52004DC0101

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM - Mūsu kopīgās nākotnes veidosana - Paplasinātās Eiropas Savienības politiski risināmie jautājumi un budzeta līdzekļi 2007.-2013. gadā

"Attiecībā uz nākotni mērķis ir nevis to paredzēt, bet gādāt par to, lai tā būtu iespējama."

Antuāns Sent-Ekziperī

Ievads

Eiropas Savienība pavisam drīz varēs svinēt savu lielāko panākumu kops Eiropas integrācijas procesa sāksanās pēc Otrā Pasaules kara - vēsturisko kontinenta atkalapvienosanos. Tagad pēc sekmīgas vienotā tirgus izveides un vienotās valūtas ieviesanas Eiropa apvienosies centienos panākt demokrātiju, brīvību, mieru un progresu.

Paplasinātā Eiropas Savienība piedāvā bezprecedenta iespējas uzlabot mūsu pilsoņu labklājību un dzīves kvalitāti, kā arī pasauli, kurā dzīvo viņi un viņu bērni. Tagad mūsu uzdevums ir pārvērst so mērķi īstenībā un nodrosināt, ka Eiropas Savienība pilnā mērā izmanto paplasināsanās potenciālu un piepilda sabiedrības cerības.

Pienākums pieņemt jaunas finansu perspektīvas turpmākajam laikposmam, sākot no 2006. gada, paver iespēju piesķirt reālu nozīmi paplasinātās Eiropas Savienības politiskajam mērķim, kā arī nodrosināt līdzekļus izvirzīto mērķu sasniegsanai, darbojoties tandēmā Eiropas un valsts līmenī.

Mūsu kopīgam mērķim būtu jābūt Eiropai, kas apsveic katras dalībvalsts kultūru un nacionālo daudzveidību un par nozīmīgu turpina uzskatīt arī nacionālo identitāti, tajā pasā laikā aizstāvot arī Eiropas identitātes vērtību un politisko gribu sasniegt kopīgus mērķus. Solidaritātes un partnerattiecību Eiropa, kas dod cilvēkiem iespēju kopīgi panākt noturīgu labklājību. Eiropa, kuras pilsoņi ar paļāvību raugās nākotnē. Eiropa, kuras balss ir dzirdama visur pasaulē.

Protams, so mērķi esam izvirzījusi laikā, kad pasaulē ir konflikti un nav arī ieksējas noteiktības, turklāt nesenie notikumi izraisījusi saubas par Eiropas Savienības rīcības spēju.

Pieņemt Eiropas Konstitūciju ir iespaidīga un simboliska rīcība, tomēr tā joprojām vēl nav īstenota. Eiropas Savienībai ir svarīgi turpināt iesākto integrācijas procesu un vairīties nokļūt nevadāmas starpvaldību sadarbības slazdā. Tāpēc mums ir vajadzīga Konstitūcija un instrumenti, kas ļautu ātri pieņemt lēmumus un rīkoties tā, lai mēs varētu turpināt iesākto ceļu, tajā pasā laikā saglabājot Kopienas metodes "par" un "pret" argumentus. Līgums par jauno Konstitūciju tāpēc arī turpmāk būs izsķiross Eiropas nākotnei.

Ekonomiski Eiropai ir jāaug atbilstīgi savam aicinājumam. Mūsu pilsoņi sagaida, ka Eiropas Savienība padziļinās ekonomisko vienotību un vienu no nozīmīgākajām ekonomikas un tirdzniecības lielvarām pasaulē pārveidos par izaugsmes un labklājības telpu. Eiropas ekonomiskie rādītāji salīdzinosi nav bijusi iepriecinosi. Kops 1995. gada pieauguma rādītājs ES-15 vidēji bija 2,2 %, salīdzinot ar 3,6% pasaulē un 3,2% Amerikas Savienotajās Valstīs. Viss liecina par to, ka nekavējoties ir jārīkojas, pretējā gadījumā Eiropas ekonomikā sāksies lejupslīde. Jo ilgāk Eiropas ekonomikas rādītāji nebūs apmierinosi, jo vairāk ir jāsaubās, vai tā var nodrosināt vienu no svarīgākajiem politiskās leģitimitātes pamatnosacījumiem - labklājību. Ir vajadzīga enerģiska, saskaņota un konsekventa rīcībā, lai apvērstu so tendenci.

Cīņa par mieru un pret terorismu visur pasaulē ir joma, kur Eiropai ir jānodrosina nozīmīgs ieguldījumus, taču svarīgos starptautiskos jautājumos vienprātība netika panākta.

Šo jautājumu risināsana vai savu principu diskreditēsana: tas ir īsts pārbaudījums Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm. Bezdarbības cena ir augsta, un tā kļūs vēl augstāka.

Ir vajadzīgas jaunas saistības, lai vienotos par paplasinātās Eiropas Savienības projekta mērķiem turpmāk un rastu to sasniegsanai vajadzīgos līdzekļus. Bez tām visas dalībvalstis būs zaudētājas. Ir vajadzīga valsts iestāzu kopīga rīcība kā Eiropas, tā valsts līmenī, lai optimizētu katrā līmenī pievienoto vērtību, un visi nepārprotami būtu ieguvēji.

Savienības pievienotās vērtības pamatā ir starptautiska un Eiropas līmeņa darbība. Šajā ziņā valsts iestādes ir nesagatavotas, ņemot vērā galīgos rezultātus un to darbību izmaksas. Efektivitātei ir vajadzīgas ievērojamas kritiskās masas, kas nav pieejamas valsts valdībām vienām pasām, kā arī valsts līmenī pieliktiem pūliņiem veidot sadarbības tīklus.

Līgumos iedibinātās kopīgās politikas var nodrosināt sīs prieksrocības, pateicoties regulējuma, koordinēsanas un finansu resursu kombinācijai.

Pienākums izdarīt izvēles attiecībā uz nākamajām finansu perspektīvām nav saistīts vienīgi ar naudu. Tas ir jautājums par politisko virzību, kas apstiprināms, pamatojoties uz skaidru prieksstatu par to, ko mēs vēlamies darīt. Šīs izvēles noteiks vai Eiropas Savienība un tās dalībvalstis spēj praktiski sasniegt to, ko Eiropas cilvēki sagaida.

Tas nozīmē jaunu fāzi Eiropas Savienības budzeta attīstībā. Runa nav par resursu pārdali dalībvalstu starpā. Runa ir par to, kā maksimizēt kopīgo politiku ietekmi tā, lai mēs vēl vairāk palielinātu katra Eiropas līmenī izdotā eiro pievienoto vērtību.

* *

*

Secīgie finansu plāni atspoguļojusi politisku projektu. Attiecībā uz Programmu 2000, kas aptver laiku no 2000. gada līdz 2006. gadam, sis projekts tika centrēts uz Eiropas sagatavosanu tā, lai būtu iespējama paplasināsanās. Tagad, kad paplasināsanās ir kļuvusi par realitāti, neskatoties uz to, ka jauno dalībvalstu integrēsanā vēl ir daudz darāmā, Eiropai ir jārod jauns dinamisms un jāpiepilda jaunas cerības.

Eiropai ir kopīgi jāstrādā, lai panāktu straujāku izaugsmi un vairāk labāku darbavietu. Nav maģiska risinājuma tam, kā strauji palielināt ekonomisko izaugsmi Eiropā un nodrosināt tās ilgtspējīgu attīstību. Tomēr ir skaidrs, ka daļu no problēmas rada tas, ka Eiropas ekonomiku izaugsmes pamatā joprojām nav jauninājumi un tehnoloģija. Kops Lisabonas ES ir mēģinājusi pārveidot Eiropas Savienību dinamiskā uz zinātnes atziņām balstītā ekonomikā ar stabilu industriālo bāzi un mērķiem, kas paredz pieaugumu līdz 3 % gadā. Savienības un tās dalībvalstu nespēja sasniegt so mērķi norāda uz to, ka līdz sim veiktajām darbībām nav bijis gaidīto rezultātu.

Lisabonas stratēģija un ieksējais tirgus paredz efektīvu ekonomikas pārvaldību nolūkā nodrosināt līdzsvarotu guvumu virkni, kas ir izsķirosi svarīga ilgtspējīgai attīstībai un ļauj eiropiesiem ar paļāvību uzņemt pārmaiņas.

Izaugsme stiprināma ar solidaritāti. Konkurētspēja un kohēzija viena otru nostiprina. Savienības kohēzijas politika pastāv, lai nodrosinātu solidaritāti visu reģionu un pilsoņu starpā. Tā ir pierādījusi sevi agrāk, un tai jādarbojas Savienībā, kura ekonomiski būs daudzveidīgāka nekā jebkad agrāk. Tas nozīmē tās darbību centrēsanu uz atlasītām iniciatīvām, kā arī relatīvo atsķirību un vajadzību ņemsanu vērā.

Izaugsmes nodrosinātie ieguvumi virzāmi tā, lai sniegtu eiropiesiem atbalstu pārmaiņu procesā. Tāpēc Eiropas sociālais dialogs ir jāstiprina un pilnīgāk jāiekļauj sabiedrības kārtībā, lai palīdzētu visiem uzņēmējiem paredzēt un pārvaldīt pārmaiņas.

Eiropas pilsonībai ir jāgarantē konkrētas tiesības un pienākumi, jo īpasi brīvība, taisnīgums un drosība, un jānodrosina iespēja Eiropas līmenī izmantot galvenos sabiedriskos pakalpojumus. Prieksrocības, ko pilsoņiem nodrosina dalība, sobrīd nav tikai tirgus brīvības, un sie jautājumi ir jāsakārto prioritārā secībā. Tā ir telpa, kur Eiropas līmenī attīstās sociālās tiesības un cilvēktiesības; tajā pasā laikā joprojām izteikta ir kultūru daudzveidība, un tā pastāvīgi ir jāstiprina un jāsekmē. Kultūru daudzveidība stiprina Eiropas vienotību. Tāpēc Savienībai ir jāpapildina dalībvalstu pūliņi un jānodrosina, ka prieksrocības, ko sniedz Eiropa bez robezām, vienādi ir pieejamas ikvienam.

Eiropai ir jābūt nozīmīgai pasaules arēnā. Nav pieļaujami, ka kāds varētu apsaubīt tās nozīmi, kuru tai ir jāiegūst pasaulē, sākot ar tās atbildību attiecībā pret saviem kaimiņiem. Piemēram, diskusijās par Eiropas nākotni tas tika pieņemts kā apstrīdams fakts. Vai tas būtu atbalsts attīstībai, tirdzniecības politika, ārējā un drosības politika vai citu politiku ārējie aspekti, - no Eiropas tiek sagaidīts arvien vairāk.

Skaidrs ir arī tas, ka Eiropas darbība pasaules arēnā neatbilst tās ekonomiskajai nozīmei un politiskajam potenciālam. Vienīgi tad, ja rīkosimies kopīgi un tajā pasā laikā efektīvi, varēsim mūsu vērtības un politiskās deklarācijas iemiesot dzīvē. Mēs nekad nevarēsim pienācīgi reaģēt uz krīzi Eiropā vai jebkur citur bez kopīgiem instrumentiem un resursiem, kas nodrosina to darbību. Ņemot vērā ES nozīmi kontinenta un pasaules mērogā, tai ir jāaug atbilstīgi tam, kā pieaug tās kā reģionālā līdera uzdevumi un atbildība.

* *

*

Turpmākajai Eiropas Savienības finansu shēmai būtu jāpiedāvā daudzgadu stabilitāte Savienības politisko mērķu atbalstam. Ir jāgādā par to, lai tiktu noteiktas konkrētas, izvēlētas prioritātes, kas dotu labumu dalībvalstīm un pilsoņiem. Tas nozīmē, ka ir jāoptimizē attiecības starp darbību valsts un Savienības līmenī.

Arī turpmāk, īstenojot paplasinātās Savienības mērķus, ir jāpamatojas uz kopīgajām politikām. Kopīgās politikas nav papildu piedeva: sajās jomās sekmīga var būt vienīgi kopīga rīcība Eiropas līmenī.

Tradicionāli ES politikas centrētas uz lauksaimniecības nozari, kohēziju, vienota ieksējā tirgus izveidi un makroekonomikas stabilitātes sasniegsanu. Minētajās jomās tām bijusi lieli panākumi. Būtu kļūda pamest sīs jomas, kur politikas jau ir pielāgotas, lai turpinātu sekmīgi iesākto, un pievērsties jaunām vajadzībām. Līgums attiecībā uz lauksaimniecības reformu un tās finansēsanu liecina par to, ka dalībvalstis ir vienis prātis ar sādu viedokli. Tagad Savienībai sava darbība minētajās jomās ir jāturpina racionalizēt un jāpaplasina, lai aptvertu jaunās dalībvalstis. Bet tā kā paplasināsanās Kopienas budzetu ietekmēs asimetriski - izdevumi pieaugs vairāk nekā ieņēmumi - pat vienkārsa "acquis" uzturēsana paredz finansu pūliņu intensificēsanos.

Nav pieļaujami, ka kaut nedaudz pieaugtu plaisa starp ievērības cienīgajām visaugstākā līmeņa politiskajām saistībām un nespēju īstenot tās. Daudzās no sīm jaunajām prioritātes jomām Savienības spēju izpildīt dalībvalstīm dotos solījumus kropļo politiskās gribas trūkums un nepietiekami resursi. Savienībai izvirzītie politiskie mērķi un vēlamās perspektīvas saskaņojamas ar atbilstīgiem līdzekļiem, finansu resursus ieskaitot. Mērķim ir jābūt maksimizēt publisko izdevumu efektivitāti un gādāt par to, lai valsts un Eiropas pūliņi būtu kas vairāk nekā daļu summa.

I. paplasinātās Eiropas Savienības prioritātes

3 prioritātes nākamajām finansu perspektīvām

(1) Ieksējais tirgus izveidojams tā, lai tas pilnā mērā varētu sekmēt to, ka tiek sasniegts plasākais ilgtspējīgas attīstības mērķis, sim nolūkam mobilizējot ekonomikas, sociālo un vides politiku. Tas aptver konkurētspēju, kohēziju un dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekosanu un aizsardzību.

(2) Politiskais jēdziens Eiropas pilsonība ir atkarīgs no brīvības, taisnīguma un drosības telpas izveides un galveno sabiedrisko pakalpojumu pieejamības.

(3) Eiropai būtu jārēķinās ar savu kā globālā partnera lomu, iedvesmojoties no savām pamatvērtībām tad, kad ir jāuzņemas reģionālie pienākumi, kad sekmējama ilgtspējīga attīstība un civilā un stratēģiskā drosība.

A. Ilgtspējīga attīstība

Ieksējā tirgus mērķis nodrosina pamatu izaugsmei. Bet arvien pieaugosai Eiropas iedzīvotāju labklājībai saskaņā ar Eiropas vērtībām Eiropas Savienība ir jāpārveido dinamiskā uz zinātnes atziņām balstītā ekonomikā, kurai raksturīga ilgtspējīga attīstība un lielāka sociālā kohēzija. Tiesi par to ir 2000. gadā izveidotā Lisabonas programma, kuru apstiprināja 2001. gada Gēteborgas Eiropadome.

Lai nostiprinātu un izpildītu Lisabonas programmu, ir jārisina savstarpēji saistītie konkurētspējas un kohēzijas aspekti. Tie ir aplūkoti turpmākajās iedaļās.

Eiropas pilsoņu labklājības pastāvīgai palielināsanai

* Eiropas Savienība ir jāpārveido dinamiskā uz zinātnes atziņām balstītā ekonomikā, kurai noteiktais mērķis ir izaugsme;

* ir jānodrosina lielāka kohēzija paplasinātās Savienības kontekstā;

* ir jānostiprina mūsu lauksaimniecības konkurētspēja, lauku apvidu attīstība, jānodrosina zivju resursu ilgtspējīga apsaimniekosana un apkārtējās vides kvalitāte.

1. Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai: nepieciesamība īstenot Lisabonas programmu

Nosakot izaugsmi par prioritāti, valsts, kā arī ES politikām un budzetiem ir vajadzīga jauna orientācija. Šobrīd ir vajadzīga dinamiskāka un pilnīgāk savienota Eiropa. Būtiski ir jāizmaina politikas, lai atbalstītu Savienības fizisko infrastruktūru, kā arī zinātnes atziņu infrastruktūru. Tas nozīmē darbību, lai uzlabotu pētniecību, strauji attīstītu uzņēmējdarbību un jauninājumus, kā arī izveidotu sadarbības tīklus Eiropas līmenī un palielinātu izglītības nozīmi. Tas ir nosacījums konkurētspējīgas industriālās bāzes saglabāsanai. Tajā pasā laikā ir vajadzīgas jaunas garantijas darba ņēmējiem un papildu pūles, lai paredzētu globālās ekonomikas un tirdzniecības vides izmaiņas un savlaicīgi pielāgotos tām.

Mērķi:

* uzņēmēju konkurētspējas sekmēsana pilnīgi vienotā tirgū,

* Eiropas darbības nostiprināsana pētniecības un tehnoloģiju attīstībā,

* Eiropas savienosana, izmantojot ES tīklus,

* izglītības un apmācības kvalitātes uzlabosana,

* sociālās politikas programma: palīdzēt Eiropas sabiedrībai paredzēt un pārvaldīt izmaiņas.

a) Sekmēt uzņēmēju konkurētspēju pilnīgi vienotā tirgū

Lai izpildītu ievērības cienīgos mērķus kāpināt izaugsmi, sekmējot kohēziju un videi draudzīgus ieguldījumus, Eiropai ir jāattīsta konsekventa stratēģija konkurētspējas un kohēzijas jautājumā neizmantotā ieksējā tirgus potenciāla izmantosanai pilnā mērā. Savienība var sekmēt un koordinēt dalībvalstu pūliņus un veicināt un papildināt to sasniegumus.

Eiropas Savienības darbības, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un paaugstinātu produktivitāti var būt virzītas sādi.

- Ieksējā tirgus izveide, pilnīgosana un pārvaldība. Turpmāks likumdosanas darbs tiks veikts ar mērķi likvidēt atlikusos sķērsļus, kas liedz tirgus apvienosanu pilnā mērā. Dazās atsevisķās jomās, piemēram, tīkla rūpniecības nozarēs vai pakalpojumos, vienotais tirgus joprojām ir tālu no īstenības. Ieksējā tirgus pārvaldībai tādās jomās kā farmācijas vai ķīmiski produkti, izmantojot vai nu pārstāvniecības, vai arī Eiropas standartus, arī turpmāk tiks pieliktas lielas pūles paplasinātajā Savienībā. Papildu pūles būs vajadzīgas, lai to attiecinātu uz kaimiņu valstīm.

- Rūpniecības konkurētspējas saglabāsana un paaugstināsana, tiecoties pēc augstākiem produktivitātes pieauguma rādītājiem un lielākas starptautiskās konkurētspējas. Tas aptver jaunu attieksmi pret Kopienas un valsts likumdosanu, pilnā mērā izmantojot "labākas likumdosanas" principus, ieskaitot novērtējumu attiecībā uz to, kā likumdosana un tiesiskā vide ietekmē Eiropas uzņēmumu konkurētspēju.

- Uzņēmējdarbības iniciatīvas un mazo uzņēmumu attīstības sekmēsana. Turpmāks darbs pie tā, lai uzlabotu Kopienas finansu instrumentu nodrosinātā finansējuma, kā arī Eiropas uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumu pieejamību, palīdzēs uzņēmumiem pielāgoties, lai tie spētu darboties paplasinātajā ieksējā tirgū un konkurēt ar uzņēmumiem ārvalstīs.

- Attiecīgo tirgus dalībnieku un resursu mobilizēsana nolūkā sekmēt uzņēmumu novatoriskā potenciāla īstenojumu. Tehnoloģiju nodosanas sekmēsana, pateicoties zinātnes atziņu plūsmām un jauninājumu tīkliem, būs izdevīga uzņēmumiem, jo īpasi jauniem novatoriskiem uzņēmumiem. Jauninājumu politika arī sekmēs ieguldījumus jauninājumos, organizatoriskās izmaiņās un novatoriskos konstrukcijas risinājumos. Sekmējot kopīgu pieeju, pārrobezu un reģionālas darbības, kā arī sadarbības tīklus visā ES, var veicināt jauninājumiem draudzīgas tiesiskās vides attīstību un izplatīsanos.

- Sistēmiskāka attieksme pret informācijas sabiedrību, kuras pamatā ir pētniecības, tiesiskā regulējuma un ieviesanas politikas, ir prieksnoteikums, lai sasniegtu atbilstīgu produktivitātes pieauguma rādītāju, jo publiskiem un privātiem ieguldījumiem informācijas un komunikāciju tehnoloģijās ir svarīga loma produktivitātes, konkurētspējas un efektivitātes uzlabosanā.

- Ir novērtēts, ka laikā līdz 2011. gadam vienīgi valsts mēroga darbībām atvēlētie ieguldījumi informācijas un komunikāciju tehnoloģijās sabiedrisko pakalpojumu jomā dalībvalstīs ir aptuveni 50 miljardi eiro. Papildu pūles būs vajadzīgas, lai nodrosinātu so tehnoloģiju apguvi un pieņemsanu Eiropas līmeņa sabiedriskajos pakalpojumos to efektivitātes, spēkā esamības un savstarpējas izmantojamības sekmēsanai. Tas aptver tādas valsts sektora nozares kā veselības aizsardzība, vide, kultūra, izglītība un drosība.

- Tādu ekoloģiski efektīvu tehnoloģiju ieviesana, kuras varētu mazināt apkārtējai videi nodarīto kaitējumu, tajā pasā laikā sekmējot konkurētspēju un izaugsmi. Pastāv daudzas potenciāli nozīmīgas vides tehnoloģijas, taču tās neizmanto pietiekami plasi sakarā ar to, ka nav iespējas nomainīt ierastās tehnoloģijas, ka grūti izcīnīt finansējumu, ka ieguldītāji vāji izprot situāciju, ka cenu piedāvājumi biezi vien ir sagrozīti. Vides tehnoloģijas, kuru pamatā ir Vides tehnoloģiju rīcības plāns, var tikt veicinātas, izmantojot tirgus instrumentus, kā arī mērķa politikas iniciatīvas nolūkā veicināt jauninājumus sajā jomā. ES instrumentiem pētniecības, demonstrējumu un jauninājumu jomā, kā arī reģionālai politikai un ārējai sadarbībai būtu jāaptver sis aspekts.

b)Eiropas darbību nostiprināsana pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā

Pētniecība un tehnoloģijas ir viena no tām jomām, kur ar ES budzetu var un vajadzētu panākt izmaiņas. Eiropas pētniecībā joprojām valda pārāk liels fragmentārums un nosķirtība, un tā nav pietiekamā mērā saistīta ar starptautisku sadarbību. Turklāt Eiropa pētniecībai atvēl tikai 2 % no IKP, salīdzinot ar 2,7% Amerikas Savienotajās Valstīs un vairāk nekā 3 % Japānā. Eiropa nav spējusi piesaistīt labākos pasaules pētniekus, un daudzi izcili Eiropas zinātnieki joprojām izvēlas darbu ASV. Šis ir izsķirosi svarīgs jautājums, lai kāpinātu mūsu razojosā sektora jaudas un izmantotu prieksrocības, ko nodrosina jaunais starptautiskais darbaspēka sadalījums.

Lai palīdzētu Eiropai kļūt par tādu, kas būtu saistosa pētniekiem un ieguldījumiem, mums ir jālikvidē sķērsļi, kas liedz panākt izcilību, kurus rada segmentētās valsts programmas. Taču ar kvalitatīviem uzlabojumiem būs par maz. Arī pētniecības darbam ir jākļūst intensīvākam. Tas nozīmē, ka Savienībai vienlaicīgi jāīsteno trīs saistīti un savstarpēji papildinosi mērķi.

* Izveidot "Eiropas pētniecības telpu", ņemot vērā to, ka ES ir ieksējais pētniecības un tehnoloģiju tirgus, kā arī telpa pilnīgākai valstu un reģionu pētniecības darbību un politiku koordinēsanai, nolūkā pārvarēt pasreizējo fragmentārumu un pētniecības pūliņu dublēsanu Eiropā.

* Sekmēt to, ka līdz 2010. gadam Eiropā pētniecībai atvēlētais budzets sasniedz 3% no Savienības IKP, tostarp 1% būtu jāsedz no publiskiem finansējuma avotiem un 2 % privātajam sektoram.

* Atbalstīt un stiprināt pētniecību visā Eiropā, nodrosinot tiesu Eiropas līmeņa finansiālu atbalstu, lai papildinātu valsts programmas, kas sekmē pirmo divu mērķu sasniegsanu.

Eiropas līmeņa finansiālais atbalsts piedāvā augstu pievienoto vērtību pētniecībā, palīdzot izveidot kritiskās masas finansiālo un cilvēkresursu jautājumā, sekmējot izcilību un radosu garu, ko veicina apmaiņas, vienota informācijas tīkla izveide, sadarbība un konkurence Eiropas līmenī, vairojot prieksstatu par to, ko Eiropa var veikt un ir veikusi.

Tādējādi sobrīd, papildinot pūliņus, ko pieliek valstis, un ciesā saziņā ar tām, ievērojami ir jāpalielina ES pētniecības finansējums, kas patlaban ir 0,04 % no IKP, lai sekmētu to, ka tiek novērsta atlikusī starpība ceļā uz publiskajiem ieguldījumiem noteikto mērķi 1 %. Savienības darbība būtu jākoncentrē uz 5 galvenajām tēmām, kas atbilst 5 galvenajiem jautājumiem, kas Eiropai risināmi pētniecībā:

* Eiropas pētniecības dinamisma, izcilības, radosuma un produktivitātes stimulēsana, piesķirot finansiālu atbalstu projektiem, kurus īsteno individuālas pētījumu grupas, kas atlasītas konkursā, kas rīkots drīzāk Eiropas nekā valsts līmenī, jo īpasi fundamentālo pētījumu jomā, lai ciesā sadarbībā ar zinātniekiem izzinātu jaunas iespējas un tēmas.

Šim nolūkam, piemēram, pēc ASV nacionālā zinātnes fonda parauga tiks izveidota Eiropas iestāde; tās uzdevums būs stipendiju piesķirsana atsevisķām augstākā līmeņa pētniecības grupām, kuras izturējusas Eiropas konkursu tādās jomās kā augstākā matemātika vai kvantu fizika, ievērojot jaunu atklājumu perspektīvu informātikā un programmatūras jomā.

* Eiropas pētniecības jaudu nostiprināsana, atbalstot Eiropas dimensijas un intereses svarīgāko pētniecības infrastruktūru izmantojumu, attīstību un plānosanu, kā arī pētniecības un tehnoloģiju cilvēkresursu attīstīsana, atbalstot apmācību, palīdzot likvidēt sķērsļus Viseiropas zinātniskai karjerai un sekmējot zinātnes darbinieku starptautisku mobilitāti. Šīs darbības būtu koordinējamas ar tām, ko paredz kohēzijas politika.

Šāda veida pētniecības jaudas varētu būt, piemēram, Eiropas lāzeru un neitronu iekārtas vielu un biomedicīnas pielietojumu izpētei; Eiropas biodatu bankas genomikā un Eiropas pētniecības tīklu un skaitļosanas infrastruktūras veiktspējas uzlabosana. Zinātnes cilvēkresursu uzlabosanai paredzētajam atbalstam būtu jāaptver liela mēroga atbalsta programmas Eiropas jaunajiem un pieredzes bagātajiem zinātniekiem.

* Viseiropas valstisku/privātu partnerattiecību izveidosana tehnoloģiskai pētniecībai, izmantojot kopīgas iniciatīvas, kas pamatojas uz tehnoloģisko platformu jēdziena, kuras apvieno sabiedriskās un privātās ieinteresētās personas nolūkā izveidot un ieviest kopīgus pētniecības plānus ar rūpniecību saistītās jomās pēc Eiropas Attīstības iniciatīvas parauga.

Šādu partnerattiecību piemēri varētu aptvert videi nekaitīgu un ekonomisku lidaparātu paaudzes izstrādi laikā līdz 2020. gadam, ar ūdeņraza izmantosanu saistītu tīklu un kurināmā elementu attīstīsanu, elektronikas apguvi nano mērogā, ieguldījumus nākotnes mobilajās un bezvadu tehnoloģijās un lietojumos, kopīgu centienu pastiprināsanu attiecībā uz integrētajām sistēmām, kā arī jaunām saules enerģijas tehnoloģijām, un Eiropas līmenī saskaņotas darbības augstākās ķīmijas laukā daudzveidīgiem rūpnieciskiem lietojumiem un sociāliem nolūkiem.

* Tādu Eiropas "izcilības polu" attīstības stimulēsana, kas pamatojas uz vienotu informācijas tīklu izveidi un sadarbību laboratoriju līmenī, caur atbalstu starptautiskiem vidēja mēroga informācijas tīkliem un projektiem, izmantojot jaunos sestajā Savienības Pētniecības bāzes programmā paredzētos instrumentus, kas uzlaboti atbilstīgi gūtajai pieredzei.

Šis darbības virziens aptver darbību Eiropas izcilības polu atbalstam tādās jomās kā vide un klimata izpēte, informācijas un sakaru tehnoloģijas, medicīniskus un ar pārtiku saistītus pētījumus, vai pētījumus attiecībā uz jauniem materiāliem un rūpnieciskiem procesiem, izveidojot un atbalstot augsta līmeņa Eiropas laboratoriju sadarbību, t.s., Eiropas "izcilības tīklos", un kopīgus pētījumus ar konkrētiem un sekmīgi izvirzītiem mērķiem "integrētos projektos".

* Valsts un reģionālo pētniecības programmu un politiku koordinēsanas uzlabosana, izmantojot īpasus sakaru tīklu mehānismus, nolūkā mobilizēt resursu kritiskās masas, nostiprināt valsts darbību savstarpējo papildināmību un uzlabot valsts pētījumu plānu saskaņotību visā Eiropā. Tas aptver apmaiņu stimulēsanu, savstarpēju programmu atklāsanu un kopīgu iniciatīvu ieviesanu.

Valsts pētījumu programmas varētu tikt apvienotas tādās jomās kā, piemēram, vēzis, Alcheimera slimība un jaunas slimības, nanotehnoloģijas, vai pētījumi attiecībā uz nozīmīgākajiem sociālajiem un ar ekonomiku saistītajiem problēmjautājumiem, piemēram, demogrāfija, izglītība, nodarbinātība un jauninājumi.

Līdz ar tās darbību pētniecības laukā Savienībai būtu jāatbalsta saskaņotas un enerģiskas Eiropas līmeņa darbības attīstība divās se turpmāk minētajās jomās, kurās zinātne un tehnoloģija ir izsķirosa.

* Kosmoss, atbalstot Eiropas kosmosa politiku, kuras mērķis ir Eiropas un valsts privāto un sabiedrisko darbību lielāka saskaņotība, un mērķtiecīgs lietojumu attīstīsanas darbs tādās jomās kā pozicionēsana un navigācija, zemes novērosana un monitorings, kā arī telekomunikācijas, P&A ieguldījumu koordinēsana dazādos līmeņos un rūpes par to, lai ES labāk izprastu savas politikas mērķus partnerattiecībās ar pastāvoso kosmosa lielvaru Krieviju un jaunajām lielvarām Ķīnu, Indiju un Brazīliju.

Šajā jomā īstenotās darbības pamatā būs ES kosmosa projektu (piem., VDGM - Vides un drosības globālais monitorings) stiprināsanai paredzētās Eiropas kosmosa programmas īstenojums.

* Drosība Savienības politiku īstenojuma atbalstam, sekmējot tādus pētījumus, kādi ir vajadzīgi, lai dazādos tās aspektos kāpinātu drosību Eiropā, turpinot prieksdarbus, kas sākti sajā jomā, kur ASV investīcijas piecas reizes pārsniedz Eiropas investīcijas. Tas ir Komisijas ieguldījums plasākajos ES plānos risināt Eiropas līmeņa problēmjautājumus un apdraudējuma problēmas, kas tostarp izklāstītas Eiropas drosības stratēģijā, kuru apstiprināja 2003. gada decembra Eiropadome. Tas papildina darbības un pūliņus, ko sobrīd izvērs dalībvalstis un pārējās ES iestādes.

Tas varētu aptvert tādu zinātnes atziņu un tehnoloģiju attīstīsanu, kurām būtu raksturīga Eiropas pievienotā vērtība, lai sekmīgi paredzētu, pārraudzītu un mazinātu jaunus apdraudējumus drosībai, piemēram, ar bioterorismu, kibernoziegumiem un globālo drosību saistītus apdraudējumus, kā arī nolūkā nodrosināt Eiropas vietu kompleksajos pētniecības tīklos.

Atbilstīgi tiks stiprināta ES darbība zinātnes atziņu izplatīsanā un Eiropas dalība un vadība globālās iniciatīvās.

c) Eiropas savienosana ar ES tīkliem

Desmit gadus pēc Eiropas komunikāciju tīklu iniciatīvas ieviesanas komunikāciju infrastruktūras bāzes attīstība kļuvusi inerta. Protams, satiksme turpina pieaugt, un paplasināsanās radīs papildu satiksmes pieaugumu uz ceļiem, dzelzceļiem un enerģijas infrastruktūrās. Ir novērtēts, ka sastrēgumu izmaksas sasniegs 1 % no IKP; laikā līdz 2020. gadam tās būs dubultojusās. Ja nekas netiks darīts, lielākā daļa no pieauguma būs attiecināma uz ceļiem, un tam būs ļoti negatīvas sekas, tādas kā sastrēgumi, vides piesārņojums, drosības problēmu aktualizēsanās un dzīves kvalitātes pasliktināsanās. Ja nekas netiks darīts, Eiropa nebūs savienota, un cena, kas tai būs jāmaksā sakarā ar nepilnīgu infrastruktūru, būs izaugsmes potenciāla samazināsanās.

Augstas efektivitātes Eiropas komunikāciju tīkli ir būtiski ilgtspējīgai preču, iedzīvotāju un enerģijas mobilitātei paplasinātā ES. Tie ne vien sekmē konkurētspēju, bet ir arī taustāms Eiropas integrācijas simbols. Ir novērtēts, ka cilvēku un uzņēmēju neizmantotais potenciāls, ko nodrosinātu labāki transporta sakari, ir 0,23% no IKP, t.n., aptuveni miljons pastāvīgo darba vietu. Tādi projekti kā ātrgaitas dzelzceļa līnijas vai Eiropas satelītu navigācijas sistēma Galileo strauji kāpinās Eiropas rūpniecības nozaru attīstību, pateicoties augsto tehnoloģiju izmantojumam.

Tādējādi efektīvas un ilgtspējīgas transporta sistēmas un drosas energoapgādes izveide ir izsķirosa ekonomikas veiktspējai. Bezdarbības izmaksas varētu būt ievērojamas.

Ieguvumi no siem ieguldījumiem pārsniedz valsts robezas. Tas ir iemesls valstu valdību nespējai izvēlēties par labu Eiropas perspektīvai un to refleksam par prioritārām uzskatīt valstu programmas jo īpasi tad, kad valsts budzeti ir ierobezoti. Eiropas Savienības veiktā koordinēsana un līdzfinansējums, īpasi uzsverot pārrobezu iedaļas, var nodrosināt saskaņotību kontinentā, ilgtermiņa stabilitāti un lielāku privātā sektora līdzdalību.

* Piemēram, jūras pārvadājumu ceļi varētu atbrīvot autoceļus no kravu pārvadājumiem (piemēram, 7,6 miljoni tonnu katru gadu varētu tikt pārvadātas starp Roterdamu un Bilbao; tas ir 10 % kravu pārvadājumu sajā marsrutā. Bet tas ir iespējams vienīgi, pateicoties ES koordinācijai.

* Mont-Cenis Dzelzceļa tunelis starp Lionu un Turīnu trīskārsotu dazu dinamiskāko Eiropas reģionu jaudu un sakarus ar jaunajām dalībvalstīm. Taču enerģisks tā izmantojums nav iespējams bez ES atbalsta.

Ir novērtēts, ka visa Eiropas komunikāciju tīkla izmaksas ir aptuveni 600 miljardi eiro. Jaunās pamatnostādnes, kas attiecībā uz Viseiropas tīkliem tika pieņemtas 2003. gada decembra Eiropadomē, piedāvā labāku koordināciju dalībvalstu starpā un lielāku koncentrēsanos uz sarakstu, kur līdz ar precīziem termiņiem definēti prioritātes projekti.

Tajās paredzēts, ka līdz 2012. gadam savstarpēji savienojami valsts ātrgaitas dzelzceļa tīkli, līdz 2015. gadam Centrāleiropā attīstāms kravas pārvadājumu dzelzceļu pamattīkls, kā arī tas, ka līdz 2010. gadam izstrādājams tiesību aktu kopums ostu un sauszemes transporta savienosanai.

Kopējais ieguldījumu līmenis, kāds ir vajadzīgs, lai īstenotu 26 prioritāros transporta projektus, sasniedz 220 miljardus eiro laikā līdz 2020. gadam, finansējumam sasniedzot maksimumu laikā starp 2007. un 2013. gadu. Ir aprēķināts, ka privātā sektora daļai so projektu finansējumā jābūt aptuveni 20% apmērā no kopējās vajadzīgās summas, un atlikuso daļu varētu finansēt kopīgi gan no valstu budzetiem, gan no Kopienas budzeta, Kopienas budzetam sasniedzot 20%.

Eiropas finansējums ir vajadzīgs arī tam, lai nodrosinātu, ka Eiropas energoapgāde tiek veikta pāri valstu robezām, lai attīstītu atjaunojamās enerģijas un videi nekaitīgas degvielas avotus; novērtētās izmaksas ir aptuveni 100 miljardi eiro. Kopienas iniciatīvas ir vajadzīgas, lai panāktu lielāku atjaunojamās enerģijas īpatsvaru un enerģijas efektivitāti un lai sasniegtu izvirzītos mērķus, piemēram, mērķi līdz 2010. gadam nodrosināt, ka 22 % elektrības nāk no atjaunojamās enerģijas avotiem.

Savienībai būs jāpieliek arī pūles, lai likvidētu sķērsļus, kas kavē ieksējā telekomunikāciju tīkla attīstību, un nodrosinātu drosas platjoslas tīkla infrastruktūras pieejamību visos reģionos, īpasu uzmanību pievērsot riskam, ka pilsētu apgabali ir digitāli nosķirti no attāliem un lauku apgabaliem.

d) Izglītības un apmācības kvalitātes uzlabosana Eiropas Savienībā

Cilvēkresursi ir izsķiross izaugsmes faktors. Viens papildu mācību gads kopējo produktivitātes rādītāju tipiskā Eiropas valstī var palielināt par 6,2 %. Tomēr laikposmā no 1995. gada līdz 2000. gadam publiskie ieguldījumi izglītībā un apmācībā procentos no IKP vairumā dalībvalstu ir samazinājusies. ES atpaliek no saviem konkurentiem attiecībā uz tādiem rādītājiem kā absolventu skaits, skolu beidzot iegūtās prasmes, kā arī dalība mūzizglītībā. Turklāt rādītāji nepavisam nav viendabīgi arī pasu dalībvalstu starpā. Ņemot vērā sos lejupslīdosos rādītājus, nekavējoties ir jāpaātrina reformas gaita un Eiropas izglītības un apmācības sistēmu modernizēsana. Sakarā ar globalizāciju, tehnoloģiskām un demogrāfiskām izmaiņām darbaspēkam ir jābūt elastīgam un mobilam; ir svarīgi, lai prasmes būtu atbilstīgas un pastāvīgi tiktu atjauninātas.

Izglītības politikas ir joma, kur ir ļoti svarīgi, lai nostāja nebūtu atsvesināta no cilvēkiem un kultūru daudzveidības, un līdz ar to joma, kur nozīmīgas ir valsts un pasvaldību iestādes. Kopienas izglītības un apmācības sistēmu vispārēja modernizēsana ir viens no galvenajiem Lisabonas stratēģijas elementiem. Tādējādi Eiropadome pieņēmusi kopīgus mērķus un darba programmu, lai pārveidotu izglītības un apmācības sistēmas efektīvās mūzizglītības sistēmās, kas pieejamas visiem iedzīvotājiem, un sekmētu tuvināsanos, lai paaugstinātu standartus kopumā. Uzsvars ir uz izglītības un apmācības kvalitātes uzlabosanu (mācību programmas reforma, jaunas mācīsanas metodes, kvalitātes nodrosināsana), izglītības un apmācības arvien plasāku pieejamību visos dzīves posmos (ieskaitot e-mācības), izglītības un apmācības atvērtību ārējām prasībām, sākot ar tām, ko izvirza darba tirgi, un beidzot ar konkurences izvirzītajām prasībām.

Šo darbu nevar veikt bez Savienības atbalsta, jo nodrosinātās prieksrocības varēs izmantot visur Eiropā, un vajadzīgos līdzekļus nevar nodrosināt, dalībvalstīm rīkojoties atsevisķi. Papildus atbalstam, ko kohēzijas politika nodrosina infrastruktūrai un pamata izglītības un apmācības jomai, Savienības ieguldījums ir divējāds: atbalsts indivīdu mobilitātei (piemēram, studentu, skolotāju, akadēmiķu vai pasniedzēju mobilitātei) atbalsts partnerattiecībām/sadarbības tīkliem starp skolām, universitātēm un pasniedzējiem dazādās valstīs. Galvenais sā mērķa princips būs studentu, skolotāju, akadēmiķu un pasniedzēju mobilitāte, nevis vienīgi ideju un labākās prakses nodosana. Neskatoties uz to, ka sī joma ir visu atzīta par izsķirosu, daudzpusējā pārrobezu mobilitāte tajā tomēr nevar tikt organizēta vai finansēta efektīvi valsts līmenī. Vienīgi ES darbība var nodrosināt bāzi un finansiālo atbalstu, pēc kura pieprasījums saskaņā ar pasreizējām programmām krietni pārsniedz piedāvājumu.

Būtu iekļaujami sādi mērķi:

rādītājs attiecībā uz universitātes studentu dalību mobilitātes programmās laikā līdz 2010. gadam 3 miljoni (rādītājs 1 miljons studentu tika sasniegts 2002. gadā), t.n., ka 10 % universitātes studentu tiek piedāvāta iespēja izmantot iespējas, ko sniedz studijas ārzemēs;

150,000 arodizglītības dalībnieku līdzdalība mobilitātes darbībās laikā līdz 2013. gadam;

10% Kopienas skolu audzēkņu un skolotāju līdzdalība mobilitātes darbībās programmas periodā;

50000 pieauguso dalība ar mūzizglītību saistītajās mobilitātes darbībās laikā līdz 2013. gadam.

Vēlamais iznākums ir būtisks ieguldījums tam, lai Eiropu atkal padarītu par izglītības un izcilas apmācības centru.

e) Sociālās politikas darba kārtība: palīdzēt Eiropas sabiedrībai paredzēt un pārvaldīt izmaiņas

Straujas izmaiņas starptautiskajā konkurencē izraisījusas jaunu darbaspēka sadalījumu, kas ietekmē visu. Tā nodrosinātie ieguvumi ir ievērojami, bet, ja izaugsme ir vāja, iznākums var būt bezdarba pieaugums un atstumtība. Šajā sakarā ES ir jāparedz nākamās izmaiņas un attiecīgi jārīkojas: tā ir Eiropas parauga sociālās kohēzijas un ekonomikas izaugsmes būtība.

Savienībai ir svarīgi pielāgoties, izraisīt un apgūt izmaiņas. Enerģiski risinot ar straujām izmaiņām starptautiskajos konkurences apstākļos saistītos jautājumus, sociālās politikas darba kārtība kā kopējās Lisabonas stratēģijas daļa ir Savienības plāns politikai un darbībai nodarbinātībā un sociālajā sfērā. Pateicoties tam, ka tā apvieno likumdosanu, atklāto koordinēsanas un sociālā dialoga metodi, kā arī ES budzeta atbalstu, sī darba kārtība atvieglina Eiropas sociālā modeļa modernizēsanu.

Sociālās politikas darba kārtībai būtu jāsekmē tas, ka Eiropa sasniedz savu potenciālu pilnā mērā, sekmējot sociālo politiku kā produktīvu faktoru un novērsot sekas, ko radījusi no sabiedrības atsvesināta politika.

ES ir jānodrosina attiecīgs tiesisks regulējums, lai izveidotu vienādus konkurences apstākļus uzņēmumiem un strādājosajiem, ieviesot attiecīgus sociālos standartus un pamattiesības. ES darbībai ir katalizatora loma, sekmējot to, ka dalībvalstis definē un ievies reformas pasākumus savos darba tirgos un sociālajās politikās, un kā tāda sekmē nozīmīgas pārmaiņas politikā, tajā pasā laikā neieguldot lielus finansu līdzekļus. ES līmenis ir arī vispiemērotākais, lai sekmīgi aicinātu risināt sociālu dialogu kā to paredz Līgums.

* Lai veiksmīgi risinātu visām dalībvalstīm kopīgos jaunos jautājumus un pārvaldītu izmaiņas paplasināsanās, globalizācijas un demogrāfiskas novecosanas kontekstā, arī turpmāk būtu nostiprināma sociālās politikas darba kārtība.

* Savā jaunākajā pavasara ziņojumā Komisija aicināja izveidot Eiropas partnerattiecības attiecībā uz izmaiņām, trīskārsus mehānismus, kas paredzēti tam, lai identificētu kopīgus jautājumus un sniegtu attiecīgas atbildes izmaiņu ierobezosanai. Vairums kopīgo līgumu aptver arvien plasāka diapazona jautājumus, kas sniedzas tālāk par klasiskajām tēmām - atalgojums un darba laiks, un tie tiek izstrādāti kā instrumenti pārmaiņu paredzēsanai un pārvaldīsanai. Šīm partnerattiecībām būtu jārisina jautājumi, kas saistīti ar jauno globalizācijas radīto starptautisko darbaspēka sadalījumu, īpasu vērtējumu veicot pa sektoriem.

Darbība ES līmenī ir iespējama turpmāk minēto apstākļu dēļ.

* ES nodrosina attiecīgu regulējumu, lai radītu vienādus konkurences nosacījumus uzņēmējdarbībai, ieviesot kopējus sociālos standartus un tiesības un strādājoso brīvību pārvietoties.

Profilakses pasākumu veicināsana un obligāto veselības aizsardzības un drosuma standartu ieviesana nozīmīgi samazinājusi arodslimības un negadījumus. Tomēr to kopējās izmaksas tautsaimniecībā joprojām ir robezās no 2,6% līdz 3,8% no IKP; tā ir liecība augstajām saimnieciskajām izmaksām, ko rada attiecīgas likumdosanas neesamība. Komisija ir izvirzījusi mērķi par 15 % samazināt kopējo darba negadījumu līmeni katrā dalībvalstī.

Šobrīd aptuveni 30 miljoni cilvēku izmanto prieksrocības, ko sniedz sociālā nodrosinājuma saskaņosanas noteikumi ES līmenī, uz laiku uzturoties citā dalībvalstī. Izvirzītais mērķis vismaz 100 miljoni cilvēku būtu jāsasniedz, pateicoties Eiropas veselības apdrosināsanas kartes ieviesanai.

* ES politikas koordinācija iniciē nozīmīgas pārmaiņas dalībvalstu politikā, tajā pasā laikā tas neprasa lielus finansu līdzekļus.

Eiropas nodarbinātības stratēģija paredz dalībvalstu darba tirgu strukturālas reformas. Lai pārvarētu plaisu starp pasreizējo nodarbinātības līmeni un nodarbinātībai izvirzīto mērķi, ir vajadzīgi gandrīz 16 miljoni darbavietu. Tikai gados vecāka strādājoso potenciāla izmantojums aptvertu 7 miljonus darbavietu. Ir novērtēts, ka kopējās izmaksas, ko rada darbaspēka nepilnīgs izmantojums, ir aptuveni 9 % no ES IKP jeb 825 miljardi eiro.

* ES līmenis ir arī piemērotākais, lai sekmīgi uzlabotu industriālo attiecību kvalitāti un veicinātu sociālu dialogu kā tas paredzēts Līgumā.

Eiropas Uzņēmumu padomes direktīvas mērķis ir veicināt strādājoso informēsanu un konsultēsanu starptautiskā līmenī. Palielinot darba ņēmēju nodrosinājumu līdz 80 % (salīdzinot ar 65 % pasreiz), papildu 2,5 līdz 3 miljoni darba ņēmēju visā Eiropā varētu izmantot sos mehānismus, tādējādi sasniedzot rādītāju aptuveni 21,5 miljoni strādājoso visā Eiropā un sekmējot pārstrukturēsanu.

Ņemot vērā ieprieks minēto, attiecībā uz 1. iedaļu finansu tabula ir sāda.

>TABELPOSITION>

2. Pilnīgāka kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai

Pateicoties savai kohēzijas politikai, Savienība nozīmīgi sekmējusi saskanīgu, līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību. Mobilizējot neizmantoto Eiropas potenciālu, kohēzijas politika strauji uzlabojusi visus ekonomiskos rādītājus, tajā pasā laikā mazinot ekonomiskās un sociālās atsķirības.

Kohēzijas politikas pievienotā vērtība

Šādas ir galvenās iezīmes, kas raksturo Eiropas kohēzijas politikas sekmes nākamo dalībvalstu un reģionu ekonomisko rādītāju uzlabosanā, un tās būtu nostiprināmas nākotnē.

* Resursu koncentrēsana uz ieguldījumiem nolūkā palielināt un uzlabot fiziskos un cilvēku resursus un tādējādi maksimāli ietekmēt konkurētspēju un izaugsmi. Šī koncentrēsana ir ļāvusi vairumam no mazāk attīstītajiem reģioniem četrās nabadzīgākajās valstīs, kuras finansiāli ir galvenie ieguvēji sīs politikas sakarā, panākt to, ka vidējais pieauguma rādītājs pārsniedza vidējo rādītāju ES laikā no 1995. gada līdz 2001. gadam;

* Vienotā tirgus noteikumu ievērosana, piemēram, attiecībā uz konkurences politiku un publiskiem iepirkumiem. Skaitļos izsakāms rezultāts vērojams Kopienas ieksējās tirdzniecības pieaugumā, jo īpasi starp mazāk attīstītajām dalībvalstīm un reģioniem un pārējo ES. Kohēzijas politikas gadījumā tas nozīmē, ka aptuveni ceturtā daļa izdevumu saskaņā ar sīm jomām paredzētajām programmām pārējai Savienības daļai nodrosina lielāku izvedumu apjomu.

* Uzsvars uz darba vietu izveidi jaunās darbībās, lai atvieglinātu pielāgosanos ekonomisko un sociālo izmaiņu radītajiem apstākļiem sakarā ar jauno starptautisko darbaspēka sadalījumu. Piemēram, atskaitot mazāk attīstītos reģionus, ieprieksējo paaudzu programmas, kas aptver laiku no 1994. gada līdz 1999. gadam, sniegusas atbalstu turpat 300 000 mazo uzņēmumu, tādējādi sekmējot 500 000 jaunu darba vietu izveidi.

* Partnerattiecību un labas pārvaldības sekmēsana. Daudzlīmeņu pārvaldības sistēma, kas aptver Kopienas, valsts reģionu un vietējās iestādes un ieinteresētās personas, palīdz nodrosināt to, ka darbības ir pielāgotas apstākļiem uz vietas un ir patiesa apņēmība gūt sekmes ("īpasumtiesības").

* Izmantojuma efektivitāte, ko nosaka līdzfinansējuma noteikumi, kas mobilizē papildu resursus jauniem ieguldījumiem no valsts publiskajiem un privātajiem resursiem. Katrs eiro, kas izdots no Savienības budzeta kohēzijas politikas nolūkā vidēji rada 0,9 eiro peļņu mazāk attīstītajos ("1. mērķa") reģionos un 3 eiro peļņu pārējos ("2. mērķa") reģionos.

* Sekmīgs atbalsts citām Savienības nozaru politikām.

o Atbalstot Kopienas likumdosanas īstenojumu, kohēzijas politika palīdz mazāk labvēlīgajiem reģioniem izpildīt ES standartus, piemēram, vides jomā.

o Tādās nozarēs kā izglītība, transports un enerģētika kohēzijas politika piedāvā daudzveidīgu atbalstu jauniem ieguldījumiem, jo īpasi mazāk attīstītajās dalībvalstīs un reģionos.

Nākotnē joprojām ir svarīgi, lai arī turpmāk tiktu piekopta efektīva politika Eiropas līmenī nolūkā sekmēt modernizāciju un straujāku izaugsmi mazāk attīstītajos reģionos un iesaistīt vairāk cilvēku produktīvā nodarbinātībā visā Savienībā kopumā. Taču sī politika ir jāpārkārto, lai labāk pielāgotos jaunajiem uzdevumiem.

Nepieredzēts pārbaudījums Savienības konkurētspējai un ieksējai kohēzijai ir paplasināsanās. Paplasinātajā Savienībā IKP uz vienu iedzīvotāju būs par vairāk nekā 12 % zemāks nekā piecpadsmit valstu Savienībā, tajā pasā laikā ieņēmumu atsķirības caurmērā divkārsosies.

Reformai ir jākoncentrējas uz konkurētspēju, ilgtspējīgu attīstību un nodarbinātību kā noteikusas Lisabonas un Gēteborgas Eiropadomes sakarā ar arvien pieaugoso konkurenci, globalizāciju un vispārēju iedzīvotāju novecosanu. Nākotnes uzdevums ir nodrosināt, ka Lisabonas un Gēteborgas mērķi un jaunā starptautiskā darbaspēka sadalījuma izraisīto izmaiņu prognozēsana pastāvīgi no pasiem pirmsākumiem tiktu iekļauta visu valsts un reģionālo attīstības stratēģiju izstrādē.

Gādājot par nākamā perioda izdevumu kvalitātes uzlabosanu saskaņā ar Lisabonas un Gēteborgas mērķiem, Komisija izvirza priekslikumu par to, ka kohēzijas politikas virzību būtu jānosaka atbilstīgi vispārējai stratēģijai. Šim nolūkam Komisija plāno iesniegt Parlamentam un Padomei stratēģisku dokumentu, kurā būtu izvirzītas kohēzijas politikas prioritātes, tostarp pasākumi, kas atzīti par vajadzīgiem ekonomisko un sociālo izmaiņu paredzēsanā.

Komisija paredz arī vienkārsāku un pārredzamāku prioritāsu bāzi nolūkā īstenot Lisabonas un Gēteborgas programmas diferencēti, atkarībā no apstākļiem, ievērojot trīs se turpmāk minētās prioritātes (kas aizstāj pasreizējos mērķus).

- Konverģence. Galvenie pūliņi koncentrējami uz mazāk attīstītajām dalībvalstīm un reģioniem paplasinātajā Savienībā. Tas nozīmē to, ka iekļaujami arī tie reģioni, kuros konverģences process nav veikts un kuri vairāk nav uzskatāmi par atbalstam atbilstīgiem sakarā ar to, ka tajos ieņēmumu līmenis uz cilvēku ir salīdzinosi augstāks paplasinātajā Savienībā (t.s., "statistiskais efekts"). Pasākumi saskaņā ar konverģences programmām būtu paredzami fizisko resursu un cilvēkresursu modernizēsanai un palielināsanai, lai palielinātu ilgtermiņa konkurētspēju, sekmētu apkārtējās vides ilgtspējību un nodrosinātu lielāku ieguldījumu Savienības vispārējā saimnieciskās darbības sniegumā, tajā pasā laikā attīstot labāko praksi pārvaldības un institucionālās veiktspējas jomā.

- Reģionālā konkurētspēja un nodarbinātība. Reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības programmas aptvers pārējās dalībvalstis un reģionus, jo visā Savienībā joprojām pastāvēs būtiskas vajadzības, kas saistītas ar ekonomisku un sociālu pārstrukturēsanos un citiem sķērsļiem. Lai nodrosinātu Kopienas darbību pievienoto vērtību, atbalsta pasākumiem būtu jākoncentrējas uz nedaudzām ar Lisabonas un Gēteborgas programmu saistītām politikas prioritātēm, kur tie var nodrosināt so pievienoto vērtību un daudzkārsosanās efektu attiecībā uz valsts un reģionālajām politikām. Nodarbinātības programmas tiks organizētas valsts līmenī. Reģionālās attīstības programmas tiks vienkārsotas, ieskaitot atteiksanos no pasreizējās sistēmas, saskaņā ar kuru Komisijai ir jāatlasa nelielas teritorijas apaksreģionu līmenī. Tā vietā, veidojot daudzgadu attīstības plānus, tiks līdzsvarota atbalsta darbību plānosana tematiski un ģeogrāfiski. Šajā pozīcijā tiks iekļauts atbalsts reģioniem, kuri vairs neatbilst attiecībā uz konverģences programmām noteiktajiem kritērijiem, pat tad, ja nav vērojams paplasināsanās statistiskais efekts.

- Eiropas teritoriālā sadarbība pārrobezu un starptautisku programmu formā. Šo programmu uzdevums būs risināt atsevisķas problēmas, kas liedz ilgtspējīgas ekonomikas mērķa sasniegsanu dalībvalstu reģionos, kurus sķir valsts robezas. Uzsvars tiks likts uz pieredzes un labas prakses apmaiņas sekmēsanu, tādējādi veicinot ekonomisku integrāciju visā Savienības teritorijā un saskanīgāku un līdzsvarotāku attīstību.

Ņemot vērā ieprieks minēto, attiecībā uz 2. iedaļu finansu tabula ir sāda.

>TABELPOSITION>

3. Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekosana un aizsardzība: lauksaimniecība, zivsaimniecība un vide

Jaunās dalībvalstis (un nākamās pievienosanās dalībvalstis) Eiropas Savienībā nozīmē 75 miljonus papildu patērētāju, 4 miljonus papildu lauksaimnieku. Paplasināsanās nozīmē daudz lielāku tirgu, lielāku konkurenci un sarezģīto uzdevumu izpildīt augstos standartus produktu kvalitātes un drosuma, kā arī apkārtējās vides aizsardzības jomā. Dalībvalstu sākotnējo lēmumu attiecīgi aizstāt savas izdevumu ziņā dārgās un daļēji pretrunīgās valsts politikas ar kopīgu Līgumā definētu politiku noteica sagaidāmā pievienotā vērtība, ko dod lauksaimniecības produktu brīvas aprites nodrosināsana un konkurences traucējumu novērsana Eiropas Kopienā, piegāzu stabilitātes sekmēsana, kā arī konkurētspējas kāpināsana ieksējos un ārējos tirgos.

Kops tā brīza politika ir attīstījusies, aptverot citus jautājumus, piemēram, razosanas kvalitāte, apkārtējā vide, dzīvnieku labturība un vitāla lauku vide, kas aptver 80 % Eiropas teritorijas. Tajā ņemta vērā arī vajadzība atbalstīt lauksaimniekus, kas visefektīvāk razo un aizsargā sabiedrības bagātības. Tādējādi pievienotā vērtība, ko sobrīd nodrosina KLP, izmaksā mazāk, salīdzinot ar izmaksām gadījumā, ja dalībvalstis būtu turpinājusas savas atsevisķās lauksaimniecības politikas.

Lēmums par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) būtisku reformēsanu tika pieņemts pagājusā gada jūnijā, un sobrīd tiek ieviests otrs tiesību aktu kopums, 2004. gada vidū būs pienākusi kārta priekslikumam par cukuru. Tas ir paredzēts nolūkā līdz 2013. gadam sajā nozarē nodrosināt stabilu tiesisko regulējumu.

Reformas uzdevums ir izpildīt mērķus, kas izvirzīti attiecībā uz konkurētspēju, solidaritāti un vides jautājumu pilnīgāku iekļausanu; tādējādi tā ir svarīgs solis Lisabonas un Gēteborgas attīstības stratēģijas īstenosanā. Tā aptver sādus elementus.

* Tirgus atbalsta pasākumu un tiesā atbalsta maksājumu būtisks vienkārsojums, pateicoties tam, ka tiesie maksājumi lauksaimniekiem tiek nosķirti no razosanas.

* Lauku apgabalu attīstības turpmāka nostiprināsana, pārdalot daļu tirgus atbalstam paredzēto līdzekļu par labu lauku attīstībai ar samazinātiem tiesiem atbalsta maksājumiem lielākām lauku saimniecībām (modulācija) un tādējādi savienojot divus LKP pīlārus, kas savstarpēji papildina viens otru lauksaimniecības un lauksaimniecības kopienu ilgtspējīgas attīstības nostiprināsanā.

* Finansiālās disciplīnas mehānisms saskaņā ar Eiropadomes lēmumu, lai noteiktu maksimālos izdevumus attiecībā uz tirgus atbalstu un tieso atbalstu laikā no 2007. gada līdz 2013. gadam.

Pēc 2006. gada nostiprinātā lauku attīstības politika, sekmējot ilgtspējīgas attīstības mērķus, koncentrēsies uz trīs galvenajiem mērķiem:

- arvien lielāka lauksaimniecības sektora konkurētspēja, pateicoties atbalstam, kas piesķirts pārstrukturēsanās procesam (piemēram, atbalsts, ko jaunie lauksaimnieki saņem ieguldījumu nolūkā, informācijas un reklāmas pasākumi);

- apkārtējās vides un lauku vides uzlabosana, pateicoties zemes apsaimniekosanas atbalstam, ieskaitot ar programmas Natura 2000 dabas aizsardzības teritorijām saistīto lauku attīstības darbību kopīgu finansēsanu (piemēram, agrovide, mezsaimniecība un mazāk attīstīto reģionu pasākumi);

- dzīves kvalitātes uzlabosana lauku apvidos un daudzveidīgu ekonomisko darbību sekmēsana ar pasākumiem, kas plānoti attiecībā uz lauksaimniecības nozari un citiem lauku uzņēmējiem (piemēram, kvalitatīva razosanas pārorientēsana, pārtikas kvalitāte, ciemu atjaunināsana).

Pateicoties kopīgai zivsaimniecības politikai (KZP), zvejnieki un dalībvalstu piekrastes reģioni bauda prieksrocības, ko nodrosina visiem kopīgas procedūras vienlīdzīgs piemērojums un vienlīdzīgas ekonomiskās iespējas, un dienu no dienas arvien svarīgāk ir, vienādā mērā ņemot vērā vides ekonomiskos un sociālos aspektus, nodrosināt ilgtspējīgu zvejas darbību, jo zivju krājumi samazinās.

Kops 2003. gada 1. janvāra jaunā reformētā kopīgā zivsaimniecības politika, kas vairāk koncentrējas uz ilgtspējīgu ūdeņu dzīvo resursu izmantojumu, pamatojoties uz drosām zinātnes atziņām un pārdomātu pieeju zivsaimniecības pārvaldībā, kopā ar akvakultūru ir negrozāmi iekļauta Kopienas ilgtspējīgas attīstības politikā.

Lai sasniegtu Lisabonas un Gēteborgas politikas mērķi, t.i., Eiropas ekonomika, kas nodrosina izaugsmi, tajā pasā laikā samazinot uz vidi atstātās negatīvās sekas, ir jāturpina saistības attiecībā uz ilgtspējīgu resursu izmantojumu un apsaimniekosanu un vides aizsardzību. Vides politika būtiski papildina vienoto tirgu un uzlabo dzīves kvalitāti. Eiropas iedzīvotājiem arvien lielākā mērā ir pieejama tīra vide; tās ir viņu tiesības un viņi sagaida no ES, lai tā garantētu sīs tiesības un nodrosinātu, ka dalībvalstis pareizi īsteno vides politiku. Ievērojot sīs prioritātes, attiecībā uz 2006.-2012. gada periodu nozīmīgas ir sādas darbības.

* EK Klimata izmaiņu programmas īstenosana, ieskaitot veselu virkni pasākumu, lai nodrosinātu to, ka tiek sasniegts Kioto protokola mērķis attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisoso gāzu emisiju samazināsanu.

* Attiecībā uz konkrētām vides prioritātēm izstrādāto tematisko stratēģiju īstenojums (augsnes, vides kvalitātes, pesticīdu, jūras vides, pilsētvides stratēģiju īstenojums, kā arī attiecībā uz ilgtspējīgu resursu izmantosanu un apsaimniekosanu un atkritumu pārstrādi izstrādāto stratēģiju īstenojums).

* Vides tehnoloģiju rīcības plāna ("VTRP") īstenosana nolūkā pilnā mērā izmantot vides tehnoloģiju potenciālu, samazinot kaitīgo ietekmi uz dabas resursiem, kā arī censoties uzlabot Eiropas pilsoņu dzīves kvalitāti, stimulējot konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi; svarīgi ir gādāt arī par to, lai ES arī turpmāk būtu vadosa loma vides tehnoloģiju attīstīsanā un piemērosanā.

* Natura 2000 liegumu tīkla attīstīsana un īstenosana nolūkā aizsargāt Eiropas bioloģisko daudzveidību, kā arī bioloģiskās daudzveidības rīcības plāna īstenosana.

Ņemot vērā ieprieks minēto, pieņemtās saistības ir jāievēro, un Eiropas Savienībai ir pienākums apsaimniekot savus dabas resursus, īstenojot Eiropas izaugsmes un kohēzijas modeli apkārtējās vides pārvaldībā.

Ņemot vērā ieprieks minēto, attiecībā uz 2. iedaļu finansu tabula ir sāda.

>TABELPOSITION>

B. Eiropas pilsonības jēdziena iemiesosana dzīvē pilnā mērā

1. Brīvības, drosības un taisnīguma telpa

Brīvība, drosība un taisnīgums ir pamatvērtības, kuras ir Eiropas parauga sabiedrības pamatā.

Līdz ar Pamattiesību hartas iekļausanu Savienības konstitucionālajā līgumā Savienībai būs ar likumu nostiprināts pienākums nodrosināt to, ka pamattiesības ne vien ievēro, bet arī aktīvi sekmē.

Tagad ir skaidri atzīts, ka problēmas, ko rada imigrācija, patvēruma tiesības un cīņa ar noziedzību un terorismu, vairs nevar pienācīgi atrisināt ar pasākumiem, kas veikti vienīgi valsts līmenī.

Šajā sakarā sā Eiropas Savienības aspekta attīstīsana ir jauns integrācijas procesam izvirzāms mērķis: Eiropas Savienību nevar veidot, ja nepastāv brīvības, drosuma un taisnīguma telpa; tā ir paplasinātās Savienības politiskā projekta pamatā.

Rīcība Savienības līmenī nodrosina godīgu pienākumu sadali, finansu ieguldījuma sadali ieskaitot, un padziļina prieksstatu par kopīgiem uzdevumiem un vērtībām, tādējādi sekmējot to, ka tiek rasta kopīga pieeja dazādu jautājumu risināsanā.

Paplasināsanās vēl nepieredzētā mērogā palielinās to iedzīvotāju skaitu, kuri vēlas būt ieguvēji dzīvojot brīvības, drosuma un taisnīguma telpā, bet tas nozīmē arī īpasus pārbaudījumus kaut vai, piemēram, attiecībā uz mūsu ārējo robezu drosumu.

(i) Ārējās robezas/imigrācija

* Ārējās robezas Savienībai ir jāpārrauga vienoti, lai saskaņoti atzītu likumīgu ieceļosanu un aizsargātu ārējās robezas - aptuveni 6000 km sauszemes robezas un vairāk nekā 85000 km jūras robezas.

Šajā jomā galvenais mērķis ir Eiropas Robezkontroles aģentūra, kuras uzdevums būtu valsts iestāzu atbalstam veikt prieksdarbus tāda Eiropas Robezapsardzības korpusa izveidei, kura rīcībā būtu attiecīgi līdzekļi, lai īstenotu robezas uzraudzību un kontroli.

* ES arī turpmāk rīkosies, lai nodrosinātu to, ka tiek ievērotas starptautiskās aizsardzības saistības sakarā ar migrācijas plūsmām un patvēruma meklētājiem. Kopīga patvēruma politika, kuras pamatā ir pienākumu un finansiālā ieguldījuma godīgs sadalījums dalībvalstu starpā nodrosinās to, ka ik gadus ar vienādiem nosacījumiem tiks uzņemti vairāk nekā 400000 cilvēku, kuri meklēs patvērumu paplasinātajā Savienībā, tajā pasā laikā liedzot ieceļosanu tiem, kuru pieteikumi ir nepamatoti.

* Kopīga politika ieceļosanas jautājumā stabilu migrācijas plūsmu efektīvai pārvaldībai bija vajadzīga, lai apmierinātu darba tirgus prasības. Ņemot vērā demogrāfiskās izmaiņas, migranti dos savu ieguldījumu ES ekonomikas izaugsmē, konkurētspējas kāpināsanā un ilgtspējīgā attīstībā. Šajā sakarā Savienībai ir jāīsteno pasākumi sajā politikas jomā, lai stimulētu un atbalstītu dalībvalstu darbību nolūkā sekmēt sajās valstīs dzīvojoso treso valstu pilsoņu integrēsanu.

Tādējādi sekmīga ieceļotāju integrēsana ir gan sociālās kohēzijas jautājums, gan ekonomiskās efektivitātes prieksnosacījums. Treso valstu pilsoņi, kas jau iekārtojusies uz dzīvi ES, sobrīd kopā ir 14,3 miljoni cilvēku; ir novērtēts, ka ik gadus ieceļo 1,5 miljoni personu.

ES finansiālā atbalsta mērķim būtu jābūt papildināt un atbalstīt dalībvalstu darbības un tiekties pēc koordinācijas jomās, kur problēmas ir starptautiskas.

ES likumīgi dzīvojosu treso valstu pilsoņu iesaistīsana dazādās programmās un darbībās, piemēram tādās, kas saistītas ar pakalpojumu izmantosanu, iesaistīsanos sabiedriskajā dzīvē, informācijas tīklu izveidi, labākās prakses apmaiņu uzņēmēju starpā. Īpass uzdevums integrācijas sakarā varētu būt arī nodrosināt īpasus integrēsanas pakalpojumus tiem treso valstu pilsoņu 20 %, kuri tikko ieradusies ES (ievirzīsanas kursi, valodu kursi).

Attiecībā uz politiku pastāvīgas migrācijas sekmēsanai būtu vēlama kopīga instrumenta izstrāde, kurs regulē to, kā atpakaļ nosūtāmi ES nelikumīgi dzīvojosi treso valstu pilsoņi vai personas, kas nelikumīgi ceļo uz ES.

(ii) Tieslietas/drosība

* Drosības nodrosināsana, nepieļaujot un apkarojot noziedzību un terorismu, arī turpmāk būs svarīgs Savienības uzdevums. Par prioritāti ir atzīta darbība Eiropola un Eiropas Policijas akadēmijas attīstīsanai un nostiprināsanai, lai nostiprinātu sadarbību un apmaiņu attiecīgo praktiķu starpā; koncentrēsanās lielākā mērā uz darbībām, lai nepieļautu noziedzību, jo īpasi jaunas smagas un organizētas noziedzības formas un līdzekļus, lai apmierinātu vajadzību pēc drosības, kas ir prieksnosacījums Eiropas sabiedrību administratīvai, sociālai un ekonomiskai stabilitātei. ES līmeņa darbības piemēri ir sādi.

- Darbība nolūkā sasniegt mērķi 10 % augstākā līmeņa policijas darbinieku ar Eiropas Policijas akadēmijā iegūtu izglītību un 60 % ES policijas darbinieku, kam ir bijusi ar to saskare sakarā ar kopīgu apmācības moduļu izplatīsanu.

- 75 % pieaugums attiecīgās informācijas apmaiņā starp valsts tiesībaizsardzības iestādēm un Eiropolu 2013. gadā.

* Reāla taisnīguma telpa dabiski papildina reālu aprites brīvību, nodrosinot juridisku noteiktību, kas ļauj pamatot pārrobezu darbības, un piedāvājot risinājumus juridiskām pārrobezu problēmām, kas saistītas ar personiskām un ģimenes situācijām. Ir vajadzīga darbība, lai nodrosinātu reāla taisnīguma pieejamību un ciesu tiesu iestāzu sadarbību, kā arī kopīgas metodes cīņai pret noziedzību, liedzot "skaidras debesis" noziedzniekiem. Eurojust tiks nostiprināts arī turpmāk, lai nostiprinātu koordināciju un sadarbību starp darbiniekiem izmeklēsanas un prokuratūras iestādēs, kuri izskata smagus pārrobezu noziegumus.

2. Pamatpreču un pakalpojumu pieejamība

Eiropiesi sagaida, ka varēs izmantot vispārējas nozīmes preces un pakalpojumus, kas saistīti ar Eiropas ekonomisko un sociālo modeli.

* Iedzīvotāju aizsardzība pret riskiem, kas ir tik daudzveidīgi, cik daudzveidīgas ir stihiskas nelaimes, veselības un apkārtējās vides krīzes, ir joma, kur Savienība var nodrosināt pievienotu vērtību, kur kādas dalībvalsts individuāla darbība nevar nodrosināt efektīvu rīcību sakarā ar riskiem, kam ir starptautiskas sekas, vai kur attiecīgās krīzes mērogs ir tāds, ka ir vajadzīga Eiropas solidaritāte.

- Darbs sajā jomā nozīmē drosuma un drosības standartu nostiprināsanu nolūkā izveidot vidi nepiesārņojosas enerģijas un transporta sistēmas, kā arī vides standartu piemērosanu, lai nodrosinātu to, ka galvenās dabas vērtības (gaiss, ūdens, augsne) ir brīvas no veselībai bīstamām vielām.

- Pilsoņi sagaida no ES aizsardzību liela mēroga dabas katastrofu gadījumā. Vidējā termiņā ES arvien vairāk tiks aicināta kāpināt tās rīcības spējas tādu katastrofu gadījumā, kas pārsniedz valsts jaudas, un maksimizēt ES pieejamo resursu efektivitāti.

- Kā patērētāji pilsoņi ir atkarīgi no piegādātājiem un valsts iestādēm, lai nodrosinātu, ka piedāvātās preces un pakalpojumi ir drosi. Ir vajadzīga pilnīgāka un skaidrāka informācija, lai pilsoņi attiecībā uz saviem pirkumiem un dzīvesveidu varētu izdarīt pienācīgi informētu izvēli. Savienībai ir jāuzņemas saistības, lai kopā ar valsts iestādēm nodrosinātu preču drosumu. Tas ir jo īpasi svarīgi tās pārtikas piegāzu drosumam, kvalitātei un uzturvērtībai, kā arī attiecībā uz garantijām par to, kā pārtika ir razota, un to, cik atbilstīga ir cilvēkiem sniegtā informācija par pārtiku, ko viņi pērk vai lieto.

- Bet veselība nav nosķirama arī no labklājības. Veselības aizsardzības uzlabosana nodrosina progresu, dod iespēju cilvēkiem aizvadīt garāku, piepildītāku un produktīvāku dzīvi un ir prieksnosacījums ekonomiskam uzplaukumam. Cilvēki katrs atsevisķi sagaida no iestādēm informāciju un padomu saviem galvenajiem lēmumiem attiecībā uz veselības aizsardzību. Savienība var palīdzēt valsts iestādēm, lai cilvēkiem būtu iespējas uzlabot savu veselību un sekmēt to, ka pacientiem ir iespēja izmantot veselības aizsardzības pakalpojumus pāri robezām. Modernajā pasaulē, ko raksturo pastāvīgs, globāls transports un tirdzniecība, ar veselību saistītās krīzes ātri izplatās pāri robezām, tādējādi nosakot vajadzību pēc kopīgas ES rīcības.

* Turklāt Eiropas parauga sabiedrības pilsoņi sagaida, ka varēs izmantot attiecīga līmeņa tādus vispārēju interesu pamatpakalpojumus kā, piemēram, veselības aizsardzība un izglītība, energoapgāde, transports, telekomunikācijas, pasta pakalpojumi. Šā iemesla dēļ var būt vajadzība pēc kopīga regulējuma, kas paredzēts tam, lai dotu dalībvalstīm garantijas, kas atvieglina attiecīgu politisku lēmumu pieņemsanu.

3. Rūpes par to, lai pilsonība būtu reāla: Eiropas kultūras un daudzveidības sekmēsana

ES tūlīt piedzīvos nozīmīgāko paplasināsanos savā vēsturē. Ieceļosana jau ir palielinājusi Savienības kultūras daudzveidību, un demogrāfiskās tendences liecina par to, ka tā pieaugs. Tādējādi nākotnes Savienībai būs raksturīga liela sociālā un kultūru daudzveidība. Kopējas zināsanas un saprasanās tās pilsoņu starpā sobrīd kļūst būtiski svarīgas. Eiropas pilsoņiem ir jāzina un jāspēj izjust to, kas viņiem visiem ir kopīgs.

Principi, kas izvirzīti attiecībā uz dialogu un apmaiņu dalībvalstu pilsoņu starpā nolūkā sekmēt savstarpēju saprasanos un kopīgu Eiropas identitāti un darbībām, lai sekmētu Eiropas pilsonību, ir paredzēti tam, lai papildinātu dalībvalstu darbības un sekmētu kultūras daudzveidību Savienībā, ko veido 25 un vairāk valstis un daudzas minoritātes.

Tas aptver atbalstu Eiropas kultūru sadarbībai, palīdzību sķērsļu pārvarēsanai pārrobezu apmaiņu un struktūru jomā Eiropas audiovizuālajā rūpniecībā, atbalstu jauniesu apmaiņām, brīvprātīgam dienestam un neformālām mācībām, kā arī valodu apguvei un valodas speciālistu sagatavosanai. Pirmkārt jau iesaistot jaunus cilvēkus Eiropa nodrosinās savu nākotni.

Var minēt citus sādus piemērus.

- Šķērsļi kultūru sadarbībai ES līmenī, piemēram, īstenojot mākslas darbu vai mākslinieku apmaiņu, veidojot muzeju, operas teātru vai citu kultūras iestāzu tīklu, izriet no dalībvalstu nosķirtības.

- Situācija ir līdzīga attiecībā uz Eiropas kinofilmām un televīzijas programmām: valodas, kultūras un sociālo atsķirību dēļ Eiropas audiovizuālā rūpniecība joprojām lielā mērā ir strukturēta pa valstīm, un tā galvenokārt paļaujas uz valsts tirgiem.

Var izvirzīt sādus mērķus.

Būtisks pilsoņu iniciatīvu skaita pieaugums starpkultūru dialoga un apmaiņas jomā un būtisks starptautisko sadarbības projektu skaita pieaugums; 1500 kultūras iestāzu informācijas tīkla izveide, kuru katru gadu izmanto miljoniem pilsoņu.

Ārpus izcelsmes valsts izplatīto Eiropas kinofilmu procentuālās daļas palielināsana no pasreizējiem 11 % tirgus līdz 20 % 2013. gadā, kinoteātru repertuāros ieplānoto Eiropas kinofilmu skaita divkārsosana laikā līdz 2010. gadam un 35000 audiovizuālās nozares speciālistu sagatavosana līdz 2013. gadam.

40000 programmas perioda laikā īstenoti jauniesu projekti (piem., jauniesu apmaiņas) un 5000 jauniem darbiniekiem paredzēti projekti (apmācība, informācija un labas prakses apmaiņas), un mērķis palielināt dalību Eiropas Brīvprātīgo dienestā līdz 10000 brīvprātīgo gadā.

Iznākums būs būtisks ieguldījums nolūkā īstenot ES mērķi panākt vienotību daudzveidībā.

Ņemot vērā ieprieks minēto, attiecībā uz 4. iedaļu finansu tabula ir sāda.

>TABELPOSITION>

C. ES kā globāls partneris

Ievērojot to, ka tajā dzīvo vairāk nekā 450 miljoni un ka tā sarazo ceturto daļu no pasaules kopprodukcijas, Savienībai, ko veido 25 valstis un kuru drīz veidos 27 valstis, būtu jāspēj nozīmīgi ietekmēt ilgtermiņa politiskus un ekonomiskus lēmumus, kas nosaka labklājību un stabilitāti Eiropā un plasāk pasaulē, kam savukārt būtu jāietekmē eiropiesu labklājība un drosums.

Tomēr tās ekonomiskā nozīme nav samērojama ar tās politisko autoritāti. Savienība nav valsts, bet saskanīgas ārējās attiecības var palielināt tās ietekmi daudz lielākā mērā, salīdzinot ar to, ko dalībvalstis var panākt katra atsevisķi vai pat rīkojoties paralēli.

Savienība ir izstrādājusi plasu, lai gan nepilnīgu ārējo attiecību instrumentu spektru; tie ir kopīga tirdzniecības politika, sadarbība saskaņā ar divpusējiem un daudzpusējiem līgumiem, sadarbība attīstībai, humanitārā palīdzība un finansiāls atbalsts; vērā ņemami arī ieksējo politiku ārējie aspekti (enerģija, vide, transports, tieslietas un iekslietas, utt.)

ES ārējā darbība, ieskaitot Kopēju Ārpolitiku un drosības politiku, kopīgu tirdzniecības politiku un sadarbību ar tresām valstīm, nodrosina bāzi gan visu ES instrumentu integrēsanai atbilstīgi to institucionālajām un funkcionālajām iezīmēm, gan tam, lai pakāpeniski attīstītu veselu virkni kopīgu rīcību, kuru pamatā ir kopīgas nostājas politisko attiecību plasākajā sfērā, drosību ieskaitot.

Līdz ar paplasināsanos ES kā reģionāla līdera un pasaules līmeņa partnera atbildība kļūs vēl lielāka. Tāpēc tai ir jāstiprina tās spēja sekmēt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu, kā arī tās spēja pievērsties cīņai pret nabadzību kaimiņu zemēs un izmantot savas daudzpusējās un divpusējās politikas, kas galvenokārt ir paredzētas tam, lai tiktu sasniegta ilgtspējīga attīstība un politiska stabilitāte. Tā ES panāks patiesu saskaņu tās ieksējo un ārējo programmu starpā, tādējādi sekmējot globālo drosību un labklājību.

1. ES un tās politika attiecībā uz kaimiņvalstīm

ES kā reģionālā līdera loma ir izsķirosi svarīga ne vien pasai ES un tās kaimiņiem, tā ir arī kā pakāpiens tās ieguldījumam par labu ilgtspējībai un stabilitātei pasaules līmenī. Nostiprinot pozitīvās iezīmes, kas raksturo ieprieksējās paplasināsanas kārtas, paplasinātā ES palīdzēs stabilizēt situāciju savās plasākajās kaimiņzemēs un atbalstīs to attīstību, ciesi sadarbojoties un īstenojot saskaņosanu līmenī, kas atbilst vajadzībām un iespējām kandidātvalstīs un varbūtējās kandidātvalstīs un to tuvākajās kaimiņzemēs. Tirdzniecības un investīciju liberalizēsana, piemērotas regulējuma tuvināsanas pakāpes sekmēsana, ES transporta tīklu, energotīklu un komunikāciju tīklu savienosana ar tām sekmēs so kaimiņvalstu ieksējās attīstības stratēģijas, kas joprojām ir izsķirosas, lai gūtu panākumus. Pastiprināta sadarbība izglītībā un apmācībā, kura jau ir ES kaimiņvalstīs piekoptās politikas panākums, būs svarīga, lai atbalstītu so integrāciju. Kopīgi pieņemtas politikas ieceļosanas jautājumā, no vienas puses, būs saistītas ar darba vietu izveidi izceļosanas valstīs un, no otras puses, būs saistītas ar likumīgo ieceļotāju integrēsanu paplasinātajā ES. Citiem vārdiem, sis stabilitātes cikls nozīmē kopīgu telpu, kopienu, kurā ietilpst "visas jomas, izņemot iestādes".

Apkārtējās vides drosība un kodoldrosība un energoapgādes drosība arī ir ES būtiski jautājumi tās darījumos ar kaimiņiem. Nelegāla ieceļosana, organizētā noziedzība, dazāda veida nelegālā tirgosanās, terorisms un infekcijas slimības arī ir nopietni draudi, kas nosaka vajadzību pēc saskaņotas darbības ar sīm valstīm. Lai visā sajā teritorijā piemērotu vienotā tirgus četras brīvības, tajā pasā laikā paaugstinot drosību, ir vajadzīga augsta līmeņa sadarbība un integrācija.

Neskarot īpasas intereses, kas apvieno tās dalībvalstis, kam ir kopīga robeza ar ES kaimiņiem uz ziemeļiem un dienvidiem, visa ES ir kopīgi ieinteresēta, lai demokrātija un tiesiskums tiktu nostiprināts un lai enerģiski tiktu veicinātas ekonomikas reformas un integrācija visā teritorijā, ko aptver ES kopā ar Krieviju un tās kaimiņi, Balkānu reģions un Vidusjūras valstis līdz pat Persijas līcim. Ir ārkārtīgi grūti nodrosināt, lai sīs prieksrocības, ko sniedz intensīva un līdzsvarota tirdzniecība ar 25 ES dalībvalstīm, būtu izmantojamas visā sajā teritorijā, iesaistot sīs valstis telpā, kuras pamatā ir kopīgas vērtības un lielāks tirgus, ko strukturē savstarpēji savienoti tīkli, kopīgi noteikumi un standarti. Sakarā ar arvien pieaugosām atsķirībām ienākumos un atsķirīgu vēsturisko pieredzi ir izveidojusies ievērojama nosķirtība starp ES un tās kaimiņiem, nosķirtība, kas ir jāpārvar kopīgiem pūliņiem ilgākā laikposmā.

Tās partneri uz austrumiem un dienvidiem ilgāk vairs nevar atlikt politiskās un ekonomiskās reformas, no kurām ir atkarīga industrializācija/reindustrializācija un to pakalpojumu attīstība, kuri ir vajadzīgi, lai izveidotu miljoniem darba vietu, kas ļaus uzlabot dzīves līmeni un mazināt jaunu cilvēku neapmierinātību. Lai nodrosinātu pareizu virzību, paraugam ņemot vērā Kopenhāgenas kritērijus, nozīmīgi ir nosacījumi, kas noteikti attiecībā uz ES sadarbību un atbalstu, un lojalitāte, ko dalībvalstis izrāda attiecībā pret divpusējiem līgumiem, ko ES noslēgusi ar sīm valstīm.

Savās kaimiņzemēs un ārpus tām ES tomēr nevar ierobezot savu darbību ar tādām jomām kā ekonomika un politika, sobrīd tai arvien nozīmīgāk ir arī spēt garantēt stabilitāti, novērst konfliktus un krīzes pasas teritorijā, ārkārtējas vajadzības gadījumā izmantojot spēku saskaņā ar ANO mandātu.

2. ES kā ilgtspējīgas attīstības partneris

Galvenais, kā sajā integrēsanās posmā ES var sekmēt drosību pasaulē, ir aktīvi strādāt par labu ilgtspējīgai attīstībai globālās pārvaldības un savu divpusējo attiecību jomā.

Pateicoties starptautiskās sadarbības un pārdomātu pasmāju politiku kombinācijai, ES kā pasaules līmeņa ekonomikas lielvara var nodrosināt efektīvāku globālo pārvaldību ar nolūku visā planētā ieviest ilgtspējīgu attīstību. Sadarbībā ar jaunattīstības valstīm galvenā uzmanība tiks pievērsta nabadzības likvidēsanai, un atbilstīgi daudzpusējā līmenī pieņemtajām saistībām ES var un ir aicināta jūtami un konsekventi sekmēt progresu, lai panāktu Tūkstosgades attīstības mērķus, kas izvirzīti 2000. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā Asamblejā. Kopēja attīstības politika, kuras galvenais mērķis ir cīņa pret nabadzību, nodrosinātu attiecīgu bāzi.

Paplasinātā ES, jau sobrīd vadosa tirdzniecības lielvara pasaulē, lielākā atbalsta sniedzēja, aktīvs partneris daudzpusējo normu sarunās, tad, kad tā nodrosinās visur vienotu ārēju pārstāvību, piedzīvos savas nozīmes pieaugumu un kļūs vēl ietekmīgāka ekonomiskās pārvaldības sistēmas trijos pīlāros - tirdzniecībā, finansēs un normu noteiksanā.

Sekmējot ar kvalificētu balsu vairākumu pieņemtas kopējas nostājas, tiks nodrosināta virzības gaisotne daudzpusējās sarunās un saskaņotība pārvaldības sistēmā.

Bet paplasinātās Eiropas kohēzija un tās darbības konsekvence pasaules līmeņa ekonomikas lietās galu galā būs atkarīga no pilnīgas vienprātības ES ieksienē sakarā ar Eiropas attīstības modeli, kas ir saskaņā ar atvērtiem un konkurētspējīgiem tirgiem.

ES finansu atbalsta un divpusējās tirdzniecības prieksrocības tiktu izmantotas efektīvāk, pateicoties vienotai pārstāvībai tādās daudzpusējas ekonomikas pārvaldības struktūrām kā Pasaules banka, Starptautiskais valūtas fonds un ANO ekonomikas pārstāvniecības: jo īpasi būtiski pieaugtu katra sajā kontekstā izdotā eiro vērtība.

3. ES nozīmīgums pasaules līmenī

Savienībai pilnā mērā ir jāīsteno savs potenciāls pasaules politikas pārvaldībā, atbalstot reālu daudzpusību. Tai būtu jāsekmē stratēģiskā drosība, kas definēta 2003. gada decembra Eiropadomes apstiprinātajā Eiropas Drosības stratēģijā. Tas attiecas uz aizsardzību pret apdraudējumiem, kā arī uz civilās aizsardzības un iedzīvotāju aizsardzības nodrosināsanu Eiropā un ārpus tās.

Stratēģiskā drosība: ņemot vērā fundamentālus apdraudējumus - terorismu, masu iznīcināsanas ieroču izplatīsanu un bankrotējusas valstis, ieksējus un reģionālus konfliktus - ES ir jādarbojas savā reģionā starptautiskās kārtības līmenī un ārpus tās robezām primāras darbības līmenī (piemēram, īstenojot krīzes vadības darbības). Šīm darbībām ir jāizmanto civilie un militārie līdzekļi.

Civilā drosība: sodienas pasaulē, ko raksturo atvērtība un stabilitātes trūkums, civiliedzīvotāji arvien lielākā mērā ir pakļauti tādiem riskiem kā konflikti, valsts līmeņa katastrofas un pandēmijas. ES kā kontinents bez robezām pakļauj sevi sādu risku un apdraudējumu sekām. Saskaņā ar tās kā vadosa partnera lomu ilgtspējīgas attīstības, humānisma un globālās pārvaldības sekmēsanā Savienībai ir jāveic attiecīgas ārējas darbības, tostarp jāatbalsta starptautiski centieni, tādējādi sekmējot ne tikai civiliedzīvotāju fizisko drosību un attīstības potenciālu, bet arī vispārējo drosību uz stabilitāti.

Lai vairotu ES iespējas sajā sakarā, ir vajadzīgi papildu pūliņi, lai paplasinātu pieejamos resursus un nodrosinātu efektīvāku to kopēju izmantojumu. Lai nostiprinātu militārās iespējas, ir vajadzīgi intensīvāki pētījumi drosības jomā un uzlabota civilo krīzu vadība un iespējas diplomātijas un izlūkosanas jomā.

ES atbalsta pievienotā vērtība

Salīdzinosās prieksrocības ES taktikai ārējas darbības krīzu gadījumā ilustrē notikumu attīstība Rietumbalkānos, Afganistānā un Austrumtimorā.

Rietumbalkānos ES atbalsts sekmēja tuvuma politikas nostiprināsanu, kas ir Stabilizācijas un asociācijas process. Pateicoties reģionam piesķirto līdzekļu apmēram un atbalsta veidam, kas lielā mērā tika virzīts par labu demokrātiskiem stabilizācijas pasākumiem (bēgļu atgriesanās, iestāzu izveide, cilvēktiesības un tiesiskums), ES darbības iznākums bija tāds, kādu maz ticams būtu sasniegusi kombinēta darbība, kas īstenota saskaņā ar atsevisķu dalībvalstu divpusējām programmām.

Kopienas Afganistānai sniegtais atbalsts demonstrē tādu saskaņotības līmeni, kādu nevarētu sasniegt, pat optimāli koordinējot individuālu valsts programmu. 2001. gadā Kopiena deva svinīgu solījumu 5 gadiem. Šo ilgtermiņa saistību nosacījumi vispārēji izklāstīti Valsts stratēģijas dokumentā, un ikgadējs pārskats nodrosina elastību, lai atbalsts tiktu pielāgots konkrētai situācijai uz vietas.

Kopienas centieni Austrumtimorā palīdzēja izveidot valsti, sekmīgi pārdzīvojot pirmos grūtos neatkarības gadus.

4. Politiku kombinācija

Kopējas sadarbības un atbalsta politikas nolūkā ir vajadzīga arī uzlabota politiku kombinācija, lai panāktu lielāku saskaņotību divpusējās attiecībās vai starptautiskās iestādēs, katrai partnervalstij, reģionam vai iestādei izstrādājot attiecīgu politiku kombināciju saskaņā ar mūsu prioritātēm, partneru vajadzībām vai globālām problēmām, un izteiktu to efektīvākajā instrumentu kombinācijā.

Attiecībā uz kaimiņu valstīm definējot politiku kombināciju, galvenā uzmanība tiks pievērsta tam, lai dalītos stabilitātē un labklājībā un ņemtu vērā ES ieksējo politiku nozīmīgo ietekmi. Attiecībā uz pārējām valstīm politiku kombinācija inter alia būs atkarīga no Savienības un mūsu partneru interesu izvērtējuma, kā arī ģeopolitiskās situācijas izvērtējuma.

Izstrādājot vienotu politikas bāzi un vienotu programmu attiecībā uz katru partnervalsti un katru tematisku politiku, tiktu panākts tas, ka īstenosanas process ir saskaņotos un kopīgi finansēts, līdz ar to Savienības un dalībvalstu darbībām iznākumā būtu jābūt tādām, kas cita citu papildina: kopēja attīstības politika nodrosinātu attiecīgu bāzi.

Ņemot vērā ieprieks minēto, attiecībā uz 5. iedaļu finansu tabula ir sāda.

>TABELPOSITION>

II. resursu saskaņosana ar mērķiem

Pārdomāta finansu plānosana nozīmē resursu saskaņosanu ar vajadzībām. Tā kā finansu resursi ir ierobezoti, finansu lēmumi galvenokārt attiecas uz izvēlēm, kas izdarāmas, un prioritātēm, kas izvirzāmas.

Šajā paziņojumā lūkots skaidrot to, kā īstenojami Savienības mērķi. Tajā izklāstīts politisks projekts, kura pamatā ir būtiskais ilgtspējīgas attīstības jēdziens: rūpes par Savienības dabas resursiem, konkurētspējas un solidaritātes vairosanu, to, lai eiropiesi visā Savienībā dzīvotu lielākā labklājībā un drosībā.

Lai prioritātes un paziņojumus vērstu darbībā, ir vajadzīga kā valsts, tā Savienības līmeņa darbība. Nav neviena, kurs varētu sniegt visas atbildes. Taču, ja Savienībai ir jāsniedz savs ieguldījums, tai ir vajadzīgs attiecīgs budzets.

Laikā, kad finansu resursi valsts līmenī ir ierobezoti, ir pilnīgi pamatoti prasīt, lai Savienība attiecībā uz savu finansējumu piemērotu stingrus pasākumus un atturību. Bet tā ir ilūzija, ka izdevumu ierobezosana ES līmenī garantē izdotās naudas ienesīgumu: katrs no Savienības budzeta izdots eiro var nodrosināt vairākus eiro valsts līmenī; kohēzijas politika to jau ir pierādījusi (skatīt iedaļu A.2).

Pārmaiņas Kopienas budzetā pēdējos gados liecina, ka Savienība ir ierobezojusi savus izdevumus. Bet plaisa starp Savienībai izvirzītajām prasībām un tās rīcībā esosajiem resursiem ir kļuvusi pārāk liela. Izvirzīt Savienībai veselu virkni mērķu un tad liegt tai resursus nozīmētu nolemt to pamatotai kritikai, ko izsaka iedzīvotāji, kam liegtas to likumīgās iespējas.

1. Esosās saistības

Saskaņā ar pasreizējo finansu plānu 25 dalībvalstu Savienībai 2006. gadā saistību apropriējumi sasniegs 1,11% no ES nacionālā kopienākuma (NKI). Atbilstīgi saistībām saskaņā ar 9. Eiropas Attīstības fondu pievienojami vēl aptuveni 0,03 % no NKI.

Izdevumus laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam daļēji jau nosaka dazi turpmāk minēti lēmumi un darbības prieksnosacījumi.

* Eiropadome apstiprinājusi izdevumus ar tirgu saistītiem un tiesiem maksājumiem lauksaimniecībā laikposmam līdz 2013. gadam.

* Attiecībā uz kohēzijas politikām desmit jaunajās dalībvalstīs, kuru labklājības līmenis ir ievērojami zemāks nekā 15 valstu ES, būs jāparedz lielāki izdevumi.

* Ir skaidrs, ka vēl divu tādu dalībvalstu pievienosanās, kuras raksturo izvērsta lauksaimnieciska darbība un ievērojami zemāki ienākumi uz iedzīvotāju, paaugstinās izdevumu prasības atbilstīgi acquis.

* Attiecībā uz daudzām ES politikām - piemēram, ieksējais tirgus, konkurences politika, muitas iestādes, statistika, transports, kodoldrosība, audiovizuālā politika, politika attiecībā uz jauniesiem, kultūras un informācijas politika, resursu saistības ir noteiktas tiesi Līgumos un ES tiesībās.

Būtu jāpiezīmē, ka par attiecīgiem grozījumiem uzskatāma EAF budzeta noteiksana, lai kāpinātu Savienības Attīstības politikas konsekvenci un efektivitāti.

Šīs saistības nevar neievērot. Nevaram mēs arī nepievērst uzmanību neatliekamai vajadzībai atvēlēt zināmu finansu atbalsta daļu nolūkā stiprināt konkurētspēju izaugsmei un nodarbinātībai, nolūkā attīstīt pilsonības, brīvības, drosības un taisnīguma telpu, vai tam, lai panāktu, ka ES ir pasaules līmenī nozīmīgs partneris.

Par aptuveno robezvērtību nosakot 1 % ES iekszemes kopienākuma, netiktu izpildītas Eiropadomes saistības attiecībā uz lauksaimniecības maksājumiem, tiktu apdraudēts grafiks pakāpeniskai kohēzijas politikas ieviesanai 10 jaunajās dalībvalstīs un sasniegtie līmeņi pārējās politikās, nemaz nerunājot par jauno prioritāsu ieviesanu. Pēc sāda scenārija ES būtu jārīkojas sādi:

* jāsamazina tās pūliņi ārējā atbalsta jomā,

* jāsamazina atbalsts lauku apvidu attīstībai, kas ir viens no galvenajiem KLP reformas mērķiem,

* jāatsauc starptautiskas saistības un garantijas,

* krasi jāsamazina kohēzijas atbalsts pasreizējās dalībvalstīs sakarā ar tādām būtiskām problēmām kā atpalicība attīstībā, bezdarbs un sociālā atstumtība,

* jāatsauc jau pieņemtas saistības, sava jaunā politika attiecībā uz kaimiņvalstīm vai uzdevumi, kas izvirzīti tieslietās vai drosības jomā, kā arī būtu apdraudēta turpmākā paplasināsanās.

Izdevumu samazināsana būtu vajadzīga visās jomās, un pieņemtie līgumi būtu jānoslēdz no jauna, 2002. gada oktobra Briseles Eiropadomē pieņemtās summas ieskaitot, un jo īpasi KLP būtu pārorientējama uz lauku attīstību.

Īsuma, tas nozīmētu, ka Eiropas Savienībai būtu jāatsakās no siem uzdevumiem.

2. Jaunās finansu prasības

Sakarā ar ieprieks norādīto problēmu nozīmīgumu būtu ievērojami jāpalielina finansēsanas iespējas ES līmenī. Bet gadījumā, ja tiek paturētas pastāvosās robezvērtības, sīs problēmas var risināt, kombinējot pārbīdes dazādu izdevumu prioritāsu līdzsvarā, rūpīgi aprēķinot izmaksas un īstenojot vienīgi ierobezotus pasreizējā budzeta palielinājumus. Ticamu Savienības vajadzību izpildes plānu var izveidot, ievērojot pasreizējo budzeta politiku, ko raksturo pasu resursu griesti 1,24% no nacionālā kopienākuma (NKI).

Šis regulējums ļautu

* pilnā mērā īstenot jauno dalībvalstu iesaistīsanu lauksaimniecības, zivsaimniecības un citu vides resursu pārvaldībā KLP (kopējā lauksaimniecības politika) un KZP (kopēja zivsaimniecības politika) reformas īstenosanai;

* strauji palielināt konkurētspēju izaugsmei un nodarbinātībai, aptverot pētniecību, izglītību un apmācību, kā arī ES tīklus;

* rast vajadzīgos resursus, lai izpildītu solidaritātes saistības un arī turpmāk pēc paplasināsanās koncentrētos uz izaugsmi un nodarbinātību;

* sākt jaunas darbības sakarā ar pilsonības, brīvības, drosības un taisnīguma telpu;

* ES kļūt par efektīvu kaimiņu un stiprāku globālo partneri tūkstosgades attīstības mērķu atbalstam.

Iznākums būtu tāds, ka tiktu ievēroti noteiktie griesti 1,24 % no NKI, bet pārbīdes budzeta līdzsvarā dotu iespējas izvirzīt jaunas prioritātes. Nozīmīga ES resursu daļa tiktu koncentrēta uz tādiem mērķiem kā konkurētspēja attīstībai un nodarbinātībai (16%) un Eiropa kā globāls partneris (7%).

Tiks saglabāta par labu kohēzijas politikai atvēlēto finansu robezvērtība 4 %, aprēķinā joprojām ieskaitot jaunajai lauku attīstībai un zivsaimniecības instrumentiem atvēlētos līdzekļus.

Eiropas Attīstības fonds tiktu iekļauts ES budzetā. Šobrīd tas ir 0,03% no NKI.

Lai optimizētu izdevumu izmantojumu un attīstītu efektīvākus piegādes mehānismus, pārskata periodā kā parasts resursus īstenos pakāpeniski. [1]

[1] Saistību apropriējumi sasniegs vidēji 1,22 % pārskata periodā. Maksājumi sasniegs vidēji 1,14 % (ieskaitot EAF).

Šī robezvērtība ir kompromiss starp vajadzībām un budzeta stabilitāti. Tā neļauj pilnā mērā izpildīt atkārtoti paziņotās vajadzības un neatbilst Savienības spējai sekmēt so vajadzību apmierināsanu. Laikā līdz 2010. gadam ir plānots, ka valsts ieguldījumi pētniecībā dalībvalstīs pieaugs līdz 0,88 % no iekszemes kopprodukta (IKP), nesasniedzot valsts izdevumu daļai apstiprināto mērķi 1 % no kopējā 3 % mērķa. Starpību 0,12%, kas būtu jāsedz no Savienības budzeta, tikai daļēji aptver sis scenārijs. Līdzīgi ES varētu ieguldīt vairāk, lai sasniegtu summu 600 miljardi eiro, kas ir vajadzīga, lai izveidotu Viseiropas tīklus vai attiecinātu izglītības mobilitātes programmas uz lielāku studentu un akadēmiskā personāla daļu. Savienība tāpat varētu uzņemties daļu saistību, ko dalībvalstis uzņēmusās Monterejā. Visbeidzot, pētījumiem drosības jomā varētu tikt paredzēti 3 miljardi eiro. Visās sajās jomās Savienības darbība varētu piedāvāt reālus ieguvumus un atvieglināt valsts budzetu slodzi: robezvērtība 1,30 % ļautu Savienībai labāk reaģēt uz minētajām vajadzībām un turpināt izturētu politiku.

Tabula se turpmāk ilustrē ieprieks aprakstīto situāciju.

>REFERENCE TO A GRAPHIC>

III. uzdevumu izpildes nodrosināsana: instrumenti un pārvaldība

Politiku sekmes ir atkarīgas no izpildes instrumentu efektivitātes un, plasāk, no attiecīgas ekonomiskās pārvaldības sistēmas. Tas aptver attiecīgu uzdevumu sadalījumu Savienības un dalībvalstu starpā, kopīgo uzdevumu pienācīgu centrējumu un konsekvenci, konsensu un partnerattiecības iesaistīto uzņēmēju starpā, izpildes instrumentu pārbaudes attiecībā uz konsekvenci un vienkārsumu.

Šim nolūkam izvirzīti sādi pamatprincipi.

- Kopienas resursu koncentrēsana uz dazām pamatiniciatīvām: lielāka finansu pārskatāmība, uzlabotas kvalitātes un izdevumu efektivitātes iespējas, iespējas labāk novērtēt Kopienas pievienoto vērtību.

- Konsekvence dazādo stratēģisko mērķu, uzdevumu un instrumentu starpā.

- Partnerattiecības visu iesaistīto uzņēmēju starpā un, pirmkārt, Savienības un attiecīgo dalībvalstu starpā.

Lai maksimizētu veikumu, ir vajadzīga ne vien pastiprināta sadarbība un partnerattiecības, bet arī vienkārsoti instrumenti, kas aizstāj esoso komplicēto lēmumu pieņemsanas tiesību kopumu un politikas instrumentus kā vietējā un reģionu līmeni, tā valsts un ES līmenī.

Ņemot vērā ieprieks minēto, darbībā neiztikt bez

- plāna,

- izdevumu pārvaldības instrumentu vienkārsosanas.

A. Plāns

Plānā norādāmi mērķi, uzdevumi, instrumenti un rādītāji, kā arī strikts grafiks, lai novērtētu, vai pieņemtie etalonuzdevumi sasniegti un orientēti uz galīgo mērķi - ilgtspējīgu attīstību, kuras pamatā ir saskanīga izaugsmes, kohēzijas un vides mijiedarbība.

Kā izskaidrots ieprieks, stratēģiskus mērķus (piem., Eiropas pūliņu stiprināsana pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā) skaidri izsaka specifiski mērķi (piem., individuālām pētniecības grupām paredzētu piesķīrumu shēmas izveide) un vajadzības gadījumā papildu sīki raksturotas darbības (piem., specifiski projekti nanotehnoloģiju jomā).

Īstenosanas instrumenti (likumdosana, koordinēsana, izdevumi) definējami kopā ar paveiktā rādītājiem un pietiekosiem pamudinājumiem nodrosināt pozitīvu iznākumu.

Attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības stratēģiskiem mērķiem, kas noteikti Lisabonas procesā, ir skaidrs, ka tie īstenojami ar darbībām kā dalībvalstu, tā Savienības līmenī.

Tādēļ plānam ir jābūt kopīgai programmai, kas aptver darbības un finansējumu valsts un Savienības līmenī. Sadarbībā ar dalībvalstīm ir jāsāk process, lai papildinātu izraudzītās prioritātes un uzdevumus ar sīki izstrādātu rīcības plānu un grafiku attiecībā uz to, kā izmantojami politikas instrumenti, un ar izpildes fāzes efektīvas uzraudzības mehānismu. Ierosinātajam procesam būtu jānodrosina tas, ka visas attiecīgās puses ir pilnā mērā ieinteresētas sasniegt apstiprinātos mērķus. Tas var kalpot par bāzi Lisabonas stratēģijas termiņa vidusposma novērtējuma sagatavosanai.

Savienības un dalībvalstu veikumu sobrīd novērtē reizi gadā pavasara Eiropadomes ietvaros. Lai Eiropadome varētu sniegt norādījumus, Komisija savus pa nozarēm veiktos pūliņus apkopojusi vienā dokumentā (Vienotais pavasara ziņojums) un vienkārsojusi procesu, kā rezultātā tapusas Vispārējās ekonomikas politikas pamatnostādnes un Nodarbinātības pamatnostādnes.

Šo darbību var vēl vairāk pilnīgot un efektivizēt,

* skaidrāk un uzskatāmāk definējot mijiedarbību starp dalībvalstu un Savienības līmenī īstenotām darbībām un budzeta līdzekļiem,

* sajā saistībā novērtējot

- to, kādu ieguldījumu dalībvalstu budzeti un ES budzets var dot tam, lai tiktu sasniegti politikas mērķi un ieteikumi, ko izvirza Vispārējās Ekonomikas politikas pamatnostādnes un Nodarbinātības pamatnostādnes un plasāk vispārējā Lisabonas stratēģija,

- Savienības līmenī veiktās darbības efektivitāti nolūkā aktivizēt/orientēt Izaugsmes koriģēsanas fonda izmantojumu (skatīt punktu IV.C turpmāk). Tas dotu Savienībai iespēju pielāgot prioritātes/reaģēt uz jaunajām vajadzībām un atbalstīt tās ar budzeta resursiem.

Šī pieeja būtiski sekmēs arī Savienības ekonomiskās pārvaldības sistēmu, pilnā mērā ņemot vērā to, kādas sekas būs darbībām, kas ir jāveic, lai sasniegtu kopīgos mērķus. Tā nodrosinās to, ka kohēzijas politika ir lielākā mērā saskaņota ar Vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm un Nodarbinātības pamatnostādnēm, tādējādi arī to, ka tā ir pilnīgāk iekļauta Eiropas dienas kārtībā ilgtspējīgai attīstībai.

B. Instrumentu vienkārsosana, lai pilnīgotu izpildi

Pie instrumentiem, kas Savienībai pieejami savas politikas īstenosanai pieskaitāms regulējums, koordinēsana un budzeta atbalsts. Relatīvā Savienības un dalībvalstu izdevumu daļa nav vienāda visās politikas jomās. Liela finansu atbalsta daļa var būt piesķirta kādai nozarei (piem., lauksaimniecība) vai kādam mērķim (piemēram, kohēzija attīstībā atpalikusajos reģionos). Citās jomās Eiropas Savienības izdevumi parasti ir mazāki, salīdzinot ar resursiem, kurus nodrosina dalībvalstis: sādos gadījumos tās uzdevums lielākā mērā ir iniciēt attiecīgu darbību.

Atkarībā no tā, cik liela ir izdevumu nozīme līdzās pārējiem attiecīgās politikas atbalstīsanas instrumentiem, var tikt paredzēti dazādi pasākumi attiecībā uz finansējamo darbību atlases mehānismiem, resursu piesķirsanu, budzeta instrumentiem un projektu pārvaldību.

Tomēr ir trīs vispārēji piemērojami apsvērumi Savienības izdevumu programmu izstrādes un izpildes nolūkā:

- budzeta instrumentu izvēlei ir jāatspoguļo vienkārsuma un saskanības kritērijs. Budzeta struktūra pēc iespējas ir jāvienkārso, jānovērs instrumentu dublēsana un jāgādā par to, lai saņēmējiem un partneru pārvaldības iestādēm būtu pieejami centri, kur nodrosina visus vajadzīgos pakalpojumus;

- par savu arī turpmāk uzskatot politisko uzdevumu definēt stratēģiskos mērķus un izdevumu programmu principus, Komisija ierobezos to gadījumu skaitu, kad tā ir tiesi atbildīga par to izpildi un pārvaldību;

- resursu apjomam un administratīvajām izmaksām, kas saistītas ar to izmantojumu, ir jābūt samērā.

Ņemot vērā ieprieks teikto Komisija piemēros sādus principus.

* Viens instruments vienā politikas jomā, viens finansējums vienai programmai. ES finansējuma instrumenti pēc iespējas tiks apvienoti un vienkārsoti tā, lai katrā politikas jomā, kas atbild par darbības izdevumiem, būtu viens finansēsanas instruments, kas aptver visas tās atbalsta darbības. Sīkākas budzeta pozīcijas tiks apvienotas viena finansēsanas instrumenta iedaļās pat tad, ja instrumentiem nepietiek ar vienu juridisko pamatojumu.

* Komisija apsvērs alternatīvas ieksējai tiesai pārvaldībai. Katrā gadījumā atsevisķi izvērtējot politikas un izmaksu efektivitāti, būtu jānosaka darbības, kuras (a) būtu pārvaldāmas tiesi, izmantojot tradicionālās pamatstruktūras; (b) izmantojot birojus vai izpildaģentūras [2], kuru darbu uzraudzītu Komisija; (c) kuras būtu nosķiramas no klasiskajām aģentūrām ES līmenī un tādējādi būtu funkcionāli neatkarīgas no Komisijas; vai (d) kuras būtu pārvaldāmas decentralizēti sadarbībā ar dalībvalstīm un/vai reģioniem.

[2] Padomes 2002. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 58/2003 OJ L 11, 16.1.2003, page 1.

Komisija ir identificējusi kopēju pieeju administratīvai pārvaldībai, kuras iznākums būs vienkārsosana un piemērotākā un ienesīgākā izpildes mehānisma atlase. Pirmajā pielikumā apkopotais sīs pieejas īstenojums pilnā mērā piedāvā prieksrocības, kas nodrosinātu labāku saistību izpildi un lielāku efektivitāti, kā arī saskaņotāku pieeju nolūkā sekmīgi sasniegt izpildes mērķus.

Turpmāko mēnesu laikā Komisija iesniegs sīki izstrādātus vienkārsosanas priekslikumus, pamatojoties uz ieprieks minētajiem principiem. Uz daziem piemēriem ieksējā un ārējā politikā jau var norādīt.

(i) Ieksējās politikas

* Jaunā kohēzijas politikas programmu paaudze organizējama tā, ka katra individuālā programma tiktu finansēta no viena fonda, ERAF vai ESF. Dalībvalstīs, ko aptver Kohēzijas fonds, vienkārsosana un saskaņotība tiktu vairota, plānojot atbalsta pasākumus atbilstīgi tām pasām darbībām kā tās, ko atbalsta ERAF.

* Attiecībā uz visiem reģioniem (ieskaitot mazāk attīstītās dalībvalstis un reģionus) visi lauku attīstības pasākumi tiks pārgrupēti tā, lai uz tiem attiektos vienots finansējums, programmas izstrāde, finansu pārvaldība un kontroles sistēma, un paredzētais koncentrācijas līmenis būtu tāds pats kā tajos reģionos, ko aptver konverģences programmas.

* Jauns finansu instruments vides jomā aizstātu pasreizējās finansējuma programmas vides jomā.

(ii) Ārējo attiecību jomā tiks ierosināta vienkārsota struktūra, kuras pamatā ir 6 instrumenti, aizstājot pasreiz spēkā esosos vairāk nekā 100 dazādus instrumentus.

* Divi jauni instrumenti (kuri var tikt apvienoti vēlākā posmā) aptvers divas pamatfunkcijas: ekonomiskā sadarbība un attīstība, no vienas puses, miers un drosība, no otras. Tam būtu jāaizstāj ģeogrāfiski vai tematiski orientēto instrumentu pārpilnība un jāaptver Eiropas attīstības fonda iekļausana ES budzetā.

* Arī turpmāk īpass instruments attieksies uz humanitāro palīdzību.

* Tiks ieviests jauns (vienots) pirmspievienosanās instruments, lai aizstātu PHARE, ISPA un SAPARD [3].

[3] Šajā kontekstā tiks ņemtas vērā Kopienas politiku prasības, kas ir jāizpilda pievienosanās valstīm.

* Ir vajadzīgs atsevisķs kaimiņattiecību instruments, kura mērķis būtu pārrobezu sadarbība starp paplasināto Savienību un kaimiņu valstīm.

* Finansiāls atbalsts paliktu nemainīgs.

Jauna kaimiņattiecību instrumenta (JKI) izveide

Visas ES interesēs ir izvairīties no tā, ka parādās jaunas robezsķirtnes saistībā ar tās ārējām robezām, un sekmēt stabilitāti un labklājību kā saipus, tā otrpus sīm ārējām robezām. Kopīgas un vienotas ES pūles ir vitāli svarīgas tam, lai sasniegtu so augsto mērķi. Dalībvalstis katra atsevisķi nevar risināt so jautājumu. Komisijas ierosinātais JKI jo īpasi pievērsīsies so robezas reģionu ilgtspējīgai ekonomikas un sociālai attīstībai, nodrosinot to, ka tās jaunās ārējās robezas darbojas nevainojami un tiek drosi pārraudzītas, risinot kopīgos jautājumus, kas ir aktuāli ES un tās kaimiņvalstīm, piemēram, vide, veselības aizsardzība, organizētās noziedzības novērsana un apkarosana, centieni panākt tiesu ES dalībvalstu un tās kaimiņvalstu cilvēku sadarbību.

Jaunā kaimiņattiecību instrumenta pārrobezu komponents tiktu īstenots cik vien iespējams vienkārsi, izmantojot vienotu juridisku instrumentu, saskaņā ar esoso Eiropas pārrobezu programmu principiem - partnerattiecības, daudzgadu programmu izstrāde un kopfinansējums.

IV. Jaunā finansu shēma (2007.-2013. gads)

A. Attiecīga laikposma noteiksana

Periodam, ko aptver jaunā finansu shēma, ir jābūt pietiekami ilgam, lai nodrosinātu loģisku segumu, ievērojot pieņemamus budzeta limitus, reformēto Kopienas politiku pakāpeniskai ieviesanai pilnā mērā un jauno divpadsmit dalībvalstu sekmīgai integrēsanai.

Komisijai un EP ir piecu gadu pilnvaru laiks. Nākamajām finansu shēmām būtu jāsaskan ar so iestāzu darbības ritmu. Katra Komisija piedalītos tās finansu shēmas apstiprināsanā, kura tai daļēji būtu jāīsteno. Pamatojoties uz so pieredzi, tā būtu arī atbildīga par nākamās finansu shēmas pamatnostādņu sagatavosanu. Parlaments apstiprinātu un uzraudzītu gada budzetu izpildi atbilstīgi finansu shēmai, kuru tas apstiprinājis.

Tomēr, pirms pāriet uz parastu piecu gadu ciklu, Komisija ierosina pagaidu septiņu gadu periodu, kas aptver laiku no 2007. gada līdz 2013. gadam. Tas varētu būt nepieciesams, jo pārmaiņas ar tirgu saistītajos izdevumos un lauksaimniecības tiesajos maksājumos (ES-25) noteiktas līdz 2013. gadam, un pasreizējam struktūrfondu īstenojumam, kā arī attiecībā uz visām institūcijām dazu vajadzīgo pielāgojumu īstenojumam būs vajadzīgs laiks.

B. Izdevumu klasifikācija un izdevumu attīstība

Pasreizējā finansu shēmas izdevumu klasifikācija lielā mērā izriet no pirmās finansu shēmas un tai secīgajām shēmām. Pasreizējo finansu shēmu veido 8 izdevumu pozīcijas vai arī 11 izdevumu pozīcijas, ņemot vērā apakspozīcijas. Daudzu pozīciju un apakspozīciju noteikums par to, ka resursi izmantojami vienīgi individuālām darbībām, uz kurām tie attiecas, sistēmu padara par absolūtu un liedz attiecīgus pielāgojumus un efektīvāku resursu izmantojumu, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus.

Neapsaubāmi likumīgais mērķis sasniegt budzeta disciplīnu aizēno galīgo mērķi nodrosināt budzeta līdzekļus politiska/ekonomiska mērķa sasniegsanai.

Ierobezotāks budzeta pozīciju skaits ne vien atspoguļo vispārējos politikas mērķus, bet arī nodrosina vajadzīgās elastīgākas rīcības iespējas sakarā ar pārmaiņām, kuras nevar vienmēr precīzi paredzēt desmit gadus ieprieks. Attiecībā uz jauno finansu shēmu Komisija ierosina piecas galvenās izdevumu pozīcijas:

(1) Pirmā pozīcija paredzēta konkurētspējas un kohēzijas vairosanai ilgtspējīgas attīstības nolūkā; to veido divas apakspozīcijas:

1a. Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai. Šī apakspozīcija aptver izdevumus pētniecībai un jauninājumiem; izglītību un apmācību; drosību un ES tīklu ilgtspējību vides aspektā; atbalstu vienotajam tirgum un saistītajām politikām; sociālās politikas darba kārtības īstenojumu.

1b. Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai ar izdevumu budzetu nolūkā sekmēt mazāk attīstīto dalībvalstu un reģionu konverģenci, papildināt ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju ārpus mazāk turīgajiem reģioniem un sekmēt starpreģionu sadarbību.

(2) Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekosana un aizsardzība. Papildus izdevumu budzetam attiecībā uz Kopējo lauksaimniecības politiku un Kopējo zivsaimniecības politiku [4] tā aptver arī izdevumu budzetu attiecībā uz apkārtējo vidi.

[4] Pasreiz struktūrfondos iekļautie ELVGF Vadības nodaļas un ZVFI līdzekļi tiek pārcelti uz so pozīciju. Tomēr atbilstosās pārceltās summas arī turpmāk iekļaus 4 % maksimuma aprēķinā attiecībā uz jauno dalībvalstu struktūru un kohēzijas finansu līdzekļiem.

(3) Pilsonība, brīvība, drosība un taisnīgums, ieskaitot darbības brīvības, taisnīguma un iekslietu jomā, kā arī pilsonības jomā [5].

[5] Tas aptver arī robezu aizsardzību un patvēruma politiku, sociālo integrāciju, iestāzu izveidi, sabiedrisko pamatpakalpojumu pieejamību, pārtikas drosību, sabiedrības veselības aizsardzību un patērētāju aizsardzību, kultūru un audio-vizuālo nozari, politiku attiecībā uz jaunatni, informēsanu un dialogu ar iedzīvotājiem.

(4) Eiropas Savienība kā globāls partneris [6].

[6] Šī pozīcija aptver visas ārējās darbības, ieskaitot pirmspievienosanās instrumentus, politiku attiecībā uz kaimiņvalstīm, nabadzības mazināsanu, sabiedriskās kārtības krīzu novērsanu un pārvaldību. Tā aptver arī pasreizējās rezerves attiecībā uz atbalstu ārkārtas situācijas un aizdevumu garantēsanu [un Eiropas attīstības fondu no brīza, kad tas tiek iekļauts ES budzetā].

(5) Komisijas administratīvo izdevumu budzets, ievērojot ar darbību pamatotas pārvaldības loģiku, būs tiesi saistīts ar darbības izdevumiem, kas jau tagad ir pamatā gada budzeta izveidei, un tāpēc iekļauts apropriējumos attiecībā uz katru no četrām ieprieksējām pozīcijām. Atlikusī pārvaldības pozīcija tiks saglabāta, lai paredzētu izdevumu budzetu attiecībā uz pārējām iestādēm, izņemot Komisiju, pensijas un Eiropas skolas.

Atbilstīgi konsekvences un pārskatāmības prasībai finansu shēmā iekļaujams Solidaritātes fonds. Šajā nolūkā Solidaritātes fonds un saistītie resursi tiks pievienoti pozīcijai (1b) "kohēzija". Līdzīgi kā ārkārtas palīdzības un aizdevumu garantiju rezervju gadījumā, kas iekļaujamas pozīcijā Eiropas Savienība kā globāls partneris, jaunā klasifikācija neliegs atbilstīgu budzeta procedūru vai īpasu pārvaldības metozu piemērosanu. Līdzekļi tiktu mobilizēti tikai tad, kad tas ir vajadzīgs.

C. Elastīgums

Laikposmā no sā brīza līdz 2013. gadam būtu jābūt iespējai, nepārsniedzot noteiktus limitus, pielāgot plānā definētās prioritātes.

* Izdevumu griestu pārskatīsanas procedūrai būtu arī turpmāk jābūt galvenajam instrumentam, kas ļautu izdarīt finansu shēmas pielāgojumus tad, kad politiskajās prioritātēs notiek būtiskas izmaiņas uz ilgu laiku. Tomēr pēdējās desmitgades laikā ir pierādījies, ka labojumus veikt nav iespējams. Tas sekmējis dazādu ad-hoc instrumentu un pasākumu pieņemsanu, lai pielāgotos jaunām prioritātēm un neatliekamām vajadzībām. Komisija ierosina vajadzību novērtēsanu, piemēram, Parlamentam, Padomei un Komisijai kopīgi apspriezoties ikreiz pirms sākotnējā budzeta projekta iesniegsanas.

* Ikgadējai budzeta procedūrai būtu jānodrosina iespējas rīkoties pietiekami elastīgi, ievērojot apstiprināto finansu shēmu, lai Komisija un budzeta iestāde varētu ātri reaģēt uz īstermiņa ārkārtējām krīzes situācijām vai negaidītiem pavērsieniem politikā vai ekonomikā. Attiecībā uz jauno finansu shēmu Komisija ierosina esosos instrumentus kombinēt ar jauna tipa elastīgumu līdzekļu pārdalē, aizstājot pasreizējo "elastīguma instrumentu". Tas budzeta iestādei ļautu pārdalīt apropriējumus, ievērojot zināmus limitus izdevumu pozīciju starpā; par izņēmumu būtu nosakāmas kohēzijas un lauku apvidu attīstības apropriējumi daudzgadu programmām. Tās dalībvalstīm obligāti iedalāmas ieprieks attiecīgā periodā sākumā.

* Turklāt Komisija ierosina palielināt izdevumu budzeta jūtīgumu attiecībā pret izmaiņām situācijā, izveidojot izaugsmes pielāgosanās fondu

* izdevumu budzeta postenī (1a) "ilgtspējīga attīstība", lai optimizētu izaugsmi un ilgtspējīgas attīstības plānā identificēto kohēzijas mērķu sasniegsanu, ieviestu nepieciesamo elastīgumu nolūkā ņemt vērā to, ka progress atbilstīgi plānam so mērķu īstenosanā var būt nevienmērīgs, un rast risinājumu neparedzētās situācijās, kas nopietni vai smagāk nekā paredzēts ietekmē izaugsmi un nodarbinātību. Tas ļaus Savienībai reaģēt arī uz krīzes situācijām, ko izraisījusas pārmaiņas starptautiskajā tirdzniecībā un ekonomikā. Atbilstīgi plānam panāktā progresa ikgadējo novērtējumu, ko veica pavasara Padome, izmantos, lai novērstu nepilnības plāna izpildē, paredzot papildu izdevumu programmas konkurētspējas un kohēzijas apakspozīcijās, tiecoties pēc ieguldījumiem un sabiedrības atbalsta svarīgākajiem projektiem.

* Ik gadus pozīcijā Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai būs pieejams 1 miljards eiro. Papildus ir ierosināts, piemērojot "n+2 noteikumu", izmantot atvēlētos, bet neizmantotos līdzekļus divos kohēzijas instrumentos (ERAF un ESF), nepārsniedzot limitu 1 miljards eiro gadā, kas iekļaujami izaugsmes pielāgosanās fondā.

V. Finansēsanas sistēma

Lai gan Komisija sagatavos attiecīgus īpasus priekslikumus par pasu resursiem, pasu resursu ziņojumā [7], kas tiks iesniegts Padomei laikā līdz 2004. gada vasarai, uzmanība tiek vērsta uz diviem aspektiem pasreizējā pasu resursu sistēmā.

[7] Atbilstīgi Lēmumam par pasu resursiem.

A. Pasu resursu struktūra

Pasreizējā pasu resursu sistēma kritizēta par to, ka ES iedzīvotājiem tā nav pietiekami pārredzama, ka tās finansiālā patstāvība ir ierobezota, kā arī par to, ka tā ir sarezģīta un neskaidra.

Tomēr finansu ziņā pasreizējā finansu sistēma darbojas salīdzinosi labi, jo tā ir nodrosinājusi vienmērīgu finansējumu un sistēmas administratīvās izmaksas ir samērā zemas.

Viens veids, kā pārvarēt pasreizējās sistēmas trūkumus, ir nostiprināt uz nodokļiem balstītos resursus ES budzeta finansēsanā. Salīdzinosi būtiskie un ievērojamie nodokļu resursi, kurus maksā ES pilsoņi un/vai uzņēmēji, varētu daļēji aizstāt nacionālā kopienākuma (NKI) iemaksas. Tas novirzītu Savienības pasu resursu sistēmu no finansējuma sistēmas, ko pamatā veido valsts iemaksas, uz finansēsanas sistēmu, kas labāk atspoguļotu Eiropas dalībvalstu un tautu savienību.

Ņemot vērā nodokļu saskaņosanas līmeni ES, sobrīd var paredzēt trīs galvenos iespējamos avotus: 1) uzņēmuma ienākuma nodokļi; 2) PVN resursi; 3) enerģijas nodoklis. Katrā gadījumā iedzīvotāju nodokļu nastai nav jāpieaug, jo ES nodokļu likmi varētu kompensēt līdzvērtīgs samazinājums attiecībā uz apjomu, ko valsts budzets uzkrāj no sā pasa nodokļa maksājumiem, vai citu nodokļu maksājumu apjomiem. Tas būtu iespējams, jo nodokļu resursi drīzāk daļēji aizstātu, nevis papildinātu pasreizējos maksājumus, ko dalībvalstis veic, pamatojoties uz saviem attiecīgajiem NKI. Tā kā NKI maksājumi samazinātos, dalībvalstis varētu samazināt citus ienākuma avotus par to pasu apjomu, nekaitējot budzeta stabilitātei.

Komisija neplāno ierosināt jaunus pasu resursus tuvākajā nākotnē. Tā iesniegs savu pētījumu un secinājumus pasu resursu ziņojumā, kuru tā pieņems līdz 2004. gada vasarai. Ievērojot sā ziņojuma secinājumus, varētu sākt veidot pamatu jauniem pasu resursiem, lai vidējā termiņā aizstātu nozīmīgu valsts iemaksu daļu.

B. Budzeta līdzsvarosana

Eiropas Savienība ir solidaritātes kopiena, un daļa tās budzeta kalpo vienīgi solidaritātes mērķim; pārējo budzeta daļu sadalījums atbilst īpasiem attiecīgo izdevumu programmu mērķiem. Vienmēr būs tādi, kas galu galā ir ieguvēji, un tādi, kas iznākumā būs vairāk ieguldījusi ES budzeta nekā saņēmusi, lai gan politikas ieguvumi uzkrājas Savienībā kopumā.

Tomēr ir atzīts, ka zināmas neatbilstības var izraisīt bazas. Tāpēc iespējami gadījumi, kad ir jālabo pārmērīgas neatbilstības, ar noteikumu, ka tiek ievēroti strikti noteikti limiti.

Korekciju mehānisms pielāgojams tā, lai tiktu laboti pārmērīgi negatīvi neto atlikumi, un tā mērķim būtu jābūt panākt tādu situāciju, kur vienādus nosacījumus piemēro dalībvalstīm ar vienādu spēju veikt ieguldījumus ES budzetā. Kops astoņdesmito gadu vidus korekcija izdarīta tikai attiecībā uz vienu dalībvalsti, un to finansē visas pārējās dalībvalstis. Kops 2002. gada četru dalībvalstu daļa sīs kompensācijas finansēsanā samazinājusies līdz 25 % no to parastās daļas. Komisija ierosina ieviest vispārinātu korekciju mehānismu, ar kuru varētu koriģēt kādus budzeta maksājumus, kas ir pārmērīgi, ņemot vērā salīdzinoso valsts labklājības līmeni (atbilstosi 1984. gada Fontenblo Eiropadomes secinājumiem), un novērst to, ka mehānisma apjoms kļūst pārmērīgs.

Turpmākās paplasināsanās rezultātā būtiski pieaugs esosās korekcijas apmērs attiecībā uz vienu dalībvalsti; atbilstīgi pieaugs pārējo dalībvalstu finansēsanas izmaksas, un tādējādi var tikt pārsniegts tā mērķis koriģēt budzeta maksājumus, kas ir pārmērīgi, ņemot vērā valsts salīdzinoso labklājību.

Pasreizējo situāciju atstājot nemainīgu, nozīmīgi pieaugtu orientācija par labu vienai dalībvalstij. Esosā labojuma vienkārsu likvidēsanu dalībvalstis neuzskatītu par pieņemamu; turklāt tas dalībvalstu maksājumu bilances tīros atlikumus netuvinātu salīdzinosajiem labklājības līmeņiem.

Vispārināts korekciju mehānisms, kas aizstātu esoso, būtu paredzēts tam, lai tīrie maksājumi, kas pārsniedz noteiktu ieprieks definētu piemērotas "finansu solidaritātes" limitu, kas būtu definēts kā nacionālā kopienākuma procentuāla daļa, tiktu koriģēti atbilstosi relatīvajai labklājībai. Solidaritātei arī turpmāk ir jābūt Savienības stūrakmenim, un tāpēc rezultātam, ko dod kāds grozīts vispārināts mehānisms, būtu jābūt tam, ka tiek novērsta varbūtība, ka var tikt apstiprinātas pārmērīgas un nepamatotas nodokļu nastas, un visām dalībvalstīm ir pienākums dot savu ieguldījumu sā mehānisma labā.

Ir jādefinē vesela virkne parametru, lai sāds mehānisms varētu darboties pienācīgi, ieskaitot izdevumu un ienākumu kategorijas, kas ir jāņem vērā, līmeni, kuru pārsniedzot tīrās budzeta neatbilstības (daļēji) tiktu kompensētas, pārmērīgas negatīvas neatbilstības procentuālo daļu, kas ir jālabo, kā arī saistītos finansēsanas noteikumus. Visām dalībvalstīm ir pienākums dot savu ieguldījumu sā mehānisma labā.

Komisija izvirzīs sīki izstrādātus priekslikumus sim nolūkam, ņemot vērā kopēju finansu tiesību aktu kopumu, kurā tiks risināti ienākumu un izdevumu jautājumi.

1. pielikums

Administratīvās pārvaldes principi: mazāk tiesas vadības, labāka izpildes kontrole un lielāka izmaksu lietderība

Viens no Komisijas reformas pamatprincipiem ir tas, ka Komisijas galvenā administrācija nākotnē koncentrēsies uz Līgumā paredzēto politiku attīstību un pārraudzību. Šo politiku izpilde, kā arī citas izpildes darbības Eiropas līmenī vajadzības gadījumā tiks uzticētas citām iestādēm.

Ir svarīgi, lai pienācīgi tiktu koordinēta pilnvaru nodosana citām iestādēm, kas nav Komisijas galvenā administrācija. Nesenie lēmumi par pilnvaru nodosanu parādījusi, ka ir jāuzlabo saskaņotība un jāpilnīgo kritēriji, kas piemērojami sādos pilnvaru nodosanas gadījumos. Šim nolūkam Komisija plāno nostiprināt kopējo koordināciju, kad nākotnē tiks lemts par kādas darbības nodosanu (izmantojot kādu no daudzveidīgajiem līdzekļiem tās rīcībā, skatīt Paziņojuma iedaļu III.B.). Attiecībā uz gadījumiem, kad esosas darbības veic ārējas/pilnvarotas iestādes, Komisija piemēros pakāpenisku pieeju, atbilstosi kurai ieprieksējos lēmumus tā saskaņos ar jauno regulējumu.

Ir pieejami daudzveidīgi līdzekļi.

(1) Ar dalībvalstīm kopīga pārvalde vai pilnvaru nodosana valsts iestādēm. Pieredze lauksaimniecībā un kohēzijas politikas jomās jau piedāvā vērtīgus padomus sajā sakarā. Šādas pieejas īstenosanas divi svarīgi kritēriji ir sādi: a) vietēja rakstura satura pārsvars un b) papildināmība ar reģionu un valsts programmām.

(2) Pilnvarotas iestādes, tostarp,

a) biroji: līdz ar reformu Komisija ieviesusi administratīvos birojus. Līdz sim biroji izmantoti izpildes uzdevumiem, kas nav tiesi saistīti ar kādu programmu un kam nav īpasi noteikta laika perioda. To prieksrocība ir zemākas darbības izmaksas un lielāka darbības elastība, ko nodrosina atsevisķs statu saraksts un budzeta pozīcijas. Biroji ir tiesā Komisijas pārraudzībā;

b) aģentūras: sobrīd sajā kategorijā iekļautas dazādas iestādes, kuru uzdevumi ir visai plasi - atbalsta sniegsana atzinumu vai ieteikumu formā (piem. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde), nodrosinot pārbaudes ziņojumus (piem., Eiropas Jūras drosības aģentūra), kā arī tādu lēmumu pieņemsana, kas ir juridiski saistosi tresām personām (piem., Ieksējā tirgus saskaņosanas birojs). Parasti Komisija ir pārstāvēta sajās aģentūrās kopā ar dalībvalstīm un vajadzības gadījumā ar ieinteresēto treso personu pārstāvjiem. Komisija tikai daļēji ir iesaistīta so aģentūru darbā, lai gan ir pilnā mērā atbildīga par rezultātu. Izpildaģentūras ir izpildiestādes tiesā Komisijas pakļautībā, kuru statūti paredzēti ar Padomes regulu [8].

[8] Padomes 2002. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 58/2003, O.J. L 11, 16.1.2003, p.1.

Viss sacītais vēlreiz jāizvērtē četros aspektos.

(1) Tādu uzdevumu veiksanu, kas izriet no izpildu programmām ar īpasi noteiktu laika periodu, var uzticēt izpildaģentūrām. Izpildmehānisma kontrole paliks Komisijas ziņā.

(2) Izvērtējot esosos modeļus, var apsvērt patstāvīgākas aģentūras izvēles iespēju tad, kad sai aģentūrai uzticētie uzdevumi aptver darbības, kas neietilpst Komisijas tiesas atbildības jomā vai kad Komisijas nozīme, sķiet, ir minimāla. Dazas esosās aģentūras veic uzdevumus, Komisijai iesaistoties pavisam niecīgā mērā, lai gan Komisija ir pilnā mērā atbildīga par rezultātu. Šī situācija tāpēc tūlīt ir jālabo.

(3) Biroja izvēles iespēja tiks apsvērta jauniem izpildu uzdevumiem bez īpasi noteikta laika perioda vai sagatavosanas darbībām, pamatojoties uz kurām Komisija var pieņemt regulējosus lēmumus, par kuriem tā ir atbildīga.

(4) Dazas esosās aģentūras veic līdzīgus uzdevumus, Komisijai iesaistoties pavisam niecīgā mērā, lai gan Komisija ir pilnā mērā atbildīga par rezultātu. Šī situācija tāpēc tūlīt ir jālabo.

2. pielikums

Plāns - piemērs

>TABELPOSITION>