EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 42011Y0601(01)

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par Eiropas Savienības sporta darba plānu 2011.–2014. gadam

OV C 162, 1.6.2011, p. 1–5 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

1.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 162/1


Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par Eiropas Savienības sporta darba plānu 2011.–2014. gadam

2011/C 162/01

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

1.   IEVADS

ATGĀDINA par kompetenci, kas Eiropas Savienībai piešķirta Līgumā par Eiropas Savienības darbību, it īpaši 6. un 165. pantā, – saskaņā ar to sports ir joma, kurā ES līmeņa darbībai būtu jāatbalsta, jākoordinē un jāpapildina dalībvalstu darbības.

ATZĪST, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir jāpastiprina sadarbība sporta jomā ES līmenī.

PAUŽ GANDARĪJUMU par Komisijas paziņojumu “Attīstīt Eiropas dimensiju sportā” (1) un tā tematiskajās sadaļās minētajām galvenajām darbības jomām, kuru pamatā ir Baltā grāmata par sportu (2). Šis paziņojums ir svarīgs solis, lai apzinātu sadarbības jomas ES līmenī, vienlaikus ievērojot sporta pārvaldes struktūru autonomiju un subsidiaritātes principu.

ATZĪST, ka sports var palīdzēt sasniegt mērķus, kas ir noteikti Eiropas gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijā “Eiropa 2020”.

ATGĀDINA par Padomes 2010. gada 18. novembra rezolūciju, kurā Padome ir piekritusi Padomes sanāksmes laikā regulāri sasaukt neoficiālu ES valsts iestāžu un sporta kustību vadošo pārstāvju sanāksmi, lai apmainītos ar viedokļiem par ES sporta nozares jautājumiem (3).

VIENOJAS veicināt Eiropas sadarbības sistēmu sporta jomā, izstrādājot dalībvalstu un Komisijas rīcības trīs gadu ES darba plānu sporta jomā, kurā būtu atzīti un ņemti vērā panākumi, kas gūti to neoficiālo darba struktūru darbā, kuras izveidotas pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

2.   IZSTRĀDĀJOT ES DARBA PLĀNU, IZVEIDOT EIROPAS DIMENSIJU SPORTĀ

UZSKATA, ka sporta jomas trīs gadu ES darba plāns būtu jābalsta uz šādiem pamatprincipiem:

veicināt vienotu un saskaņotu pieeju starp dalībvalstīm un Komisiju, lai ilgākā termiņā panāktu papildvērtību sporta jomā ES līmenī,

saskaņot esošās neoficiālās struktūras ar darba plānā noteiktajām prioritātēm,

dot stimulu un atbilstīgu nozīmi šajā jomā veiktajām Komisijas darbībām,

risināt starptautiskas problēmas, izmantojot saskaņotu ES pieeju,

veicināt sporta savdabību un ieguldījumu citās ES politikas jomās,

turpināt izstrādāt uz pierādījumiem balstītu sporta politiku.

UZSVER, ka šim ES darba plānam vajadzētu būt elastīgai sistēmai, kura atbilstīgā gadījumā spēj reaģēt uz jaunākajiem notikumiem sporta jomā.

PAUŽ GANDARĪJUMU par jautājumiem, kuri noteikti paziņojumā un baltajā grāmatā, kas kalpo par vispārēju pamatu turpmākai sadarbībai, un tie ir šādi:

a)

sporta sociālā nozīme:

cīņa pret dopingu,

izglītība, apmācība un kvalifikācijas sportā,

vardarbības un neiecietības profilakse un apkarošana,

veselību veicinošas fiziskas nodarbības,

sociālā integrācija sportā un ar sporta starpniecību,

brīvprātīgas darbības sportā,

sadarbība ar trešām valstīm un organizācijām,

ilgtspējīga attīstība sportā un ar sporta starpniecību;

b)

sporta tautsaimnieciskā dimensija:

uz pierādījumiem balstītas politikas izstrāde sporta jomā,

ilgtspējīgs finansējums sportam,

ES valsts atbalsta noteikumu piemērošana sportā,

reģionālā attīstība un nodarbināmība;

c)

sporta organizācija:

laba pārvaldība sportā,

sporta nozares savdabība,

sportistu brīva pārvietošanās un valstspiederība,

spēlētāju pārvietošanas noteikumi un sporta aģentu darbības,

sporta sacensību godprātīgums, tostarp tādi jautājumi kā spēļu rezultātu iepriekšēja pasūtīšana, korupcija, naudas atmazgāšana un citi finanšu noziegumu veidi,

Eiropas sociālais dialogs sporta nozarē,

nepilngadīgo aizsardzība,

klubu licencēšanas sistēma,

mediju tiesības un intelektuālā īpašuma tiesības.

Pamatojoties uz minēto vispārējo sarakstu, IR VIENISPRĀTIS, ka dalībvalstīm un Komisijai šiem jautājumiem būtu prioritāri jāpievēršas laikposmā, uz kuru attiecas pašreizējais darba plāns (līdz 2014. gada vidum). Katra prezidentvalsts šos prioritāros jautājumus var papildināt, ņemot vērā iespējamo jaunāko notikumu attīstību:

godprātīgums sporta nozarē, it īpaši cīņa pret dopingu un spēļu rezultātu iepriekšēju pasūtīšanu, un labas pārvaldības veicināšana,

sporta sociālās vērtības, it īpaši veselība, sociālā iekļaušana, izglītība un brīvprātīgais darbs,

sporta ekonomiskie aspekti, it īpaši ilgtspējīgs finansējums tautas sportam un uz pierādījumiem balstīta politikas veidošana.

VIENOJAS par tādu konkrētu darbību sarakstu, kas atbilst šiem prioritārajiem jautājumiem, un to īstenošanas grafiku, kas izklāstīts I pielikumā.

3.   DARBA METODES UN STRUKTŪRAS

 

ATZĪST, ka –

ir jāpastiprina sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, balstoties uz darba plāna 2. nodaļā uzskaitītajiem pamatprincipiem;

Eiropas Savienībai ir arī cieši jāsadarbojas ar sporta kustību un attiecīgām kompetentām organizācijām valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī, piemēram, ar Eiropas Padomi, tostarp risinot strukturizētu dialogu.

 

VIENOJAS, ka –

ES līmenī sporta jomā veiktajām darbībām vajadzētu būt vērstām uz darba plānā uzskaitītajiem prioritārajiem tematiem, darbībām un darba metodēm;

darba plāna īstenošanu atbalstīs vairākas neoficiālas ekspertu grupas, kuras turpinās kopš 2005. gada izveidoto sešu esošo ekspertu grupu darbu (4);

ekspertu grupas tiks aicinātas strādāt 2. nodaļā izklāstīto prioritāro tematu jomās un veikt I pielikumā uzskaitītās darbības, un ievērot tām noteiktos termiņus. Padome un Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji var pārskatīt I pielikumā minētās darbības, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem un politikas norisēm ES līmenī;

ekspertu grupu dalības un darbības principi ir izklāstīti II pielikumā;

papildus ekspertu grupām var izmantot arī citas darba metodes, piemēram, prezidentvalsts rīkotas konferences, sporta struktūru direktoru un ministru neoficiālas sanāksmes, Komisijas pētījumus un konferences;

2014. gada pirmajā pusgadā Padome izvērtēs pašreizējā darba plāna īstenošanas gaitu, balstoties uz Komisijas ziņojumu, kurš jāsagatavo līdz 2013. gada beigām.

 

ŅEMOT VĒRĀ MINĒTO,

Padome un Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji aicina dalībvalstis un Komisiju izveidot ekspertu grupas šādās tematiskajās jomās uz pašreizējā darba plāna termiņu:

dopinga apkarošana,

laba pārvaldība sportā,

sporta izglītība un apmācība,

sports, veselība un dalība,

sporta statistika,

ilgtspējīgs sporta finansējums.

4.   DARBĪBAS

AICINA DALĪBVALSTIS –

strādāt kopīgi, saņemot Komisijas atbalstu un izmantojot šajā rezolūcijā norādītās darba metodes,

ievērojot subsidiaritātes principu un sporta pārvaldes struktūru autonomiju, pienācīgi ņemt vērā šo darba plānu politikas izstrādes procesā valsts līmenī,

regulāri informēt sporta nozares ieinteresētās personas par ES darba plāna īstenošanā gūtajiem panākumiem ar mērķi nodrošināt darbību atbilstīgumu un atpazīstamību.

AICINA PADOMES PREZIDENTVALSTIS –

saistībā ar prezidentvalstu trijotni, veidojot savu programmu, ņemt vērā ES darba plāna prioritāros jautājumus, ziņot par darba plāna īstenošanu un turpmāko rīcību balstīt uz gūtajiem rezultātiem,

beidzoties trīs gadu periodam, uz kuru attiecas šī rezolūcija, un pamatojoties uz Komisijas sagatavoto ziņojumu, ierosināt jaunu darba plānu nākamajam posmam.

AICINA KOMISIJU –

informēt dalībvalstis par ierosmēm, kas tiek īstenotas vai tiek plānotas citās ES politikas jomās, kuras ietekmē sporta jomu, un attiecīgu notikumu attīstību Komisijā un citos Padomes sastāvos,

darboties kopā ar dalībvalstīm un atbalstīt to sadarbību atbilstīgi šajā rezolūcijā izklāstītajām ievirzēm,

izskatīt iespējas, kā veicināt iespējami plašu dalībvalstu līdzdalību ekspertu grupu sanāksmēs,

rīkot ikgadēju ES sporta forumu, apvienojot visas svarīgākās ieinteresētās personas no dažāda līmeņa sporta organizācijām, īpašu uzmanību pievēršot tautas sporta organizācijām un to pārstāvjiem,

sākt ietekmes novērtējumu, kas cita starpā būtu balstīts uz pašreizējo sporta sagatavošanas darbību izvērtējumu, lai noteiktu konkrētas finansējuma programmas papildu vērtību, tai aptverot darbības sporta jomā,

līdz 2013. gada beigām un pamatojoties uz dalībvalstu brīvprātīgu ieguldījumu, pieņemt ziņojumu par darba plāna īstenošanu un atbilstīgumu. Šis ziņojums tiks izmantots par pamatu nākamā Padomes darba plāna gatavošanai 2014. gada pirmajā pusgadā.

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU SAVĀS KOMPETENČU JOMĀS UN ATTIECĪGI IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU –

1)

turpināt ciešu sadarbību ekspertu līmenī saskaņā ar šīs rezolūcijas I un II pielikumu;

2)

ņemt vērā sporta nozari, formulējot, īstenojot un izvērtējot politiku un rīcību citās politikas jomās, īpašu uzmanību vēršot uz to, lai tiktu nodrošināta sporta nozares laicīga un efektīva iekļaušana attiecīgās politikas veidošanas procesā;

3)

gādāt, lai labāk tiek novērtēts sporta ieguldījums stratēģijas “Eiropa 2020” vispārējos mērķos, ņemot vērā sporta nozares lielās iespējas dot ieguldījumu gudrā, ilgtspējīgā un iekļaujošā izaugsmē un radīt jaunas darba vietas un ņemot vērā šīs nozares pozitīvo ietekmi uz sociālo iekļaušanu, izglītību un apmācību, kā arī sabiedrības veselību un aktīvām vecumdienām;

4)

veicināt sadarbību ar trešām valstīm, it īpaši ar kandidātvalstīm un iespējamām kandidātvalstīm, kā arī ar kompetentām sporta jomas starptautiskajām organizācijām, tostarp ar Eiropas Padomi.


(1)  COM(2011) 12.

(2)  COM(2007) 391.

(3)  OV C 322, 27.11.2010., 1. lpp.

(4)  Agrāk tās sauca par “ES darba grupām” šādās jomās: dopinga apkarošana, sporta izglītība un apmācība, sports un veselība, sociālā iekļaušana un vienlīdzīgas iespējas sportā, sports un ekonomika un sporta bezpeļņas organizācijas.


I PIELIKUMS

Uz prioritārajiem jautājumiem balstītas darbības

Darbība

Ekspertu grupa

Rezultāti un termiņi

Godprātīgums sporta nozarē, it īpaši cīņa pret dopingu un spēļu rezultātu iepriekšēju pasūtīšanu, un labas pārvaldības veicināšana

Sagatavot ES komentāru projektu Pasaules antidopinga aģentūras (PAA) kodeksa pārskatīšanai

Dopinga apkarošanas jautājumu ekspertu grupa

Sākotnējais ES komentāru projekts jāiesniedz 2012. gada pašā sākumā un jāveic attiecīgi turpmākie pasākumi

Izstrādāt Eiropas dimensiju sporta godprātības jomā, sākotnējo uzsvaru liekot uz spēļu rezultātu pasūtīšanas apkarošanu

Sporta labas pārvaldības ekspertu grupa

Ieteikumi turpmākai apsvēršanai jāiesniedz līdz 2012. gada vidum

Izstrādāt pārredzamības principus attiecībā uz labu pārvaldību

Sporta labas pārvaldības ekspertu grupa

Sākotnējais ieteikumu kopums apsvēršanai jāiesniedz līdz 2012. gada beigām

Risināt apzinātās problēmas saistībā ar sporta aģentu profesijas pieejamību un pārraudzību, kā arī spēlētāju pāreju komandu sporta veidos, tostarp jo īpaši attiecībā uz gados jaunu spēlētāju pārejas noteikumiem.

Ekspertu grupa “Laba pārvaldība sportā”

Turpmāki pasākumi pēc Komisijas konferences par sporta aģentiem un gaidāmais pētījums par spēlētāju pāreju komandu sporta veidos jāiesniedz attiecīgi līdz 2013. gada vidum un 2013. gada beigām

Sporta sociālās vērtības, it īpaši veselība, sociālā iekļaušana, izglītība un brīvprātīgais darbs

Izstrādāt priekšlikumu Eiropas norādēm par paralēlu profesionālo izaugsmi

Sporta izglītības un apmācības jautājumu ekspertu grupa

Eiropas norāžu priekšlikums jāiesniedz līdz 2012. gada beigām

Turpmāka rīcība saistībā ar sporta jomas kvalifikāciju iekļaušanu valsts kvalifikāciju sistēmās (NKI), atsaucoties uz Eiropas kvalifikācijas sistēmu (EKI)

Sporta izglītības un apmācības jautājumu ekspertu grupa

Kopsavilkums par turpmāko rīcību jāiesniedz līdz 2013. gada vidum

Izskatīt veidus, kā sekmēt veselību veicinošas fiziskās aktivitātes un iesaisti tautas sportā

Sporta, veselības un dalības jautājumu ekspertu grupa

Pasākumi ir jāapzina līdz 2013. gada vidum

Sporta ekonomiskie aspekti, it īpaši ilgtspējīgs finansējums tautas sportam un uz pierādījumiem balstīta politikas veidošana

Ieteikt veidus, kā uzlabot datu ievākšanu, lai izmērītu ES sporta nozares sniegtos ekonomikas ieguvumus saskaņā ar Viļņas definīciju un izvērtētu rezultātus

Sporta statistikas jautājumu ekspertu grupa

Ieteikumi jāapsver līdz 2012. gada vidum un rezultāti jāizvērtē līdz 2013. gada beigām

Ieteikt veidus, kā stiprināt finanšu solidaritātes mehānismus sportā

Sporta ilgtspējīga finansējuma jautājumu ekspertu grupa

Ieteikumi jāapsver līdz 2012. gada beigām


II PIELIKUMS

Principi dalībai ekspertu grupās un to darbībai, ko dalībvalstis un Komisija izveidojušas saistībā ar ES sporta darba plānu 2011.–2014. gadam

Dalība

Dalībvalstu dalība grupu darbā ir brīvprātīga, un dalībvalstis var grupām pievienoties jebkurā laikā.

Dalībvalstis, kas vēlas iesaistīties ekspertu grupu darbā, izvirza ekspertus par attiecīgo grupu locekļiem. Dalībvalstis nodrošina, lai izvirzītajiem ekspertiem ir vajadzīgā pieredze attiecīgajā jomā valsts līmenī, un nodrošina efektīvu saziņu ar kompetentajām valsts iestādēm. Iecelšanu koordinēs Komisija.

Katra ekspertu grupa var nolemt uzaicināt citus dalībniekus, proti, neatkarīgus ekspertus, sporta kustības pārstāvjus un citas ieinteresētas personas, kā arī Eiropas trešo valstu pārstāvjus.

Darba procedūras

Ekspertu grupas strādās ar mērķi sasniegt konkrētus un tālāk izmantojamus rezultātus uzdotajā tematiskajā jomā.

Lai īstenotu darba plānu, katras ekspertu grupas pienākums ekspertu grupas pirmajā sanāksmē būs iecelt grupas priekšsēdētāju vai līdzpriekšsēdētājus pēc tam, kad būs pieņemts darba plāns. Katra ekspertu grupa sagatavos darba grafiku atbilstīgi darba plānam.

Dalībvalstīm būs iespēja sniegt ekspertu grupām ieteikumus, lai nodrošinātu vēlamo rezultātu noteiktajos termiņos, kā arī grupas darba koordināciju.

Padome un dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, lems par to, vai ir piemēroti uzdot ekspertu grupām jaunus uzdevumus.

Komisija darba grupām sniegs speciālās zināšanas, kā arī materiāltehnisko un sekretariāta atbalstu. Cik vien iespējams, tā atbalstīs darba grupas arī ar jebkādiem citiem līdzekļiem (tostarp veicot attiecīgus pētījumus ekspertu grupu darbības jomā).

Pamatā ekspertu grupu sanāksmes notiks Briselē, taču pēc dalībvalstu ielūguma sanāksmes var rīkot arī citur.

Paredzēts, ka ekspertu grupu sanāksmes notiks divas reizes gadā, taču vajadzības gadījumā grupas var vienoties par citādu sanāksmju grafiku.

Ziņojumi un informēšana

Ekspertu grupu priekšsēdētāji Sporta jautājumu darba grupai ziņos par to, kā norit darbs attiecīgajās ekspertu grupās, un iesniegs Sporta jautājumu darba grupai ieteikumus par iespējamām turpmākām darbībām.

Ekspertu grupu sanāksmju darba kārtības un ziņojumi būs pieejami visām dalībvalstīm neatkarīgi no tā, cik lielā mērā tās ir iesaistījušās attiecīgās jomas darbā. Grupu ziņojumus publicēs.

Ekspertu grupu ziņojumus izmantos Komisijas ziņojumā par darba plāna īstenošanu.


Top