27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 283/37

(1)

Direktīvā 2000/75/EK ir paredzēti kontroles noteikumi un pasākumi infekciozā katarālā drudža apkarošanai un izskaušanai Kopienā, ieskaitot aizsardzības un uzraudzības zonu izveidi un aizliegumu izvest uzņēmīgo sugu dzīvniekus no šīm zonām. Saskaņā ar minētajā direktīvā noteikto kārtību Komisija var lemt par atbrīvojumu piešķiršanu attiecībā uz šo aizliegumu.

(2)

Komisijas 2005. gada 23. maija Lēmumā 2005/393/EK par aizsardzības un uzraudzības zonām saistībā ar infekciozo katarālo drudzi un par nosacījumiem, ko piemēro pārvadājumiem no šīm zonām vai caur tām (3) paredzēts norobežot vispārējās ģeogrāfiskās teritorijas, kurās dalībvalstīm jāizveido aizsardzības un uzraudzības zonas (“aizliegtās zonas”).

(3)

Pēc tam kad pieņēma Lēmumu 2005/393/EK, situācija saistībā ar infekciozo katarālo drudzi Kopienā ir būtiski mainījusies, un ir uzkrāta jauna pieredze par šīs slimības kontroli, jo īpaši pēc jaunu infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipu, proti, 8. serotipa, iekļūšanas tādā Kopienas teritorijā, kurā līdz šim nav konstatēti šīs slimības uzliesmojumi un uz kuru neattiecināja infekciozā katarālā drudža un šā vīrusa 1. serotipa risku.

(4)

Pamatojoties uz uzkrāto pieredzi, un lai izveidotu noturīgāku infekciozā katarālā drudža kontroles stratēģiju, ir lietderīgi Kopienas līmenī labāk saskaņot dažu uzņēmīgu sugu dzīvnieku, izņemot meža dzīvniekus, kontroles, monitoringa, uzraudzības un pārvietošanās ierobežojumu noteikumus saistībā ar infekciozo katarālo drudzi, jo tie ir īpaši svarīgi drošai tirdzniecībai ar uzņēmīgiem lauksaimniecības dzīvniekiem, pārvietojot tos aizliegto zonu robežās vai ārpus tām. Kopienas tiesību aktu skaidrības labad ir lietderīgi atcelt Lēmumu 2005/393/EK un aizstāt to ar šo regulu.

(5)

Turklāt, ņemot vērā jauno situāciju saistībā ar infekciozo katarālo drudzi, Komisija lūdza zinātniski pamatotu konsultāciju un atbalstu no Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI), kura 2007. gadā sniedza divus zinātniskus ziņojumus un divus zinātniskus atzinumus par infekciozo katarālo drudzi.

(6)

Atbilstīgi Direktīvai 2000/75/EK aizsardzības un uzraudzības zonu norobežošanā jāņem vērā ar infekciozo katarālo drudzi un tā kontroles pasākumiem saistītie ģeogrāfiskie, administratīvie, ekoloģiskie un epizootoloģiskie faktori. Lai šos faktorus varētu ņemt vērā, ir jāizstrādā noteikumi par infekciozā katarālā drudža obligātajām saskaņotajām prasībām Kopienā veikta monitoringa un uzraudzības vajadzībām.

(7)

Uzraudzība un apmaiņa ar informāciju ir galvenie elementi uz risku balstītā pieejā infekciozā katarālā drudža kontroles pasākumiem. Tāpēc papildus Direktīvas 2000/75/EK 2. pantā noteiktajām definīcijām jo īpaši ir jāsniedz infekciozā katarālā drudža saslimšanas gadījuma definīcija, lai veicinātu vienotu izpratni par galvenajiem parametriem saistībā ar infekciozā katarālā drudža uzliesmojumu.

(8)

Turklāt Lēmumā 2005/393/EK lietotais aizliegto zonu jēdziens ir izrādījies piemērots, īpaši, ja skartajā zonā infekciozā katarālā drudža vīrusu konstatē divas sezonas pēc kārtas. Praktisku apsvērumu dēļ un Kopienas tiesību aktu skaidrības labad ir lietderīgi sniegt definīciju aizliegtām zonām, kurās ir aizsardzības un uzraudzības zonas, ko dalībvalstis ir norobežojušas saskaņā ar Direktīvas 2000/75/EK 8. panta 1. punktu.

(9)

Lai veiktu noturīgu infekciozā katarālā drudža uzliesmojumu pārvaldību, nodrošinot drošu pārvietošanos, liela nozīme ir tādiem pasākumiem kā no infekciozā katarālā drudža sezonāli brīvas zonas noteikšana, kurā, veicot uzraudzību, nav konstatēta šīs slimības pārnešana vai vīrusa pārnēsātāji. Šim nolūkam ir lietderīgi paredzēt saskaņotus kritērijus, kuri jāizmanto, lai noteiktu no vīrusa pārnēsātājiem sezonāli brīvu laikposmu.

(10)

Par infekciozā katarālā drudža uzliesmojumiem ir jāziņo saskaņā ar Padomes Direktīvas 82/894/EEK 3. pantu, izmantojot kodificēto veidlapu un kodus, kas noteikti Komisijas 2005. gada 1. marta Lēmumā 2005/176/EK par kodificētas veidlapas un kodu noteikšanu dzīvnieku slimību izziņošanai saskaņā ar Direktīvu 82/894/EEK (4). Ņemot vērā infekciozā katarālā drudža pašreizējās epidemioloģiskās situācijas attīstību, šīs paziņošanas prasības darbības joma uz laiku ir jāpielāgo, precīzāk definējot pienākumu ziņot par primārajiem uzliesmojumiem.

(11)

EPNI Dzīvnieku veselības un labturības ekspertu grupa atzinumā par infekciozā katarālā drudža avotiem un sastopamību (5), kuru pieņēma 2007. gada 27. aprīlī, konstatē, ka liela nozīme ir piemērotām uzraudzības programmām, kas dod iespēju iespējami agrīnā stadijā noteikt infekciozā katarālā drudža gadījumus. Šādās uzraudzības programmās ir jāiekļauj klīniski, seroloģiski un epidemioloģiski komponenti, kas viendabīgi darbotos visās dalībvalstīs.

(12)

Integrēta pieeja Kopienas līmenī ir vajadzīga, lai varētu analizēt epidemioloģisko informāciju, ko sniedz infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmas, un arī infekciozā katarālā drudža, kā arī šīs slimības pārnēsātāju reģionālo un vispārējo izplatību.

(13)

Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmums 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā (6) nosaka Kopienas finansiālo atbalstu infekciozā katarālā drudža izskaušanai, kontrolei un monitoringam.

(14)

Saskaņā ar Lēmumu 90/424/EEK Komisijas 2007. gada 25. maija Lēmums 2007/367/EK par Kopienas finansiālo atbalstu Itālijai, lai īstenotu sistēmu epidemioloģiskās informācijas vākšanai un analīzei attiecībā uz infekciozo katarālo drudzi (7), noteica tīmeklī pieejamas sistēmas izveidi (“BT-Net sistēma”), lai vāktu, uzglabātu un analizētu datus par infekciozā katarālā drudža uzraudzību dalībvalstīs. Pilnīgai šīs sistēmas izmantošanai ir būtiska nozīme, lai noteiktu visatbilstošākos pasākumus slimības kontrolei, lai pārbaudītu to efektivitāti un lai varētu veikt uzņēmīgu sugu dzīvnieku drošu pārvietošanu. Lai starp dalībvalstīm un Komisiju nodrošinātu efektīvu un produktīvu informācijas apmaiņu par infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmām, šai apmaiņai ir jānotiek ar BT-Net sistēmas palīdzību.

(15)

Ja vien nav vajadzības sākt aizsardzības un uzraudzības zonu norobežošanu Kopienas līmenī saskaņā ar Direktīvas 2000/75/EK 8. panta 2. punkta d) apakšpunktu, šo norobežošanu veic dalībvalstis. Tomēr pārredzamības dēļ dalībvalstis nekavējoties ziņo Komisijai par savām aizsardzības un uzraudzības zonām kā arī par jebkādiem grozījumiem tajās. Īpaši tad, ja dalībvalsts nav paredzējusi saglabāt epidemioloģiski atbilstīgu ģeogrāfisko teritoriju aizliegtajā zonā, tā iepriekš Komisijai sniedz attiecīgu informāciju, lai pierādītu, ka šajā teritorijā nav infekciozā katarālā drudža vīrusa cirkulācijas.

(16)

Pamatojoties uz riska analīzi un ņemot vērā datus, kas savākti infekciozā katarālā drudža uzraudzības programmā, BT-Net sistēmas datu apmaiņā ar dalībvalstīm un ar Komisiju, un, ņemot vērā arī dzīvnieku nosūtīšanas galamērķi un to atbilstību noteiktām veselības prasībām, kas garantē dzīvnieku drošību, būtu jāatļauj atbrīvojumi no izvešanas aizlieguma, kas piemērojams uzņēmīgu dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju pārvietošanai no aizliegtās zonas. Ar zināmiem nosacījumiem no izvešanas aizlieguma ir jāatbrīvo arī tādu dzīvnieku pārvadājumi, kuri paredzēti tūlītējai nokaušanai. Ņemot vērā zemo riska līmeni, kas saistīts ar tūlītējai nokaušanai paredzētu dzīvnieku pārvadājumiem un dažus risku mazinošus faktorus, ir lietderīgi paredzēt īpašus nosacījumus, lai mazinātu vīrusa izplatības risku, pārvadājot dzīvniekus no saimniecībām aizliegtajā zonā uz kautuvēm, kas izraudzītas, pamatojoties uz riska novērtējumu.

(17)

Pārvadājot dzīvniekus vienas aizliegtās zonas robežās, kurā ir izplatīts viens un tas pats vīrusa serotips vai serotipi, dzīvnieku veselībai nerodas papildu risks, un tāpēc ar konkrētiem nosacījumiem kompetentā iestāde tos atļauj.

(18)

Saskaņā ar 2007. gada 27. aprīlī pieņemto EPNI Dzīvnieku veselības un labturības ekspertu grupas atzinumu par slimības pārnēsātājiem un vakcīnām (8) vakcinēšanas rezultātā imūnu dzīvnieku vai dabiski imūnu dzīvnieku pārvadājumus var uzskatīt par drošiem, neatkarīgi no vīrusa cirkulācijas intensitātes izcelsmes vietā vai no slimības pārnēsātāju aktivitātes galamērķa vietā. Tāpēc ir svarīgi paredzēt imūnu dzīvnieku atbilstības nosacījumus pirms to pārvietošanas no aizliegtās zonas.

(19)

Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīva Nr. 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (9), Padomes 1991. gada 28. janvāra Direktīva Nr. 91/68/EEK par dzīvnieku veselības prasībām, kas ietekmē aitu un kazu tirdzniecību Kopienā (10), Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīva 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A pielikuma I daļā (11), un Komisijas 1993. gada 2. jūlija Lēmums 93/444/EEK par sīki izstrādātiem noteikumiem, ar ko reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar dažiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, kuri paredzēti izvešanai uz trešām valstīm (12), nosaka, ka, dzīvniekus pārvietojot, līdzi jābūt veselības sertifikātiem. Ja atbrīvojumus no izvešanas aizlieguma, kas piemērojams uzņēmīgu sugu dzīvnieku pārvadājumiem no aizliegtās zonas, piemēro dzīvniekiem, kas paredzēti tirdzniecībai Kopienā vai eksportam uz trešu valsti, minētajos sertifikātos jāietver atsauce uz šo regulu.

(20)

Saskaņā ar EPNI atzinumu par slimības pārnēsātājiem un vakcīnām ir lietderīgi paredzēt nosacījumus, ko iekraušanas vietā piemēro to transportlīdzekļu apstrādei ar atļautiem insekticīdiem, kas paredzēti uzņēmīgu dzīvnieku izvešanai no aizliegtās zonas uz teritoriju, kas ir ārpus aizliegtās zonas, vai šķērsojot šādu teritoriju. Ja, veicot tranzītpārvadājumu caur aizliegto zonu, ir paredzēts atpūtas periods kontroles vietā, dzīvnieki jāaizsargā no slimību pārnēsātājiem. Tomēr dzīvnieku, telpu un to apkārtnes apstrādi ar atļautiem insekticīdiem inficētajās saimniecībās drīkst veikt tikai saskaņā ar noteiktu protokolu, pamatojoties uz katrā atsevišķā gadījumā veiktu riska novērtējuma pozitīvu rezultātu, kurā ņemti vērā ģeogrāfiskie, epidemioloģiskie, ekoloģiskie, vides, entomoloģiskie dati un izmaksu/ieguvumu izvērtējums.

(21)

Direktīvās 64/432/EEK, 91/68/EEK un 92/65/EEK un Lēmumā 93/444/EEK noteiktajos veselības sertifikātos, kas paredzēti Kopienas iekšējai tirdzniecībai vai eksportam uz trešu valsti, jāietver atsauce uz jebkādu apstrādi ar insekticīdu, kura veikta atbilstoši šai regulai.

(22)

Lai izvairītos no nevajadzīgas tirdzniecības pārtraukšanas, ir steidzami jāizstrādā noturīga infekciozā katarālā drudža vīrusa kontroles stratēģija, kas nodrošinātu drošu tirdzniecību ar uzņēmīgu sugu dzīvniekiem, pārvietojot tos aizliegto zonu robežās vai ārpus tām.

(23)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

“infekciozā katarālā drudža gadījums” nozīmē dzīvnieku, kam atbilst viens no šādiem nosacījumiem:

Turklāt epidemioloģiskajiem datiem ir jāliecina par to, ka klīniskie simptomi vai laboratorijas pārbaužu rezultāti, kas norāda uz inficēšanos ar infekciozo katarālo drudzi, ir vīrusa cirkulācijas sekas saimniecībā, kurā dzīvnieks ir turēts, un tās nav sekas tam, ka no aizliegtām zonām ir ievesti vakcinēti vai seropozitīvi dzīvnieki;

b)

“infekciozā katarālā drudža uzliesmojums” ir šīs slimības uzliesmojums kā noteikts Direktīvas 82/894/EEK 2. panta c) punktā;

c)

“primārs infekciozā katarālā drudža uzliesmojums” ir uzliesmojums kā noteikts Direktīvas 82/894/EEK 2. pantā, ņemot vērā to, ka, piemērojot šīs direktīvas 3. panta 1. punkta pirmo ievilkumu, infekciozā katarālā drudža saslimšanas gadījums ir primārs uzliesmojums šādos gadījumos:

d)

“aizliegtā zona” nozīmē zonu, kurā ir aizsardzības un uzraudzības zonas, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvas 2000/75/EK 8. panta 1. punktu;

e)

“no infekciozā katarālā drudža sezonāli brīva zona” nozīmē dalībvalsts epidemioloģiski atbilstīgu ģeogrāfisko apgabalu, kurā uzraudzības rezultātā daļu gada nav konstatēta infekciozā katarālā drudža vīrusa izplatību vai pieauguši Culicoides ģints kukaiņi, kas var pārnēsāt infekciozā katarālā drudža vīrusu;

f)

“tranzītpārvadājumi” nozīmē dzīvnieku pārvietošanu:

a)

infekciozā katarālā drudža monitoringa programmas aizliegtajās zonās (“infekciozā katarālā drudža monitoringa programmas”);

b)

infekciozā katarālā drudža uzraudzības programmas ārpus aizliegtajām zonām (“infekciozā katarālā drudža uzraudzības programmas”).

a)

mēneša ziņojumu, kas iesniegts ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc pārskata mēneša un kurā iekļautas vismaz šādas ziņas:

b)

starpposma ziņojumu, kas aptver pirmos sešus gada mēnešus un ko iesniedz vēlākais līdz katra gada 31. jūlijam, kurā iekļautas vismaz šādas ziņas:

c)

gada ziņojumu, kas iesniegts vēlākais līdz nākošā gada 30. aprīlim un kurā ir sniegta informācija par iepriekšējo gadu, kura norādīta b) apakšpunkta i) un ii) daļās.

a)

dzīvnieki atbilst III pielikuma nosacījumiem vai

b)

dzīvnieki atbilst jebkurām citām attiecīgām dzīvnieku veselības garantijām, ko pieprasa kompetentās iestādes izcelsmes vietā un ko apstiprinājušas galamērķa vietas kompetentās iestādes pirms šādu dzīvnieku pārvietošanas, pamatojoties uz riska novērtējuma pozitīvu rezultātu attiecībā uz pasākumiem pret infekciozā katarālā drudža vīrusa izplatību un aizsardzību pret slimības izplatītājiem; vai

c)

dzīvnieki ir paredzēti tūlītējai nokaušanai.

a)

atbilst šīs regulas III pielikuma nosacījumiem; vai

b)

ja dzīvnieki atbilst jebkurām citām attiecīgām dzīvnieku veselības garantijām, ko pieprasa kompetentās iestādes izcelsmes vietā un ko apstiprinājušas galamērķa vietas kompetentās iestādes pirms šādu dzīvnieku pārvietošanas, pamatojoties uz riska novērtējuma pozitīvu rezultātu attiecībā uz pasākumiem pret infekciozā katarālā drudža vīrusa izplatību un aizsardzību pret slimības izplatītājiem;

a)

vismaz 30 dienas pirms nosūtīšanas dienas izcelsmes saimniecībā nav reģistrēts neviens infekciozā katarālā drudža saslimšanas gadījums;

b)

dzīvniekus pārvieto oficiālā uzraudzībā tieši uz kautuvi nokaušanai 24 stundu laikā pēc ierašanās galamērķa kautuvē;

c)

nosūtīšanas vietas kompetentās iestādes vismaz 48 stundas pirms dzīvnieku iekraušanas paziņo galamērķa vietas kompetentajām iestādēm par paredzēto pārvietošanu.

a)

iekraušanas vietā pēc atbilstošas tīrīšanas un dezinfekcijas, un, jebkurā gadījumā, pirms izbraukšanas no aizliegtās zonas ar atļautiem insekticīdiem un/vai repelentiem apstrādā dzīvniekus, kurus pārvieto no aizliegtas zonas cauri teritorijai ārpus aizliegtās zonas, kā arī apstrādā transportlīdzekļus, kuros tos transportē.

b)

iekraušanas vietā pēc atbilstošas tīrīšanas un dezinfekcijas, un, jebkurā gadījumā, pirms iebraukšanas aizliegtajā zonā ar atļautiem insekticīdiem un/vai repelentiem apstrādā dzīvniekus, kurus pārvieto no teritorijas, kas atrodas ārpus aizliegtās zonas, cauri aizliegtai zonai, kā arī apstrādā līdzekļus, kuros tos transportē;

c)

ja, veicot tranzītpārvadājumu caur aizliegto zonu, ir paredzēts atpūtas periods kontroles vietā, dzīvnieki jāaizsargā no slimību pārnēsātājiem.