This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32021R0056
Regulation (EU) 2021/56 of the European Parliament and of the Council of 20 January 2021 laying down management, conservation and control measures applicable in the Inter-American Tropical Tuna Convention area and amending Council Regulation (EC) No 520/2007
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/56 (2021. gada 20. janvāris), ar ko nosaka Amerikas Tropisko tunzivju konvencijas apgabalā piemērojamos pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 520/2007
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/56 (2021. gada 20. janvāris), ar ko nosaka Amerikas Tropisko tunzivju konvencijas apgabalā piemērojamos pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 520/2007
OV L 24, 26.1.2021, p. 1–18
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
|
26.1.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 24/1 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/56
(2021. gada 20. janvāris),
ar ko nosaka Amerikas Tropisko tunzivju konvencijas apgabalā piemērojamos pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 520/2007
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),
tā kā:
|
(1) |
Kopējās zivsaimniecības politikas mērķis, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (3), ir panākt, lai jūras bioloģiskie resursi tiktu izmantoti veidā, kas nodrošina ilgtspējīgus ekonomiskos, vidiskos un sociālos apstākļus. |
|
(2) |
Ar Padomes Lēmumu 98/392/EK (4) Savienība ir apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un nolīgumu par minētās konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (5); tajos ietverti principi un noteikumi attiecībā uz dzīvo jūras resursu saglabāšanu un pārvaldību. Savu starptautisko saistību plašākajā nozīmē Savienība piedalās centienos, kas vērsti uz zivju krājumu saglabāšanu starptautiskajos ūdeņos. |
|
(3) |
Ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK (6) Savienība ir apstiprinājusi Konvenciju Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai; minētā komisija izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju (“konvencija”). |
|
(4) |
Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) ir pilnvarota pieņemt lēmumus (“rezolūcijas”), kuru mērķis ir nodrošināt zvejas resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu konvencijas apgabalā. Rezolūcijas ir līgumslēdzējām pusēm saistošas. Rezolūcijas ir adresētas galvenokārt konvencijas līgumslēdzējām pusēm, bet tajās ir ietverti arī privātu operatoru (piem., kuģu kapteiņu) pienākumi. Rezolūcijas stājas spēkā 45 dienas pēc to pieņemšanas, un Savienībai tās pēc iespējas drīzāk jāiestrādā Savienības tiesību aktos. |
|
(5) |
Ar Padomes Lēmumu 2005/938/EK (7) Savienība ir apstiprinājusi Nolīgumu par Starptautisko Delfīnu saglabāšanas programmu (“nolīgums”), ar kuru izveidota Starptautiskā Delfīnu saglabāšanas programma (IDCP). |
|
(6) |
Saskaņā ar nolīguma XIV pantu IATTC ir būtiska loma nolīguma īstenošanas koordinēšanā un tādu pasākumu īstenošanā, kuri tiks pieņemti IATTC satvarā. |
|
(7) |
IDCP satvarā pušu sanāksme ir atbildīga par tādu pasākumu pieņemšanu, kuru mērķis ir panākt, ka tunzivju zvejā ar riņķvadu nejauši izraisīta delfīnu mirstība nolīguma apgabalā pakāpeniski, nosakot gada limitus, samazinās līdz līmenim, kas tuvojas nullei. Šādi pasākumi Savienībai kļūst saistoši. |
|
(8) |
Rezolūcijas iepriekšējoreiz tika ieviestas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 520/2007 (8). |
|
(9) |
Paredzams, ka rezolūcijas IATTC gadskārtējās sanāksmēs tiks grozītas, tāpēc, lai tās ātri iestrādātu Savienības tiesību aktos, nostiprinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un turpinātu atbalstīt krājumu ilgtermiņa ilgtspējīgu pārvaldību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šādiem aspektiem: haizivju zvejas auklu tehniskās specifikācijas, zvejas aizlieguma periodi, termiņi, kādos jāziņo par zivju pievilināšanas ierīcēm (ZPI), noteikumi par ZPI konstrukciju un izvietošanu, datu vākšanas termiņi, apgabali un sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumi jūras putnu aizsardzībai, zinātnisko novērotāju izvietošana, informācija saistībā ar reģionālo kuģu reģistru, atsauce uz tabulu, ko izmanto kuģa žurnālu un izkraušanas reģistru datu sniegšanai, lielacu tunzivs statistikas dokuments, vairāki ziņošanas termiņi un bruņurupuču mirstības samazināšanas vadlīnijas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (9). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. |
|
(10) |
Pilnvaru deleģēšanai, kas paredzēta šajā regulā, nebūtu jāskar turpmāku rezolūciju ieviešana, kura Savienības tiesību aktos tiek izdarīta ar parasto likumdošanas procedūru. |
|
(11) |
Ņemot vērā, ka ar šo regulu tiek ieviesti visi IATTC pasākumi, Regulas (EK) Nr. 520/2007 3. panta 3. punkts, 4. panta 3. punkts un IV sadaļa būtu jāsvītro, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I NODAĻA
Vispārīgie noteikumi
1. pants
Priekšmets
Šajā regulā noteikti pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumi, kas saistīti ar zveju apgabalā, ko aptver konvencija, un kas attiecas uz tunzivju un tunzivjveidīgo sugu krājumiem, citām zivju sugām, ko nozvejo kuģi, kuri zvejo tunzivis un tunzivjveidīgās sugas, un pie tās pašas ekosistēmas piederošām sugām, kuras skar zveja vai kuras ir atkarīgas no vai saistītas ar zivju krājumiem, uz kuriem attiecas konvencija.
2. pants
Darbības joma
1. Šo regulu piemēro Savienības zvejas kuģiem, ko izmanto vai paredzēts izmantot zvejai konvencijas aptvertajā apgabalā.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
|
1) |
“konvencija” ir Konvencija Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju; |
|
2) |
“konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, uz kuru attiecas konvencija un kurš aprakstīts konvencijas III pantā; |
|
3) |
“IATTC sugas” ir to tunzivju un tunzivjveidīgo sugu un citu sugu zivju krājumi, ko nozvejo kuģi, kuri zvejo tunzivis un tunzivjveidīgās sugas konvencijas apgabalā; |
|
4) |
“Savienības zvejas kuģis” ir jebkurš dalībvalsts karoga kuģis, ko izmanto vai ko paredzēts izmantot zvejas resursu komerciālā apgūšanā; pie šādiem kuģiem pieder arī atbalsta kuģi, zivju apstrādes kuģi un kuģi, kas iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, kā arī zvejas produktu pārvadāšanai aprīkoti transportkuģi, izņemot konteinerkuģus; |
|
5) |
“līgumslēdzēja puse” ir konvencijas līgumslēdzēja puse; |
|
6) |
“riņķvads” ir apņemošais vads, kura apakšējo daļu savelk kopā ar riņķvada savilcējtrosi, kas izvērta caur riņķiem, kuri ir piestiprināti apakšējai virvei, un tādējādi ļauj vadu savilkt un noslēgt; |
|
7) |
“tropiskās tunzivis” ir lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis; |
|
8) |
“datu bojas” ir dreifējošas vai noenkurotas peldošas ierīces, ko valdības organizācijas vai atzītas zinātniskas organizācijas vai struktūras izvieto, lai elektroniski vāktu vidiskos datus, nevis atbalstītu zvejas darbības, un par ko ir paziņots IATTC sekretariātam; |
|
9) |
“zivju pievilināšanas ierīce” jeb “ZPI” ir noenkuroti, dreifējoši, peldoši vai iegremdēti objekti, ko kuģi izvieto vai kam kuģi līdzseko, tostarp izmantojot radiobojas vai satelītbojas, un kas paredzēti mērķsugu tunzivju pievilināšanai ar riņķvadu veiktās zvejas operācijās; |
|
10) |
“mijiedarbība” ar datu bojām cita starpā ietver bojas apņemšanu ar zvejas rīkiem, kuģa, zvejas rīka vai jebkuras kuģa daļas piesiešanu vai piestiprināšanu pie datu bojas vai tās enkurtroses pārraušanu; |
|
11) |
“operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir vadītājs vai īpašnieks uzņēmumam, kurā veic jebkuru no darbībām, kas saistīta ar jebkuru posmu zvejas un akvakultūras produktu ražošanas, apstrādes, tirdzniecības, izplatīšanas un mazumtirdzniecības ķēdēs; |
|
12) |
“ZPK” ir saskaņā ar konvencijas XI pantu izveidotā zinātniskā padomdevēja komiteja; |
|
13) |
“pārkraušana citā kuģī” ir visu uz kuģa esošo zvejas produktu vai to daļas pārkraušana citā kuģī; |
|
14) |
“reģionālais kuģu reģistrs” ir IATTC kuģu reģistrs; |
|
15) |
“rezolūcija” ir saistoši pasākumi, ko IATTC pieņēmusi saskaņā ar konvencijas VII pantu; |
|
16) |
“IATTC pārkraušanas deklarācijas veidlapa” ir dokuments, kas ietverts Rezolūcijas C-12-07 2. pielikumā; |
|
17) |
“novērotājs” ir persona, kuru dalībvalsts vai līgumslēdzēja puse ir pilnvarojusi un sertificējusi novērošanas, uzraudzīšanas un informācijas ievākšanas darbību veikšanai uz zvejas kuģa; |
|
18) |
“āķu jeda” ir zvejas rīks, kas sastāv no pamatauklas, kam piestiprinātas daudzas īsākas atzaru auklas, kuru galā ir āķis un kuru garums un izvietojuma blīvums ir atkarīgs no zvejas mērķsugas; |
|
19) |
“haizivju zvejas auklas” ir atsevišķas zvejas auklas, kas piestiprinātas pie peldošās virves vai tieši pie pludiņiem un ko izmanto haizivju zvejai, kā parādīts Rezolūcijas C-16-05 1. attēlā; |
|
20) |
“liels apaļš āķis” ir āķis, kuru gals ir perpendikulāri vērsts uz āķa kātu, veidojot galvenokārt apaļu vai ovālu formu, un noliekts sānis par ne vairāk kā 10 grādiem; |
|
21) |
“nolīgums” ir Nolīgums par Starptautisko Delfīnu saglabāšanas programmu (AIDCP); |
|
22) |
“aizplombētas tilpnes” ir jebkura telpa uz kuģa, kas paredzēta zivju sasaldēšanai, turēšanai vai uzglabāšanai un kam piekļuve ir bloķēta, lai to nevarētu izmantot minētajiem mērķiem; |
|
23) |
“WCPFC” ir Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija, kas izveidota ar Konvenciju par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (14); |
|
24) |
“pārklāšanās apgabals” ir apgabals, kurā pārklājas IATTC un WCPFC kompetencē esošie ģeogrāfiskie apgabali. Šis apgabals ir Klusā okeāna daļa, ko norobežo šādas līnijas: 50° dienvidu platuma paralēle no punkta, kur tā krustojas ar 150° rietumu garuma meridiānu, līdz punktam, kur tā krustojas ar 130° rietumu garuma meridiānu, un 4° dienvidu platuma paralēle no punkta, kur tā krustojas ar 150° rietumu garuma meridiānu, līdz punktam, kur tā krustojas ar 130° rietumu garuma meridiānu. |
II NODAĻA
Saglabāšanas un pārvaldības pasākumi
4. pants
Periodi, kad kuģiem, kuri zvejo ar riņķvadu, aizliegts zvejot tropiskās tunzivis
1. Lai īstenotu zvejas aizliegumu, kas attiecas uz kuģiem, kuri zvejo ar riņķvadu, katra dalībvalsts:
|
a) |
katru gadu līdz 15. jūnijam informē Komisiju par to, kurš no diviem zvejas aizlieguma periodiem, proti, no 29. jūlija līdz 8. oktobrim vai no 9. novembra līdz 19. janvārim, attiecas uz to kuģiem. Par piemērojamo zvejas aizlieguma periodu Komisija katru gadu līdz 15. jūlijam paziņo IATTC sekretariātam; |
|
b) |
informē visas savas valsts tunzivju nozares ieinteresētās personas par zvejas aizliegumu; |
|
c) |
katru gadu līdz 15. jūnijam informē Komisiju par to, ka minētie pasākumi ir veikti; |
|
d) |
nodrošina, ka visā zvejas aizlieguma laikā visi tās karoga kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, nezvejo konvencijas apgabalā. |
2. Ja Savienības zvejas kuģis ārpus 1. punkta a) apakšpunktā minētā piemērojamā zvejas aizlieguma perioda vismaz 75 secīgas dienas nevar doties jūrā, jo ir radušies force majeure apstākļi, kas saistīti ar mehāniskas kļūmes, konstrukcijas bojājuma, ugunsgrēka vai sprādziena izraisītu zvejas kuģa atteici zvejas operāciju laikā, dalībvalsts var nosūtīt Komisijai lūgumu atbrīvot no zvejas aizlieguma perioda ievērošanas; lūgumam pievieno pierādījumus, kas vajadzīgi, lai apliecinātu, ka kuģis nav devies jūrā force majeure apstākļu dēļ. Lūgumu Komisijai nosūta ne vēlāk kā divas nedēļas pēc force majeure stāvokļa beigām. Komisija lūgumu novērtē un vajadzības gadījumā ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc force majeure stāvokļa beigām pārsūta IATTC sekretariātam izskatīšanai IATTC.
3. Ja Komisija paziņo dalībvalstij par to, ka IATTC ir apstiprinājusi 2. punktā minēto lūgumu, tad:
|
a) |
gadījumā, ja tajā pašā gadā, kad iestājies force majeure stāvoklis, kuģis nav ievērojis zvejas aizlieguma periodu, kuģis 1. punkta a) apakšpunktā minētā pilnā zvejas aizlieguma perioda vietā ievēro saīsinātu zvejas aizlieguma periodu, kurš ilgst 40 secīgas dienas vienā no diviem zvejas aizlieguma periodiem attiecīgajā gadā, un Komisija nekavējoties paziņo IATTC sekretariātam par izvēlēto zvejas aizlieguma periodu; vai |
|
b) |
gadījumā, ja tajā pašā gadā, kad iestājies force majeure stāvoklis, kuģis zvejas aizlieguma periodu jau ir ievērojis, tas nākamajā gadā ievēro saīsinātu zvejas aizlieguma periodu, kurš ilgst 40 secīgas dienas vienā no diviem zvejas aizlieguma periodiem, par ko Komisijai paziņo ne vēlāk kā minētā gada 15. jūlijā. |
4. Uz visiem kuģiem, kas izmanto 3. punktā paredzēto atbrīvojumu, darbojas pilnvarots novērotājs.
5. Papildus 1. punktā minētajam zvejas aizliegumam tropisko tunzivju zveja apgabalā starp 96° un 110° W un starp 4° N un 3° S ir aizliegta katru gadu no 9. oktobra līdz 8. novembrim.
5. pants
Aizliegums zvejot datu boju tuvumā
1. Kuģu kapteiņi nodrošina, ka to kuģi konvencijas apgabalā nemijiedarbojas ar datu bojām.
2. Aizliegts zvejas rīkus izvietot tuvāk par vienu jūras jūdzi no konvencijas apgabalā noenkurotas datu bojas.
3. Datu boju ir aizliegts pacelt uz kuģa, ja vien dalībvalsts, līgumslēdzēja puse vai īpašnieks, kas atbildīgs par minēto boju, nav īpaši atļāvis vai prasījis to darīt.
4. Ja zvejas rīks iepin datu boju, iepinušo zvejas rīku noņem, pēc iespējas mazāk bojājot datu boju.
5. Zinātniskās pētniecības programmās, par kurām oficiāli paziņots IATTC, Savienības zvejas kuģus drīkst ekspluatēt tuvāk par vienu jūras jūdzi no datu bojas, ja vien minētie kuģi nemijiedarbojas ar datu boju vai neizvieto zvejas rīkus, kā noteikts 1. un 2. punktā.
6. pants
Zivju pievilināšanas ierīces (ZPI)
1. ZPI aktivizē vienīgi uz Savienības kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu.
2. ZPI uzskata par aktīvu, kad tā, izvietota jūrā, ir sākusi pārraidīt savas atrašanās vietas koordinātas, kurām līdzseko kuģis, tā īpašnieks vai tā operators.
3. Savienības zvejas kuģi ne biežāk kā reizi 60 dienās, bet ne retāk kā reizi 90 dienās paziņo Komisijai to, cik ZPI ir bijušas aktīvas katrā atsevišķā dienā. Komisija minēto informāciju tūlīt pārsūta IATTC sekretariātam.
4. Savienības zvejas kuģu operatori vāc un dalībvalstīm nosūta informāciju par jebkuru mijiedarbību ar ZPI. Par katru mijiedarbību: tie reģistrē šādu informāciju:
|
a) |
ZPI pozīcija; |
|
b) |
ZPI izvietošanas datums un laiks; |
|
c) |
IATTC ZPI identifikācija (t. i., ZPI marķējums vai signāluguņu identifikācija, bojas tips vai jebkura cita informācija, kas ļauj identificēt ZPI īpašnieku); |
|
d) |
ZPI tips (piemēram, noenkurota ZPI, dabīga dreifējoša ZPI, mākslīga dreifējoša ZPI); |
|
e) |
ZPI konstrukcijas parametri (virsūdens daļas un zemūdens daļas izmēri un materiāls); |
|
f) |
darbības tips (zvejas rīku ievietošana, izvietošana, izcelšana, atgūšana, nozaudēšana, elektroniskās iekārtas apkope u. c.); |
|
g) |
ja darbība ir zvejas rīku ievietošana, reģistrē ievietošanas rezultātus (nozveja un piezveja); |
|
h) |
visu piestiprināto boju vai pozicionēšanas iekārtu parametri (pozicionēšanas sistēma, ir/nav aprīkota ar hidrolokatoru u. c.). |
5. Datus, kas savākti par iepriekšējo kalendāro gadu, dalībvalstis iesniedz Komisijai ne vēlāk kā 75 dienas pirms katras ZPK kārtējās sanāksmes. Komisija minēto informāciju pārsūta IATTC sekretariātam ne vēlāk kā 60 dienas pirms ZPK sanāksmes.
6. ZPI identifikācija un konstrukcija un izvietošana, ko veic Savienības zvejas kuģi, atbilst attiecīgi Rezolūcijas C-19-01 I un II pielikumam.
7. pants
Pārkraušana citā kuģī ostā
Konvencijas apgabalā visas IATTC sugu pārkraušanas citā kuģī notiek ostā.
III NODAĻA
Jūras organismu sugu aizsardzība
8. pants
Okeāna baltspuru haizivis
1. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, pārdot vai piedāvāt pārdošanai okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļas vai visu liemeni.
2. Baltspuru haizivis pēc iespējas ātri un pirms uzcelšanas uz kuģa neskartas atbrīvo.
3. Dalībvalstis – cita starpā ar novērotāju programmu starpniecību – reģistrē izmesto un atbrīvoto baltspuru haizivs īpatņu skaitu, norādot to stāvokli (nedzīvi vai dzīvi), arī to baltspuru haizivs īpatņu skaitu, kas atbrīvoti saskaņā ar 2. punktu.
9. pants
Mobulīdrajas
1. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, pārdot vai piedāvāt pārdošanai konvencijas apgabalā nozvejotu mobulīdraju (pie kurām pieder Manta ģints un Mobula ģints rajas) liemeņa daļas vai visu liemeni.
2. Ja kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, tā veikto operāciju laikā netīši nozvejo mobulīdrajas un tās sasaldē, tas visu mobulīdrajas liemeni nodod atbildīgajām iestādēm izkraušanas vietā. Šādi nodotas mobulīdrajas nepārdod vai neiemaina bartera veidā; tās drīkst tikai ziedot vietējai lietošanai pārtikā.
3. Nejauši nozvejotas mobulīdrajas uzreiz pēc tam, kad tās pamanītas tīklā, uz āķa vai uz klāja, pēc iespējas neskartas atbrīvo. Atbrīvošanu, pēc iespējas mazāk kaitējot nozvejotajām mobulīdrajām un neapdraudot cilvēku drošību, veic atbilstoši IATTC Rezolūcijas C-15-04 1. pielikumā izklāstītajām vadlīnijām.
4. Dalībvalstis – cita starpā ar novērotāju programmu starpniecību – reģistrē izmesto un atbrīvoto mobulīdraju īpatņu skaitu, norādot to stāvokli (nedzīvi vai dzīvi), arī to mobulīdraju īpatņu skaitu, kas atbrīvoti saskaņā ar 2. punktu.
10. pants
Zīdainās haizivis
1. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, pārdot vai piedāvāt pārdošanai zīdainās haizivs (Carcharhinus falciformis), ko konvencijas apgabalā nozvejojuši ar riņķvadu zvejojoši kuģi, liemeņa daļas vai visu liemeni.
2. Ja kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, tā veikto operāciju laikā netīši nozvejo zīdainās haizivis un tās sasaldē un ja izkraušanas vietā ir klāt valdības iestādes, tas visu zīdainās haizivs liemeni nodod tām. Ja valdības iestādes nav pieejamas, visu nododamo zīdainās haizivs liemeni nepārdod vai neiemaina bartera veidā; to drīkst tikai ziedot vietējai lietošanai pārtikā. Par šādi nodotām zīdainajām haizivīm ziņo IATTC sekretariātam.
3. Kuģi, kuri zvejā ar āķu jedām nejauši nozvejo haizivis, zīdainās haizivs piezveju ierobežo līdz ne vairāk kā 20 % no katrā zvejas reisā gūtās kopējās nozvejas (svara izteiksmē).
4. Savienības zvejas kuģi nezvejo IATTC noteiktajos zīdaino haizivju mazuļu dzimšanas apgabalos.
11. pants
Vaļhaizivis
1. Savienības zvejas kuģi riņķvadu neizvieto ap tunzivju baru, kurš pavada dzīvu vaļhaizivi (Rhincodon typus), ja minētais dzīvnieks pamanīts pirms riņķvada ievietošanas.
2. Ja vaļhaizivs ir netīši apņemta ar riņķvadu, kuģa kapteinis:
|
a) |
nodrošina, ka tiek veikti visi sapratīgie pasākumi, lai panāktu tās drošu atbrīvošanu; |
|
b) |
ziņo dalībvalstij par šo starpgadījumu, norādot attiecīgo īpatņu skaitu, ziņas par to, kā, kāpēc un kur apņemšana notikusi, pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu drošu atbrīvošanu, un vērtējumu par dzīvnieka vai dzīvnieku stāvokli atbrīvošanas laikā (arī to, vai kāds dzīvnieks atbrīvots dzīvs, bet pēc atbrīvošanas miris). |
3. Vaļhaizivis no riņķvada neizvelk.
12. pants
Ar riņķvadu zvejojošu kuģu veikta haizivju droša atbrīvošana
1. Savienības zvejas kuģi nozvejotas un nepaturētas haizivis (dzīvas vai nedzīvas) uzreiz pēc tam, kad tās pamanītas tīklā vai uz klāja, pēc iespējas neskartas atbrīvo, neapdraudot cilvēku drošību.
2. Ja haizivs, ko nozvejojis ar riņķvadu zvejojošs kuģis, ir dzīva un netiek paturēta, haizivi atbrīvo, izmantojot šādas procedūras vai citus tikpat efektīvus līdzekļus:
|
a) |
haizivis no zvejas rīka tiek atbrīvotas, tās tieši no nozvejas izcelšanas tīkla palaižot atpakaļ okeānā; |
|
b) |
haizivis, ko, neapdraudot cilvēku drošību, nevar atbrīvot pirms izkraušanas uz borta, pēc iespējas drīz atlaiž atpakaļ ūdenī, vai nu izmantojot rampu, kas savieno klāju un kuģa bortā izveidotu atvērumu, vai izmantojot avārijas lūkas; un |
|
c) |
ja rampas vai avārijas lūkas nav pieejamas, haizivis nolaiž ūdenī ar siksnu vai kravas tīklu, šim nolūkam izmantojot celtni vai līdzīgu aprīkojumu, ja tāds ir pieejams. |
Apejoties ar haizivīm, aizliegts izmantot žebērkļus, āķus vai līdzīgus instrumentus. Haizivis nedrīkst celt, turot aiz galvas, astes, žaunu spraugām vai elpošanas atverēm, vai ar stieplēm, kas aptītas ap haizivs ķermeni vai izvērtas caur to; haizivju ķermeni aizliegts caurdurt (piemēram, lai izvērtu trosi, ko izmanto haizivs pacelšanai).
13. pants
Aizliegums kuģiem, kas zvejo ar āķu jedām, izmantot haizivju zvejas auklas
Savienības kuģi, kas zvejo ar āķu jedām, haizivju zvejas auklas neizmanto.
14. pants
Datu vākšana par haizivju sugām
1. Savienības zvejas kuģu kapteiņi vāc un dalībvalstīm iesniedz zīdainās haizivs un āmurhaizivs nozvejas datus, un dalībvalstis minētos datus katru gadu līdz 31. martam nosūta un iesniedz Komisijai. Komisija datus pārsūta IATTC sekretariātam.
2. Novērotāji uz Savienības zvejas kuģiem reģistrē nozvejoto un atbrīvoto zīdaino haizivju un āmurhaizivju skaitu un stāvokli (nedzīvas vai dzīvas).
15. pants
Jūras putni
1. Kuģi zvejai ar āķu jedām, kuri izmanto hidrauliskas, mehāniskas vai elektriskas sistēmas un kuri zvejo konvencijas aptvertās sugas apgabalā uz ziemeļiem no 23° N un uz dienvidiem no 30° S, kā arī apgabalā, kas robežojas ar krastu punktā 2° N, uz rietumiem līdz 2° N–95° W, uz dienvidiem līdz 15° S–95° W, uz austrumiem līdz 15° S–85° W un uz dienvidiem līdz 30° S, piemēro vismaz divus no šīs regulas pielikuma tabulā norādītajiem sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumiem, no kuriem vismaz viens ir no A slejas. Kuģi neizmanto vienu un to pašu pasākumu no A slejas un B slejas.
2. Neatkarīgi no 1. punkta, zvejas rīku ievietošanu no sānu borta kopā ar putnu atturēšanas ierīcēm un atzaru auklām, kas aprīkotas ar gremdēm, tik ilgi, kamēr pētījumos nav noteikta šā pasākuma izmantošanas lietderība ūdeņos uz dienvidiem no 30° S, veic tikai apgabalā uz ziemeļiem no 23°N. A slejā norādītā pasākuma “zvejas rīku ievietošana no sānu borta kopā ar putnu atturēšanas ierīcēm un atzaru auklām, kas aprīkotas ar gremdēm” izmantošanu ieskaita kā divus sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumus.
3. Ja pasākums “putnu atbaidīšanas aukla” ir izvēlēts gan no A slejas, gan no B slejas, tiek uzskatīts, ka vienlaikus tiek izmantotas divas putnu atbaidīšanas auklas (auklu pāris).
16. pants
Jūras bruņurupuči
1. Savienības zvejas kuģi visus jūras bruņurupučus nekavējoties atbrīvo tādā veidā, kas rada pēc iespējas mazāku kaitējumu un neapdraud cilvēku drošību. Vismaz vienu Savienības zvejas kuģa apkalpes locekli ir jāapmāca, kā apieties ar jūras bruņurupučiem un tos atbrīvot tā, lai uzlabotu to izdzīvotību pēc atbrīvošanas.
2. Dalībvalstis turpina piedalīties pētniecībā, kuras mērķis ir noteikt paņēmienus, kā vēl vairāk samazināt jūras bruņurupuču piezveju visu tipu zvejas rīkos, ko izmanto Klusā okeāna austrumu daļā.
3. Ar riņķvadu zvejojoša kuģa kapteinis:
|
a) |
ciktāl praktiski iespējams, izvairās no jūras bruņurupuču ielenkšanas un tur uz kuģa un vajadzības gadījumā izmanto jūras bruņurupuču atbrīvošanai paredzētus drošas manipulēšanas rīkus, un gadījumos, kad riņķvadā ir pamanīts jūras bruņurupucis, veic visus sapratīgus pasākumus, lai nodrošinātu tā drošu atbrīvošanu; |
|
b) |
veic darbības, kas vajadzīgas, lai uzraudzītu, vai ZPI nav iepinušies jūras bruņurupuči, un nodrošinātu visu ZPI iepinušos jūras bruņurupuču atbrīvošanu; |
|
c) |
reģistrē visas riņķvada zvejas operāciju laikā novērotās mijiedarbības ar jūras bruņurupučiem un paziņo šādu informāciju valsts iestādēm. |
4. Ar āķu jedām zvejojošu kuģu kapteiņi:
|
a) |
tur uz kuģa un, ja notikusi mijiedarbība ar jūras bruņurupučiem, izmanto aprīkojumu (piemēram, āķu izņemšanas rīkus, auklas pārgriešanas rīkus un ķeseles), kas vajadzīgs nejauši sagūstītu jūras bruņurupuču tūlītējai atbrīvošanai; |
|
b) |
ja lielākā daļa āķu izvietoti dziļumā, kas ir mazāks par 100 metriem, pielieto vienu no šādiem diviem sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumiem: izmanto lielos apaļos āķus vai ēsmai izmanto tikai zivis; |
|
c) |
par jebkuru mijiedarbību ziņo valsts iestādēm. |
5. Dalībvalstis atbalsta tādu pārveidotu ZPI konstrukciju pētniecību un izstrādi, kuras samazina jūras bruņurupuču iepīšanos, kā arī veic pasākumus, lai veicinātu tādu konstrukciju izmantošanu, kuras ļauj panākt šādu samazinājumu.
17. pants
Delfīnu aizsardzība
Tikai tādiem Savienības zvejas kuģiem, kuri darbojas atbilstīgi nolīgumā izklāstītajiem nosacījumiem un kuriem ir iedalīts bojāgājušo delfīnu limits (DML), ir atļauts, konvencijas apgabalā zvejojot dzeltenspuru tunzivis, ar riņķvadiem ielenkt delfīnu barus vai grupas.
IV NODAĻA
Zinātniskie novērotāji
18. pants
Zinātniskie novērotāji uz kuģiem, kas zvejo ar āķu jedām
1. Dalībvalstis nodrošina, ka uz to karoga kuģiem, kuri zvejo ar āķu jedām un kuru lielākais garums pārsniedz 20 metrus, vismaz 5 % zvejas piepūles tiek apgūti zinātniskā novērotāja klātbūtnē.
2. Zinātniskie novērotāji reģistrē mērķsugu nozvejas, sugu sastāvu un jebkādu citu pieejamu bioloģisko informāciju, kā arī jebkuru mijiedarbību ar nemērķa sugām, piemēram, jūras bruņurupučiem, jūras putniem un haizivīm.
3. Zinātniskie novērotāji, kas darbojas uz Savienības zvejas kuģiem, ne vēlāk kā 15 dienas pēc katra zvejas reisa beigām iesniedz dalībvalsts iestādēm ziņojumu par minētajiem novērojumiem. Minēto ziņojumu nosūta Komisijai saskaņā ar 25. panta 5. punktu.
19. pants
Zinātnisko novērotāju drošība jūrā
1. Šis pants neskar nolīguma II pielikumā izklāstītos novērotāju pienākumus un kuģa kapteiņa pienākumus.
2. Kuģa kapteinis:
|
a) |
veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka novērotāji savus pienākumus var veikt pietiekami un droši; |
|
b) |
cenšas nodrošināt, ka novērotāji starp norīkojumiem maina kuģus; |
|
c) |
gādā par to, lai novērotājam uz kuģa, uz kura tas izvietots, tiktu nodrošināta piemērota pārtika un izmitināšana, kas, ja iespējams, ir tāda paša līmeņa kā virsniekiem; |
|
d) |
nodrošina, ka ar novērotājiem notiek visa sadarbība, kas vajadzīga, lai tie varētu droši pildīt savus pienākumus, tostarp vajadzības gadījumā tiek nodrošināta piekļuve paturētajai nFozvejai un nozvejai, ko paredzēts izmest. |
3. Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu novērotāju un apkalpes locekļu drošību saskaņā ar IATTC Rezolūciju C-11-08 par novērotāju drošības uzlabošanu jūrā, kā arī attiecīgajiem Savienības un starptautiskajiem darba standartiem, jo īpaši Padomes Direktīvu 89/391/EEK (15), Padomes Direktīvu (ES) 2017/159 (16), Starptautiskās Darba Organizācijas 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā (Nr. 188) un Starptautiskās Darba Organizācijas 2019. gada Konvenciju par vardarbības un aizskaršanas izskaušanu (Nr. 190).
4. Dalībvalstis nodrošina, ka novērotāji izpilda nolīguma II pielikumā noteiktos kvalifikācijas kritērijus.
5. Ja novērotājs nomirst, pazūd vai tiek uzskatīts, ka viņš ir pārkritis pār bortu, kuģa kapteinis:
|
a) |
nodrošina, ka Savienības zvejas kuģis nekavējoties pārtrauc visas zvejas operācijas; |
|
b) |
nodrošina, ka Savienības zvejas kuģis nekavējoties sāk meklēšanas un glābšanas operāciju, ja novērotājs ir pazudis vai tiek uzskatīts, ka viņš ir pārkritis pār bortu, un veic meklēšanu vismaz 72 stundas, ja vien karoga dalībvalsts nav uzdevusi meklēšanu turpināt; |
|
c) |
nekavējoties informē karoga dalībvalsti un novērotāju pakalpojumu sniedzēju; |
|
d) |
izmantojot visus pieejamos sakaru līdzekļus, nekavējoties brīdina citus tuvumā esošus kuģus; |
|
e) |
pilnībā sadarbojas visās meklēšanas un glābšanas operācijās un pēc tam, kad šāda meklēšanas un glābšanas operācija ir beigusies, norīko kuģi uz tuvāko ostu turpmākas izmeklēšanas veikšanai, par ko vienojas karoga dalībvalsts un novērotāju pakalpojumu sniedzējs; |
|
f) |
novērotāju pakalpojumu sniedzējam un karoga dalībvalsts iestādēm sniedz ziņojumu par šo starpgadījumu; un |
|
g) |
pilnībā sadarbojas visās oficiālās starpgadījuma izmeklēšanas darbībās un saglabā jebkādus iespējamus pierādījumus un mirušā vai pazudušā novērotāja personiskās lietošanas priekšmetus un dzīvojamās telpas. |
6. Ja novērotājs nomirst, kuģa kapteinis nodrošina, ka līķis tiek pēc iespējas labi saglabāts autopsijas vai izmeklēšanas vajadzībām.
7. Ja novērotājs smagi saslimst vai iegūst traumu, kas apdraud viņa dzīvību vai veselību vai drošību ilgtermiņā, kuģa kapteinis:
|
a) |
nodrošina, ka Savienības zvejas kuģis nekavējoties pārtrauc zvejas operācijas; |
|
b) |
nekavējoties informē karoga dalībvalsti un novērotāju pakalpojumu sniedzēju; |
|
c) |
veic visas saprātīgas darbības, lai rūpētos par novērotāju un sniegtu visu uz kuģa pieejamo un iespējamo medicīnisko aprūpi, un vajadzības gadījumā meklē ārēju medicīnisku palīdzību; |
|
d) |
pēc novērotāju pakalpojumu sniedzēja norādījumiem (ja tādus jau nav devusi karoga dalībvalsts) atvieglo novērotāja iespējami drīzu nokāpšanu no kuģa un transportēšanu uz medicīnas iestādi, kas aprīkota nepieciešamās aprūpes sniegšanai, ko pieprasījusi karoga dalībvalsts vai novērotāju pakalpojumu sniedzējs; |
|
e) |
pilnībā sadarbojas visās oficiālās slimības vai traumas cēloņa izmeklēšanas darbībās. |
8. Neskarot pienākumus, kas piemērojami kuģa kapteinim, šā panta 5. līdz 7. punkta nolūkā karoga dalībvalsts nodrošina, ka attiecīgais jūras glābšanas koordinācijas centrs, novērotāju pakalpojumu sniedzējs un IATTC sekretariāts tiek nekavējoties informēti un saņem ziņojumu par veiktajām darbībām.
9. Ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka novērotājs bijis pakļauts uzbrukumiem, iebiedēšanai, draudiem vai aizskaršanai, kas apdraud viņa veselību vai drošību, un novērotājs vai novērotāju pakalpojumu sniedzējs pieprasa, lai karoga dalībvalsts nodrošinātu novērotāja nokāpšanu no Savienības zvejas kuģa, minētā kuģa kapteinis:
|
a) |
nekavējoties rīkojas, lai aizsargātu novērotāja drošību un uzlabotu un atrisinātu situāciju uz kuģa; |
|
b) |
nekavējoties paziņo karoga dalībvalstij un novērotāju pakalpojumu sniedzējam par situāciju, arī par novērotāja stāvokli un atrašanās vietu; |
|
c) |
atvieglo novērotāja drošu nokāpšanu no kuģa tādā veidā un vietā, par ko vienojusies karoga dalībvalsts un novērotāju pakalpojumu sniedzējs un kas nodrošina piekļuvi jebkurai nepieciešamai medicīniskai aprūpei; un |
|
d) |
pilnībā sadarbojas visās oficiālās starpgadījuma izmeklēšanas darbībās. |
10. Ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka novērotājs bijis pakļauts uzbrukumiem, iebiedēšanai, draudiem vai aizskaršanai, kas apdraud viņa veselību vai drošību, taču nedz novērotājs, nedz novērotāju pakalpojumu sniedzējs nepieprasa nodrošināt novērotāja nokāpšanu no zvejas kuģa, minētā kuģa kapteinis:
|
a) |
nekavējoties rīkojas, lai aizsargātu novērotāja drošību un uzlabotu un atrisinātu situāciju uz kuģa; |
|
b) |
nekavējoties informē karoga dalībvalsti un novērotāju pakalpojumu sniedzēju par situāciju; un |
|
c) |
pilnībā sadarbojas visās oficiālās starpgadījuma izmeklēšanas darbībās. |
11. Ja pēc novērotāja nokāpšanas no zvejas kuģa novērotāju pakalpojumu sniedzējs –piemēram, novērotāja iztaujāšanas laikā – konstatē iespējamu starpgadījumu, kas saistīts ar uzbrukšanu novērotājam vai viņa aizskaršanu uz zvejas kuģa, novērotāju pakalpojumu sniedzējs par to rakstiski paziņo karoga dalībvalstij un IATTC sekretariātam.
12. Pēc 10. punkta b) apakšpunktā minētā paziņojuma saņemšanas karoga dalībvalsts:
|
a) |
pamatojoties uz novērotāju pakalpojumu sniedzēja sniegto informāciju, izmeklē minēto starpgadījumu, uz izmeklēšanas pamata sagatavo ziņojumu par starpgadījumu un attiecīgi rīkojas, reaģējot uz izmeklēšanas rezultātiem; |
|
b) |
pilnībā sadarbojas jebkurā novērotāju pakalpojumu sniedzēja veiktā oficiālā izmeklēšanā, tostarp iesniedz novērotāju pakalpojumu sniedzējam un attiecīgajām iestādēm ziņojumu par tās veikto starpgadījuma izmeklēšanu; un |
|
c) |
paziņo novērotāju pakalpojumu sniedzējam un IATTC par izmeklēšanas rezultātiem un visām veiktajām darbībām. |
13. Nacionālie novērotāju pakalpojumu sniedzēji:
|
a) |
nekavējoties informē karoga dalībvalsti, ja novērotājs savu pienākumu pildīšanas laikā nomirst, pazūd vai tiek uzskatīts, ka viņš ir pārkritis pār bortu; |
|
b) |
pilnībā sadarbojas visās meklēšanas un glābšanas operācijās; |
|
c) |
pilnībā sadarbojas visās oficiālās ar novērotāju notikušā starpgadījuma izmeklēšanas darbībās; |
|
d) |
atvieglo pēc iespējas drīzu novērotāja nokāpšanu no kuģa un nomaiņu situācijā, kas saistīta ar minētā novērotāja smago saslimšanu vai traumu; |
|
e) |
atvieglo novērotāja nokāpšanu no kuģa jebkurā situācijā, kur minētais novērotājs bijis pakļauts uzbrukumiem, iebiedēšanai, draudiem vai aizskaršanai tādā mērā, ka novērotājs vēlas pēc iespējas drīz nokāpt no kuģa; un |
|
f) |
pēc pieprasījuma iesniedz karoga dalībvalstij tā ziņojuma kopiju, kuru novērotājs sagatavojis par iespējamiem starpgadījumiem, kas saistīti ar uzbrukšanu novērotājam vai viņa aizskaršanu. |
14. Lai vajadzības gadījumā atvieglotu izmeklēšanu, attiecīgie novērotāju pakalpojumu sniedzēji un dalībvalstis savstarpēji sadarbojas izmeklēšanā, tostarp sniedz savus ziņojumus par jebkuriem starpgadījumiem, kas minēti 5. līdz 11. punktā.
V NODAĻA
Kuģiem piemērojamās prasības
20. pants
Reģionālais kuģu reģistrs
1. Dalībvalstis par katru kuģi, kas ir to jurisdikcijā un kas jāiekļauj reģionālajā kuģu reģistrā, sniedz Komisijai šādu informāciju:
|
a) |
Savienības zvejas kuģa vārds, reģistrācijas numurs, iepriekšējie vārdi (ja zināmi) un reģistrācijas osta; |
|
b) |
kuģa fotogrāfija, kurā redzams kuģa reģistrācijas numurs; |
|
c) |
iepriekšējais karogs (ja zināms un ja tāds ir bijis); |
|
d) |
starptautiskais radio izsaukuma signāls (ja ir); |
|
e) |
kuģa īpašnieka vai īpašnieku vārds, uzvārds (nosaukums) un adrese; |
|
f) |
būves datums un vieta; |
|
g) |
garums, platums un teorētiskais borta augstums; |
|
h) |
saldētavas tips un saldētavas tilpība kubikmetros; |
|
i) |
zivju tilpņu skaits un tilpība kubikmetros un – kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, – katras zivju tilpnes tilpība, ja iespējams; |
|
j) |
operatora(-u) un pārvaldnieka(-u) vārds, uzvārds (nosaukums) un adrese (ja ir); |
|
k) |
kuģa tips; |
|
l) |
zvejas metode vai metodes; |
|
m) |
bruto tilpība; |
|
n) |
galvenā dzinēja vai dzinēju jauda; |
|
o) |
galvenās mērķsugas; un |
|
p) |
Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) numurs. |
2. Katra dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai par visām izmaiņām informācijā, kas attiecas uz 1. punktā minētajiem elementiem. Komisija minēto informāciju nekavējoties pārsūta IATTC sekretariātam.
3. Katra dalībvalsts tūlīt paziņo Komisijai arī par:
|
a) |
visiem reģistra papildinājumiem; |
|
b) |
jebkādu svītrošanu no reģistra, kas notikusi šādu iemeslu dēļ:
|
|
c) |
jebkuru citu svītrošanu, kas nav minēta b) apakšpunktā. |
4. Dalībvalstis katru gadu līdz 30. maijam paziņo Komisijai par reģionālajā kuģu reģistrā iekļautiem Savienības zvejas kuģiem, kas kuģo ar to karogu un kas no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim konvencijas apgabalā aktīvi zvejojuši sugas, uz kurām attiecas konvencija. Komisija minēto informāciju nekavējoties pārsūta IATTC sekretariātam.
5. Ja minētās dalībvalstis nesniedz visu prasīto informāciju, Komisija pieprasa, lai dalībvalstis tai sniedz pilnīgus datus par saviem karoga kuģiem saskaņā ar 1. punktu.
21. pants
Aizplombētas tilpnes
1. Aizplombēta tilpne ir fiziski aizplombēta tādā veidā, kas ir drošs pret manipulācijām un lai tā būtu pilnīgi nošķirta no citām kuģa telpām un to nevarētu izmantot jebkādai citai uzglabāšanai.
2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai inspicētu un verificētu tilpnes, kas aizplombētas pirmo reizi.
3. Uz jebkura kuģa, kura viena tilpne vai vairākas tilpnes ir aizplombētas, lai samazinātu reģionālajā kuģu reģistrā reģistrēto tilpnes tilpumu, ir jābūt AIDCP novērotājam.
4. Aizplombēto tilpni ir iespējams atvērt tikai ārkārtas gadījumā. Ja aizplombēta tilpne tiek atvērta jūrā, novērotājs ir klāt gan tad, kad tilpne tiek atvērta, gan tad, kad tā tiek no jauna aizplombēta.
5. Visas dzesēšanas iekārtas aizplombētajā tilpnē ir atslēgtas.
6. Kuģa kapteinis paziņo novērotājiem par visām uz kuģa esošām aizplombētām tilpnēm. Novērotāji ziņo IATTC sekretariātam par visiem gadījumiem, kad aizplombētas tilpnes tiek izmantotas zivju uzglabāšanai.
VI NODAĻA
Dati un statistikas dokuments
22. pants
Datu sniegšana
1. Dalībvalstis nodrošina, ka par visiem to kuģiem, kas zvejo konvencijas aptvertās sugas, Komisijai katru gadu tiek sniegta visa attiecīgā nozvejas informācija.
2. Ja iespējams, dalībvalstis datus par katru atsevišķu sugu un zvejas rīku sniedz, izmantojot kuģu žurnālus un izkraušanas reģistrus; ja tas nav iespējams, datus sniedz agregētā veidā, kā norādīts IATTC Rezolūcijā C-03-05 dotajā tabulā; obligāti ir 3. līmeņa nozvejas un zvejas piepūles dati, un, ja iespējams, sniedz 1. un 2. līmeņa nozvejas un zvejas piepūles datus un garuma sastopamības biežuma datus.
3. Šā panta 2. punktā minēto agregēto datu tabulu par katru gadu Komisijai iesniedz līdz nākamā gada 31. maijam. Komisija minēto informāciju līdz 30. jūnijam pārsūta IATTC sekretariātam.
23. pants
Lielacu tunzivs statistikas dokuments
1. Visām lielacu tunzivīm, ko importē Savienības teritorijā, līdzi ir attiecīgi lielacu tunzivs statistikas dokuments vai IATTC lielacu tunzivs reeksporta sertifikāts, kurus noteikusi IATTC (17). Minētā statistikas dokumenta prasība neattiecas uz lielacu tunzivīm, ko nozvejojuši kuģi zvejai ar riņķvadu vai laivas zvejai ar ēsmu un kas paredzētas galvenokārt turpmākai apstrādei tunzivju konservu fabrikās.
2. IATTC lielacu tunzivs statistikas dokumentu apstiprina tās karoga dalībvalsts iestādes, kuras kuģis attiecīgās tunzivis ieguvis. IATTC lielacu tunzivs reeksporta sertifikātu apstiprina tās dalībvalsts iestādes, kura attiecīgās tunzivis reeksportējusi.
3. Dalībvalstis, kas importē lielacu tunzivis, katru gadu līdz 1. aprīlim paziņo Komisijai dalībvalsts iestāžu savāktos tirdzniecības datus par laikposmu no 1. jūlija līdz 31. decembrim iepriekšējā gadā un līdz 1. oktobrim par laikposmu no 1. janvāra līdz 30. jūnijam kārtējā gadā. Komisija minēto informāciju nekavējoties pārsūta IATTC sekretariātam.
4. Dalībvalstis, kas eksportē lielacu tunzivis, pēc 3. punktā minēto importa datu saņemšanas pārbauda tirdzniecības datus un paziņo rezultātus Komisijai. Komisija minēto informāciju nekavējoties pārsūta IATTC sekretariātam.
5. Dalībvalstis statistikas dokumentus, kas saistīti ar pārkraušanu citā kuģī, ko ostā veikuši to karoga kuģi zvejai ar āķu jedām, validē, ja pārkraušana citā kuģī notikusi saskaņā ar šo regulu, un validēšanu pamato ar informāciju, kas iegūta ar IATTC novērotāju programmas starpniecību.
6. Dalībvalstis, kas validē statistikas dokumentu, kurš saistīts ar pārkraušanu citā kuģī, ko veicis to karoga kuģis zvejai ar āķu jedām, nodrošina, ka informācija atbilst nozvejām, par ko ziņojis katrs kuģis zvejai ar āķu jedām.
7. Visām tunzivīm un tunzivjveidīgajām sugām un haizivīm, kas izkrautas vai importētas Savienībā vai nu neapstrādātas, vai pēc apstrādes uz kuģa un kas tiek pārkrautas citā kuģī, līdz pirmajai pārdošanai līdzi ir IATTC pārkraušanas deklarācijas veidlapa.
VII NODAĻA
Nobeiguma noteikumi
24. pants
Pārklāšanās apgabals
1. Kad Savienības zvejas kuģi, kas iekļauti vienīgi IATTC reģistrā, zvejo pārklāšanās apgabalā, tie piemēro IATTC saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.
2. Attiecībā uz kuģiem, kas iekļauti gan WCPFC, gan IATTC kuģu reģistros, pirms zvejošanas pārklāšanās apgabalā karoga dalībvalstis paziņo Komisijai, saskaņā ar kuras minētās organizācijas pieņemtajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem to karoga kuģi darbosies, kad tie zvejos pārklāšanās apgabalā. Paziņojums ir spēkā vismaz trīs gadus.
25. pants
Ziņošana
1. Dalībvalstis katru gadu līdz 15. jūnijam attiecībā uz iepriekšējo gadu iesniedz Komisijai valsts ziņojumu par savu atbilstības shēmu un darbībām, kas veiktas, lai īstenotu IATTC pasākumus; ziņojumā iekļauj arī informāciju par visām kontrolēm, ko tās noteikušas savām flotēm, un visiem uzraudzības, kontroles un atbilstības pasākumiem, ko tās ieviesušas, lai nodrošinātu atbilstību šādām kontrolēm.
2. Dalībvalstis katru gadu līdz 15. aprīlim attiecībā uz iepriekšējo gadu paziņo datus par nozvejām, zvejas piepūli (pa zvejas rīku tipiem), haizivju izkraušanu un tirdzniecību (pa sugām), datus par 8. panta 3. punktā minētajām baltspuru haizivīm, 9. panta 4. punktā minētajām mobulīdrajām un 10. pantā minētajām zīdainajām haizivīm. Komisija minētos datus līdz 1. maijam pārsūta IATTC sekretariātam.
3. Dalībvalstis katru gadu līdz 15. jūnijam attiecībā uz iepriekšējo gadu ziņo par 15. panta īstenošanu un mijiedarbību ar jūras putniem, kas notikusi saskaņā ar konvenciju pārvaldīto zvejas darbību laikā; ziņojumā iekļauj arī informāciju par jūras putnu nejaušu sagūstīšanu, sīku informāciju par jūras putnu sugām un visu pieejamo relevanto informāciju, kas saņemta no novērotājiem un ar citu uzraudzības programmu starpniecību. Komisija minēto informāciju līdz 30. jūnijam pārsūta IATTC sekretariātam.
4. Dalībvalstis katru gadu līdz 15. jūnijam attiecībā uz iepriekšējo gadu ziņo par to, kā īstenots 16. pants par jūras bruņurupučiem un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas vadlīnijas par jūras bruņurupuču mirstības samazināšanu zvejas operāciju laikā (2009) (18); ziņojumā iekļauj arī savākto informāciju par mijiedarbību ar jūras bruņurupučiem, kas notikusi saskaņā ar konvenciju pārvaldīto zvejas darbību laikā. Komisija minēto informāciju līdz 30. jūnijam pārsūta IATTC sekretariātam.
5. Dalībvalstis līdz 15. martam attiecībā uz iepriekšējo gadu iesniedz zinātnisko novērotāju ziņojumu par 18. panta 3. punktā minētajiem kuģiem zvejai ar āķu jedām. Komisija minēto informāciju līdz 30. martam pārsūta IATTC sekretariātam.
26. pants
IATTC paziņota varbūtēja neatbilstība
1. Ja Komisija saņem no IATTC sekretariāta informāciju, kas norāda uz aizdomām par dalībvalsts vai Savienības zvejas kuģu pieļautu neatbilstību konvencijai vai rezolūcijām, Komisija minēto informāciju nekavējoties pārsūta attiecīgajai dalībvalstij.
2. Dalībvalsts vismaz 75 dienas pirms Pasākumu īstenošanas pārskatīšanas komitejas (“atbilstības komiteja”) gadskārtējās sanāksmes sāk izmeklēšanu saistībā ar varbūtējo neatbilstību un paziņo Komisijai minētās izmeklēšanas konstatējumus un to, kā dalībvalsts rīkojusies, lai neatbilstības stāvokli atrisinātu.
3. Komisija minēto informāciju vismaz 60 dienas pirms atbilstības komitejas sanāksmes pārsūta IATTC sekretariātam.
27. pants
Konfidencialitāte
Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 112. un 113. pantā noteiktajiem pienākumiem dalībvalstis, kuģu kapteiņi un novērotāji nodrošina to elektronisko ziņojumu un ziņu konfidencialitāti, kuras nosūtītas IATTC sekretariātam un saņemtas no tā saskaņā ar šīs regulas 10. panta 2. punktu, 19. panta 5. un 8. punktu un 21. panta 6. punktu.
28. pants
Grozījumu pilnvaras
1. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 29. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu, lai to pielāgotu IATTC pieņemtajiem pasākumiem, kas ir saistoši Savienībai un tās dalībvalstīm, groza attiecībā uz:
|
a) |
pārkraušanas deklarācijas veidlapu, kas minēta 3. panta 16. punktā; |
|
b) |
atsauci uz 3. panta 19. punktā minēto haizivju zvejas auklu attēlu; |
|
c) |
zvejas aizlieguma periodiem, kas minēti 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 4. panta 5. punktā; |
|
d) |
regulas 6. panta 3. punktā paredzētajiem termiņiem, kuros jāziņo par ZPI; |
|
e) |
regulas 6. panta 4. punktā norādīto informāciju, kas jāvāc, zvejojot ar ZPI; |
|
f) |
regulas 6. panta 6. punktā paredzētajiem noteikumiem par ZPI konstrukciju un izvietošanu; |
|
g) |
datu vākšanas termiņu, kas minēts 14. panta 1. punktā; |
|
h) |
regulas 15. panta 1. un 2. punktā minētajiem apgabaliem un sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumiem, kas paredzēti jūras putnu aizsardzībai; |
|
i) |
5 % zvejas piepūles apgūšanu zinātnisko novērotāju klātbūtnē, kas minēta 18. panta 1. punktā; |
|
j) |
regulas 20. panta 1. punktā minēto informāciju, kas saistīta ar reģionālo kuģu reģistru; |
|
k) |
atsauci uz 22. panta 2. punktā paredzēto tabulu, ko izmanto kuģa žurnālu un izkraušanas reģistru datu sniegšanai; |
|
l) |
atsauci uz 23. panta 1. punktā minēto lielacu tunzivs statistikas dokumentu; |
|
m) |
regulas 25. pantā paredzētajiem ziņošanas termiņiem; |
|
n) |
atsauci uz 25. panta 4. punktā minētajām bruņurupuču mirstības samazināšanas vadlīnijām; |
|
o) |
šīs regulas pielikumu. |
2. Grozījumi, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, attiecas tikai un vienīgi uz grozījumu vai jaunu rezolūciju ieviešanu Savienības tiesību aktos.
29. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 28. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2021. gada 15. februāra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 28. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6. Saskaņā ar 28. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
30. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 520/2007
Regulas (EK) Nr. 520/2007 3. panta 3. punktu, 4. panta 3. punktu un IV sadaļu svītro.
31. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2021. gada 20. Janvārī
Eiropas Parlamenta vārdā –
Priekšsēdētājs
D.M. SASSOLI
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
A. P. ZACARIAS
(1) 2020. gada 2. decembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(2) Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2021. gada 13. janvāra lēmums.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(4) Padomes Lēmums 98/392/EK (1998. gada 23. marts) par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.).
(5) Padomes Lēmums (1998. gada 8. jūnijs) par Nolīguma par ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz mainīgas dislokācijas un tālu migrējošo zivju sugu krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu Eiropas Kopienas ratifikāciju (OV L 189, 3.7.1998., 14. lpp.).
(6) Padomes Lēmums 2006/539/EK (2006. gada 22. maijs) par Konvencijas Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju, noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā (OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.).
(7) Padomes Lēmums 2005/938/EK (2005. gada 8. decembris) par to, ka Eiropas Kopienas vārdā apstiprina Nolīgumu par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu (OV L 348, 30.12.2005., 26. lpp.).
(8) Padomes Regula (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001 (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.).
(9) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).
(11) Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).
(12) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(13) Padomes Regula (EK) Nr. 1185/2003 (2003. gada 26. jūnijs) par haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem (OV L 167, 4.7.2003., 1. lpp.).
(14) Padomes Lēmums 2005/75/EK (2004. gada 26. aprīlis) par Kopienas pievienošanos Konvencijai par tālu migrējošu zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).
(15) Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.).
(16) Padomes Direktīva (ES) 2017/159 (2016. gada 19. decembris), ar ko īsteno Nolīgumu, ar ko īsteno Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā, kas noslēgts 2012. gada 21. maijā starp Eiropas Savienības Lauksaimniecības kooperatīvu vispārējo konfederāciju (COGECA), Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETDF) un Eiropas Savienībā darbojošos Zvejnieku saimniecību nacionālo organizāciju asociāciju (Europêche) (OV L 25, 31.1.2017., 12. lpp.).
(17) Rezolūcijas C-03-01 1. un 2. pielikums attiecīgi par lielacu tunzivs statistikas dokumentu un lielacu tunzivs reeksporta sertifikātu.
(18) http://www.fao.org/docrep/012/i0725e/i0725e.pdf
PIELIKUMS
1. tabula. Sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumi
|
A sleja |
B sleja |
|
Zvejas rīku ievietošana no sānu borta kopā ar putnu atturēšanas ierīcēm un atzaru auklām, kas aprīkotas ar gremdēm |
Putnu atbaidīšanas aukla |
|
Zvejas rīku ievietošana nakts laikā ar minimālu klāja apgaismojumu |
Atzaru auklas ar gremdēm |
|
Putnu atbaidīšanas aukla |
Zili iekrāsota ēsma |
|
Atzaru auklas ar gremdēm |
Āķu jedas izlaidējs, ar ko āķu jedu ievieto dziļumā |
|
|
Rene zvejas rīku ievietošanai zem ūdens |
|
Zivju atkritumu izsviešanas pārvaldība |