52006DC0786

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 12.12.2006

COM(2006) 786 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

par Eiropas programmu kritisko infrastruktūru aizsardzībai

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

par Eiropas programmu kritisko infrastruktūru aizsardzībai ( DOKUMENTS ATTIECAS UZ EEZ)

1. PRIEKšVēSTURE

Eiropadome 2004. gada jūnija sanāksmē pieprasīja sagatavot vispārēju stratēģiju kritiskās infrastruktūras aizsardzībai. Komisija 2004. gada 20. oktobrī pieņēma paziņojumu par kritisko infrastruktūru aizsardzību cīņā pret terorismu, sniedzot konkrētus ierosinājumus par to, kas veicinātu teroristu uzbrukumu novēršanu, gatavību un reaģēšanu uz tiem saistībā ar kritiskajām infrastruktūrām (KI).

Padome 2004. gada decembrī pieņemtajos secinājumos par „Teroristu uzbrukumu novēršanu, gatavību un reaģēšanu uz tiem” un „ES Solidaritātes programmu par teroristu draudu un uzbrukumu sekām” apstiprināja Komisijas iniciatīvu ierosināt Eiropas programmu kritisko infrastruktūru aizsardzībai (EPKIA) un piekrita kritiskās infrastruktūras brīdinājuma informācijas tīkla (KIBIT) izveidei, ko veic Komisija.

Komisija 2005. gada novembrī pieņēma Zaļo grāmatu par Eiropas programmu kritisku infrastruktūras objektu aizsardzībai (EPKIA), kurā ietverti politiski risinājumi attiecībā uz to, kā Komisija varētu izveidot EPKIA un KIBIT.

Tieslietu un iekšlietu Padome 2005. gada decembra secinājumos par kritisku infrastruktūras objektu aizsardzību aicināja Komisiju sniegt priekšlikumu Eiropas programmai kritisko infrastruktūru aizsardzībai.

Paziņojums nosaka principus, procesus un instrumentus, kas piedāvāti EPKIA sistēmas ieviešanai. Līdztekus EPKIA ieviešanai vajadzības gadījumā sniegs īpašus nozares paziņojumus, kuros izklāstīta Komisijas nostāja attiecībā uz konkrētām kritiskās infrastruktūras nozarēm[1].

2. EPKIA MēRķIS, PRINCIPI UN SATURS

2.1. EPKIA mērķis

EPKIA vispārējais mērķis ir uzlabot kritisku infrastruktūru aizsardzību ES. Šo mērķi sasniegs, izveidojot ES regulējumu attiecībā uz kritisku infrastruktūru aizsardzību, kas ir izklāstīts šajā paziņojumā.

2.2. Draudu veidi, kuriem jāpievērš uzmanība EPKIA

Atzīstot terorisma draudus par prioritāti, kritiskās infrastruktūras aizsardzība būs pamatota ar jebkāda veida apdraudējumu. Ja aizsardzības pasākumu līmeni kādā noteiktā KI nozarē atzītu par pienācīgu, ieinteresētajām personām jākoncentrē uzmanība uz tiem draudiem, no kuriem tās nav pasargātas.

2.3. Principi

EPKIA īstenošana būs pamatota ar šādiem galvenajiem principiem.

- Subsidiaritāte – KIA jomā Komisija pievērsīs uzmanību tai infrastruktūrai, kas ir kritiska, raugoties no Eiropas nevis valsts vai reģionālās perspektīvas. Lai gan uzmanība tiks pievērsta kritiskām Eiropas infrastruktūrām, Komisija var pēc pieprasījuma vai, pienācīgi ņemot vērā Kopienas esošās kompetences un pieejamos resursus, sniegt atbalstu dalībvalstīm saistībā ar kritiskām valstu infrastruktūrām.

- Papildināmība – Komisija izvairīsies no pašreizējo pasākumu dublēšanas gan ES, gan valstu vai reģionālā līmenī, ja izrādīsies, ka tie efektīvi aizsargā kritisko infrastruktūru. EPKIA tāpēc papildinās un turpinās pašreizējos nozaru pasākumus.

- Konfidencialitāte . Gan ES, gan dalībvalstu līmenī informācija par kritiskas infrastruktūras aizsardzību (KIA) tikts pienācīgi klasificēta, un pieeju tai piešķirs tikai tad, ja būs vajadzība pēc šādas informācijas. Informācijas apmaiņa attiecībā uz KI notiks, balstoties uz uzticēšanos un drošību.

- Ieinteresēto personu sadarbība . Visas ieinteresētās puses iespēju robežās piedalās EPKIA attīstībā un īstenošanā. Pie šīm personām pieder kritisko infrastruktūru, kas iekļautas EKI kategorijā, īpašnieki/apsaimniekotāji, kā arī valsts iestādes un citas attiecīgas struktūras.

- Proporcionalitāte . Pasākumus ierosinās tikai tad, ja pēc pašreizējo trūkumu drošībā analīzes būs apzināta vajadzība pēc tiem, un tie būs samērīgi ar riska līmeni un ar to saistīto draudu veidu.

- Atsevišķa pieeja katrai nozarei . Tā kā dažādām nozarēm ir īpaša pieredze, ekspertu zināšanas un prasības attiecībā uz KIA, EPKIA izstrādās atsevišķi katrai nozarei un īstenos atbilstoši saskaņotam KIA nozaru sarakstam.

2.4. EPKIA sistēma

Sistēmā ir ietverti šādi pasākumi.

- Kritisku Eiropas infrastruktūru (KEI) apzināšanas un noteikšanas procedūra un vienota pieeja vajadzību novērtēšanai, lai uzlabotu minēto infrastruktūru aizsardzību. To īstenos ar direktīvu.

- Pasākumi, kas paredzēti, lai atvieglotu EPKIA īstenošanu, tostarp EPKIA rīcības plānu, kritiskās infrastruktūras brīdinājuma informācijas tīklu (KIBIT), KIA ekspertu grupu izmantošanu ES līmenī, KIA informācijas apmaiņas procesus un savstarpējās atkarības konstatēšanu un analīzi.

- Atbalsts dalībvalstīm attiecībā uz valstu kritiskajām infrastruktūrām (VKI), kuru pēc izvēles var izmantot konkrēta dalībvalsts. Šajā paziņojumā ir izklāstīta pamata pieeja VKI aizsardzībai.

- Neparedzētu gadījumu plānošana

- Ārējā dimensija

- Finanšu papildu pasākumi un it īpaši ierosinātā ES programma „Terorisma un citu ar drošību saistītu risku novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana” laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam, kas nodrošinās finansēšanas iespējas ar KIA saistītiem pasākumiem, kurus ir iespējams pārnest uz ES.

Visi šie pasākumi ir aprakstīti turpmāk.

2.5. KIA kontaktu grupa

Ir vajadzīgs ES līmeņa mehānisms, kas kalpotu par stratēģisku koordinācijas un sadarbības platformu, kura spēj virzīt uz priekšu darbu ar EPKIA vispārējiem aspektiem un rīcību attiecībā uz konkrētu nozari. Tāpēc tiks izveidota KIA kontaktu grupa.

KIA kontaktu grupa apkopos visu dalībvalstu KIA kontaktpunktus, un to vadīs Komisija. Visām dalībvalstīm ir jāizveido KIA kontaktpunkti, kas koordinēs KIA jautājumus dalībvalstī un ar citām dalībvalstīm, Padomi un Komisiju. KIA kontaktpunktu izveidošana neliegs citām dalībvalstu iestādēm iesaistīties KIA jautājumos.

3. KRITISKAS EIROPAS INFRASTRUKTūRAS (KEI)

Kritiskas Eiropas infrastruktūras ir tās izraudzītās kritiskās infrastruktūras, kas ir vissvarīgākās Kopienai un kuru traucējumi vai iznīcināšana ietekmētu divas vai vairāk dalībvalstis vai atsevišķu dalībvalsti, ja kritiskā infrastruktūra ir izvietota citā dalībvalstī. Tas ietver pārrobežu ietekmi, kuru rada savstarpējas atkarības starp saistītām infrastruktūrām dažādās nozarēs. Kritisku Eiropas infrastruktūru (KEI) apzināšanas un noteikšanas procedūru un vienotu pieeju vajadzību novērtēšanai, lai uzlabotu minēto infrastruktūru aizsardzību, noteiks ar direktīvu.

4. PASāKUMI, KAS PAREDZēTI EPKIA ATTīSTīBAS UN īSTENOšANAS ATVIEGLOšANAI

Komisija izmantos vairākus pasākumus, lai atvieglotu EPKIA īstenošanu un ES līmenī veicinātu darbu pie KIA.

4.1. EPKIA rīcības plāns

EPKIA būs nepārtraukts process, un regulāru pārskatu veiks EPKIA rīcības plāna formā. Rīcības plānā noteiks pasākumus, kuri jāveic, un attiecīgos termiņus. Rīcības plānu (pielikumā) regulāri atjauninās, pamatojoties uz gūtajiem panākumiem.

EPKIA rīcības plāns trīs darba virzienos organizē pasākumus, kas saistīti ar KIA.

- Darba 1. virziens aptvers EPKIA stratēģiskos aspektus un to pasākumu izstrādi, kurus horizontāli piemēro visam KIA darbam.

- Darba 2. virziens būs saistīts ar kritiskām Eiropas infrastruktūrām, un to īstenos nozaru līmenī.

- Darba 3. virziens sniegs atbalstu dalībvalstīm to darbā ar kritiskām valsts infrastruktūrām.

EPKIA rīcības plānu īstenos, ņemot vērā nozaru specifiku un vajadzības gadījumā iesaistot citas ieinteresētas personas.

4.2. Kritiskās infrastruktūras brīdinājuma informācijas tīkls (KIBIT)

Kritiskās infrastruktūras brīdinājuma informācijas tīklu (KIBIT) izveidos ar atsevišķu Komisijas priekšlikumu, un pievērsīs pienācīgu uzmanību, lai izvairītos no dublēšanās. Tas nodrošinās platformu, lai paraugprakses apmaiņa noritētu droši. KIBIT papildinās esošos tīklus, un tas var nodrošināt arī izvēles platformu apmaiņai ar ātriem brīdinājumiem, kura saistīta ar Komisijas ARGUS sistēmu. Vajadzīgo sistēmas drošības akreditāciju veiks saskaņā ar attiecīgām procedūrām.

4.3. Ekspertu grupas

Lai uzlabotu kritisku infrastruktūru aizsardzību ES, izšķiroša nozīme ir dialogam ar ieinteresētajām personām. Gadījumos, kad ir vajadzīgas speciālas zināšanās, Komisija šajā nolūkā var ES līmenī izveidot KIA ekspertu grupas, lai risinātu skaidri definētus jautājumus un atvieglotu valsts un privātā sektora dialogu par kritiskas infrastruktūras aizsardzību. Ekspertu grupas atbalstīs EPKIA, konsultāciju mērķiem sekmējot viedokļu apmaiņu par jautājumiem, kas saistīti ar KIA. Šīs ekspertu grupas ir brīvprātīgs mehānisms, kurā apvienoti valsts un privātā sektora resursi, lai sasniegtu kādu mērķi vai mērķu kopumu, kas novērtēts kā abpusēji izdevīgs gan pilsoņiem, gan privātajam sektoram.

Ar KIA ekspertu grupām neaizstās citas grupas, kuras jau ir izveidotas vai kuras varētu pielāgot, lai apmierinātu EPKIA vajadzības, un tās arī neiejauksies informācijas tiešā apmaiņā starp nozari, dalībvalstu iestādēm un Komisiju.

ES līmenī KIA ekspertu grupai būs skaidri noteikts mērķis, termiņš mērķa sasniegšanai un skaidri noteikts sastāvs. KIA ekspertu grupas atlaidīs, kad būs sasniegti to mērķi.

KIA ekspertu grupu konkrētie uzdevumi KI nozarēs var atšķirties atkarībā no katras nozares unikālajām īpašībām. Šīs funkcijas var iekļaut šādus uzdevumus.

- Palīdzēt apzināt neaizsargātās vietas, savstarpējas atkarības un nozares paraugpraksi;

- palīdzēt izstrādāt pasākumus, lai samazinātu un/vai novērstu būtiskas neaizsargātās vietas, un izstrādāt izpildes mērījumu sistēmu;

- sekmēt KIA informācijas apriti, apmācību un uzticēšanās veidošanu;

- izstrādāt un veicināt ekonomiskos scenārijus, lai nozares speciālistiem demonstrētu viņu līdzdalības infrastruktūras aizsardzības plānos un iniciatīvās vērtību;

- sniegt nozarei specifiskas zināšanas un padomus par tādām tēmām kā izpēte un attīstība.

4.4. KIA informācijas apmaiņas process

KIA informācijas apmaiņas procesā starp attiecīgajām ieinteresētajām personām ir vajadzīgas savstarpējas uzticības attiecības, lai neatklātu publiski prioritāru, slepenu vai personisku informāciju, ar kuru apmainās brīvprātīgi, un lai atbilstoši aizsargātu slepenus datus. Jārūpējas, lai tiktu ievērotas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ieinteresētās personas veiks atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu informāciju, kura attiecas uz tādiem jautājumiem kā kritisku infrastruktūru drošība un aizsargātās sistēmas, savstarpējas atkarības pētījumi un neaizsargātības, draudu un risku novērtējums saistībā ar KIA. Minēto informāciju neizmantos mērķiem, kas nav saistīti ar kritiskas infrastruktūras aizsardzību. Personālam, kas strādā ar slepenu informāciju, jābūt pienācīgam drošības līmenim, ko pārbauda tā dalībvalsts, kuras piederīgie ir personāla locekļi.

Turklāt KIA informācijas apmaiņā tiks atzīts, ka noteikta KIA informācija, lai gan tā ir vispārpieejama, tomēr varētu būt slepena, un tāpēc ar to jāapietas uzmanīgi.

KIA informācijas apmaiņa sekmēs:

- informācijas uzlabošanu un precizēšanu un izpratni par savstarpējām atkarībām, draudiem, neaizsargātību, drošības pārkāpumiem, pretpasākumiem un KI aizsardzības paraugpraksi;

- paaugstinās informētību par KI jautājumiem;

- sekmēs dialogu starp ieinteresētajam personām;

- veicinās mērķtiecīgāku apmācību, izpēti un attīstību.

4.5. Savstarpēju atkarību noteikšana

Savstarpēju atkarību noteikšana un analīze – gan ģeogrāfiski, gan pa nozarēm – būs kritiskās informācijas aizsardzības uzlabošanas ES svarīgs elements. Šis pastāvīgais process dos ieguldījumu neaizsargātības, draudu un risku attiecībā uz kritiskām infrastruktūrām ES novērtēšanā.

5. VALSTU KRITISKĀS INFRASTRUKTŪRAS (VKI)

Ievērojot Kopienas esošās kompetences, atbildība par valstu kritisko informāciju ir VKI īpašnieku/apsaimniekotāju un dalībvalstu pārziņā. Komisija atbalstīs šos dalībvalstu centienus pēc to lūguma.

Nolūkā uzlabot valstu kritisko infrastruktūru aizsardzības, visas dalībvalstis tiek mudinātas izveidot valsts KIA programmas. Minēto programmu mērķis būs izklāstīt katras dalībvalsts nostāju attiecībā uz valsts kritisko infrastruktūru, kuras izvietotas tās teritorijā, aizsardzību. Minētās programmas risinātu vismaz šādus jautājumus.

- Dalībvalsts apzinātu un noteiktu valsts kritiskās infrastruktūras atbilstoši iepriekš noteiktiem valsts kritērijiem. Šos kritērijus izstrādātu katra dalībvalsts, ņemot vērā vismaz šādu konkrētas infrastruktūras traucējumu vai iznīcināšanas kvantitatīvo un kvalitatīvo ietekmi.

- Apjoms – konkrētas kritiskās infrastruktūras traucējumus vai iznīcināšanu vērtēs atbilstoši tās ģeogrāfiskās teritorijas lielumam, kuru ietekmētu šīs infrastruktūras zaudēšana vai nepieejamība.

- Nopietnība – konkrētas infrastruktūras traucējumu vai iznīcināšanas sekas vērtēs, pamatojoties uz:

- ietekmi uz sabiedrību (ietekmēto iedzīvotāju skaits),

- ekonomisko ietekmi (ekonomisko zaudējumu/produktu vai pakalpojumu pasliktināšanās nozīmīgums),

- vides ietekmi,

- politisko ietekmi,

- psiholoģisko ietekmi,

- ietekmi uz sabiedrības veselību.

Ja šādi kritēriji nepastāv, Komisija pēc dalībvalsts lūguma sniegs palīdzību tas attīstībai, nodrošinot attiecīgo metodiku.

- Dialoga veidošana ar KIA īpašniekiem/apsaimniekotājiem.

- Ģeogrāfisko un nozaru savstarpējo atkarību apzināšana.

- Vajadzības gadījumā – ar VKI saistītu ārkārtas rīcības plānu sagatavošana.

- Visas dalībvalstis tiek aicinātas balstīt to valsts KIA programmas uz KI nozaru kopēju sarakstu, kas izveidots KEI vajadzībām.

Līdzīgas nostājas ieviešana dalībvalstīs attiecība uz VKI aizsardzību ļautu nodrošināt, ka KI ieinteresētās personas visā Eiropā gūst priekšrocības no tā, ka netiek piemērotas atšķirīgas sistēmas, kas rada papildu izmaksas, un ka netiek kropļots iekšējais tirgus.

6. āRKāRTAS RīCīBAS PLāNU SAGATAVOšANA

Ārkārtas rīcības plānu sagatavošana ir būtisks KIA procesa elements, lai līdz minimumam samazinātu kritiskas infrastruktūras traucējumu vai iznīcināšanas iespējamo ietekmi. Saskaņotas pieejas izveidošanai ārkārtas rīcības plānu sagatavošanai, kas risina tādus jautājumus kā kritiskās infrastruktūras īpašnieku/apsaimniekotāju līdzdalība, sadarbība ar valsts iestādēm un informācijas apmaiņa ar kaimiņvalstīm, ir jākļūst par Eiropas programmas kritisko infrastruktūru aizsardzībai īstenošanas svarīgu elementu.

7. ĀRēJā DIMENSIJA

Starptautiskās robežas nav šķērslis terorismam, citām noziedzīgām darbībām, dabas katastrofām un citiem negadījumu cēloņiem. Draudus nevar aplūkot tikai saistībā ar atsevišķām valstīm. Tādējādi, īstenojot EPKIA, ir pilnībā jāņem vērā kritiskas infrastruktūras aizsardzības ārējā dimensija. Mūsdienu ekonomikas un sabiedrības savstarpēji saistītais un savstarpēji atkarīgais raksturs nozīmē, ka pat traucējumi, kas rodas ārpus ES robežām, var nopietni ietekmēt Kopienu un tās dalībvalstis. Tāpat arī kritiskas infrastruktūras traucējumi vai tās iznīcināšana ES var negatīvi ietekmēt ES partnervalstis. Visbeidzot, lai īstenotu kritiskas infrastruktūras aizsardzības paaugstināšanas mērķi, ES līdz minimumam samazinās ES ekonomikas traucējumu risku, tādējādi dodot ieguldījumu ES konkurētspējas veicināšanā pasaules mērogā.

Tāpēc par svarīgu EPKIA elementu ir jākļūst starptautiskas KIA sadarbības veicināšanai, izmantojot tādus pasākumus kā nozaru saprašanās memorandu noslēgšana (piem., par vienotu standartu izstrādi, ar KIA saistītu pētījumu uzsākšanu, draudu vispārēju veidu apzināšanu un paraugprakses apmaiņu par aizsardzības pasākumiem), un KIA standartu paaugstināšanai ārpus ES Ārējā sadarbība KIA jomā galvenokārt tiks vērsta uz ES kaimiņvalstīm. Tomēr, ņemot vērā atsevišķu nozaru, tostarp IKT un finanšu tirgu, savstarpējo saistību pasaules mērogā, būtu noderīga globālāka pieeja. Neraugoties uz to, dialogā un paraugprakses apmaiņā ir jāiesaistās visiem attiecīgajiem ES partneriem un starptautiskajām organizācijām. Komisija arī turpmāk veicinās uzlabojumus kritisku infrastruktūru aizsardzībā valstīs, kas neietilpst ES, sadarbojoties ar G8, Euromed un Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm un sadarbībā izmantojot pašreizējās struktūras un politikas virzienus, tostarp Stabilitātes instrumentu.

8. PAPILDINOšI FINANSIāLIE PASāKUMI

Ieguldījumu EPKIA īstenošanā dos Kopienas programma „Terorisma un citu ar drošību saistītu risku novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana” laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam.

Vispārīgo mērķu ietvaros un ja uz to neattiecas citi finanšu instrumenti, programma stimulē, veicina un attīsta novēršanas, gatavības un seku pārvarēšanas pasākumus, kuru mērķis ir novērst vai mazināt visus drošības riskus, īpaši riskus, kas saistīti ar terorismu, vajadzības gadījumā pamatojoties uz draudu un risku visaptverošu novērtējumu.

Programmas finansējumu dotāciju un Komisijas ierosinātu darbību veidā īpaši izmantos instrumentu, stratēģiju, metodikas, pētījumu, novērtējumu un darbību/pasākumu veikšanai kritiskas infrastruktūras efektīvas aizsardzības jomā (gan ES, gan dalībvalstu līmenī).

PIELIKUMS

EPKIA rīcības plāns

Darba 1. virziens EPKIA secīgas stratēģijas

Darba 1. virziens kalpos par stratēģisku platformu EPKIA vispārīgai koordinēšanai un sadarbībai, izmantojot ES KIA kontaktu grupu.

1. posms

Darbība | Izpildītājs | Termiņš |

Prioritāro nozaru apzināšana, kurās ir nepieciešama rīcība (Starp pirmajām prioritātēm būs transporta un enerģētikas nozare) | Komisija | Cik drīz vien iespējams un turpmāk katru gadu |

Vienotu KI nozares darba definīciju un terminoloģijas izstrāde | Komisija, dalībvalstis un vajadzības gadījumā citas ieinteresētās personas | vēlākais vienu gadu pēc KEI direktīvas spēkā stāšanās |

Vispārīgu kritēriju izstrāde izmantošanai KEI apzināšanā | Komisija, dalībvalstis un vajadzības gadījumā citas ieinteresētās personas | vēlākais vienu gadu pēc KEI direktīvas spēkā stāšanās |

Spēkā esošu valsts, divpusēju un ES kritiskas infrastruktūras aizsardzības programmu saraksta sagatavošana | Komisija, dalībvalstis | pastāvīgi |

Pamatnostādņu izveidošana un saskaņošana slepenu datu vākšanai un apmaiņai ar ieinteresētajām personām | Komisija, dalībvalstis un vajadzības gadījumā citas ieinteresētās personas | pastāvīgi |

Ar KIA saistītas paraugprakses, risku novērtēšanas instrumentu un metodikas apkopošana | Komisija, dalībvalstis un vajadzības gadījumā citas ieinteresētās personas | pastāvīgi |

Pētījumu par savstarpējām atkarībām nodošana lietošanā | Komisija, dalībvalstis un vajadzības gadījumā citas ieinteresētās personas | pastāvīgi |

2. posms

Darbība | Izpildītājs | Termiņš |

Trūkumu apzināšana, kuru novēršanā papildu vērtība varētu būt Kopienas iniciatīvām | Komisija, dalībvalstis un vajadzības gadījumā citas ieinteresētās personas | pastāvīgi |

Vajadzības gadījumā uz KIA nozari balstītu ekspertu grupu izveidošana ES līmenī | Komisija, dalībvalstis un vajadzības gadījumā citas ieinteresētās personas | pastāvīgi |

Priekšlikumu apzināšana KIA darbībām, kuras varētu finansēt ES līmenī | Komisija, dalībvalstis | pastāvīgi |

ES finansējuma KIA darbībām uzsākšana | Komisija | pastāvīgi |

3. posms

Darbība | Izpildītājs | Termiņš |

Sadarbības uzsākšana ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām | Komisija, dalībvalstis | pastāvīgi |

Darba 2. virziens Kritiskas Eiropas infrastruktūras (KEI) aizsardzība

Darba 2. virziens pievērsīsies KEI neaizsargātības mazināšanai

1. posms

Darbība | Izpildītājs | Termiņš |

Konkrētu kritēriju izstrāde izmantošanai KEI apzināšanā | Komisija, dalībvalstis un vajadzības gadījumā citas ieinteresētās personas | vēlākais vienu gadu pēc KEI direktīvas spēkā stāšanās |

2. posms

Darbība | Izpildītājs | Termiņš |

Tādu KI apzināšana un pārbaude attiecīgajā nozarē, kuras varētu kvalificēt kā KEI | Komisija, dalībvalstis | vēlākais vienu gadu pēc atbilstošo kritēriju pieņemšanas un turpmāk pastāvīgi |

KEI noteikšana | Komisija, dalībvalstis | pastāvīgi |

Neaizsargātības, draudu un risku apzināšana attiecībā uz konkrētām KEI, tostarp operatoru drošības plānu izstrāde (ODP) | Komisija, dalībvalstis, KEI īpašnieki/apsaimniekotāji (vispārīgs ziņojums Komisijai) | vēlākais vienu gadu pēc noteikšanas par KEI |

Novērtējums par to, vai ir vajadzīgi aizsardzības pasākumi un vai ir vajadzīgi ES līmeņa pasākumi | Komisija, dalībvalstis un vajadzības gadījumā citas ieinteresētās personas | vēlākais 18 mēnešus pēc noteikšanas par KEI |

Katras dalībvalsts pieejas novērtējums brīdinājuma līmeņiem attiecībā uz infrastruktūru, kas noteikta kā KEI. Ekonomiskā pamatojuma pētījuma uzsākšana par minēto brīdinājumu kalibrēšanu vai saskaņošanu. | Komisija, dalībvalstis | pastāvīgi |

3. posms

Darbība | Izpildītājs | Termiņš |

Priekšlikumu minimāliem KEI aizsardzības pasākumiem izstrāde un pieņemšana | Komisija, dalībvalstis, KEI īpašnieki/apsaimniekotāji | pēc novērtējuma par to, vai ir vajadzīgi aizsardzības pasākumi un vai ir vajadzīgi ES līmeņa pasākumi |

Aizsardzības pasākumu minimuma ieviešana | Dalībvalstis, KEI īpašnieki/apsaimniekotāji | pastāvīgi |

Darba 3. virziens Atbalsts attiecībā uz VKI

Darba 3. virziens ir darba virziens, kas noris starp dalībvalstīm, lai palīdzētu tām VKI aizsardzībā.

1. posms

Darbība | Izpildītājs | Termiņš |

Informācijas apmaiņa par VKI apzināšanā izmantotajiem kritērijiem | Dalībvalstis (vajadzības gadījumā var palīdzēt Komisija) | pastāvīgi |

2. posms

Darbība | Izpildītājs | Termiņš |

Tādu KI apzināšana un pārbaude attiecīgajā nozarē, kuras varētu kvalificēt kā VKI | Dalībvalstis un vajadzības gadījumā citas ieinteresētās personas | pastāvīgi |

Konkrētu KI noteikšana kā VKI | Dalībvalstis | pastāvīgi |

Esošo trūkumu drošībā saistībā ar VKI analīze pa nozarēm | Dalībvalstis un vajadzības gadījumā citas ieinteresētās personas (vajadzības gadījumā var palīdzēt Komisija) | pastāvīgi |

3. posms

Darbība | Izpildītājs | Termiņš |

Valstu KIA programmu izveide un attīstība | Dalībvalstis (vajadzības gadījumā var palīdzēt Komisija) | pastāvīgi |

Konkrētu aizsardzības pasākumu izstrāde katrai VKI | Dalībvalstis, VKI (vajadzības gadījumā var palīdzēt Komisija) | pastāvīgi |

Uzraudzība pār to, kā īpašnieki/apsaimniekotāji veic vajadzīgos īstenošanas pasākumus | Dalībvalstis | pastāvīgi |

[1] Komisija plāno sniegt ziņojumu par Eiropas enerģētikas un transporta kritiskās infrastruktūras aizsardzību.