11.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 117/95

(1)

Komisijas paziņojumā “Kā pārvērst digitālo dividendi sociālajā labumā un ekonomikas izaugsmē” (2) ir uzsvērts, cik svarīgi ir saskanīgi atvērt 790–862 MHz joslu (800 MHz joslu) elektronisko sakaru pakalpojumiem, pieņemot tehniskos lietošanas nosacījumus. 800 MHz josla ietilpst ciparu dividendē, proti, tās ir radiofrekvences, kas tiek izbrīvētas radiofrekvenču spektra efektīvākas izmantošanas rezultātā, pārejot no analogās televīzijas uz zemes ciparu televīziju. Identificētie sociālekonomiskie ieguvumi balstās uz tādas Kopienas pieejas pieņemšanu, kura līdz 2015. gadam atbrīvo 800 MHz joslu un uzliek tehniskos nosacījumus, kas nepieļauj stiprus pārrobežu traucējumus.

(2)

Tehnoloģiskā neitralitāte un pakalpojumu neitralitāte ir apstiprināta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/140/EK, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (3) (Labāka regulējuma direktīvu). Bez tam RSPG 2009. gada 18. septembra atzinumā par ciparu dividendi atbalstīta WAPECS principu piemērošana un ieteikts Komisijai iespējami drīz rīkoties saskaņā ar tajā ietvertajiem ieteikumiem, lai ES līmenī mazinātu neskaidrību par dalībvalstu spēju padarīt pieejamu 800 MHz joslu.

(3)

Eiropas Parlaments 2008. gada 24. septembra“Rezolūcijā par pilnīgu digitālo dividenžu priekšrocību izmantošanu Eiropā: vienota pieeja digitālās pārslēgšanās atbrīvotā radiofrekvenču spektra izmantojumam” mudina dalībvalstis izbrīvēt savas ciparu dividendes iespējami drīzāk un aicina rīkoties Kopienas līmenī. Padomes 2009. gada 18. decembra secinājumos par digitālās dividendes pārvēršanu sociālajā labumā un ekonomikas izaugsmē apstiprināta Padomes 2008. gadā paustā nostāja, ar ko Komisija tika aicināta atbalstīt dalībvalstis un palīdzēt tām panākt ciešu sadarbību starp dalībvalstīm un ar trešām valstīm radiofrekvenču spektra izmantošanas koordinēšanā un ciparu dividendes priekšrocību pilnīgā izmantošanā.

(4)

Atzīmējot platjoslas sakaru spēcīgo ietekmi uz izaugsmi, Ekonomikas atveseļošanas plānā (4) ir noteikts mērķis 2010.–2013. gadā sasniegt 100 % platjoslas pārklājumu (5). To nav iespējams sasniegt, ja ievērojama loma nebūs bezvadu infrastruktūrām, ieskaitot platjoslas ieviešanu lauku rajonos, kas daļēji panākama, laikus nodrošinot piekļuvi ciparu dividendei šo rajonu vajadzībām.

(5)

800 MHz joslas paredzēšana zemes sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, būtu svarīgs aspekts, kas risinātu mobilo sakaru, fiksēto sakaru un apraides nozares konverģences jautājumu un atspoguļotu tehniskos jauninājumus. Šajā frekvenču joslā sniegtajiem pakalpojumiem jābūt vērstiem galvenokārt uz to, lai galalietotājiem nodrošinātu piekļuvi platjoslas sakariem, ieskaitot apraides saturu.

(6)

Atbilstīgi Radiofrekvenču spektra lēmuma 4. panta 2. punktam Komisija 2008. gada 3. aprīlī uzdeva Eiropas Pasta un telesakaru administrācijas konferencei (turpmāk “CEPT”) definēt tehniskos nosacījumus, kas piemērojami 800 MHz joslai, kura optimizēta izmantošanai fiksēto un/vai mobilo sakaru tīkliem, bet neaprobežojoties ar tiem, īpaši koncentrējoties uz kopīgiem un minimāliem (vismazāk ierobežojošiem) tehniskajiem nosacījumiem, frekvenču vispiemērotāko sakārtojumu un ieteikumu par to, kā rīkoties ar programmu gatavošanas un īpašo notikumu (Programme-Making and Special Events, PMSE) pakalpojumiem.

(7)

Izpildot minēto uzdevumu, CEPT ir pieņēmusi četrus ziņojumus (CEPT 29., 30., 31. un 32. ziņojums). Tajos ietilpst tehniskie nosacījumi bāzes stacijām un galastacijām, kas darbojas 800 MHz joslā. Šādi harmonizēti tehniskie nosacījumi sekmēs apjomradītus ietaupījumus, kas būs balstīti uz optimizētiem joslas visvairāk paredzamā izmantojuma parametriem, neuzliekot pienākumu izmantot kādu konkrētu tehnoloģiju.

(8)

CEPT 29. ziņojumā ir doti norādījumi par pārrobežu koordinācijas jautājumiem, kas ir īpaši būtiski līdzāspastāvēšanas fāzē, kad dažas dalībvalstis jau ir īstenojušas tehniskos nosacījumus, kas optimizēti fiksēto un/vai mobilo sakaru tīkliem, kamēr citām dalībvalstīm 800 MHz joslā joprojām darbojas lielas jaudas apraides raidītāji. CEPT uzskata, ka nepieciešamo regulatīvo procedūru pārrobežu koordinācijai nodrošina Starptautiskās telesakaru savienības Reģionālās radiosakaru konferences zemes ciparu apraides dienesta plānošanai 1. un 3. reģiona daļās frekvenču joslās 174–230 MHz un 470–862 MHz (GE06 Nolīgums) Nobeiguma akti.

(9)

CEPT 30. ziņojumā identificēti vismazāk ierobežojošie tehniskie nosacījumi, ieviešot bloka malas maskas (BEM) koncepciju, kas ir normatīvas prasības, kuru mērķis ir novērst kaitīgu traucējumu risku starp blakustīkliem, turklāt tās neskar ierobežojumus, kas noteikti iekārtu standartos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvu 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu (6) (RTTI direktīva). Balstoties uz šo CEPT ziņojumu, BEM tiek optimizētas fiksēto un/vai mobilo sakaru tīkliem un citiem tīkliem, kas izmanto frekvenčdales dupleksu (FDD) un/vai laikdales dupleksu (TDD).

(10)

Gadījumos, kad ir izraisīti kaitīgi traucējumi vai ir pamats uzskatīt, ka tie varētu rasties, CEPT 30. ziņojumā identificētos pasākumus var papildināt ar samērīgiem dalībvalsts noteiktiem pasākumiem.

(11)

Izvairīšanās no kaitīgiem traucējumiem televīzijas uztvērēju darbībai, ieskaitot kabeļtelevīzijas iekārtas, vājināšanas šādās iekārtās. Ar televīzijas uztvērējiem saistītie nosacījumi ir risināmi kā ārkārtas jautājums atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīvai 2004/108/EK par to, kā tuvināt dalībvalstu tiesību aktus, kas attiecas uz elektromagnētisko saderību, un par Direktīvas 89/336/EEK atcelšanu (7) (EMS direktīvai).

(12)

Izvairīšanās no kaitīgiem traucējumiem televīzijas uztvērējiem, iekaitot kabeļtelevīzijas iekārtas, var būt atkarīga arī no galastaciju izstarojumu robežvērtībām bloka ietvaros un ārpus joslas. Jautājumi par nosacījumiem, kas attiecināmi uz galastacijām, ir risināmi ārpus kārtas atbilstīgi RTTI direktīvai saskaņā ar CEPT 30. ziņojumā izstrādāto nostāju.

(13)

CEPT 31. ziņojumā ir secināts, ka priekšroka ir tādam 800 MHz joslas frekvenču sakārtojumam, kas atbilst FDD režīmam, lai sekmētu pārrobežu koordināciju ar apraides dienestu, ievērojot to, ka šāds sakārtojums ne pozitīvi, ne negatīvi nediskriminētu nevienu patlaban paredzēto tehnoloģiju. Tas neizslēdz iespēju dalībvalstīm izmantot citādus frekvenču sakārtojumus, lai a) sasniegtu vispār interesēm atbilstošus mērķus, b) nodrošinātu augstāku efektivitāti, radiofrekvenču spektra pārvaldībā balstoties uz tirgu, c) nodrošinātu augstāku efektivitāti, līdzāspastāvēšanas periodā koplietojot esošās lietošanas tiesības, vai d) izvairītos no kaitīgiem traucējumiem, piemēram, veicot koordināciju ar trešām valstīm. Paredzot vai darot pieejamu 800 MHz joslu zemes sistēmām, kas spēj sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus, dalībvalstīm ir jāizmanto prioritārais frekvenču sakārtojums vai alternatīvi sakārtojumi, kas aprakstīti CEPT 31. ziņojumā.

(14)

CEPT 32. ziņojumā atzīts, ka pastāv ieinteresētība arī turpmāk izmantot PMSE lietojumus, un identificētas vairākas iespējamās frekvenču joslas un tehniski jauninājumi, kas varētu būt risinājumi 800 MHz joslas pašreizējai izmantošanai šiem lietojumiem. Pārvaldes iestādēm ir jāturpina pētīt PMSE sistēmu efektivitāte un iespējamās opcijas ar mērķi ietvert savus atzinumus regulārajos ziņojumos Komisijai par radiofrekvenču spektra izmantošanas efektivitāti.

(15)

CEPT darba rezultāti ir jāpadara piemērojami Eiropas Savienībā, un dalībvalstīm tie jāizmanto no brīža, kad tās paredz 800 MHz joslu tīkliem, kas nav lielas jaudas apraides tīkli, ņemot vērā steidzamību, uz ko norāda Eiropas Parlaments, Padome un RSPG, kā arī pieprasījuma pieaugumu, kas konstatēts Eiropas un pasaules mēroga pētījumos par zemes elektronisko sakaru dienestiem, kuri nodrošina platjoslas sakarus.

(16)

Kaut arī 800 MHz joslas efektīvai izmantošanai sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, ir neatliekami vajadzīgi kopīgi tehniskie nosacījumi, lai nodrošinātu, ka vienas vai vairāku dalībvalstu tuvākajā nākotnē veiktās darbības nemazina ieguvumu, ko dod harmonizēta Eiropas pieeja, laika plānojumam ir tieša ietekme uz apraides dienesta organizāciju, ko dalībvalstis veic savā teritorijā.

(17)

Katra dalībvalsts var atsevišķi izlemt, vai un kurā brīdī paredzēt vai darīt pieejamu 800 MHz joslu tīkliem, kas nav lielas jaudas apraides tīkli, un šis lēmums neierobežo 800 MHz frekvenču joslas izmantošanu dažās valstīs sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības vajadzībām un aizsardzībai.

(18)

Komisijai nav jānosaka termiņš, kurā dalībvalstīm jāatļauj izmantot 800 MHz joslu sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus; par to lems Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma, ja un kad tas būs nepieciešams.

(19)

Paredzot un darot pieejamu 800 MHz joslu saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti CEPT uzdevuma izpildē, tiek atzīts, ka ir arī citi radiolietojumi, uz kuriem šis lēmums neattiecas. Ciktāl līdzāspastāvēšana ar kādu radiolietojumu nav aplūkota CEPT 29., 30., 31. vai 32. ziņojumā, attiecīgos koplietošanas kritērijus līdzāspastāvēšanai var balstīt uz katras valsts apsvērumiem.

(20)

800 MHz joslas optimālai izmantošanai gadījumos, kad kaimiņu dalībvalstis vai trešās valstis būs izlēmušas par atšķirīgu izmantošanu, būs vajadzīga pārrobežu raidījumu konstruktīva koordinācija, lai panāktu visu dalībnieku novatorisku pieeju, ņemot vērā RSPG 2008. gada 19. jūnija atzinumu par radiofrekvenču spektra jautājumiem, kas attiecas uz ES ārējām robežām, un 2009. gada 18. septembra atzinumu par digitālo dividendi. Dalībvalstīm ir pietiekami jārespektē vajadzība veikt koordināciju ar dalībvalstīm, kuras turpina izmantot esošās lielas jaudas apraides tiesības. Tām arī ir jāsekmē 800 MHz joslas turpmāka reorganizācija, lai ilgtermiņā ļautu to optimāli izmantot mazas un vidējas jaudas sistēmām, kas spēj sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus. Īpašajā līdzāspastāvēšanas gadījumā ar gaisa kuģniecības radionavigācijas sistēmām, kuras papildus BEM prasa arī citus tehniskus pasākumus, dalībvalstīm ir jāizstrādā divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi.

(21)

800 MHz joslas izmantošana citiem esošiem lietojumiem trešās valstīs var vairākās dalībvalstīs ierobežot šās joslas ieviešanu un lietošanu zemes sistēmām, kas spēj sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus, un tas būs jāņem vērā nākotnē, pieņemot lēmumus par termiņiem, kuros dalībvalstīm ir jāatļauj izmantot 800 MHz joslu šādām zemes sistēmām. Informācija par šādiem ierobežojumiem tiks iesniegta Komisijai saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmuma 7. pantu un 6. panta 2. punktu un publicēta saskaņā ar minētā lēmuma 5. pantu.

(22)

Lai arī ilgtermiņā nodrošinātu 800 MHz joslas efektīvu izmantošanu, pārvaldes iestādēm jāturpina pētīt risinājumus, kas varētu paaugstināt efektivitāti un novatorisku izmantošanu. Pētījumu rezultāti jāņem vērā, izvērtējot šā lēmuma pārskatīšanas nepieciešamību.

(23)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Radiofrekvenču spektra komitejas atzinumu,