PIELIKUMS

STARPTAUTISKIE GRĀMATVEDĪBAS STANDARTI

SFPIK 12

SFPIK 12. interpretācija Vienošanās par pakalpojumu koncesiju

Pavairošana atļauta Eiropas ekonomikas zonā. Visas esošās tiesības saglabātas ārpus EEZ, izņemot tiesības pavairot personīgai lietošanai vai cita godīga darījuma nolūkā. Papildu informāciju var saņemt no IASB šādā tīmekļa vietnē: www.iasb.org

SFPIK 12. INTERPRETĀCIJA

Vienošanās par pakalpojumu koncesiju

ATSAUCES

—	Finanšu pārskatu sagatavošanas un sniegšanas sistēma

—	1. SFPS Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmā pieņemšana

—	7. SFPS Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana

—	8. SGS Grāmatvedības politikas, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas

—	11. SGS Būvlīgumi

—	16. SGS Pamatlīdzekļi

—	17. SGS Noma

—	18. SGS Ieņēmumi

—	20. SGS Valsts dotāciju uzskaite un informācijas atklāšana par valsts palīdzību

—	23. SGS Aizņēmumu izmaksas

—	32. SGS Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana un sniegšana

—	36. SGS Aktīvu vērtības samazināšanās

—	37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi

—	38. SGS Nemateriālie aktīvi

—	39. SGS Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana

—	4. SFPIK Noteikšana, vai vienošanās ietver nomu

—	PIK-29 Informācijas atklāšana – vienošanās par pakalpojumu koncesiju

PRIEKŠVĒSTURE

1.   Daudzās valstīs valsts pakalpojumu infrastruktūru, piemēram, ceļus, tiltus, tuneļus, cietumus, slimnīcas, lidostas, ūdens sadales iekārtas, energoapgādes un telekomunikāciju tīklus, tradicionāli ir būvējis, veicis tās ekspluatāciju un uzturējis valsts sektors, un tā ir finansēta ar valsts budžeta apropriāciju.

2.   Dažās valstīs valdības ir ieviesušas līgumiskas vienošanās par pakalpojumiem, lai piesaistītu privātā sektora līdzdalību šīs infrastruktūras attīstībā, finansēšanā, ekspluatācijā un uzturēšanā. Infrastruktūra var jau pastāvēt vai var tikt būvēta vienošanās par pakalpojumu perioda laikā. Vienošanās šīs interpretācijas darbības jomā parasti ietver privātā sektora uzņēmumu (uzņēmējs), kas būvē infrastruktūru, ko izmanto valsts pakalpojumu sniegšanai, vai uzlabo to (piemēram, palielinot tās jaudu) un noteiktu laika periodu veic tās ekspluatāciju un uztur šo infrastruktūru. Uzņēmējam maksā par tā pakalpojumiem vienošanās perioda laikā. Vienošanos reglamentē līgums, kurā izklāstīti izpildes standarti, cenu koriģēšanas mehānismi un vienošanās par strīdu izšķiršanu. Šādu vienošanos bieži raksturo kā “būvēšanas—ekspluatācijas—nodošanas”, “atjaunošanas—ekspluatācijas—nodošanas” vienošanos vai “valsts sektora un privāta uzņēmēja” vienošanos par pakalpojumu koncesiju.

3.   Šo vienošanos par pakalpojumiem iezīme ir to pienākumu valsts pakalpojumu raksturs, ko ir uzņēmies uzņēmējs. Valsts politika ir sniegt sabiedrībai ar infrastruktūru saistītos pakalpojumus, neatkarīgi no tās personas identitātes, kura nodrošina pakalpojumus. Vienošanās par pakalpojumu līgumiski uzliek par pienākumu uzņēmējam sniegt pakalpojumus sabiedrībai valsts sektora juridiskas vienības uzdevumā. Citas kopīgas iezīmes ir šādas:

a)	persona, kas piešķir vienošanos par pakalpojumu (piešķīrējs), ir valsts sektora juridiska vienība, tostarp valsts institūcija, vai privātā sektora uzņēmums, kuram ir nodota atbildība par pakalpojumu;

b)	uzņēmējs ir atbildīgs par infrastruktūras un saistīto pakalpojumu vismaz daļēju vadību un nedarbojas tikai kā pārstāvis piešķīrēja uzdevumā;

c)	līgumā nosaka sākotnējās cenas uzņēmējam, un regulē cenu pārskatīšanu vienošanās par pakalpojumu perioda laikā;

d)	uzņēmēja pienākums ir nodot infrastruktūru piešķīrējam noteiktā stāvoklī vienošanās perioda beigās par nelielu vai nepieaugošu atlīdzību neatkarīgi no tā, kura puse to sākotnēji finansēja.

DARBĪBAS JOMA

4.   Šajā interpretācijā sniegti norādījumi par to, kā uzņēmējiem uzskaitīt valsts sektora un privāta uzņēmēja vienošanās par pakalpojumu koncesiju.

5.   Šī interpretācija attiecas uz valsts sektora un privāta uzņēmēja vienošanos par pakalpojumu koncesiju, ja:

a)	piešķīrējs kontrolē vai regulē, kādi pakalpojumi uzņēmējam ir jāsniedz ar infrastruktūru, kam tie ir jāsniedz un par kādu cenu, un

b)	piešķīrējs kontrolē ar īpašumtiesībām, beneficiāra tiesībām vai citādi jebkuru būtisku atlikušo līdzdalību infrastruktūrā vienošanās termiņa beigās.

6.   Infrastruktūra, ko izmanto valsts sektora un privāta uzņēmēja vienošanās par pakalpojumu koncesiju visā tās lietderīgās lietošanas laikā (visi darbmūža aktīvi), ietilpst šīs interpretācijas darbības jomā, ja ir izpildīti 5. punkta a) apakšpunkta nosacījumi. AG1. līdz AG8. punktā sniegti norādījumi par to, kā noteikt, vai un kādā mērā valsts sektora un privāta uzņēmēja vienošanās par pakalpojumu koncesiju ietilpst šīs interpretācijas darbības jomā.

7.   Šī interpretācija attiecas uz:

a)	infrastruktūru, kuru uzņēmējs būvē vai iegādājas no trešās personas vienošanās par pakalpojumu nolūkā, un

b)	esošu infrastruktūru, attiecībā uz kuru piešķīrējs dod uzņēmējam piekļuvi vienošanās par pakalpojumu nolūkā.

8.   Šajā interpretācijā nav noteikta tās infrastruktūras uzskaite, kuru uzņēmējs turēja un atzina par pamatlīdzekļiem pirms vienošanās par pakalpojumu noslēgšanas. Uz šo infrastruktūru attiecas SFPS prasības par atzīšanas pārtraukšanu (kas izklāstītas 16. SGS).

9.   Šajā interpretācijā nav noteikta piešķīrēju veiktā uzskaite.

JAUTĀJUMI

10.   Šajā interpretācijā izklāstīti vispārējie principi par pienākumu un saistīto tiesību atzīšanu un novērtēšanu vienošanos par pakalpojumu koncesiju gadījumā. Informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz vienošanos par pakalpojumu koncesiju ir dotas PIK–29 Vienošanās par pakalpojumu koncesiju: informācijas atklāšana. Šajā interpretācijā izskatīti šādi jautājumi:

a)	uzņēmēja tiesību uz infrastruktūru uzskaite;

b)	vienošanās atlīdzības atzīšana un novērtēšana;

c)	būvniecības vai uzlabošanas pakalpojumi;

d)	ekspluatācijas pakalpojumi;

e)	aizņēmumu izmaksas;

f)	finanšu aktīva un nemateriāla aktīva turpmākā grāmatvedības uzskaite un

g)	elementi, kurus piešķīrējs sniedzis uzņēmējam.

VIENPRĀTĪBA

Uzņēmēja tiesību uz infrastruktūru uzskaite

11.   Infrastruktūru šīs interpretācijas darbības jomā neatzīst par uzņēmēja pamatlīdzekļiem, jo līgumiska vienošanās par pakalpojumu nenodod uzņēmējam tiesības kontrolēt valsts pakalpojumu infrastruktūras lietošanu. Uzņēmējam ir piekļuve, lai veiktu infrastruktūras ekspluatāciju, lai sniegtu valsts pakalpojumu piešķīrēja uzdevumā saskaņā ar līgumā paredzētajiem noteikumiem.

Vienošanās atlīdzības atzīšana un novērtēšana

12.   Saskaņā ar līgumisku vienošanos noteikumiem šīs interpretācijas darbības jomā uzņēmējs darbojas kā pakalpojumu sniedzējs. Uzņēmējs būvē vai uzlabo infrastruktūru (būvniecības vai uzlabošanas pakalpojumi), ko izmanto, lai sniegtu valsts pakalpojumu, kā arī noteiktu laika periodu veic infrastruktūras ekspluatāciju un uztur to (ekspluatācijas pakalpojumi).

13.   Uzņēmējs atzīst un novērtē ieņēmumus saskaņā ar 11. un 18. SGS par tā veiktajiem pakalpojumiem. Ja uzņēmējs veic vairāk nekā vienu pakalpojumu (t. i., būvniecības vai uzlabošanas pakalpojumus un ekspluatācijas pakalpojumus) saskaņā ar vienu līgumu vai vienošanos, saņemto vai saņemamo atlīdzību sadala, atsaucoties uz sniegto pakalpojumu relatīvajām patiesajām vērtībām, ja summas ir atsevišķi identificējamas. Atlīdzības raksturs nosaka tās turpmāko grāmatvedības uzskaiti. Saņemtās atlīdzības kā finanšu aktīva un nemateriāla aktīva turpmākā uzskaite ir izklāstīta turpmāk 23. līdz 26. punktā.

Būvniecības vai uzlabošanas pakalpojumi

14.   Uzņēmējs uzskaita ieņēmumus un izmaksas saistībā ar būvniecības vai uzlabošanas pakalpojumiem saskaņā ar 11. SGS.

Piešķīrēja atlīdzība uzņēmējam

15.   Ja uzņēmējs sniedz būvniecības vai uzlabošanas pakalpojumus, uzņēmēja saņemto vai saņemamo atlīdzību atzīst tās patiesajā vērtībā. Atlīdzība var būt tiesības uz:

a)	finanšu aktīvu vai

b)	nemateriālu aktīvu.

16.   Uzņēmējs atzīst finanšu aktīvu, ja tam ir beznosacījumu līgumiskas tiesības saņemt naudu vai citu finanšu aktīvu no piešķīrēja vai pēc piešķīrēja norādījuma par būvniecības pakalpojumiem; piešķīrējam ir neliela vai nav nekāda rīcības brīvība izvairīties no maksājuma, vienošanās parasti ir īstenojama ar likumu. Uzņēmējam ir beznosacījumu tiesības saņemt naudu, ja piešķīrējs līgumiski garantē samaksāt uzņēmējam a) noteiktas vai nosakāmas summas vai (b) iespējamu starpību starp summām, kas saņemtas no valsts pakalpojuma lietotājiem, un noteiktām vai nosakāmām summām pat tad, ja maksājums ir atkarīgs no tā, vai uzņēmējs ir nodrošinājis infrastruktūras atbilstību noteiktām kvalitātes vai efektivitātes prasībām.

17.   Uzņēmējs atzīst nemateriālu aktīvu, ja tas saņem tiesības (licenci) ņemt maksu no valsts pakalpojuma lietotājiem. Tiesības ņemt maksu no valsts pakalpojuma lietotājiem nav beznosacījumu tiesības saņemt naudu, jo summas ir atkarīgas no apmēra, kādā sabiedrība lieto pakalpojumu.

18.   Ja uzņēmējam maksā par būvniecības pakalpojumiem daļēji ar finanšu aktīvu un daļēji ar nemateriālu aktīvu, katrs uzņēmēja atlīdzības komponents ir jāuzskaita atsevišķi. Saņemto vai saņemamo atlīdzību par abiem komponentiem sākotnēji atzīst saņemtās vai saņemamās atlīdzības patiesajā vērtībā.

19.   Atlīdzības raksturu, ko piešķīrējs devis uzņēmējam, nosaka, atsaucoties uz līguma noteikumiem un attiecīgā gadījumā atbilstīgām līgumtiesībām.

Ekspluatācijas pakalpojumi

20.   Uzņēmējs uzskaita ieņēmumus un izmaksas saistībā ar ekspluatācijas pakalpojumiem saskaņā ar 18. SGS.

Līgumiski pienākumi atjaunot infrastruktūru līdz noteiktam funkcionālās izmantojamības līmenim

21.   Uzņēmējam var būt līgumiski pienākumi, kas tam ir jāpilda kā tā licences nosacījums, a) uzturēt infrastruktūru noteiktā funkcionālās izmantojamības līmenī vai b) atjaunot infrastruktūru līdz noteiktam stāvoklim, pirms tā tiek nodota piešķīrējam vienošanās par pakalpojumu beigās. Šos līgumiskos pienākumus uzturēt vai atjaunot infrastruktūru, izņemot uzlabošanas elementu (sk. 14. punktu), atzīst un novērtē saskaņā ar 37. SGS, t. i., pēc izdevumu vislabākās aplēses, kuri būtu nepieciešami, lai nokārtotu pašreizēju pienākumu bilances datumā.

Uzņēmējam radušās aizņēmumu izmaksas

22.   Saskaņā ar 23. SGS uz vienošanos attiecināmās aizņēmumu izmaksas atzīst par izdevumiem periodā, kurā tās rodas, ja vien uzņēmējam nav līgumiskas tiesības saņemt nemateriālu aktīvu (tiesības ņemt maksu no valsts pakalpojuma lietotājiem). Šajā gadījumā uz vienošanos attiecināmās aizņēmumu izmaksas kapitalizē vienošanās būvniecības posmā atbilstīgi minētajam standartam.

Finanšu aktīvs

23.   Saskaņā ar 16. un 18. punktu atzītam finanšu aktīvam piemēro 32. un 39. SGS un 7. SFPS.

24.   Summu, kas pienākas no piešķīrēja vai pēc piešķīrēja norādījuma, uzskaita saskaņā ar 39. SGS kā:

a)	aizdevumu vai debitoru parādu;

b)	pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu vai,

c)	ja tas noteikts pēc sākotnējās atzīšanas, – finanšu aktīvu patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus, ja izpildīti minētās klasifikācijas nosacījumi.

25.   Ja no piešķīrēja pienākošos summu uzskaita vai nu kā aizdevumu vai debitoru parādu, vai kā pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu, 39. SGS pieprasīts, ka procenti, kas aprēķināti, izmantojot faktisko procentu metodi, ir jāatzīst peļņā vai zaudējumos.

Nemateriāls aktīvs

26.   Saskaņā ar 17. un 18. punktu atzītam nemateriālam aktīvam piemēro 38. SGS. 38. SGS 45. līdz 47. punktā sniegti norādījumi par to nemateriālo aktīvu novērtēšanu, kas iegādāti apmaiņā pret nemonetāru aktīvu vai aktīviem vai monetāru un nemonetāru aktīvu apvienojumu.

Elementi, kurus piešķīrējs sniedzis uzņēmējam

27   Saskaņā ar 11. punktu infrastruktūras elementus, attiecībā uz kuriem piešķīrējs ir devis uzņēmējam piekļuvi vienošanās par pakalpojumu nolūkā, neatzīst par uzņēmēja pamatlīdzekļiem. Piešķīrējs var sniegt uzņēmējam arī citus elementus, kurus uzņēmējs var turēt vai ar kuriem uzņēmējs var rīkoties tā, kā vēlas. Ja šādi aktīvi ir piešķīrēja maksājamās atlīdzības daļa par pakalpojumiem, tās nav valsts dotācijas, kā definēts 20. SGS. Tos atzīst par uzņēmēja aktīviem, novērtē patiesajā vērtībā sākotnējās atzīšanas brīdī. Uzņēmējs atzīst saistības attiecībā uz neizpildītiem pienākumiem, ko tas uzņēmies apmaiņā pret aktīviem.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

28.   Uzņēmums piemēro šo interpretāciju gada periodiem, kuri sākas 2008. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo interpretāciju periodam, kurš sākas pirms 2008. gada 1. janvāra, tas atklāj šo faktu.

PĀREJA

29.   Atbilstīgi 30. punktam grāmatvedības politiku izmaiņas uzskaita saskaņā ar 8. SGS, t. i., ar atpakaļejošu spēku.

30.   Ja konkrētām vienošanām par pakalpojumiem uzņēmējs nevar piemērot šo interpretāciju ar atpakaļejošu spēku agrākā uzrādītā perioda sākumā, tas:

a)	atzīst finanšu aktīvus un nemateriālos aktīvus, kas pastāvēja agrākā uzrādītā perioda sākumā;

b)	izmanto šo finanšu un nemateriālo aktīvu iepriekšējās uzskaites vērtības (neatkarīgi no iepriekšējās klasifikācijas) par to uzskaites vērtībām tajā datumā, un

c)	pārbauda tajā datumā atzīto finanšu un nemateriālo aktīvu vērtības samazināšanos, ja vien tas nav neiespējams; tādā gadījumā pārbauda vērtības samazināšanos pārskata perioda sākumā.