņemt Padomes ierosināto pieeju (5 gadi ar automātisku atjaunošanu). Turklāt Komisija pauž nožēlu par to, ka Padome pirmajā lasījumā nosaka Padomei un Parlamentam trīs mēnešu termiņu iebildumu iesniegšanai. Komisija dod priekšroku tam, ka termiņš iebildumu iesniegšanai ir divi mēneši un to pēc Padomes vai Parlamenta ierosinājuma var pagarināt par vienu mēnesi. Tas ļautu uzlabot procedūras efektivitāti, neapstrīdot principu, ka kopējais termiņš ir trīs mēneši.

- Apspriešanās ar speciālistiem: Komisija ir ņēmusi vērā apsvērumu, kurā noteikts, ka deleģēto tiesību aktu sagatavošanas posmā jāapspriežas ar speciālistiem. Komisija uzskata, ka speciālistu grupām nevar būt oficiāls institucionāls statuss. Šādu apsvērumu arī nevar iekļaut pamatdokumenta tekstā. Šajā kontekstā Komisijas atsaucas arī uz savu 2009. gada 9. decembra paziņojumu.

Parlamenta grozījumi, kas pilnībā vai daļēji iekļauti Padomes nostājā pirmajā lasījumā

- Kravu pārvadājumu koridoru pārvaldība Koridoru pārvaldības organizācija balstās uz divām struktūrām: vadības komiteju, kuru veido infrastruktūras pārvaldītāju pārstāvji, un izpildkomiteju, kurā ir dalībvalstu pārstāvji (31. grozījums). Komisijas sākotnējā priekšlikumā bija paredzēta tikai viena struktūra, kuru veidotu infrastruktūras pārvaldītāju pārstāvji.Dalībvalstu īstenota papildu uzraudzība ir iespējama ar nosacījumu, ka tā neapdraud infrastruktūras pārvaldītāju vadības neatkarību.

- Noteikumi par satiksmes vadību Eiropas Parlaments (62. grozījums), tāpat kā Padome, mīkstināja noteikumus par satiksmes vadību traucējumu gadījumā. Komisija var akceptēt, ka noteikumu „kravas vilciens precīzi pēc grafika arī traucējumu gadījumā turpina kursēt pēc grafika” piemēro „iespēju robežās” un ne sistemātiski.Tomēr Komisija nevar akceptēt to, ka šis noteikums nebūs spēkā attiecībā uz maksimumstundām, t.i., attiecībā uz tiem dienas periodiem, kuros to var izmantot. Komisija turklāt uzskata, ka mērķis iespējami ātri panākt situācijas normalizēšanos jau ir paredzēts spēkā esošajos tiesību aktos. Tāpēc nav lietderīgi iekļaut noteikumu šādā redakcijā.

Komisijas atbalstītie Eiropas Parlamenta grozījumi, kas nav iekļauti Padomes nostājā pirmajā lasījumā

- Jaudas iedalīšana Eiropas Parlamenta grozījumi šajā sakarā (proti, 52. un 54. līdz 58. grozījums) pēc būtības nemaina Komisijas sākotnējo priekšlikumu. Savukārt Padomes nostājā pirmajā lasījumā ir atsauces uz pasažieru pārvadājumiem, kas ievieš papildu neskaidrības un nešķiet piemērotas tiesību aktam, kura mērķis ir nodrošināt lielākas garantijas kravas vilcieniem.

- Kravu pārvadājumu koridoru atlase Padomes nostāja pirmajā lasījumā atšķiras no Eiropas Parlamenta nostājas, jo tajā ir paredzēts koridoru saraksts, ko pievieno kā pielikumu un par ko izlemj koplēmuma procedūrā.

SECINĀJUMI

Komisija uzskata, ka Padomes nostāja, kuru vienprātīgi pieņēma pirmajā lasījumā, var palīdzēt sasniegt priekšlikuma vispārējos mērķus, neraugoties uz pārlieku politizēto pieeju un to, ka tā nav pietiekamā mērā vērsta uz faktisko tirgus vajadzību apmierināšanu un ka tajā nav paredzētas pietiekami vērienīgas papildu garantijas infrastruktūras izmantošanai kravas vilcienu vajadzībām.

Komisija pauž iebildes pret Padomes ieviestajām normām attiecībā uz to, kā Komisija izmanto deleģētos tiesību aktus, kā noteikts 4. panta 8. punktā.

Tādējādi Komisija var atbalstīt Padomes nostāju pirmajā lasījumā.