32009R1201

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
Regula - 1201/2009 - EN - EUR-Lex

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 32009R1201

Help

Komisijas Regula (EK) Nr. 1201/2009 ( 2009. gada 30. novembris), ar ko attiecībā uz tematu un to dalījumu tehniskajām specifikācijām īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu (Dokuments attiecas uz EEZ)

OV L 329, 15.12.2009, p. 29–68 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

(HR)
⏵Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 01 Sējums 004 Lpp. 258 - 297

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/1201/oj

HTML

PDF

Official Journal

15.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 329/29

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1201/2009

(2009. gada 30. novembris),

ar ko attiecībā uz tematu un to dalījumu tehniskajām specifikācijām īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu (1) un jo īpaši tās 5. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu, ka dati, kas iegūti dalībvalstīs veiktajās iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanās, būtu salīdzināmi un ļautu izstrādāt ticamus Kopienas mēroga pārskatus, visās dalībvalstīs vienādi jādefinē un jādala skaitīšanas temati, kas vajadzīgi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 763/2008. Tāpēc Regulā (EK) Nr. 763/2008 paredzēts, ka Eiropas Komisijai jāpieņem šo tematu un to dalījumu tehniskās specifikācijas.

(2)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šajā regulā noteiktas skaitīšanas tematu un to dalījumu tehniskās specifikācijas, kas ir vajadzīgas, lai īstenotu Regulu (EK) Nr. 763/2008. Šīs regulas pielikumā norādītas tehniskās specifikācijas, kuras jāpiemēro par 2011. pārskata gadu Eiropas Komisijai nosūtāmajiem datiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 30. novembris

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Joaquín ALMUNIA

(1) OV L 218, 13.8.2008., 14. lpp.

PIELIKUMS

Skaitīšanas tematu un to dalījumu tehniskās specifikācijas

Tehniskās specifikācijas tiek atspoguļotas šādi.

—	Katram tematam ir nosaukums.

—	Temata nosaukumam var sekot tehniskas specifikācijas, kas kopumā attiecas uz minēto tematu.

—

Pēc tam ir norādīts(-i) temata dalījums(-i). Dažiem tematiem ir vairāki dalījumi, kuriem ir atšķirīgas detalizācijas pakāpes. Atkarībā no attiecīgā gadījuma ar “H” apzīmē dalījumus, kuriem ir vislielākā detalizācijas pakāpe, ar “M” dalījumus ar vidēju detalizācijas pakāpi un “L” dalījumus ar mazāko detalizācijas pakāpi.

—	Tiek norādītas kopējās vērtības, uz kurām attiecas dalījumi. Katram dalījumam var sekot turpmākas tehniskas specifikācijas, kas īpaši attiecas uz minēto dalījumu.

Regulas (EK) Nr. 763/2008 2. pantā izklāstītās definīcijas attiecas arī uz šo regulu.

Temats — Pastāvīgā dzīvesvieta

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 763/2008 2. panta d) punktā norādīto “pastāvīgās dzīvesvietas” definīciju, īpašos gadījumos dalībvalstis rīkojas šādi.

Ja persona pastāvīgi gada laikā dzīvo vairākās dzīvesvietās, dzīvesvieta, kurā tā uzturas lielāko gada daļu, tiek uzskatīta par tās pastāvīgo dzīvesvietu neatkarīgi no tā, vai šī dzīvesvieta ir valstī vai ārvalstī. Katrā ziņā persona, kas nedēļas laikā strādā tālu prom no mājas un atgriežas ģimenes dzīvesvietā nedēļas nogalēs, uzskata ģimenes dzīvesvietu par savu pastāvīgo dzīvesvietu neatkarīgi no tā, vai darbavieta ir valstī vai ārvalstī.

b)	Pamatskolas un vidusskolas skolēni, kas skolas laikā nedzīvo mājās, uzskata ģimenes dzīvesvietu par savu pastāvīgo dzīvesvietu neatkarīgi no tā, vai tie izglītību iegūst valstī vai ārvalstī.

Augstākās izglītības programmu studenti, kas studiju laikā nedzīvo mājās, uzskata studiju adresi par pastāvīgo dzīvesvietu neatkarīgi no tā, vai tā ir iestāde (piemēram, internāts) vai privāta dzīvesvieta, un neatkarīgi no tā, vai tie izglītību iegūst valstī vai ārvalstī. Ja izglītības vieta atrodas valstī, izņēmuma kārtā par pastāvīgo dzīvesvietu var uzskatīt ģimenes dzīvesvietu.

d)	Iestādi uzskata par visu to iemītnieku pastāvīgo dzīvesvietu, kuri skaitīšanas laikā ir tajā pavadījuši vai, paredzams, pavadīs 12 mēnešus vai vairāk.

e)	Vispārējs noteikums par to, kur persona parasti pavada dienas atpūtas daļu, attiecas uz personām, kuras veic obligāto militāro dienestu, un bruņoto spēku locekļiem, kuri dzīvo kazarmās vai nometnēs.

f)	Skaitīšanas vieta uzskatāma par pastāvīgo dzīvesvietu attiecībā uz bezpajumtniekiem, nomadiem, klaidoņiem un personām bez pastāvīgas dzīvesvietas.

Bērnam, kurš pārmaiņus uzturas divās dzīvesvietās (piemēram, ja vecāki ir šķīrušies), par pastāvīgo dzīvesvietu uzskata to dzīvesvietu, kur šis bērns pavada lielāko daļu laika. Ja pie abiem vecākiem pavada vienādu laika posmu, par bērna pastāvīgo dzīvesvietu uzskata to vietu, kur bērns nakšņo skaitīšanas laikā.

Pamatojoties uz pastāvīgās dzīvesvietas definīciju, personas, kas parasti uzturas skaitīšanas vietā, tomēr skaitīšanas laikā atrodas prombūtnē vai, sagaidāms, ka būs prombūtnē mazāk par vienu gadu, uzskata personām, kas uz laiku atrodas prombūtnē un tādējādi pieskaitāmas iedzīvotāju kopskaitam. Turpretī personas, kas dzīvo vai, sagaidāms, dzīvos ārpus skaitīšanas vietas vienu gadu vai vairāk, neuzskata par uz laiku prombūtnē esošām, tāpēc tās izslēdz no iedzīvotāju kopskaita. Tas ir neatkarīgi no to apmeklējumu ilguma, kurus tās laiku pa laikam veic savās ģimenēs.

Personas, kas tiek skaitītas, taču neatbilst pastāvīgās dzīvesvietas kritērijiem attiecībā uz skaitīšanas vietu, proti, skaitīšanas laikā nepārtraukti nedzīvo vai, paredzams, nedzīvos skaitīšanas vietā vismaz 12 mēnešus, uzskata par uz laiku klātesošām personām, tāpēc tās netiek ieskaitītas parastajā rezidentu kopskaitā.

Ģeogrāfiskais apgabals (1)					GEO.N.	GEO.L.	GEO.M.	GEO.H.
0.	Kopā (dalībvalsts teritorijā)				0.	0.	0.	0.
x.	Visi NUTS 1. līmeņa reģioni dalībvalstī					x.	x.	x.
	x.x.	Visi NUTS 2. līmeņa reģioni dalībvalstī				x.x.	x.x.	x.x.
		x.x.x.	Visi NUTS 3. līmeņa reģioni dalībvalstī				x.x.x.	x.x.x.
			x.x.x.x.	Visi LAU 2. līmeņa reģioni dalībvalstī				x.x.x.x.

Dalījumi tematā “Ģeogrāfiskais apgabals” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām (Pastāvīgā dzīvesvieta). Tos var arī izmantot, lai reģionāli dalītu visas kopsummas, uz kurām neattiecas ne temats “Parastā dzīvesvieta”, ne “Darbavietas atrašanās vieta”.

Dalījumos tematā “Ģeogrāfiskais apgabals” izmanto tās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) un vietējo administratīvo vienību klasifikācijas (LAU) redakcijas, kas ir spēkā 2011. gada 1. janvārī.

Temats — Darbavietas atrašanās vieta

Darbavietas atrašanās vieta ir ģeogrāfiskais apgabals, kurā pašlaik nodarbināta persona veic savu darbu.

To personu darbavieta, kuras lielākoties strādā mājās, ir pastāvīgā dzīvesvieta. Termins “strādā” attiecas uz darbu, ko veic kā “nodarbināta persona”, kā definēts tematā “Pašreizējais aktivitātes statuss”. “Lielākoties” strādāt mājās nozīmē, ka persona visu vai lielāko daļu darba laika pavada mājās un mazāk laika vai vispār nemaz — citā darba vietā, nevis mājās.

Darbavietas atrašanās vieta (2)				LPW.N.	LPW.L.
0.	Kopā			0.	0.
1.	Dalībvalsts teritorijā			1.	1.
	1.x.	Visi NUTS 1. līmeņa reģioni dalībvalstī			1.x.
		1.x.x.	Visi NUTS 2. līmeņa reģioni dalībvalstī		1.x.x.
2.	Nav dalībvalsts teritorijā			2.	2.
3.	Nepiemēro (nestrādā)			3.	3.

Dalījumi tematā “Darbavietas atrašanās vieta” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Dalījumos tematā “Darbavietas atrašanās vieta” izmanto statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) redakciju, kas ir spēkā 2011. gada 1. janvārī.

Temats — Apdzīvota vieta

Apdzīvotu vietu definē kā nošķirtu apmešanās vietu, kurā iedzīvotāji dzīvo ēkās, kas atrodas kaimiņos vai netālu. Šādas ēkas var

a)	veidot nepārtraukti apbūvētu platību, kurā ir skaidri atpazīstams ielu zīmējums; vai

b)	veidot ēku grupu, kurai ir piešķirts savs lokāli atpazīstams vietas nosaukums, lai gan tās nav daļa no šādas apbūvētas platības; vai

c)	veidot ēku grupu, kurā neviena ēka neatrodas tālāk par 200 metriem no tuvākā kaimiņa, lai gan tās neatbilst nevienam no iepriekš minētajiem kritērijiem.

Piemērojot šo definīciju, uz atsevišķām zemes izmantošanas kategorijām neattiecina nepārtraukti apbūvētas platības nosacījumu. Šīs kategorijas ir rūpnieciskas un komerciālas ēkas un iekārtas, publiski parki, bērnu rotaļu laukumi un dārzi, futbola laukumi un citas sporta būves, upes ar tiltiem, dzelzceļa līnijas, kanāli, automobiļu stāvvietas un cita transporta infrastruktūra, kā arī kapsētas.

LAU 2 reģionus, kuros kopējais iedzīvotāju skaits ir mazāks par 2 000, var uzskatīt par vienu apdzīvotu vietu.

Apdzīvotas vietas iedzīvotāji ir personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta atrodas minētajā apdzīvotajā vietā.

Atsevišķa ēka pieskaitāma kategorijai, kas atspoguļo to personu skaitu, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ēkā.

Apdzīvotās vietas lielums		LOC.
0.	Kopā	0.
1.	1 000 000 un vairāk iedzīvotāju	1.
2.	500 000—999 999 iedzīvotāji	2.
3.	200 000—499 999 iedzīvotāji	3.
4.	100 000—199 999 iedzīvotāji	4.
5.	50 000—99 999 iedzīvotāji	5.
6.	20 000—49 999 iedzīvotāji	6.
7.	10 000—19 999 iedzīvotāji	7.
8.	5 000—9 999 iedzīvotāji	8.
9.	2 000—4 999 iedzīvotāji	9.
10.	1 000—1 999 iedzīvotāji	10.
11.	500—999 iedzīvotāji	11.
12.	200—499 iedzīvotāji	12.
13.	mazāk par 200 iedzīvotājiem	13.

Dalījums tematā “Apdzīvotās vietas lielums” ir paredzēts, lai dalītu visas to vienību kopsummas vai starpsummas, kas var atrasties “apdzīvotajās vietās”, tostarp visas summas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats — Dzimums

Dzimums		SEX.
0.	Kopā	0.
1.	Vīrieši	1.
2.	Sievietes	2.

Dalījums tematā “Dzimums” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats — Vecums

Sniedz informāciju par pārskata dienā sasniegto vecumu (pilni gadi).

Vecums				AGE.L.	AGE.M.	AGE.H.
0.	Kopā			0.	0.	0.
1.	mazāk par 15 gadiem			1.	1.	1.
	1.1.	mazāk par 5 gadiem			1.1.	1.1.
		1.1.1	mazāk par 1 gadu			1.1.1
		1.1.2.	1 gads			1.1.2.
		1.1.3.	2 gadi			1.1.3.
		1.1.4.	3 gadi			1.1.4.
		1.1.5.	4 gadi			1.1.5.
	1.2.	5 līdz 9 gadi			1.2.	1.2.
		1.2.1.	5 gadi			1.2.1.
		1.2.2.	6 gadi			1.2.2.
		1.2.3.	7 gadi			1.2.3.
		1.2.4.	8 gadi			1.2.4.
		1.2.5.	9 gadi			1.2.5.
	1.3.	10 līdz 14 gadi			1.3.	1.3.
		1.3.1.	10 gadi			1.3.1.
		1.3.2.	11 gadi			1.3.2.
		1.3.3.	12 gadi			1.3.3.
		1.3.4.	13 gadi			1.3.4.
		1.3.5.	14 gadi			1.3.5.
2.	15 līdz 29 gadi			2.	2.	2.
	2.1.	15 līdz 19 gadi			2.1.	2.1.
		2.1.1.	15 gadi			2.1.1.
		2.1.2.	16 gadi			2.1.2.
		2.1.3.	17 gadi			2.1.3.
		2.1.4.	18 gadi			2.1.4.
		2.1.5.	19 gadi			2.1.5.
	2.2.	20 līdz 24 gadi			2.2.	2.2.
		2.2.1.	20 gadi			2.2.1.
		2.2.2.	21 gads			2.2.2.
		2.2.3.	22 gadi			2.2.3.
		2.2.4.	23 gadi			2.2.4.
		2.2.5.	24 gadi			2.2.5.
	2.3.	25 līdz 29 gadi			2.3.	2.3.
		2.3.1.	25 gadi			2.3.1.
		2.3.2.	26 gadi			2.3.2.
		2.3.3.	27 gadi			2.3.3.
		2.3.4.	28 gadi			2.3.4.
		2.3.5.	29 gadi			2.3.5.
3.	30 līdz 49 gadi			3.	3.	3.
	3.1.	30 līdz 34 gadi			3.1.	3.1.
		3.1.1.	30 gadi			3.1.1.
		3.1.2.	31 gads			3.1.2.
		3.1.3.	32 gadi			3.1.3.
		3.1.4.	33 gadi			3.1.4.
		3.1.5.	34 gadi			3.1.5.
	3.2.	35 līdz 39 gadi			3.2.	3.2.
		3.2.1.	35 gadi			3.2.1.
		3.2.2.	36 gadi			3.2.2.
		3.2.3.	37 gadi			3.2.3.
		3.2.4.	38 gadi			3.2.4.
		3.2.5.	39 gadi			3.2.5.
	3.3.	40 līdz 44 gadi			3.3.	3.3.
		3.3.1.	40 gadi			3.3.1.
		3.3.2.	41 gads			3.3.2.
		3.3.3.	42 gadi			3.3.3.
		3.3.4.	43 gadi			3.3.4.
		3.3.5.	44 gadi			3.3.5.
	3.4.	45 līdz 49 gadi			3.4.	3.4.
		3.4.1.	45 gadi			3.4.1.
		3.4.2.	46 gadi			3.4.2.
		3.4.3.	47 gadi			3.4.3.
		3.4.4.	48 gadi			3.4.4.
		3.4.5.	49 gadi			3.4.5.
4.	50 līdz 64 gadi			4.	4.	4.
	4.1.	50 līdz 54 gadi			4.1.	4.1.
		4.1.1.	50 gadi			4.1.1.
		4.1.2.	51 gads			4.1.2.
		4.1.3.	52 gadi			4.1.3.
		4.1.4.	53 gadi			4.1.4.
		4.1.5.	54 gadi			4.1.5.
	4.2.	55 līdz 59 gadi			4.2.	4.2.
		4.2.1.	55 gadi			4.2.1.
		4.2.2.	56 gadi			4.2.2.
		4.2.3.	57 gadi			4.2.3.
		4.2.4.	58 gadi			4.2.4.
		4.2.5.	59 gadi			4.2.5.
	4.3.	60 līdz 64 gadi			4.3.	4.3.
		4.3.1.	60 gadi			4.3.1.
		4.3.2.	61 gads			4.3.2.
		4.3.3.	62 gadi			4.3.3.
		4.3.4.	63 gadi			4.3.4.
		4.3.5.	64 gadi			4.3.5.
5.	65 līdz 84 gadi			5.	5.	5.
	5.1.	65 līdz 69 gadi			5.1.	5.1.
		5.1.1.	65 gadi			5.1.1.
		5.1.2.	66 gadi			5.1.2.
		5.1.3.	67 gadi			5.1.3.
		5.1.4.	68 gadi			5.1.4.
		5.1.5.	69 gadi			5.1.5.
	5.2.	70 līdz 74 gadi			5.2.	5.2.
		5.2.1.	70 gadi			5.2.1.
		5.2.2.	71 gads			5.2.2.
		5.2.3.	72 gadi			5.2.3.
		5.2.4.	73 gadi			5.2.4.
		5.2.5.	74 gadi			5.2.5.
	5.3.	75 līdz 79 gadi			5.3.	5.3.
		5.3.1.	75 gadi			5.3.1.
		5.3.2.	76 gadi			5.3.2.
		5.3.3.	77 gadi			5.3.3.
		5.3.4.	78 gadi			5.3.4.
		5.3.5.	79 gadi			5.3.5.
	5.4.	80 līdz 84 gadi			5.4.	5.4.
		5.4.1.	80 gadi			5.4.1.
		5.4.2.	81 gads			5.4.2.
		5.4.3.	82 gadi			5.4.3.
		5.4.4.	83 gadi			5.4.4.
		5.4.5.	84 gadi			5.4.5.
6.	85 gadus vecas un vecākas personas			6.	6.	6.
	6.1.	85 līdz 89 gadi			6.1.	6.1.
		6.1.1.	85 gadi			6.1.1.
		6.1.2.	86 gadi			6.1.2.
		6.1.3.	87 gadi			6.1.3.
		6.1.4.	88 gadi			6.1.4.
		6.1.5.	89 gadi			6.1.5.
	6.2.	90 līdz 94 gadi			6.2.	6.2.
		6.2.1.	90 gadi			6.2.1.
		6.2.2.	91 gads			6.2.2.
		6.2.3.	92 gadi			6.2.3.
		6.2.4.	93 gadi			6.2.4.
		6.2.5.	94 gadi			6.2.5.
	6.3.	95 līdz 99 gadi			6.3.	6.3.
		6.3.1.	95 gadi			6.3.1.
		6.3.2.	96 gadi			6.3.2.
		6.3.3.	97 gadi			6.3.3.
		6.3.4.	98 gadi			6.3.4.
		6.3.5.	99 gadi			6.3.5.
	6.4.	100 gadus vecas un vecākas personas			6.4.	6.4.

Dalījumi tematā “Vecums” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats — Juridiskais ģimenes stāvoklis

Ģimenes stāvoklis ir indivīda (juridiskais) laulības statuss saskaņā ar laulību regulējošiem valsts tiesību aktiem (vai tradīcijām), proti, de jure statuss.

Personu klasificē atbilstoši tās ģimenes stāvoklim pārskata dienā.

Dalībvalstis sniedz datus par reģistrētām partnerattiecībām, ja šajās valstīs ir tiesiskais regulējums partnerattiecībām, kuras

a)	rada juridiskas laulības saistības starp divām personām un

b)	nav laulības, un

c)	izslēdz, ka persona, kura ir precējusies vai kurai ir juridiskas saistības, kas izriet no šādām esošām partnerattiecībām, vienlaikus uzņemas juridiskas saistības, kas izriet no jaunām laulībām vai citām šādām partnerattiecībām ar citu personu.

Juridiskais ģimenes stāvoklis			LMS.
0.	Kopā		0.
1.	Persona nekad nav bijusi precējusies un tai nekad nav bijušas reģistrētas partnerattiecības		1.
2.	Precējusies		2.
	2.1.	Laulība ar pretēja dzimuma personu (pēc izvēles)	2.1.
	2.2.	Laulība ar sava dzimuma personu (pēc izvēles)	2.2.
3.	Persona ir atraitne (un nav vēlreiz precējusies vai tai nav reģistrētu partnerattiecību)		3.
4.	Persona ir šķīrusies (un nav vēlreiz precējusies vai tai nav reģistrētu partnerattiecību)		4.
5.	Reģistrētas partnerattiecības		5.
	5.1.	Reģistrētas partnerattiecības ar pretēja dzimuma personu (pēc izvēles)	5.1.
	5.2.	Reģistrētas partnerattiecības ar sava dzimuma personu (pēc izvēles)	5.2.
6.	Reģistrētas partnerattiecības beidzās ar partnera nāvi (un persona nav precējusies vai tai nav jaunu reģistrētu partnerattiecību)		6.
7.	Reģistrētas partnerattiecības ir juridiski izbeigtas (un persona nav precējusies vai tai nav jaunu reģistrētu partnerattiecību)		7.
8.	Nav norādīts		8.

Dalījums tematā “Juridiskais ģimenes stāvoklis” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Dalībvalstīs, kurās tiesību aktos iekļauti noteikumi par “juridiski šķirti dzīvojošiem” laulātajiem partneriem, šādas “juridiski šķirti dzīvojošas” personas klasificē kā “Precējušās” (LMS.2.).

Temats — Pašreizējais aktivitātes statuss

“Pašreizējais aktivitātes statuss” ir personas pašreizējā iesaiste ekonomiskajā darbībā, pamatojoties uz vienas nedēļas pārskata periodu, kas var būt precīzi norādīta, nesen bijusi, noteikta, kalendārā nedēļa vai pēdējā pilnā kalendārā nedēļa, vai pēdējās septiņas dienas pirms skaitīšanas.

“Pašlaik ekonomiski aktīvie iedzīvotāji” ir visas personas, kas atbilst prasībām, lai tos pieskaitītu nodarbinātām personām vai bezdarbniekiem.

“Nodarbinātas” personas ir visas personas no 15 gadu vecuma, kuras pārskata nedēļā

a)	vismaz vienu stundu veica darbu par samaksu vai guva ar to peļņu skaidrā naudā vai natūrā, vai

b)	uz laiku bija prombūtnē no darbavietas, kur tās jau bija strādājušas un kurā tās ir oficiāli nodarbinātas, vai no pašnodarbinātības.

Darbiniekus, kas uz laiku nav darbavietā, uzskata par algotā darbā esošiem, ja tie tika oficiāli nodarbināti. Prombūtnei uz laiku ir šādi iespējamie iemesli:

a)	slimība vai ievainojums; vai

b)	brīvdienas vai atvaļinājums; vai

c)	streiks vai lokauts; vai

d)	mācību vai kvalifikācijas celšanas atvaļinājums; vai

e)	grūtniecības un dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājums; vai

f)	ekonomiskās aktivitātes kritums; vai

g)	darba pagaidu dezorganizācija vai pārtraukšana, piemēram, slikta laika, mehāniska bojājuma vai enerģijas padeves pārrāvuma dēļ, vai izejmateriālu vai degvielas trūkuma dēļ; vai

h)	cita veida pagaidu prombūtne ar atļauju vai bez tās.

Oficiālo piesaisti darbavietai nosaka, pamatojoties uz vienu vai vairākiem šādiem kritērijiem:

a)	joprojām turpinās algas saņemšana; vai

b)	ir garantija, ka varēs atgriezties darbā pēc tam, kad būs novērsta neparedzētā situācija, vai ir vienošanās par atgriešanās datumu; vai

c)	prombūtnes ilgums no darbavietas, kas attiecīgā gadījumā var būt laikposms, par kuru darbinieki var saņemt kompensācijas pabalstus un nepiekrist citiem darba piedāvājumiem.

Pašnodarbinātas personas (izņemot ģimenes locekļus, kas piedalās darbā) uzskata par “nodarbinātām”, ja tās ir strādājušas pārskata nedēļā vai tās uz laiku ir prombūtnē no darba un to uzņēmums šajā laikā turpina pastāvēt.

Ģimenes locekļus, kas piedalās darbā, uzskata par “nodarbinātiem”, ja tie ir strādājuši pārskata nedēļā.

“Bezdarbnieki” ir visas personas no 15 gadu vecuma, kuras bija

a)	“bez darba”, proti, nebija nodarbinātas algotā darbā vai nebija pašnodarbinātas pārskata nedēļā; un

b)	“pašlaik pieejamas nodarbinātībai”, proti, bija pieejamas algotam darbam vai pašnodarbinātībai pārskata nedēļā vai divas nedēļas pēc tās; un

c)	“darbu meklējošas”, proti, bija veikušas īpašus pasākumus, lai atrastu algotu darbu vai sāktu pašnodarbinātību pēdējo četru nedēļu laikā, kas beidzās ar pārskata nedēļu.

“Pašlaik ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji” ir personas, kas nav sasniegušas valstī noteikto minimālo vecumu, lai būtu ekonomiski aktīvas.

Attiecinot vienu nodarbinātības statusu uz katru personu, priekšroka ir statusam “nodarbināts” pretstatā statusam “bezdarbnieks” un statusam “bezdarbnieks” ir priekšroka pretstatā statusam “ekonomiski neaktīvs”.

Pašreizējais aktivitātes statuss				CAS.L.	CAS.H.
0.	Kopā			0.	0.
1.	Pašlaik ekonomiski aktīvie iedzīvotāji			1.	1.
	1.1.	Nodarbinātie		1.1.	1.1.
	1.2.	Bezdarbnieki		1.2.	1.2.
		1.2.1.	Bezdarbnieki, iepriekš bijuši nodarbināti		1.2.1.
		1.2.2.	Bezdarbnieki, nekad iepriekš nav strādājuši		1.2.2.
2.	Pašlaik ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji			2.	2.
	2.1.	Personas, kas nav sasniegušas valstī noteikto minimālo vecumu, lai būtu ekonomiski aktīvas			2.1.
	2.2.	Pensijas vai kapitāla ienākumu saņēmēji			2.2.
	2.3.	Studenti (ekonomiski neaktīvi)			2.3.
	2.4.	Mājsaimnieces(-ki) un citi			2.4.
		2.4.1.	Mājsaimnieces(-ki) (pēc izvēles)		2.4.1.
		2.4.2.	Citi (pēc izvēles)		2.4.2.
3.	Nav norādīts			3.	3.

Dalījumi tematā “Pašreizējais aktivitātes statuss” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Attiecinot vienu nodarbinātības statusu uz katru pašlaik ekonomiski neaktīvu personu, priekšroka ir statusam “Personas, kas nav sasniegušas valstī noteikto minimālo vecumu, lai būtu ekonomiski aktīvas” pretstatā statusam “Pensijas vai kapitāla ienākumu saņēmēji”, statusam “Pensijas vai kapitāla ienākumu saņēmēji” ir priekšroka pretstatā statusam “Studenti (ekonomiski neaktīvi)” un statusam “Studenti (ekonomiski neaktīvi)” ir priekšroka pretstatā statusam “Mājsaimnieces(-ki) un citi”.

Tādējādi kategorijā “Studenti (ekonomiski neaktīvi)” (CAS.H.2.3.) ir vidusskolas skolnieki un augstākās izglītības programmu studenti, kuri

—	ir sasnieguši valstī noteikto minimālo vecumu, lai būtu ekonomiski aktīvi, vai ir vacāki, un

—	nav ekonomiski aktīvi, un

—	nesaņem pensiju vai kapitāla ienākumus.

Temats — Profesija

“Profesija” attiecas uz darba veidu, ko veic darbavietā. “Darba veids” ir aprakstīts galvenajos darba uzdevumos un pienākumos.

Personu klasifikācija tematu “Profesija”, “Nozare” un “Nodarbinātības statuss” dalījumos pamatojas uz vienu un to pašu darbu. Personas, kuras strādā vairākus darbus, klasificē profesijā, pamatojoties uz galveno darbu, kuru nosaka

1)	pēc darbā pavadītā laika vai, ja nav norādīts,

2)	saņemtajiem ienākumiem.

Profesija		OCC.
0.	Kopā	0.
1.	Vadītāji	1.
2.	Vecākie speciālisti	2.
3.	Speciālisti	3.
4.	Kalpotāji	4.
5.	Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki	5.
6.	Kvalificēti lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieki	6.
7.	Kvalificēti strādnieki un amatnieki	7.
8.	Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri	8.
9.	Vienkāršas profesijas	9.
10.	Bruņoto spēku profesijas	10.
11.	Nav norādīts	11.
12.	Nepiemēro	12.

Dalījums tematā “Profesija” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Personas no 15 gadu vecuma, kas bija

—	nodarbinātas pārskata nedēļā vai

—	bez darba pārskata nedēļā, bet ir bijušas nodarbinātas,

klasificē tikai vienā OCC.1. līdz OCC.11. kategorijā atkarībā no profesijas, kas tām bija pēdējās nodarbinātības laikā. Dalījuma “Profesija” OCC.1. līdz OCC.10. kategorijā nosauktas 10 galvenās klasifikācijas ISCO-08 (COM) grupas.

Ja 2011. gada 1. janvārī spēkā esošās klasifikācijas ISCO-08 (COM) kategoriju nosaukumi atšķiras no OCC.1. līdz OCC.10. kategorijās iekļautajiem nosaukumiem, izmanto 2011. gada 1. janvārī spēkā esošās klasifikācijas ISCO-08 (COM) nosaukumus.

Personas, kas ir jaunākas par 15 gadiem, kā arī personas no 15 gadu vecuma, kuras

—	nebija ekonomiski aktīvas pārskata nedēļā vai

—	bez darba un iepriekš nekad nebija strādājušas (proti, nekad nav bijušas nodarbinātas),

klasificē kategorijā “Nepiemēro” (OCC.12.).

Temats — Nozare (ekonomiskās darbības nozare)

“Nozare (ekonomiskās darbības nozare)” attiecas uz uzņēmuma vai līdzīgas vienības produkcijas vai darbības veidu, kurā atrodas pašlaik ekonomiski aktīvās personas darbavieta. Attiecībā uz personām, kuras ir pieņemtas darbā un tiek nodarbinātas vienā uzņēmumā, bet kuru faktiskā darbavieta atrodas citā uzņēmumā (“aģentūru darbinieki”, “norīkotie darbinieki”), jāsniedz informācija par tā uzņēmuma vai līdzīgas vienības nozari (ekonomiskās darbības nozare), kur faktiski atrodas darbavieta.

Personu klasifikācija tematu “Profesija”, “Nozare” un “Nodarbinātības statuss” dalījumos pamatojas uz vienu un to pašu darbu. Personas, kuras strādā vairākus darbus, klasificē nozarē (ekonomiskās darbības nozare), pamatojoties uz galveno darbu, kuru nosaka

—	pēc darbā pavadītā laika vai, ja nav norādīts,

—	pēc saņemtajiem ienākumiem.

Nozare (ekonomiskās darbības nozare)			IND.L.	IND.H.
0.	Kopā		0.	0.
1.	Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība		1.	1.
2.	Apstrādes rūpniecība, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde un citas nozares		2.	2.
	2.1.	Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde		2.1.
	2.2.	Apstrādes rūpniecība		2.2.
	2.3.	Elektroapgāde, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana		2.3.
	2.4.	Ūdensapgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija		2.4.
3.	Būvniecība		3.	3.
4.	Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports un uzglabāšana, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi		4.	4.
	4.1.	Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts		4.1.
	4.2.	Transports un uzglabāšana		4.2.
	4.3.	Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi		4.3.
5.	Informācijas un komunikācijas pakalpojumi		5.	5.
6.	Finanšu un apdrošināšanas darbības		6.	6.
7.	Operācijas ar nekustamo īpašumu		7.	7.
8.	Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi;		8.	8.
	8.1.	Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi		8.1.
	8.2.	Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība		8.2.
9.	Valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība un sociālā aprūpe		9.	9.
	9.1.	Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana		9.1.
	9.2.	Izglītība		9.2.
	9.3.	Veselība un sociālā aprūpe		9.3.
10.	Citi pakalpojumi		10.	10.
	10.1.	Māksla, izklaide un atpūta		10.1.
	10.2.	Citas pakalpojumu darbības		10.2.
	10.3.	Mājsaimniecību kā darba devēju darbība; pašpatēriņa preču ražošana un pakalpojumu sniegšana individuālajās mājsaimniecībās		10.3.
	10.4.	Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība		10.4.
11.	Nav norādīts		11.	11.
12.	Nepiemēro		12.	12.

Dalījums tematā “Nozare (ekonomiskās darbības nozare)” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Personas no 15 gadu vecuma, kas bija

—	nodarbinātas pārskata nedēļā vai

—	bez darba pārskata nedēļā, bet ir bijušas nodarbinātas,

klasificē attiecīgi IND.L.1. līdz IND.L.10. un IND.H.1. līdz IND.H.10.4. atkarībā no nozares, kurā tās strādāja pēdējās nodarbinātības laikā. Dalījuma “Nozare (ekonomiskās darbības nozare)” IND.H.1. līdz IND.H.10.4. kategorijā norādīta klasifikācijas NACE 2. red. 21. sadaļa un attiecīgie kopsavilkuma rādītāji.

Ja 2011. gada 1. janvārī spēkā esošās klasifikācijas NACE sadaļu nosaukumi atšķiras no dalījumā “Nozare (ekonomiskās darbības nozare)” iekļautajiem nosaukumiem, izmanto 2011. gada 1. janvārī spēkā esošās klasifikācijas NACE nosaukumus.

Personas, kas ir jaunākas par 15 gadiem, kā arī personas no 15 gadu vecuma, kuras

—	nebija ekonomiski aktīvas pārskata nedēļā vai

—	bez darba un iepriekš nekad nebija strādājušas (proti, nekad nav bijušas nodarbinātas),

klasificē kategorijā “Nepiemēro” (IND.L.12., IND.H.12.).

Temats — Nodarbinātības statuss

“Darbinieks” ir persona, kura strādā “algotu darbu”, kas ir darbs, kurā ar tiešu vai netiešu darba līgumu darbiniekam tiek nodrošināta pamatatlīdzība, kas nav atkarīga no tās vienības ieņēmumiem, kurā darbinieks(-ce) strādā (šī vienība var būt korporācija, bezpeļņas organizācija, valdības struktūra vai mājsaimniecība). Personas, kurām ir “algots darbs”, parasti kā atlīdzību saņem algu, taču tās var saņemt arī komisijas naudu par noietu, akordsamaksu, prēmijas vai atalgojumu natūrā, piemēram, pārtiku, mājokli vai mācības. Daži vai visi instrumenti, proti, darbarīki, informācijas sistēmas un/vai telpas, ko darbinieks izmanto, var piederēt citiem, un darbinieks var strādāt tiešā īpašnieka(-u) vai tā nodarbinātu personu uzraudzībā vai saskaņā ar to stingriem norādījumiem.

“Darba devējs” ir persona, kas, strādājot savā vārdā vai ar nedaudziem partneriem, ir “pašnodarbināta” un šajā statusā ilgstoši (tostarp arī pārskata nedēļā) nodarbina vienu vai vairākas personas kā “darbiniekus”. Darba devējs pieņem darbības lēmumus, kas skar uzņēmumu, vai deleģē šos lēmumus, vienlaikus saglabājot atbildību par uzņēmuma labklājību.

Ja persona ir gan darba devējs, gan darbinieks, to pieskaita tikai vienai grupai

—	pēc darbā pavadītā laika vai, ja nav norādīts,

—	pēc saņemtajiem ienākumiem.

“Individuālā darba veicējs” ir persona, kas, strādājot savā vārdā vai ar vienu vai nedaudziem partneriem, ir “pašnodarbināta” un ilgstoši (tostarp arī pārskata nedēļā) nenodarbina “darbiniekus”.

“Ģimenes loceklis, kas piedalās darbā”, ir persona, kas

—	ir “pašnodarbināta” uz tirgu orientētā uzņēmumā, kuru vada radinieks(-ce), kas dzīvo tajā pašā mājsaimniecībā, un

—	ko nevar uzskatīt par partneri (proti, par darba devēju vai individuālā darba veicēju), jo šīs personas iesaiste uzņēmuma darbā gan darba laika, gan citu faktoru ziņā, ko nosaka atkarībā no valsts situācijas, nav salīdzināma ar uzņēmuma vadītāja iesaisti.

“Ražošanas kooperatīva loceklis” ir persona, kura ir pašnodarbināta uzņēmumā, kas ir organizēts kā kooperatīvs, kurā katrs loceklis līdztiesīgi kopā ar citiem locekļiem piedalās lēmumu pieņemšanā par ražošanas, pārdošanas un/vai citu darbu organizāciju, kā arī par ieguldījumiem un ieņēmumu sadali locekļiem.

Personu klasifikācija tematu “Profesija”, “Nozare” un “Nodarbinātības statuss” dalījumos pamatojas uz vienu un to pašu darbu. Personas, kuras strādā vairākus darbus, klasificē nodarbinātības statusā, pamatojoties uz galveno darbu, kuru nosaka

—	pēc darbā pavadītā laika vai, ja nav norādīts,

—	pēc saņemtajiem ienākumiem.

Nodarbinātības statuss			SIE.
0.	Kopā		0.
1.	Darbinieki		1.
2.	Darba devēji		2.
3.	Individuālā darba veicēji		3.
4.	Citi (“Ģimenes locekļi, kas piedalās darbā”, “Ražošanas kooperatīva locekļi”)		4.
	4.1.	“Ģimenes locekļi, kas piedalās darbā” (pēc izvēles)	4.1.
	4.2.	“Ražošanas kooperatīva locekļi” (pēc izvēles)	4.2.
5.	Nav norādīts		5.
6.	Nepiemēro		6.

Dalījums tematā “Nodarbinātības statuss” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Personas no 15 gadu vecuma, kas bija

—	nodarbinātas pārskata nedēļā vai

—	bez darba pārskata nedēļā, bet ir bijušas nodarbinātas,

klasificē tikai vienā SIE.1. līdz SIE.5. kategorijā atkarībā no nodarbinātības statusa, kas tām bija pēdējās nodarbinātības laikā.

Personas, kas ir jaunākas par 15 gadiem, kā arī personas no 15 gadu vecuma, kuras

—	nebija ekonomiski aktīvas pārskata nedēļā vai

—	bez darba un iepriekš nekad nebija strādājušas (proti, nekad nav bijušas nodarbinātas),

klasificē kategorijā “Nepiemēro” (SIE.6.).

Temats — Iegūtā izglītība

Iegūtā izglītība attiecas uz augstāko izglītības sistēmas līmeni, kas sekmīgi pabeigts valstī, kurā iegūta izglītība. Jāņem vērā visa veida izglītība, kas ir svarīga, lai pabeigtu līmeni, pat ja tā nav saņemta skolā un augstskolā.

Iegūtā izglītība (augstākais pabeigtais līmenis)		EDU.
0.	Kopā	0.
1.	Nav formālās izglītības	1.
2.	ISCED 1. līmenis. Sākumskolas izglītība	2.
3.	ISCED 2. līmenis. Pamatskolas izglītība	3.
4.	ISCED 3. līmenis. Vidējā izglītība	4.
5.	ISCED 4. līmenis. Pēcvidējā izglītība	5.
6.	ISCED 5. līmenis. Augstākā izglītība	6.
7.	ISCED 6. līmenis. Pēcdiploma studijas	7.
8.	Nav norādīts (personas no 15 gadu vecuma)	8.
9.	Nepiemēro (personas, kas jaunākas par 15 gadu vecumu)	9.

Dalījums tematā “Iegūtā izglītība (augstākais pabeigtais līmenis)” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Personas no 15 gadu vecuma klasificē tikai vienā EDU.1. līdz EDU.8. kategorijā atkarībā no iegūtās izglītības (augstākais pabeigtais līmenis). Personas, kas ir jaunākas par 15 gadu vecumu, klasificē “Nepiemēro” (EDU.9.).

Ja 2011. gada 1. janvārī spēkā esošās klasifikācijas ISCED kategoriju nosaukumi atšķiras no EDU.2. līdz EDU.7. kategorijā iekļautajiem nosaukumiem, izmanto 2011. gada 1. janvārī spēkā esošās klasifikācijas ISCED nosaukumus.

Temats — Dzimšanas valsts/vieta

Informāciju par “Dzimšanas vietu” vāc saskaņā ar mātes pastāvīgo dzīvesvietu dzimšanas laikā vai, ja informācija nav pieejama, par dzimšanas vietu.

Informāciju par dzimšanas valsti vāc, pamatojoties uz 2011. gada 1. janvārī esošajām starptautiskajām robežām.

“ES dalībvalsts” ir valsts, kas ir Eiropas Savienības locekle 2011. gada 1. janvārī.

Dzimšanas valsts/vieta					POB.L.	POB.M.	POB.H.
0.	Kopā				0.	0.	0.
1.	Dzimšanas vieta ziņotājvalstī				1.	1.	1.
2.	Dzimšanas vieta, kas nav ziņotājvalstī				2.	2.	2.
	2.1.	Cita ES dalībvalsts			2.1.	2.1.	2.1.
		2.1.01.	Beļģija				2.1.01.
		2.1.02.	Bulgārija				2.1.02.
		2.1.03.	Čehija				2.1.03.
		2.1.04.	Dānija				2.1.04.
		2.1.05.	Vācija				2.1.05.
		2.1.06.	Igaunija				2.1.06.
		2.1.07.	Īrija				2.1.07.
		2.1.08.	Grieķija				2.1.08.
		2.1.09.	Spānija				2.1.09.
		2.1.10.	Francija				2.1.10.
		2.1.11.	Itālija				2.1.11.
		2.1.12.	Kipra				2.1.12.
		2.1.13.	Latvija				2.1.13.
		2.1.14.	Lietuva				2.1.14.
		2.1.15.	Luksemburga				2.1.15.
		2.1.16.	Ungārija				2.1.16.
		2.1.17.	Malta				2.1.17.
		2.1.18.	Nīderlande				2.1.18.
		2.1.19.	Austrija				2.1.19.
		2.1.20.	Polija				2.1.20.
		2.1.21.	Portugāle				2.1.21.
		2.1.22.	Rumānija				2.1.22.
		2.1.23.	Slovēnija				2.1.23.
		2.1.24.	Slovākija				2.1.24.
		2.1.25.	Somija				2.1.25.
		2.1.26.	Zviedrija				2.1.26.
		2.1.27.	Apvienotā Karaliste				2.1.27.
	2.2.	Ārpus ES			2.2.	2.2.	2.2.
		2.2.1.	Ārpus ES, bet Eiropā			2.2.1.	2.2.1.
			2.2.1.01.	Albānija			2.2.1.01.
			2.2.1.02.	Andora			2.2.1.02.
			2.2.1.03.	Baltkrievija			2.2.1.03.
			2.2.1.04.	Horvātija			2.2.1.04.
			2.2.1.05.	Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (3)			2.2.1.05.
			2.2.1.06.	Gibraltārs			2.2.1.06.
			2.2.1.07.	Gērnsija			2.2.1.07.
			2.2.1.08.	Īslande			2.2.1.08.
			2.2.1.09.	Mena			2.2.1.09.
			2.2.1.10.	Džersija			2.2.1.10.
			2.2.1.11.	Kosova (ANO DPR 1244/99)			2.2.1.11.
			2.2.1.12.	Lihtenšteina			2.2.1.12.
			2.2.1.13.	Moldova			2.2.1.13.
			2.2.1.14.	Monako			2.2.1.14.
			2.2.1.15.	Melnkalne			2.2.1.15.
			2.2.1.16.	Norvēģija			2.2.1.16.
			2.2.1.17.	Bosnija un Hercegovina			2.2.1.17.
			2.2.1.18.	Krievijas Federācija			2.2.1.18.
			2.2.1.19.	Sanmarīno			2.2.1.19.
			2.2.1.20.	Sarka			2.2.1.20.
			2.2.1.21.	Serbija			2.2.1.21.
			2.2.1.22.	Šveice			2.2.1.22.
			2.2.1.23.	Ukraina			2.2.1.23.
			2.2.1.24.	Vatikāns			2.2.1.24.
			2.2.1.25.	Farēru salas			2.2.1.25.
		2.2.2.	Āfrika			2.2.2.	2.2.2.
			2.2.2.01.	Alžīrija			2.2.2.01.
			2.2.2.02.	Angola			2.2.2.02.
			2.2.2.03.	Benina			2.2.2.03.
			2.2.2.04.	Botsvāna			2.2.2.04.
			2.2.2.05.	Burkinafaso			2.2.2.05.
			2.2.2.06.	Burundija			2.2.2.06.
			2.2.2.07.	Kamerūna			2.2.2.07.
			2.2.2.08.	Kaboverde			2.2.2.08.
			2.2.2.09.	Centrālāfrikas Republika			2.2.2.09.
			2.2.2.10.	Čada			2.2.2.10.
			2.2.2.11.	Komoru salas			2.2.2.11.
			2.2.2.12.	Kongo			2.2.2.12.
			2.2.2.13.	Kotdivuāra			2.2.2.13.
			2.2.2.14.	Kongo Demokrātiskā Republika			2.2.2.14.
			2.2.2.15.	Džibutija			2.2.2.15.
			2.2.2.16.	Ēģipte			2.2.2.16.
			2.2.2.17.	Ekvatoriālā Gvineja			2.2.2.17.
			2.2.2.18.	Eritreja			2.2.2.18.
			2.2.2.19.	Etiopija			2.2.2.19.
			2.2.2.20.	Gabona			2.2.2.20.
			2.2.2.21.	Gambija			2.2.2.21.
			2.2.2.22.	Gana			2.2.2.22.
			2.2.2.23.	Gvineja			2.2.2.23.
			2.2.2.24.	Gvineja-Bisava			2.2.2.24.
			2.2.2.25.	Kenija			2.2.2.25.
			2.2.2.26.	Lesoto			2.2.2.26.
			2.2.2.27.	Libērija			2.2.2.27.
			2.2.2.28.	Lībija			2.2.2.28.
			2.2.2.29.	Madagaskara			2.2.2.29.
			2.2.2.30.	Malāvija			2.2.2.30.
			2.2.2.31.	Mali			2.2.2.31.
			2.2.2.32.	Mauritānija			2.2.2.32.
			2.2.2.33.	Maurīcija			2.2.2.33.
			2.2.2.34.	Majota			2.2.2.34.
			2.2.2.35.	Maroka			2.2.2.35.
			2.2.2.36.	Mozambika			2.2.2.36.
			2.2.2.37.	Namībija			2.2.2.37.
			2.2.2.38.	Nigēra			2.2.2.38.
			2.2.2.39.	Nigērija			2.2.2.39.
			2.2.2.40.	Ruanda			2.2.2.40.
			2.2.2.41.	Helēnas sala			2.2.2.41.
			2.2.2.42.	Santome un Prinsipi			2.2.2.42.
			2.2.2.43.	Senegāla			2.2.2.43.
			2.2.2.44.	Seišelu salas			2.2.2.44.
			2.2.2.45.	Sjerraleone			2.2.2.45.
			2.2.2.46.	Somālija			2.2.2.46.
			2.2.2.47.	Dienvidāfrika			2.2.2.47.
			2.2.2.48.	Sudāna			2.2.2.48.
			2.2.2.49.	Svazilenda			2.2.2.49.
			2.2.2.50.	Togo			2.2.2.50.
			2.2.2.51.	Tunisija			2.2.2.51.
			2.2.2.52.	Uganda			2.2.2.52.
			2.2.2.53.	Tanzānija			2.2.2.53.
			2.2.2.54.	Zambija			2.2.2.54.
			2.2.2.55.	Zimbabve			2.2.2.55.
		2.2.3.	Karību jūras reģiona valstis, Dienvidamerika vai Centrālamerika			2.2.3.	2.2.3.
			2.2.3.01.	Angilja			2.2.3.01.
			2.2.3.02.	Antigva un Barbuda			2.2.3.02.
			2.2.3.03.	Argentīna			2.2.3.03.
			2.2.3.04.	Aruba			2.2.3.04.
			2.2.3.05.	Bahamas			2.2.3.05.
			2.2.3.06.	Barbadosa			2.2.3.06.
			2.2.3.07.	Beliza			2.2.3.07.
			2.2.3.08.	Bermudu salas			2.2.3.08.
			2.2.3.09.	Bolīvija			2.2.3.09.
			2.2.3.10.	Brazīlija			2.2.3.10.
			2.2.3.11.	Britu Virdžīnu salas			2.2.3.11.
			2.2.3.12.	Kaimanu salas			2.2.3.12.
			2.2.3.13.	Čīle			2.2.3.13.
			2.2.3.14.	Kolumbija			2.2.3.14.
			2.2.3.15.	Kostarika			2.2.3.15.
			2.2.3.16.	Kuba			2.2.3.16.
			2.2.3.17.	Dominika			2.2.3.17.
			2.2.3.18.	Dominikānas Republika			2.2.3.18.
			2.2.3.19.	Ekvadora			2.2.3.19.
			2.2.3.20.	Salvadora			2.2.3.20.
			2.2.3.21.	Folklendas salas (Malvina salas)			2.2.3.21.
			2.2.3.22.	Francijas Dienvidjūru teritorijas			2.2.3.22.
			2.2.3.23.	Grenāda			2.2.3.23.
			2.2.3.24.	Gvatemala			2.2.3.24.
			2.2.3.25.	Gajāna			2.2.3.25.
			2.2.3.26.	Haiti			2.2.3.26.
			2.2.3.27.	Hondurasa			2.2.3.27.
			2.2.3.28.	Jamaika			2.2.3.28.
			2.2.3.29.	Meksika			2.2.3.29.
			2.2.3.30.	Montserrata			2.2.3.30.
			2.2.3.31.	Nīderlandes Antiļas			2.2.3.31.
			2.2.3.32.	Nikaragva			2.2.3.32.
			2.2.3.33.	Panama			2.2.3.33.
			2.2.3.34.	Paragvaja			2.2.3.34.
			2.2.3.35.	Peru			2.2.3.35.
			2.2.3.36.	Sentbartelemija			2.2.3.36.
			2.2.3.37.	Sentkitsa un Nevisa			2.2.3.37.
			2.2.3.38.	Sentlūsija			2.2.3.38.
			2.2.3.39.	Sentmartina			2.2.3.39.
			2.2.3.40.	Senpjēra un Mikelona			2.2.3.40.
			2.2.3.41.	Sentvinsenta un Grenadīnas			2.2.3.41.
			2.2.3.42.	Surinama			2.2.3.42.
			2.2.3.43.	Trinidāda un Tobāgo			2.2.3.43.
			2.2.3.44.	Tērksas un Kaikosas salas			2.2.3.44.
			2.2.3.45.	Urugvaja			2.2.3.45.
			2.2.3.46.	Venecuēla			2.2.3.46.
		2.2.4.	Ziemeļamerika			2.2.4.	2.2.4.
			2.2.4.01.	Kanāda			2.2.4.01.
			2.2.4.02.	Grenlande			2.2.4.02.
			2.2.4.03.	Amerikas Savienotās Valstis			2.2.4.03.
		2.2.5.	Āzija			2.2.5.	2.2.5.
			2.2.5.01.	Afganistāna			2.2.5.01.
			2.2.5.02.	Armēnija			2.2.5.02.
			2.2.5.03.	Azerbaidžāna			2.2.5.03.
			2.2.5.04.	Bahreina			2.2.5.04.
			2.2.5.05.	Bangladeša			2.2.5.05.
			2.2.5.06.	Butāna			2.2.5.06.
			2.2.5.07.	Bruneja			2.2.5.07.
			2.2.5.08.	Kambodža			2.2.5.08.
			2.2.5.09.	Ķīna			2.2.5.09.
			2.2.5.10.	Gruzija			2.2.5.10.
			2.2.5.11.	Indija			2.2.5.11.
			2.2.5.12.	Indonēzija			2.2.5.12.
			2.2.5.13.	Irāka			2.2.5.13.
			2.2.5.14.	Irāna			2.2.5.14.
			2.2.5.15.	Izraēla			2.2.5.15.
			2.2.5.16.	Japāna			2.2.5.16.
			2.2.5.17.	Jordānija			2.2.5.17.
			2.2.5.18.	Kazahstāna			2.2.5.18.
			2.2.5.19.	Ziemeļkoreja			2.2.5.19.
			2.2.5.20.	Dienvidkoreja			2.2.5.20.
			2.2.5.21.	Kuveita			2.2.5.21.
			2.2.5.22.	Kirgizstāna			2.2.5.22.
			2.2.5.23.	Laosa			2.2.5.23.
			2.2.5.24.	Libāna			2.2.5.24.
			2.2.5.25.	Malaizija			2.2.5.25.
			2.2.5.26.	Maldivu salas			2.2.5.26.
			2.2.5.27.	Mongolija			2.2.5.27.
			2.2.5.28.	Mjanma			2.2.5.28.
			2.2.5.29.	Nepāla			2.2.5.29.
			2.2.5.30.	Omāna			2.2.5.30.
			2.2.5.31.	Pakistāna			2.2.5.31.
			2.2.5.32.	Filipīnas			2.2.5.32.
			2.2.5.33.	Katara			2.2.5.33.
			2.2.5.34.	Saūda Arābija			2.2.5.34.
			2.2.5.35.	Singapūra			2.2.5.35.
			2.2.5.36.	Šrilanka			2.2.5.36.
			2.2.5.37.	Sīrija			2.2.5.37.
			2.2.5.38.	Taivāna; Ķīnas province			2.2.5.38.
			2.2.5.39.	Tadžikistāna			2.2.5.39.
			2.2.5.40.	Taizeme			2.2.5.40.
			2.2.5.41.	Austrumtimora			2.2.5.41.
			2.2.5.42.	Turcija			2.2.5.42.
			2.2.5.43.	Turkmenistāna			2.2.5.43.
			2.2.5.44.	Apvienotie Arābu Emirāti			2.2.5.44.
			2.2.5.45.	Uzbekistāna			2.2.5.45.
			2.2.5.46.	Vjetnama			2.2.5.46.
			2.2.5.47.	Jemena			2.2.5.47.
		2.2.6.	Okeānija			2.2.6.	2.2.6.
			2.2.6.01.	Austrālija			2.2.6.01.
			2.2.6.02.	Mikronēzijas Federatīvās valstis			2.2.6.02.
			2.2.6.03.	Fidži			2.2.6.03.
			2.2.6.04.	Francijas Polinēzija			2.2.6.04.
			2.2.6.05.	Kiribati			2.2.6.05.
			2.2.6.06.	Māršala salas			2.2.6.06.
			2.2.6.07.	Nauru			2.2.6.07.
			2.2.6.08.	Jaunkaledonija			2.2.6.08.
			2.2.6.09.	Jaunzēlande			2.2.6.09.
			2.2.6.10.	Palau			2.2.6.10.
			2.2.6.11.	Papua-Jaungvineja			2.2.6.11.
			2.2.6.12.	Samoa			2.2.6.12.
			2.2.6.13.	Zālamana salas			2.2.6.13.
			2.2.6.14.	Tonga			2.2.6.14.
			2.2.6.15.	Tuvalu			2.2.6.15.
			2.2.6.16.	Pitkērna			2.2.6.16.
			2.2.6.17.	Vanuatu			2.2.6.17.
			2.2.6.18.	Volisa un Futunas salas			2.2.6.18.
3.	Cita				3.	3.	3.
	3.1.	Informācija nav klasificējama saskaņā ar pašreizējām robežām (pēc izvēles)				3.1.	3.1.
		3.1.01.	Čehoslovākija (pēc izvēles)				3.1.01.
		3.1.02.	Padomju Savienība (pēc izvēles)				3.1.02.
		3.1.03.	Dienvidslāvija (pēc izvēles)				3.1.03.
		3.1.04.	Cita vienība (pēc izvēles)				3.1.04.
	3.2.	Ārpus visām valstīm (pēc izvēles)				3.2.	3.2.
4.	Nav norādīts				4.	4.	4.

Dalījumi tematā “Dzimšanas valsts/vieta” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Dalījuma “Dzimšanas valsts/vieta” valstu sarakstu piemēro vienīgi statistikas vajadzībām.

Ziņotājvalstīm, kas ir ES dalībvalstis, nepiemēro kategorijas “Cita ES dalībvalsts” (POB.H.2.1.) apakškategoriju, kura attiecas uz šīm dalībvalstīm. Ziņotājvalstīm, kas nav ES dalībvalstis, kategoriju “Cita ES dalībvalsts” (POB.L.2.1., POB.M.2.1., POB.H.2.1.) maina uz “ES dalībvalsts”.

Kategorija “Informācija nav klasificējama saskaņā ar pašreizējām robežām” (POB.M.3.1., POB.H.3.1.) attiecas uz personām, kuru dzimšanas valstis pastāvēja šo personu dzimšanas laikā, bet ne vairs skaitīšanas laikā un kuras nevar viennozīmīgi klasificēt tikai vienā valstī, kas pastāv skaitīšanas laikā, proti, pēc pašreizējā robeždalījuma.

Kategorija “Ārpus visām valstīm” (POB.M.3.2, POB.H.3.2.) attiecas uz personām, par kurām nav zināma mātes pastāvīgā dzīvesvieta dzimšanas laikā un kas ir dzimušas ārpus visu valstu robežām, piemēram, jūrā vai gaisā.

Temats — Valstiskā piederība

Valstiskā piederība ir indivīda un viņa valsts īpaša juridiska saikne, ko iegūst piedzimstot vai naturalizējoties (iesniedzot deklarāciju, izdarot izvēli, apprecoties vai citā veidā) saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Personu, kurai ir divas vai vairākas valstiskās piederības, klasificē pēc vienas valstiskās piederības, ko nosaka šādā secībā:

1.	ziņotājvalsts; vai

2.	cita ES dalībvalsts, ja personai nav ziņotājvalsts valstiskās piederības; vai

3.	cita valsts ārpus Eiropas Savienības, ja personai nav citas ES dalībvalsts valstiskās piederības.

Dubultās valstiskās piederības gadījumos, ja abas valstis ir Eiropas Savienībā, bet neviena no tām nav ziņotājvalsts, dalībvalstis nosaka valstisko piederību.

“ES dalībvalsts” ir valsts, kas ir Eiropas Savienības locekle 2011. gada 1. janvārī.

Valstiskā piederība					COC.L.	COC.M.	COC.H.
0.	Kopā				0.	0.	0.
1.	Piederība ziņotājvalstij				1.	1.	1.
2.	Piederība valstij, kas nav ziņotājvalsts				2.	2.	2.
	2.1.	Piederība valstij, kas nav ziņotājvalsts, bet ir cita ES dalībvalsts			2.1.	2.1.	2.1.
		2.1.01.	Beļģija				2.1.01.
		2.1.02.	Bulgārija				2.1.02.
		2.1.03.	Čehija				2.1.03.
		2.1.04.	Dānija				2.1.04.
		2.1.05.	Vācija				2.1.05.
		2.1.06.	Igaunija				2.1.06.
		2.1.07.	Īrija				2.1.07.
		2.1.08.	Grieķija				2.1.08.
		2.1.09.	Spānija				2.1.09.
		2.1.10.	Francija				2.1.10.
		2.1.11.	Itālija				2.1.11.
		2.1.12.	Kipra				2.1.12.
		2.1.13.	Latvija				2.1.13.
		2.1.14.	Lietuva				2.1.14.
		2.1.15.	Luksemburga				2.1.15.
		2.1.16.	Ungārija				2.1.16.
		2.1.17.	Malta				2.1.17.
		2.1.18.	Nīderlande				2.1.18.
		2.1.19.	Austrija				2.1.19.
		2.1.20.	Polija				2.1.20.
		2.1.21.	Portugāle				2.1.21.
		2.1.22.	Rumānija				2.1.22.
		2.1.23.	Slovēnija				2.1.23.
		2.1.24.	Slovākija				2.1.24.
		2.1.25.	Somija				2.1.25.
		2.1.26.	Zviedrija				2.1.26.
		2.1.27.	Apvienotā Karaliste				2.1.27.
	2.2.	Piederība valstij, kas nav ES dalībvalsts			2.2.	2.2.	2.2.
		2.2.1.	Cita Eiropas valsts			2.2.1.	2.2.1.
			2.2.1.01.	Albānija			2.2.1.01.
			2.2.1.02.	Andora			2.2.1.02.
			2.2.1.03.	Baltkrievija			2.2.1.03.
			2.2.1.04.	Horvātija			2.2.1.04.
			2.2.1.05.	Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (4)			2.2.1.05.
			2.2.1.06.	Neizmanto			2.2.1.06.
			2.2.1.07.	Gērnsija			2.2.1.07.
			2.2.1.08.	Īslande			2.2.1.08.
			2.2.1.09.	Mena			2.2.1.09.
			2.2.1.10.	Džersija			2.2.1.10.
			2.2.1.11.	Neizmanto			2.2.1.11.
			2.2.1.12.	Lihtenšteina			2.2.1.12.
			2.2.1.13.	Moldova			2.2.1.13.
			2.2.1.14.	Monako			2.2.1.14.
			2.2.1.15.	Melnkalne			2.2.1.15.
			2.2.1.16.	Norvēģija			2.2.1.16.
			2.2.1.17.	Bosnija un Hercegovina			2.2.1.17.
			2.2.1.18.	Krievijas Federācija			2.2.1.18.
			2.2.1.19.	Sanmarīno			2.2.1.19.
			2.2.1.20.	Sarka			2.2.1.20.
			2.2.1.21.	Serbija			2.2.1.21.
			2.2.1.22.	Šveice			2.2.1.22.
			2.2.1.23.	Ukraina			2.2.1.23.
			2.2.1.24.	Vatikāns			2.2.1.24.
			2.2.1.25.	Atzīti nepilsoņi			2.2.1.25.
			2.2.1.26.	Cita			2.2.1.26.
		2.2.2.	Valsts Āfrikā			2.2.2.	2.2.2.
			2.2.2.01.	Alžīrija			2.2.2.01.
			2.2.2.02.	Angola			2.2.2.02.
			2.2.2.03.	Benina			2.2.2.03.
			2.2.2.04.	Botsvāna			2.2.2.04.
			2.2.2.05.	Burkinafaso			2.2.2.05.
			2.2.2.06.	Burundija			2.2.2.06.
			2.2.2.07.	Kamerūna			2.2.2.07.
			2.2.2.08.	Kaboverde			2.2.2.08.
			2.2.2.09.	Centrālāfrikas Republika			2.2.2.09.
			2.2.2.10.	Čada			2.2.2.10.
			2.2.2.11.	Komoru salas			2.2.2.11.
			2.2.2.12.	Kongo			2.2.2.12.
			2.2.2.13.	Kotdivuāra			2.2.2.13.
			2.2.2.14.	Kongo Demokrātiskā Republika			2.2.2.14.
			2.2.2.15.	Džibutija			2.2.2.15.
			2.2.2.16.	Ēģipte			2.2.2.16.
			2.2.2.17.	Ekvatoriālā Gvineja			2.2.2.17.
			2.2.2.18.	Eritreja			2.2.2.18.
			2.2.2.19.	Etiopija			2.2.2.19.
			2.2.2.20.	Gabona			2.2.2.20.
			2.2.2.21.	Gambija			2.2.2.21.
			2.2.2.22.	Gana			2.2.2.22.
			2.2.2.23.	Gvineja			2.2.2.23.
			2.2.2.24.	Gvineja-Bisava			2.2.2.24.
			2.2.2.25.	Kenija			2.2.2.25.
			2.2.2.26.	Lesoto			2.2.2.26.
			2.2.2.27.	Libērija			2.2.2.27.
			2.2.2.28.	Lībija			2.2.2.28.
			2.2.2.29.	Madagaskara			2.2.2.29.
			2.2.2.30.	Malāvija			2.2.2.30.
			2.2.2.31.	Mali			2.2.2.31.
			2.2.2.32.	Mauritānija			2.2.2.32.
			2.2.2.33.	Maurīcija			2.2.2.33.
			2.2.2.34.	Majota			2.2.2.34.
			2.2.2.35.	Maroka			2.2.2.35.
			2.2.2.36.	Mozambika			2.2.2.36.
			2.2.2.37.	Namībija			2.2.2.37.
			2.2.2.38.	Nigēra			2.2.2.38.
			2.2.2.39.	Nigērija			2.2.2.39.
			2.2.2.40.	Ruanda			2.2.2.40.
			2.2.2.41.	Helēnas sala			2.2.2.41.
			2.2.2.42.	Santome un Prinsipi			2.2.2.42.
			2.2.2.43.	Senegāla			2.2.2.43.
			2.2.2.44.	Seišelu salas			2.2.2.44.
			2.2.2.45.	Sjerraleone			2.2.2.45.
			2.2.2.46.	Somālija			2.2.2.46.
			2.2.2.47.	Dienvidāfrika			2.2.2.47.
			2.2.2.48.	Sudāna			2.2.2.48.
			2.2.2.49.	Svazilenda			2.2.2.49.
			2.2.2.50.	Togo			2.2.2.50.
			2.2.2.51.	Tunisija			2.2.2.51.
			2.2.2.52.	Uganda			2.2.2.52.
			2.2.2.53.	Tanzānija			2.2.2.53.
			2.2.2.54.	Zambija			2.2.2.54.
			2.2.2.55.	Zimbabve			2.2.2.55.
		2.2.3.	Valsts Karību jūras reģionā, Dienvidamerikā vai Centrālamerikā			2.2.3.	2.2.3.
			2.2.3.01.	Angilja			2.2.3.01.
			2.2.3.02.	Antigva un Barbuda			2.2.3.02.
			2.2.3.03.	Argentīna			2.2.3.03.
			2.2.3.04.	Aruba			2.2.3.04.
			2.2.3.05.	Bahamas			2.2.3.05.
			2.2.3.06.	Barbadosa			2.2.3.06.
			2.2.3.07.	Beliza			2.2.3.07.
			2.2.3.08.	Bermudu salas			2.2.3.08.
			2.2.3.09.	Bolīvija			2.2.3.09.
			2.2.3.10.	Brazīlija			2.2.3.10.
			2.2.3.11.	Britu Virdžīnu salas			2.2.3.11.
			2.2.3.12.	Kaimanu salas			2.2.3.12.
			2.2.3.13.	Čīle			2.2.3.13.
			2.2.3.14.	Kolumbija			2.2.3.14.
			2.2.3.15.	Kostarika			2.2.3.15.
			2.2.3.16.	Kuba			2.2.3.16.
			2.2.3.17.	Dominika			2.2.3.17.
			2.2.3.18.	Dominikānas Republika			2.2.3.18.
			2.2.3.19.	Ekvadora			2.2.3.19.
			2.2.3.20.	Salvadora			2.2.3.20.
			2.2.3.21.	Folklendas salas (Malvina salas)			2.2.3.21.
			2.2.3.22.	Francijas Dienvidjūru teritorijas			2.2.3.22.
			2.2.3.23.	Grenāda			2.2.3.23.
			2.2.3.24.	Gvatemala			2.2.3.24.
			2.2.3.25.	Gajāna			2.2.3.25.
			2.2.3.26.	Haiti			2.2.3.26.
			2.2.3.27.	Hondurasa			2.2.3.27.
			2.2.3.28.	Jamaika			2.2.3.28.
			2.2.3.29.	Meksika			2.2.3.29.
			2.2.3.30.	Montserrata			2.2.3.30.
			2.2.3.31.	Nīderlandes Antiļas			2.2.3.31.
			2.2.3.32.	Nikaragva			2.2.3.32.
			2.2.3.33.	Panama			2.2.3.33.
			2.2.3.34.	Paragvaja			2.2.3.34.
			2.2.3.35.	Peru			2.2.3.35.
			2.2.3.36.	Senbartelemija			2.2.3.36.
			2.2.3.37.	Sentkitsa un Nevisa			2.2.3.37.
			2.2.3.38.	Sentlūsija			2.2.3.38.
			2.2.3.39.	Sentmartina			2.2.3.39.
			2.2.3.40.	Senpjēra un Mikelona			2.2.3.40.
			2.2.3.41.	Sentvinsenta un Grenadīnas			2.2.3.41.
			2.2.3.42.	Surinama			2.2.3.42.
			2.2.3.43.	Trinidāda un Tobāgo			2.2.3.43.
			2.2.3.44.	Tērksas un Kaikosas salas			2.2.3.44.
			2.2.3.45.	Urugvaja			2.2.3.45.
			2.2.3.46.	Venecuēla			2.2.3.46.
		2.2.4.	Valsts Ziemeļamerikā			2.2.4.	2.2.4.
			2.2.4.01.	Kanāda			2.2.4.01.
			2.2.4.02.	Neizmanto			2.2.4.02.
			2.2.4.03.	Amerikas Savienotās Valstis			2.2.4.03.
		2.2.5.	Valsts Āzijā			2.2.5.	2.2.5.
			2.2.5.01.	Afganistāna			2.2.5.01.
			2.2.5.02.	Armēnija			2.2.5.02.
			2.2.5.03.	Azerbaidžāna			2.2.5.03.
			2.2.5.04.	Bahreina			2.2.5.04.
			2.2.5.05.	Bangladeša			2.2.5.05.
			2.2.5.06.	Butāna			2.2.5.06.
			2.2.5.07.	Bruneja			2.2.5.07.
			2.2.5.08.	Kambodža			2.2.5.08.
			2.2.5.09.	Ķīna			2.2.5.09.
			2.2.5.10.	Gruzija			2.2.5.10.
			2.2.5.11.	Indija			2.2.5.11.
			2.2.5.12.	Indonēzija			2.2.5.12.
			2.2.5.13.	Irāka			2.2.5.13.
			2.2.5.14.	Irāna			2.2.5.14.
			2.2.5.15.	Izraēla			2.2.5.15.
			2.2.5.16.	Japāna			2.2.5.16.
			2.2.5.17.	Jordānija			2.2.5.17.
			2.2.5.18.	Kazahstāna			2.2.5.18.
			2.2.5.19.	Ziemeļkoreja			2.2.5.19.
			2.2.5.20.	Dienvidkoreja			2.2.5.20.
			2.2.5.21.	Kuveita			2.2.5.21.
			2.2.5.22.	Kirgizstāna			2.2.5.22.
			2.2.5.23.	Laosa			2.2.5.23.
			2.2.5.24.	Libāna			2.2.5.24.
			2.2.5.25.	Malaizija			2.2.5.25.
			2.2.5.26.	Maldivu salas			2.2.5.26.
			2.2.5.27.	Mongolija			2.2.5.27.
			2.2.5.28.	Mjanma			2.2.5.28.
			2.2.5.29.	Nepāla			2.2.5.29.
			2.2.5.30.	Omāna			2.2.5.30.
			2.2.5.31.	Pakistāna			2.2.5.31.
			2.2.5.32.	Filipīnas			2.2.5.32.
			2.2.5.33.	Katara			2.2.5.33.
			2.2.5.34.	Saūda Arābija			2.2.5.34.
			2.2.5.35.	Singapūra			2.2.5.35.
			2.2.5.36.	Šrilanka			2.2.5.36.
			2.2.5.37.	Sīrija			2.2.5.37.
			2.2.5.38.	Taivāna; Ķīnas province			2.2.5.38.
			2.2.5.39.	Tadžikistāna			2.2.5.39.
			2.2.5.40.	Taizeme			2.2.5.40.
			2.2.5.41.	Austrumtimora			2.2.5.41.
			2.2.5.42.	Turcija			2.2.5.42.
			2.2.5.43.	Turkmenistāna			2.2.5.43.
			2.2.5.44.	Apvienotie Arābu Emirāti			2.2.5.44.
			2.2.5.45.	Uzbekistāna			2.2.5.45.
			2.2.5.46.	Vjetnama			2.2.5.46.
			2.2.5.47.	Jemena			2.2.5.47.
		2.2.6.	Valsts Okeānijā			2.2.6.	2.2.6.
			2.2.6.01.	Austrālija			2.2.6.01.
			2.2.6.02.	Mikronēzijas Federatīvās valstis			2.2.6.02.
			2.2.6.03.	Fidži			2.2.6.03.
			2.2.6.04.	Francijas Polinēzija			2.2.6.04.
			2.2.6.05.	Kiribati			2.2.6.05.
			2.2.6.06.	Māršala salas			2.2.6.06.
			2.2.6.07.	Nauru			2.2.6.07.
			2.2.6.08.	Jaunkaledonija			2.2.6.08.
			2.2.6.09.	Jaunzēlande			2.2.6.09.
			2.2.6.10.	Palau			2.2.6.10.
			2.2.6.11.	Papua-Jaungvineja			2.2.6.11.
			2.2.6.12.	Samoa			2.2.6.12.
			2.2.6.13.	Zālamana salas			2.2.6.13.
			2.2.6.14.	Tonga			2.2.6.14.
			2.2.6.15.	Tuvalu			2.2.6.15.
			2.2.6.16.	Pitkērna			2.2.6.16.
			2.2.6.17.	Vanuatu			2.2.6.17.
			2.2.6.18.	Volisa un Futunas salas			2.2.6.18.
3.	Nav valstiskās piederības				3.	3.	3.
4.	Nav norādīts				4.	4.	4.

Dalījumi tematā “Valstiskā piederība” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Dalījuma “Valstiskā piederība” valstu sarakstu piemēro vienīgi statistikas vajadzībām.

Ziņotājvalstīm, kas ir ES dalībvalstis, nepiemēro kategorijas “Piederība valstij, kas nav ziņotājvalsts, bet ir cita ES dalībvalsts” (COC.H.2.1.) apakškategoriju, kura attiecas uz šīm dalībvalstīm. Ziņotājvalstīm, kas nav ES dalībvalstis, kategoriju “Piederība valstij, kas nav ziņotājvalsts, bet ir cita ES dalībvalsts” (COC.L.2.1., COC.M.2.1., COC.H.2.1.) maina uz “Piederība ES dalībvalstij”.

Personas, kas nav valstspiederīgās nevienā valstī, nedz arī bez valstiskās piederības un kurām ir dažas, bet ne visas ar valstisko piederību saistītās tiesības un pienākumi, klasificē kategorijā “Atzīti nepilsoņi” (COC.H.2.2.1.25.).

Temats — Dzīvošana ārzemēs un ierašanās gads valstī (no 1980. gada)

Ierašanās gads ir kalendārais gads, kad persona pēdējo reizi reģistrēja pastāvīgo dzīvesvietu valstī. Sniedz informāciju par pēdējās ierašanās gadu valstī, nevis par pirmās ierašanās gadu valstī (proti, temats “Ierašanās gads valstī” nesniedz informāciju par pārtrauktām uzturēšanās reizēm).

Ierašanās gads valstī kopš 2000. gada		YAT.
0.	Kopā	0.
1.	Dzīvoja ārzemēs un ieradās 2000. gadā vai vēlāk	1.
2.	Dzīvoja ārzemēs un ieradās 1999. gadā vai pirms tam, vai nekad nedzīvoja ārzemēs	2.
3.	Nav norādīts	3.

Dalījums tematā “Ierašanās gads valstī kopš 2000. gada” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Dalījums tematā “Ierašanās gads valstī kopš 2000. gada” ir vērsts uz starptautisko migrāciju kopš 2000. gada.

Ierašanās gads valstī kopš 1980. gada				YAE.L.	YAE.H.
0.	Kopā			0.	0.
1.	Dzīvoja ārzemēs un ieradās 1980. gadā vai vēlāk			1.	1.
	1.1.	2010. līdz 2011. gads		1.1.	1.1.
		1.1.1.	2011		1.1.1.
		1.1.2.	2010		1.1.2.
	1.2.	2005. līdz 2009. gads		1.2.	1.2.
		1.2.1.	2009		1.2.1.
		1.2.2.	2008		1.2.2.
		1.2.3.	2007		1.2.3.
		1.2.4.	2006		1.2.4.
		1.2.5.	2005		1.2.5.
	1.3.	2000. līdz 2004. gads		1.3.	1.3.
		1.3.1.	2004		1.3.1.
		1.3.2.	2003		1.3.2.
		1.3.3.	2002		1.3.3.
		1.3.4.	2001		1.3.4.
		1.3.5.	2000		1.3.5.
	1.4.	1995. līdz 1999. gads		1.4.	1.4.
		1.4.1.	1999		1.4.1.
		1.4.2.	1998		1.4.2.
		1.4.3.	1997		1.4.3.
		1.4.4.	1996		1.4.4.
		1.4.5.	1995		1.4.5.
	1.5.	1990. līdz 1994. gads		1.5.	1.5.
		1.5.1.	1994		1.5.1.
		1.5.2.	1993		1.5.2.
		1.5.3.	1992		1.5.3.
		1.5.4.	1991		1.5.4.
		1.5.5.	1990		1.5.5.
	1.6.	1985. līdz 1989. gads		1.6.	1.6.
		1.6.1.	1989		1.6.1.
		1.6.2.	1988		1.6.2.
		1.6.3.	1987		1.6.3.
		1.6.4.	1986		1.6.4.
		1.6.5.	1985		1.6.5.
	1.7.	1980. līdz 1984. gads		1.7.	1.7.
		1.7.1.	1984		1.7.1.
		1.7.2.	1983		1.7.2.
		1.7.3.	1982		1.7.3.
		1.7.4.	1981		1.7.4.
		1.7.5.	1980		1.7.5.
2.	Dzīvoja ārzemēs un ieradās 1979. gadā vai pirms tam, vai nekad nedzīvoja ārzemēs			2.	2.
	2.1.	Dzīvoja ārzemēs un ieradās 1979. gadā vai pirms tam (pēc izvēles)		2.1.	2.1.
	2.2.	Nekad nedzīvoja ārzemēs (pēc izvēles)		2.2.	2.2.
3.	Nav norādīts			3.	3.

Dalījumi tematā “Ierašanās gads valstī kopš 1980. gada” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Dalījumi tematā “Ierašanās gads valstī kopš 1980. gada” ir vērsti uz starptautisko migrāciju kopš 1980. gada.

Dati par 2011. gadu attiecas uz laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz pārskata datumam.

Temats — Iepriekšējā pastāvīgā dzīvesvieta un ierašanās datums pašreizējā dzīvesvietā; vai pastāvīgā dzīvesvieta gadu pirms tautas skaitīšanas

Sniedz informāciju par pašreizējo pastāvīgo dzīvesvietu attiecībā pret pastāvīgo dzīvesvietu gadu pirms skaitīšanas.

Pastāvīgā dzīvesvieta gadu pirms tautas skaitīšanas				ROY.
0.	Kopā			0.
1.	Pastāvīgā dzīvesvieta nav mainījusies			1.
2.	Pastāvīgā dzīvesvieta ir mainījusies			2.
	2.1.	Pārcelšanās ziņotājvalstī		2.1.
		2.1.1.	Pastāvīgā dzīvesvieta gadu pirms skaitīšanas tajā pašā pašreizējās pastāvīgās dzīvesvietas NUTS 3. līmeņa apgabalā	2.1.1.
		2.1.2.	Pastāvīgā dzīvesvieta gadu pirms skaitīšanas ārpus pašreizējās pastāvīgās dzīvesvietas NUTS 3. līmeņa apgabalā	2.1.2.
	2.2.	Pārcelšanās ārpus ziņotājvalsts		2.2.
3.	Nav norādīts			3.
4.	Nepiemēro			4.

Dalījums tematā “Pastāvīgā dzīvesvieta gadu pirms tautas skaitīšanas” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Dalījumā “Pastāvīgā dzīvesvieta gadu pirms tautas skaitīšanas” visas dzīvesvietas pārmaiņas attiecas uz laikposmu, sākot no viena gada pirms pārskata datuma līdz pārskata datumam.

Personas, kas ir jaunākas par viena gada vecumu, klasificē kategorijā “Nepiemēro” (ROY.4.).

Valstis, kuras vāc informāciju par tematu “Iepriekšējā pastāvīgā dzīvesvieta un ierašanās datums pašreizējā dzīvesvietā”, klasificē visas personas, kas gada laikā pirms pārskata datuma ir mainījušas savu pastāvīgo dzīvesvietu vairāk nekā vienu reizi, iepriekšējā pastāvīgajā dzīvesvietā, proti, pastāvīgajā dzīvesvietā, no kuras tās pārcēlās uz pašreizējo pastāvīgo dzīvesvietu.

Temats — Mājsaimniecības statuss

Dalībvalstis piemēro “kopīgas saimniekošanas” koncepciju, lai noteiktu privātas mājsaimniecības vai, ja tas nav iespējams, “kopīgas dzīvošanas” koncepciju.

1. Kopīgas saimniekošanas jēdziens

Saskaņā ar kopīgas saimniekošanas koncepciju privāta mājsaimniecība ir

vienas personas mājsaimniecība, kuru veido viena persona, kas viena dzīvo atsevišķā dzīvojamā vienībā vai kas kā apakšīrniece apdzīvo atsevišķu istabu (vai istabas) dzīvojamā vienībā, taču neapvienojas ar kādu citu iemītnieku dzīvojamā vienībā, lai veidotu vairāku personu mājsaimniecību, kā definēts turpmāk; vai

b)	vairāku personu mājsaimniecība, kas ir divu vai vairāku personu grupa, kas apvienojas un apdzīvo visu dzīvojamo vienību vai tās daļu un apgādā sevi ar pārtiku un, iespējams, citām dzīvei nepieciešamām lietām. Grupas dalībnieki var vairāk vai mazāk apvienot savus ienākumus.

2. Kopīgas dzīvošanas koncepcija

Saskaņā ar kopīgas dzīvošanas koncepciju visas dzīvojamā vienībā dzīvojošās personas ir vienas un tās pašas mājsaimniecības locekles; apdzīvotā dzīvojamā vienībā ir viena mājsaimniecība. Saskaņā ar kopīgas dzīvošanas koncepciju apdzīvoto dzīvojamo vienību skaits ir vienāds ar to mājsaimniecību skaitu, kuras tās apdzīvo, un dzīvojamo vienību atrašanās vietu un mājsaimniecībām.

Kategorija “Privātā mājsaimniecībā dzīvojošas personas” ietver “Personas ģimenes kodolā” (1.1. kategorija) un “Personas, kas nepieder ģimenes kodolam” (1.2. kategorija). Kategorija “Personas ģimenes kodolā” ietver visas personas, kas pieder pie privātas mājsaimniecības ar ģimenes kodolu, kurā tās ir locekles. “Personas, kas nepieder ģimenes kodolam” ietver visas personas, kuras pieder pie neģimenes mājsaimniecības vai ģimenes mājsaimniecības, taču nav ģimenes kodola locekles minētajā mājsaimniecībā.

Mājsaimniecības statuss					HST.L.	HST.M.	HST.H.
0.	Kopā				0.	0.	0.
1.	Privātā mājsaimniecībā dzīvojošas personas				1.	1.	1.
	1.1.	Personas ģimenes kodolā				1.1.	1.1.
		1.1.1.	Precēts pāris				1.1.1.
			1.1.1.1.	Pāris vīrs/sieva (pēc izvēles)			1.1.1.1.
			1.1.1.2.	Precēts viena dzimuma personu pāris (pēc izvēles)			1.1.1.2.
		1.1.2.	Partneri reģistrētās partnerattiecībās				1.1.2.
			1.1.2.1.	Partneri reģistrētās partnerattiecībās ar pretēja dzimuma personu (pēc izvēles)			1.1.2.1.
			1.1.2.2.	Partneri reģistrētās partnerattiecībās ar sava dzimuma personu (pēc izvēles)			1.1.2.2.
		1.1.3.	Partneri civillaulībā				1.1.3.
			1.1.3.1.	Partneri civillaulībā ar pretēja dzimuma personu (pēc izvēles)			1.1.3.1.
			1.1.3.2.	Partneri civillaulībā ar sava dzimuma personu (pēc izvēles)			1.1.3.2.
		1.1.4.	Vientuļie vecāki				1.1.4.
		1.1.5.	Dēli/meitas				1.1.5.
			1.1.5.1.	Ne vientuļo vecāku (pēc izvēles)			1.1.5.1.
			1.1.5.2.	Vientuļo vecāku (pēc izvēles)			1.1.5.2.
	1.2.	Personas, kas nepieder ģimenes kodolam				1.2.	1.2.
		1.2.1.	Dzīvo viena				1.2.1.
		1.2.2.	Nedzīvo viena				1.2.2.
			1.2.2.1.	Personas, kas dzīvo mājsaimniecībā ar radinieku(-iem) (pēc izvēles)			1.2.2.1.
			1.2.2.2.	Personas, kas dzīvo mājsaimniecībā vienīgi ar personu(-ām), kas nav radinieks(-i) (pēc izvēles)			1.2.2.2.
	1.3.	Privātā mājsaimniecībā dzīvojošas personas, taču nenorādot kategoriju				1.3.	1.3.
2.	Privātā mājsaimniecībā nedzīvojošas personas				2.	2.	2.
	2.1.	Personas institucionālā mājsaimniecībā				2.1.	2.1.
		2.1.1.	Personas, kas nepieder ģimenes kodolam (pēc izvēles)				2.1.1.
		2.1.2.	Personas, kas pieder ģimenes kodolam (pēc izvēles)				2.1.2.
			2.1.2.1.	Partneri (pēc izvēles)			2.1.2.1.
			2.1.2.2.	Vientuļie vecāki (pēc izvēles)			2.1.2.2.
			2.1.2.3.	Dēli/meitas (pēc izvēles)			2.1.2.3.
	2.2.	Primāri bezpajumtnieki				2.2.	2.2.
	2.3.	Privātā mājsaimniecībā nedzīvojošas personas, taču nenorādot kategoriju				2.3.	2.3.

Dalījumi tematā “Mājsaimniecības statuss” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Neģimenes mājsaimniecība var būt vienas personas mājsaimniecība (persona “Dzīvo viena” (HST.H.1.2.1.)) vai vairāku personu mājsaimniecība bez ģimenes kodola. Kategorija “Nedzīvo viena” (HST.H.1.2.2.) ietver personas, kuras dzīvo vairāku personu mājsaimniecībā bez ģimenes kodola vai ģimenes mājsaimniecībā, taču nav ģimenes kodola locekles minētajā mājsaimniecībā. Personas, kuras ietilpst vecvecāku un mazbērnu mājsaimniecībā, taču nav ģimenes kodola locekles minētajā mājsaimniecībā, klasificē izvēles kategorijā “Personas, kas dzīvo mājsaimniecībā ar radinieku(-iem)” (HST.H.1.2.2.1.).

Termins “dēls/meita” tiek definēts tāpat kā termins “bērns” temata “Ģimenes statuss” tehniskajās specifikācijās.

“Pāris vīrs/sieva” ir precēts pretēja dzimuma personu pāris.

“Reģistrētas partnerattiecības” tiek definētas tāpat kā temata “Juridiskais ģimenes stāvoklis” tehniskajās specifikācijās. “Civillaulība” tiek definēta tāpat kā temata “Ģimenes statuss” tehniskajās specifikācijās.

Kategorija “Partneri” (HST.H.2.1.2.1.) ietver “Precētu pāri”, “Partnerus reģistrētās partnerattiecībās” un “Partnerus civillaulībā”.

“Primāri bezpajumtnieki” (HST.H.2.2.) ir personas, kuras dzīvo uz ielas un ir bez pajumtes, ko temata “Dzīvojamo telpu veids” tehniskajās specifikācijās definē kā dzīvojamās telpas.

Temats — Ģimenes statuss

Ģimenes kodolu definē šaurā nozīmē, proti, tās ir divas vai vairākas personas, kuras pieder pie vienas mājsaimniecības un kuras ir saistītas kā vīrs un sieva, kā partneri reģistrētās partnerattiecībās, kā partneri civillaulībā vai kā vecāki un bērns. Tādējādi ģimeni veido pāris bez bērniem, pāris ar vienu vai vairāk bērniem vai vientuļie vecāki ar vienu vai vairāk bērniem. Šī ģimenes koncepcija ierobežo bērnu un vecāku attiecības un tās ir tiešās (pirmās pakāpes) attiecības, proti, bērnu un vecāku attiecības.

Bērns (dēls/meita) ir paša un adoptēts dēls vai meita, vai padēls vai pameita (neatkarīgi no vecuma vai ģimenes stāvokļa), kam ir pastāvīga dzīvesvieta mājsaimniecībā vismaz pie viena no vecākiem un kuram nav partnera vai paša bērnu tajā pašā mājsaimniecībā. Audžubērni netiek iekļauti. Dēls vai meita, kas dzīvo ar laulāto, ar reģistrētu partneri, ar partneri civillaulībā vai ar vienu vai vairākiem bērniem, netiek uzskatīta par bērnu. Bērns, kurš pārmaiņus uzturas divās mājsaimniecībās (piemēram, ja vecāki ir šķīrušies), par savu mājsaimniecību uzskata to mājsaimniecību, kur tas pavada lielāko daļu laika. Ja pie abiem vecākiem pavada vienādu laika posmu, par bērna mājsaimniecību uzskata to vietu, kur bērns nakšņo skaitīšanas laikā.

Termins “pāris” ietver precētus pārus, pārus reģistrētās partnerattiecībās un pārus, kuri dzīvo civillaulībā. “Reģistrētas partnerattiecības” tiek definētas tāpat kā temata “Juridiskais ģimenes stāvoklis” tehniskajās specifikācijās.

Divas personas uzskata par partneriem “civillaulībā”, ja tās

—	pieder pie vienas un tās pašas mājsaimniecības un

—	tām ir laulībām līdzīgas attiecības vienam ar otru, un

—	tās nav precējušās vai nav reģistrētās partnerattiecībās viena ar otru.

“Vecvecāku un mazbērnu mājsaimniecības” (mājsaimniecības, kurās ir kāds no vecvecākiem vai abi vecvecāki un viens vai vairāki mazbērni, taču nav minēto mazbērnu vecāki) nav iekļautas ģimenes definīcijā.

Pēc izvēles var nošķirt pretēja dzimuma personu pāri un viena dzimuma personu pāri. “Pāris vīrs/sieva” ir precēts pretēja dzimuma personu pāris.

Ģimenes statuss				FST.L.	FST.H.
0.	Kopā			0.	0.
1.	Partneri			1.	1.
	1.1.	Precēts pāris			1.1.
		1.1.1.	Pāris, kurā ir vīrs/sieva (pēc izvēles)		1.1.1.
		1.1.2.	Precēts viena dzimuma personu pāris (pēc izvēles)		1.1.2.
	1.2.	Partneri reģistrētās partnerattiecībās			1.2.
		1.2.1.	Partneri reģistrētās partnerattiecībās ar pretēja dzimuma personu (pēc izvēles)		1.2.1.
		1.2.2.	Partneri reģistrētās partnerattiecībās ar sava dzimuma personu (pēc izvēles)		1.2.2.
	1.3.	Partneri civillaulībā			1.3.
		1.3.1.	Partneri civillaulībā ar pretēja dzimuma personu (pēc izvēles)		1.3.1.
		1.3.2.	Partneri civillaulībā ar sava dzimuma personu (pēc izvēles)		1.3.2.
2.	Vientuļie vecāki			2.	2.
3.	Dēli/meitas			3.	3.
	3.1.	Ne vientuļo vecāku (pēc izvēles)			3.1.
	3.2.	Vientuļo vecāku (pēc izvēles)			3.2.
4.	Nav norādīts			4.	4.
5.	Nepiemēro			5.	5.

Dalījumi tematā “Ģimenes statuss” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Kategorija “Partneri” (FST.L.1.) ietver “Precētu pāri”, “Partnerus reģistrētās partnerattiecībās” un “Partnerus civillaulībā”.

Personas, kuras nedzīvo ģimenes kodolā, klasificē kategorijā “Nepiemēro” (FST.L.5., FST.H.5.).

Temats — Ģimenes kodola veids

Ģimenes koncepciju specifikācijas un terminu “ģimenes kodols”, “bērns”, “pāris” un “civillaulība” definīcijas piemēro arī tematam “Ģimenes kodola veids”.

Ģimenes kodola veids				TFN.L.	TFN.H.
0.	Kopā			0.	0.
1.	Precēta pāra ģimenes			1.	1.
	1.1.	Precēta pāra ģimenes, kurās nedzīvo bērni			1.1.
		1.1.1.	Vīra/sievas pāra ģimenes (pēc izvēles)		1.1.1.
		1.1.2.	Precētu viena dzimuma personu pāra ģimenes (pēc izvēles)		1.1.2.
	1.2.	Precēta pāra ģimenes, kurās dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu			1.2.
		1.2.1.	Vīra/sievas pāra ģimenes (pēc izvēles)		1.2.1.
		1.2.2.	Precētu viena dzimuma personu pāra ģimenes (pēc izvēles)		1.2.2.
	1.3.	Precēta pāra ģimenes, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka			1.3.
		1.3.1.	Vīra/sievas pāra ģimenes (pēc izvēles)		1.3.1.
		1.3.2.	Precētu viena dzimuma personu pāra ģimenes (pēc izvēles)		1.3.2.
2.	Reģistrētu partnerattiecību pāra ģimenes			2.	2.
	2.1.	Reģistrētu partnerattiecību pāris, ar kuru nedzīvo bērni			2.1.
		2.1.1.	Pretēja dzimuma personu pāra ģimenes (pēc izvēles)		2.1.1.
		2.1.2.	Viena dzimuma personu pāra ģimenes (pēc izvēles)		2.1.2.
	2.2.	Reģistrētu partnerattiecību pāris, ar kuru dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu			2.2.
		2.2.1.	Pretēja dzimuma personu pāra ģimenes (pēc izvēles)		2.2.1.
		2.2.2.	Viena dzimuma personu pāra ģimenes (pēc izvēles)		2.2.2.
	2.3.	Reģistrētu partnerattiecību pāris, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka			2.3.
		2.3.1.	Pretēja dzimuma personu pāra ģimenes (pēc izvēles)		2.3.1.
		2.3.2.	Viena dzimuma personu pāra ģimenes (pēc izvēles)		2.3.2.
3.	Civillaulībā dzīvojoša pāra ģimenes			3.	3.
	3.1.	Civillaulībā dzīvojoši pāri, ar kuriem nedzīvo bērni			3.1.
		3.1.1.	Pretēja dzimuma personu pāra ģimenes (pēc izvēles)		3.1.1.
		3.1.2.	Viena dzimuma personu pāra ģimenes (pēc izvēles)		3.1.2.
	3.2.	Civillaulībā dzīvojoši pāri, ar kuriem dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu			3.2.
		3.2.1.	Pretēja dzimuma personu pāra ģimenes (pēc izvēles)		3.2.1.
		3.2.2.	Viena dzimuma personu pāra ģimenes (pēc izvēles)		3.2.2.
	3.3.	Civillaulībā dzīvojoši pāri, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka			3.3.
		3.3.1.	Pretēja dziuma personu pāra ģimenes (pēc izvēles)		3.3.1.
		3.3.2.	Viena dzimumma personu pāra ģimenes (pēc izvēles)		3.3.2.
4.	Vientuļā tēva ģimenes			4.	4.
	4.1.	Vientuļā tēva ģimenes, kurās dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu			4.1.
	4.2.	Vientuļā tēva ģimenes, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka			4.2.
5.	Vientuļās mātes ģimenes			5.	5.
	5.1.	Vientuļās mātes ģimenes, kurās dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu			5.1.
	5.2.	Vientuļās mātes ģimenes, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka			5.2.

Dalījumi tematā “Ģimenes kodola veidi” paredzēti, lai dalītu “ģimenes kodolu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats — Ģimenes kodola lielums

Tematā “Ģimenes statuss” sniegto termina “ģimenes kodols” definīciju piemēro arī tematam “Ģimenes kodola lielums”.

Ģimenes kodola lielums				SFN.L.	SFN.M.	SFN.H.
0.	Kopā			0.	0.	0.
1.	2 personas			1.	1.	1.
2.	3 līdz 5 personas			2.	2.	2.
	2.1.	3 personas			2.1.	2.1.
	2.2.	4 personas			2.2.	2.2.
	2.3.	5 personas			2.3.	2.3.
3.	6 un vairāk personas			3.	3.	3.
	3.1.	6 līdz 10 personas			3.1.	3.1.
		3.1.1.	6 personas			3.1.1.
		3.1.2.	7 personas			3.1.2.
		3.1.3.	8 personas			3.1.3.
		3.1.4.	9 personas			3.1.4.
		3.1.5.	10 personas			3.1.5.
	3.2.	11 un vairāk personas			3.2.	3.2.

Dalījumi tematā “Ģimenes kodola lielums” paredzēti, lai dalītu “ģimenes kodolu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats — Privātās mājsaimniecības veids

Tematam “Mājsaimniecības statuss” sniegtās definīcijas piemēro arī tematam “Privātās mājsaimniecības veids”.

Privātās mājsaimniecības veids					TPH.L.	TPH.H.
0.	Kopā				0.	0.
1.	Neģimenes mājsaimniecības				1.	1.
	1.1.	Vienas personas mājsaimniecības			1.1.	1.1.
	1.2.	Vairāku personu mājsaimniecības			1.2.	1.2.
2.	Vienas ģimenes mājsaimniecības				2.	2.
	2.1.	Precēta pāra mājsaimniecības				2.1.
		2.1.1.	Precēti pāri, ar kuriem nedzīvo bērni			2.1.1.
			2.1.1.1.	Pretēja dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.1.1.1.
			2.1.1.2.	Viena dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.1.1.2.
		2.1.2.	Precēti pāri, ar kuriem dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu			2.1.2.
			2.1.2.1.	Pretēja dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.1.2.1.
			2.1.2.2.	Viena dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.1.2.2.
		2.1.3.	Precēti pāri, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka			2.1.3.
			2.1.3.1	Pretēja dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.1.3.1.
			2.1.3.2	Viena dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.1.3.2.
	2.2.	Reģistrētu partnerattiecību mājsaimniecības				2.2.
		2.2.1.	Reģistrētu partnerattiecību mājsaimniecības, kurās nedzīvo bērni			2.2.1.
			2.2.1.1.	Pretēja dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.2.1.1.
			2.2.1.2.	Viena dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.2.1.2.
		2.2.2.	Reģistrētu partnerattiecību mājsaimniecības, kurās dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu			2.2.2.
			2.2.2.1.	Pretēja dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.2.2.1.
			2.2.2.2.	Viena dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.2.2.2.
		2.2.3.	Reģistrētu partnerattiecību mājsaimniecības, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka			2.2.3.
			2.2.3.1.	Pretēja dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.2.3.1.
			2.2.3.2.	Viena dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.2.3.2.
	2.3.	Civillaulībā dzīvojoša pāra mājsaimniecības				2.3.
		2.3.1.	Civillaulībā dzīvojoši pāri, ar kuriem nedzīvo bērni			2.3.1.
			2.3.1.1.	Pretēja dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.3.1.1.
			2.3.1.2.	Viena dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.3.1.2.
		2.3.2.	Civillaulībā dzīvojoši pāri, ar kuriem dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu			2.3.2.
			2.3.2.1.	Pretēja dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.3.2.1.
			2.3.2.2.	Viena dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.3.2.2.
		2.3.3.	Civillaulībā dzīvojoši pāri, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka			2.3.3.
			2.3.3.1.	Pretēja dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.3.3.1.
			2.3.3.2.	Viena dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.3.3.2.
	2.4.	Vientuļā tēva mājsaimniecības				2.4.
		2.4.1.	Vientuļā tēva mājsaimniecības, kurās dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu			2.4.1.
		2.4.2.	Vientuļā tēva mājsaimniecības, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka			2.4.2.
	2.5.	Vientuļās mātes mājsaimniecības				2.5.
		2.5.1.	Vientuļās mātes mājsaimniecības, kurās dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu			2.5.1.
		2.5.2.	Vientuļās mātes mājsaimniecības, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka			2.5.2.
3.	Divu vai vairāku ģimeņu mājsaimniecības				3.	3.

Dalījumi tematā “Privātās mājsaimniecības veidi” paredzēti, lai dalītu “privāto mājsaimniecību” kopsummu un visas starpsummas.

Temats — Privātās mājsaimniecības lielums

Tematam “Mājsaimniecības statuss” sniegtās mājsaimniecību koncepciju specifikācijas piemēro arī tematam “Privātās mājsaimniecības lielums”.

Privātās mājsaimniecības lielums				SPH.L.	SPH.M.	SPH.H.
0.	Kopā			0.	0.	0.
1.	1 persona			1.	1.	1.
2.	2 personas			2.	2.	2.
3.	3 līdz 5 personas			3.	3.	3.
	3.1.	3 personas			3.1.	3.1.
	3.2.	4 personas			3.2.	3.2.
	3.3.	5 personas			3.3.	3.3.
4.	6 un vairāk personas			4.	4.	4.
	4.1.	6 līdz 10 personas			4.1.	4.1.
		4.1.1.	6 personas			4.1.1.
		4.1.2.	7 personas			4.1.2.
		4.1.3.	8 personas			4.1.3.
		4.1.4.	9 personas			4.1.4.
		4.1.5.	10 personas			4.1.5.
	4.2.	11 vai airāk personas			4.2.	4.2.

Dalījumi tematā “Privātās mājsaimniecības lielums” paredzēti, lai dalītu “privāto mājsaimniecību” kopsummu un visas starpsummas.

Temats — Mājsaimniecību īpašumtiesību statuss

Temats “Mājsaimniecību īpašumtiesību statuss” attiecas uz noteikumiem, saskaņā ar kuriem privāta mājsaimniecība aizņem visu dzīvojamo vienību vai tās daļu.

Mājsaimniecību īpašumtiesību statuss		TSH.
0.	Kopā	0.
1.	Mājsaimniecības, kurās vismaz viens loceklis ir dzīvojamās vienības īpašnieks	1.
2.	Mājsaimniecības, kurās vismaz viens loceklis ir visas dzīvojamās vienības vai tās daļas īrnieks	2.
3.	Mājsaimniecības, kas aizņem visu dzīvojamo vienību vai tās daļu, pamatojoties uz citu īpašumtiesību formu	3.
4.	Nav norādīts	4.

Dalījumi tematā “Mājsaimniecību īpašumtiesību statuss” paredzēti, lai dalītu “privāto mājsaimniecību” kopsummu un visas starpsummas.

Mājsaimniecības, kas atmaksā aizdevumu par dzīvojamo vienību, kurā tās dzīvo, vai laika gaitā iegādājas savu dzīvojamo vienību, izmantojot citas finanšu vienošanās, klasificē kategorijā “Mājsaimniecības, kurās vismaz viens loceklis ir dzīvojamās vienības īpašnieks” (TSH.1.).

Mājsaimniecības, kurās vismaz viens loceklis ir dzīvojamās vienības īpašnieks un vismaz viens loceklis ir visas dzīvojamās vienības vai tās daļas īrnieks, klasificē kategorijā “Mājsaimniecības, kurās vismaz viens loceklis ir dzīvojamās vienības īpašnieks” (TSH.1.).

Temats — Mājokļu apstākļi

Temats “Mājokļu apstākļi” ietver visus iedzīvotājus un attiecas uz to mājokļu veidu, kuros persona pastāvīgi dzīvo skaitīšanas laikā. Tas attiecas uz visām personām, kurām skaitīšanas laikā pastāvīgā dzīvesvieta ir dažādu veidu dzīvojamās telpās vai kurām nav pastāvīgās dzīvesvietas un tās uz laiku uzturas kādās dzīvojamās telpās, vai kuras ir bez pajumtes, nakšņo uz ielas vai patversmēs.

Iedzīvotāji ir personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir vietās, kuras nosauktas attiecīgajā kategorijā.

“Tradicionālie mājokļi” ir tādas strukturāli atsevišķas un neatkarīgas telpas noteiktās atrašanās vietās, kas ir paredzētas pastāvīgai apdzīvošanai un pārskata datumā

a)	tiek izmantotas kā dzīvesvieta vai

b)	ir brīvas, vai

c)	ir rezervētas sezonālai izmantošanai vai izmantošanai par otru dzīvesvietu.

“Atsevišķas” nozīmē, ka tās norobežo sienas un klāj jumts vai griesti tā, lai viena vai vairākas personas var norobežoties. “Neatkarīgas” nozīmē, ka ir tieša piekļuve no ielas vai kāpņu telpas, pasāžas, galerijas vai zemesgabala.

“Citas dzīvojamās vienības” ir būdas, kajītes, barakas, šķūņi, autotreileri, laivas, kurās var dzīvot, klētis, dzirnavas, pagrabi vai visi citi mājokļu veidi, ko cilvēki izmanto dzīvošanai skaitīšanas laikā, neatkarīgi no tā, vai tie bija paredzēti dzīvošanai.

“Kopējas dzīvojamās telpas” ir telpas, kuras ir paredzētas lielu indivīdu grupu vai vairāku mājsaimniecību dzīvošanai un kuras skaitīšanas laikā par pastāvīgo dzīvesvietu izmanto vismaz viena persona.

“Apdzīvotie tradicionālie mājokļi”, citas dzīvojamās vienības un kopējas dzīvojamās telpas kopā ir “mājokļi”. Katram “mājoklim” jābūt vismaz vienas personas pastāvīgajai dzīvesvietai.

Apdzīvoto tradicionālo mājokļu un citu dzīvojamo vienību summa veido “dzīvojamās vienības”.

Bezpajumtnieki (personas, kuras pastāvīgi nedzīvo nevienā dzīvojamo telpu kategorijā) var būt personas, kas dzīvo uz ielas bez pajumtes, ko varētu uzskatīt par mājokli (primārā bezpajumtniecība), vai personas, kas bieži maina pagaidu pajumti (sekundārā bezpajumtniecība).

Mājokļu apstākļi			HAR.L.	HAR.H.
0.	Kopā		0.	0.
1.	Iedzīvotāji, kas dzīvo tradicionālā mājoklī vai kopējās dzīvojamās telpās		1.	1.
	1.1.	Iemītnieki, kas dzīvo tradicionālā mājoklī	1.1.	1.1.
	1.2.	Iemītnieki, kas dzīvo kopējās dzīvojamās telpās	1.2.	1.2.
2.	Iemītnieki, kas dzīvo citā dzīvojamā vienībā un bezpajumtnieki		2.	2.
	2.1.	Iemītnieki, kas dzīvo citā dzīvojamā vienībā		2.1.
	2.2	Bezpajumtnieki		2.2.
3.	Nav norādīts		3.	3.

Dalījumi tematā “Mājokļu apstākļi” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Dalījumā HAR.L. kategorija “Kopā” (HAR.L.0.), kā arī “Iedzīvotāji, kas dzīvo citā dzīvojamā vienībā un bezpajumtnieki” (HAR.L.2.) ir izvēles kategorijas.

Temats — Dzīvojamo telpu veids

Dzīvojamās telpas ir mājoklis, ko viena vai vairākas personas izmanto par pastāvīgo dzīvesvietu. Termini “Parastie dzīvokļi”, “Citas dzīvojamās vienības” un “Kopējas dzīvojamās telpas” ir definēti tematā “Mājokļu apstākļi”.

Dzīvojamo telpu veids		TLQ.
0.	Kopā	0.
1.	Apdzīvoti tradicionālie mājokļi	1.
2.	Citas dzīvojamās vienības	2.
3.	Kopējas dzīvojamās telpas	3.
4.	Nav norādīts	4.

Dalījums tematā “Dzīvojamo telpu veids” paredzēts, lai dalītu “dzīvojamo telpu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats — Tradicionālo mājokļu apdzīvotības statuss

“Apdzīvotie tradicionālie mājokļi” ir tradicionāli mājokļi, kurus skaitīšanas laikā viena vai vairākas personas izmanto par pastāvīgo dzīvesvietu. “Neapdzīvotie tradicionālie mājokļi” ir tradicionāli mājokļi, kurus skaitīšanas laikā neviena persona neizmanto par pastāvīgo dzīvesvietu.

Tradicionālo mājokļu apdzīvotības statuss			OCS.
0.	Kopā		0.
1.	Apdzīvotie tradicionālie mājokļi		1.
2.	Neapdzīvotie tradicionālie mājokļi		2.
	2.1.	Mājokļi, kas ir rezervēti sezonālai izmantošanai vai izmantošanai par otru dzīvesvietu (pēc izvēles)	2.1.
	2.2.	Brīvi mājokļi (pēc izvēles)	2.2.
3.	Nav norādīts		3.

Dalījumi tematā “Tradicionālo mājokļu apdzīvotības statuss” paredzēti, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Tradicionālos mājokļus, kuros uzturas personas, kas nav iesaistītas skaitīšanā, klasificē kategorijā “Mājokļi, kas ir rezervēti sezonālai izmantošanai vai izmantošanai par otru dzīvesvietu” (OCS.2.1.).

Temats — Īpašumtiesību veids

Temats “Īpašumtiesību veids” attiecas uz mājokļa īpašumtiesībām, nevis uz zemes īpašumtiesībām, uz kuras atrodas mājoklis.

“Īpašnieka apdzīvoti mājokļi” ir mājokļi, kuros vismaz vienam mājokļa iemītniekam pieder mājokļa daļa vai viss mājoklis.

“Kooperatīva īpašums” attiecas uz īpašumtiesībām mājokļu kooperatīvā.

“Īres mājokļi” ir mājokļi, kuros vismaz vismaz viens iemītnieks maksā īri par mājokļa izmantošanu un kuros nevienam iemītniekam nepieder mājokļa daļa vai viss mājoklis.

Īpašumtiesību veids		OWS.
0.	Kopā	0.
1.	Īpašnieka apdzīvoti mājokļi	1.
2.	Mājokļi kooperatīva īpašumā	2.
3.	Īres mājokļi	3.
4.	Citu īpašumtiesību veidu mājokļi	4.
5.	Nav norādīts	5.
6.	Nepiemēro	6.

Dalījums tematā “Īpašumtiesību veids” paredzēts, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Neapdzīvotus tradicionālos mājokļus klasificē kategorijā “Nepiemēro” (OWS.6.).

Temats — Iemītnieku skaits

Dzīvojamās vienības iemītnieku skaits ir to cilvēku skaits, kuriem dzīvojamā vienība ir pastāvīgā dzīvesvieta.

Iemītnieku skaits				NOC.L.	NOC.M.	NOC.H.
0.	Kopā			0.	0.	0.
1.	1 persona			1.	1.	1.
2.	2 personas			2.	2.	2.
3.	3 līdz 5 personas			3.	3.	3.
	3.1.	3 personas			3.1.	3.1.
	3.2.	4 personas			3.2.	3.2.
	3.3	5 personas			3.3.	3.3.
4.	6 un vairāk personas			4.	4.	4.
	4.1.	6 līdz 10 personas			4.1.	4.1.
		4.1.1.	6 personas			4.1.1.
		4.1.2.	7 personas			4.1.2.
		4.1.3.	8 personas			4.1.3.
		4.1.4.	9 personas			4.1.4.
		4.1.5.	10 personas			4.1.5.
	4.2.	11 vai vairāk personas			4.2.	4.2.

Dalījumi tematā “Iemītnieku skaits” paredzēti, lai dalītu “dzīvojamo vienību” kopsummu un visas starpsummas.

Temats — Dzīvojamā platība un/vai dzīvojamo vienību istabu skaits

Dzīvojamo platību definē kā

—	grīdas platību ārējo sienu iekšpusē, izņemot neapdzīvojamus pagrabus un bēniņus, un daudzdzīvokļu ēkās visas kopējās platības; vai

—	to telpu kopējo grīdas platību, uz kurām attiecas “telpas” definīcija.

“Istabu” definē kā tādu telpu dzīvojamā vienībā, ko iekļauj sienas, kas sniedzas no grīdas līdz griestiem vai jumtam un kas ir pietiekami liela, lai tajā varētu ievietot pieaugušā gultu (vismaz 4 kvadrātmetri), un kas lielākoties ir vismaz 2 metrus augsta.

Dalībvalstis sniedz informāciju par “dzīvojamo platību” vai, ja tas nav iespējams, par “istabu skaitu”.

Dzīvojamā platība		UFS.
0.	Kopā	0.
1.	Mazāk par 30 kvadrātmetriem	1.
2.	30 — mazāk par 40 kvadrātmetriem	2.
3.	40 — mazāk par 50 kvadrātmetriem	3.
4.	50 — mazāk par 60 kvadrātmetriem	4.
5.	60 — mazāk par 80 kvadrātmetriem	5.
6.	80 — mazāk par 100 kvadrātmetriem	6.
7.	100 — mazāk par 120 kvadrātmetriem	7.
8.	120 — mazāk par 150 kvadrātmetriem	8.
9.	150 kvadrātmetri un vairāk	9.
10.	Nav norādīts	10.

Dalījums tematā “Dzīvojamā platība” paredzēts, lai dalītu “dzīvojamo vienību” kopsummu un visas starpsummas. To var arī izmantot, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Istabu skaits		NOR.
0.	Kopā	0.
1.	1 istaba	1.
2.	2 istabas	2.
3.	3 istabas	3.
4.	4 istabas	4.
5.	5 istabas	5.
6.	6 istabas	6.
7.	7 istabas	7.
8.	8 istabas	8.
9.	9 istabas un vairāk	9.
10.	Nav norādīts	10.

Dalījums tematā “Istabu skaits” paredzēts, lai dalītu “dzīvojamo vienību” kopsummu un visas starpsummas. To var arī izmantot, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats — Iedzīvotāju blīvuma standarts

Tematā “Iedzīvotāju blīvuma standarts” dzīvojamo platību kvadrātmetros vai istabu skaitu attiecina uz iemītnieku skaitu, kas norādīts tematā “Iemītnieku skaits”.

Dalībvalstis sniedz informāciju par iedzīvotāju blīvuma standartu, ko mēra, izmantojot “dzīvojamo platību” vai, ja tas nav iespējams, “istabu skaitu”.

Iedzīvotāju blīvuma standarts (dzīvojamā platība)		DFS.
0.	Kopā	0.
1.	Mazāk par 10 kvadrātmetriem uz iemītnieku	1.
2.	10 — mazāk par 15 kvadrātmetriem uz iemītnieku	2.
3.	15 — mazāk par 20 kvadrātmetriem uz iemītnieku	3.
4.	20 — mazāk par 30 kvadrātmetriem uz iemītnieku	4.
5.	30 — mazāk par 40 kvadrātmetriem uz iemītnieku	5.
6.	40 — mazāk par 60 kvadrātmetriem uz iemītnieku	6.
7.	60 — mazāk par 80 kvadrātmetriem uz iemītnieku	7.
8.	80 kvadrātmetri un vairāk uz iemītnieku	8.
9.	Nav norādīts	9.

Dalījums tematā “Iedzīvotāju blīvuma standarts (dzīvojama platība)” paredzēts, lai dalītu “dzīvojamo vienību” kopsummu un visas starpsummas.

Iedzīvotāju blīvuma standarts (istabu skaits)		DRM.
0.	Kopā	0.
1.	Mazāk par 0,5 istabām uz iemītnieku	1.
2.	0,5 — mazāk par 1,0 istabu uz iemītnieku	2.
3.	1,0 — mazāk par 1,25 istabām uz iemītnieku	3.
4.	1,25 — mazāk par 1,5 istabām uz iemītnieku	4.
5.	1,5 — mazāk par 2,0 istabām uz iemītnieku	5.
6.	2,0 — mazāk par 2,5 istabām uz iemītnieku	6.
7.	2,5 — mazāk par 3,0 istabām uz iemītnieku	7.
8.	3,0 un vairāk istabas uz iemītnieku	8.
9.	Nav norādīts	9.

Dalījums tematā “Iedzīvotāju blīvuma standarts (istabu skaits)” paredzēts, lai dalītu “dzīvojamo vienību” kopsummu un visas starpsummas.

Temats — Ūdensvads

Ūdensvads		WSS.
0.	Kopā	0.
1.	Ūdens pievadīšana dzīvojamā vienībā pa caurulēm	1.
2.	Ūdens pievadīšana dzīvojamā vienībā nenotiek pa caurulēm	2.
3.	Nav norādīts	3.

Dalījums tematā “Ūdensvads” paredzēts, lai dalītu “dzīvojamo vienību” kopsummu un visas starpsummas. To var arī izmantot, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats — Tualete

Tualete		TOI.
0.	Kopā	0.
1.	Ūdensklozeta tualete dzīvojamā vienībā	1.
2.	Dzīvojamā vienībā nav ūdensklozeta tualetes	2.
3.	Nav norādīts	3.

Dalījums tematā “Tualete” paredzēts, lai dalītu “dzīvojamo vienību” kopsummu un visas starpsummas. To var arī izmantot, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats — Vanna/duša

Vanna/duša ir paredzēta, lai varētu mazgāt visu ķermeni; tajā ietilpst arī dušas.

Vanna/duša		BAT.
0.	Kopā	0.
1.	Iebūvēta vanna vai duša dzīvojamā vienībā	1.
2.	Nav iebūvēta vanna vai duša dzīvojamā vienībā	2.
3.	Nav norādīts	3.

Dalījums tematā “Vanna/duša” paredzēts, lai dalītu “dzīvojamo vienību” kopsummu un visas starpsummas. To var arī izmantot, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Apkures veids

Tiek uzskatīts, ka dzīvojamai vienībai ir centrālā apkure, ja apkuri nodrošina komunāls apkures centrs vai neatkarīgi no enerģijas avota ēkā vai dzīvojamā vienībā apsildes vajadzībām iebūvēta apkure.

Apkures veids		TOH.
0.	Kopā	0.
1.	Centrālā apkure	1.
2.	Nav centrālās apkures	2.
3.	Nav norādīts	3.

Dalījums tematā “Apkures veids” paredzēts, lai dalītu “dzīvojamo vienību” kopsummu un visas starpsummas. To var arī izmantot, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats — Mājokļu iedalījums pēc ēkas tipa

Temats “Mājokļu iedalījums pēc ēkas tipa” attiecas uz mājokļu skaitu ēkā, kurā atrodas mājoklis.

Mājokļu iedalījums pēc ēkas tipa			TOB.
0.	Kopā		0.
1.	Tradicionālie mājokļi dzīvojamās ēkās		1.
	1.1.	Tradicionālie mājokļi ēkās ar vienu mājokli	1.1.
	1.2.	Tradicionālie mājokļi ēkās ar diviem mājokļiem	1.2.
	1.3.	Tradicionālie mājokļi ēkās ar trijiem vai vairāk mājokļiem	1.3.
2.	Tradicionālie mājokļi nedzīvojamās ēkās		2.
3.	Nav norādīts		3.

Dalījums tematā “Mājokļu iedalījums pēc ēkas tipa” paredzēts, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats — Mājokļu iedalījums pēc uzcelšanas laika

Temats “Mājokļu iedalījums pēc uzcelšanas laika” attiecas uz gadu, kad tika pabeigta ēka, kurā atrodas mājoklis.

Mājokļu iedalījums pēc uzcelšanas laika		POC.
0.	Kopā	0.
1.	Līdz 1919. gadam	1.
2.	1919–1945	2.
3.	1946–1960	3.
4.	1961–1970	4.
5.	1971–1980	5.
6.	1981–1990	6.
7.	1991–2000	7.
8.	2001–2005	8.
9.	2006. gadā un vēlāk	9.
10.	Nav norādīts	10.

Dalījums tematā “Mājokļu iedalījums pēc uzcelšanas laika” paredzēts, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

(1) Kods “x.”, “x.x.” un “x.x.x.” atvasināts no NUTS klasifikācijas, kods “x.x.x.x.” — no LAU klasifikācijas (redakcijā, kas dalībvalstīs spēkā 2011. gada 1. janvārī). “N” apzīmē dalījumu, kas attiecas uz valsts līmeni.

(2) Kods “1.x.” un “1.x.x.” atvasināts no NUTS klasifikācijas (redakcijā, kas dalībvalstīs spēkā 2011. gada 1. janvārī). “N” apzīmē dalījumu, kas attiecas uz valsts līmeni.

(3) Pagaidu apzīmējums, kas neietekmēs galīgo valsts apzīmējumu, kas tiks piešķirts pēc tam, kad būs pabeigtas sarunas, kuras šobrīd norisinās Apvienoto Nāciju Organizācijā.

(4) Pagaidu apzīmējums, kas neietekmēs galīgo valsts apzīmējumu, kas tiks piešķirts pēc tam, kad būs pabeigtas sarunas, kuras šobrīd norisinās Apvienoto Nāciju Organizācijā.

Top

Choose the experimental features you want to try