(1)

Kapitāla tirgu savienības iniciatīvas mērķis ir mazināt atkarību no banku aizdevumiem, dažādot uz tirgu balstītus finansējuma avotus attiecībā uz visiem maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un veicināt MVU obligāciju un akciju emisiju publiskos tirgos. Uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un vēlas piesaistīt kapitālu tirdzniecības vietās, saskaras ar lielām vienreizējām un pastāvīgām izmaksām attiecībā uz informācijas atklāšanu un atbilstības nodrošināšanu, kuras var tos atturēt jebkad censties iegūt atļauju tirdzniecībai Savienības tirdzniecības vietās. Turklāt akcijas, ko MVU ir emitējuši Savienības tirdzniecības vietās, parasti cieš no zemākas pakāpes likviditātes un lielāka svārstīguma, tādējādi palielinot kapitāla cenu un minēto finansējuma avotu padarot pārāk apgrūtinošu. Minētajā sakarā ir svarīga horizontāla Savienības politika attiecībā uz MVU. Šādai politikai ir jābūt iekļaujošai, saskaņotai un efektīvai un tai ir jāņem vērā MVU dažādība un to atšķirīgās vajadzības.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES (3) tika izveidots jauns tirdzniecības vietu veids – MVU izaugsmes tirgus – daudzpusēju tirdzniecības sistēmu (DTS) apakškategorija, lai sekmētu MVU piekļuvi kapitālam un radītu tiem izaugsmes iespējas, un arī veicinātu turpmāku specializēto tirgu attīstību, rūpējoties par MVU emitentiem, kuriem ir izaugsmes potenciāls. Direktīva 2014/65/ES arī paredz, ka “Galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, kā turpmākajam regulējumam vajadzētu sekmēt un atbalstīt minētā tirgus izmantošanu, lai tas būtu pievilcīgs ieguldītājiem, un samazināt administratīvo slogu, un nodrošināt papildu stimulus MVU piekļūt kapitāla tirgiem ar izaugsmes tirgu starpniecību”. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja savā atzinumā par Komisijas priekšlikumu šai grozošajai regulai atkārtoti uzsvēra, ka zemais komunikācijas līmenis un birokrātiskas pieejas ir nozīmīgi šķēršļi, un ka šo šķēršļu pārvarēšanai jāveltī daudz vairāk centienu. Turklāt tā norādīja, ka būtu jāpievēršas ķēdes apakšējai daļai, pašiem MVU, iesaistot cita starpā MVU asociācijas, sociālos partnerus un tirdzniecības palātas.

(3)

Tomēr ir norādīts, ka tādu finanšu instrumentu emitentiem, kuri ir atļauti tirdzniecībai MVU izaugsmes tirgū, ir iespējas izmantot salīdzinoši nelielu skaitu regulējumā paredzētu atvieglojumu salīdzinājumā ar tādu finanšu instrumentu emitentiem, kuri ir atļauti tirdzniecībai citās DTS vai regulētos tirgos. Lielākā daļa pienākumu, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 596/2014 (4), vienādā mērā attiecas uz visiem emitentiem neatkarīgi no to lieluma vai tirdzniecības vietas, kurā ir atļauti tirdzniecībai to finanšu instrumenti. Minētais minimālais nošķīrums starp tādu finanšu instrumentu emitentiem, kuri ir atļauti tirdzniecībai MVU izaugsmes tirgos, un emitentiem citās DTS, mazina DTS stimulu reģistrēties par MVU izaugsmes tirgu, par ko uzskatāmi liecina līdz šim mazais MVU izaugsmes tirgus statusa iegūšanas gadījumu skaits. Tādēļ ir nepieciešams ieviest samērīgus papildu atvieglojumus, lai pienācīgi sekmētu MVU izaugsmes tirgu izmantošanu. MVU izaugsmes tirgu izmantošana būtu aktīvi jāveicina. Daudzi MVU vēl neapzinās, ka pastāv MVU izaugsmes tirgi kā jauna veida tirdzniecības vietas.

(4)

MVU izaugsmes tirgu pievilcība būtu jāstiprina, vēl vairāk samazinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas un administratīvo slogu, ar ko saskaras emitenti, kuru finanšu instrumenti ir atļauti tirdzniecībai MVU izaugsmes tirgos. Lai regulētos tirgos uzturētu augstākos atbilstības standartus, šajā regulā paredzētie pasākumi būtu jāattiecina vienīgi uz MVU izaugsmes tirgos izvietotiem uzņēmumiem, neatkarīgi no tā, ka ne visi MVU ir izvietoti MVU izaugsmes tirgos un ka ne visi uzņēmumi, kas ir izvietoti MVU izaugsmes tirgos, ir MVU. Saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES līdz pat 50 % no emitentiem, kuru finanšu instrumenti ir atļauti tirdzniecībai MVU izaugsmes tirgos, var nebūt MVU, lai uzturētu MVU izaugsmes tirgu darījumdarbības modeļa rentabilitāti, cita starpā izmantojot uzņēmumu, kas nav MVU, vērtspapīru likviditāti. Ņemot vērā riskus, kas izriet no dažādu noteikumu kopumu piemērošanas emitentiem, kuri iekļauti tādu pašu tirdzniecības vietu kategorijā, proti, MVU izaugsmes tirgos, šajā regulā izklāstītie pasākumi būtu jāattiecina ne tikai uz emitentiem, kas ir MVU. Konsekvences labad attiecībā uz emitentiem un skaidrības labad attiecībā uz ieguldītājiem atbilstības nodrošināšanas izmaksu un administratīvā sloga samazināšana būtu jāpiemēro visiem emitentiem, kuru finanšu instrumenti ir atļauti tirdzniecībai MVU izaugsmes tirgos, neatkarīgi no to tirgus kapitāla.

(5)

Par MVU izaugsmes tirgus panākumiem būtu jāspriež ne tikai pēc sarakstā iekļauto uzņēmumu skaita, bet drīzāk pēc šo uzņēmumu panāktā izaugsmes tempa. Ir nepieciešams vairāk koncentrēties uz MVU – šīs regulas galīgajiem labuma guvējiem – un to vajadzībām. Birokrātijas sloga samazināšana ir šā procesa būtiska daļa, taču ir nepieciešams veikt arī citus pasākumus. Lai veicinātu MVU attīstību, ir jātiecas uzlabot MVU tieši pieejamo informāciju par tiem paredzētajām finansēšanas iespējām. Regulatīvi atvieglojumi būtu jāpiešķir mazākiem uzņēmumiem, kuriem ir izaugsmes potenciāls.

(6)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 10. panta 1. punktu iekšējās informācijas nelikumīga izpaušana notiek, ja personas rīcībā ir iekšējā informācija un tā minēto informāciju izpauž jebkurai citai personai, izņemot gadījumus, kad izpaušanu veic, izpildot parastos darba, profesionālos vai dienesta pienākumus. Ievērojot minētās regulas 11. panta 4. punktu, uzskata, ka iekšējās informācijas izpaušana tirgus izzināšanas laikā ir veikta, pildot personas parastos darba, profesionālos vai dienesta pienākumus, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas konkrētas procedūras, kas noteiktas ar tirgus izzināšanas režīmu. Tirgus izzināšana ietver informācijas sniegšanu vienam vai vairākiem potenciālajiem ieguldītājiem pirms paziņojuma par darījumu, lai konstatētu potenciālo ieguldītāju interesi par iespējamu darījumu un nosacījumiem saistībā ar to, piemēram, tā iespējamo apjomu vai cenu. Sarunu posmā par vērtspapīru piedāvājumu kvalificētiem ieguldītājiem (privāta izvietošana) emitenti uzsāk pārrunas ar ierobežotu skaitu potenciālo kvalificēto ieguldītāju, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/1129 (5), un apspriež ar minētajiem kvalificētajiem ieguldītājiem visus darījuma līguma noteikumus.

Minētajā sarunu posmā informācijas sniegšanas nolūks ir strukturēt un pabeigt darījumu tā kopumā, nevis konstatēt potenciālo ieguldītāju interesi attiecībā uz iepriekš noteiktu darījumu. Tirgus izzināšanas režīms privātas obligāciju izvietošanas gadījumā dažreiz var būt apgrūtinošs un atturēt gan emitentus, gan ieguldītājus no sarunu uzsākšanas par šādiem darījumiem. Lai palielinātu interesi par obligāciju privātu izvietošanu, iekšējās informācijas izpaušana kvalificētiem ieguldītājiem šādu darījumu nolūkos būtu jāuzskata par veiktu, pildot personas parastos darba, profesionālos vai dienesta pienākumus, un būtu jāizslēdz no tirgus izzināšanas režīma tvēruma, ar noteikumu, ka ir spēkā pienācīga vienošanās par informācijas neizpaušanu.

(7)

Zināmu emitenta akciju likviditāti var sasniegt, izmantojot likviditātes mehānismus, piemēram, tirgus uzturēšanas kārtību vai likviditātes līgumus. Tirgus uzturēšanas kārtība ir līgums starp tirgus operatoru un trešo personu, kura apņemas uzturēt likviditāti attiecībā uz konkrētām akcijām un par to saņem tirdzniecības maksu atlaides. Likviditātes līgums ir līgums starp emitentu un trešo personu, kura apņemas emitenta vārdā nodrošināt likviditāti attiecībā uz emitenta akcijām. Lai nodrošinātu tirgus integritātes pilnīgu saglabāšanu, likviditātes līgumiem vajadzētu būt pieejamiem visiem emitentiem, kuru finanšu instrumenti ir atļauti tirdzniecībai MVU izaugsmes tirgos visā Savienībā, ievērojot vairākus nosacījumus.

Ne visas kompetentās iestādes ir ieviesušas pieņemto tirgus praksi attiecībā uz likviditātes līgumiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014, un tas nozīmē, ka ne visiem emitentiem, kuru finanšu instrumenti ir atļauti tirdzniecībai MVU izaugsmes tirgos, pašlaik ir pieejamas likviditātes shēmas visā Savienībā. Likviditātes shēmu neesamība var kavēt MVU izaugsmes tirgu efektīvu attīstību. Tādēļ ir nepieciešams izveidot Savienības regulējumu, kas emitentiem, kuru finanšu instrumenti ir atļauti tirdzniecībai MVU izaugsmes tirgos, dos iespēju noslēgt likviditātes līgumu ar likviditātes nodrošinātāju, ja trūkst nacionālā mērogā izveidotas pieņemtas tirgus prakses. Saskaņā ar šādu Savienības regulējumu persona, kura noslēdz likviditātes līgumu ar likviditātes nodrošinātāju, netiktu uzskatīta par personu, kura iesaistās tirgus manipulācijā. Tomēr ir būtiski, lai ierosinātais Savienības regulējums par likviditātes līgumiem attiecībā uz MVU izaugsmes tirgiem nevis aizstāj, bet papildina esošā vai turpmāk pieņemtā nacionālā tirgus praksi. Būtiski ir arī tas, lai kompetentās iestādes saglabātu iespēju ieviest pieņemto tirgus praksi attiecībā uz likviditātes līgumiem ar mērķi pielāgot savus nosacījumus vietējām īpatnībām vai paplašināt šādus līgumus uz nelikvīdiem vērtspapīriem, kas nav akcijas, kuras atļauts tirgot tirdzniecības vietās.

(8)

Lai nodrošinātu ierosinātā Savienības regulējuma konsekventu saskaņošanu attiecībā uz likviditātes līgumiem, Komisijai būtu jāpieņem regulatīvi tehniskie standarti, nosakot šādu līgumu vajadzībām izmantojamo veidni, ko izstrādājusi Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (6), ar deleģētajiem aktiem, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

(9)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 17. panta 4. punktu emitenti var nolemt atlikt iekšējās informācijas atklāšanu sabiedrībai, ja varētu tikt apdraudētas emitentu leģitīmās intereses, ja atlikšana nevar maldināt sabiedrību un ja emitenti var nodrošināt minētās informācijas konfidencialitāti. Tomēr emitentiem ir pienākums par to paziņot kompetentajai iestādei un sniegt rakstisku paskaidrojumu par šā lēmuma pamatojumu. Minētais paziņošanas pienākums var būt apgrūtinošs, ja tas uzlikts emitentiem, kuru finanšu instrumenti ir atļauti tirdzniecībai tikai MVU izaugsmes tirgū. Vienkāršāka prasība šādiem emitentiem, proti, pienākums paskaidrot atlikšanas iemeslus tikai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma, mazinātu administratīvo slogu emitentiem, neradot būtisku ietekmi attiecībā uz kompetentās iestādes spēju uzraudzīt iekšējās informācijas atklāšanu, ar noteikumu, ka kompetentā iestāde joprojām tiek informēta par atlikšanas lēmumu un tai ir iespēja sākt izmeklēšanu, ja tai rodas šaubas par minēto lēmumu.

(10)

Pašreizējai mazāk stingrajai prasībai attiecībā uz emitentiem, kuru finanšu instrumenti ir atļauti tirdzniecībai MVU izaugsmes tirgū, – saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 18. panta 6. punktu sagatavot iekšējās informācijas turētāju sarakstu tikai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma, – ir ierobežota praktiska nozīme, jo minētie emitenti joprojām ir pakļauti prasībām attiecībā uz pastāvīgu to personu uzraudzīšanu, kuras notiekošo projektu kontekstā atzīstamas par iekšējās informācijas turētājiem. Tādēļ esošā prasība būtu jāaizstāj ar iespēju emitentiem, kuru finanšu instrumenti ir atļauti tirdzniecībai MVU izaugsmes tirgū, uzturēt tikai sarakstu ar personām, kurām, izpildot savus parastos darba pienākumus, ir pastāvīga piekļuve iekšējai informācijai, piemēram direktori, vadības struktūru locekļi vai iekšēji konsultanti. Emitentiem, kuru finanšu instrumenti ir atļauti tirdzniecībai MVU izaugsmes tirgū, būtu arī apgrūtinoši nekavējoties atjaunināt iekšējās informācijas turētāju sarakstu veidā, kas norādīts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2016/347 (7). Tomēr, tā kā dažas dalībvalstis uzskata, ka iekšējās informācijas turētāju saraksti ir svarīgi augstāka tirgus integritātes līmeņa nodrošināšanai, būtu jāparedz iespēja dalībvalstīm ieviest prasību, ka emitenti, kuru finanšu instrumenti ir atļauti tirdzniecībai MVU izaugsmes tirgū, sniedz plašākus iekšējās informācijas turētāju sarakstus, kas ietver visas personas, kurām ir piekļuve iekšējai informācijai. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt samērīgu administratīvo slogu MVU, minētajiem plašākajiem sarakstiem tomēr būtu jārada mazāks administratīvais slogs salīdzinājumā ar pilnīgiem iekšējās informācijas turētāju sarakstiem.

(11)

Ir būtiski precizēt, ka pienākums izveidot iekšējās informācijas turētāju sarakstus ir gan emitentiem, gan jebkurām personām, kuras rīkojas to vārdā vai to uzdevumā. Lai visā Savienībā novērstu atšķirīgas interpretācijas un prakses, ir jāprecizē jebkuru personu pienākumi attiecībā uz iekšējās informācijas turētāju sarakstu izveidi, kuras rīkojas emitenta vārdā vai uzdevumā. Atbilstīgie Regulas (ES) Nr. 596/2014 noteikumi būtu attiecīgi jāgroza.

(12)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 19. panta 3. punktu emitentiem un emisijas kvotu tirgus dalībniekiem ir jāpublisko informācija par darījumiem, ko veic personas, kuras pilda pārvaldības pienākumus (“PVPP”), un ar viņiem cieši saistītas personas (“CSP”) trīs darba dienu laikā pēc darījuma. Tāds pats termiņš attiecas uz PVPP un CSP saistībā ar viņu pienākumu par saviem darījumiem informēt emitentu vai emisijas kvotu tirgus dalībnieku. Ja PVPP un CSP novēloti informē emitentus vai emisijas kvotu tirgus dalībniekus par saviem darījumiem, minētajiem emitentiem vai emisijas kvotu tirgus dalībniekiem ir tehniski sarežģīti ievērot trīs dienu termiņu, un tas var radīt atbildības problēmas. Tādēļ būtu jāļauj emitentiem un emisijas kvotu tirgus dalībniekiem informāciju par darījumiem izpaust divu darba dienu laikā pēc tam, kad tie saņēmuši PVPP vai CSP paziņojumu par minētajiem darījumiem.

(13)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1129 emitentam, ievērojot zināmus nosacījumus, nav jāpublicē prospekts attiecībā uz vērtspapīriem, kurus piedāvā saistībā ar pārņemšanu, ko īsteno ar apmaiņas piedāvājumu, un vērtspapīriem, kuri piedāvāti, piešķirti vai piešķirami saistībā ar apvienošanos vai sadalīšanu. Tā vietā ir jāpublisko dokuments, kas satur minimālo informāciju, kurā aprakstīts darījums un tā ietekme uz emitentu. Savienības tiesību aktos nav ietverta prasība valsts kompetentajai iestādei pārskatīt vai apstiprināt šādu dokumentu pirms tā publicēšanas, un tā saturs salīdzinājumā ar prospektu ir vienkāršāks. Šāda atbrīvojuma neparedzētas sekas ir tādas, ka dažos gadījumos sarakstā neiekļauts uzņēmums var īstenot sākotnējo atļauju tirgot savas akcijas regulētā tirgū, neizstrādājot prospektu. Tas liedz ieguldītājiem iespēju saņemt prospektā ietverto lietderīgo informāciju, vienlaikus izvairoties no tā, ka valsts kompetentā iestāde pārskata tirgum sniegto informāciju. Tādēļ ir lietderīgi ieviest prasību publicēt prospektu attiecībā uz sarakstā neiekļautu uzņēmumu, kas vēlas saņemt atļauju tirdzniecībai regulētā tirgū pēc apmaiņas piedāvājuma, apvienošanās vai sadalīšanas.

(14)

Regulas (ES) 2017/1129 14. pants pašreiz nepieļauj izmantot vienkāršotu prospektu emitentiem, kuru pašu kapitāla vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū nepārtraukti vismaz pēdējos 18 mēnešus un kuri vēlētos emitēt vērtspapīrus, kas sniedz piekļuvi pašu kapitāla vērtspapīriem, kuri ir atvietojami ar iepriekš emitētiem pašu kapitāla vērtspapīriem. Tādēļ minētās regulas 14. pants būtu jāgroza, lai dotu šādiem emitentiem iespēju izmantot vienkāršoto prospektu.

(15)

MVU izaugsmes tirgi nebūtu jāuztver kā pēdējais posms emitentu darbības apjoma paplašināšanā, un tiem būtu jādod sekmīgiem uzņēmumiem iespēja augt un vēlāk pārcelties uz regulētiem tirgiem, lai iegūtu no lielākas likviditātes un plašāka ieguldītāju loka. Lai veicinātu pāreju no MVU izaugsmes tirgus uz regulētu tirgu, augošiem uzņēmumiem vajadzētu būt iespējai izmantot vienkāršoto informācijas atklāšanas režīmu, kas noteikts Regulas (ES) 2017/1129 14. pantā, attiecībā uz atļauju veikt tādu vērtspapīru tirdzniecību regulētā tirgū, kas ir atvietojami ar vērtspapīriem, kuri emitēti iepriekš, ar noteikumu, ka minētie uzņēmumi ir publiski piedāvājuši vērtspapīrus, kurus atļauts tirgot kādā no MVU izaugsmes tirgiem nepārtraukti vismaz divus gadus, un ir pilnībā ievērojuši ziņošanas un informācijas atklāšanas pienākumus visu minēto laiku. Divu gadu laikposmam būtu jādod iespēja emitentiem uzkrāt pietiekamu pieredzi un sniegt tirgum informāciju par to finansiālās darbības rezultātiem un ziņošanas prasību ievērošanu saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES.

(16)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1606/2002 (8) emitentiem, kuru finanšu instrumenti ir atļauti tirdzniecībai MVU izaugsmes tirgos, nav noteikta prasība publicēt to finanšu pārskatus saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Taču, lai izvairītos no pretrunas ar regulēto tirgu standartiem, emitentiem, kuru finanšu instrumenti ir atļauti tirdzniecībai MVU izaugsmes tirgos un kuri vēlētos izmantot Regulas (ES) 2017/1129 14. pantā noteikto vienkāršoto informācijas atklāšanas režīmu attiecībā uz atļauju to vērtspapīru tirdzniecībai regulētā tirgū, savi visjaunākie finanšu pārskati, tajā skaitā salīdzinoša informācija par iepriekšējo gadu, tomēr būtu jāsagatavo saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002, ar noteikumu, ka tiem būtu jāsagatavo konsolidēti pārskati, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES (9) pēc atļaujas saņemšanas savu finanšu instrumentu tirdzniecībai regulētā tirgū. Ja minētās Direktīvas piemērošana nepieprasa emitentiem sagatavot šādus pārskatus, tiem būtu jāievēro tās dalībvalsts tiesību akti, kurā tie ir inkorporēti.

(17)

Šīs regulas mērķis atbilst ES izaugsmes prospekta mērķiem, kā izklāstīts Regulas (ES) 2017/1129 15. pantā. ES izaugsmes prospekts ir īss, un tādēļ tā izstrāde ir ekonomiska, samazinot MVU izmaksas. MVU vajadzētu būt iespējai izvēlēties izmantot ES izaugsmes prospektu. Pašreizējā MVU definīcija Regulā (ES) 2017/1129 var būt pārāk ierobežojoša, jo īpaši attiecībā uz tiem emitentiem, kuri lūdz atļauju veikt tirdzniecību kādā no MVU izaugsmes tirgiem un kuri parasti ir lielāki par tradicionālajiem MVU. Tā rezultātā attiecībā uz publiskiem piedāvājumiem, kam uzreiz seko sākotnēja atļauja veikt tirdzniecību MVU izaugsmes tirgū, mazāki emitenti nevarētu izmantot ES izaugsmes prospektu pat tad, ja to tirgus kapitalizācija pēc to sākotnējās atļaujas veikt tirdzniecību saņemšanas būtu mazāka par 200 000 000 EUR. Tādēļ Regula (ES) 2017/1129 būtu jāgroza, lai dotu iespēju izstrādāt ES izaugsmes prospektu emitentiem, kuri vēlas sākotnēju publisku piedāvājumu ar orientējošu tirgus kapitalizāciju, kas mazāka par 200 000 000 EUR.

(18)

Ņemot vērā MVU nozīmi Savienības ekonomikas darbībā, īpaša uzmanība būtu jāpievērš Savienības tiesību aktu par finanšu pakalpojumiem ietekmei uz MVU finansēšanu. Minētajā sakarā Komisijai, kad tā sāk to tiesību aktu pārskatīšanu, kas skar biržas sarakstos iekļauto un neiekļauto MVU finansēšanu, būtu jāizanalizē regulatīvie un administratīvie šķēršļi, tostarp attiecībā uz pētniecību, kas ierobežo vai kavē ieguldījumus MVU. To darot, Komisijai būtu jāizvērtē kapitāla plūsmu uz MVU attīstība un jācenšas radīt labvēlīga regulatīvā vide, lai veicinātu MVU finansēšanu.

(19)

Tādēļ Direktīva 2014/65/ES un Regulas (ES) Nr. 596/2014 un (ES) 2017/1129 būtu attiecīgi jāgroza.

(20)

Šī regula būtu jāsāk piemērot no 2019. gada 31. decembra. Tomēr 1. pantu būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra,