Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 32017R1987

Komisijas Regula (ES) 2017/1987 (2017. gada 31. oktobris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002, attiecībā uz 15. starptautisko finanšu pārskatu standartu (Dokuments attiecas uz EEZ. )

C/2017/7107

OV L 291, 9.11.2017, p. 63–71 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 15/10/2023; Iesaist. atcelta ar 32023R1803

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/1987/oj

9.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 291/63

KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/1987

(2017. gada 31. oktobris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002, attiecībā uz 15. starptautisko finanšu pārskatu standartu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti vairāki starptautiski standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī.

(2)

Starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASB) 2016. gada 12. aprīlī publicēja 15. starptautiskā finanšu pārskatu standarta (SFPS) “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem” grozījumus. Šo grozījumu nolūks ir precizēt dažas prasības un papildus sniegt pagaidu atvieglojumus komercsabiedrībām, kas ievieš šo standartu.

(3)

Apspriešanā ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupu tika gūts apliecinājums tam, ka šie 15. SFPS grozījumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas kritērijiem.

(4)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1126/2008.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumā izklāstīto 15. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem” groza, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Ikviena komercsabiedrība 1. pantā minēto grozījumu piemēro vēlākais no dienas, kad sākas tās pirmais finanšu gads, kura sākuma datums ir 2018. gada 1. janvāris vai vēlāks datums.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 31. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)  OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2008. gada 3. novembra Regula (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Skaidrojumi par 15. SFPS

“Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”

Grozījumi

15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”

Grozīts 26., 27. un 29. punkts. 28. un 30. punkts nav grozīts; tie šeit ir iekļauti uzskatāmības labad.

Atsevišķas preces vai pakalpojumi

26.

Atkarībā no līguma apsolītās preces vai pakalpojumi citstarp var ietvert turpmāk minēto:

a)

uzņēmuma saražotu preču (piemēram, ražotāja krājumu) pārdošana;

b)

uzņēmuma iegādāto preču (piemēram, mazumtirgotāja preces) tālākpārdošana;

c)

tiesību uz uzņēmuma iegādātajām precēm vai pakalpojumiem (piemēram, biļetes, ko uzņēmums pārdevis tālāk, rīkojoties kā principāls (“galvenais uzņēmums”), kā aprakstīts B34.–B38. punktā) tālākpārdošana;

d)

līgumā paredzēta uzdevuma (vai uzdevumu) veikšana klienta labā;

e)

kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana, esot gatavībā nodrošināt preces vai pakalpojumus (piemēram, nekonkretizētus datoru programmatūras atjauninājumus, kurus sniedz atkarībā no pieejamības), vai preču vai pakalpojumu nodrošināšanu klienta lietošanai, kad to vēlas klients;

f)

tāda pakalpojuma sniegšana, kurā citai pusei tiek norīkots nodot preces vai pakalpojumus klientam (piemēram, rīkojoties kā citas puses aģentam, kā aprakstīts B34.–B38. punktā);

g)

tādu tiesību nākotnē nodrošināt preces vai pakalpojumus piešķiršana, kurus klients var tālākpārdot vai sniegt saviem klientiem (piemēram, uzņēmums, kas pārdod produktu mazumtirgotājam, apsola nodot papildu preci vai pakalpojumu fiziskai personai, kas iegādājas attiecīgo produktu no mazumtirgotāja);

h)

būvēšana, ražošana vai aktīvu attīstīšana klienta vārdā;

i)

licenču piešķiršana (sk. B52.–B63B punktu) un

j)

papildu preču vai pakalpojumu iegādes iespēju piešķiršana (ja šādas iespējas sniedz klientam būtiskas tiesības, kā aprakstīts B39.–B43. punktā).

27.

Prece vai pakalpojums, kas ir apsolīts klientam, ir atšķirīgs, ja ir izpildīti abi šādi kritēriji:

a)

klients var gūt labumu no preces vai pakalpojuma atsevišķi vai kopā ar citiem resursiem, kas ir viegli pieejami klientam (t. i., prece vai pakalpojums var būt nošķirts), un

b)

uzņēmuma apsolījums nodot preci vai pakalpojumu klientam ir atsevišķi identificējams no citiem līgumiskiem apsolījumiem (t. i., apsolījums nodot preci vai pakalpojumu līguma ietvaros ir nošķirts).

28.

Klients var gūt labumu no preces vai pakalpojuma saskaņā ar 27. punkta a) apakšpunktu, ja preci vai pakalpojumu var izmantot, patērēt, pārdot par summu, kas pārsniedz likvidācijas vērtību, vai citādi turēt tādā veidā, kas rada saimnieciskos labumus. Attiecībā uz dažām precēm vai pakalpojumiem klients spēj gūt labumu no preces vai pakalpojuma atsevišķi. Attiecībā uz citām precēm vai pakalpojumiem klients spēj gūt labumu no preces vai pakalpojuma tikai kopā ar citiem viegli pieejamiem resursiem. Viegli pieejams resurss ir prece vai pakalpojums, ko (attiecīgais uzņēmums vai cits uzņēmums) pārdod atsevišķi, vai resurss, ko klients jau ir ieguvis no uzņēmuma (tostarp preces vai pakalpojumi, ko uzņēmums saskaņā ar līgumu jau būs nodevis klientam) vai citiem darījumiem vai notikumiem. Dažādi faktori var būt pierādījums tam, ka klients var gūt labumu no preces vai pakalpojuma atsevišķi vai kopā ar citiem viegli pieejamiem resursiem. Piemēram, fakts, ka uzņēmums regulāri pārdod preci vai pakalpojumu atsevišķi, norāda uz to, ka klients var gūt labumu no preces vai pakalpojuma atsevišķi vai kopā ar citiem viegli pieejamiem resursiem.

29.

Novērtēšanai, vai uzņēmuma apsolījumi nodot preces vai pakalpojumus klientam ir atsevišķi identificējami saskaņā ar 27. punkta b) apakšpunktu, mērķis ir konstatēt, vai līgumiskā apsolījuma būtība ir nodot katru no šīm precēm vai pakalpojumiem atsevišķi, vai arī drīzāk nodot kombinētu vienumu vai vienumus, kuriem apsolītās preces vai pakalpojumi izmantoti kā resursi. Faktori, kas norāda uz to, ka divi vai vairāki apsolījumi nodot preces vai pakalpojumus klientam nav identificējami atsevišķi, citstarp ir šādi:

a)

uzņēmums sniedz nozīmīgu pakalpojumu, kas ietver preču vai pakalpojumu integrēšanu ar citām līgumā apsolītajām precēm vai pakalpojumiem preču vai pakalpojumu komplektā, kas veido kombinēto rezultātu vai rezultātus, par kuriem klients ir noslēdzis līgumu. Citiem vārdiem sakot, uzņēmums šīs preces vai pakalpojumus izmanto kā resursu, lai izstrādātu vai piegādātu kombinēto rezultātu vai rezultātus, ko konkretizējis klients. Kombinēts rezultāts vai rezultāti var ietvert vairāk nekā vienu stadiju, elementu vai vienību.

b)

viena vai vairākas preces vai pakalpojumi nozīmīgi pārveido vai pielāgo vienu vai vairākas citas līgumā apsolītās preces vai pakalpojumus vai to ietekmē tiek nozīmīgi pārveidota/s vai pielāgota/s.

c)

preces vai pakalpojumi lielā mērā ir savstarpēji atkarīgi vai savstarpēji cieši saistīti. Citiem vārdiem sakot, katru no precēm vai pakalpojumiem nozīmīgi ietekmē viena vai vairākas citas līgumā norādītās preces vai pakalpojumi. Piemēram, dažos gadījumos divas vai vairākas preces vai pakalpojumi nozīmīgi ietekmē viens otru, jo uzņēmums nebūtu spējīgs izpildīt savu apsolījumu, katru no precēm vai pakalpojumiem nododot patstāvīgi.

30.

Ja apsolītā prece vai pakalpojums nav nošķirts, uzņēmums minēto preci vai pakalpojumu kombinē ar citām apsolītajām precēm vai pakalpojumiem, līdz var identificēt nošķirtu preču vai pakalpojumu komplektu. Tā rezultātā dažos gadījumos uzņēmumam būtu jāuzskaita visas līgumā apsolītās preces vai pakalpojumi kā viens izpildes pienākums.

B papildinājumā B1., B34.–B38., B52.–B53. un B58. punkts ir grozīts, bet B34A, B35A, B35B, B37A, B59A, B63A un B63B ir pievienots papildus. B57. punkts ir svītrots. B54.–B56., B59. un B60.–B63. punkts nav grozīts; tie šeit ir iekļauti uzskatāmības labad.

B papildinājums

Piemērošanas vadlīnijas

[…]

B1

Šīs piemērošanas vadlīnijas ir sagrupētas šādās kategorijās:

a)

[…]

i)

licencēšana (B52.–B63B punkts);

j)

[…]

Principāla vai aģenta atlīdzība

B34

Ja preču vai pakalpojumu sniegšanā klientam ir iesaistīta cita persona, uzņēmums nosaka, vai šāda apsolījuma būtība ir izpildes pienākums konkretizētās preces vai pakalpojumus sniegt pašam (t. i., uzņēmums ir principāls (“galvenais uzņēmums”)) vai noorganizēt, lai minētās preces un pakalpojumus sniedz otra persona (t. i., uzņēmums ir aģents jeb pilnvarnieks). Uzņēmums nosaka, vai attiecībā uz katru konkretizēto preci vai pakalpojumu, kas apsolīti klientam, tas ir principāls vai aģents. Konkretizēta prece vai pakalpojums ir atsevišķa prece vai pakalpojums (vai nošķirts preču vai pakalpojumu apkopojums), ko paredzēts sniegt klientam (sk. 27.–30. punktu). Ja līgumā ar klientu ir konkretizēta vairāk nekā viena prece vai pakalpojums, uzņēmums attiecībā uz dažām konkretizētām precēm vai pakalpojumiem varētu būt principāls, bet attiecībā uz citām/citiem – aģents.

B34A

Lai konstatētu sava apsolījuma būtību (kā aprakstīts B34. punktā), uzņēmums rīkojas šādi:

a)

identificē klientam sniedzamās, konkretizētās preces vai pakalpojumus (kas, piemēram, varētu būt tiesības uz preci vai pakalpojumu, ko, kā paredzēts, sniegs cita persona (sk. 26. punktu)) un

b)

novērtē, vai tas īsteno kontroli (kā aprakstīts 33. punktā) pār katru konkretizēto preci vai pakalpojumu, pirms šī prece vai pakalpojums tiek nodots klientam.

B35

Uzņēmums ir principāls, ja tas īsteno kontroli pār konkretizēto preci vai pakalpojumu, pirms šī prece vai pakalpojums tiek nodots klientam. Tomēr uzņēmums ne vienmēr īsteno kontroli pār konkretizētu preci, ja uzņēmums īpašumtiesības uz šo preci iegūst tikai uz īsu brīdi, pirms īpašumtiesības tiek nodotas klientam. Uzņēmums, kas ir principāls, savu izpildes pienākumu par konkretizētās preces vai pakalpojuma sniegšanu var izpildīt pats vai arī var iesaistīt citu personu (piemēram, apakšuzņēmēju), kas tā uzdevumā izpildīs dažus vai visus izpildes pienākumus.

B35A

Kad preču vai pakalpojumu sniegšanā klientam ir iesaistīta cita persona, uzņēmums, kas ir principāls, iegūst kontroli pār:

a)

preci vai citu aktīvu – no otras personas, kas tad to nodod klientam;

b)

tiesībām uz pakalpojumu, ko paredzējusi sniegt otra persona, kuras uzņēmumam dod iespējas norīkot minēto personu sniegt pakalpojumu klientam uzņēmuma uzdevumā;

c)

preci vai pakalpojumu – no otras personas, kura tad to apvieno ar citām precēm vai pakalpojumiem, sniedzot konkretizēto preci vai pakalpojumu klientam. Piemēram, ja uzņēmums sniedz nozīmīgu pakalpojumu – citas personas sniegtu preču vai pakalpojumu integrēšanu (sk. 29. punkta a) apakšpunktu) konkretizētajā precē vai pakalpojumā, par ko klients noslēdzis līgumu, uzņēmums īsteno kontroli pār konkretizēto preci vai pakalpojumu, pirms šī prece vai pakalpojums tiek nodots klientam. Tas tā ir tādēļ, ka uzņēmums vispirms iegūst kontroli pār konkretizētās preces vai pakalpojuma resursiem (tostarp precēm vai pakalpojumiem no citām personām) un uzdod to izmantošanu, lai radītu kombinēto rezultātu, kas ir konkretizētā prece vai pakalpojums.

B35B

Kad (vai tā kā) uzņēmums, kas ir principāls, izpilda savu izpildes pienākumu, uzņēmums atzīst ieņēmumus tās atlīdzības bruto izteiksmē, ko tas sagaida būt tiesīgs saņemt apmaiņā pret konkretizēto, nodoto preci vai pakalpojumu.

B36

Uzņēmums ir aģents, ja uzņēmuma izpildes pienākums ir noorganizēt, ka cita persona sniedz konkretizēto preci vai pakalpojumu. Uzņēmums, kas ir aģents, neīsteno kontroli pār konkretizēto preci vai pakalpojumu, ko sniedz cita persona, pirms šī prece vai pakalpojums tiek nodots klientam. Ja (vai tā kā) uzņēmums, kas ir aģents, izpilda izpildes pienākumu, uzņēmums atzīst ieņēmumus jebkuras tādas maksas vai komisijas maksas apmērā, ko tas sagaida būt tiesīgs saņemt apmaiņā pret to, ka tas noorganizē, ka otra persona sniedz konkretizētās preces vai pakalpojumus. Uzņēmuma maksa vai komisija var būt atlīdzības neto summa, ko uzņēmums patur pēc tam, kad citai personai samaksājis saņemto atlīdzību apmaiņā pret precēm vai pakalpojumiem, kurus nodrošinās minētā persona.

B37

Par to, ka uzņēmums kontrolē konkretizēto preci vai pakalpojumu, pirms tas tiek nodots klientam (un tādēļ ir principāls (sk. B35. punktu)) citstarp liecina tas, ka:

a)

uzņēmums galvenokārt ir atbildīgs par to, ka tiek izpildīts apsolījums sniegt konkretizēto preci vai pakalpojumu. Tas parasti ietver atbildību par konkretizētās preces vai pakalpojuma pieņemamību (piemēram, primārā atbildība par preci vai pakalpojumu, kas atbilst klienta specifikācijai). Ja uzņēmums galvenokārt ir atbildīgs par to, ka izpildīts apsolījums sniegt konkretizēto preci vai pakalpojumu, tas var norādīt, ka otra persona, kas iesaistīta konkretizētās preces vai pakalpojuma sniegšanā, rīkojas uzņēmuma uzdevumā.

b)

uzņēmumam ir krājumu risks, pirms konkretizētā prece vai pakalpojums ir nodots klientam vai pēc kontroles nodošanas klientam (piemēram, ja klientam ir tiesības to atdot atpakaļ). Piemēram, ja uzņēmums iegūst vai apņemas iegūt konkretizēto preci vai pakalpojumu, pirms līguma noslēgšanas ar klientu, tas var liecināt par to, ka uzņēmums spēj dot rīkojumus par preces vai pakalpojuma izmantošanu un pēc būtības gūt visus atlikušos ieguvumus no tā, pirms tas tiek nodots klientam.

c)

uzņēmums var pēc sava ieskata noteikt konkretizētās preces vai pakalpojuma cenu. Tas, ka tiek noteikta cena, ko klients maksā par konkretizēto preci vai pakalpojumu, var liecināt par to, ka uzņēmums spēj vadīt šīs preces vai pakalpojuma izmantošanu un pēc būtības gūt visus atlikušos ieguvumus. Tomēr dažos gadījumos aģents var noteikt cenas pēc sava ieskata. Piemēram, aģentam var būt iespēja dažkārt elastīgi noteikt cenas, lai radītu papildu ieņēmumus no tā pakalpojuma – organizēt to, ka preces vai pakalpojumus klientam sniedz citas personas.

B37A

B37. punktā minētās pazīmes var būt vairāk vai mazāk nozīmīgas novērtējumam par kontroli atkarībā no konkretizētās preces vai pakalpojuma būtības un līguma noteikumiem un nosacījumiem. Turklāt dažādos līgumos par vairāk pārliecinošiem pierādījumiem var izmantot dažādas pazīmes.

B38

Ja cits uzņēmums uzņemas attiecīgā uzņēmuma izpildes pienākumus un līgumiskās tiesības tā, ka uzņēmumam vairs nav pienākuma izpildīt izpildes pienākumu par konkretizēto preci vai pakalpojumu nodošanu klientam (t. i., uzņēmums vairs nerīkojas kā principāls), uzņēmums neatzīst ieņēmumus attiecībā uz šo izpildes pienākumu. Tā vietā uzņēmums novērtē, vai atzīt ieņēmumus attiecībā uz izpildes pienākuma izpildi, lai iegūtu līgumu otrai personai (t. i., to, vai uzņēmums rīkojas kā aģents).

[…]

Licencēšana

B52

Licence nosaka klienta tiesības uz uzņēmuma intelektuālo īpašumu. Intelektuālā īpašuma licences citstarp var ietvert licences attiecībā uz jebko no turpmāk minētā:

a)

datoru programmatūru un tehnoloģiju;

b)

kinofilmas, mūziku un citus informācijas līdzekļu un izklaides veidus;

c)

franšīzes un

d)

patentus, zīmolus un autortiesības.

B53

Papildus apsolījumam piešķirt klientam licenci (vai licences) uzņēmums var apsolīt nodot klientam arī citas preces vai pakalpojumus. Minētos apsolījumus var tieši formulēt līgumā vai arī par tiem var netieši liecināt uzņēmuma parastā komercdarbības prakse, publicētās politikas vai speciāli paziņojumi (sk. 24. punktu). Tāpat kā ar citiem līgumu veidiem, ja līgumā ar klientu ir iekļauts apsolījums piešķirt licenci (vai licences) papildus citām apsolītām precēm vai pakalpojumiem, uzņēmums piemēro 22.–30. punktu, lai identificētu katru no līgumā paredzētajiem izpildes pienākumiem.

B54

Ja apsolījums piešķirt licenci nav nošķirts no citām līgumā apsolītām precēm vai pakalpojumiem saskaņā ar 26.–30. punktu, uzņēmums apsolījumu piešķirt licenci un minētās citas apsolītās preces vai pakalpojumus uzskaita kopā kā vienu vienotu izpildes pienākumu. Tādu licenču piemēri, kas nav nošķirtas no citām precēm un pakalpojumiem, kuri apsolīti līgumā, ietver:

a)

licenci, kas veido materiālas preces komponentu un kas ir svarīga preces funkcionalitātei, un

b)

licenci, ko klients var izmantot tikai kopā ar attiecīgo pakalpojumu (piemēram, tiešsaistes pakalpojums, ko sniedz uzņēmums, kas, piešķirot licenci, sniedz klientam piekļuvi saturam).

B55

Ja licence nav nošķirta, uzņēmums piemēro 31.–38. punktu, lai noteiktu, vai izpildes pienākums (kas ietver apsolīto licenci) ir tāds izpildes pienākums, kuru izpilda laika gaitā vai konkrētā brīdī.

B56

Ja apsolījums piešķirt licenci ir nošķirts no citām līgumā apsolītajām precēm vai pakalpojumiem un ja tādēļ apsolījums piešķirt licenci ir atsevišķs izpildes pienākums, uzņēmumam ir jānosaka, vai licence tiks nodota klientam konkrētā brīdī vai laika gaitā. To konstatējot, uzņēmums apsver, vai uzņēmuma apsolījuma par licences piešķiršanu klientam būtība ir nodrošināt klientam:

a)

tiesības uz piekļuvi uzņēmuma intelektuālajam īpašumam visā licences periodā; vai

b)

tiesības izmantot uzņēmuma intelektuālo īpašumu brīdī, kad licence tiek piešķirta.

Uzņēmuma apsolījuma būtības konstatēšana

B57

[Svītrots]

B58

Uzņēmuma apsolījuma būtība attiecībā uz licences piešķiršanu ir apsolījums sniegt tiesības piekļūt uzņēmuma intelektuālajam īpašumam, ja ir izpildīti visi šādi kritēriji:

a)

līgumā ir paredzēts vai klients pamatoti sagaida, ka uzņēmums veiks darbības, kas nozīmīgi ietekmē intelektuālo īpašumu, uz kuru klientam ir tiesības (sk. B59. un B59A punktu);

b)

licences piešķirtās tiesības tieši pakļauj klientu uzņēmuma darbības pozitīvai vai negatīvai ietekmei, kas minēta B58. punkta a) apakšpunktā, un

c)

minētās darbības neizraisa preces vai pakalpojuma nodošanu klientam brīdī, kad tiek veiktas minētās darbības (sk. 25. punktu).

B59

Faktori, kas var norādīt uz to, ka klients varētu pamatoti sagaidīt, ka uzņēmums veiks darbības, kas būtiski ietekmē intelektuālo īpašumu, ietver uzņēmuma ierasto komercdarbības praksi, publicēto politiku vai īpašus paziņojumus. Lai gan starp uzņēmumu un klientu dalītas saimnieciskās intereses (piemēram, uz pārdošanu balstīta autoratlīdzība) attiecībā uz intelektuālo īpašumu, uz ko klientam ir tiesības, nav noteicošās, tās var arī norādīt uz to, ka klients varētu pamatoti sagaidīt, ka uzņēmums veiks šādas darbības.

B59A

Uzņēmuma darbības nozīmīgi ietekmē intelektuālo īpašumu, uz ko klientam ir tiesības, kad:

a)

ir sagaidāms, ka minētās darbības nozīmīgi mainīs intelektuālā īpašuma formu (piemēram, dizainu vai saturu) vai funkcionalitāti (piemēram, spēju veikt funkciju vai uzdevumu); vai

b)

klienta spēja gūt ieguvumu no intelektuālā īpašuma ir būtiski atvasināta vai atkarīga no minētajām darbībām. Piemēram, ieguvums no zīmola bieži vien ir atvasināts vai atkarīgs no uzņēmuma notiekošajām darbībām, kuras atbalsta vai uztur intelektuālā īpašuma vērtību.

Atbilstoši tam, ja intelektuālajam īpašumam, uz ko klientam ir tiesības, piemīt nozīmīga savrupa funkcionalitāte, būtiska daļa no šā intelektuālā īpašuma ieguvuma ir atvasināta no šīs funkcionalitātes. Līdz ar to uzņēmuma darbībām nebūtu nozīmīgas ietekmes uz klienta spēju gūt ieguvumu no šā intelektuālā īpašuma, ja vien minētās darbības nemainītu nozīmīgā veidā tā formu vai funkcionalitāti. Intelektuālā īpašuma veidi, kuriem bieži vien ir nozīmīga savrupa funkcionalitāte, ietver datoru programmatūru, bioloģiskos savienojumus vai zāļu formulas un pabeigtu plašsaziņas līdzekļos izmantojamu saturu (piemēram, filmas, televīzijas izrādes un mūzikas ierakstus).

B60

Ja ir izpildīti B58. punktā minētie kritēriji, uzņēmums apsolījumu piešķirt licenci uzskaita kā izpildes pienākumu, kas izpildīts laika gaitā, jo klients vienlaikus saņems un patērēs ieguvumu no uzņēmuma veikuma – sniegtas piekļuves savam intelektuālajam īpašumam brīdī, kad notiek izpilde (sk. 35. punkta a) apakšpunktu). Uzņēmums piemēro 39.–45. punktu, lai izvēlētos atbilstošu metodi, kā novērtēt savus panākumus virzībā uz minētā izpildes pienākuma – nodrošināt piekļuvi – izpildi.

B61

Ja B58. punktā minētie kritēriji nav izpildīti, uzņēmuma apsolījuma būtība ir sniegt tiesības izmantot uzņēmuma intelektuālo īpašumu, jo šis intelektuālais īpašums (formas un funkcionalitātes ziņā) pastāv laika brīdī, kad klientam tiek piešķirta licence. Tas nozīmē, ka klients var izlemt par to, kā licence tiks izmantota, un gūt no tās izrietošos atlikušos ieguvumus brīdī, kad licence tiek nodota. Uzņēmums apsolījumu nodrošināt tiesības izmantot uzņēmuma intelektuālo īpašumu uzskaita kā izpildes pienākumu, kas izpildīts konkrētā laika brīdī. Uzņēmums piemēro 38. punktu, lai konstatētu laika brīdi, kurā licence tiek nodota klientam. Tomēr ieņēmumus attiecībā uz licenci, kas dod tiesības izmantot uzņēmuma intelektuālo īpašumu, nevar atzīt, pirms sākas periods, kurā klients spēj izlemt par to, kā izmantot licenci un gūt no tās labumu. Piemēram, ja datoru programmatūras licences periods sākas, pirms uzņēmums sniedz (vai citādi dara pieejamu) klientam kodu, kas ļauj klientam nekavējoties izmantot datoru programmatūru, uzņēmums neatzīst ieņēmumus, pirms minētais kods nav piešķirts (vai citādi darīts pieejams).

B62

Nosakot, vai licence sniedz tiesības uz uzņēmuma intelektuālo īpašumu vai tiesības izmantot uzņēmuma intelektuālo īpašumu, uzņēmums neņem vērā šādus faktorus:

a)

laika, ģeogrāfiskā reģiona vai izmantošanas ierobežojumus – minētie ierobežojumi nosaka apsolītās licences iezīmes, nevis to, vai uzņēmums izpilda savu izpildes pienākumu konkrētā brīdī vai laika gaitā;

b)

uzņēmuma sniegtās garantijas par to, ka tam ir derīgs patents uz intelektuālo īpašumu un ka tas minēto patentu aizstāvēs no neatļautas izmantošanas – apsolījums aizstāvēt patenta tiesības nav izpildes pienākums, jo ar patenta aizstāvēšanas darbībām tiek aizsargāta uzņēmuma intelektuālā īpašuma aktīvu vērtība un nodrošināta klienta pārliecība, ka nodotā licence atbilst līgumā apsolītās licences specifikācijai.

Uz pārdošanu vai izmantošanu balstīta autoratlīdzība (atlīdzība)

B63

Neatkarīgi no 56.–59. punktā minētajām prasībām uzņēmums ieņēmumus attiecībā uz autoratlīdzību (atlīdzību), kas balstīta uz pārdošanu vai izmantošanu un kas apsolīta apmaiņā pret intelektuālā īpašuma licenci atzīst tikai tad, kad (vai tiklīdz) notiek nesenākais no šādiem notikumiem:

a)

notiek turpmāka pārdošana vai izmantošana un

b)

ir īstenots (vai daļēji īstenots) izpildes pienākums, kuram ir iedalīta visa uz pārdošanu vai izmantošanu balstītā autoratlīdzība (atlīdzība) vai daļa no tās.

B63A

Prasības par B63. punktā minēto autoratlīdzību (atlīdzību), kas balstīta uz pārdošanu vai izmantošanu, piemēro, kad autoratlīdzība (atlīdzība) attiecas vienīgi uz intelektuālā īpašuma licenci vai kad intelektuālā īpašuma licence ir dominējošā pozīcija, uz ko attiecas autoratlīdzība (atlīdzība) (piemēram, intelektuālā īpašuma licence var būt dominējošā pozīcija, uz ko attiecas autoratlīdzība (atlīdzība), kad uzņēmums var pamatoti sagaidīt, ka klients uz licenci attiecinātu ievērojami lielāku vērtību nekā uz pārējām precēm vai pakalpojumiem, uz kuriem attiecas autoratlīdzība (atlīdzība)).

B63B

Kad B63A punktā minētās prasības ir izpildītas, ieņēmumus no autoratlīdzības (atlīdzības), kas balstītas uz pārdošanu vai izmantošanu, atzīst pilnā apmērā saskaņā ar B63. punktu. Kad B63A punktā minētās prasības netiek izpildītas, 50.–59. punkta prasības par mainīgo atlīdzību attiecas uz autoratlīdzību (atlīdzību), kas balstīta uz pārdošanu vai izmantošanu.

C papildinājumā C2., C5. un C7. punkts ir grozīts, bet C1B, C7A un C8A punkts ir pievienots papildus. C3. un C6. punkts nav grozīts; tie šeit ir iekļauti uzskatāmības labad.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

[…]

C1B

Ar skaidrojumiem par 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”, kas izdoti 2016. gada aprīlī, tika grozīts 26., 27., 29., B1., B34.–B38., B52.–B53., B58., C2., C5. un C7. punkts, dzēsts B57. punkts un papildus pievienots B34A, B35A, B35B, B37A, B59A, B63A, B63B, C7A un C8A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai pēc tam. Ir atļauta arī agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda.

PĀREJA

C2

Pārejas prasību vajadzībām C3.–C8A punktā:

a)

sākotnējās piemērošanas datums ir ziņošanas perioda datums, kurā uzņēmums pirmo reizi piemēro šo standartu, un

b)

pabeigts līgums ir līgums, kura vajadzībām uzņēmums ir nodevis visas preces vai pakalpojumus, kas identificēti saskaņā ar 11. SGS “Būvlīgumi”, 18. SGS “Ieņēmumi” un saistīto interpretāciju.

C3

Uzņēmums piemēro šo standartu, izmantojot vienu no šādām divām metodēm:

a)

retrospektīvi katram iepriekšējam pārskata periodam, kas atspoguļots saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”, ņemot vērā C5. punktā minētos paņēmienus; vai

b)

retrospektīvi ar kumulatīvu ietekmi, sākotnēji piemērojot šo standartu, kas atzīts sākotnējās piemērošanas dienā saskaņā ar C7.–C8. punktu.

[…]

C5

Uzņēmums var izmantot vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem praktiskajiem paņēmieniem, kad tas saskaņā ar C3. punkta a) apakšpunktu šo standartu retrospektīvi piemēro attiecībā uz:

a)

pabeigtiem līgumiem, uzņēmumam nav nepieciešams no jauna formulēt līgumus, kas:

i)

sākas un beidzas viena un tā paša gada pārskata perioda ietvaros; vai

ii)

ir pabeigti līgumi agrākā atspoguļotā perioda sākumā.

b)

attiecībā uz pabeigtiem līgumiem, kuros runa ir par mainīgu atlīdzību, uzņēmums var izmantot darījuma cenu datumā, kad līgums tika pabeigts, tā vietā, lai aplēstu mainīgās atlīdzības summas salīdzināmajos pārskata periodos;

c)

attiecībā uz līgumiem, kas tika grozīti pirms agrākā atspoguļotā perioda sākuma, uzņēmumam nav nepieciešams retrospektīvi no jauna formulēt līgumu attiecībā uz šiem līguma grozījumiem saskaņā ar 20.–21. punktu. Tā vietā uzņēmums atspoguļo ietekmi kopumā, kāda ir visiem grozījumiem, kas notiek pirms agrākā atspoguļotā perioda sākuma, kad:

i)

tas identificē izpildītos un neizpildītos izpildes pienākumus;

ii)

tas nosaka darījuma cenu; un

iii)

darījuma cenu attiecina uz izpildītajiem un neizpildītajiem izpildes pienākumiem.

d)

attiecībā uz visiem pārskata periodiem, kas atspoguļoti pirms sākotnējās piemērošanas datuma, uzņēmumam nav nepieciešams atklāt darījuma cenas summu, kas attiecināta uz atlikušajiem izpildes pienākumiem un sniegt paskaidrojumu par to, kad uzņēmums plāno minēto summu atzīt kā ieņēmumus (sk. 120. punktu).

C6

Attiecībā uz jebkuru no C5. punktā minētajiem praktiskajiem paņēmieniem, kurus izmanto uzņēmums, uzņēmums šādu paņēmienu piemēro konsekventi visiem līgumiem visos pārskata periodos, par kuriem tas sniedzis pārskatu. Turklāt uzņēmums atklāj visu šādu informāciju:

a)

izmantotos apsvērumus un

b)

pēc iespējas lielākā apjomā kvalitatīvu novērtējumu par aplēsto ietekmi, ko rada katra minētā apsvēruma piemērošana.

C7

Ja uzņēmums izvēlas šo standartu piemērot retrospektīvi saskaņā ar C3. punkta b) apakšpunktu, uzņēmums atzīst kumulatīvo ietekmi, ko rada šā standarta sākotnēja piemērošana korekcijas veidā attiecībā uz nesadalītās peļņas sākumatlikumu (vai attiecīgi citu pašu kapitāla komponentu) gada pārskata periodā, kurā iekrīt sākotnējās piemērošanas datums. Saskaņā ar šo pārejas metodi uzņēmums var izvēlēties šo standartu piemērot retrospektīvi tikai līgumiem, kas sākotnējās piemērošanas datumā (piemēram, 2018. gada 1. janvārī, ja uzņēmuma pārskata periods beidzas 31. decembrī) nav pabeigti līgumi.

C7A

Uzņēmums, kas šo standartu piemēro retrospektīvi saskaņā ar C3. punkta b) apakšpunktu, var izmantot arī praktisko paņēmienu, kas aprakstīts C5. punkta c) apakšpunktā:

a)

attiecībā uz visiem līguma pārveidojumiem, kas notiek pirms agrākā atspoguļotā perioda sākuma; vai

b)

attiecībā uz visiem līguma pārveidojumiem, kas notiek pirms sākotnējās piemērošanas datuma.

Ja uzņēmums izmanto šo praktisko paņēmienu, uzņēmums paņēmienu piemēro konsekventi visiem līgumiem un atklāj informāciju, kas paredzēta C6. punktā.

[…]

C8A

Uzņēmums “Skaidrojumus par 15. SFPS” (sk. C1B punktu) piemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS. Retrospektīvi piemērojot grozījumus, uzņēmums tos piemēro tā, it kā tie 15. SFPS tekstā būtu bijuši iekļauti sākotnējās piemērošanas dienā. Līdz ar to uzņēmums nepiemēro pārskata periodu vai līgumu grozījumus, attiecībā uz kuriem nepiemēro 15. SFPS prasības (saskaņā ar C2.–C8. punktu). Piemēram, ja uzņēmums saskaņā ar C3. punkta b) apakšpunktu piemēro 15. SFPS vienīgi līgumiem, kas sākotnējās piemērošanas dienā nav pabeigti līgumi, uzņēmums 15. SFPS sākotnējās piemērošanas dienā neveic pabeigto līgumu pārformulēšanu, lai tajos ņemtu vērā šo grozījumu ietekmi.
Top