20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/33

(1)

Komisija 2010. gada martā pieņēma paziņojumu ar nosaukumu "Eiropa 2020 – Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei" ("stratēģija "Eiropa 2020" "). Eiropadome 2010. gada jūnijā šo paziņojumu apstiprināja. Stratēģija "Eiropa 2020" ir izstrādāta, reaģējot uz ekonomikas krīzi, un paredzēta tam, lai sagatavotu Savienību nākamajai desmitgadei. Tajā ir izvirzīti pieci vērienīgi mērķi, kas klimata un enerģētikas, nodarbinātības, inovācijas, izglītības un sociālās integrācijas jomā ir jāsasniedz līdz 2020. gadam, un ir apzināti svarīgākie izaugsmi rosinošie faktori, kam ir jāuzlabo Savienības dinamisms un konkurētspēja. Tajā ir uzsvērts arī tas, cik svarīgi ir pastiprināt Eiropas ekonomikas izaugsmi, vienlaikus sasniedzot augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinot energoefektīvu, resursu ziņā efektīvu ekonomiku ar zemām oglekļa emisijām un panākot sociālo kohēziju. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) būtu jāuzņemas izšķiroša loma stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanā. To apliecina fakts, ka MVU ir minēti sešās no septiņām stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvām.

(2)

Lai nodrošinātu, ka uzņēmumiem, jo īpaši MVU, ir galvenā nozīme Savienības ekonomikas izaugsmes sasniegšanā, kas ir svarīgākā prioritāte, Komisija 2010. gada oktobrī pieņēma paziņojumu "Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam – prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai", ko Padome apstiprināja 2010. gada decembrī. Tā ir stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīva. Paziņojumā ir izklāstīta stratēģija, kuras mērķis ir ievērojami paātrināt izaugsmi un palielināt nodarbinātību, saglabājot un atbalstot spēcīgu, daudzveidīgu un konkurētspējīgu rūpniecības bāzi Eiropā, īpaši uzlabojot pamatnosacījumus uzņēmumiem un stiprinot vairākus iekšējā tirgus aspektus, tostarp ar uzņēmējdarbību saistītos pakalpojumus.

(3)

Komisija 2008. gada jūnijā pieņēma paziņojumu ar nosaukumu "Vispirms domāt par mazākajiem" – Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts "Small Business Act", par ko Padome pauda gandarījumu 2008. gada decembrī. Mazās uzņēmējdarbības akts (SBA) paredz visaptverošu politikas sistēmu MVU, veicina uzņēmējdarbību un tiesiski un politiski nostiprina principu "vispirms domāt par mazākajiem", lai stiprinātu MVU konkurētspēju. Mazās uzņēmējdarbības aktā ir noteikti desmit principi un izklāstīti politikas un likumdošanas pasākumi, lai veicinātu MVU izaugsmes un darbvietu izveides potenciālu. Mazās uzņēmējdarbības akta īstenošana palīdz sasniegt stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus. Pamatiniciatīvās jau ir ietverti vairāki MVU paredzēti pasākumi.

(4)

Pēc tam tika sagatavots pārskats par mazās uzņēmējdarbības aktu, kuru publicēja 2011. februārī un pamatojoties uz kuru Padome 2011. gada 30. un 31. maijā pieņēma secinājumus. Minētajā pārskatā ir apskatīta mazās uzņēmējdarbības akta īstenošana un izvērtētas vajadzības, kas MVU radušās pašreizējā ekonomikas vidē, kurā tiem ir arvien grūtāk iegūt finansējumu un piekļūt tirgiem. Tajā ir aplūkots pirmajos divos mazās uzņēmējdarbības akta īstenošanas gados sasniegtais, ir izklāstīti jauni pasākumi, kā reaģēt uz problēmām, ko radījusi ekonomikas krīze un par ko informējušas ieinteresētās personas, un ir ierosināti veidi, kā uzlabot atbalstu mazās uzņēmējdarbības akta īstenošanai un tā īstenošanu, skaidri paredzot ieinteresēto personu lomu un priekšplānā izvirzot uzņēmēju organizācijas. Konkrētajiem Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmas mērķiem būtu jāatspoguļo prioritātes, kas izklāstītas minētajā pārskatā. Ir svarīgi nodrošināt, lai šādas programmas īstenošana tiktu saskaņota ar mazās uzņēmējdarbības akta īstenošanu. Darbībām, ko veic saskaņā ar konkrētiem mērķiem, jo īpaši būtu jāpalīdz ievērot minētos desmit principus un īstenot jaunas darbības, kas noteiktas mazās uzņēmējdarbības akta pārskatīšanas procesā.

(5)

Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (3) nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam. Minētajā daudzgadu finanšu shēmā ir izklāstīts, kā tiks sasniegti politikas mērķi – palielināt izaugsmi un izveidot vairāk darbvietu Eiropā, izveidot zemu oglekļa emisiju un videi saudzīgāku ekonomiku un stiprināt Savienības nozīmi pasaulē.

(6)

Lai palīdzētu nostiprināt Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju un ilgtspēju, atbalstītu esošos MVU, veicinātu uzņēmējdarbības kultūru un sekmētu MVU izaugsmi, zināšanu sabiedrības attīstību un uz līdzsvarotu uz ekonomikas izaugsmi balstītu attīstību, būtu jāizveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programma ("programma COSME").

(7)

Programmā COSME augsta prioritāte būtu jāpiešķir vienkāršošanas programmai saskaņā ar Komisijas 2012. gada 8. februāra paziņojumu "Daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam vienkāršošanas programma". Savienības un dalībvalstu līdzekļu izlietojums uzņēmumu un MVU konkurētspējas veicināšanai būtu jākoordinē labāk, lai nodrošinātu papildināmību un lielāku efektivitāti un atpazīstamību, kā arī lai panāktu labāku sinerģiju starp budžetiem.

(8)

Komisija pati ir apņēmusies klimata pārmaiņu pasākumus integrēt Savienības izdevumu programmās un vismaz 20 % no Savienības budžeta novirzīt ar klimatu saistītiem mērķiem. Ir svarīgi nodrošināt, lai, gatavojot, izstrādājot un īstenojot programmu COSME, tiktu sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, kā arī risku novēršana. Šajā regulā paredzētajiem pasākumiem būtu jāveicina pāreja uz sabiedrību un ekonomiku, kam raksturīgas zemas oglekļa emisijas un kas spēj pielāgoties klimata pārmaiņām.

(9)

No Padomes Lēmuma 2001/822/EK (4) izriet, ka aizjūras zemju un teritoriju organizācijas un struktūras ir tiesīgas piedalīties programmā COSME.

(10)

Ar Savienības konkurētspējas politiku ir iecerēts ieviest tādu iestāžu un politikas režīmu, kas radīs apstākļus uzņēmumu, jo īpaši MVU, ilgtspējīgai izaugsmei. Konkurētspējas un ilgtspējības nodrošināšana nozīmē prasmi sasniegt un saglabāt uzņēmumu ekonomisko konkurētspēju un izaugsmi saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Paaugstināts darba ražīgums, tostarp resursu un enerģijas ražīgums, ir galvenais noturīga ienākumu pieauguma avots. Konkurētspēja ir atkarīga arī no uzņēmumu spējas pilnībā izmantot iespējas, piemēram, iekšējo tirgu. Tas ir īpaši svarīgi MVU, kuri veido 99 % Savienības uzņēmumu, nodrošina divas no trim esošajām darbvietām privātajā sektorā un 80 % no jaunizveidotajām darbvietām un nodrošina vairāk nekā pusi uzņēmumu radītās kopējās pievienotās vērtības Savienībā. MVU ir nozīmīgs ekonomiskās izaugsmes, nodarbinātības un sociālās integrācijas virzītājs.

(11)

Komisijas 2012. gada 18. aprīļa paziņojumā ar nosaukumu "Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām" ir izteikts viedoklis, ka ar rīcībpolitiku, kas veicina pāreju uz videi draudzīgu ekonomiku, piemēram, resursu efektivitātes, energoefektivitātes un klimata pārmaiņu politiku, līdz 2020. gadam varētu radīt vairāk nekā piecus miljonus darbvietu, jo īpaši MVU nozarē. Paturot to prātā, programmā COSME paredzētās konkrētās darbības varētu ietvert ilgtspējīgu ražojumu, pakalpojumu, tehnoloģiju un procesu izstrādes veicināšanu, kā arī resursu efektivitātes, energoefektivitātes un uzņēmumu sociālās atbildības veicināšanu.

(12)

Tirgus, politikas un institucionālo nepilnību dēļ, kuras vājina Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju, pēdējos gados Savienības politikas veidošanā aktuāls ir kļuvis konkurētspējas jautājums.

(13)

Tāpēc programmai COSME būtu jānovērš tās tirgus nepilnības, kas ietekmē Savienības ekonomikas konkurētspēju globālā mērogā un kas vājina uzņēmumu, jo īpaši MVU, spēju konkurēt ar citiem uzņēmumiem citur pasaulē.

(14)

Programmā COSME īpaša uzmanība būtu jāpievērš MVU, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (5). Piemērojot šo regulu, Komisijai būtu jāapspriežas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp organizācijām, kas pārstāv MVU. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mikrouzņēmumiem, uzņēmumiem, kas nodarbojas ar amatniecību, pašnodarbinātajiem, brīvo profesiju pārstāvjiem un sociāliem uzņēmumiem. Uzmanība būtu jāvelta arī potenciālajiem uzņēmējiem, jaunpienācējiem uzņēmējiem, gados jauniem uzņēmējiem un sievietēm uzņēmējām, kā arī citām konkrētām mērķa grupām, piemēram, veciem cilvēkiem, migrantiem vai uzņēmējiem, kas pieder pie sociāli nelabvēlīgākā stāvoklī esošām vai neaizsargātām grupām, piemēram, personām ar invaliditāti, un tam, lai veicinātu uzņēmumu nodošanu, jaunu uzņēmumu izdalīšanu/atdalīšanu no jau esošiem uzņēmumiem (spin-offs, spin-outs) un otrās iespējas došanu uzņēmējiem.

(15)

Daudzas Savienības konkurētspējas problēmas ir saistītas ar MVU grūtībām iegūt finansējumu, jo tie ne vienmēr var pierādīt savu kredītspēju, un tiem ir apgrūtināta piekļuve riska kapitālam. Minētās grūtības negatīvi ietekmē jaunizveidoto uzņēmumu skaitu un kvalitāti un uzņēmumu izaugsmes un dzīvotspējas rādītājus, kā arī jaunpienācēju uzņēmēju gatavību pārņemt ekonomiski dzīvotspējīgus uzņēmumus situācijā, kad uzņēmumi tiek nodoti citam īpašniekam, vai uzņēmumu mantošanas gadījumā. Savienības finanšu instrumenti, kas izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (6), ir pierādījuši, ka tiem ir pievienotā vērtība, un tiem ir bijusi pozitīva ietekme uz vismaz 220 000 MVU. Ierosināto finanšu instrumentu palielinātā pievienotā vērtība Savienībai cita starpā ir riska kapitāla iekšējā tirgus stiprināšana, Eiropas mēroga MVU finansējuma tirgus attīstība, kā arī to tirgus nepilnību novēršana, ar kurām netiek galā dalībvalstis. Savienības darbībām vajadzētu būt saskaņotām un konsekventām, un tām būtu jāpapildina dalībvalstu finanšu instrumenti, kas paredzēti MVU, būtu jānodrošina sviras efekts un jānovērš tirgus traucējumu rašanās iespēja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (7). Vienībām, kurām uzticēta darbību īstenošana, izmantojot Savienības resursus, būtu jānodrošina finansējuma papildināmība un jānovērš divkārša finansēšana.

(16)

Komisijai būtu jāpievērš uzmanība šīs regulas finanšu instrumentu sniegtā finansējuma atpazīstamībai, lai nodrošinātu to, ka Savienības atbalsta pieejamība ir zināma un ka sniegtais atbalsts ir atzīts tirgū. Tālab būtu arī jāparedz finanšu starpnieku pienākums skaidri uzsvērt finansējuma galasaņēmējiem, ka finansējums bija iespējams, pateicoties šīs regulas finanšu instrumentu atbalstam. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveic atbilstoši pasākumi, tostarp jāizmanto lietotājdraudzīgas tiešsaistes sistēmas, lai MVU un starpniekiem izplatītu informāciju par pieejamajiem finanšu instrumentiem. Šīm sistēmām, kurām varētu būt vienots portāls, nevajadzētu dublēt jau esošās sistēmas.

(17)

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls ("Tīkls") ir apliecinājis savu pievienoto vērtību, ko tas kā vienas pieturas uzņēmējdarbības atbalsta aģentūra sniedz Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai uzlabotu to konkurētspēju un apzinātu uzņēmējdarbības iespējas iekšējā tirgū un ārpus tā. Metodiku un darba metožu racionalizāciju un uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumus regulējošus Eiropas mēroga noteikumus var nodrošināt tikai Savienības līmenī. Tīkls jo īpaši ir palīdzējis MVU atrast sadarbības vai tehnoloģiju nodošanas partnerus iekšējā tirgū un trešās valstīs, saņemt konsultācijas par Savienības finansējuma ieguves avotiem, Savienības tiesībām un intelektuālo īpašumu, kā arī par Savienības programmām ekoinovāciju un ilgtspējīgas ražošanas sekmēšanai. Tas ir arī saņēmis atsauksmes par Savienības tiesībām un standartiem. Tā ārkārtīgi vērtīgās speciālās zināšanas ir īpaši svarīgas, lai pārvarētu informācijas asimetriju un lai atvieglotu ar pārrobežu darījumiem saistīto darījumu izmaksu slogu.

(18)

Ir jāturpina optimizēt pakalpojumu kvalitāti un Tīkla darbību, īpaši attiecībā uz MVU informētību un ierosināto pakalpojumu turpmāku izmantošanu, turpinot integrēt internacionalizācijas un inovāciju pakalpojumus, uzlabojot sadarbību starp Tīklu un reģionālo un vietējo MVU ieinteresētajām personām, apspriežoties ar uzņēmējorganizācijām un labāk iesaistot tās, mazinot birokrātiju, uzlabojot IT atbalstu un veicinot Tīkla un tā pakalpojumu atpazīstamību attiecīgajos ģeogrāfiskajos reģionos.

(19)

Konkurētspēju ietekmē MVU ierobežotā internacionalizācija gan Eiropā, gan ārpus tās. Saskaņā ar dažām aplēsēm pašlaik 25 % no Savienības MVU eksportē vai pēdējo triju gadu laikā zināmā mērā ir eksportējuši, kamēr tikai 13 % no Savienības MVU regulāri eksportē ārpus Savienības un tikai 2 % ir ieguldījuši līdzekļus ārpus savas piederības valsts. Papildus tam Eirobarometra 2012. gadā veiktais apsekojums liecina par MVU neizmantoto izaugsmes potenciālu videi draudzīgos tirgos gan Savienībā, gan ārpus tās, ņemot vērā internacionalizāciju un iespēju piedalīties publiskajā iepirkumā. Saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības aktu, kurā Savienība un dalībvalstis tiek aicinātas atbalstīt MVU un mudināt tos izmantot izaugsmi tirgos ārpus Savienības, Savienība sniedz finansiālu atbalstu vairākām iniciatīvām, piemēram, ES un Japānas Rūpniecības sadarbības centram un MVU palīdzības dienestam intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos Ķīnā. Savienībā pievienotā vērtība tiek radīta, veicinot sadarbību un Eiropas līmenī piedāvājot pakalpojumus, kas papildina, bet nedublē dalībvalstu pamattirdzniecības veicināšanas pakalpojumus un stiprina publiskā un privātā sektora pakalpojumu sniedzēju apvienotos centienus šajā jomā. Šādu pakalpojumu klāstā vajadzētu būt arī informācijai par intelektuālā īpašuma tiesībām, standartiem un publiskā iepirkuma noteikumiem un iespējām. Pilnībā būtu jāņem vērā II daļa Padomes 2011. gada 6. decembra secinājumos ar nosaukumu "Rūpniecības politikas pamatiniciatīva – rūpniecības politikas īstenošanas pastiprināšana visā ES" par Komisijas paziņojumu ar nosaukumu "Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam: prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai". Šajā ziņā labi izstrādātai Eiropas uzņēmumu kopu stratēģijai būtu jāpapildina valstu un reģionu centieni veicināt uzņēmumu kopas, lai panāktu izcilību un starptautisku sadarbību, ņemot vērā to, ka MVU apvienošanās grupās var būt galvenais līdzeklis, kā nostiprināt šo uzņēmumu spēju ieviest inovācijas un uzsākt darbību ārvalstu tirgos.

(20)

Lai uzlabotu Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju, dalībvalstīm un Komisijai jārada uzņēmējdarbībai labvēlīga vide. Īpaša uzmanība ir jāpievērš MVU interesēm un nozarēm, kurās tie visaktīvāk darbojas. Ir vajadzīgas arī Savienības līmeņa iniciatīvas, lai Eiropas mērogā apmainītos ar informāciju un zināšanām, un šajā jomā īpaši rentabli var būt digitālie pakalpojumi. Šādas darbības var palīdzēt izveidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus maziem un vidējiem uzņēmumiem.

(21)

Nepilnības, sadrumstalotība un nevajadzīga birokrātija iekšējā tirgū liedz iedzīvotājiem, patērētājiem un uzņēmumiem, jo īpaši MVU, pilnībā izmantot tā priekšrocības. Tāpēc ļoti nepieciešami ir saskaņoti dalībvalstu, Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas centieni, lai novērstu trūkumus īstenošanā, likumdošanā un informācijas sniegšanā. Saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai arī būtu jāsadarbojas, lai mazinātu un novērstu nevajadzīgu administratīvo un regulatīvo slogu MVU. Darbībām, kas iekļautas programmā COSME – kura ir vienīgā Savienības programma, kas paredzēta galvenokārt MVU –, būtu jāveicina minēto mērķu īstenošana, tostarp jāpalīdz uzlabot pamatnosacījumus uzņēmumiem. Īstenojot šos centienus, būtu jāizmanto atbilstības pārbaudes un ietekmes novērtējumi, ko finansē saskaņā ar programmu COSME.

(22)

Vēl viens konkurenci ietekmējošs faktors ir Savienības iedzīvotāju salīdzinoši zemais uzņēmējdarbības gars. Tikai 45 % Savienības iedzīvotāju (un mazāk nekā 40 % sieviešu) vēlētos būt pašnodarbinātie salīdzinājumā ar 55 % Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāju un 71 % Ķīnas iedzīvotāju (saskaņā ar Eirobarometra 2009. gada apsekojumu par uzņēmējdarbību). Saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības aktu uzmanība būtu jāpievērš visām situācijām, ar kurām uzņēmēji saskaras, tostarp uzņēmuma darbības sākšanas, izaugsmes, nodošanas un bankrota (otrās iespējas) posmā. Savienībā lielu pievienoto vērtību sniedz uzņēmējdarbības izglītības veicināšana, kā arī saskaņotības un konsekvences veicināšanas pasākumi, piemēram, salīdzinošo rādītāju noteikšana un apmaiņa ar paraugprakses piemēriem.

(23)

Lai jaunpienācēji uzņēmēji vai mērķtiecīgi topošie uzņēmēji varētu iegūt uzņēmējdarbības pieredzi dalībvalstī, kas nav to piederības dalībvalsts, un lai tādējādi dotu tiem iespēju nostiprināt savas uzņēmējdarbības spējas, tika sākta programma "Erasmus jaunajiem uzņēmējiem". Saistībā ar mērķi uzlabot pamatnosacījumus uzņēmējdarbības un uzņēmējdarbības kultūras veicināšanai Komisijai vajadzētu būt iespējai veikt pasākumus, kuru mērķis ir palīdzēt jaunpienācējiem uzņēmējiem uzlabot savu spēju attīstīt uzņēmējdarbības prasmes, iemaņas un attieksmi un uzlabot savas tehnoloģiskās iespējas un uzņēmumu pārvaldību.

(24)

Globālā konkurence, demogrāfiskās pārmaiņas, ierobežoti resursi un jaunās sociālās tendences rada problēmas un iespējas dažādām nozarēm, kas saskaras ar globāla mēroga problēmām un kurās ir liels MVU īpatsvars. Piemēram, ar dizainu saistītajām nozarēm ir jāpielāgojas, lai gūtu labumu no vēl neizmantotā potenciāla, ko sniedz lielais pieprasījums pēc personalizētiem, radošiem un kompleksiem produktiem. Tā kā Savienībā šīs problēmas attiecas uz visiem MVU, kuri darbojas šajās nozarēs, ir vajadzīga saskaņota rīcība Savienības līmenī, lai ar iniciatīvām, kas paātrina jaunu ražojumu un pakalpojumu parādīšanos, radītu papildu izaugsmi.

(25)

Atbalstot dalībvalstīs veiktos pasākumus, programma COSME var sniegt atbalstu iniciatīvām gan nozaru, gan starpnozaru jomās ar nozīmīgu izaugsmes un uzņēmējdarbības potenciālu, īpaši tajās, kurām ir raksturīgs liels MVU īpatsvars, tādējādi paātrinot konkurētspējīgu un ilgtspējīgu ražošanas uzņēmumu izveidi, pamatojoties uz konkurētspējīgākajiem uzņēmējdarbības modeļiem, uzlabotiem produktiem un procesiem, organizatoriskajām struktūrām vai izmainītām vērtību ķēdēm. Kā izklāstīts Komisijas 2010. gada 30. jūnija paziņojumā "Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē – jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes", par kuru Padome pauda gandarījumu 2010. gada oktobrī, tūrisms ir svarīga Savienības ekonomikas nozare. Minētās nozares uzņēmumu tiešs ieguldījums Savienības iekšzemes kopproduktā (IKP) ir 5 %. Līgumā par Eiropas Savienības darbību ("LESD") ir atzīts tūrisma nozīmīgums un ir izklāstītas Savienības kompetences šajā jomā. Eiropas tūrisma iniciatīva var papildināt dalībvalstu darbības, mudinot radīt labvēlīgu vidi un veicinot dalībvalstu sadarbību, īpaši ar paraugprakses apmaiņu. Darbības var ietvert zināšanu bāzes uzlabošanu tūrisma jomā, nodrošinot datus un analīzi un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādājot transnacionālās sadarbības projektus, vienlaikus izvairoties no obligātām prasībām Savienības uzņēmumiem.

(26)

Programmā COSME norādītas mērķu sasniegšanai veicamās darbības, minēto mērķu īstenošanai paredzētais kopējais finansējums, finanšu instrumentiem paredzētais minimālais finansējums, dažāda veida īstenošanas pasākumi, kā arī pārredzami mehānismi Savienības finansiālo interešu pārraudzībai, izvērtēšanai un aizsardzībai.

(27)

Programma COSME papildina citas Savienības programmas, vienlaikus atzīstot, ka katram instrumentam būtu jādarbojas saskaņā ar konkrēti tam noteiktajām procedūrām. Tādēļ vienas un tās pašas attiecināmās izmaksas nebūtu jāfinansē divkārši. Lai Savienības finansējums sniegtu pievienoto vērtību un tam būtu būtiska ietekme, programmai COSME būtu jāveido cieša sinerģija ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (8) ("programma Apvārsnis 2020"), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 (9) ("struktūrfondi") un citām Savienības programmām.

(28)

Visās attiecīgajās programmā COSME paredzētajās iniciatīvās un darbībās būtu jāņem vērā pārredzamības un dzimumu līdztiesības princips. Minētajās iniciatīvās un darbībās būtu jāņem vērā arī visu iedzīvotāju cilvēktiesības un pamatbrīvības.

(29)

Procesam, ko īsteno pirms dotāciju piešķiršanas MVU, vajadzētu būt pārredzamam. Dotāciju piešķiršanai un izmaksai vajadzētu būt pārredzamai, bez birokrātiskiem šķēršļiem un saskaņā ar vienotiem noteikumiem.

(30)

Šajā regulā visam programmas COSME darbības laikam paredz finansējumu, kam jāveido Eiropas Parlamentam un Padomei galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā, kā paredzēts 17. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par sadarbību budžeta jautājumos, budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (10).

(31)

Lai nodrošinātu, ka finansējums tiek piešķirts tikai tirgus, politikas un institucionālo nepilnību novēršanai, un lai izvairītos no tirgus traucējumiem, programmas COSME finansējumam būtu jāatbilst Savienības noteikumiem par valsts atbalstu.

(32)

Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu un asociācijas nolīgumu protokoli paredz attiecīgo valstu dalību Savienības programmās. Citu trešo valstu dalībai vajadzētu būt iespējamai, ja tas attiecīgi norādīts nolīgumos un procedūrās.

(33)

Ir svarīgi nodrošināt pareizu programmas COSME finanšu pārvaldību un tās īstenošanu efektīvākajā un lietotājdraudzīgākajā veidā, vienlaikus nodrošinot arī tiesisko noteiktību un programmas COSME pieejamību visiem dalībniekiem.

(34)

Programma COSME būtu jāpārrauga un jāizvērtē, lai varētu veikt attiecīgus pielāgojumus. Reizi gadā būtu jāsagatavo ziņojums par programmas īstenošanu, izklāstot tajā gūtos panākumus un plānotās darbības.

(35)

Programmas COSME īstenošana būtu jāpārrauga ik gadu, izmantojot pamatrādītājus, ar kuriem novērtē rezultātus un ietekmi. Šiem rādītājiem, tostarp attiecīgajiem atskaites punktiem, būtu jānodrošina minimālais pamats, pēc kura tiek vērtēts, kādā apjomā ir sasniegti programmas COSME mērķi.

(36)

Komisijas sagatavotajā starpposma ziņojumā par visu saskaņā ar programmu COSME atbalstīto darbību mērķu sasniegšanu būtu jāietver arī izvērtējums par zemajiem MVU līdzdalības rādītājiem, ja tādi ir konstatēti daudzās dalībvalstīs. Vajadzības gadījumā dalībvalstis starpposma ziņojuma rezultātus var ņemt vērā, izstrādājot savu attiecīgo rīcībpolitiku.

(37)

Visā izdevumu ciklā Savienības finansiālās intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp novēršot, atklājot un izmeklējot pārkāpumus, atgūstot zaudētos, nepareizi izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus un vajadzības gadījumā piemērojot administratīvas un finansiālas sankcijas saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

(38)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt gada darba programmas COSME īstenošanas nolūkiem. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (11). Dažas gada darba programmā iekļautās darbības ietver darbību saskaņošanu valsts līmenī. Šajā sakarā būtu jāpiemēro minētās regulas 5. panta 4. punkts.

(39)

Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz rādītāju papildinājumiem, izmaiņām dažos konkrētos elementos saistībā ar finanšu instrumentiem un izmaiņām indikatīvajās summās, kas pārsniegtu minētās summas par vairāk nekā 5 % no finansējuma vērtības katrā atsevišķā gadījumā. Īpaši svarīgi ir tas, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, attiecīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(40)

Tiesiskās noteiktības un skaidrības labad Lēmums Nr. 1639/2006/EK būtu jāatceļ,

a)

stiprināt Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju un ilgtspēju;

b)

rosināt uzņēmējdarbības kultūru un veicināt MVU izveidi un izaugsmi.

a)

rezultāti, ko MVU sasnieguši attiecībā uz ilgtspēju;

b)

izmaiņas saistībā ar nevajadzīgu administratīvo un regulatīvo slogu jaunizveidotiem un jau esošiem MVU;

c)

izmaiņas to MVU īpatsvarā, kuri eksportē Savienības iekšienē vai ārpus tās;

d)

izmaiņas MVU izaugsmē;

e)

izmaiņas to Savienības iedzīvotāju īpatsvarā, kuri vēlas būt pašnodarbināti.

a)

uzlabot finansējuma pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem kapitāla un aizņēmumu veidā;

b)

uzlabot piekļuvi tirgiem, īpaši Savienībā, kā arī pasaules mērogā;

c)

uzlabot Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus, tostarp tūrisma nozarē.

d)

veicināt uzņēmējdarbību un uzņēmējdarbības kultūru.

a)

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, saskaņā ar EEZ līgumā minētajiem nosacījumiem, kā arī citas Eiropas valstis, ja tas paredzēts nolīgumos un procedūrās;

b)

pievienošanās valstis, kandidātvalstis un potenciālās kandidātes saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem, noteikumiem un nosacījumiem par minēto valstu līdzdalību Savienības programmās.

c)

valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, ja tas paredzēts nolīgumos un procedūrās un saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos, asociācijas nolīgumu protokolos un Asociācijas padomes lēmumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem šo valstu dalībai Savienības programmās.

a)

informatīvu un konsultatīvu pakalpojumu sniegšana par Savienības iniciatīvām un tiesībām; atbalsts pārvaldības spēju veicināšanai, lai palielinātu MVU konkurētspēju; atbalsts MVU zināšanu uzlabošanai finanšu jomā, tostarp informatīvi un konsultatīvi pakalpojumi par finansējuma iespējām, finansējuma pieejamību un saistītiem apmācības un konsultāciju risinājumiem; pasākumi, ar kuriem palielina MVU iespējas iegūt speciālās zināšanas energoefektivitātes, klimata un vides jomā; un Savienības finansēšanas programmu un finanšu instrumentu (tostarp sadarbībā ar valstu kontaktpunktiem un struktūrfondiem – programmas "Apvārsnis 2020") popularizēšana;

b)

pārrobežu uzņēmējdarbības sadarbības, pētniecības un attīstības, tehnoloģiju un zināšanu pārneses un tehnoloģiju un inovācijas partnerību veicināšana;

c)

saziņas nodrošināšana starp MVU un Komisiju.

a)

pasākumi, kas paredzēti, lai uzlabotu tādas rīcībpolitikas izstrādi, īstenošanu un izvērtēšanu, kas ietekmē uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju, tostarp izmantojot paraugprakses apmaiņu attiecībā uz pamatnosacījumiem un attiecībā uz pasaules līmeņa uzņēmumu kopu, kā arī uzņēmējdarbības tīklu pārvaldību; kā arī veicinot transnacionālu sadarbību starp uzņēmumu kopām un uzņēmējdarbības tīkliem, uzlabotu ilgtspējīgu ražojumu, pakalpojumu, tehnoloģiju un procesu izstrādi, kā arī resursu efektivitāti, energoefektivitāti un uzņēmumu sociālo atbildību;

b)

pasākumi, kas paredzēti, lai risinātu konkurētspējas politikas starptautiskos aspektus, īpašu uzmanību veltot dalībvalstu, citu programmā COSME iesaistīto valstu un Savienības pasaules mēroga tirdzniecības partneru sadarbībai politikas veidošanā;

c)

pasākumi, kas paredzēti, lai uzlabotu MVU politikas izstrādi, politikas veidotāju sadarbību, salīdzinošu izvērtēšanu un paraugprakses apmaiņu dalībvalstu starpā, attiecīgos gadījumos ņemot vērā pieejamos pierādījumus un ieinteresēto personu viedokļus, un jo īpaši ar mērķi atvieglot Savienības programmu un pasākumu pieejamību MVU saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības akta rīcības plānu.

a)

finansējamo darbību aprakstu, katrai darbībai paredzētos mērķus, kuriem ir jāatbilst 3. un 4. pantā izklāstītajiem vispārējiem un konkrētiem mērķiem, gaidāmos rezultātus, īstenošanas metodi, katrai darbībai piešķirto summu, visām darbībām paredzēto kopējo summu, indikatīvu īstenošanas grafiku un maksājumu struktūru;

b)

attiecīgos kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus katrai darbībai, kurus izmanto, lai analizētu un uzraudzītu rezultātu efektivitāti un attiecīgās darbības mērķu sasniegšanu;

c)

attiecībā uz dotācijām un ar tām saistītajiem pasākumiem – būtiskos vērtēšanas kritērijus, kuri nosakāmi tā, lai vislabāk sasniegtu programmas COSME mērķus, un maksimālo līdzfinansējuma likmi;

d)

atsevišķu detalizētu sadaļu par finanšu instrumentiem, kura saskaņā ar šīs regulas 17. pantu atspoguļo Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 noteiktos pienākumus sniegt informāciju, tostarp informāciju par finansējuma paredzamo sadalījumu starp attiecīgi šīs regulas 18. un 19. pantā minēto kapitāla instrumentu izaugsmei un aizdevumu garantiju instrumentu, par finanšu instrumentiem, un informāciju par garantiju līmeni un saistību ar programmu "Apvārsnis 2020".

a)

nozaru un starpnozaru konkurētspējas jautājumu analīzes un pārraudzības uzlabošana;

b)

paraugprakses un politisko nostādņu apzināšana un izplatīšana, un tālāka attīstīšana;

c)

spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes un tādu jaunu Savienības pasākumu ietekmes novērtēšana, kuri ir īpaši būtiski uzņēmumu konkurētspējai, lai apzinātu spēkā esošo tiesību aktu jomas, kas jāvienkāršo, un nodrošinātu to, ka slogs maziem un vidējiem uzņēmumiem pēc iespējas tiktu samazināts jomās, kurās ir ierosināti jauni likumdošanas pasākumi;

d)

tiesību aktu, kas ietekmē uzņēmumus, jo īpaši MVU, nozaru politikas un ar konkurētspēju saistītu pasākumu izvērtēšana;

e)

Komisija var sekmēt tādu integrētu un lietotājdraudzīgu tiešsaistes sistēmu izveidi, kurās tiek sniegta informācija par MVU paredzētām programmām, vienlaikus nodrošinot, lai tās nedublētu jau izveidotos portālus.

a)

citiem finanšu instrumentiem, ko izveidojušas dalībvalstis un to pārvaldes iestādes un ko finansē ar valsts vai reģionāliem līdzekļiem vai ko finansē struktūrfondu darbības kontekstā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

b)

citiem finanšu instrumentiem, ko izveidojušas dalībvalstis un to pārvaldes iestādes, ko finansē valsts vai reģionālās programmas, kuras neietilpst struktūrfondu darbības jomā;

c)

Savienības, tostarp saskaņā ar šo regulu, finansētām dotācijām.

a)

to tieši veic Eiropas Investīciju fonds vai citas vienības, kurām ir uzticēta EFG īstenošana Komisijas vārdā; vai

b)

to veic fondu fondi vai ieguldījumu struktūras, kas iegulda līdzekļus pāri robežām un kuras izveidojis Eiropas Investīciju fonds vai citas vienības (tostarp privātā vai publiskā sektora pārvaldītāji), kurām ir uzticēta EFG īstenošana Komisijas vārdā, kopā ar ieguldītajiem no privātām un/vai publiskām finanšu iestādēm.

a)

pretgarantijas un citus garantiju shēmām paredzētus riska dalīšanas pasākumus, tostarp attiecīgā gadījumā kopīgās garantijas;

b)

tiešās garantijas un citus riska dalīšanas pasākumus, kas paredzēti jebkuriem citiem finanšu starpniekiem, kuri izpilda 5. punktā minētos atbilstības kritērijus.

a)

garantijām parāda finansējumam (tostarp izmantojot subordinētos un dalības aizdevumus, līzingu vai banku garantijas), kuras mazina konkrētās grūtības piekļūt finansējumam, ar ko sastopas dzīvotspējīgi MVU to augstās riska pakāpes dēļ vai pietiekamas ķīlas trūkuma dēļ;

b)

MVU parāda finansējuma portfeļu vērtspapīrošanas, kas mobilizē papildu parāda finansējumu MVU ar attiecīgu riska dalīšanu ar mērķiestādēm. Šie vērtspapīrošanas darījumi tiek atbalstīti ar nosacījumu, ka inciatoriestādes apņemas saprātīgā laikposmā izmantot būtisku likviditātes vai mobilizētā kapitāla daļu jauniem aizdevumiem MVU. Šo jauno parāda finansējuma summu aprēķina kā attiecību pret garantētā portfeļa riska summu. Par summu un par laikposmu vienojas ar katru inciatoriestādi atsevišķi.