This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32014R0513
Regulation (EU) No 513/2014 of the European Parliament and of the Council of 16 April 2014 establishing, as part of the Internal Security Fund, the instrument for financial support for police cooperation, preventing and combating crime, and crisis management and repealing Council Decision 2007/125/JHA
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 513/2014 ( 2014. gada 16. aprīlis ), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai un atceļ Padomes Lēmumu 2007/125/TI
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 513/2014 ( 2014. gada 16. aprīlis ), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai un atceļ Padomes Lēmumu 2007/125/TI
OV L 150, 20.5.2014, p. 93–111
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
20.5.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 150/93 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 513/2014
(2014. gada 16. aprīlis),
ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai un atceļ Padomes Lēmumu 2007/125/TI
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 82. panta 1. punktu, 84. pantu un 87. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),
tā kā:
(1) |
Savienības mērķi nodrošināt augsta līmeņa drošību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67. panta 3. punktu būtu jāsasniedz, inter alia, veicot pasākumus noziedzības novēršanai un apkarošanai, kā arī veicot pasākumus koordinācijai un sadarbībai starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un citām valsts iestādēm, tostarp ar Eiropolu vai citām attiecīgajām Savienības struktūrām, un ar attiecīgām trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām. |
(2) |
Lai sasniegtu šo mērķi, Savienības līmenī būtu jāveic pastiprinātas darbības, lai aizsargātu cilvēkus un preces no augošajiem transnacionālajiem draudiem un atbalstītu darbu, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes. Terorisms, organizētā noziedzība, pārrobežu noziedzība, narkotiku pārvadāšana, korupcija, kibernoziegumi, cilvēku un ieroču tirdzniecība, inter alia, turpina apdraudēt Savienības iekšējo drošību. |
(3) |
Eiropas Savienības Iekšējās drošības stratēģija (“iekšējās drošības stratēģija”), ko Padome pieņēma 2010. gada februārī, ir kopīga darba kārtība šo kopīgo drošības problēmu risināšanai. Komisijas 2010. gada 22. novembra paziņojums ar nosaukumu “ES iekšējās drošības stratēģija darbībā – pieci soļi pretim drošākai Eiropai” izsaka šīs stratēģijas principus un pamatnostādnes konkrētās darbībās, izvirzot piecus stratēģiskus mērķus – sagraut starptautisko noziedznieku tīklus; novērst terorismu un risināt jautājumus saistībā ar vardarbīgu radikalizēšanos un vervēšanu; uzlabot pilsoņu un uzņēmumu drošību kibertelpā; stiprināt drošību, izmantojot robežu pārvaldību, un palielināt Eiropas izturētspēju krīžu un katastrofu gadījumos. |
(4) |
Dalībvalstu solidaritātei, skaidrībai par uzdevumu sadali, pamattiesību un brīvību ievērošanai un tiesiskumam, stingrai virzībai uz globālo perspektīvu un saikni un nepieciešamajai saskanībai ar ārējo drošību vajadzētu būt galvenajiem principiem, kas dod ievirzi Iekšējās drošības stratēģijas īstenošanā. |
(5) |
Lai veicinātu iekšējās drošības stratēģijas īstenošanu un garantētu, ka tā kļūst par ikdienas darba realitāti, Savienībai dalībvalstīm būtu jāsniedz atbilstīgs finansiālais atbalsts, izveidojot un pārvaldot Iekšējās drošības fondu (“Fonds”). |
(6) |
Fonda darbībā būtu jāatspoguļo nepieciešamība nodrošināt lielāku elastību un vienkāršošanu, vienlaikus ievērojot prasības paredzamības ziņā un nodrošinot taisnīgu un pārredzamu resursu sadali, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos vispārīgos un konkrētos mērķus. |
(7) |
Fonda īstenošanas pamatprincipi ir pasākumu efektivitāte un līdzekļu tērēšanas kvalitāte. Turklāt fonda īstenošanai būtu jānotiek arī iespējami efektīvākā un lietotājiem draudzīgākā veidā. |
(8) |
Taupības apstākļos attiecībā uz Savienības politikas virzieniem ekonomisko problēmu pārvarēšana prasa atjaunot elastīgumu, veikt novatoriskus organizatoriskos pasākumus, labāk izmantot pašreizējās struktūras un īstenot koordināciju starp Savienības iestādēm, aģentūrām un valsts iestādēm un ar trešām valstīm. |
(9) |
Nepieciešams maksimāli palielināt Savienības finansējuma ietekmi, mobilizējot, apvienojot un veicinot publiskos un privātos finanšu resursus. |
(10) |
Padomes 2010. gada 8. un 9. novembrī ieviestā ES politikas cikla mērķis ir saskaņoti un metodiski novērst visbūtiskākos smagos un organizētos kriminālos apdraudējumus Savienībai, optimāli sadarbojoties attiecīgajiem dienestiem. Lai atbalstītu šā daudzgadu cikla efektīvu īstenošanu, ar instrumenta, kas izveidots ar šo regulu (“Instruments”), sniegto finansējumu būtu jāizmanto visas iespējamās īstenošanas metodes, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (4), tostarp attiecīgā gadījumā ar netiešu pārvaldību, lai nodrošinātu, ka darbības un projekti tiek īstenoti laikus un efektīvi. |
(11) |
LESD V sadaļas juridisko īpatnību dēļ nav iespējams Fondu izveidot kā vienotu finanšu instrumentu. Tādēļ Fonds būtu jāveido kā visaptveroša Savienības finansiālā atbalsta sistēma iekšējās drošības jomā, ietverot Instrumentu un finansiālā atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 515/2014 (5). Minētā visaptverošā sistēma būtu jāpapildina ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 514/2014 (6). |
(12) |
Pārrobežu noziedzību, piemēram, cilvēku tirdzniecību un kriminālo organizāciju īstenotu nelegālās imigrācijas izmantošanu, var efektīvi apkarot ar policijas sadarbību. |
(13) |
Vispārējie resursi, kas atvēlēti šai regulai un Regulai (ES) Nr. 515/2014, kopā paredz finansējumu visam Fonda darbības laikposmam, kam jābūt galvenajai atsauces summai Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma (2013. gada 2. decembris) par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (7) 17. punkta nozīmē. |
(14) |
Eiropas Parlamenta 2013. gada 23. oktobra Rezolūcijā par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir atzīts, ka cīņa pret organizēto noziedzību ir Eiropas mēroga problēmuzdevums, un tiek prasīts palielināt sadarbību starp dalībvalstīm tiesībaizsardzības jomā, jo organizētās noziedzības efektīva apkarošana ir īpaši būtiska, lai aizsargātu likumīgo ekonomiku no tipiskām kriminālām darbībām, piemēram, noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizēšanas. |
(15) |
Fonda vispārējā sistēmā finansiālajai palīdzībai, ko sniedz saskaņā ar Instrumentu, būtu jāatbalsta policijas sadarbība, informācijas apmaiņa un piekļuve informācijai, noziedzības novēršana, pārrobežu noziedzības, smagu noziegumu un organizētās noziedzības, tostarp terorisma, korupcijas, narkotiku kontrabandas, cilvēku un ieroču tirdzniecības, nelegālās imigrācijas izmantošanas, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu seksuālas izmantošanas attēlu un bērnu pornogrāfijas izplatīšanas, kibernoziedzības, noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana, cilvēku un kritiskās infrastruktūras aizsardzība pret negadījumiem, kas saistīti ar drošību, kā arī efektīva ar drošību saistītu risku un krīžu pārvaldība, ņemot vērā kopīgās Savienības politikas (stratēģijas, politikas ciklus, programmas un rīcības plānus), tiesību aktus un praktisko sadarbību. |
(16) |
Finanšu palīdzībai šajās jomās jo īpaši būtu jāatbalsta pasākumi, kas veicina kopīgas pārrobežu operācijas, piekļuvi informācijai un informācijas apmaiņu, paraugprakses apmaiņu, vieglāku un drošu saziņu un koordināciju, darbinieku mācības un apmaiņas, analītiskas, uzraudzības un novērtēšanas darbības, vispusīgus draudu un riska novērtējumus saskaņā ar LESD noteiktajām pilnvarām, informētības paaugstināšanas darbības, jaunu tehnoloģiju testēšanu un validāciju, kriminālistikas pētījumus, savstarpēji savietojama aprīkojuma iegādi un sadarbību starp dalībvalstīm un attiecīgajām Savienības struktūrām, tostarp Eiropolu. Ar finanšu palīdzību šajās jomās būtu jāatbalsta vienīgi tādi pasākumi, kas atbilst Savienības prioritātēm un iniciatīvām, kuras ir noteiktas Savienības līmenī, īpaši tām, kuras ir atbalstījis Eiropas Parlaments un Padome. |
(17) |
Saistībā ar plašo Savienības narkotiku apkarošanas stratēģiju, ar ko tiek atbalstīta līdzsvarota pieeja, kuras pamatā ir vienlaicīga piedāvājuma un pieprasījuma ierobežošana, ar šo instrumentu sniegtajai finanšu palīdzībai būtu jāatbalsta visas darbības, kuru mērķis ir nepieļaut un apkarot narkotiku kontrabandu (piedāvājuma ierobežošana), un jo īpaši pasākumi, kuru mērķis ir nelegālu narkotiku ražošanas, izgatavošanas, iegūšanas, tirdzniecības, transportēšanas, importa un eksporta apkarošana, tostarp cīņa pret narkotiku glabāšanu un iegādi, lai iesaistītos narkotiku kontrabandas darbībās. |
(18) |
Pasākumi trešās valstīs un saistībā ar tām, kurus atbalsta no Instrumenta, būtu jāpieņem sinerģijā un saskaņā ar citām darbībām ārpus Savienības, kuras atbalsta no Savienības ģeogrāfiskajiem un tematiskajiem ārējās palīdzības instrumentiem. Īstenojot šādas darbības, jo īpaši būtu jācenšas panākt pilnīgu atbilstību Savienības ārējās darbības un ārlietu politikas principiem un vispārīgajiem mērķiem saistībā ar attiecīgo valsti vai reģionu, demokrātiskajiem principiem un vērtībām, pamatbrīvībām un tiesībām, ievērojot tiesiskumu un trešo valstu suverenitāti. Pasākumi nebūtu jāparedz, lai atbalstītu tieši uz attīstību orientētas darbības, un vajadzības gadījumā tiem būtu jāpapildina finansiālā palīdzība, kas sniegta no ārējās palīdzības instrumentiem. Tiks mēģināts rast saskanīgumu arī ar Savienības humānās palīdzības politiku, jo īpaši saistībā ar ārkārtas pasākumu īstenošanu. |
(19) |
Instruments būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot tiesības un principus, kas paredzēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un Savienības starptautiskās saistības. |
(20) |
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu instrumentam būtu jāatbalsta darbības, kas nodrošina aizsardzību bērniem pret vardarbību, ļaunprātīgu izmantošanu un nolaidīgu izturēšanos. Ar šo instrumentu būtu arī jānodrošina aizsardzības pasākumi un palīdzība bērniem lieciniekiem un cietušajiem, kā arī īpaša aizsardzība un atbalsts nepavadītiem bērniem vai bērniem, kam citādi vajadzīga aizbildnība. |
(21) |
Ar Instrumentu būtu jāpapildina darbības, kas tiek veiktas, lai attīstītu sadarbību starp Eiropolu vai citām attiecīgajām Savienības struktūrām un dalībvalstīm nolūkā īstenot Instrumenta mērķus policijas sadarbības, noziedzības novēršanas un apkarošanas un krīžu pārvarēšanas jomā. Tas cita starpā nozīmē, ka, izstrādājot savas valsts programmas, dalībvalstīm būtu jāņem vērā Eiropola izveidotā informācijas datubāze, analītiskie līdzekļi un darbības un tehniskās pamatnostādnes, jo īpaši Eiropola informācijas sistēma (EIS), Eiropola drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogramma (SIENA) un ES smagas un organizētas noziedzības draudu izvērtējums (SOCTA). |
(22) |
Lai garantētu Fonda vienotu īstenošanu, Savienības budžeta līdzekļi, kas piešķirti Instrumentam, būtu jāizmanto tiešā un netiešā pārvaldībā attiecībā uz darbībām, kas Savienībai ir īpaši svarīgas (“Savienības darbības”), ārkārtas palīdzību un tehnisko palīdzību un dalītā pārvaldībā attiecībā uz valstu programmām un pasākumiem, kuriem ir vajadzīgs administratīvs elastīgums. |
(23) |
Ja līdzekļi tiek izmantoti dalītas pārvaldības režīmā, ir jānodrošina, lai dalībvalstu programmas atbilstu Savienības prioritātēm un mērķiem. |
(24) |
Resursi, kas piešķirti dalībvalstīm izmantošanai valstu programmu ietvaros, būtu jānosaka šajā regulā un jāsadala, pamatojoties uz skaidriem, objektīviem un izmērāmiem kritērijiem. Minētajiem kritērijiem būtu jāattiecas uz sabiedrisko labumu, kas dalībvalstīm jāizsargā, un valstu finansiālo spēju līmeni, lai varētu nodrošināt augsta līmeņa iekšējo drošību, piemēram, tādiem kritērijiem kā iedzīvotāju skaits valstī, teritorijas lielums un šo valstu iekšzemes kopprodukts. Turklāt, tā kā 2013. gada SOCTA ir norādīta jūras ostu un lidostu dominējošā nozīme kā kriminālu organizāciju izmantotiem cilvēku tirdzniecības un nelikumīgu preču ievešanas punktiem, konkrētas vājās vietas, ko šajos ārējos robežpunktos rada noziedzības maršruti, būtu jāņem vērā dalībvalstu darbībām pieejamo resursu sadalē, izmantojot kritērijus, kuri ir saistīti ar pasažieru skaitu un kravas svaru, kas pārvadāts caur starptautiskajām lidostām un ostām. |
(25) |
Lai stiprinātu solidaritāti un kopīgo atbildību par kopīgajām Savienības politikām, stratēģijām un programmām, dalībvalstis ir jāmudina izmantot daļu no kopējiem resursiem, kas pieejami valstu programmām, lai risinātu šīs regulas I pielikumā minētās stratēģiskās Savienības prioritātes. Projektiem, kas palīdz īstenot minētās prioritātes, Savienības finansējums kopējām atbilstīgajām izmaksām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 514/2014 būtu jāpalielina līdz 90 %. |
(26) |
Maksimālajam resursu apjomam, kas paliek Savienības rīcībā, vajadzētu papildināt to resursu apjomu, kas piešķirti dalībvalstīm valsts programmu īstenošanai. Tas nodrošinās to, ka Savienība attiecīgajā budžeta gadā varētu atbalstīt pasākumus, kas Savienībai ir īpaši svarīgi, piemēram, pētījumus, jaunu tehnoloģiju testēšanu un validēšanu, transnacionālus projektus, tīklu veidošanu un paraugprakses apmaiņu, attiecīgo Savienības tiesību aktu un Savienības politiku īstenošanas uzraudzību, kā arī pasākumus trešās valstīs un saistībā ar tām. Atbalstītajām darbībām būtu jāatbilst prioritātēm, kas noteiktas attiecīgās Savienības stratēģijās, programmās, rīcības plānos un riska un apdraudējuma novērtējumos. |
(27) |
Lai veicinātu Instrumenta vispārējā mērķa īstenošanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to valstu programmās tiek iekļautas darbības visu Instrumenta konkrēto mērķu īstenošanai un ka resursu sadalījums starp mērķiem ir samērīgs ar problēmām un vajadzībām, un nodrošina, ka mērķus ir iespējams sasniegt. Ja ar valsts programmu netiek strādāts pie kāda no konkrēto mērķu īstenošanas vai piešķīrums ir zemāks par minimālo procentuālo daļu, kas noteikta šajā regulā, attiecīgajai dalībvalstij būtu jānodrošina pamatojums programmā. |
(28) |
Lai stiprinātu Savienības spējas tūlītēji reaģēt uz negadījumiem, kas saistīti ar drošību vai jauniem apdraudējumiem Savienībai, vajadzētu būt iespējamam sniegt ārkārtas palīdzību saskaņā ar sistēmu, kas paredzēta Regulā (ES) Nr. 514/2014. |
(29) |
Savienības budžeta finansējums būtu jākoncentrē uz pasākumiem, kur Savienības iejaukšanās var nodrošināt pievienotu vērtību, salīdzinot ar dalībvalstu atsevišķo rīcību. Tā kā Savienība labāk nekā dalībvalstis spēj rīkoties pārrobežu situācijās un nodrošināt platformu kopīgām metodēm, saskaņā ar šo regulu atbilstīgiem pasākumiem jo īpaši būtu jāstiprina valstu un Savienības spējas, kā arī pārrobežu sadarbība un koordinācija, tīklu veidošana, savstarpēja uzticība un informācijas un paraugprakses apmaiņa. |
(30) |
Lai papildinātu vai grozītu šīs regulas noteikumus par Savienības stratēģisko prioritāšu noteikšanu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šajā regulā uzskaitīto Savienības priorotāšu grozīšanu, pievienošanu vai svītrošanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu janodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. |
(31) |
Piemērojot šo regulu, tostarp sagatavojot deleģētos aktus, Komisijai būtu jāapspriežas ar ekspertiem no visām dalībvalstīm. |
(32) |
Komisijai būtu jāuzrauga Instrumenta īstenošana saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES) Nr. 514/2014 noteikumiem, izmantojot pamatrādītājus rezultātu un ietekmes vērtēšanai. Rādītājiem, tostarp attiecīgajai bāzes situācijai, vajadzētu būt obligātam pamatam, pēc kura tiek vērtēts, cik lielā mērā ir sasniegti Instrumenta mērķi. |
(33) |
Lai novērtētu Fonda sasniegumus, būtu jāizveido kopēji rādītāji saistībā ar katru konkrēto Instrumenta mērķi. Tas, ka konkrēto mērķu sasniegumi tiek novērtēti, izmantojot kopējos rādītājus, nenozīmē, ka ir obligāta ar minētajiem rādītājiem saistīto darbību īstenošana. |
(34) |
Padomes Lēmums 2007/125/TI (8) būtu jāatceļ saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem pārejas noteikumiem. |
(35) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, tiesībaizsardzības iestāžu koordinācijas un sadarbības pastiprināšanu, noziedzības novēršanu un apkarošanu, cilvēku un kritisko infrastruktūru aizsardzību pret negadījumiem, kas saistīti ar drošību, un labāku dalībvalstu un Savienības spēju efektīvi pārvaldīt ar drošību saistītus riskus un krīzes, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai. |
(36) |
Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. |
(37) |
Saskaņā ar 3. pantu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurš pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā. |
(38) |
Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro. |
(39) |
Ir lietderīgi saskaņot šīs regulas piemērošanas laikposmu ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (9) piemērošanas laikposmu. Tādēļ šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Mērķis un darbības joma
1. Ar šo regulu izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai (“Instruments”) kā daļu no Iekšējās drošības fonda (“Fonds”).
Kopā ar Regulu (ES) Nr. 515/2014, ar šo regulu izveido Fondu laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.
2. Šī regula nosaka:
a) |
mērķus, atbilstīgos pasākumus un stratēģiskās prioritātes finansiālā atbalsta saņemšanai saskaņā ar šo Instrumentu; |
b) |
vispārīgo sistēmu atbilstīgo pasākumu īstenošanai; |
c) |
resursus, kas saskaņā ar šo instrumentu pieejami no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, un to sadales kārtību; |
3. Ar šo regulu paredz Regulas (ES) Nr. 514/2014 noteikumu piemērošanas kārtību.
4. Instrumentu nepiemēro jautājumiem, uz kuriem attiecas Tiesiskuma programma, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1382/2013 (10). Tomēr Instruments var attiekties uz darbībām, kuru mērķis ir veicināt sadarbību starp tiesu iestādēm un tiesībaizsardzības iestādēm.
5. Sinerģijas, konsekvence un papildināmība tiek panākta ar citiem attiecīgajiem Savienības finanšu instrumentiem, piemēram, Savienības Civilās aizsardzības mehānismu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (11), “Apvārsni 2020”, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (12), Savienības rīcības trešo daudzgadu programmu veselības jomā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 282/2014 (13), Eiropas Savienības Solidaritātes fondu un ārējās palīdzības instrumentiem, proti, Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA II), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 231/2014 (14), Eiropas kaimiņattiecību instruments, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 232/2014 (15), instruments sadarbībai attīstības jomā, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 233/2014 (16), Partnerības instruments sadarbībai ar trešām valstīm, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 234/2014 (17), Eiropas instruments demokrātijai un cilvēktiesībām visā pasaulē, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 235/2014 (18), un stabilitātes un miera veicināšanas instruments, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 230/2014 (19). Saskaņā ar šo regulu finansētas darbības nesaņem citu Savienības finanšu instrumentu finansējumu tam pašam mērķim.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
a) |
“policijas sadarbība” ir konkrēti sadarbības pasākumi un veidi, iesaistot visas kompetentās dalībvalstu iestādes, kā minēts LESD 87. pantā; |
b) |
“piekļuve informācijai un informācijas apmaiņa” ir tādas informācijas droša vākšana, glabāšana, apstrāde, analīze un apmaiņa, kas ir svarīga tiesībaizsardzības iestādēm, kā minēts LESD 87. pantā, noziedzīgu nodarījumu, jo īpaši pārrobežu un smagu noziegumu un organizētās noziedzības novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem; |
c) |
“noziedzības novēršana” ir visi pasākumi, kuru mērķis ir samazināt vai citādi sekmēt to, ka mazinās noziedzība un iedzīvotāju nedrošības sajūta, kā minēts Padomes Lēmuma 2009/902/TI (20) 2. panta 2. punktā; |
d) |
“organizētā noziedzība” ir sodāma darbība, kas saistīta ar līdzdalību kriminālā organizācijā, kā noteikts Padomes Pamatlēmumā 2008/841/TI (21); |
e) |
“terorisms” ir jebkādas tīšas darbības un noziedzīgi nodarījumi, kā noteikts Padomes Pamatlēmumā 2002/475/TI (22); |
f) |
“riska un krīzes pārvaldība” ir jebkurš pasākums, kas attiecas uz terorisma, organizētās noziedzības un citu ar drošību saistītu risku novērtēšanu un novēršanu, gatavību tiem un seku pārvaldību; |
g) |
“novēršana un gatavība” ir jebkurš pasākums ar mērķi novērst un/vai samazināt riskus saistībā ar iespējamiem teroristu uzbrukumiem vai citiem ar drošību saistītiem negadījumiem; |
h) |
“seku pārvaldība” ir valsts un/vai Savienības līmenī veiktu darbību efektīva koordinācija, reaģējot uz teroristu uzbrukumiem vai citiem ar drošību saistītiem negadījumiem vai mazinot seku radīto ietekmi; |
i) |
“kritiskā infrastruktūra” ir objekti, tīkls, sistēma vai tās daļas, kuras ir būtiskas, lai nodrošinātu svarīgu sabiedrisko funkciju darbību, cilvēku veselības aizsardzību, drošumu, drošību, cilvēku ekonomisko vai sociālo labklājību, un kuru darbības traucējumi, pārkāpumi vai iznīcināšana būtiski ietekmētu dalībvalsti vai Savienību, jo tās nespētu turpmāk nodrošināt minēto funkciju īstenošanu; |
j) |
“ārkārtas situācija” ir jebkurš ar drošību saistīts negadījums vai jauns apdraudējums, kam ir vai var būt būtiska nelabvēlīga ietekme uz cilvēku drošību vienā vai vairākās dalībvalstīs. |
3. pants
Mērķi
1. Instrumenta vispārīgais mērķis ir veicināt augsta drošības līmeņa nodrošināšanu Savienībā.
2. Ievērojot 1. punktā norādīto vispārīgo mērķi, saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas attiecīgajās Savienības stratēģijās, politikas ciklos, programmās un apdraudējumu un risku novērtējumos, ar Instrumentu veicina šādu konkrēto mērķu sasniegšanu:
a) |
novērst noziegumus un apkarot pārrobežu un smagus noziegumus un organizēto noziedzību, tostarp terorismu, un pastiprināt koordināciju un sadarbību starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un citām valsts iestādēm, tostarp ar Eiropolu vai citām attiecīgajām Savienības struktūrām, un ar attiecīgām trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām; |
b) |
palielināt dalībvalstu un Savienības spēju efektīvi pārvaldīt ar drošību saistītus riskus un krīzes un sagatavoties cilvēku un kritiskās infrastruktūras aizsardzībai pret teroristu uzbrukumiem un citiem ar drošību saistītiem negadījumiem. |
Instrumenta konkrēto mērķu sasniegšanu vērtē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 55. panta 2. punktu, izmantojot šīs regulas II pielikumā iekļautos kopējos rādītājus un valsts programmās iekļautos konkrēto programmu rādītājus.
3. Lai sasniegtu 1. un 2. punktā minētos mērķus, ar Instrumentu palīdz īstenot šādus darbības mērķus:
a) |
veicināt un attīstīt pasākumus, kas palielina dalībvalstu spēju novērst noziedzību un apkarot pārrobežu un smagus noziegumus un organizēto noziedzību, tostarp terorismu, jo īpaši, izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības, informācijas un paraugprakses apmaiņu, piekļuvi informācijai, savstarpēji savietojamas tehnoloģijas, salīdzināmu statistiku, lietišķo kriminālistiku, saziņu ar sabiedrību un informētības palielināšanu; |
b) |
veicināt un attīstīt administratīvo un operatīvo koordināciju, sadarbību, savstarpēju sapratni un informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, citām valsts iestādēm, Eiropolu vai citām attiecīgām Savienības iestādēm un vajadzības gadījumā ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām; |
c) |
veicināt un attīstīt mācību programmas, tostarp attiecībā uz tehniskajām un profesionālajām iemaņām un zināšanām par pienākumiem saistībā ar cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, lai īstenotu Eiropas izglītības un mācību politiku, tostarp, izmantojot īpašas Savienības apmaiņas programmas tiesību aizsardzības jomā, lai veicinātu patiesu Eiropas juridisko un tiesībaizsardzības iestāžu kultūru; |
d) |
veicināt un attīstīt pasākumus, aizsardzību, mehānismus un paraugpraksi noziedzīgu nodarījumu laicīgai atklāšanai, liecinieku un cietušo aizsardzībai un atbalstam, tostarp terorismā cietušajiem un jo īpaši bērniem lieciniekiem un cietušajiem, sevišķi nepavadītiem bērniem vai bērniem, kam citādi vajadzīga aizbildnība; |
e) |
pasākumus, kas pastiprina dalībvalstu administratīvo un operatīvo spēju aizsargāt kritisko infrastruktūru visās saimnieciskās darbības nozarēs, arī ar publiskā un privātā sektora partnerības palīdzību un uzlabotu koordināciju, sadarbību, kompetences un pieredzes apmaiņu un izplatīšanu Savienībā un ar attiecīgām trešām valstīm; |
f) |
drošas saites un efektīvu koordināciju starp esošajiem nozares dalībniekiem agrīnās brīdināšanas un krīzes sadarbības jomā Savienības un valstu līmenī, tostarp situāciju centriem, lai varētu ātri sagatavot visaptverošus un precīzus pārskatus par krīzes situācijām, koordinēt risinājuma pasākumus un dalīties ar atklātu, privileģētu un klasificētu informāciju; |
g) |
pasākumus, kas stiprina dalībvalstu un Savienības administratīvo un operatīvo spēju sagatavot visaptverošus apdraudējuma un riska novērtējumus, kas ir uz pierādījumiem balstīti un atbilst Savienības prioritātēm un iniciatīvām, kuri ir noteikti Savienības līmenī un kurus ir atbalstījis Eiropas Parlaments un Padome, lai Savienība varētu izstrādāt integrētas metodes, pamatojoties uz kopīgiem un vienādiem novērtējumiem krīzes situācijās un sekmētu savstarpēju izpratni par dalībvalstu un partnervalstu dažādām apdraudējuma līmeņu definīcijām. |
4. Ar Instrumentu veicina arī tehniskās palīdzības finansēšanu pēc dalībvalstu un Komisijas iniciatīvas.
5. Saskaņā ar Instrumentu finansētās darbības īsteno, pilnībā ievērojot pamattiesības un cilvēka cieņas neaizskaramību. Jo īpaši darbības atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumiem, Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECHR).
Dalībvalstis, īstenojot darbības, jo īpaši iespēju robežās pievērš pastiprinātu uzmanību neaizsargātu personu, sevišķi bērnu un nepavadītu nepilngadīgo, atbalstam un aizsardzībai.
4. pants
Atbilstīgie pasākumi saskaņā ar valstu programmām
1. Ievērojot šīs regulas 3. pantā minētos mērķus un ņemot vērā saskaņotos secinājumus pēc politiskā dialoga, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā un saskaņā ar šīs regulas 7. pantā minētās valsts programmas mērķiem, ar Instrumentu atbalsta darbības dalībvalstīs un jo īpaši šajā sarakstā minētās:
a) |
darbības, kas uzlabo policijas sadarbību un koordināciju starp tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp ar un starp attiecīgajām Savienības struktūrām, jo īpaši Eiropolu un Eiropas Tiesu sadarbības vienību, kopīgas izmeklēšanas grupas un jebkura cita veida kopīgas pārrobežu darbības, piekļuvi informācijai un informācijas apmaiņu, un savietojamas tehnoloģijas; |
b) |
projektus, ar kuriem veicina tīklu veidošanu, publiskā un privātā sektora partnerības, savstarpēju uzticēšanos, sapratni un mācīšanos, ekspertīzes, pieredzes un paraugprakses apzināšanu, apmaiņu un izplatīšanu, informācijas apmaiņu, kopīgu situācijas izpratni un prognozēšanu, ārkārtas rīcības plānošanu un savietojamību; |
c) |
analītiskas, uzraudzības un novērtēšanas darbības, tostarp pētījumus un apdraudējuma, riska un ietekmes novērtējumus, kas ir uz pierādījumiem balstīti un atbilst Savienības līmenī noteiktām prioritātēm un iniciatīvām, jo īpaši tām, kuras atbalstījis Eiropas Parlaments un Padome; |
d) |
informēšanas, izplatīšanas un komunikācijas pasākumus; |
e) |
Savienības IT sistēmu un valstu IT sistēmu, kas veicina šajā regulā noteikto mērķu īstenošanu, iegādi, uzturēšanu un/vai IT sistēmu un tehniskā aprīkojuma turpmāku atjaunināšanu, tostarp sistēmu pārbaudes atbilstību, drošas iekārtas, infrastruktūras, ar tām saistītas ēkas un sistēmas, jo īpaši informācijas un sakaru sistēmas (IST) un to komponentes, tostarp Eiropas līmeņa sadarbībai kiberdrošības un kibernoziedzības jomā jo īpaši ar Eiropas kibernoziegumu centru; |
f) |
attiecīgo iestāžu darbinieku un ekspertu apmaiņu, mācības un izglītošanu, tostarp valodas mācības un kopīgus vingrinājumus vai programmas; |
g) |
pasākumus, kas izvērš, pārsūta, pārbauda un apstiprina jaunu metodiku vai tehnoloģiju, tostarp izmēģinājuma projektus un turpmākos pasākumus Eiropas Savienības finansētajiem izpētes projektiem drošības jomā. |
2. Ievērojot 3. pantā minētos mērķus, ar Instrumentu var arī atbalstīt šādus pasākumus, kas attiecas uz trešām valstīm un notiek trešās valstīs:
a) |
darbības, kas uzlabo policijas sadarbību un koordināciju starp tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp kopīgas izmeklēšanas grupas un jebkura cita veida kopīgas pārrobežu darbības, piekļuvi informācijai un informācijas apmaiņu, un savietojamas tehnoloģijas; |
b) |
tīklu veidošanu, savstarpēju uzticēšanos, sapratni un mācīšanos, īpašu zināšanu, pieredzes un paraugprakses apzināšanu, apmaiņu un izplatīšanu, informācijas apmaiņu, kopīgu situācijas izpratni un prognozēšanu, ārkārtas rīcības plānošanu un savietojamību; |
c) |
attiecīgo iestāžu darbinieku un ekspertu apmaiņu, mācības un izglītošanu. |
Komisija un dalībvalstis kopā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu nodrošina koordināciju attiecībā uz darbībām trešās valstīs un saistībā ar trešām valstīm, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 3. panta 5. punktā.
II NODAĻA
FINANŠU UN ĪSTENOŠANAS SISTĒMA
5. pants
Kopējie resursi un īstenošana
1. Kopējie resursi Instrumenta īstenošanai ir EUR 1 004 miljoni pašreizējās cenās.
2. Ikgadējās apropriācijas Eiropas Parlaments un Padome apstiprina, ievērojot daudzgadu finanšu shēmu.
3. Kopējos resursus izmanto šādiem pasākumiem:
a) |
valstu programmām saskaņā ar 7. pantu; |
b) |
Savienības pasākumiem saskaņā ar 8. pantu; |
c) |
tehniskajai palīdzībai saskaņā ar 9. pantu; |
d) |
ārkārtas palīdzībai saskaņā ar 10. pantu. |
4. Instrumentam piešķirtā budžeta izpildi nodrošina, īstenojot tiešu vai netiešu pārvaldību, ja tie ir šīs regulas 8. pantā minētie Savienības pasākumi, šīs regulas 9. pantā minētā tehniskā palīdzība un šīs regulas 10. pantā minētā ārkārtas palīdzība saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 attiecīgi 58. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu.
Budžets, kas piešķirts šīs regulas 7. pantā minētajām valstu programmām, tiek īstenots saskaņā ar dalītu pārvaldību saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
5. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes prerogatīvas, kopējos resursus izmanto šādi:
a) |
EUR 662 miljoni valstu programmām dalībvalstīs; |
b) |
EUR 342 miljoni Savienības darbībām, ārkārtas palīdzībai un tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas. |
6. Katra dalībvalsts III pielikumā norādītajām valstu programmām piešķir šādas summas:
a) |
vismaz 20 % darbībām saistībā ar 3. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi; un |
b) |
vismaz 10 % darbībām saistībā ar 3. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi. |
Dalībvalstis var nepiemērot šo minimālo procentuālo daļu ar noteikumu, ka valsts programmās tiek ietverts paskaidrojums par to, kādēļ resursu piešķiršana zemāk par minēto līmeni nekavēs attiecīgā mērķa sasniegšanu. Minēto paskaidrojumu novērtēs Komisija, ņemot vērā valsts programmu apstiprināšanu, kā minēts 7. panta 2. punktā.
7. Kopā ar kopējiem resursiem, kas atvēlēti Regulai (ES) Nr. 515/2014, kopējie resursi, kas saskaņā ar šā panta 1. punktu ir pieejami Instrumentam, veido Fonda finansējumu un ir galvenā atsauces summa Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 17. punkta nozīmē.
6. pants
Resursi atbilstīgām darbībām dalībvalstīs
1. EUR 662 miljoni dalībvalstīm piešķir šādi:
a) |
30 % proporcionāli valsts kopējam iedzīvotāju skaitam; |
b) |
10 % proporcionāli valsts teritorijas lielumam; |
c) |
15 % proporcionāli pasažieru skaitam un 10 % proporcionāli kravas tonnām, kas pārvadātas caur valsts starptautiskajām lidostām un jūras ostām; |
d) |
35 % apgriezti proporcionāli valsts iekšzemes kopproduktam (pirktspējas standartam uz vienu iedzīvotāju). |
2. Atsauces skaitļi par 1. punktā minētiem datiem ir jaunākie statistikas dati, ko apkopojusi Komisija (Eurostat), pamatojoties uz datiem, kurus iesniegušas dalībvalstis saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Atsauces datums ir 2013. gada 30. jūnijs. Piešķīrumi, kas aprēķināti valstu programmām, pamatojoties uz 1. punktā minētajiem kritērijiem, ir izklāstīti III pielikumā.
7. pants
Valstu programmas
1. Valsts programmu, kas jāsagatavo saskaņā ar Instrumentu, un tās programmas, kas jāsagatavo saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 515/2014, piedāvā Komisijai kā vienu vienotu valsts programmu attiecībā uz Fondu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. pantu.
2. Valstu programmās, kuras jāizvērtē un jāapstiprina Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. pantu, dalībvalstis atbilstīgi šīs regulas 3. pantā minētajiem mērķiem īpaši koncentrējas uz šīs regulas I pielikumā uzskaitītajām Savienības stratēģiskajām prioritātēm, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā minētā dialoga iznākumu. Dalībvalstis izmanto ne vairāk par 8 % no to kopējā piešķīruma saskaņā ar valsts programmu Savienības IT sistēmu un valstu IT sistēmu uzturēšanai, kuras veicina šīs regulas mērķu sasniegšanu, un ne vairāk par 8 % darbībām saistībā ar trešām valstīm vai trešās valstīs, kuras īsteno šīs regulas I pielikumā uzskaitītās Savienības stratēģiskās prioritātes.
3. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 11. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu, pievienotu vai svītrotu Savienības stratēģiskās prioritātes, kas uzskaitītas šīs regulas I pielikumā.
8. pants
Savienības darbības
1. Pēc Komisijas iniciatīvas Instrumentu var izmantot, lai finansētu transnacionālas darbības vai tādas darbības, kas īpaši interesē Savienību (“Savienības darbības”) saistībā ar vispārīgajiem, konkrētajiem un darbības mērķiem, kuri minēti 3. pantā.
2. Lai Savienības darbības būtu atbilstīgas finansēšanai, tām ir jāsaskan ar prioritātēm un iniciatīvām, kas noteiktas Savienības līmenī, jo īpaši ar tām, kuras atbalstījis Eiropas Parlaments un Padome, attiecīgās Savienības stratēģijās, politikas ciklos, programmās, apdraudējuma un riska novērtējumos, un jo īpaši jāatbalsta:
a) |
sagatavošanas, uzraudzības, administratīvos un tehniskos pasākumus un novērtēšanas mehānisma izveidi, kurš nepieciešams policijas sadarbības, noziedzības novēršanas un apkarošanas un krīžu pārvarēšanas politiku īstenošanai; |
b) |
transnacionāli projekti, kuros piedalās divas vai vairākas dalībvalstis vai vismaz viena dalībvalsts un viena trešā valsts; |
c) |
analītiski, uzraudzības un novērtēšanas pasākumi, tostarp apdraudējuma, riska un ietekmes novērtējumi, kas ir uz pierādījumiem balstīti un atbilst Savienības līmenī noteiktām prioritātēm un iniciatīvām, jo īpaši tām, kuras atbalstījis Eiropas Parlaments un Padome, un projekti, kas paredz uzraudzīt Savienības tiesību aktu un Savienības politisko mērķu īstenošanu dalībvalstīs; |
d) |
projekti, kas Savienības līmenī veicina tīklu veidošanu, publiskās un privātās partnerības, savstarpēju uzticību, izpratni un mācības, paraugprakses un inovatīvu metožu apzināšanu un izplatīšanu, kā arī mācību un apmaiņas programmas; |
e) |
projekti, kas atbalsta metodoloģisku, jo īpaši statistikas rīku un metožu, kā arī kopīgu rādītāju izstrādi; |
f) |
tehniskā aprīkojuma iegāde, uzturēšana un/vai turpmāka atjaunināšana, īpašas zināšanas, drošas iekārtas, infrastruktūras, ar tām saistītas ēkas un sistēmas, jo īpaši IKT sistēmas un to komponentes Savienības līmenī, tostarp Eiropas līmeņa sadarbībai kiberdrošības un kibernoziedzības jomā, jo īpaši ar Eiropas kibernoziegumu centru; |
g) |
projekti, kas uzlabo ieinteresēto personu un plašas sabiedrības informētību par Savienības politikām un mērķiem, tostarp dienestu iekšējo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm; |
h) |
īpaši inovatīvi projekti, kas izstrādā jaunas metodes un/vai ievieš jaunas tehnoloģijas, kuras var nodot citām dalībvalstīm, jo īpaši projekti ar mērķi testēt un validēt Savienības finansētu izpētes projektu rezultātus drošības jomā; |
i) |
pētījumi un izmēģinājuma projekti. |
3. Ievērojot 3. pantā minētos mērķus, ar Instrumentu atbalsta arī darbības, kas attiecas uz trešām valstīm un notiek trešās valstīs, un jo īpaši turpmāk minēto:
a) |
darbības, kas uzlabo policijas sadarbību un koordināciju starp tiesībaizsardzības iestādēm un attiecīgā gadījumā starptautiskām organizācijām, tostarp kopīgas izmeklēšanas grupas un jebkura cita veida kopīgas pārrobežu darbības, piekļuvi informācijai un informācijas apmaiņu, un savietojamas tehnoloģijas; |
b) |
tīklu veidošanu, savstarpēju uzticēšanos, sapratni un mācīšanos, zinātības, pieredzes un paraugprakses apzināšanu, apmaiņu un izplatīšanu, informācijas apmaiņu, kopīgu situācijas izpratni un prognozēšanu, ārkārtas rīcības plānošanu un savietojamību; |
c) |
tehniskā aprīkojuma iegādi, uzturēšanu un/vai turpmāku atjaunināšanu, tostarp IKT sistēmas un to komponentes; |
d) |
attiecīgo iestāžu darbinieku un ekspertu apmaiņu, mācības un izglītošanu, tostarp valodas mācības; |
e) |
informēšanas, izplatīšanas un komunikācijas pasākumus; |
f) |
apdraudējuma, riska un ietekmes novērtējumus; |
g) |
pētījumus un izmēģinājuma projektus. |
4. Savienības pasākumus īsteno saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 6. pantu.
9. pants
Tehniskā palīdzība
1. Pēc Komisijas iniciatīvas un/vai tās vārdā no Instrumenta var atvēlēt līdz EUR 800 000 gadā tehniskajai palīdzībai Fondam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 9. pantu.
2. Pēc dalībvalsts iniciatīvas no Instrumenta var finansēt tehniskās palīdzības pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 20. pantu. Tehniskajai palīdzībai atvēlētā summa 2014.-2020. gada laikposmam nepārsniedz 5 % no dalībvalstij piešķirtās kopējās summas plus EUR 200 000.
10. pants
Ārkārtas palīdzība
1. Ar Instrumentu nodrošina finansiālu atbalstu, lai risinātu steidzamas un konkrētas vajadzības ārkārtas situācijās, kas definētas 2. panta j) punktā.
2. Ārkārtas palīdzību īsteno saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 6. un 7. pantu.
III NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
11. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 7. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no 2014. gada 21. maija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz trīs gadu laikposmu, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 7. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
12. pants
Regulas (ES) Nr. 514/2014 piemērojamība
Instrumentam piemēro Regulas (ES) Nr. 514/2014 noteikumus.
13. pants
Atcelšana
Lēmumu 2007/125/TI atceļ no 2014. gada 1. janvāra.
14. pants
Pārejas noteikumi
1. Šī regula neietekmē iespēju turpināt vai pārveidot, tostarp pilnīgi vai daļēji atcelt, attiecīgos projektus un gada programmas līdz to slēgšanai vai finansiālo palīdzību, ko Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Lēmumu 2007/125/TI vai jebkuru citu tiesību aktu, kurš 2013. gada 31. decembrī piemērojams minētajai palīdzībai atbalstam.
2. Pieņemot lēmumus par līdzfinansējumu saskaņā ar šo instrumentu, Komisija ņem vērā pasākumus, kas, pamatojoties uz Lēmumu 2007/125/TI, apstiprināti līdz 2014. gada 20. maijam un kuriem ir finansiālas sekas laikā, uz ko attiecas konkrētais līdzfinansējums.
3. Atvēlētās līdzfinansējuma summas, kuras Komisija ir apstiprinājusi laikposmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim un par kurām līdz noslēguma ziņojuma iesniegšanas termiņam Komisijai nav nosūtīti darbību slēgšanai vajadzīgie dokumenti, Komisija automātiski atceļ līdz 2017. gada 31. decembrim, prasot atmaksāt nepamatoti izmaksātās summas.
Aprēķinot summu, uz ko attiecas automātiska saistību atcelšana, neņem vērā summas, kas attiecas uz darbībām, kuras ir apturētas saistībā ar tiesvedību vai administratīvu pārsūdzību, kam ir apturoša iedarbība.
4. Komisija līdz 2015. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ex post novērtējumu par Lēmumu 2007/125/TI attiecībā uz laikposmu no 2007. gada līdz 2013. gadam.
15. pants
Pārskatīšana
Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Eiropas Parlaments un Padome šo regulu pārskata līdz 2020. gada 30. jūnijam.
16. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.
Strasbūrā, 2014. gada 16. aprīlis
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
M. SCHULZ
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
D. KOURKOULAS
(1) OV C 299, 4.10.2012., 108. lpp.
(2) OV C 277, 13.9.2012., 23. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2014. gada 13. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 14. aprīļa lēmums.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 515/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiālā atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām un atceļ Lēmumu Nr. 574/2007/EK (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 143. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 514/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 112. lpp.).
(7) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(8) Padomes Lēmums 2007/125/TI (2007. gada 12. februāris), ar ko laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam kā daļu no Vispārējās programmas Drošība un brīvību garantēšana izveido īpašu programmu Noziedzības profilakse un apkarošana (OV L 58, 24.2.2007., 7. lpp.).
(9) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1382/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido programmu “Tiesiskums” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (OV L 354, 28.12.2013., 73. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 282/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido trešo Savienības rīcības programmu veselības jomā (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1350/2007/EK (OV L 86, 21.3.2014., 1. lpp.).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II) (OV L 77, 15.3.2014., 11. lpp.).
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (OV L 77, 15.3.2014., 27. lpp.).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.–2020. gadam (OV L 77, 15.3.2014., 44. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 234/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm (OV L 77, 15.3.2014., 77. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 235/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu demokrātijai un cilvēktiesībām visā pasaulē (OV L 77, 15.3.2014., 85. lpp.).
(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 230/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (OV L 77, 15.3.2014., 1. lpp.).
(20) Padomes Lēmums 2009/902/TI (2009. gada 30. novembris), ar ko izveido Eiropas Noziedzības novēršanas tīklu (EUCPN) un atceļ Lēmumu 2001/427/TI (OV L 321, 8.12.2009., 44. lpp.).
(21) Padomes Pamatlēmums 2008/841/TI (2008. gada 24. oktobris) par cīņu pret organizēto noziedzību (OV L 300, 11.11.2008., 42. lpp.).
(22) Padomes Pamatlēmums 2002/475/TI (2002. gada 13. jūnijs) par terorisma apkarošanu (OV L 164, 22.6.2002., 3. lpp.).
I PIELIKUMS
7. panta 2. punktā minēto Savienības stratēģisko prioritāšu saraksts
— |
Pasākumi, kas paredzēti visu veidu noziegumu novēršanai un pārrobežu un smagu noziegumu un organizētās noziedzības apkarošanai, jo īpaši projekti, ar kuriem īsteno attiecīgos politikas ciklus, narkotiku nelikumīgas tirdzniecības, cilvēku tirdzniecības un bērnu seksuālas izmantošanas apkarošanai, un projekti, kas apzina un likvidē noziedznieku tīklus, pastiprina spējas apkarot korupciju, aizsargā ekonomiku pret noziedznieku iefiltrēšanos un samazina finansiālos stimulus, arestējot, iesaldējot un konfiscējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus. |
— |
Pasākumi, kas novērš un apkaro kibernoziedzību un paaugstina drošības līmeni iedzīvotājiem un uzņēmumiem kibertelpā, jo īpaši projekti, kas palielina tiesībaizsardzības un tiesu spējas, projekti, kas nodrošina darbu ar nozari, lai pilsoņiem dotu lielākas iespējas un tos aizsargātu, un projekti, kas nodrošina spēju uzlabošanu darbam ar kiberuzbrukumiem. |
— |
Pasākumi, kas novērš un apkaro terorismu un risina jautājumus saistībā ar radikalizēšanos un teroristu vervēšanu, jo īpaši projekti, kas dod kopienām iespējas attīstīt vietējas pieejas un novēršanas politikas, projekti, kas ļauj kompetentajām iestādēm pārtraukt teroristu piekļuvi finansējumam un materiāliem un sekot saviem darījumiem, projekti, kas aizsargā pasažieru un kravu pārvadāšanu, un projektiem, kas pastiprina drošību attiecībā uz sprāgstvielām un ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem materiāliem un kodolmateriāliem. |
— |
Pasākumi, kas paredzēti dalībvalstu administratīvo un operatīvo spēju uzlabošanai, lai aizsargātu kritisko infrastruktūru visās ekonomikas nozarēs, tostarp tajās, uz kurām attiecas Padomes Direktīva 2008/114/EK (1), jo īpaši projekti, kas veicina valsts un privāto partnerību, lai veidotu uzticību un atvieglotu sadarbību, koordināciju, ārkārtas rīcības plānošanu, kā arī informācijas un paraugprakses apmaiņu un izplatīšanu starp valsts un privātajiem dalībniekiem. |
— |
Pasākumi, kas palielina Savienības izturētspēju krīzes un katastrofu gadījumos, jo īpaši projekti, kas veicina saskaņotas Savienības riska pārvaldības politikas izveidi, sasaistot apdraudējuma un riska novērtējumus ar lēmumu pieņemšanu, kā arī projekti, kas atbalsta efektīvu un koordinētu reakciju uz krīzi, sasaistot esošās nozarei raksturīgās spējas, zināšanu centrus un situācijas apzināšanās centrus, tostarp attiecībā uz veselību, civilo aizsardzību un terorismu. |
— |
Pasākumi, lai panāktu ciešākas partnerattiecības starp Savienību un trešām valstīm, jo īpaši valstīm pie tās ārējām robežām, un darbības programmu izstrāde un īstenošana, lai īstenotu iepriekš minētās Savienības stratēģiskās prioritātes. |
(1) Padomes Direktīva 2008/114/EK (2008. gada 8. decembris) par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību (OV L 345, 23.12.2008., 75. lpp.).
II PIELIKUMS
Kopējo rādītāju saraksts konkrēto mērķu novērtēšanai
a) |
Novērst un apkarot pārrobežu noziedzību, smagus noziegumus un organizēto noziedzību, tostarp terorismu, un stiprināt koordināciju un sadarbību starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ar attiecīgām trešām valstīm;
|
b) |
uzlabot dalībvalstu un Savienības spējas, lai efektīvi pārvaldītu ar drošību saistītus riskus un krīzes, un sagatavotu un aizsargātu cilvēkus un kritisko infrastruktūru pret terora aktiem un citiem ar drošību saistītiem starpgadījumiem.
|
III PIELIKUMS
Skaitļi attiecībā uz valstu programmām
Iekšējās drošības fonds, policija – valstu programmām piešķirtie līdzekļi
MS |
Iedzīvotāji (personas) |
Teritorija (km2) |
# pasažieri |
# tonnas kravas |
IKP uz vienu iedzīvotāju (EUR) |
Piešķīrumi |
||||||||||
(2013) |
(2012) |
gaisa satiksme (2012) |
jūras satiksme (2011) |
Kopā |
|
gaisa satiksme (2012) |
jūras satiksme (2011) |
Kopā |
|
(2012) |
|
|||||
30 % |
10 % |
15 % |
|
|
|
10 % |
|
|
|
35 % |
2014–2020 |
|||||
Daudzums |
piešķīrums |
Daudzums |
piešķīrums |
Skaits |
piešķīrums |
Skaits |
piešķīrums |
Daudzums |
atslēga |
piešķīrums |
|
|||||
AT |
8 488 511 |
3 845 782 |
83 879 |
1 321 372 |
8 196 234 |
0 |
8 196 234 |
3 169 093 |
219 775 |
0 |
219 775 |
4 651 |
36 400 |
16,66 |
3 822 008 |
12 162 906 |
BE |
11 183 350 |
5 066 698 |
30 528 |
480 917 |
8 573 821 |
0 |
8 573 821 |
3 315 088 |
1 068 434 |
232 789 000 |
233 857 434 |
4 948 770 |
34 000 |
17,84 |
4 091 797 |
17 903 270 |
BG |
7 282 041 |
3 299 182 |
110 900 |
1 747 038 |
1 705 825 |
0 |
1 705 825 |
659 561 |
18 536 |
25 185 000 |
25 203 536 |
533 344 |
5 400 |
112,33 |
25 763 168 |
32 002 293 |
CH |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CY |
862 011 |
390 540 |
9 251 |
145 734 |
1 587 211 |
107 000 |
1 694 211 |
655 071 |
28 934 |
6 564 000 |
6 592 934 |
139 516 |
20 500 |
29,59 |
6 786 396 |
8 117 257 |
CZ |
10 516 125 |
4 764 407 |
78 866 |
1 242 401 |
3 689 113 |
0 |
3 689 113 |
1 426 404 |
58 642 |
0 |
58 642 |
1 241 |
14 500 |
41,83 |
9 594 559 |
17 029 012 |
DE |
82 020 688 |
37 160 068 |
357 137 |
5 626 095 |
66 232 970 |
1 146 000 |
67 378 970 |
26 052 237 |
4 448 191 |
296 037 000 |
300 485 191 |
6 358 712 |
32 299 |
18,78 |
4 307 288 |
79 504 401 |
DK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EE |
1 286 479 |
582 849 |
45 227 |
712 475 |
466 960 |
61 000 |
527 960 |
204 137 |
23 760 |
48 479 000 |
48 502 760 |
1 026 390 |
12 700 |
47,76 |
10 954 418 |
13 480 269 |
ES |
46 006 414 |
20 843 540 |
505 991 |
7 971 031 |
24 450 017 |
3 591 000 |
28 041 017 |
10 842 125 |
592 192 |
398 332 000 |
398 924 192 |
8 441 827 |
22 700 |
26,72 |
6 128 683 |
54 227 207 |
FI |
5 426 674 |
2 458 594 |
338 432 |
5 331 428 |
3 725 547 |
250 000 |
3 975 547 |
1 537 155 |
195 622 |
115 452 000 |
115 647 622 |
2 447 275 |
35 600 |
17,04 |
3 907 896 |
15 682 348 |
FR |
65 633 194 |
29 735 595 |
632 834 |
9 969 228 |
48 440 037 |
906 000 |
49 346 037 |
19 079 761 |
1 767 360 |
322 251 000 |
324 018 360 |
6 856 709 |
31 100 |
19,50 |
4 473 348 |
70 114 640 |
GR |
11 290 067 |
5 115 047 |
131 957 |
2 078 760 |
5 992 242 |
66 000 |
6 058 242 |
2 342 434 |
72 187 |
135 314 000 |
135 386 187 |
2 864 972 |
17 200 |
35,27 |
8 088 437 |
20 489 650 |
HR |
4 398 150 |
1 992 614 |
87 661 |
1 380 951 |
4 526 664 |
5 000 |
4 531 664 |
1 752 179 |
6 915 |
21 862 000 |
21 868 915 |
462 779 |
10 300 |
58,89 |
13 506 904 |
19 095 426 |
HU |
9 906 000 |
4 487 985 |
93 024 |
1 465 432 |
1 327 200 |
0 |
1 327 200 |
513 165 |
61 855 |
0 |
61 855 |
1 309 |
9 800 |
61,90 |
14 196 032 |
20 663 922 |
IE |
4 582 769 |
2 076 257 |
69 797 |
1 099 534 |
3 139 829 |
0 |
3 139 829 |
1 214 022 |
113 409 |
45 078 000 |
45 191 409 |
956 317 |
35 700 |
16,99 |
3 896 950 |
9 243 080 |
IS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IT |
59 394 207 |
26 908 977 |
301 336 |
4 747 041 |
21 435 519 |
1 754 000 |
23 189 519 |
8 966 282 |
844 974 |
499 885 000 |
500 729 974 |
10 596 188 |
25 700 |
23,60 |
5 413 273 |
56 631 761 |
LI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LT |
2 971 905 |
1 346 443 |
65 300 |
1 028 692 |
504 461 |
0 |
504 461 |
195 051 |
15 425 |
42 661 000 |
42 676 425 |
903 096 |
11 000 |
55,15 |
12 647 374 |
16 120 656 |
LU |
537 039 |
243 309 |
2 586 |
40 738 |
365 944 |
0 |
365 944 |
141 493 |
615 287 |
0 |
615 287 |
13 020 |
83 600 |
7,26 |
1 664 128 |
2 102 689 |
LV |
2 017 526 |
914 055 |
64 562 |
1 017 066 |
1 465 671 |
676 000 |
2 141 671 |
828 082 |
31 460 |
67 016 000 |
67 047 460 |
1 418 824 |
10 900 |
55,65 |
12 763 405 |
16 941 431 |
MT |
421 230 |
190 841 |
316 |
4 978 |
335 863 |
0 |
335 863 |
129 862 |
16 513 |
5 578 000 |
5 594 513 |
118 388 |
16 300 |
37,21 |
8 535 037 |
8 979 107 |
NL |
16 779 575 |
7 602 108 |
41 540 |
654 399 |
23 172 904 |
0 |
23 172 904 |
8 959 858 |
1 563 499 |
491 695 000 |
493 258 499 |
10 438 081 |
35 800 |
16,94 |
3 886 065 |
31 540 510 |
NO |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PL |
38 533 299 |
17 457 791 |
312 679 |
4 925 731 |
4 219 070 |
9 000 |
4 228 070 |
1 634 793 |
68 306 |
57 738 000 |
57 806 306 |
1 223 267 |
9 900 |
61,27 |
14 052 637 |
39 294 220 |
PT |
10 487 289 |
4 751 342 |
92 212 |
1 452 643 |
5 534 972 |
0 |
5 534 972 |
2 140 110 |
116 259 |
67 507 000 |
67 623 259 |
1 431 008 |
15 600 |
38,88 |
8 918 020 |
18 693 124 |
RO |
21 305 097 |
9 652 429 |
238 391 |
3 755 444 |
1 239 298 |
0 |
1 239 298 |
479 177 |
28 523 |
38 918 000 |
38 946 523 |
824 166 |
6 200 |
97,84 |
22 438 889 |
37 150 105 |
SE |
9 555 893 |
4 329 367 |
438 576 |
6 909 023 |
5 757 921 |
1 320 000 |
7 077 921 |
2 736 695 |
144 369 |
181 636 000 |
181 780 369 |
3 846 742 |
43 000 |
14,11 |
3 235 375 |
21 057 201 |
SI |
2 058 821 |
932 764 |
20 273 |
319 367 |
513 394 |
0 |
513 394 |
198 505 |
9 015 |
16 198 000 |
16 207 015 |
342 964 |
17 200 |
35,27 |
8 088 437 |
9 882 037 |
SK |
5 410 836 |
2 451 419 |
49 036 |
772 480 |
330 166 |
0 |
330 166 |
127 659 |
20 894 |
0 |
20 894 |
442 |
13 200 |
45,95 |
10 539 478 |
13 891 478 |
UK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā |
438 355 190 |
198 600 000 |
4 202 290 |
66 200 000 |
246 928 853 |
9 891 000 |
256 819 853 |
99 300 000 |
12 150 336 |
3 116 175 000 |
3 128 325 336 |
66 200 000 |
606 599 |
1 010 |
231 700 000 |
662 000 000 |
Budžeta piešķīruma daļa |
198 600 000 |
66 200 000 |
99 300 000 |
66 200 000 |
231 700 000 |
662 000 000 |