EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32018R0511

Padomes Regula (ES) 2018/511 (2018. gada 23. marts), ar ko Regulu (ES) 2018/120 groza attiecībā uz dažām zvejas iespējām

OV L 84, 28.3.2018, p. 1–12 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/511/oj

28.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/1


PADOMES REGULA (ES) 2018/511

(2018. gada 23. marts),

ar ko Regulu (ES) 2018/120 groza attiecībā uz dažām zvejas iespējām

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (ES) 2018/120 (1) attiecībā uz 2018. gadu ir noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi.

(2)

Lai nozvejas varētu paziņot precīzi, būtu jāizmaina daži ziņošanas kodi. Būtu jālabo dažas atsauces uz zemsvītras piezīmēm un to formulējums.

(3)

Regulā (ES) 2018/120 tūbīšu kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā ir noteikta nulles apjomā. Tūbītes nav ilgdzīvojoša suga, un atbilstošais zinātniskais ieteikums kļūst pieejams februāra otrajā pusē, bet zvejas darbības sākas aprīlī.

(4)

Nozvejas limiti attiecībā uz tūbītēm ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā tagad būtu jāgroza saskaņā ar Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) 2018. gada 23. februārī sniegto jaunāko zinātnisko ieteikumu.

(5)

Tūbīšu zvejā ICES 2.a un 3.a rajons un ICES 4. apakšapgabals, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, ir sadalīti pārvaldības apgabalos. Lielākā daļa no 3.r pārvaldības apgabala atrodas Norvēģijas ūdeņos. Tomēr tas ietver arī Savienības ūdeņus, un daži svarīgi zvejas sēkļi iesniedzas gan 2.r, gan 3.r pārvaldības apgabalā. ICES ieteikumā norādīts, ka vidēji 8 % nozveju 3.r pārvaldības apgabalā tiek gūtas Savienības ūdeņos. Nozvejas limiti Savienības ūdeņos 3.r pārvaldības apgabalā būtu jānosaka saskaņā ar minēto ieteikumu.

(6)

Būtu jāgroza kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) mencai ICES 1. apakšapgabalā un 2.b rajonā, lai pareizi atspoguļotu Savienības zvejas kuģiem pieejamās zvejas iespējas minētajā apgabalā.

(7)

Būtu jāgroza tādu Maltai zvejai ar āķu jedām atļauto kuģu maksimālais skaits ICCAT konvencijas apgabalā, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, lai ņemtu vērā šādas atļaujas saņēmušo kuģu skaita pieaugumu.

(8)

Tāpēc Regula (ES) 2018/120 būtu attiecīgi jāgroza.

(9)

Regulā (ES) 2018/120 paredzētie nozvejas limiti ir piemērojami no 2018. gada 1. janvāra. Tāpēc arī noteikumi par nozvejas limitiem, kas ieviesti ar šo regulu, būtu jāpiemēro no minētās dienas. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, jo attiecīgās zvejas iespējas vēl nav pilnībā izmantotas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) 2018/120 IA, IB un IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 23. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

E. ZAHARIEVA


(1)  Padomes Regula (ES) 2018/120 (2018. gada 23. janvāris), ar ko 2018. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko groza Regulu (ES) 2017/127 (OV L 27, 31.1.2018., 1. lpp.).


PIELIKUMS

1.

Regulas IA pielikumu groza šādi:

a)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz tūbītēm un saistītajām piezvejas sugām Savienības ūdeņos 2.a, 3.a un 4. zonā aizstāj ar šādu:

Suga:

Tūbītes un saistītās piezvejas sugas

Ammodytes spp.

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a, 3.a un 4. zonā (1)

Dānija

195 875  (2)

 

 

Apvienotā Karaliste

4 282  (2)

 

 

Vācija

300 (2)

 

 

Zviedrija

7 193  (2)

 

 

Savienība

207 650

 

 

KPN

207 650

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

b)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz Ziemeļatlantijas argentīnu Savienības ūdeņos 3.a un 4. zonā aizstāj ar šādu:

Suga:

Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

Zona:

Savienības ūdeņi 3.a un 4. zonā

(ARU/3A4-C)

Dānija

1 093

 

 

Vācija

11

 

 

Francija

8

 

 

Īrija

8

 

 

Nīderlande

51

 

 

Zviedrija

43

 

 

Apvienotā Karaliste

20

 

 

Savienība

1 234

 

 

KPN

1 234

 

Piesardzīga KPN”;

c)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz brosmi 3.a zonā aizstāj ar šādu:

Suga:

Brosme

Brosme brosme

Zona:

3.a

(USK/03A.)

Dānija

15

 

 

Zviedrija

8

 

 

Vācija

8

 

 

Savienība

31

 

 

KPN

31

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.”;

d)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz brosmi Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5., 6. un 7. zonā aizstāj ar šādu:

Suga:

Brosme

Brosme brosme

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 5., 6. un 7. zonā

(USK/567EI.)

Vācija

17

 

 

Spānija

60

 

 

Francija

705

 

 

Īrija

68

 

 

Apvienotā Karaliste

340

 

 

Citi

17 (4)

 

 

Savienība

1 207

 

 

Norvēģija

2 923  (5)  (6)  (7)  (8)

 

 

KPN

4 130

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

e)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz pikšu 3.a zonā aizstāj ar šādu:

Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

3.a

(HAD/03A.)

Beļģija

12

 

 

Dānija

2 070

 

 

Vācija

132

 

 

Nīderlande

2

 

 

Zviedrija

245

 

 

Savienība

2 461

 

 

KPN

2 569

 

Analītiska KPN”;

f)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz heku 3.a zonā aizstāj ar šādu:

Suga:

Heks

Merluccius merluccius

Zona:

3.a

(HKE/03A.)

Dānija

2 890  (9)

 

 

Zviedrija

246 (9)

 

 

Savienība

3 136

 

 

KPN

3 136  (10)

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

g)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz putasu Savienības un starptautiskajos ūdeņos 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā aizstāj ar šādu:

Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā

(WHB/1X14)

Dānija

61 277  (11)

 

 

Vācija

23 825  (11)

 

 

Spānija

51 949  (11)  (12)

 

 

Francija

42 644  (11)

 

 

Īrija

47 451  (11)

 

 

Nīderlande

74 720  (11)

 

 

Portugāle

4 826  (11)  (12)

 

 

Zviedrija

15 158  (11)

 

 

Apvienotā Karaliste

79 513  (11)

 

 

Savienība

401 363  (11)  (13)

 

 

Norvēģija

110 000

 

 

Fēru Salas

10 000

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

h)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz zilo jūras līdaku Savienības un starptautiskajos ūdeņos 3.a zonā aizstāj ar šādu:

Suga:

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 3.a zonā

(BLI/03A-)

Dānija

3

 

 

Vācija

2

 

 

Zviedrija

3

 

 

Savienība

8

 

 

KPN

8

 

Piesardzīga KPN”;

i)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz jūras līdaku Savienības un starptautiskajos ūdeņos 3.a zonā aizstāj ar šādu:

Suga:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona:

Savienības ūdeņi 3.a zonā

(LIN/03A.)

Beļģija

6

 

 

Dānija

50

 

 

Vācija

6

 

 

Zviedrija

19

 

 

Apvienotā Karaliste

6

 

 

Savienība

87

 

 

KPN

87

 

Piesardzīga KPN”;

j)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz jūras līdaku Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6., 7., 8., 9., 10., 12. un 14. zonā aizstāj ar šādu:

Suga:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 6., 7., 8., 9., 10., 12. un 14. zonā

(LIN/6X14.)

Beļģija

48 (14)

 

 

Dānija

8 (14)

 

 

Vācija

173 (14)

 

 

Spānija

3 498

 

 

Francija

3 730  (14)

 

 

Īrija

935

 

 

Portugāle

8

 

 

Apvienotā Karaliste

4 296  (14)

 

 

Savienība

12 696

 

 

Norvēģija

7 500  (15)  (16)  (17)

 

 

Fēru Salas

200 (18)  (19)

 

 

KPN

20 396

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

k)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz Norvēģijas omāru 3.a zonā aizstāj ar šādu:

Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

3.a

(NEP/03A.)

Dānija

8 626

 

 

Vācija

25

 

 

Zviedrija

3 087

 

 

Savienība

11 738

 

 

KPN

11 738

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.”;

l)

zvejas iespēju tabulas 3. zemsvītras piezīmē attiecībā uz rajveidīgām zivīm Savienības ūdeņos 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā ziņošanas kodu “(RJE/7FG)” aizstāj ar “(RJE/7FG.)”;

m)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz parasto jūrasmēli 3.a zonā un Savienības ūdeņos 22.–24. apakšrajonā aizstāj ar šādu:

Suga:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona:

3.a; Savienības ūdeņi 22.–24. apakšrajonā

(SOL/3ABC24)

Dānija

376

 

 

Vācija

22 (20)

 

 

Nīderlande

36 (20)

 

 

Zviedrija

14

 

 

Savienība

448

 

 

KPN

448

 

Analītiska KPN

n)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz stavridām un saistītajām piezvejas sugām Savienības ūdeņos 4.b, 4.c un 7.d zonā aizstāj ar šādu:

Suga:

Stavridas un ar tām saistītās piezvejas sugas

Trachurus spp.

Zona:

Savienības ūdeņi 4.b, 4.c un 7.d zonā

(JAX/4BC7D)

Beļģija

14 (21)

 

 

Dānija

5 985  (21)

 

 

Vācija

529 (21)  (22)

 

 

Spānija

111 (21)

 

 

Francija

497 (21)  (22)

 

 

Īrija

376 (21)

 

 

Nīderlande

3 604  (21)  (22)

 

 

Portugāle

13 (21)

 

 

Zviedrija

75 (21)

 

 

Apvienotā Karaliste

1 425  (21)  (22)

 

 

Savienība

12 629

 

 

Norvēģija

2 550  (23)

 

 

KPN

15 179

 

Piesardzīga KPN

2.

Regulas IB pielikumu groza šādi:

a)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz mencu 1. un 2.b zonā aizstāj ar šādu:

Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

1. un 2.b

(COD/1/2B.)

Vācija

5 409  (26)

 

 

Spānija

12 047  (26)

 

 

Francija

2 461  (26)

 

 

Polija

2 359  (26)

 

 

Portugāle

2 472  (26)

 

 

Apvienotā Karaliste

3 552  (26)

 

 

Citas dalībvalstis

390 (24)  (26)

 

 

Savienība

28 690  (25)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

b)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz sarkanasariem (pelaģiskajiem) Grenlandes ūdeņos NAFO 1.F zonā un Grenlandes ūdeņos 5., 12. un 14. zonā aizstāj ar šādu:

Suga:

Sarkanasari (pelaģiskie)

Sebastes spp.

Zona:

Grenlandes ūdeņi NAFO 1.F zonā un Grenlandes ūdeņi 5., 12. un 14. zonā

(RED/N1G14P)

Vācija

858 (27)  (28)  (29)

 

 

Francija

4 (27)  (28)  (29)

 

 

Apvienotā Karaliste

6 (27)  (28)  (29)

 

 

Savienība

868 (27)  (28)  (29)

 

 

Norvēģija

628 (27)  (28)

 

 

Fēru Salas

0 (27)  (28)  (30)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

3.

Regulas IV pielikuma 4. punktā A tabulu aizstāj ar šādu:

“A tabula

Zvejas kuģu skaits (31)

 

Kipra (32)

Grieķija (33)

Horvātija

Itālija

Francija

Spānija

Malta (34)

Kuģi zvejai ar riņķvadu

1

1

16

12

20

6

1

Kuģi zvejai ar āķu jedām

20 (35)

0

0

30

8

31

54

Laivas zvejai ar ēsmu

0

0

0

0

37

60

0

Rokas āķu rindas

0

0

12

0

33 (36)

2

0

Traleri

0

0

0

0

57

0

0

Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi (37)

0

42

0

0

118

184

0


(1)  Izņemot ūdeņus līdz sešu jūras jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras un Fūlas.

(2)  Merlanga un makreles piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 2 % apmērā no kvotas (OT1/*2A3A4). Merlanga un makreles piezvejas, ko atskaita no kvotas saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko atskaita no kvotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopumā nepārsniedz 9 % no kvotas.

Īpašs nosacījums:

ievērojot minēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti IID pielikumā, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Zona

:

Savienības ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos

 

1r

2r (3)

3r

4

5r

6

7r

 

(SAN/234_1R)

(SAN/234_2R)

(SAN/234_3R)

(SAN/234_4)

(SAN/234_5R)

(SAN/234_6)

(SAN/234_7R)

Dānija

126 837

4 717

8 177

55 979

0

165

0

Apvienotā Karaliste

2 772

103

179

1 224

0

4

0

Vācija

194

7

13

86

0

0

0

Zviedrija

4 658

173

300

2 056

0

6

0

Savienība

134 461

5 000

8 669

59 345

0

175

0

Kopā

134 461

5 000

8 669

59 345

0

175

0

(3)  2.r pārvaldības apgabalā KPN drīkst apgūt tikai kā uzraudzības KPN, ievērojot ar attiecīgo zvejniecību saistītu paraugošanas protokolu.”;

(4)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(5)  Jāzvejo Savienības ūdeņos 2.a, 4., 5.b, 6. un 7. zonā (USK/*24X7C).

(6)  Īpašs nosacījums: no tās 5.b, 6. un 7. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja 5.b, 6. un 7. zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu tonnās (OTH/*5B67-): 3 000. Mencas piezveja saskaņā ar šo noteikumu 6.a apgabalā nedrīkst pārsniegt 5 %.

(7)  Ieskaitot jūras līdaku. Turpmāk norādītās Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 5.b, 6. un 7. zonā:

Jūras līdaka (LIN/*5B67-)

7 500

Brosme (USK/*5B67-)

2 923

(8)  Norvēģijai iedalītās brosmes un jūras līdakas kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās: 2 000.”;

(9)  Šo kvotu var pārcelt uz Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(10)  Nepārsniedzot šādu kopējo KPN heka ziemeļu krājumam: 111 785.”;

(11)  Īpašs nosacījums: ievērojot Savienībai paredzēto kopējo piekļuves daudzumu 21 500 tonnu apmērā, dalībvalstis Fēru Salu ūdeņos drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu no savām kvotām (WHB/*05-F.): 9,2 %.

(12)  Šo kvotu var pārcelt uz 8.c, 9. un 10. zonu; Savienības ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(13)  Īpašs nosacījums: no ES kvotām Savienības un starptautiskajos ūdeņos 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/*NZJM1) un 8.c, 9. un 10. zonā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (WHB/*NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu: 227 975.”;

(14)  Īpašs nosacījums: Savienības ūdeņos 4. zonā (LIN/*04-C) drīkst apgūt ne vairāk kā 15 % no šīs kvotas.

(15)  Īpašs nosacījums: no tās 5.b, 6. un 7. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja 5.b, 6. un 7. zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu tonnās (OTH/*6X14.): 3 000. Mencas piezveja saskaņā ar šo noteikumu 6.a apgabalā nedrīkst pārsniegt 5 %.

(16)  Ieskaitot brosmi. Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 5.b, 6. un 7. zonā, un to apjoms ir šāds:

Jūras līdaka (LIN/*5B67-)

7 500

Brosme (USK/*5B67-)

2 923

(17)  Norvēģijai iedalītās jūras līdakas un brosmes kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās: 2 000.

(18)  Ieskaitot brosmi. Jāzvejo 6.b un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N (LIN/*6BAN.).

(19)  Īpašs nosacījums: no tās 6.a un 6.b zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 20 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja 6.a un 6.b zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu tonnās (OTH/*6AB.): 75.”;

(20)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos 3.a zonā, 22.–24. apakšrajonā.”;

(21)  Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 5 % apmērā no kvotas (OTH/*4BC7D). Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezvejas, ko atskaita no kvotas saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko atskaita no kvotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopumā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(22)  Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas apgūta 7.d rajonā, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar šādas zonas kvotu: Savienības ūdeņi 2.a, 4.a, 6., 7.a–c,7.e–k, 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (JAX/*2A-14).

(23)  Drīkst zvejot Savienības ūdeņos 4.a zonā, bet nedrīkst zvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā (JAX/*04-C.).”

(24)  Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti.

(25)  Savienībai pieejamā mencas krājuma daļas iedalīšana Špicbergenā un Lāču salā, kā arī saistītā pikšas piezveja neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.

(26)  Katrā zvejas rīka iemetienā pikšas piezveja drīkst būt līdz 14 %. Pikšas piezvejas apjomu rēķina papildus mencas kvotai.”;

(27)  Drīkst zvejot vienīgi no 10. maija līdz 31. decembrim.

(28)  Drīkst zvejot vienīgi Grenlandes ūdeņos sarkanasaru aizsardzības apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

Punkts

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

1

64° 45′ N

28° 30′ W

2

62° 50′ N

25° 45′ W

3

61° 55′ N

26° 45′ W

4

61° 00′ N

26° 30′ W

5

59° 00′ N

30° 00′ W

6

59° 00′ N

34° 00′ W

7

61° 30′ N

34° 00′ W

8

62° 50′ N

36° 00′ W

9

64° 45′ N

28° 30′ W

(29)  Īpašs nosacījums: šo kvotu drīkst apgūt arī iepriekš minētā sarkanasaru aizsardzības apgabala (RED/*5-14P) starptautiskajos ūdeņos.

(30)  Drīkst nozvejot tikai Grenlandes ūdeņos 5. un 14. zonā (RED/*514GN).”

(31)  Skaitļus, kas norādīti 1., 2. un 3. punktā, var samazināt, lai izpildītu Savienības starptautiskās saistības.

(32)  Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām vai vienu mazu kuģi zvejai ar riņķvadu un ne vairāk par trim kuģiem zvejai ar āķu jedām.

(33)  Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām vai vienu mazu kuģi zvejai ar riņķvadu un trim citiem nerūpnieciskās zvejas kuģiem.

(34)  Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.

(35)  Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem.

(36)  Kuģi zvejai ar āķu rindām, kuri darbojas Atlantijas okeānā.

(37)  Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).”


Top