1. pants

Lēmumu 2008/411/EK groza šādi:

1)

lēmuma 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1.   Neskarot citu šajā joslā esošu lietojumu aizsardzību un darbības turpināšanu – ja dalībvalstis paredz un dara pieejamu 3 400–3 800 MHz frekvenču joslu neekskluzīvai izmantošanai zemes elektronisko sakaru tīkliem, tam jānotiek atbilstoši pielikumā noteiktajiem parametriem.”;

2)	lēmuma 4.a pantu aizstāj ar šādu: “4.a pants Dalībvalstis ziņo par šā lēmuma piemērošanu ne vēlāk kā 2019. gada 30. septembrī.”;

3)	pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

PIELIKUMS

2. PANTĀ MINĒTIE PARAMETRI

A.   DEFINĪCIJAS

Aktīvās antenas sistēmas (AAS) nozīmē tādu bāzes stacijas un antenas sistēmu, kur amplitūda un/vai fāze starp antenas elementiem tiek nepārtraukti koriģēta, antenas izstarojuma darbības modelī veidojot izmaiņas atkarībā no īstermiņa izmaiņām ēterā. Šajā definīcijā nav ietverta stara veidošanās ilgtermiņā, piemēram, pastāvīgs elektrisks noliekums. AAS bāzes stacijās antenas sistēma ir bāzes stacijas sistēmas vai produkta integrēta daļa.

Sinhronizēta darbība ir darbība divos vai vairākos dažādos laikdales dupleksa (TDD) tīklos, kur nenotiek vienlaicīga raidīšana augšuplīnijā (UL) un lejuplīnijā (DL), proti, jebkurā brīdī visi tīkli raida tikai lejuplīnijā vai tikai augšuplīnijā. Tas prasa visos TDD tīklos salāgot katru DL un UL raidīšanu un visos tīklos arī sinhronizēt laikposmu sākumu.

Nesinhronizēta darbība ir darbība divos vai vairākos dažādos TDD tīklos, kur jebkurā brīdī vismaz viens tīkls raida DL, bet vismaz viens cits tīkls raida UL. Tas var notikt, ja TDD tīkli nav pieskaņoti katrai DL un UL pārraidei vai nesinhronizējas noteiktā laikposma sākumā.

Daļēji sinhronizēta darbība ir darbība divos vai vairāk dažādos TDD tīklos, kur kāda daļa laikposma ir saskanīga ar sinhronizētu darbību, bet pārējā laikposma daļa ir saskanīga ar nesinhronizētu darbību. Šādā gadījumā jābūt pieņemtai laikposma struktūrai visiem iesaistītajiem TDD tīkliem, arī laika nišām, kurās UL/DL virziens nav noteikts, un visos tīklos sinhronizētam laikposma sākumam.

Kopējā izstarotā jauda (TRP) raksturo kompozītantenas izstaroto jaudu. Tā ir vienāda ar kopējo pievadīto jaudu antenu bloka sistēmas ieejā, no kā atskaita antenu bloka sistēmā radušos zudumus. TRP ir visā izstarojuma sfērā dažādos virzienos raidītās jaudas integrālis, kā attēlots formulā: kur P(θ,φ) ir antenu bloka sistēmas noteiktā virzienā (θ,φ) izstarotā jauda, ko aprēķina pēc šādas formulas: P(θ,φ) = PTxg(θ,φ) kur PTx apzīmē pievadīto jaudu (mēra vatos), kas ir ieejas jauda antenu bloka sistēmā, bet g(θ,φ) apzīmē tīkla sistēmas vērsuma indeksu atbilstīgi (θ, φ) virzienam.

B.   VISPĀRĪGIE PARAMETRI

3 400–3 800 MHz frekvenču joslā:

1)	dupleksais darbības režīms ir laikdales duplekss (TDD);

2)	piešķirtie bloku lielumi ir 5 MHz daudzkārtņi. Piešķirtā bloka zemākā robežfrekvence sakrīt ar 3 400 MHz joslas apakšējo malu vai ir atdalīta no tās ar 5 MHz daudzkārtņiem (1);

3)	bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumu vajadzībām spektra pieejamība ir nodrošināta tā, lai varētu piekļūt pietiekami lieliem blakusesoša spektra blokiem, vēlams 80–100 MHz;

4)	bāzes staciju un galastaciju raidīšana atbilst attiecīgi C un D daļas tehniskajiem nosacījumiem.

C.   TEHNISKIE NOSACĪJUMI BĀZES STACIJĀM. BLOKA MALAS MASKA

Tālāk aprakstītie tehniskie parametri bāzes stacijām, proti, bloka malas maska (BEM), ir būtiska to nosacījumu daļa, kas jāizpilda, lai nodrošinātu kaimiņtīklu līdzāspastāvēšanu, ja starp šādu kaimiņtīklu operatoriem nav ne divpusēju, ne daudzpusēju vienošanos. Var izmantot arī mazāk ierobežojošus tehniskos parametrus, ja par to vienojas attiecīgo tīklu operatori.

BEM sastāv no vairākiem elementiem, kas doti 1. tabulā. Jaudas robežvērtību bloka ietvaros piemēro blokam, kas pieder operatoram. Bāzlīnijas jaudas robežvērtība, kas ir paredzēta, lai aizsargātu citu operatoru spektru, pārejas apgabala jaudas robežvērtība, kas dod iespēju veikt filtrēšanu no jaudas robežvērtības bloka ietvaros līdz bāzlīnijas jaudas robežvērtībai, un ierobežotās bāzlīnijas jaudas robežvērtības, kas izmantojamas nesinhronizētas vai daļēji sinhronizētas darbības gadījumā, ir ārpusbloka elementi. Papildu bāzlīnijas jaudas robežvērtības ir ārpusbloka jaudas robežvērtības, ko izmanto vai nu radiolokācijas darbības aizsardzībai zem 3 400 MHz, vai fiksēto satelītdienestu (FSS) un fiksēto dienestu (FS) aizsardzībai virs 3 800 MHz.

2. un 7. tabulā norādītas jaudas robežvērtības dažādiem BEM elementiem TDD tīklos, kuros tiek sniegti bezvadu platjoslas (WBB) elektronisko sakaru pakalpojumi (ECS). Jaudas robežvērtības sniegtas sinhronizētiem, nesinhronizētiem un daļēji sinhronizētiem WBB ECS tīkliem.

3. un 4. tabulā jaudas līmenis PMax ir attiecīgās bāzes stacijas maksimālā nesēja jauda, ko izsaka dBm. PMax ir definēta un mērīta kā ekvivalentā izotropiski izstarotā jauda (e.i.r.p.) katrai antenai bāzes stacijās ar neaktīvās antenas sistēmām (ne-AAS). Aktīvās antenas sistēmās (AAS) bāzes stacijas PMax ir definēta kā bāzes stacijas maksimālā vidējā nesēja jauda, ko izsaka dBm un mēra kā TRP uz nesēju konkrētā šūnā.

3., 4. un 7. tabulā robežvērtības ir noteiktas attiecībā pret fiksētu augšējo robežvērtību, izmantojot formulu Min(PMax – A, B), kas nosaka zemāko (vai stingrāko) no abām vērtībām: 1) (PMax A), kas izsaka maksimālo nesēja jaudu PMax , mīnus relatīvā nobīde A, un 2) fiksēta augšējā robežvērtība B.

Lai iegūtu BEM konkrētam blokam, 1. tabulā definētos BEM elementus apvieno šādi:

1)	jaudas robežvērtību bloka ietvaros izmanto operatoram piešķirtajam blokam;

2)	nosaka pārejas apgabalus un izmanto atbilstošas jaudas robežvērtības;

3)	bāzlīnijas jaudas robežvērtības izmanto spektram frekvenču joslā sinhronizētos WBB ECS tīklos, taču tas neattiecas uz attiecīgo operatoram piešķirto bloku un attiecīgajiem pārejas apgabaliem;

4)	ierobežotās bāzlīnijas jaudas robežvērtības izmanto nesinhronizētos un daļēji sinhronizētos WBB ECS tīklos;

5)	spektram zem 3 400 MHz izmanto attiecīgo papildu bāzlīnijas jaudas robežvērtību;

6)	līdzāspastāvēšanai ar FSS/FS virs 3 800 MHz izmanto papildu bāzlīnijas jaudas robežvērtību.

Attēlā parādīts dažādu BEM elementu apvienošanas paraugs.

Attēls

Piemērs. Bāzes stacijas BEM elementi un jaudas robežvērtības

Bloka ietvaros

Papildu bāzlīnijas

Pārejas apgabals

Pārejas apgabals

Bāzlīnija

Ierobežotā bāzlīnija

Papildu bāzlīnija “A”

Papildu bāzlīnija “B”

NesinhronizētuTDD WBB ECS tīklu līdzāspastāvēšana blakusblokos

Sinhronizētu TDD WBB ECS tīklu līdzāspastāvēšana blakusblokos

Nesēja jauda

Ne-AAS WBB ECS un radiolokācijas sistēmu līdzāspastāvēšana

1. tabula

BEM elementu definīcijas

BEM elements	Definīcija
Bloka ietvaros	Attiecas uz bloku, kuram nosaka BEM.
Bāzlīnija	3 400 –3 800 MHz frekvenču joslā WBB ECS vajadzībām izmantotais spektrs, izņemot operatoram piešķirto bloku un attiecīgos pārejas apgabalus.
Pārejas apgabals	Spektrs 0–10 MHz zem un 0–10 MHz virs operatoram piešķirtā bloka. Pārejas apgabali neattiecas uz citiem operatoriem piešķirtiem TDD blokiem, ja vien tīkli nav sinhronizēti. Pārejas apgabalus nepiemēro zem 3 400 MHz un virs 3 800 MHz.
Papildu bāzlīnija	Spektrs zem 3 400 MHz un virs 3 800 MHz.
Ierobežotā bāzlīnija	WBB ECS vajadzībām izmantotais spektrs nesinhronizētos vai daļēji sinhronizētos tīklos, ietverot attiecīgo operatoram piešķirto bloku.

Paskaidrojums par 1. tabulu

BEM elementus piemēro dažādu jaudas līmeņu bāzes stacijām (parasti tās sauc par makro-, mikro-, piko- un femto- bāzes stacijām (2)).

2. tabula

AAS un ne-AAS bāzes staciju jaudas robežvērtības bloka ietvaros

BEM elements	Frekvenču josla	AAS un ne-AAS bāzes staciju jaudas robežvērtības
Bloka ietvaros	Operatoram piešķirtais bloks	Nav obligāti

Paskaidrojums par 2. tabulu

Konkrēti femto- bāzes stacijām piemēro jaudas regulēšanu, lai mazinātu traucējumus blakuskanālos. Jaudas regulēšanas prasības femto- bāzes stacijām izriet no vajadzības mazināt traucējumus no iekārtām, kuras var izmantot patērētāji un kuras tādējādi var nebūt koordinētas ar apkārtējiem tīkliem. Dalībvalstis, kuras vēlas robežvērtību iekļaut savās atļaujās vai izmantot koordinācijas vajadzībām, var noteikt šādas robežvērtības valsts līmenī.

3. tabula

Bāzlīnijas jaudas robežvērtības ne-AAS un AAS bāzes stacijām ar sinhronizētu tīkla darbību

BEM elements	Frekvenču josla	Ne-AAS e.i.r.p. robežvērtība	AAS TRP robežvērtība
Bāzlīnija	Zem – 10 MHz nobīde no bloka apakšējās malas Virs 10 MHz nobīde no bloka augšējās malas 3 400 –3 800 MHz	Min(PMax – 43, 13) dBm/(5 MHz) katrai antenai (*1)	Min(PMax′ – 43, 1) dBm/(5 MHz) katrai šūnai (*2)  (*3)

Paskaidrojums par 3. tabulu

Piemērojamā fiksētā augšējā robežvērtība (13 dBm/(5 MHz) ne-AAS vai 1 dBm/(5 MHz) AAS) nosaka augšējo robežu traucējumiem no bāzes stacijas. Ja divi TDD bloki ir sinhronizēti, starp bāzes stacijām nav traucējumu.

4. tabula

Pārejas apgabala jaudas robežvērtības ne-AAS un AAS bāzes stacijām ar sinhronizētu WBB ECS tīkla darbību

BEM elements	Frekvenču josla	Ne-AAS e.i.r.p. robežvērtība	AAS TRP robežvērtība
Pārejas apgabals	– 5 līdz 0 MHz nobīde no bloka apakšējās malas vai 0 līdz 5 MHz nobīde no bloka augšējās malas	Min(PMax – 40, 21) dBm/(5 MHz) katrai antenai (*4)	Min(PMax′ – 40, 16) dBm/(5 MHz) katrai šūnai (*5)  (*6)
Pārejas apgabals	– 10 līdz – 5 MHz nobīde no bloka apakšējās malas vai 5 līdz 10 MHz nobīde no bloka augšējās malas	Min(PMax – 43, 15) dBm/(5 MHz) katrai antenai (*4)	Min(PMax′ – 43, 12) dBm/(5 MHz) katrai šūnai (*5)  (*6)

5. tabula

Ierobežotās bāzlīnijas jaudas robežvērtības ne-AAS un AAS bāzes stacijām ar nesinhronizētu un daļēji sinhronizētu WBB ECS tīkla darbību

BEM elements	Frekvenču josla	Ne-AAS e.i.r.p. robežvērtība	AAS TRP robežvērtība
Ierobežotā bāzlīnija	Nesinhronizēti un daļēji sinhronizēti bloki zem bloka apakšējās malas un virs bloka augšējās malas un 3 400 –3 800  MHz	– 34 dBm/(5 MHz) katrai šūnai (*7)	– 43 dBm/(5 MHz) katrai šūnai (*7)

Paskaidrojums par 5. tabulu

Ja nav iespējama ģeogrāfiskā nošķiršana, šīs ierobežotās jaudas robežvērtības izmanto bāzes staciju nesinhronizētām un daļēji sinhronizētām darbībām. Turklāt atkarībā no apstākļiem konkrētajā valstī dalībvalstis var brīvāk noteikt alternatīvu ierobežoto bāzlīnijas jaudas robežvērtību, ko izmanto īpašos īstenošanas gadījumos efektīvākas spektra izmantošanas nolūkā.

6. tabula

Papildu bāzlīnijas jaudas robežvērtības ne-AAS un AAS bāzes stacijām  (*8) zem 3 400 MHz valstu īpašos gadījumos

	Gadījums	BEM elements	Frekvenču josla	Ne-AAS e.i.r.p. robežvērtība	AAS TRP robežvērtība
A	Dalībvalstis ar militārām radiolokācijas sistēmām zem 3 400 MHz	Papildu bāzlīnija	Zem 3 400 MHz (*9)	– 59 dBm/MHz katrai antenai	– 52 dBm/MHz katrai šūnai (*10)
B	Dalībvalstis ar militārām radiolokācijas sistēmām zem 3 400 MHz	Papildu bāzlīnija	Zem 3 400 MHz (*9)	– 50 dBm/MHz katrai antenai
C	Dalībvalstis bez blakusjoslu izmantojuma vai ar izmantojumu, kam nav vajadzīga papildu aizsardzība	Papildu bāzlīnija	Zem 3 400 MHz	Neattiecas	Neattiecas

Paskaidrojums par 6. tabulu

Papildu bāzlīnijas jaudas robežvērtības atspoguļo vajadzību aizsargāt militāro radiolokāciju dažās valstīs. Dalībvalstis attiecībā uz AAS var izvēlēties robežvērtības no A vai B gadījuma atkarībā no tā, kāds aizsardzības līmenis vajadzīgs radaram attiecīgajā apgabalā. 12 km rādiusā ap zemes sistēmu radariem var būt jāizveido koordinācijas zona, pamatojoties uz AAS TRP robežvērtību – 52 dBm/MHz uz šūnu. Par koordinēšanu atbild attiecīgā dalībvalsts.

Var būt nepieciešami citi traucējumu mazināšanas pasākumi, piemēram, ģeogrāfiskā nošķiršana, koordinācija katrā atsevišķā gadījumā vai papildu aizsargjosla. Ja AAS ierīkota iekštelpās, dalībvalstis robežvērtības var noteikt brīvāk, atbilstīgi specifiskiem īstenošanas gadījumiem.

7. tabula

Papildu bāzlīnijas jaudas robežvērtības virs 3 800 MHz bāzes stacijām līdzāspastāvēšanai ar FSS/FS

BEM elements	Frekvenču josla	Ne-AAS e.i.r.p. robežvērtība	AAS TRP jaudas robežvērtība
Papildu bāzlīnija	3 800 –3 805 MHz	Min(PMax – 40, 21) dBm/(5 MHz) katrai antenai (*11)	Min(PMax′ – 40, 16) dBm/(5 MHz) katrai šūnai (*12)  (*13)
	3 805 –3 810 MHz	Min(PMax – 43, 15) dBm/(5 MHz) katrai antenai (*11)	Min(PMax′ – 43, 12) dBm/(5 MHz) katrai šūnai (*12)  (*13)
	3 810 –3 840 MHz	Min(PMax – 43, 13) dBm/(5 MHz) katrai antenai (*11)	Min(PMax′ – 43, 1) dBm/(5 MHz) katrai šūnai (*12)  (*13)
	Virs 3 840 MHz	– 2 dBm/(5 MHz) katrai antenai (*11)	– 14 dBm/(5 MHz) katrai šūnai (*13)

Paskaidrojums par 7. tabulu

Lai atbalstītu valsts līmenī īstenoto koordināciju, pie 3 800 MHz joslas malas piemēro papildu bāzlīnijas jaudas robežvērtības.

D.   TEHNISKIE NOSACĪJUMI GALASTACIJĀM

8. tabula

Prasība bloka ietvaros. Galastacijas BEM jaudas robežvērtība bloka ietvaros

Maksimālā jauda bloka ietvaros

28 dBm TRP

Paskaidrojums par 8. tabulu

Bloka ietvaros izstarotās jaudas robežvērtība fiksētām vai nomadiskām galastacijām var pārsniegt 8. tabulā sniegto robežvērtību, ja ir izpildītas pārrobežu saistības. Šādām galastacijām var būt vajadzīgi traucējumu mazināšanas pasākumi, kas ļautu aizsargāt radiolokācijas darbību zem 3 400 MHz, piemēram, izmantojot tādus paņēmienus kā ģeogrāfiska nošķiršana vai papildu aizsargjosla.

---

(1)  Ja piešķirtie bloki ir jānobīda, lai pielāgotos citiem esošiem lietotājiem, ir jāizmanto 100 kHz rastrs. Blakusbloki citiem lietotājiem var tikt noteikti šaurāki, lai nodrošinātu efektīvu spektra izmantošanu.

(2)  Šiem apzīmējumiem trūkst vienotas definīcijas, un tie attiecas uz šūnu bāzes stacijām ar atšķirīgiem jaudas līmeņiem, kas samazinās šādā secībā: makro-, mikro-, piko-, femto-. Femtošūnas ir mazas bāzes stacijas ar viszemāko jaudas līmeni, kuras parasti izmanto iekštelpās.

(*1)  PMax ir bāzes stacijas maksimālā vidējā nesēja jauda, kas izteikta dBm un ko mēra kā e.i.r.p. uz vienu nesēju vienai antenai.

(*2)  PMax′ ir bāzes stacijas maksimālā vidējā nesēja jauda, kas izteikta dBm un ko mēra kā TRP uz vienu nesēju konkrētā šūnā.

(*3)  Daudzsektoru bāzes stacijā izstarotā robežvērtība attiecas uz katru atsevišķo sektoru.

(*4)  PMax ir bāzes stacijas maksimālā vidējā nesēja jauda, kas izteikta dBm un ko mēra kā e.i.r.p. uz vienu nesēju vienai antenai.

(*5)  PMax′ ir bāzes stacijas maksimālā vidējā nesēja jauda, kas izteikta dBm un ko mēra kā TRP uz vienu nesēju konkrētā šūnā.

(*6)  Daudzsektoru bāzes stacijā izstarotā robežvērtība attiecas uz katru atsevišķo sektoru.

(*7)  Daudzsektoru bāzes stacijā izstarotā robežvērtība attiecas uz katru atsevišķo sektoru.

(*8)  Valsts līmenī atsevišķos gadījumos var būt jāveic alternatīvi pasākumi iekštelpu AAS bāzes stacijās.

(*9)  Gadījumos, kad, izdodot licences tādu zemes sistēmu vajadzībām, kas spēj nodrošināt WBB ECS, dalībvalstis jau ir ieviesušas aizsargjoslu pirms šā lēmuma pieņemšanas un saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2008/411/EK, minētās dalībvalstis var izmantot papildu bāzlīniju tikai zem šādas aizsargjoslas, ar nosacījumu, ka ir ievērota blakusjoslu radiolokācijas darbības aizsardzība un pārrobežu pienākumi.

(*10)  Daudzsektoru bāzes stacijā izstarotā robežvērtība attiecas uz katru atsevišķo sektoru.

(*11)  PMax ir bāzes stacijas maksimālā vidējā nesēja jauda, kas izteikta dBm un ko mēra kā e.i.r.p. uz vienu nesēju katrai antenai.

(*12)  PMax′ ir bāzes stacijas maksimālā vidējā nesēja jauda, kas izteikta dBm un ko mēra kā TRP uz nesēju konkrētā šūnā.

(*13)  Daudzsektoru bāzes stacijā izstarotā robežvērtība attiecas uz līmeni, kas atbilst katram atsevišķam sektoram.