22.4.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 107/1

(1)

Darba ņēmēju pārvietošanās brīvība ir Savienības pilsoņu pamatbrīvība, kas kā viens no iekšējā tirgus balstiem ir nostiprināta Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 45. pantā. Tās īstenošana ir precizēta ar Savienības tiesību aktiem, kuru mērķis ir garantēt Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem piešķirto tiesību pilnīgu īstenošanu.

(2)

Darba ņēmēju pārvietošanās brīvība ir viens no būtiskiem elementiem integrētāka Savienības darba tirgus izveidē, tostarp pārrobežu reģionos, kas ļauj lielāku darba ņēmēju mobilitāti, tādējādi palielinot daudzveidību un sekmējot no darba tirgus izslēgtu personu sociālo iekļaušanu un integrāciju visā Savienībā. Šī brīvība palīdz atrast darba ņēmējus ar prasmēm, kas ir labāk piemērotas brīvajām darbvietām, un novērst nepilnības darba tirgū.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 492/2011 (4) ir noteikti mehānismi informācijas apkopošanai un izplatīšanai, kā arī apmaiņai, un Komisijas Īstenošanas lēmumā 2012/733/ES (5) ir paredzēti Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla (EURES tīkls) darbības noteikumi saskaņā ar minēto regulu. Minētais tiesiskais regulējums ir jāpārskata, lai atspoguļotu jaunus mobilitātes veidus, stingrākas prasības taisnīgas mobilitātes jomā, to tehnoloģiju izmaiņas, kuras izmanto datu apmaiņā par brīvām darbvietām, dažādus darbā pieņemšanas kanālus, kurus izmanto darba ņēmēji un darba devēji, un citu darba tirgus starpnieku pieaugošo nozīmi līdzās valsts nodarbinātības dienestiem (VND) darbā pieņemšanas pakalpojumu sniegšanā.

(4)

Lai palīdzētu darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas tiesības strādāt citā dalībvalstī, efektīvi īstenot minētās tiesības, saskaņā ar šo regulu palīdzība ir pieejama visiem Savienības pilsoņiem, kuriem saskaņā ar LESD 45. pantu ir tiesības pieņemt un strādāt darbu kā darba ņēmējiem, un viņu ģimenes locekļiem. Dalībvalstīm ikvienam trešās valsts valstspiederīgajam, uz kuru saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem attiecas vienlīdzīgas attieksmes princips, būtu jānodrošina tāda pati piekļuve minētajai jomai kā savas valsts valstspiederīgajiem. Šī regula neskar noteikumus par trešo valstu valstspiederīgo piekļuvi valstu darba tirgiem, kā izklāstīts attiecīgos Savienības un valsts tiesību aktos.

(5)

Augošā savstarpējā atkarība starp darba tirgiem prasa stiprināt sadarbību starp nodarbinātības dienestiem, tostarp pārrobežu reģionos, lai nodrošinātu pārvietošanās brīvību visiem darba ņēmējiem, izmantojot taisnīgu brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti Savienībā un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un valsts tiesību aktiem un praksi, ievērojot LESD 46. panta a) punktu. Tādēļ starp Komisiju un dalībvalstīm būtu jāizveido sistēma sadarbībai attiecībā uz darbaspēka mobilitāti Savienībā. Minētajā sistēmā būtu jāapvieno brīvās darbvietas visā Savienībā un iespēja pieteikties uz minētajām brīvajām darbvietām, jānosaka kārtība, kā saistītus atbalsta pakalpojumus var saņemt darba ņēmēji un darba devēji, un jānodrošina kopīga pieeja tās informācijas apmaiņai, kas nepieciešama šādas sadarbības atvieglošanai.

(6)

Eiropas Savienības Tiesa (Tiesa) uzskatīja, ka “darba ņēmēja” jēdzienam LESD 45. pantā ir jāpiešķir Savienības mēroga nozīme un ka tas jādefinē saskaņā ar objektīviem kritērijiem, kas darba tiesiskās attiecības raksturo, ņemot vērā attiecīgo personu tiesības un pienākumus. Lai personu uzskatītu par darba ņēmēju, tai jāveic reāla un faktiska darbība – izņemot darbības, kuru mērogs ir tik neliels, ka tās uzskatāmas par pilnīgi marginālām un pakārtotām. Uzskatīja, ka darba tiesisko attiecību būtiska pazīme ir tāda, ka persona konkrētā laikposmā sniedz pakalpojumus citai personai un tās vadībā, par to saņemot atalgojumu (6). Uzskatīja, ka “darba ņēmēja” jēdziens konkrētos apstākļos ietver arī personas, kuras ir mācekļi (7) vai kuras stažējas (8).

(7)

Tiesa ir konsekventi uzsvērusi, ka darba ņēmēju pārvietošanās brīvība ir viens no Savienības pamatprincipiem un ka tādēļ noteikumiem, ar ko nosaka minēto brīvību, ir jābūt plaši interpretējamiem (9). Tiesa uzskatīja, ka LESD 45. pantā minētā darba ņēmēju pārvietošanās brīvība ietver arī konkrētas tiesības dalībvalstu valstspiederīgajiem, kas Savienībā pārvietojas darba meklēšanas nolūkā (10). Tāpēc “darba ņēmēja” jēdziens šajā regulā būtu jāsaprot tā, ka tas attiecas arī uz darba meklētājiem – neatkarīgi no tā, vai viņi tobrīd ir stājušies darba tiesiskajās attiecībās.

(8)

Lai veicinātu darbaspēka mobilitāti Savienībā, Eiropadome Izaugsmes un nodarbinātības paktā lūdza izpētīt to, kā paplašināt EURES tīklu, lai tajā būtu iekļauta arī māceklība un stažēšanās. Šī regula būtu jāattiecina uz māceklību un stažēšanos – ar noteikumu, ka sekmīgie pieteikuma iesniedzēji stājas darba tiesiskajās attiecībās. Dalībvalstīm būtu jāspēj konkrētām māceklības un stažēšanās kategorijām nepiemērot noteikumu par informācijas apkopošanu un izplatīšanu, lai nodrošinātu savu izglītības sistēmu saskaņotību un darbību un lai ņemtu vērā to, ka tām ir jāizstrādā savi aktīvas darba tirgus politikas pasākumi, pamatojoties uz to darba ņēmēju vajadzībām, kuriem minētie pasākumi ir paredzēti. Būtu jāņem vērā Padomes 2014. gada 10. marta Ieteikums par stažēšanās kvalitātes sistēmu (11), lai uzlabotu stažēšanās kvalitāti, jo īpaši attiecībā uz mācību un apmācību saturu un darba apstākļiem nolūkā sekmēt pāreju no mācībām, bezdarba vai ekonomiski neaktīva perioda uz darbu. Saskaņā ar minēto ieteikumu būtu jāievēro stažieru tiesības un darba apstākļi saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem.

(9)

Informāciju par māceklības un stažēšanās piedāvājumiem, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, var papildināt ar Komisijas vai citu dalībnieku izstrādātiem tīmeklī publicētiem rīkiem un pakalpojumiem, tādējādi ļaujot darba devējiem tieši dalīties ar darba ņēmēju iespējām attiecībā uz māceklību un stažēšanos visā Savienībā.

(10)

EURES kopš tā izveides 1994. gadā ir bijis tīkls sadarbībai starp Komisiju un VND – ar mērķi, izmantojot kontaktu tīklu un Eiropas darbvietu mobilitātes portālā (EURES portāls) pieejamos tiešsaistes pakalpojumu rīkus, sniegt darba ņēmējiem un darba devējiem informāciju, konsultēt tos un palīdzēt tiem ar darbā pieņemšanu vai iekārtošanu, kā arī palīdzēt jebkuram Savienības pilsonim, kas vēlas gūt labumu no darba ņēmēju pārvietošanās brīvības principa īstenošanas. Ir nepieciešama saskaņotāka informācijas apkopošana un izplatīšana, atbalsta pakalpojumi un informācijas apmaiņa par darbaspēka mobilitāti Savienībā. EURES tīkls attiecīgi būtu jāatjauno un jāreorganizē kā daļa no pārskatītā tiesiskā regulējuma, lai to stiprinātu. Būtu jānosaka uzdevumi un pienākumi dažādajām EURES tīkla darbībā iesaistītajām organizācijām.

(11)

EURES tīkla struktūra būtu jāveido pietiekami elastīgi, lai pielāgotos mainīgajām darbā pieņemšanas pakalpojumu tirgus tendencēm. Dažādu nodarbinātības dienestu rašanās liecina par to, ka Komisijai un dalībvalstīm ir jāveic saskaņoti pasākumi, lai paplašinātu EURES tīklu kā galveno Savienības mēroga rīku, ar mērķi sniegt darbā pieņemšanas pakalpojumus Savienībā. Plašāka līdzdalība EURES tīklā sniegtu sociālas, saimnieciskas un finansiālas priekšrocības un varētu arī veicināt inovatīvu mācību un sadarbības formu izveidi, tostarp brīvo darbvietu un atbalsta pakalpojumu kvalitātes standartus, valsts, reģionālajā, vietējā un pārrobežu līmenī.

(12)

EURES tīkla paplašināšana jauniem dalībniekiem uzlabotu pakalpojumu sniegšanas efektivitāti, atvieglojot partnerattiecību veidošanu un veicinot papildināmību un kvalitāti, un palielinātu EURES tīkla tirgus daļu, ciktāl jauni dalībnieki darītu pieejamas brīvas darbvietas, darba pieteikumus un dzīvesgājuma aprakstus (CV), un piedāvātu atbalsta pakalpojumus darba ņēmējiem un darba devējiem.

(13)

Jebkurai organizācijai, tostarp publiskā, privātā vai trešā sektora nodarbinātības dienestiem, kas uzņemas ievērot visus kritērijus un pildīt visu to uzdevumu klāstu, kuri minēti šajā regulā, vajadzētu būt iespējai kļūt par EURES dalībnieku.

(14)

Dažas organizācijas nespētu pildīt visus tos uzdevumus, kas saskaņā ar šo regulu ir jāpilda EURES dalībniekiem, bet tām ir nozīmīgs iespējamais ieguldījums EURES tīklā. Tādēļ ir lietderīgi izņēmuma kārtā sniegt tām iespēju kļūt par EURES partneriem. Šāds izņēmums būtu jāpiešķir tikai pamatotos gadījumos, un to varētu pamatot ar pieteikuma iesniedzēja nelielo apjomu, tā ierobežotajiem finansiālajiem līdzekļiem vai tāpēc, ka tas parasti nepilda visus prasītos uzdevumus, vai arī tāpēc, ka tā ir bezpeļņas organizācija.

(15)

Starpvalstu un pārrobežu sadarbību un atbalsta sniegšanu visiem EURES dalībniekiem un partneriem, kuri darbojas dalībvalstīs, veicinātu Savienības līmenī izveidota struktūra (“Eiropas Koordinācijas birojs”). Eiropas Koordinācijas birojam būtu jānodrošina vienota informācija, rīki un norādījumi, apmācības pasākumi, kas izstrādāti kopā ar dalībvalstīm, un palīdzības dienesta funkcija. Apmācības pasākumiem un palīdzības dienesta funkcijai būtu jo īpaši jāpalīdz darbiniekiem, kas darbojas EURES tīklā iesaistītajās organizācijās un kas ir eksperti, lai nodrošinātu pasākumus darba piemeklēšanas, darbā iekārtošanas un darbā pieņemšanas jomā, kā arī sniegtu informāciju, norādījumus un atbalstu darba ņēmējiem, darba devējiem un organizācijām, kas ir ieinteresēti valsts un pārrobežu mobilitātes jautājumos un ir tiešā saziņā ar attiecīgajām mērķa grupām minētajā nolūkā. Eiropas Koordinācijas birojam vajadzētu būt atbildīgam arī par EURES portāla un kopīgas IT platformas darbību un pilnveidi. Lai vadītu šo darbu, apspriežoties ar dalībvalstīm, būtu jāizstrādā daudzgadu darba programmas.

(16)

Dalībvalstīm būtu jāizveido valsts koordinācijas biroji (VKB), lai nodrošinātu pieejamo datu nosūtīšanu EURES portālam un sniegtu vispārēju atbalstu un palīdzību visiem EURES dalībniekiem un partneriem savā teritorijā, tostarp attiecībā uz to, kā izskatīt sūdzības un risināt ar brīvajām darbvietām saistītās problēmas, vajadzības gadījumā sadarbībā ar citām atbilstīgām publiskām iestādēm, piemēram, darba inspekcijām. Dalībvalstīm būtu jāatbalsta sadarbība ar kolēģiem citās dalībvalstīs, arī pārrobežu līmenī, un ar Eiropas Koordinācijas biroju. VKB būtu arī jāuzdod pārbaudīt atbilstības jautājumus attiecībā uz datu faktiskās un tehniskās kvalitātes un datu aizsardzības standartiem. Lai atvieglotu saziņu ar Eiropas Koordinācijas biroju un palīdzētu VKB sekmēt visu EURES dalībnieku un partneru atbilstību minētajiem standartiem savā teritorijā, VKB būtu jānodrošina koordinēta datu pārsūtīšana EURES portālam, izmantojot vienotu saskaņotu kanālu, vajadzības gadījumā izmantojot esošās valsts IT platformas. Lai laikus sniegtu kvalitatīvu pakalpojumu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to VKB ir pietiekams skaits apmācītu darbinieku un pietiekams daudzums citu resursu, kas vajadzīgi, lai tie varētu pildīt savus uzdevumus, kuri noteikti šajā regulā.

(17)

Sociālo partneru līdzdalība EURES tīklā jo īpaši dod ieguldījumu mobilitātes šķēršļu analīzē Savienībā, kā arī veicina taisnīgu brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti Savienībā, tostarp pārrobežu reģionos. Sociālo partneru pārstāvjiem Savienības līmenī attiecīgi vajadzētu spēt apmeklēt saskaņā ar šo regulu izveidotās Koordinācijas grupas sanāksmes un īstenot regulāru dialogu ar Eiropas Koordinācijas biroju, turpretī valsts darba devēju organizācijām un arodbiedrībām vajadzētu sadarboties ar EURES tīklu, ko veicina VKB, izmantojot regulāru dialogu ar sociālajiem partneriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi. Sociālajiem partneriem vajadzētu spēt pieteikties, lai kļūtu par EURES dalībnieku vai partneri pēc šīs regulas atbilstīgo pienākumu izpildes.

(18)

Ņemot vērā to īpašo statusu, VND par EURES dalībniekiem būtu jānorīko dalībvalstīm, nepiemērojot uzņemšanas procedūru. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka VND atbilst kopīgajiem minimālajiem kritērijiem, kas izklāstīti I pielikumā (kopīgie minimālie kritēriji), un šajā regulā paredzētajiem pienākumiem. Turklāt dalībvalstis spēj deleģēt saviem VND vispārējus uzdevumus vai darbības, kas saistītas ar darba organizēšanu saskaņā ar šo regulu, tostarp valsts sistēmu izstrādi un vadību EURES dalībnieku un partneru uzņemšanai. Lai izpildītu šajā regulā paredzētos pienākumus, katram VND vajadzētu būt pietiekamai kapacitātei, tehniskajam atbalstam, finanšu resursiem un cilvēkresursiem.

(19)

Saskaņā ar savu kompetenci attiecībā uz darba tirgu organizēšanu dalībvalstīm savā teritorijā būtu jāatbild par organizāciju kā EURES dalībnieku un partneru uzņemšanu. Attiecībā uz šādu uzņemšanu būtu jāievēro kopīgi minimālie kritēriji un ierobežots uzņemšanas pamatnoteikumu kopums, lai nodrošinātu pārredzamību un vienlīdzīgas iespējas pievienoties EURES tīklam, vienlaikus nodrošinot elastīgumu, kas vajadzīgs, lai tiktu ņemti vērā dažādi VND un citu darba tirgus dalībnieku sadarbības modeļi un veidi dalībvalstīs. Dalībvalstīm būtu jāspēj atsaukt šādu uzņemšanu gadījumos, kad organizācija vairs neatbilst piemērojamajiem kritērijiem vai prasībām, uz kuru pamata tā tika uzņemta.

(20)

Kopīgie minimālie kritēriji kļūšanai par EURES dalībnieku vai partneri ir paredzēti tādēļ, lai nodrošinātu atbilstību kvalitātes standartu minimumam. Tāpēc uzņemšanas pieteikumi būtu jāvērtē vismaz saskaņā ar kopīgajiem minimālajiem kritērijiem.

(21)

Viens no EURES tīkla mērķiem ir atbalstīt taisnīgu un brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti Savienībā, un tāpēc kopīgajos minimālajos kritērijos attiecībā uz organizāciju uzņemšanu dalībai EURES tīklā būtu jāietver arī prasība, ka šīs organizācijas apņemas pilnībā ievērot piemērojamos darba standartus un juridiskās prasības, tostarp diskriminācijas aizlieguma principu. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāspēj noraidīt vai atsaukt to organizāciju uzņemšanu, kuras pārkāpj darba standartus vai juridiskās prasības, jo īpaši attiecībā uz atalgojumu un darba apstākļiem. Gadījumā, ja uzņemšanu noraida vai atsauc, pamatojoties uz neatbilstību minētajiem standartiem vai prasībām, attiecīgajam VKB būtu jāinformē Eiropas Koordinācijas birojs, kuram pēc tam būtu jāpārsūta informācija pārējiem VKB. VKB var atbilstīgi rīkoties attiecībā uz organizācijām, kas darbojas to teritorijā saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem un praksi.

(22)

Dalībvalstīm būtu jāpārrauga EURES tīklā uzņemto organizāciju darbības, lai nodrošinātu, ka organizācijas pareizi piemēro šīs regulas noteikumus. Dalībvalstīm būtu jāveic piemēroti pasākumi, ar ko garantē optimālu atbilstību. Pārraudzībai galvenokārt būtu jābalstās uz datiem, ko minētās organizācijas sniegušas attiecīgajiem VKB saskaņā ar šo regulu, taču attiecīgos gadījumos tā var ietvert arī pārbaudes un revīzijas pasākumus, piemēram, izlases veida pārbaudes. Tai būtu jāaptver arī pārraudzība attiecībā uz atbilstību piemērojamajām pieejamības prasībām.

(23)

Būtu jāizveido koordinācijas grupa, kuras uzdevums būtu koordinēt EURES tīkla darbības un funkcionēšanu. Tam būtu jākalpo par platformu informācijas un paraugprakses apmaiņai, jo īpaši attiecībā uz atbilstīgas informācijas un norādījumu izstrādi un izplatīšanu EURES tīklā darba ņēmējiem, tostarp pārrobežu darba ņēmējiem, un darba devējiem. Ar to būtu arī jāapspriežas paraugu, tehnisko standartu un formātu izstrādes procesa laikā, kā arī jautājumā par kopīgu detalizētu specifikāciju noteikšanu attiecībā uz datu vākšanu un analīzi. Sociālajiem partneriem vajadzētu būt iespējai apmeklēt Koordinācijas grupas diskusijas, jo īpaši par šajā regulā minēto pakalpojumu un darbību stratēģisko plānošanu, izstrādi, īstenošanu, pārraudzību un izvērtēšanu. Lai EURES tīkla darbā panāktu sinerģijas ar VND tīkla, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 573/2014/ES (12), darbu, Koordinācijas grupai būtu jāsadarbojas ar VND tīkla valdi. Šāda sadarbība varētu ietvert paraugprakses apmaiņu un valdes informēšanu par EURES tīkla pašreizējām un plānotajām darbībām.

(24)

EURES pakalpojumu zīme, kā arī tam raksturīgais logotips Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā ir reģistrēti kā Eiropas Savienības preču zīme. Tikai Eiropas Koordinācijas birojs ir pilnvarots piešķirt trešām personām atļauju izmantot EURES logotipu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 (13). Par to Eiropas Koordinācijas birojam būtu atbilstīgi jāinformē attiecīgās organizācijas.

(25)

Lai paziņotu darba ņēmējiem un darba devējiem ticamu un aktuālu informāciju par dažādiem darbaspēka mobilitātes un sociālās aizsardzības aspektiem Savienībā, EURES tīklam būtu jāsadarbojas ar citām iestādēm, dienestiem un Savienības tīkliem, ar kuriem atvieglo mobilitāti un informē Savienības pilsoņus par Savienības tiesību aktos paredzētajām tiesībām, piemēram, Līdztiesības atbalsta valsts struktūru Eiropas tīklu (Equinet), portālu “Tava Eiropa”, Eiropas jaunatnes portālu un SOLVIT, pārrobežu sadarbībā strādājošām organizācijām, organizācijām, kuras ir atbildīgas par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, un iestādēm, kuras ir atbildīgas par vienlīdzīgas attieksmes pret darba ņēmējiem veicināšanu, analīzi, uzraudzību un atbalstīšanu un kuras ir norīkotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/54/ES (14). Lai nodrošinātu sinerģijas, EURES tīklam būtu jāsadarbojas arī ar attiecīgajām struktūrām, kas īsteno sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju.

(26)

Darba ņēmēju tiesību uz pārvietošanās brīvību izmantošanu atvieglinātu tādu instrumentu izstrāde, ar ko veicina informācijas apkopošanu un izplatīšanu, lai panāktu, ka darba tirgus ir pilnībā pieejams gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. Tāpēc Komisijai būtu jāpilnveido un jāvada kopīga IT platforma Savienības līmenī. Minēto tiesību nodrošināšana nozīmē, ka darba ņēmējiem tiek dota iespēja piekļūt nodarbinātības iespējām visā Savienībā.

(27)

Digitālai izmantošanai darba pieteikumus un CV datus var izteikt kā darba meklētāju profilus.

(28)

Kopīgajai IT platformai, kurā apvieno brīvās darbvietas un iespēju pieteikties uz šīm brīvajām darbvietām, vienlaicīgi ļaujot darba ņēmējiem un darba devējiem automātiski piemeklēt datus ar dažādu kritēriju un līmeņu palīdzību, būtu jāveicina līdzsvars Savienības darba tirgū, tādējādi palīdzot palielināt nodarbinātības līmeni Savienībā.

(29)

Lai veicinātu darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, visas brīvās darbvietas, kas ir publiski pieejamas ar VND un citu EURES dalībnieku starpniecību vai attiecīgā gadījumā EURES partneriem, būtu jāpublicē EURES portālā. Tomēr konkrētos apstākļos un lai nodrošinātu, ka EURES portālā tiek iekļauta tikai tāda informācija, kas ir būtiska saistībā ar mobilitāti Savienībā, dalībvalstīm vajadzētu atļaut nodrošināt darba devējiem iespēju EURES portālā nepublicēt informāciju par brīvu darbvietu, ja darba devējs ir objektīvi izvērtējis ar attiecīgo darbvietu saistītās prasības, proti, konkrētas prasmes un zināšanas, kas vajadzīgas, lai pienācīgi veiktu darba uzdevumus, – tādējādi darba devējs minēto iemeslu dēļ vien pamato to, ka nepublicē informāciju par brīvo darbvietu.

(30)

Darba ņēmējiem būtu jāspēj katrā laikā atsaukt savu piekrišanu un pieprasīt dzēst vai grozīt jebkurus vai visus datus, kuri darīti pieejami. Darba ņēmējiem būtu jāspēj izvēlēties no vairākiem risinājumiem, kā ierobežot piekļuvi saviem datiem vai to konkrētām daļām.

(31)

Juridiskā atbildība par kopīgajā IT platformā izvietotās informācijas faktisko un tehnisko kvalitāti, jo īpaši attiecībā uz datiem par brīvajām darbvietām, gulstas uz tās organizācijas pleciem, kura šo informāciju darījusi pieejamu saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem un dalībvalstu noteiktajiem standartiem. Eiropas Koordinācijas birojam būtu jāveicina sadarbība, lai konstatētu jebkādu krāpšanu vai ļaunprātīgu izmantošanu saistībā uz informācijas apmaiņu Savienības līmenī. Visām iesaistītajām pusēm būtu jānodrošina datu kvalitāte.

(32)

Lai EURES dalībnieku un partneru personāls, piemēram, par lietām atbildīgie darbinieki, spētu ātri un pienācīgi veikt izpētes un piemeklēšanas darbības, ir svarīgi, ka minētajās organizācijās nav nekādu tehnisku šķēršļu, kas kavē izmantot EURES portālā publiski pieejamos datus – tā, lai šādus datus var apstrādāt kā daļu no piedāvātajiem darbā pieņemšanas un iekārtošanas pakalpojumiem.

(33)

Komisija izstrādā Eiropas prasmju/kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikāciju (“Eiropas klasifikācija”). Eiropas klasifikācija ir profesiju, prasmju, kompetenču un kvalifikāciju standarta terminoloģija, kuras mērķis ir atvieglot darba pieteikumu iesniegšanu tiešsaistē Savienībā. Ir lietderīgi attīstīt sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm attiecībā uz sadarbspēju un brīvo darbvietu un darba pieteikumu un CV automātisku piemeklēšanu (“automātiska piemeklēšana”), tostarp pārrobežu līmenī, izmantojot kopīgu IT platformu. Šādai sadarbībai būtu jāietver ziņu saskaņošana par prasmju/kompetenču un profesiju sarakstu valstu klasifikācijas sistēmās un Eiropas klasifikācijā. Dalībvalstis būtu pastāvīgi jāinformē par Eiropas klasifikācijas izstrādes gaitu.

(34)

Saistībā ar Eiropas kvalifikāciju sistēmu (EQF) dalībvalstu izstrādātie dati var būt ieguldījums Eiropas klasifikācijā attiecībā uz kvalifikācijām. Paraugprakse un labākā pieredze, kas gūta saistībā ar EQF, var sekmēt tālāku attiecību attīstību starp datu kopumiem saskaņā ar EQF un Eiropas klasifikāciju.

(35)

Uzskaites izveide, lai saskaņotu valsts klasifikācijas sistēmas ar Eiropas klasifikācijas prasmju/kompetenču un profesiju sarakstu vai ja valstis izvēlas aizstāt savas klasifikācijas sistēmas ar Eiropas klasifikāciju, varētu radīt dalībvalstīm izmaksas. Šādas izmaksas dalībvalstīs atšķirtos. Komisijai būtu jāsniedz tehniska un, ja iespējams, finansiāla palīdzība saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem, kas paredzēti attiecīgajiem pieejamajiem finanšu instrumentiem, piemēram, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (15).

(36)

EURES dalībniekiem un attiecīgā gadījumā EURES partneriem būtu jānodrošina piekļuve atbalsta pakalpojumiem visiem darba ņēmējiem un darba devējiem, kas vēršas pēc palīdzības. Attiecībā uz minētajiem pakalpojumiem būtu jāizveido kopīga pieeja, un iespēju robežās būtu jānodrošina, ka darba ņēmējiem un darba devējiem, kuri meklē palīdzību attiecībā uz darbaspēka mobilitāti Savienībā, tiek piemērots vienlīdzīgas attieksmes princips, neraugoties uz viņu atrašanās vietu Savienībā. Tāpēc būtu jānosaka principi un noteikumi attiecībā uz atbalsta pakalpojumu pieejamību atsevišķu dalībvalstu teritorijā.

(37)

Sniedzot pakalpojumus saskaņā ar šo regulu, pret salīdzināmām situācijām nebūtu jāattiecas atšķirīgi, savukārt pret atšķirīgām situācijām nebūtu jāattiecas vienādi, ja vien šādai attieksmei nav objektīva pamatojuma. Šādu pakalpojumu sniegšanā nevajadzētu būt diskriminācijai valstspiederības, dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.

(38)

Darba ņēmēji gūst labumu no plašāka un vispārīgāka palīdzības piedāvājuma attiecībā uz darbaspēka mobilitātes iespējām Savienībā. Ar atbalsta pakalpojumiem palīdzēs samazināt šķēršļus, ar kuriem saskaras darba ņēmēji, īstenojot savas tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un efektīvāk izmantot visas darba iespējas, tādējādi darba ņēmējiem, tostarp no neaizsargāto personu grupām, nodrošinot labākas individuālās nodarbinātības izredzes un variantus. Tādēļ visiem ieinteresētajiem darba ņēmējiem būtu jāspēj piekļūt vispārīgai informācijai par darba iespējām un par dzīves un darba apstākļiem citā dalībvalstī, kā arī pamata atbalstam CV izstrādāšanai. Ieinteresētajiem darba ņēmējiem pēc to pamatota lūguma vajadzētu arī būt iespējai saņemt personalizētāku palīdzību, ņemot vērā valstu praksi. Turpmāka palīdzība darba meklēšanā un citi papildu pakalpojumi varētu ietvert tādus pakalpojumus kā piemērotu brīvo darbvietu atlase, palīdzība darba pieteikumu un CV izstrādē un skaidrojumu iegūšana par konkrētām brīvajām darbvietām citās dalībvalstīs.

(39)

Atbalsta pakalpojumiem būtu jāatvieglo arī piemērota kandidāta atrašana citā dalībvalstī tiem darba devējiem, kas vēlas pieņemt darbā darbiniekus no Savienības. Visiem ieinteresētajiem darba devējiem būtu jāsaņem informācija par īpašiem noteikumiem un faktoriem, kas saistīti ar darbā pieņemšanu no citas dalībvalsts, kā arī jāsaņem pamata atbalsts, lai izstrādātu informāciju par brīvajām darbvietām. Ja ir pamats uzskatīt, ka notiks darbā pieņemšana, ieinteresētajiem darba devējiem vajadzētu arī būt iespējai saņemt personalizētāku palīdzību, ņemot vērā valstu praksi. Turpmāka palīdzība varētu ietvert kandidātu priekšatlasi, kas atvieglo tiešo saziņu starp darba devējiem un kandidātiem, izmantojot konkrētus tiešsaistes rīkus vai pasākumus, piemēram, darba gadatirgi, un administratīvo atbalstu darbā pieņemšanas procesā, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

(40)

Nodrošinot darba ņēmējus un darba devējus ar pamatinformāciju par EURES portālu un EURES tīklu, EURES dalībniekiem un attiecīgā gadījumā EURES partneriem būtu jāizveido efektīva piekļuve atbalsta pakalpojumiem saskaņā ar šo regulu – ne tikai nodrošinot, ka šādi pakalpojumi ir pieejami pēc atsevišķa darba ņēmēja vai darba devēja tieša lūguma, bet arī vajadzības gadījumā pēc savas iniciatīvas sniedzot darba ņēmējiem un darba devējiem informāciju par EURES viņu pirmajā saziņā (“EURES integrēšana”) un proaktīvi piedāvājot palīdzību šajā jomā darbā pieņemšanas procesā.

(41)

Padziļināta darbaspēka pieprasījuma izpratne attiecībā uz profesijām, nozarēm un darba ņēmēju vajadzībām dotu ieguldījumu darba ņēmēju brīvas pārvietošanās tiesību īstenošanā Savienībā. Tāpēc atbalsta pakalpojumos būtu jāietver kvalitatīva palīdzība darba devējiem, jo īpaši MVU. Ciešu darba attiecību starp nodarbinātības dienestiem un darba devējiem mērķis ir palielināt brīvo darbvietu krātuvi, uzlabot darba piemeklēšanu piemērotiem kandidātiem, kā arī uzlabot informāciju par darba tirgu kopumā.

(42)

Atbalsta pakalpojumi darba ņēmējiem ir saistīti ar Savienības tiesību aktos paredzētās darba ņēmēju pārvietošanās brīvības, kas ir viena no pamatbrīvībām, īstenošanu, un tiem vajadzētu būt bezmaksas. Tomēr atbalsta pakalpojumi darba devējiem drīkst būt par maksu saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.

(43)

Lai organizācijām, kas iesniedz pieteikumus uzņemšanai un kas vēlas sniegt informāciju un atbalstu pa tiešsaistes kanāliem, ļautu piedalīties EURES tīklā, tām būtu jādod iespēja šajā regulā minētos atbalsta pakalpojumus sniegt kā e-pakalpojumus. Ņemot vērā to, ka digitālo līdzekļu lietošanas prasmes dalībvalstīs būtiski atšķiras, VND vismaz būtu arī jāspēj atbalsta pakalpojumus vajadzības gadījumā sniegt, izmantojot bezsaistes kanālus. Dalībvalstīm būtu jāveic piemērotas darbības, lai nodrošinātu EURES dalībnieku un partneru sniegtās tiešsaistes informācijas un atbalsta kvalitāti. Tās varētu uzticēt saviem VKB uzdevumu pārraudzīt tiešsaistes informāciju un atbalsta pakalpojumus.

(44)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mobilitātes atvieglošanai pārrobežu reģionos un pakalpojumu sniegšanai pārrobežu darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas dažādu valstu prakses un tiesību sistēmas un kuri saskaras ar konkrētiem administratīviem, juridiskiem vai ar nodokļiem saistītiem šķēršļiem attiecībā uz mobilitāti. Dalībvalstis var izveidot īpašas atbalsta struktūras, piemēram, pārrobežu partnerības, lai atvieglotu tāda veida mobilitāti. Šādām struktūrām EURES tīklā būtu jārisina konkrētas vajadzības saistībā ar informāciju un norādījumiem pārrobežu darba ņēmējiem, kā arī darbā iekārtošanas un darbā pieņemšanas pakalpojumiem un koordinētu sadarbību starp organizācijām, kuras piedalās.

(45)

Ir svarīgi, lai EURES dalībniekiem un partneriem būtu iespēja, sniedzot pakalpojumus pārrobežu darba ņēmējiem, sadarboties ar organizācijām ārpus EURES tīkla, nepiešķirot tiesības vai neuzliekot pienākumus saskaņā ar šo regulu šādām organizācijām.

(46)

Arī tiem Savienības pilsoņiem, kuri meklē nodarbinātības iespējas citās dalībvalstīs, vajadzētu būt pieejamiem aktīviem darba tirgus pasākumiem, ar kuriem katrā dalībvalstī sniedz palīdzību darba meklēšanā. Šai regulai nebūtu jāskar atsevišķu dalībvalstu kompetences noteikt procesuālos noteikumus un piemērot vispārējus ieceļošanas nosacījumus, lai nodrošinātu pieejamo publisko līdzekļu atbilstīgu izmantošanu. Šai regulai nebūtu jāskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (16), un ar to nebūtu jānosaka par pienākumu dalībvalstīm pārnest aktīvus darba tirgus pasākumus uz citas dalībvalsts teritoriju, ja persona jau tajā dzīvo.

(47)

Darba tirgu pārredzamība un atbilstoša piemeklēšanas spēja, tostarp prasmju un kvalifikāciju saskaņošana ar darba tirgus vajadzībām, ir svarīgi darbaspēka mobilitātes priekšnoteikumi Savienībā. Labāku līdzsvaru starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu, veiksmīgāk saskaņojot prasmes un darbvietas, var panākt, izmantojot efektīvu sistēmu Savienības līmenī, kurā notiek informācijas apmaiņa par valsts, reģionālā un nozaru darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu. Šāda sistēma būtu jāizveido starp Komisiju un dalībvalstīm un jāizmanto kā pamats, lai dalībvalstis veidotu praktiskas sadarbības pamatu EURES tīklā. Minētajā informācijas apmaiņā būtu jāņem vērā darbaspēka mobilitātes plūsmas un veidi Savienībā, ko pārrauga Komisija un dalībvalstis.

(48)

Plānošanas periods būtu jānosaka tā, lai tas atbalstītu darbību koordināciju mobilitātes jomā Savienībā. Dalībvalstu valsts darba programmu plānošanā būtu jāņem vērā dati par mobilitātes plūsmām un veidiem, esošo un paredzamo darbaspēka trūkuma un pārpalikuma datu analīze, darbā pieņemšanas prakse un pieredze EURES tīklā. Plānošanā būtu jāietver organizāciju rīcībā esošo resursu un rīku pārskats dalībvalstīs, lai veicinātu darbaspēka mobilitāti Savienībā.

(49)

VKB kopā ar Eiropas Koordinācijas biroju būtu jāizmanto dalībvalstu apmaiņa ar valsts darba programmu projektiem par attiecīgo plānošanas periodu, lai novirzītu EURES tīkla resursus atbilstošām darbībām un projektiem un tādējādi vadītu EURES tīklu kā vairāk uz rezultātiem orientētu rīku, kas atbilst darba ņēmēju un darba devēju vajadzībām saskaņā ar darba tirgus dinamiku. To varētu atbalstīt ar paraugprakses apmaiņu Savienības līmenī, tostarp izmantojot pārskatus par EURES darbību.

(50)

Lai saņemtu atbilstīgu informāciju EURES tīkla darbības rezultātu mērīšanai, ar šo regulu nosaka dalībvalstīs savācamos minimālos datus. Lai Savienības līmenī pārraudzītu EURES tīklu, dalībvalstīm valsts līmenī būtu jāvāc salīdzināmi kvantitatīvi un kvalitatīvi dati. Tādēļ ar šo regulu izveido procedūru satvaru, lai noteiktu vienotas, detalizētas specifikācijas datu vākšanai un analīzei. Ar minētajām specifikācijām būtu jāpalīdz izvērtēt panākto progresu attiecībā uz EURES tīkla mērķiem, kas noteikti saskaņā ar šo regulu, un jābalstās uz VND pastāvošo praksi. Ņemot vērā to, ka darba ņēmējiem un darba devējiem nav ziņošanas pienākumu un ka tādēļ varētu būt grūti iegūt tiešus rezultātus par darbā pieņemšanu un darbā iekārtošanu, organizācijām, kas piedalās EURES tīklā, būtu jāizmanto cita pieejamā informācija, piemēram, apstrādāto un aizpildīto brīvo darbvietu skaits, ja tas var kalpot par ticamu šo rezultātu rādītāju. Minēto organizāciju par lietām atbildīgajiem darbiniekiem regulāri būtu jāziņo par viņu kontaktiem un par viņu izskatītajām lietām, lai nodrošinātu stingru un uzticamu pamatu, uz kā balstīt datu vākšanu.

(51)

Ja šajā regulā paredzētie pasākumi ietver personas datu apstrādi, tie jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (17) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (18), kā arī to valsts īstenošanas pasākumiem. Šajā sakarībā īpaša uzmanība būtu jāpievērš personas datu saglabāšanas jautājumiem.

(52)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2014. gada 3. aprīlī sniedza atzinumu (19).

(53)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā minēts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 6. pantā.

(54)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izstrādāt kopīgu sistēmu sadarbībai starp dalībvalstīm, lai apvienotu brīvās darbvietas un iespēju pieteikties uz šīm brīvajām darbvietām un veicinātu līdzsvara sasniegšanu starp piedāvājumu un pieprasījumu nodarbinātības tirgū, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(55)

Lai veiktu izmaiņas to EURES darbību jomās, attiecībā uz kurām dalībvalstis lūdz datu vākšanu, vai lai jomām, kurās datu vākšana vajadzīga nolūkā ņemt vērā darba tirgū radušās vajadzības, pievienotu citas tādu EURES darbību jomas, kuras uzsāktas valsts līmenī saskaņā ar šo regulu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās ar ekspertiem, tostarp ar dalībvalstu ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(56)

Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus attiecībā uz to tehnisko standartu un formātu īstenošanu, ko piemēro informācijas apkopošanai un izplatīšanai un automātiskai piemeklēšanai, attiecībā uz dalībvalstu starpā notiekošās informācijas apmaiņas modeļiem un procedūrām, kā arī attiecībā uz vienotām, detalizētām specifikācijām datu vākšanai un analīzei un lai pieņemtu Eiropas klasifikācijas prasmju/kompetenču un profesiju sarakstu. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (20).

(57)

Lai izstrādātu EURES tīkla struktūru pārejas laikā un nodrošinātu darba nepārtrauktību ar EURES tīklu, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 492/2011, organizācijām, kas saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2012/733/ES izraudzītas par EURES partneriem vai par EURES asociētajiem partneriem, šīs regulas spēkā stāšanās brīdī būtu jāļauj palikt par EURES dalībniekiem vai partneriem uz pārejas laiku. Ja šādas organizācijas pēc pārejas laika beigām vēlas palikt EURES tīklā, tām, tiklīdz saskaņā ar šo regulu būs izveidota piemērojama sistēma EURES dalībnieku un partneru uzņemšanai, būtu attiecīgi jāiesniedz pieteikums.

(58)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 492/2011 un (ES) Nr. 1296/2013,

a)

EURES tīkla organizēšanu starp Komisiju un dalībvalstīm;

b)

sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm attiecībā uz būtisku pieejamu datu apmaiņu par brīvajām darbvietām, darba pieteikumiem un CV;

c)

dalībvalstu darbību un dalībvalstu savstarpēju darbību, lai sasniegtu līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū nolūkā panākt augsta līmeņa kvalitatīvu nodarbinātību;

d)

EURES tīkla darbību, tostarp sadarbību ar sociālajiem partneriem un citu dalībnieku iesaisti;

e)

ar EURES tīkla darbību saistītiem mobilitātes atbalsta pakalpojumiem darba ņēmējiem un darba devējiem, tādējādi arī veicinot taisnīgu mobilitāti;

f)

EURES tīkla veicināšanu Savienības līmenī ar Komisijas un dalībvalstu veiktiem efektīviem komunikācijas pasākumiem.

1)

“valsts nodarbinātības dienesti” vai “VND” ir tādas dalībvalstu organizācijas kā daļa no attiecīgajām ministrijām, publiskām struktūrām vai sabiedrībām, kuras ir publisko tiesību subjekti un kuras ir atbildīgas par aktīvas darba tirgus politikas īstenošanu un kvalitatīvu nodarbinātības pakalpojumu sniegšanu sabiedrības interesēs;

2)

“nodarbinātības dienesti” ir juridiska persona, kas likumīgi darbojas dalībvalstī un sniedz pakalpojumus darba ņēmējiem, kas meklē darbu, un darba devējiem, kas vēlas pieņemt darbā darba ņēmējus;

3)

“brīva darbvieta” ir nodarbinātības piedāvājums, kas veiksmīgam pieteikuma iesniedzējam ļautu stāties darba tiesiskajās attiecībās, un minēto pieteikuma iesniedzēju iekļautu darba ņēmēju kategorijā LESD 45. panta nolūkā;

4)

“informācijas apkopošana un izplatīšana” ir informācijas par brīvajām darbvietām, darba pieteikumiem un CV apmaiņa un apstrāde;

5)

“kopīga IT platforma” ir IT infrastruktūra un ar to saistītās platformas, kas izstrādātas Savienības līmenī pārredzamības un informācijas apkopošanas un izplatīšanas nolūkā saskaņā ar šo regulu;

6)

“pārrobežu darba ņēmējs” ir darba ņēmējs, kurš strādā algotu darbu dalībvalstī un dzīvo citā dalībvalstī, kurā minētais darba ņēmējs parasti atgriežas katru dienu vai vismaz reizi nedēļā;

7)

“EURES pārrobežu partnerība” ir EURES dalībnieku vai partneru un attiecīgā gadījumā citu ārpus EURES tīkla ieinteresēto personu grupa, kā mērķis ir ilgtermiņa sadarbība reģionālās struktūrās, kura izveidota pārrobežu reģionos starp: nodarbinātības dienestiem reģionālā, vietējā un attiecīgos gadījumos valsts mērogā; sociālajiem partneriem; un attiecīgos gadījumos citām ieinteresētajām personām vismaz no divām dalībvalstīm vai starp dalībvalsti un citu valsti, kas piedalās Savienības instrumentos, kuru mērķis ir EURES tīkla atbalstīšana.

a)

veicināt to tiesību īstenošanu, kas paredzētas LESD 45. pantā un Regulā (ES) Nr. 492/2011;

b)

īstenot koordinētu stratēģiju nodarbinātības jomā un jo īpaši – atbalstot kvalificētu, apmācītu un pielāgoties spējīgu darbaspēku, kā minēts LESD 145. pantā;

c)

uzlabot darba tirgu darbību, kohēziju un integrāciju Savienībā, tostarp pārrobežu līmenī;

d)

taisnīgi un saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem un praksi veicināt brīvprātīgu ģeogrāfisku un profesionālu mobilitāti Savienībā, tostarp pārrobežu reģionos;

e)

atbalstīt pāreju uz darba tirgu, tādējādi veicinot LES 3. pantā minētos sociālos un nodarbinātības mērķus.

a)

Eiropas Koordinācijas birojs, ko izveido Komisijā un kas ir atbildīgs par palīdzību EURES tīklam tā darbību veikšanā;

b)

valsts koordinācijas biroji (VKB), kas ir atbildīgi par šīs regulas piemērošanu attiecīgajā dalībvalstī, ko norīko dalībvalstis un kas var būt to VND;

c)

EURES dalībnieki, proti:

d)

EURES partneri, kas ir organizācijas, kuras saskaņā ar 11. pantu, un jo īpaši ar tā 2. un 4. punktu, vai uz pārejas laiku saskaņā ar 40. pantu ir uzņemtas, lai sniegtu valsts, reģiona vai vietēja līmeņa, tostarp pārrobežu, atbalstu, sniedzot informācijas apkopošanas un izplatīšanas vai atbalsta pakalpojumus darba ņēmējiem un darba devējiem.

a)

noteikt saskaņotu sistēmu un veikt horizontālā atbalsta darbības EURES tīklam, tostarp:

b)

analizēt ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti, ņemot vērā atšķirīgās situācijas dalībvalstīs;

c)

izstrādāt atbilstošu struktūru sadarbībai un informācijas apkopošanai un izplatīšanai Savienībā attiecībā uz māceklību un stažēšanos saskaņā ar šo regulu.

a)

ar EURES tīklu saistītā darba organizēšanu dalībvalstī, tostarp nodrošinot koordinētu informācijas pārsūtīšanu EURES portālam par brīvajām darbvietām, darba pieteikumiem un CV saskaņā ar 17. pantu, izmantojot vienotu saskaņotu kanālu;

b)

sadarbību ar Komisiju un dalībvalstīm informācijas apkopošanas un izplatīšanas jomā saskaņā ar III nodaļu;

c)

jebkādas pieejamas informācijas sniegšanu Eiropas Koordinācijas birojam par neatbilstībām starp paziņoto brīvo darbvietu skaitu un kopējo brīvo darbvietu skaitu valsts līmenī;

d)

darbību koordinēšanu attiecīgajā dalībvalstī un kopā ar citām dalībvalstīm saskaņā ar V nodaļu.

a)

ar nolūku publicēt, jo īpaši EURES portālā, – jaunākās informācijas vākšanu un pārbaudi par EURES dalībniekiem un partneriem, kuri darbojas VKB valsts teritorijā, par to darbībām, kā arī darba ņēmējiem un darba devējiem sniegto atbalsta pakalpojumu apjomu;

b)

sagatavošanās kursu nodrošināšanu saistībā ar EURES darbību un personāla atlasi līdzdalībai kopējā apmācību programmā un savstarpējos mācību pasākumos;

c)

ar 31. un 32. pantu saistīto datu vākšanu un analīzi.

a)

dzīves un darba apstākļiem, tostarp vispārēju informāciju par sociālo nodrošinājumu un nodokļu maksājumiem;

b)

atbilstīgajām administratīvajām procedūrām attiecībā uz nodarbinātību un noteikumiem, kas piemērojami darba ņēmējiem pēc stāšanās darbā;

c)

valsts tiesisko regulējumu attiecībā uz māceklību un stažēšanos un esošajiem Savienības noteikumiem un instrumentiem;

d)

neskarot 17. panta 2. punkta b) apakšpunktu, piekļuvi profesionālajai izglītībai un apmācībai;

e)

pārrobežu darba ņēmēju stāvokli, īpaši pārrobežu reģionos;

f)

palīdzību pēc darbā pieņemšanas kopumā un informāciju par to, kur šādu palīdzību var saņemt gan tīklā, gan – ja šāda informācija ir pieejama – ārpus EURES tīkla.

a)

papildināt brīvo darbvietu apkopojumu saskaņā ar 17. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

b)

papildināt darba pieteikumu un CV apkopojumu saskaņā ar 17. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

c)

sniegt atbalsta pakalpojumus darba ņēmējiem un darba devējiem saskaņā ar 23. un 24. pantu, 25. panta 1. punktu, 26. pantu un attiecīgā gadījumā 27. pantu.

a)

9. panta 4. punktā minētās informācijas un norādījumu, kas jāpublicē EURES portālā, vākšanā;

b)

informācijas apmaiņā, kā minēts 30. pantā;

c)

plānošanas periodā, kā minēts 31. pantā;

d)

datu vākšanā, kā minēts 32. pantā.

a)

dara pieejamas visas ar VND starpniecību publiski pieejamās brīvās darbvietas, kā arī EURES dalībnieku un attiecīgā gadījumā EURES partneru piedāvātās brīvās darbvietas saskaņā ar 12. panta 3. punktu;

b)

dara pieejamus visus ar VND starpniecību pieejamos darba pieteikumus un CV, kā arī darba pieteikumus un CV, ko piedāvā citi EURES dalībnieki un attiecīgā gadījumā EURES partneri saskaņā ar 12. panta 3. punktu, ja attiecīgie darba ņēmēji ir devuši piekrišanu darīt šo informāciju pieejamu EURES portālā saskaņā ar šā panta 3. punktā minētajiem nosacījumiem.

a)

brīvās darbvietas, kuras, ņemot vērā to veidu vai valsts noteikumus, ir pieejamas tikai konkrētās valsts pilsoņiem;

b)

brīvās darbvietas, kuras ir saistītas ar tādām māceklības un stažēšanās kategorijām, kas ir vērstas galvenokārt uz mācīšanos un ir valsts izglītības sistēmas daļa vai tiek publiski finansētas kā daļa no dalībvalsts aktīvas darba tirgus politikas;

c)

citas brīvās darbvietas, kuras ir daļa no dalībvalsts aktīvas darba tirgus politikas.

a)

sniedz vai ņem vērā vispārīgu informāciju par dzīves un darba apstākļiem galamērķa valstī;

b)

sniedz palīdzību un norādījumus attiecībā uz 9. panta 4. punktā minētās informācijas iegūšanu;

c)

vajadzības gadījumā sniedz palīdzību darba pieteikumu un CV izstrādē, lai nodrošinātu atbilstību 17. panta 8. punktā un 19. panta 6. punktā minētajiem Eiropas tehniskajiem standartiem un formātiem, un šādu darba pieteikumu un CV augšupielādē EURES portālā;

d)

attiecīgā gadījumā apsver iespējamu darbā iekārtošanu Savienībā kā daļu no individuāla rīcības plāna vai atbalsta individuāla mobilitātes rīcības plāna izstrādi kā līdzekli, ar ko panākt darbā iekārtošanu Savienībā;

e)

attiecīgā gadījumā nosūta darba ņēmēju pie cita EURES dalībnieka vai partnera.

a)

sniedz informāciju par konkrētiem noteikumiem, kas attiecas uz pieņemšanu darbā no citas dalībvalsts, un par faktoriem, kas var atvieglot šādu pieņemšanu darbā;

b)

vajadzības gadījumā sniedz informāciju un palīdz formulēt prasību aprakstu attiecībā uz atsevišķām brīvajām darbvietām un nodrošināt tā atbilstību 17. panta 8. punktā un 19. panta 6. punktā minētajiem Eiropas tehniskajiem standartiem un formātiem.

a)

vispārēju informāciju par palīdzību pēc darbā pieņemšanas, piemēram, starpkultūru saskarsmes apmācību, valodu kursiem un integrācijas atbalstu, tostarp vispārēju informāciju par darba ņēmēja ģimenes locekļu nodarbinātības iespējām;

b)

ja iespējams, to organizāciju kontaktinformāciju, kuras piedāvā palīdzību pēc darbā pieņemšanas.

a)

darbaspēka trūkumu un darbaspēka pārpalikumu valsts un nozaru darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot darba tirgū vismazāk aizsargātajām grupām un bezdarba visvairāk skartajiem reģioniem;

b)

EURES darbībām valsts un vajadzības gadījumā pārrobežu līmenī.

a)

galvenās darbības, kuras jāveic EURES tīklā, valsts līmenī kopumā un attiecīgā gadījumā pārrobežu līmenī;

b)

to īstenošanas vajadzībām piešķirtos kopējos cilvēkresursus un finanšu resursus;

c)

plānoto darbību uzraudzības un novērtēšanas un vajadzības gadījumā to atjaunināšanas kārtību.

a)

EURES tīkla sniegtā informācija un norādījumi, ņemot vērā to, cik bieži notiek EURES dalībnieku un partneru par lietām atbildīgo darbinieku saskarsme ar darba ņēmējiem un darba devējiem;

b)

EURES darbības rezultātā sasniegtie nodarbinātības rādītāji, tostarp darbā iekārtošanas un darbā pieņemšanas gadījumi, ņemot vērā brīvo darbvietu, darba pieteikumu un CV skaitu, kurus ir izskatījuši un apstrādājuši EURES dalībnieku un partneru par lietām atbildīgie darbinieki, un attiecīgi citā dalībvalstī darbā pieņemto darba ņēmēju skaits, par ko zināms minētajiem par lietām atbildīgajiem darbiniekiem vai kas attiecīgā gadījumā zināms uz aptauju pamata;

c)

klientu apmierinātības ar EURES tīklu rādītāji, kas iegūti inter alia, veicot aptaujas.

a)

regulas 23. pantu svītro;

b)

regulas 24. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

1.“2.   EURES apakšprogrammā var piedalīties visas struktūras, dalībnieki un iestādes, kuras nozīmējusi dalībvalsts vai Komisija un kuras ir izpildījušas dalībai EURES izvirzītās prasības, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/589 (*). Jo īpaši šādas struktūras, dalībnieki un iestādes ir:

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/589 (2016. gada 13. aprīlis) par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), darba ņēmēju piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem un turpmāku darba tirgu integrāciju un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 492/2011 un (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 107, 22.4.2016., 1. lpp.)”."

a)

regulas 11. un 12. pantu, 13. panta 2. punktu, 14. līdz 20. pantu un 38. pantu svītro;

b)

regulas 13. panta 1. punktu svītro no 2018. gada 13. maija.