32006G1229(01)

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 32006G1229(01) - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 32006G1229(01)

Help

Padomes Rezolūcija ( 2006. gada 4. decembris ) par atjauninātu rokasgrāmatu, kurā ietverti ieteikumi policijas starptautiskai sadarbībai un pasākumiem, kas paredzēti vardarbības un nekārtību novēršanai un apkarošanai sakarā ar starptautiska mēroga futbola sacensībām, kurās iesaistīta vismaz viena dalībvalsts

OV C 322, 29.12.2006, p. 1–39 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

29.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 322/1

PADOMES REZOLŪCIJA

(2006. gada 4. decembris)

par atjauninātu rokasgrāmatu, kurā ietverti ieteikumi policijas starptautiskai sadarbībai un pasākumiem, kas paredzēti vardarbības un nekārtību novēršanai un apkarošanai sakarā ar starptautiska mēroga futbola sacensībām, kurās iesaistīta vismaz viena dalībvalsts

(2006/C 3220/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

tā kā:

(1)	Eiropas Savienības mērķis, inter alia, ir nodrošināt pilsoņiem augstu drošības pakāpi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, pilnveidojot dalībvalstu policijas kopīgu rīcību mutatis mutandis saistībā ar starptautisku sadarbību citās jomās.

(2)	1999. gada 21. jūnijā Padome pieņēma Rezolūciju par rokasgrāmatu, kurā ietverti ieteikumi policijas starptautiskai sadarbībai un pasākumiem, kas paredzēti vardarbības un nekārtību novēršanai un apkarošanai sakarā ar starptautiska mēroga futbola sacensībām (1).

(3)

Šo rezolūciju aizstāja ar Padomes Rezolūciju (2001. gada 6. decembris) par rokasgrāmatu, kurā ietverti ieteikumi policijas starptautiskai sadarbībai un pasākumiem, kas paredzēti vardarbības un nekārtību novēršanai un apkarošanai sakarā ar starptautiska mēroga futbola sacensībām, kurās iesaistīta vismaz viena dalībvalsts (2).

(4)	Esošajā rezolūcijā ierosināts veikt grozījumus rokasgrāmatā, ņemot vērā pēdējā laikā gūto pieredzi.

(5)

Ņemot vērā pēdējo gadu pieredzi, piemēram, Eiropas čempionātu 2004. gadā un ekspertu novērtējumu par policijas starptautisko sadarbību šajā turnīrā, kā arī plašu policijas sadarbību attiecībā uz starptautiskām izlašu un klubu sacensībām Eiropā vispār, minētajai 2001. gada 6. decembra rezolūcijai pievienotā rokasgrāmata ir pārskatīta un atjaunināta.

(6)	Pievienotajā atjauninātajā rokasgrāmatā ietvertie grozījumi neskar attiecīgo valstu tiesību aktus, jo īpaši sadalījumu un atbildību starp dažādām iestādēm un dienestiem, nedz pilnvaras, ko saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu īsteno Komisija,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REZOLŪCIJU.

1.	Padome lūdz dalībvalstis pastiprināt policijas sadarbību sakarā ar starptautiska mēroga futbola sacensībām.

2.	Lai to panāktu, šeit pievienotajā atjauninātajā rokasgrāmatā sniegti visnotaļ ieteicamu darba paņēmienu piemēri, kuri būtu jādara pieejami policijas spēkiem.

3.	Ar šo rezolūciju aizstāj Padomes 2001. gada 6. decembra Rezolūciju.

(1) OV C 196, 13.7.1999., 1. lpp.

(2) OV C 22, 24.1.2002., 1. lpp.

PIELIKUMS

ROKASGRĀMATA, KURĀ IETVERTI IETEIKUMI POLICIJAS STARPTAUTISKAI SADARBĪBAI UN PASĀKUMIEM, KAS PAREDZĒTI VARDARBĪBAS UN NEKĀRTĪBU NOVĒRŠANAI UN APKAROŠANAI SAKARĀ AR STARPTAUTISKA MĒROGA FUTBOLA SACENSĪBĀM, KURĀS IESAISTĪTA VISMAZ VIENA DALĪBVALSTS

Rokasgrāmatas saturs:

1.	Policijas spēku veikts darbs ar informāciju Organizētājām iestādēm un policijas spēkiem būtu jāņem vērā daži kritēriji, kurus varētu izpildīt attiecībā uz darbu ar informāciju.

2.	Policijas spēku veikti sagatavošanas pasākumi Organizētājām iestādēm un policijas spēkiem sagatavošanas pasākumos agrīnā stadijā būtu jāiesaista policijas spēki no valstīm, kas piedalās sacensībās.

3.	Sadarbības organizācija starp policijas spēkiem Organizētājām iestādēm un policijas spēkiem būtu jāņem vērā daži kritēriji, kurus varētu izpildīt attiecībā uz starptautiskas policijas sadarbības organizāciju.

4.	Policijas spēku un kārtības sargu sadarbība Organizētājām iestādēm un policijas spēkiem, veicot savus uzdevumus, būtu jāizmanto to futbola federāciju, sacensību dalībnieču pārstāvji, kas uzrauga līdzjutējus, un būtu jāizveido maksimāli cieša sadarbība ar viņiem.

5.	Pārbaudes saraksts masu informācijas līdzekļu politikai un komunikācijas stratēģijai (policija/iestādes) sakarā ar nozīmīgiem (starptautiskiem) čempionātiem un sacensībām. Policijas spēkiem būtu jāizmanto masu informācijas līdzekļu politikai paredzētais pārbaudes saraksts.

6.	Organizatoru loma Organizētājām iestādēm būtu jāņem vērā iespējamu prasību kopums, ko izvirza organizatoriem dažādās jomās.

7.	Ekspertu sanāksmes Katras prezidentvalsts termiņā būtu jānotiek ekspertu sanāksmei sakarā ar rokasgrāmatā sniegtajiem ieteikumiem un ar to saistītajiem jautājumiem.

8.	Padomes agrāk pieņemto dokumentu saraksts. Padomes agrāk pieņemto dokumentu saraksts sniegs priekšstatu par līdz šim veiktajiem pasākumiem.

1. NODAĻA

Policijas spēku veikts darbs ar informāciju

1. iedaļa

Daži kritēriji, kurus varētu ievērot sakarā ar darbu ar informāciju

Ievads

—	Dažādu starptautisku un Eiropas sacensību skaita pieaugums ir piešķīris futbola jautājumiem starptautisku nozīmi.

—

Nolūkā efektīvi organizēt futbola sacensības un konkrētāk – lai novērstu un apkarotu ar futbolu saistītu vardarbību, informācijas apmaiņai ir ļoti liela nozīme. Lai panāktu šo informācijas apmaiņu, katrā dalībvalstī jāizveido pastāvīgs valsts (policijas) futbola informācijas punkts (VFIP).

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/348/TI (1) par VFIP izveidi katrā dalībvalstī VFIP darbojas kā galvenais un vienīgais kontaktpunkts atbilstīgas informācijas apmaiņai sakarā ar starptautiskām futbola sacensībām, kā arī starptautiskas policijas sadarbības attīstībai saistībā ar futbola sacensībām. Dalībvalsts var pieņemt lēmumu organizēt atsevišķus kontaktus sakarā ar aspektiem, kas saistīti ar futbolu, izmantojot atbilstīgus kompetentus dienestus, ar noteikumu, ka VFIP tiek sniegta obligātā informācija, un ja vien tas nepadraud pasākumu kvalitāti un efektivitāti.

—

Attiecības starp VFIP un kompetentajām valstu iestādēm nosaka piemērojamie valstu tiesību akti.

Dalībvalstīm jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka VFIP spēj izpildīt savus uzdevumus efektīvi un apmierinošā kvalitātē.

VFIP būtu jābūt apgādātam ar vajadzīgajām tehniskajām iekārtām, lai tas varētu efektīvi un ātri izpildīt savus uzdevumus.

VFIP personālam būtu jānodrošina, lai būtu pieejamas vajadzīgās speciālās policijas zināšanas attiecībā uz problēmām saistībā ar futbola sacensībām.

—	Starptautiskā mērogā VFIP strādā, balstoties uz līdzvērtības principu.

II.

MĒRĶI

—	Koordinējot informācijas apmaiņu par futbola sacensībām, VFIP būtu jāsniedz ieguldījums, nodrošinot sabiedrisko kārtību, mieru un drošību, tādējādi veicinot pieejamo resursu efektīvu izmantojumu.

—	VFIP būtu arī jācenšas atvieglināt policijas starptautisko sadarbību sakarā ar policijas pieeju futbola jautājumiem, kā arī veicināt informācijas apmaiņu starp dažādu valstu policijas dienestiem.

III.

STARPTAUTISKA MĒROGA UZDEVUMI

—	VFIP ir jāsniedz atbalsts kompetentām valsts iestādēm. Balstoties uz izanalizētu un izvērtētu informāciju, kompetentām valsts iestādēm tiks iesniegti vajadzīgie priekšlikumi vai ieteikumi attiecībā uz politiku, kas tām jāīsteno ar futbolu saistītos jautājumos.

—	Attiecībā uz starptautiskām futbola sacensībām ir vajadzīgs, lai VFIP rīcībā citu valstu VFIP vajadzībām būtu atjaunināta riska analīze par tās klubiem un valsts izlasi.

—	Atbilstīgi piemērojamiem valstu un starptautiskiem tiesību aktiem VFIP būtu jāuzņemas atbildība par personas datu pārvaldību attiecībā uz riska grupas līdzjutējiem.

—	VFIP ir atbildīgs par policijas informācijas apmaiņas koordināciju saistībā ar starptautiskām futbola sacensībām. Tas varētu paplašināt šo informācijas apmaiņu, attiecinot to arī uz citiem tiesībaizsardzības dienestiem, kas piedalās drošības vai sabiedriskās kārtības uzturēšanā.

IV.

POLICIJAS INFORMĀCIJAS APMAIŅA

Informācijas veidi

Var nošķirt vispārīgu informāciju un personisku informāciju.

Vispārīga informācija

Vispārīgo informāciju var iedalīt trīs kategorijās:

—	stratēģiska informācija: informācija, kas raksturo visus pasākuma aspektus, īpašu uzmanību pievēršot drošības apdraudējumiem pasākuma laikā,

—	operatīva informācija: informācija, kas palīdz pareizi analizēt blakus jautājumus, kas attiecas uz pasākumu,

—	taktiska informācija: informācija, kas dod iespēju operatīvā mērogā atbildīgai personai atbilstīgi rīkoties, nodrošinot kārtību un drošību saistībā ar pasākumu.

Personiska informācija

Šeit "personiska informācija" ir informācija, ko apkopo par personām, kas rada vai var radīt draudus sabiedriskai kārtībai vai drošībai saistībā ar pasākumu, vai kuras varētu būt iesaistītas incidentos, un šī informācija ir paredzēta, lai sagatavotos vai veiktu atbilstīgus pasākumus (piem., to personu saraksti, kam aizliegts apmeklēt stadionu, attiecīgo personu fotogrāfijas, utt.).

Informācijas apmaiņai jākalpo precīzi noteiktam mērķim, proti, jāsniedz ieguldījums konkrēta uzdevuma veiksmīgā izpildē. Piegādātās informācijas izmantojums ir ierobežots laikā un piemērošanas jomas ziņā.

Personiskas informācijas apmaiņa ir atkarīga no piemērojamiem valstu un starptautiskiem tiesību aktiem.

Informācijas apmaiņas hronoloģiska secība

Var nošķirt trīs posmus: pirms pasākuma, pasākuma laikā un pēc pasākuma:

—	pirms pasākuma: no brīža, kad kļūst zināms, ka tiks aizvadītas konkrētas sacensības vai organizēts turnīrs,

—	pasākuma laikā: laikposms, kas sākas ar pirmo un beidzas ar pēdējo aspektu, kas ietekmē vai var ietekmēt sabiedrisko kārtību,

—	pēc pasākuma beigām: noslēguma posms, kura laikā tiek sniegts pārskats un veikts novērtējums.

Ne vienmēr šie trīs posmi ir stingri jānošķir.

Ar terminu “pasākums” apzīmē konkrētas futbola sacensības vai turnīru visos tā aspektos.

Organizētājas valsts VFIP uzdevums

Pirms pasākuma (skatīt 2. pielikumu, pirmsspēles veidlapu)

Tiek formulētas informācijas prasības stratēģiskā mērogā, tas nozīmē, ka informācijas pieprasījums jānosūta otras valsts (pārējo valstu) VFIP. Šajā pieprasījumā iekļauj tādus jautājumus, kā attiecīgās komandas atbalstītāju riska analīze, informācija par pašu komandu un personām, kas to pavada (ja pastāv draudi), informācija par novērotājiem, utt.

Ja iespējams, organizētājas valsts VFIP būtu jāsniedz arī informācija par tādiem aspektiem kā piemērojamie tiesību akti, atbildīgo iestāžu politika, informācija par pasākuma organizāciju, atbildīgo amatpersonu un policijas ierēdņu identifikācija, utt.

Visa atbilstīgā informācija jānodod otras iesaistītās VFIP rīcībā.

Operatīvā mērogā otras valsts (pārējo valstu) VFIP tiek lūgta informācija par parasto līdzjutēju un riska grupas līdzjutēju, kā arī komandas un to pavadošo personu pārvietošanos (ja pastāv draudi), par biļešu tirdzniecību un, vajadzības gadījumā, tiek iesniegts lūgums nodrošināt policistu, piemēram, novērotāju, kā arī kārtības sargu līdzdalību, kā arī iesniegt citu atbilstīgu informāciju.

Organizētājas valsts VFIP var iesniegt atbalstītājas valsts (valstu) VFIP arī informāciju par drošības organizāciju, konkrētāk, par novērotāju integrāciju vietējā drošības sistēmā, par līdzjutējiem paredzētiem norādījumiem, utt. Visu atbilstīgo informāciju var nodot arī citu attiecīgo VFIP rīcībā.

Pasākuma laikā (skatīt 2. pielikumu, spēles veidlapu)

Operatīvā mērogā organizētājas valsts VFIP var lūgt iesniegtās informācijas apstiprinājumu, tostarp riska analīzes atjauninājumu. Lūgums būtu jāiesniedz un atbilde uz to jāsniedz ar sadarbības koordinatoru starpniecību, ja šāda sistēma ir izveidota.

Taktiskā mērogā organizētājas valsts VFIP var dot iesniegtās informācijas apstiprinājumu, nodrošinot, ka visas iesaistītās puses veic pārbaudes uz vietas. Pēc tam var iesniegt priekšlikumus par pasākumu korekciju. Vispārīgu informāciju par tādu līdzjutēju iespējamu nosūtīšanu atpakaļ, kuri ir bijuši izraidīti un/vai kuriem atteikta ieceļošana, arī būtu jāiesniedz izcelsmes valsts un tranzītvalstu VFIP.

Turklāt organizētājas valsts VFIP var sniegt izcelsmes valsts un tranzītvalstu VFIP vajadzīgo informāciju par atbalstītāju nosūtīšanu atpakaļ.

Pēc pasākuma beigām (skatīt 2. pielikumu, pēcspēles veidlapu)

Stratēģiskā mērogā organizētājas valsts VFIP būtu jāsniedz līdzjutēju uzvedības izvērtējums, lai atbalstītājas valsts VFIP varētu atjaunināt atbalstītājas valsts līdzjutēju riska analīzi. Mājinieku VFIP var arī izvērtēt informācijas apmaiņas procesu.

Operatīvā mērogā var veikt izvērtējumu par otras valsts (pārējo valstu) iesniegtās informācijas operatīvo vērtību, kā arī par atbalstītājas valsts sniegto atbalstu. Organizētājas valsts VFIP var sniegt faktoloģisku informāciju par ziņojumā iekļautajiem apmeklētājiem un incidentu aprakstu. Var apmainīties arī ar informāciju par iespējamiem arestiem, ņemot vērā juridiskās iespējas. Būtu jāveic arī no ārvalstīm saņemtā atbalsta izvērtējums.

Atbalstītājas valsts VFIP uzdevums

Pirms pasākuma (skatīt 2. pielikumu, pirmsspēles veidlapu)

Stratēģiskā mērogā atbalstītājas valsts VFIP var pēc savas ierosmes sniegt pārējiem attiecīgajiem VFIP visu atbilstīgo informāciju. Atbalstītājas valsts VFIP būtu jāsniedz organizētājas valsts VFIP atbildes uz formulētajiem jautājumiem un jāsniedz atbilstīgi personas dati, ciktāl tas atļauts tiesību aktos.

Operatīvā mērogā būtu jāsniedz atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Konkrētāk, tas attiecas uz atbildēm saistībā ar jautājumiem par līdzjutēju pārvietošanos, par policistu, piemēram, novērotāju līdzdalību, kā arī par kārtības sargu norīkošanu.

Taktiskā mērogā var sākt sagatavošanas darbus, lai integrētu policijas delegāciju.

Pasākuma laikā (skatīt 2. pielikumu, spēles veidlapu)

Operatīvā mērogā būtu jāatjaunina iesniegtā informācija un jānovēro līdzjutēju pārvietošanās un uzturēšanās. Var iesniegt arī noderīgu informāciju par līdzjutēju uzvedību pašu mājās čempionātu vai turnīru laikā.

Taktiskā mērogā var veikt sagatavošanas darbus līdzjutēju pārvietošanās novērošanai.

Pēc pasākuma beigām (skatīt 2. pielikumu, pēcspēles veidlapu)

Stratēģiskā mērogā būtu jāpārstrādā riska analīze.

Operatīvā mērogā būtu jāveic novērtējums par:

—	informācijas apmaiņu, balstoties uz organizētājas valsts VFIP iesniegto faktoloģisko informāciju,

—	informācijas apmaiņas operatīvo nozīmīgumu,

—	organizētājas valsts VFIP iepriekš iesniegto stratēģisko un operatīvo informāciju,

—	novērotāju darbu.

Komunikācijas procedūra

—

Informācijas apstrāde saistībā ar starptautiskām sacensībām jākoordinē ar VFIP starpniecību. Tādējādi taktiskā, stratēģiskā un operatīvā informācija tiek iesniegta attiecīgajam VFIP. Pēc apstrādes šo informāciju var izmantot vai nu VFIP pats, vai to var iesniegt attiecīgām iestādēm vai policijas dienestiem. Sakarus starp dažādu pasākumā iesaistīto valstu policijas dienestiem koordinē un, vajadzības gadījumā, organizē VFIP.

—	Organizētājas valsts policijas spēkiem būtu jānodrošina, lai, ņemot vērā informācijas raksturu, komunikācijas līnijas un informācijas iekārtas būtu pieejamas policijas delegācijām, kas ieradušās no ārzemēm.

—

Organizētājas valsts VFIP vai policijas dienestam būtu jāuztur sakari ar attiecīgās iesaistītās valsts (valstu) policijas spēkiem visa čempionāta un/vai sacensību laikā, izmantojot attiecīgās valsts iecelto un norīkoto sadarbības koordinatoru, ja vien šāda sadarbības koordinatoru sistēma ir izveidota. Sadarbības koordinatoram var uzticēt atbildību par uzdevumiem, kas saistīti ar sabiedrisko kārtību, vardarbīgu futbola huligānismu un noziedzīgiem nodarījumiem vispār, tostarp terorismu, ja tas ir saistīts ar konkrētām futbola sacensībām vai turnīru.

—

Ja ir izveidots arī vietējs futbola informācijas punkts, šim informācijas punktam ir ieteicams sadarboties ar VFIP, pēdējam uzņemoties atbildību par pasākuma vadību, izņemot gadījumus, kad dalībvalsts lemj citādi. Šajā nolūkā VFIP var izstrādāt obligātus kritērijus, kas jāizpilda saistībā ar šo sadarbību. Vietējiem un valsts punktiem būtu savstarpēji jāapmainās ar informāciju. Šajā informācijas plūsmā būtu jāņem vērā atbalstītājas valsts sadarbības koordinatora iesniegtā informācija.

—	Saziņā starp dažādiem VFIP var izmantot vietējo valodu, sagatavojot kopiju darba valodā, ko lieto abas puses, ja vien iesaistītās puses nav izstrādājušas citādu kārtību.

—

VFIP būtu jāorganizē saziņa tādā veidā, kas garantē informācijas apmaiņas konfidencialitāti. Citi iesaistītie VFIP var saglabāt savstarpējā apmaiņā gūtās ziņas un izmantot tās vēlāk ar noteikumu, ka VFIP, no kura šī informācija ir nākusi, tiek nodrošināta iespēja iepriekš paust savu viedokli par to, vai šo informāciju vajadzētu sniegt.

Vispārīgi noteikumi

—	Organizētājas valsts policijas spēkiem būtu jānorobežo ārvalstu policijas delegācijas sadarbības koordinators no jebkādas saskarsmes ar masu informācijas līdzekļiem, ja sadarbības koordinators to vēlas.

—	Sadarbības koordinators būtu jāizvieto VFIP, ja čempionāts turpinās vairākas dienas, un vietējā futbola informācijas punktā, ja attiecīgā uzņēmējā valstī notiek atsevišķa spēle.

—

Organizētājas valsts VFIP būtu jānodrošina tāda kārtība, lai informāciju, kuru saņem no ārvalstu policijas delegācijas, nekavējoties nodotu atbilstīgām struktūrām pašu valsts policijas organizācijā. Organizētājas valsts VFIP būtu jāieceļ atbildīgais par informāciju, kuru piesaista ārvalstu policijas delegācijai, kas atbildīga par apstākļu noskaidrošanu vai novērošanu. Šim atbildīgajam par informāciju būtu jābūt delegācijas vadītāja kontaktpersonai un būtu jāuzņemas atbildība par informācijas pareizu virzīšanu.

—	Organizētājas valsts policijas spēkiem būtu jānodrošina, lai nebūtu atšķirības tās informācijas kvalitātē, kas pieejama vietējā un valsts mērogā.

2. iedaļa

Papildu ieteikumi attiecībā uz policijas dienestu veikto darbu ar informāciju

—	VFIP var piedāvāt atbalstu kompetentām valsts iestādēm. VFIP var sniegt atbalstu vietējiem policijas dienestiem saistībā ar valsts vai starptautiska mēroga futbola sacensībām.

—	VFIP var koordinēt informācijas apmaiņu saistībā ar futbola sacensībām valstī, kā arī koordinēt un organizēt novērotāju darbu.

—	Pastāvīga riska analīze nozīmē – gūt ieskatu par līdzjutēju grupu sastāvu, par rūdītākajiem līdzjutējiem, viņu uzvedību, par to, kādas ir viņu savstarpējās attiecības un attiecības ar citu komandu rūdītiem līdzjutējiem, ārzemniekiem un sabiedrību kopumā (dažādām vietējo iedzīvotāju grupām), utt.

—

VFIP var arī kalpot kā pētniecības centrs un nodarboties ar informācijas apmaiņu par tādiem jautājumiem, kā organizētāju izmantotie līdzekļi un paņēmieni drošības uzlabošanai (kārtības sargi, biļešu izplatīšana, akreditācija), policijas dienestu izmantotie līdzekļi un paņēmieni, iespējami projekti līdzjutēju uzvedības ietekmēšanai, informācija par novērotāju darbu, par līdzjutēju uzvedību savā valstī un ārzemēs, utt. Līdz ar policijas dienestiem arī valsts iestāžu darbinieki un zinātnieki var sniegt ieguldījumu, palielinot futbola informācijas punkta kā pētniecības centra lomu.

—	VFIP var nodrošināt informācijas apmaiņu ar trešām valstīm. Ja šajās valstīs nav izveidoti VFIP, tām var lūgt norādīt centrālu, vienotu kontaktpunktu. Ziņas par šo centrālo un vienoto kontaktpunktu iesaistītajā trešajā valstī būtu jānosūta pārējiem VFIP.

—	Ieteicams, lai saziņā VFIP izmantotu drošu saziņas sistēmu.

—	Ja rodas vajadzība un atbilstīgi stāvoklim attiecīgā valstī, VFIP var izmantot arī kā kontaktpunktu informācijas apmaiņai par problēmām citos sporta veidos, ne tikai futbolā, un/vai citām lietām, kas nav tieši saistītas ar sportu.

2. NODAĻA

Policijas spēku veikti sagatavošanas pasākumi

Starptautiskos turnīros oficiālu lūgumu sniegt atbalstu būtu jāsaņem no atbildīgā ministra organizētājā valstī, kurš saņem informāciju no attiecīgā VFIP. Saistībā ar citām starptautiskām futbola sacensībām oficiālu lūgumu sniegt atbalstu būtu jāsaņem no VFIP organizētājā valstī, kurš saņem informāciju no attiecīgajiem policijas spēkiem. Ņemot vērā sadarbības konkrētos mērķus, lūgumā būtu jānorāda atbalsta pakāpe un tā elementi, kā arī ārvalstu policijas delegācijas paredzētais apmeklējuma ilgums uzņēmējā valstī.

—

Attiecīgajiem VFIP būtu jāvienojas par detalizētu atbalsta lūgumu savlaicīgi pirms čempionāta un/vai spēles. Ārvalstu policijas delegācijai būs vajadzīgs zināms laiks, lai sagatavotos. Šajā sakarā atbalsta lūgums būtu jāiesniedz, cik drīz vien iespējams, kad paziņots spēles datums. Atsevišķām starptautiskām spēlēm ārvalstu policijas delegācijai būs vajadzīgas vismaz 3 nedēļas laika, lai sagatavotos. Starptautiskiem turnīriem ārvalstu policijas delegācijai būs vajadzīgas vismaz 16 nedēļas laika, lai sagatavotos.

—

Ļoti ieteicams, lai iesaistītās valstis (ar attiecīgo VFIP starpniecību) jau plānošanas posma sākumā skaidri vienotos par to, tieši kādas izmaksas segs katra valsts un katra aģentūra saistībā ar starptautisko policijas sadarbību. Kā vispārēja kārtība, par ko katrā gadījumā jāvienojas iepriekš, tiek ierosināts, ka uzņēmējai valstij būtu jāsedz uzturēšanās izdevumi un pārējie izdevumi par pakalpojumiem, ko sniedz uz vietas, savukārt ārvalstu pārstāvjiem būtu jāsedz ceļošanas izdevumi un attiecīgo amatpersonu algas.

—

Organizētājas valsts policijas spēkiem būtu jālūdz ārvalstu policijas delegācijas atbalsts tikai no tām valstīm, kuras var sniegt papildu vērtību. Šo papildu vērtību būtu jāizvērtē, ņemot vērā vairākus apstākļus, piemēram, profesionālo pieredzi sakarā ar vardarbību futbolā, zināšanas par riska grupas līdzjutējiem un spēju sniegt informāciju, kas palīdz novērst sabiedriskās kārtības un drošības traucējumus. Valstīm, kuras ir iesaistītas un vēlas sniegt papildu vērtību nākotnē, var dot iespēju mācīties un gūt pieredzi.

—

Starptautisko policijas sadarbību īsteno, lai nodrošinātu pasākuma drošību un šādiem konkrētiem mērķiem:

1)	izlūkdatu vākšanai;

2)	apstākļu izpētei;

3)	novērošanai;

4)	ļaužu masu kontrolei policijas uzraudzībā;

5)	saziņai ar līdzjutējiem.

—

Ārvalstu policijas delegācijas ir atbildīgas par iepriekšējas riska analīzes sagatavošanu, ko tās izsūta ar sava VFIP starpniecību. Šo riska analīzi būtu jānosūta organizētājai valstij ne vēlāk kā divas nedēļas pirms spēles sākuma. Ja notiek starptautisks turnīrs, šo riska analīzi būtu jānosūta organizētājai valstij ne vēlāk kā astoņas nedēļas pirms turnīra sākuma.

—

Pirmkārt, attiecīgās valsts līdzjutēju grupas riska analīzē būtu jānosaka, kuras no piecām policijas sadarbības jomām organizētājas valsts policijas spēkiem būtu jāpieprasa. Runājot par intensitāti un papildu spēku izvietošanu gadījumā, ja sabiedriskās kārtības traucējumu draudi pieaug, policijas sadarbībai būtu jāpāriet no izlūkdatu vākšanas un saziņas ar līdzjutējiem uz padomu sniegšanu vietējai policijai par ļaužu masu kontroles pasākumiem.

—

Riska līdzjutējus, kad vien iespējams, būtu jāpavada viesu valsts policijas delegācijai, kas viņus pazīst. Ārvalstu policijas delegācijas sastāvs būs atkarīgs no zināšanām par vieskomandas līdzjutējiem, kuru klātbūtne ir sagaidāma. Izšķirošajam apsvērumam būtu jābūt iespējai ievākt drošu informāciju no riska līdzjutējiem par viņu nodomiem pasākuma laikā.

—	Ārvalstu policijas delegācijas apjomu būtu jānosaka konsultācijās starp uzņēmējas valsts un vieskomandas valsts VFIP.

—	Tādēļ policijas delegācijas apjomam nevajadzētu būt vienādam visām valstīm, bet zināmā mērā tam būtu jābūt saistītam ar vieskomandas līdzjutēju skaitu un ar draudiem un risku, ko viņi izraisa.

—

Atkarībā no nodrošināmā atbalsta rakstura un atkarībā no delegācijas lieluma pienākumu sadale delegācijā varētu būt šāda:

delegācijas vadītājs, kas ir atbildīgs amata pienākumu un hierarhijas ziņā, tomēr gadījumā, ja pastāv valsts policijas koordinācijas centrs, vadītājs ir vienīgi sadarbības koordinatora tiešais priekšnieks; šādā gadījumā amata pienākumu ziņā atbildība par sadarbības koordinatoru ir koordinācijas centra vadītājam;

sadarbības koordinators, kurš jo īpaši atbildīgs par informācijas apmaiņu starp valsti, kuru viņš pārstāv, un uzņēmēju valsti. Ņemot vērā speciālo zināšanu dažādo apjomu sabiedriskās kārtības un vardarbīga futbola huligānisma jomā, valsts sadarbības koordinators varētu ierosināt, lai uzņēmēja valsts piekrīt, ka uz uzņēmējas valsts koordinācijas centru tiek norīkots otrs sadarbības koordinators;

3)	operācijā iesaistītie policisti, kuru pienākumos ietilpst apstākļu izpēte, novērošana, sakari ar līdzjutējiem vai līdzjutēju pavadīšana;

4)	operācijas koordinators, kura pienākums ir operācijā iesaistīto policistu darba koordinācija un informācijas pārsūtīšana;

5)	preses pilnvarotais.

—

Policijas spēkiem organizētājā valstī ārvalstu policijas delegācijai būtu jānodrošina iespēja iepazīties ar policijas darba organizāciju uzņēmējā valstī un/vai ar pilsētu (pilsētām), kur notiek sacensības, un stadionu atrašanās vietu, kā arī iepazīties ar operācijas komandieriem sacensību norises pilsētā (pilsētās) spēles dienā (spēļu dienās). Ja notiek starptautiski turnīri, to būtu jāizdara vēlākais vienu mēnesi pirms turnīra; ja notiek atsevišķas starptautiskas spēles, to var izdarīt kādā no pirmsspēļu dienām.

3. NODAĻA

Sadarbības organizācija starp policijas spēkiem

—

Policijas darba efektīva sagatavošana uzņēmējā valstī balstās uz visaptverošu informācijas apmaiņu saskaņā ar principiem, kuri izklāstīti šās rokasgrāmatas 1. nodaļā. Policijas darba kvalitāti uzņēmējā valstī var ievērojami uzlabot, ja policijas atbalstu pasākuma vietā saņem vismaz no tām valstīm, no kurām ierodas līdzjutēji.

—	Vietējās policijas spēku vadība un VFIP ir jāinformē par ārvalstu policijas delegācijas darbu visā tās uzturēšanās laikā.

—

Būtu maksimāli jāizmanto atbalsts, ko var sniegt ārvalstu policijas delegācija, un šo atbalstu būtu jāiekļauj uzņēmējas valsts policijas organizācijas taktiskajā plānā. Tas nozīmē, ka ārvalstu policijas delegācija valodā, kuru tā saprot, būtu jāinformē par uzņēmējas valsts policijas organizācijas taktisko plānu, viņiem būtu jādod iespēja piedalīties informācijas un pārskata sniegšanas procedūrās, viņiem būtu jādod iespēja kļūt par pilntiesīgu partneri informācijas struktūrā ar precīzi formulētām pilnvarām (tā, lai viņi varētu gan sniegt informāciju, gan to saņemt) un viņus būtu aktīvi jāiekļauj policijas spēku izvēršanā pasākuma vietā. Attiecībā uz valodu lietojumu iesaistītajām valstīm būtu jāvienojas jau iepriekš.

—	Ārvalstu policijas delegācijas vadītāju, ja viņš to vēlas, var pavadīt viņa preses pilnvarotais.

—	Darbam ar ārvalstu policijas delegāciju norīkotajam preses pilnvarotajam vajadzības gadījumā būtu jānorobežo delegācijas locekļi no masu informācijas līdzekļiem.

—

Uzņēmējas valsts policijas organizācijai būtu jānodrošina ārvalstu policijas delegācijas fiziska drošība, pavadot to visā tās uzturēšanās laikā. Ārvalstu policijas delegācijai būtu vienmēr jānodrošina, lai viņu rīcība nevajadzīgi neapdraudētu viņu tautiešu vai ārvalstu kolēģu drošību. Ārkārtas gadījumā (piemēram, ja pastāv tieši draudi viņa fiziskajai drošībai) vai ja taktisku apsvērumu dēļ ir pieņemts attiecīgs kopīgs lēmums, ārvalstu policists izmanto ārvalstu policijas standarta atstarojošas formas tērpa identifikācijas vestes, kā aprakstīts 4. pielikumā. Katrs ārvalstu policists, dodoties uz ārzemēm, ņem līdz šādu vesti.

—

Organizētājas valsts policijas spēkiem, konsultējoties ar futbola sacensību organizētājiem, būtu jānodrošina, lai ārvalstu policijas delegācijai būtu nodrošināta atbilstīga pieeja un akreditācija (sēdvietas nav vajadzīgas), kas dotu iespēju delegācijai pilnvērtīgi veikt savus uzdevumus. Pirmsspēles informatīvajā sanāksmē par to būtu jābrīdina kārtības sargi.

—

Ja iespējams, tās valsts, no kuras ierodas līdzjutēji, policijas spēkiem atbilstīgi VFIP koordinācijai būtu jāuzrauga riska līdzjutēji, sākot no viņu ceļojuma sākuma līdz brīdim, kad viņi sasniedz valsti, kurā paredzēta spēle. Uz valstu robežām vieni policijas spēki atbildību attiecīgi nodos citiem policijas spēkiem (tostarp transporta un dzelzceļa policija). Attiecībā uz šo riska līdzjutēju ceļojumu, vajadzīgo informāciju būtu jāiesniedz organizētājai valstij, lai, ciktāl to atļauj vietējie tiesību akti, varētu nepieļaut šo riska līdzjutēju ieceļošanu valstī. Valstīm, kurām ir juridiskas iespējas nepieļaut riska līdzjutēju ceļošanu uz ārzemēm, būtu jāveic visi iespējamie pasākumi, lai efektīvi sasniegtu šo mērķi, un būtu attiecīgi jāinformē organizētāja valsts. Katrai valstij būtu jāveic visi iespējamie pasākumi, lai nepieļautu, ka tās pilsoņi organizē sabiedriskās kārtības traucējumus ārzemēs un/vai piedalās tajos.

—

Mājinieku policijas organizācijai, pamatojoties uz ārvalsts policijas delegācijas lielumu, būtu jānorīko atbilstīga pavadošā policijas komanda kas būtu apveltīta ar pietiekamām valodu zināšanām un prasmi, lai uzturētu darba attiecības ar grupu un lai sniegtu ziņojumus. Šai pavadošajai policijas komandai būtu jābūt pietiekamām zināšanām par futbola huligānismu un par ārvalsts policijas delegācijas uzdevumiem, kā arī par to, kā nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību. Pavadošo policijas komandu būtu sīki jāinformē par tās uzdevumu, par ārvalstu policijas delegācijas uzdevumu un par uzņēmējas valsts policijas organizācijas taktisko plānu. Pavadošajai policijas komandai būtu jāpaliek kopā ar ārvalsts policijas delegāciju visā operācijas laikā.

—

Organizētājas valsts policijas spēku rīcībā būtu jābūt pietiekami daudziem to valodu tulkiem, kurās runā līdzjutēji no viesu valstīm. Tas varētu aiztaupīt policijas delegācijām no dažādām valstīm pienākumu pārlieku daudz laika veltīt tulkošanai, kas traucētu tiešo operatīvo uzdevumu veikšanai. Šie tulki varētu arī atvieglināt saziņu starp organizētājas valsts policijas spēkiem un ārvalstu policijas delegāciju.

—	Mājinieku policijas organizācijai būtu arī jāapgādā ārvalsts policijas delegācija ar vajadzīgajām saziņas iekārtām, kas atbilst ārvalsts policijas delegācijas vajadzībām.

—	Ārvalsts policijas delegācijai būtu jākonsultējas ar organizētājas valsts policijas spēkiem par iekārtām, kas jāņem līdzi, un – kā tās paredzēts izmantot.

4. NODAĻA

Policijas spēku un kārtības sargu sadarbība

—	Policijas spēkiem un kārtības sargu organizācijām būtu jāsadarbojas, savstarpēji papildinot citai citu, neskarot otras puses pienākumus un uzdevumus.

—	Par vieskomandas līdzjutējus pavadošo kārtības sargu pilnvarām un uzdevumiem savlaicīgi jāpanāk vienošanās starp uzņēmējas valsts policiju un spēles organizētājiem.

5. NODAĻA

Pārbaudes saraksts masu informācijas līdzekļu politikai un komunikācijas stratēģijai (policija/iestādes) sakarā ar nozīmīgiem (starptautiskiem) čempionātiem un sacensībām

MASU INFORMĀCIJAS LĪDZEKĻU POLITIKA

Stratēģiskā mērķa noteikšana masu informācijas līdzekļu politikai

Svarīgākajam mērķim būtu jābūt – nodrošināt policijas iestāžu sadarbību ar masu informācijas līdzekļiem, informējot sabiedrību valsts un starptautiskā mērogā par gaidāmo čempionātu un par sagatavošanās darbiem, kā arī sniegt spēļu apmeklētājiem atbilstīgus policijas ieteikumus attiecībā uz viņu drošību.

Masu informācijas līdzekļu politika ir viens no līdzekļiem, ko izmanto komunikācijas stratēģijā. Tai būtu jāatspoguļo atbalsts, kādu sniedz policija un iestādes, palīdzot uzturēt svētku gaisotni čempionāta laikā.

Komentārs:

Lai nodrošinātu līdzsvarotu masu informācijas līdzekļu politiku, vispirms jānosaka stratēģiskais mērķis. Visus turpmākos politikas pasākumus pielāgo šā mērķa sasniegšanai. Jāņem vērā masu informācijas līdzekļu interese par konkrētu informāciju, piemēram, par policijas iestāžu darbu saistībā ar futbola huligānisma un vardarbības problēmām. Skaidri jānorāda – kāda rīcība ir pieļaujama un kāda nav pieļaujama.

Masu informācijas līdzekļu politikas vēlamo rezultātu noteikšana

Ar aktīvu masu informācijas līdzekļu politiku būtu jācenšas panākt šādi mērķi:

—	izveidot sabiedrībā pozitīvu tēlu policijas un iestāžu īstenotajai politikai,

—	veicināt patīkamu gaisotni spēļu apmeklētājiem un mudināt apmeklētājus uz sportisku attieksmi,

—	pārliecināt apmeklētājus atturēties no sliktas uzvedības: slikta uzvedība neatmaksājas,

—	sniegt informāciju par drošības jautājumiem,

—	informēt sabiedrību par policijas veiktajiem pasākumiem un par pasākumiem, kādus policija veiks nekārtību gadījumā.

Komentārs:

Masu informācijas līdzekļu politikai nekad nevajadzētu radīt iespaidu, ka nekas slikts nevar atgadīties, drīzāk tai vajadzētu parādīt, ka ir veikti atbilstīgi sagatavošanas darbi un ka panikai nav pamata.

Masu informācijas līdzekļu politikas raksturs

—	tai vajadzētu paust domu par vispārēju kontroli,

—	tai vajadzētu radīt iespaidu par drošību un uzticēšanos,

—	tai vajadzētu skaidri likt saprast, ka futbola huligānisms tiks bargi apkarots,

—	tai vajadzētu būt atklātai un pārskatāmai.

II.

KOMUNIKĀCIJAS STRATĒĢIJA

Paņēmieni mērķa sasniegšanai

—	sakarus ar masu informācijas līdzekļiem vajadzētu nodibināt savlaicīgi, pievēršoties čempionātiem vai sacensībām,

—	sadarbība starp policijas, vietējo iestāžu, valsts iestāžu, futbola organizāciju, UEFA, FIFA un citu iestāžu preses dienestiem, iepazīstinot ar nepārprotamu politiku vai pārskatu par atsevišķu iestāžu atbildības jomām,

—	atbilstīgas sistēmas izveide, lai sniegtu policijas informāciju visiem tiem, uz kuriem tā attiecas, tostarp futbola federācijai, līdzjutēju klubiem, tūrisma birojiem, pārvadātājiem un citiem uzņēmējiem,

—	informācijas mape apmeklētājiem no ārzemēm, iespējams apvienojumā ar pārējo tūristiem paredzēto informāciju,

—	skaidri apzīmēta preses centra izveide uz čempionāta laiku, kopā ar preses pilnvarotajiem un masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem,

—	ikdienas preses konferences, interviju un citu atbilstīgu informācijas iespēju sniegšana čempionātu laikā,

—	preses konferenču rīkošana pirms čempionātiem, lai skaidri noteiktu pieeju sadarbībai ar presi.

Līdzekļi mērķa sasniegšanai/padomi, kā gūt panākumus

—	profesionālu preses korespondentu iecelšana vietējā, reģionālā un centrālā mērogā,

—	vairākās valodās runājoši policijas preses pilnvarotie, kuri preses centrā ir pieejami masu informācijas līdzekļiem,

—	valsts vai divu valstu informatīvas mapes izveide,

—	informācijas izveide, ņemot vērā vietējo kolorītu,

—	ziņojumu par drošību un sporta būvēm iekļaušana vietējā tūrisma biroja publikācijās un citos vietējos laikrakstos un publikācijās,

—	publiskot ziņas par to, cik daudzi cilvēki aizturēti par sabiedriskās kārtības traucējumiem, par ieroču nēsāšanu, par viltotām biļetēm, par biļešu pārdošanu melnajā tirgū, par dzērumu, utt.,

—	starptautisko, valsts un vietējo masu informācijas līdzekļu ziņojumu izvērtējums saistībā ar sagatavošanās darbiem un čempionātu norisi,

—	valsts darba grupas izveide sadarbībai masu informācijas līdzekļu politikas jomā.

Svarīgas tēmas pārdomām

1.	Jānosaka vēstījuma galvenā doma Komentārs: Vispirms jānosaka, kādai būtu jābūt vēstījuma galvenajai domai. Tā skaidri jāliek saprast intervijās ar žurnālistu/žurnālistiem.

2.	Vēstījuma galvenajai domai jābūt sasniedzamai. Komentārs: Nevajag paust tādus viedokļus, kuriem nav praktiskas nozīmes. Gadījumos, ja tas tiek darīts, masu informācijas līdzekļu spēja ietekmēt uzvedību samazinās. Tādēļ jāturpina īstenot policijas izsludinātā politika.

3.	Savlaicīga sagatavošanās Komentārs: Jāizmanto laiks kopš kandidatūras iesniegšanas līdz čempionāts sākumam, lai rūpīgi sagatavotu masu informācijas līdzekļu politiku, precīzi paredzot policijas/iestāžu atsevišķos uzdevumus un atbildības jomas.

4.	Plānošana Komentārs: Jāiekļauj masu informācijas līdzekļu politika visā plānošanas posmā un jāuzņemas iniciatīva, nosakot, tieši kad masu informācijas līdzekļiem jāsniedz informācija.

Masu informācijas līdzekļu kontaktu nepārtrauktība un biežums

Komentārs:

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai informācijas apmaiņa un iespējas preses/masu informācijas līdzekļu informēšanai tiktu nodrošinātas nepārtraukti un regulāri. Būtu jāņem vērā masu informācijas līdzekļu vajadzība informāciju iegūt ātri.

6.	Masu informācijas līdzekļu projekti Konkrētu masu informācijas līdzekļu projektu laikā policijai un iestādēm būtu jāparūpējas par to, lai policijas informācijas jomā pietiekama uzmanība tiktu pievērsta policijai.

7.	Gatavība atrisināt incidentus Komentārs: Tiklīdz notiek kaut vai tikai viens incidents, masu informācijas līdzekļu interese no sporta notikumiem tūdaļ pievēršas sabiedriskās kārtības traucējumam. Būtu jāņem vērā apstāklis, ka sporta reportierim ir cits redzes leņķis nekā policijas reportierim.

8.	Masu informācijas līdzekļu pārstāvji ir izdomas bagāti Komentārs: Būtu jāņem vērā arī apstāklis, ka masu informācijas līdzekļi meklēs informāciju arī no citiem avotiem, ne tikai no policijas. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš policijas stratēģijai un policijas spējai iejaukties.

Pieejamība, vispusība un aktualitāte

Komentārs:

Jādara masu informācijas līdzekļiem zināms, kā policija/iestādes rīkosies vajadzības gadījumā. Nav iemesla baidīties no masu informācijas līdzekļiem, ja policijas plāns un sagatavošanās ir adekvāti. Policijai būtu jāsniedz visaptveroša informācija. Šai informācijai būtu jābūt pārbaudāmai un atjauninātai.

10.	Pārliecības demonstrēšana Komentārs: Ir svarīgi, lai atsevišķi policijas sagatavošanās pasākumi tiktu veikti ar pārliecību un lai šī pārliecība tiktu nodemonstrēta un pausta masu informācijas līdzekļiem. Policijai un iestādēm būtu jāuzņemas pilnīga atbildība par to veiktajiem drošības pasākumiem.

11.	Intervijas Komentārs: Būtu jāveic pasākumi, lai sagatavotu policijas iestādes kontaktiem ar masu informācijas līdzekļiem. Jānodrošina, lai policisti uztur kontaktus, atrodoties darbam piemērotā vietā. Ar plašsaziņas līdzekļiem būtu vēlams kontaktēties mutiski un personiski.

12.

Ierobežojumi

Jāsniedz informācija par atsevišķām policijas atbildības un iejaukšanās jomām.

Komentārs:

Būtu vajadzīga skaidra vienošanās starp dažādām iestādēm par to, kam ir jāinformē masu informācijas līdzekļi un kāda veida informācija ir jāsniedz. Uzstājoties masu informācijas līdzekļos, policijai un iestādēm būtu jākoncentrējas uz savām atbildības jomām un iejaukšanos.

13.	Neveiksmes/savstarpēji pārmetumi Komentārs: Neveiksmju gadījumos partneriem būtu jāizvairās no apspriedēm masu informācijas līdzekļos un no savstarpējiem pārmetumiem.

14.	Sadarbība Komentārs: Politiku masu informācijas līdzekļu jomā nekad nevajadzētu izstrādāt bez konsultēšanās ar pārējiem partneriem. Politika masu informācijas līdzekļu jomā pati par sevi ir sadarbības process.

15.

Vienošanās ar ārvalstu policijas grupām attiecībā uz informācijas sniedzējiem

Komentārs:

Ja organizētājai valstij atbalstu sniedz policijas grupas no citām valstīm un ja masu informācijas līdzekļi ārvalstu policistus uzrunā tieši, būtu jāvienojas par to, ka jautājumus pāradresē organizētājas valsts policijas informācijas dienestiem.

Šajā punktā pieļaujami izņēmumi gadījumos, ja atbalstu sniedzošā policijas grupa ar organizētājas valsts atļauju grupā ir iekļāvusi pati savu īpašu preses pilnvaroto (pārstāvi).

16.

Līdzjutēju izcelsmes valsti pārstāvošo policijas kolēģu iesaistīšanās

Komentārs:

Intervijās/preses konferencēs, kas notiek līdzjutēju izcelsmes valstī, būtu jāizmanto šīs valsts kolēģu palīdzība. Viņiem ir iespējas un sakari ar presi, viņi pazīst vietējos un savas valsts reportierus, tostarp viņu pārstāvēto preses organizāciju uzskatus.

17.

Valsts preses dienestu saraksta sagatavošana organizētājas valsts policijas vajadzībām

Komentārs:

Katras valsts policijas dienestam organizētājas valsts policijas vajadzībām būtu jāsagatavo svarīgāko preses dienestu saraksts, norādot nozares, kurām tie pievēršas. Izmantojot šo sarakstu, organizētājas valsts policija var nodot informāciju tieši šiem preses dienestiem.

18.

Jāņem vērā preses dienesta veids

Komentārs:

Sniedzot informāciju par drošību, jāņem vērā preses dienesta veids un nozares, kurām tas pievēršas. Sporta reportieriem ir mazāk pieredzes, sniedzot informāciju par drošību. To būtu jāņem vērā, sagatavojot informāciju presei un izdodot preses paziņojumus.

19.	Kopīgas valsts darba grupas izveide Komentārs: Būtu jāizveido kopīga darba grupa, iekļaujot tajā visus partnerus: policiju, kas atbildīga par spēļu norises vietām, centrālo informācijas biroju futbola huligānisma jautājumos, futbola organizāciju un valsts iestādes.

20.

Faktoloģiskā informācija

Komentārs:

Visiem policijas un iestāžu pārstāvjiem, kontaktējoties ar masu informācijas līdzekļiem, būtu jāizmanto viena un tā pati pamatinformācija un būtu jāizsakās pēc iespējas precīzi. Lai koordinētu faktoloģisko informāciju, var būt noderīgi izstrādāt kopīgas informatīvas piezīmes un standarta atbildes uz regulāri uzdotiem jautājumiem. Katru dienu būtu jānotiek informācijas apmaiņai par jautājumiem, kurus uzdod masu informācijas līdzekļi.

21.

Rakstiski paziņojumi

Komentārs:

Preses konferences būtu jāpapildina ar rakstiskiem paziņojumiem. Tiem piemīt šādas priekšrocības:

—	tekstu var rūpīgi pārdomāt,

—	tekstus var atļaut izmantot presei,

—	tiek nodota nepārprotama ziņa (vēlāk nav iebildumu par “pārpratumiem”).

22.

Informācijas mape

Līdzjutēju vajadzībām būtu jāsagatavo informācijas mape, kurā jānorāda, kāda uzvedība ir kulturāli pieņemama, kāda – nav pieņemama un kādu likuma pārkāpumu gadījumos notiks iejaukšanās.

Būtu jāpiedāvā padomi arī par citiem jautājumiem, lai panāktu, ka līdzjutēji jūtas gaidīti.

Mapes vajadzētu izdalīt, pārdodot biļetes.

23.	Sabiedrības iesaistīšana Komentārs: Sabiedrību var aicināt aktīvi iesaistīties, informējot policiju par aizdomīgu uzvedību.

24.	Stratēģija pasākuma beigās Tuvojoties čempionāta noslēgumam, preses centrs būtu jāslēdz, bet informācija būtu jāturpina sniegt, izmantojot galveno policijas komandpunktu. Būtu jāpaziņo, kad policijas preses pilnvarotais būs pieejams izvērtējuma veikšanai un pēdējai preses konferencei.

25.

Masu informācijas līdzekļu politikas izvērtējums

Komentārs:

Pēc čempionāta beigām būtu jāsagatavo novērtējuma ziņojums par īstenoto masu informācijas līdzekļu politiku un par pieredzi, kas gūta darbā ar masu informācijas līdzekļiem. Būtu jāatzīmē tie aspekti, kuri var noderēt kā mācība nākotnei. Būtu jāaplūko arī policijas spēki no citām valstīm, kuri snieguši atbalstu.

26.

Eiropas Savienības policijas sadarbības pārbaudes lapas novērtējums sakarā ar masu informācijas līdzekļu politiku

Organizētājas valsts policijai valsts masu informācijas līdzekļu politikas novērtējumu būtu jāizmanto par pamatu lemjot, vai atsevišķi aspekti Eiropas Savienības pārbaudes lapā būtu jāpapildina vai jāgroza.

6. NODAĻA

Organizatoru loma (2)

1. iedaļa

Kritēriji, kuriem organizatoram būtu jāatbilst

—	Visiem pietiekamajiem un vajadzīgajiem pasākumiem, ko veic valsts vai starptautisku futbola spēļu organizētāji, būtu jāpalīdz novērst miera traucējumi.

—	Efektīvai politikai attiecībā uz valsts vai starptautiska mēroga futbola spēļu organizāciju būtu jāizriet no vispārējas pieejas visu trīs iesaistīto pušu starpā. Tādēļ stingri ieteicama ir veiksmīga sadarbība starp organizatoru, iesaistītajām privātajām personām, iestādēm un policijas dienestiem.

—	Dalībvalstīm būtu jānosaka, kurš ir atbildīgs kā spēles organizators, vai gadījumā, ja atbildību dala divas vai vairākas struktūras, kurš ir atbildīgs par kādām funkcijām.

—

Sabiedriskās kārtības un drošības dēļ attiecīgajām iestādēm un policijas dienestiem būtu jānosaka organizatoram sākotnējas obligātas prasības, kas tam jāizpilda, lai varētu organizēt valsts vai starptautiska mēroga spēles. Šādas prasības nozīmē, ka organizatoram un pārējiem iesaistītajiem dienestiem būtu jāuzņemas atbildība, kas tiem būtu saistoša, un viņu mērķim būtu jābūt – ļaut policijas spēkiem koncentrēties to galvenajiem pienākumiem, proti, uzturēt tiesiskumu un kārtību.

—	Valsts vai starptautiska mēroga futbola spēles organizatoram būtu jāveic visi vajadzīgie piesardzības pasākumi, lai novērstu materiālus zaudējumus personām un īpašumam, tostarp visi praktiskie pasākumi, lai nepieļautu skatītāju sliktu uzvedību.

2. iedaļa

Papildu ieteikumi pārbaudes lapas formā attiecībā uz iespējamām prasībām, ko izvirzīt organizatoram

—	Valsts vai starptautiska mēroga futbola spēles organizatoriem būtu jādara viss, kas ir viņu spēkos, lai nodrošinātu sabiedrisku kārtību un drošību stadionā un tā apkārtnē pirms spēles, spēles laikā un pēc spēles, lai policiju varētu izmantot, cik ekonomiski vien iespējams.

—	Šajā nolūkā kā norādījumus varētu izmantot 3. pielikumā iekļauto pārbaudes sarakstu. Tajā iekļautas prasības, kādas iestādes un policijas dienesti varētu izvirzīt futbola spēles organizatoram attiecībā uz spēles organizāciju. Ieteicams, lai šīs prasības būtu pamatotas ar valsts tiesību aktiem.

7. NODAĻA

Ekspertu sanāksmes

Ir ļoti ieteicams, lai katras prezidentvalsts laikā notiktu ekspertu sanāksme saistībā ar:

—	1.–6. nodaļā minētajiem ieteikumiem,

—	jaunām tendencēm/notikumu attīstību līdzjutēju uzvedības jomā,

—	starptautiskiem sakariem starp līdzjutēju grupām,

—	labas policijas prakses apmaiņu,

—	jebkādiem citiem ievērības cienīgiem jautājumiem.

Ekspertu sanāksme var pilnvarot ekspertu apakšgrupas apsvērt drošības problēmas, kas veidojas saistībā ar futbola spēlēm, un sniegt ieteikumus.

Prezidentvalsts sniedz ziņojumu Padomei par sanāksmes iznākumu. Ar šo ziņojumu aizstāj ikgadējo aptaujas lapu par futbola huligānismu, kas pieprasīta ar dokumentu 8356/01 ENFOPOL 40.

8. NODAĻA

Padomes agrāk pieņemtu dokumentu saraksts

1.	Padomes Ieteikums (1993. gada 30. novembris) attiecībā uz sporta pasākumu organizatoru atbildību.

2.	Padomes Ieteikums (1994. gada 1. decembris) attiecībā uz tiešu, neoficiālu informācijas apmaiņu ar Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīm starptautisku sporta pasākumu jomā (kontaktpersonu tīkls).

3.	Padomes Ieteikums (1994. gada 1. decembris) attiecībā uz informācijas apmaiņu saistībā ar nozīmīgiem pasākumiem un sanāksmēm (kontaktpersonu tīkls).

4.	Padomes Ieteikums (1996. gada 22. aprīlis) attiecībā uz pamatnostādnēm nekārtību novēršanai un ierobežošanai saistībā ar futbola spēlēm, kam pievienota standarta forma policijas izlūkdatu apmaiņai saistībā ar futbola huligāniem (OV C 131, 3.5.1996., 1. lpp.).

5.	Vienotā rīcība (1997. gada 26. maijs) attiecībā uz sadarbību tiesiskuma, kārtības un drošības jomā (OV L 147, 5.6.1997., 1. lpp.).

6.	Padomes Rezolūcija (1997. gada 9. jūnijs) par futbola huligānisma novēršanu un ierobežošanu, izmantojot pieredzes apmaiņu, aizliegumu apmeklēt stadionus un plašsaziņas līdzekļu politiku (OV C 193, 24.6.1997., 1. lpp.).

7.	Padomes Rezolūcija (1997. gada 9. jūnijs) par rokasgrāmatu starptautiskai policijas sadarbībai un pasākumiem vardarbības un traucējumu ierobežošanai un kontrolei saistībā ar starptautiskām futbola spēlēm (OV C 196, 13.7.1999., 1. lpp.).

Padomes Rezolūcija (2001. gada 6. decembris) par rokasgrāmatu, kurā ietverti ieteikumi policijas starptautiskai sadarbībai un pasākumiem, kas paredzēti vardarbības un nekārtību novēršanai un apkarošanai sakarā ar starptautiska mēroga futbola sacensībām, kurās iesaistīta vismaz viena dalībvalsts (OV C 22, 24.1.2002., 1. lpp.).

9.	Padomes Lēmums (2002. gada 25. aprīlis) par drošību starptautiska mēroga futbola sacensību laikā (OV L 121, 8.5.2002., 1. lpp.).

10.	Padomes Rezolūcija (2003. gada 17. novembris) par to, kā dalībvalstis izmanto aizliegumus apmeklēt starptautisku futbola spēļu norises vietas (OV C 281, 22.11.2003., 1. lpp.).

11.	Tabula, kurā ietvertas valstu kontaktpersonas huligānisma jautājumos.

(1) OV L 121, 8.5.2002., 1. lpp.

(2) Organizators ir juridiska vai fiziska persona, kas pati pēc savas vai trešās puses ierosmes organizē pati vai uzdod citai personai organizēt, pilnībā vai daļēji, valsts mēroga vai starptautisku futbola spēli.

1. papildinājums

FUTBOLA LĪDZJUTĒJU KATEGORIJAS

Ņemot vērā dokumentu 8241/05 ENFOPOL 40 attiecībā uz dinamisku riska novērtējumu saistībā ar starptautiskām futbola spēlēm un 8243/05 ENFOPOL 41 attiecībā uz policijas rīcību taktiskā ziņā, uzturot sabiedrisko kārtību saistībā ar starptautiskām futbola spēlēm, līdzjutēju kategorijas ir mainītas, kā norādīts turpmāk:

“Riska kategorijā” iekļauta līdzjutēja definīcija

Zināma vai nezināma persona, kuru var uzskatīt par tādu, kas futbola sacensībās vai saistībā ar tām potenciāli var izraisīt draudus sabiedriskajai kārtībai, vai kuras uzvedība ar iepriekšēju nodomu vai spontāni var kļūt pretsabiedriska (skatīt dinamisku riska novērtējumu turpmāk).

“Riska kategorijā” neiekļauta līdzjutēja definīcija

Zināma vai nezināma persona, kuru var uzskatīt par tādu, kas nerada draudus kā plānotas vai spontānas vardarbības vai nekārtību izraisītāja, vai veicinātāja saistībā ar futbola sacensībām.

DOKUMENTA 8241/05 ENFOPOL 40 APKOPOJUMS – DINAMISKS RISKA NOVĒRTĒJUMS SAISTĪBĀ AR STARPTAUTISKĀM FUTBOLA SPĒLĒM:

—	Nosaka apstākļus un uzvedību, kas var veicināt incidentus (ne tikai raksturo un klasificē līdzjutējus, kuri rada problēmas).

—	Skaidri nošķir draudus saistībā ar konkrētiem incidentu veidiem, piemēram, sabiedriskās kārtības problēmām, sabiedrības drošības problēmām, noziedzību saistībā ar masu pasākumiem un terorismu.

—	Nošķir normāla riska spēles un paaugstināta riska spēles (attiecībā uz minētajām četrām jomām).

—	Konkretizē “paaugstinātu risku”, kur vien tas minēts.

—

Apkopo un izvērtē informāciju par šādiem punktiem:

—	Norādes par to, ka atsevišķas personas vai grupas plāno izraisīt incidentus/izrāda gatavību iesaistīties tajos,

—	Sniedz informāciju par apstākļiem saistībā ar pēdējā laika notikumiem, pašreizējo stāvokli un futbola spēles raksturojumu, kā arī paredzētās spēles norises vietas raksturojumu, kas var paaugstināt vai pazemināt saistītos draudus un par to, kāda ir šo apstākļu savstarpējā iedarbība,

—	Norāda situācijas (piem., zaudējums spēlē, provokācijas no citu līdzjutēju puses, policijas pasākumi), kas veicinājušas incidentu izcelšanos agrāk, vai mudinājušas atsevišķas personas vai grupas uz neadekvātāku reakciju,

—	Norāda uz atsevišķu personu vai grupu uzvedību, kas norāda uz gatavību izraisīt incidentus vai iesaistīties incidentos.

DOKUMENTA 8243/05 ENFOPOL 41 APKOPOJUMS – POLICIJAS RĪCĪBA TAKTISKĀ ZIŅĀ, UZTUROT SABIEDRISKO KĀRTĪBU SAISTĪBĀ AR STARPTAUTISKĀM FUTBOLA SPĒLĒM:

—	Visefektīvākais veids, kā policijai uzturēt sabiedrisko kārtību, ir saglabāt līdzsvaru starp paredzamo riska apmēru un policijas spēku izvietošanas raksturu.

—	Lai sabiedriskās kārtības uzturēšanas pasākumi veiksmīgi palīdzētu samazināt incidentu iespēju, ir būtiski, lai policijas taktika cieši atbilstu attiecīgajiem draudu izvērtējumiem.

—

Liela praktiska nozīme ir zināšanām un novērtējumam par dažādu līdzjutēju (apakš)grupu sociālo identitāti, par viņu vērtībām un standartiem, mērķiem un nolūkiem, par viņu izpratni, kas ir labi un pareizi, viņu stereotipiem un par to, ko viņi sagaida no citām grupām, par viņu un citu grupu attiecību vēsturi, kā arī par visiem tiem apstākļiem (datumiem, vietām, objektiem, rīcības veidiem), kam ir īpaša nozīme.

RISKA LĪDZJUTĒJU PĀRBAUDES SARAKSTS

Apstākļi	Papildu komentāri
Sabiedriskā kārtība
Vēsturiska sāncensība starp klubiem	… …
Paredzama vardarbība	… …
Rasistiska uzvedība	… …
Iespējama vieskomandas līdzjutēju atrašanās mājinieku sektorā	… …
Iebrukums laukumā	… …
Ar alkoholu saistītas problēmas	… …
Ieroču izmantošana	… …
Zināšanas par policijas taktiku	… …
Citi	… …
Sabiedrības drošība
Terorisma draudi	… …
Politisks saspīlējums/lozungu izmantošana	… …
Iespējama signālraķešu/uguņošanas ierīču izmantošana	… …
Vieskomandas līdzjutēji bez biļetēm	… …
Biļetes melnajā tirgū	… …
Citi	… …
Noziedzīgi nodarījumi
Viltotas biļetes	… …
Neatļauta narkotiku tirdzniecība/lietošana	… …
Citi	… …

2. papildinājums

PIRMSSPĒLES/SPĒLES/PĒCSPĒLES VEIDLAPAS (RISKA UN BEZ RISKA LĪDZJUTĒJU KATEGORIJAS)

2.1 PIRMSSPĒLES VEIDLAPA

ŠO INFORMĀCIJU IZMANTOS VIENĪGI POLICIJAS VAJADZĪBĀM!

2.2 SPĒLES VEIDLAPA

2.3 PĒCSPĒLES VEIDLAPA

3. papildinājums

PĀRBAUDES SARAKSTS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAMĀM PRASĪBĀM, KAS JĀIZPILDA ORGANIZATORAM

Prasības, kas jāizpilda organizatoram				Vajadzības gadījumā precizēt
1.	Iecelt amatpersonu, kas atbild par drošību
—	Iecelt amatpersonu, kas atbild par drošību, drošības politikas koordinācijai un īstenošanai
—	Drošības amatpersonai ir pilnvaras pieņemt operatīvus lēmumus attiecībā uz drošību.
—	Drošības amatpersonai jābūt pieejamai jebkurā laikā.
—	Saistībā ar jautājumiem, kas attiecas uz organizatoru, drošības pasākumus veic, apspriežoties ar kompetentām iestādēm un policijas dienestiem, un ar organizatora norīkoto drošības amatpersonu.
2.	Drošības standarti attiecībā uz infrastruktūru
—	Stadiona infrastruktūra dod iespēju efektīvi nodalīt pretinieku līdzjutējus gan pie stadiona ieejas, gan stadiona teritorijā.
—	Tiek izmantotas tikai tās stadiona vai stadionu daļas, kas atbilst valsts un/vai starptautiskajiem drošības standartiem.
—	Obligātie drošības standarti:
	—	stadiona ārējās robežas ir aprīkotas ar žogu, kas paredzēts, lai novērstu jebkura veida personu, priekšmetu vai vielu nekontrolējamu iekļūšanu stadionā,
	—	ir pietiekami daudz izeju (ārkārtas situācijām), kuras nedrīkst vienlaikus izmantot arī kā ieejas un kuras sniedz pietiekamas drošības garantijas gadījumā, ja evakuācijas dēļ skatītājiem jāatstāj stadions vai jāpārvietojas uz laukuma pusi,
	—	stadionam un tā sastāvdaļām jāatbilst obligātajām prasībām attiecībā uz ugunsdrošības noteikumiem, izturību un konstrukciju stabilitāti,
	—	operāciju telpa, kurā izmitina neatliekamās palīdzības dienestu pārstāvjus, sabiedriskās kārtības amatpersonas un organizatorus, spēles laikā kalpo kā koordinācijas punkts, un tā ir aprīkota ar video novērošanas sistēmai vajadzīgajām tehniskajām ierīcēm, drošības TV kameru sistēmu un apskaņošanas sistēmu skatītāju informēšanai. Ar šo kameru palīdzību jābūt iespējai pamanīt jebkuru incidentu un noteikt nekārtību izraisītājus,
	—	atbilstoši stadiona ietilpībai stadionā ir medicīniskās palīdzības punkti un atbilstīgas labierīcību telpas,
	—	ir nodrošināta pretinieku atbalstītāju pienācīga nodalīšana,
	—	stadionā jābūt izvietotām vajadzīgajām zīmēm un piktogrammām, kas aizvadītu skatītājus uz ārkārtas izejām un/vai konkrēto sektoru, uz kuru viņiem ir ieejas biļete,
	—	maksimālo skatītāju skaitu sektorā jānosaka atbilstīgi drošam skatītāju skaitam stadionā,
	—	stadionā jāveic regulāri apkopes darbi, un visas vaļīgi nostiprinātās vai bojātās daļas, visi atkritumi vai priekšmeti, kurus var izmantot kā metamos rīkus, vai nu jāsalabo vai jāaizvāc,
	—	tehniskās, elektriskās un gāzes iekārtas jāuzstāda un jāuztur atbilstīgi vispārējiem spēkā esošiem standartiem.
3.	Kārtības sargu izmantošana
—	Vajadzīgs pietiekams skaits kārtības sargu, kuri atlasīti pienācīgā kārtā un atbilstīgi apmācīti, lai uzņemtu un uzraudzītu skatītājus.
—	Kārtības sargi veic šādus pienākumus:
	—	uzņem un uzrauga skatītājus,
	—	pārbauda stadiona objektus pirms un pēc spēles,
	—	sniedz skatītājiem visu viņiem vajadzīgo informāciju par organizāciju, infrastruktūru un glābšanas dienestiem,
	—	atbilstīgi spēkā esošiem valsts tiesību aktiem veic ierobežotas skatītāju apģērba un mantu pārbaudes, ja tam ir pamatots iemesls,
	—	pārbauda, vai tiek ievēroti stadiona iekšējās kārtības noteikumi,
	—	nodrošina to, lai skatītāji neiekļūtu aizliegtās vietās,
	—	palīdz skatītājiem netraucēti un bez grūtībām iekļūt stadionā un atstāt to,
	—	sniedz glābšanas dienestiem un policijai visu informāciju par skatītājiem, kuri varētu radīt sabiedriskās kārtības traucējumus,
	—	veic visus vajadzīgos pasākumus, gaidot policijas un glābšanas dienestu ierašanos,
	—	veic preventīvus pasākumus visās situācijās, kas varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību.
—	Pieņemot darbā kārtības sargus, jāpievērš uzmanība tam, lai kārtības sargi atbilstu prasībām attiecībā uz viņu fizisko un psiholoģisko piemērotību viņu uzdevumu veikšanai.
—	Kārtības sargu apmācībā būtu jāiekļauj šādas teorētiskas un praktiskas tēmas:
	—	futbola spēļu organizācija un drošības procedūras saistībā ar futbola spēlēm,
	—	svarīgākie spēkā esošie tiesību akti un noteikumi, arī stadiona iekšējās kārtības noteikumi,
	—	saziņas paņēmieni,
	—	novērošanas un identifikācijas paņēmieni,
	—	ieejas kontroles paņēmieni,
	—	rīcība konfliktu gadījumā,
	—	pirmā palīdzība un ugunsdrošība,
	—	stadiona evakuācijas procedūras,
	—	sadarbība ar glābšanas dienestiem un policijas dienestiem,
	—	apmācības kurss konkrētām spēlēm.
—	Kārtības sargiem regulāri jārīko zināšanu atjaunošanas kursi saistībā ar notikumu attīstību un iespējamām izmaiņām minētajās jomās.
—	Pirms katras spēles jāsarīko īsa sanāksme kārtības sargu informēšanai. Mērķis ir sniegt kārtības sargiem vajadzīgo informāciju saskaņā ar katras spēles konkrētajiem apstākļiem.
—	Pienākumu izpildes laikā kārtības sargiem jāvalkā atstarojošs ārējais apģērbs, kas tos atšķir no parastiem apmeklētājiem un uz kura rakstīts “Kārtības sargs”.
—	Organizators vai attiecīgā iestāde var iesaistīt kārtības sargus no vieskomandas. Šāda veida atbalsts ir noderīgs vienīgi tad, ja šie kārtības sargi var sniegt reālu palīdzību. Šo papildu vērtību izvērtē, ņemot vērā konkrētus kritērijus, piemēram pietiekamu pieredzi kārtības sarga darbā un to, ka kārtības sargs labi pazīst savas komandas līdzjutējus.
4.	Biļešu izplatīšanas politika un biļešu kontrole
a)	Biļešu izplatīšanas politika
	—	Biļešu izplatīšanas politika ir svarīgs instruments, kā veicināt drošību un kārtību stadionos. Jo īpaši to izmanto, lai nošķirtu pretinieku līdzjutējus, novērstu pārliecīgu ļaužu masu pieplūdumu, lai kontrolētu līdzjutēju pārvietošanos un lai tiktu ievēroti aizliegumi apmeklēt stadionu, ko piespriedušas futbola organizācijas vai citas kompetentas iestādes.
	—	Izstrādājot biļešu izplatīšanas politiku, organizatoriem jāņem vērā Kopienas konkurences noteikumi. Piemērojot šos noteikumus, Komisija ņems vērā apstākļus, kas saistīti ar kārtības un drošības uzturēšanu.
	—	Pamatprincipi:
		—	Biļešu izplatīšanai būtu jānodrošina, ka pretinieku komandu līdzjutēji tiek nošķirti atsevišķos sektoros.
		—	Biļešu izplatīšanas politikai un biļešu piešķiršanai atsevišķām sacensībās iesaistītām valstīm būtu jāatbilst biļešu pieprasījumam no šo valstu līdzjutējiem.
		—	Biļešu tirdzniecības politikai būtu jābūt izstrādātai tā, lai nepieļautu biļešu tirdzniecību melnajā tirgū un biļešu viltošanu.
		—	Nedrīkstētu pieļaut, ka līdzjutēji pērk biļetes uz stadiona sektoriem, kas nav paredzēti viņiem.
		—	Uz biļetēm būtu jānorāda informācija par biļetes īpašnieku, tās iegādes vietu, paredzēto spēli un piešķirto sēdvietu; īsi izsakoties, uz biļetes jāsniedz ziņu apkopojums.
b)	Biļešu kontrole
	—	Biļešu izplatīšanas politika būtu praktiski jārealizē, īstenojot biļešu kontroli, ar kuru:
		—	Panāk līdzjutēju nošķiršanu konsekventi piešķirot biļetes uz sēdvietām vai stāvvietām atsevišķām pretinieku līdzjutēju grupām. Tas nozīmē, ka vietu (sēdvietu) stadionā nosaka attiecīgā līdzjutēja atbalstītā komanda un/vai viņa valstiskā piederība.
		—	Biļešu izplatīšanas politika būtu jāizstrādā tā, lai biļešu piešķiršanu un attiecīgi pretinieku līdzjutēju nošķiršanu nevarētu apiet jebkādā veidā mainot biļešu piederību.
		—	Pārmērīgu ļaužu masu pieplūdumu novērš, nodrošinot, ka atklātai tirdzniecībai piešķirto biļešu skaitu nosaka stadiona infrastruktūra. Arī biļešu viltošanas nepieļaušana novērsīs pārmērīgu ļaužu masu pieplūdumu.
		—	Ja esošajos apstākļos nav iespējams nošķirt līdzjutējus, attiecīgajos sektoros jāveic alternatīvi drošības pasākumi, piemēram, jāievieš palielināts novērošanas kameru skaits, vairāk kārtības sargu, atsevišķas ieejas utt.
	—	Galvenais priekšnoteikums ir tāds, ka katra stadiona maksimālo apmeklētāju skaitu nosaka, ņemot vērā riska analīzi, un neizpārdodot pilnīgi visas vietas. Ir vajadzīga neliela rezerve, lai uzņemtu līdzjutējus, kuriem ir biļetes uz nepareizu sektoru, ko nosaka līdzjutēju atbalstītā komanda un/vai valstiskā piederība.
	—	Skatītāju pārvietošanos stadionā un tā apkārtnē kontrolē, atbilstīgi sadalot stadionu viegli atšķiramos sektoros un izvietojot attiecīgas norādījuma zīmes.
	—	Aizliegumus apmeklēt stadionu īsteno ar biļešu pieteikumu un biļešu sadales pasākumiem, kā arī ar pasākumiem pret izdoto biļešu nodošanu citai personai jebkādā veidā.
	—	Reģistrācija, ko īsteno organizatori, veicot biļešu kontroli, ir nozīmīgs informācijas avots organizatoriem, vadībai un policijai.
	—	Biļešu kontroli pielāgo stadiona uzņemšanas spējai, un tā ietver:
		—	ieejas biļešu drukāšanu,
		—	ieejas biļešu izplatīšanu,
		—	pārbaudes pie ieejas.
Īstenošana
A.	Ieejas biļetēm būtu jāatbilst augstām kvalitātes prasībām
	—	Būtu jānorāda ziņas par spēli un stadionu.
	—	Uzvedības kodeksu līdzjutējiem.
	—	Noteikumus, kas jāizpilda, lai varētu iekļūt un uzturēties stadionā, līdzjutēja paša valodā.
	—	Biļetes īpašnieka vārdu un biļešu pārdevēja/izplatītāja vārdu.
	—	Principā biļetes pircējs ir arī tās lietotājs.
	—	Biļetēm būtu jābūt drošām pret viltojumiem.
	—	Katrai biļetei būtu jāpievieno paziņojums, kurā organizatori norāda, ka:
		—	kādus priekšmetus nedrīkst ienest stadionā,
		—	alkoholiski dzērieni un/vai narkotikas ir aizliegtas, ieejot un uzturoties stadionā,
		—	gadījumā, ja uz laukuma tiks mesti uguņojoši priekšmeti vai citi priekšmeti, tiks veikti atbildes pasākumi,
		—	tiks veikti atbildes pasākumi pret jebkāda veida aizvainojošu vai rasistisku uzvedību,
		—	ja kāda persona aizņem vietu, kas neatbilst uz biļetes norādītajam numuram, šo personu var izraidīt no stadiona,
		—	spēļu apmeklētājiem jāpakļaujas, ja viņus pārmeklē, ieejot stadionā, un ja viņiem līdz ar ieejas biļeti lūdz uzrādīt personu apliecinošus dokumentus.
B.	Biļešu izplatīšanai būtu jāatbilst šādām prasībām
	—	Īstenojot informācijas kampaņas, organizatoram būtu jāpaziņo par oficiālajām tirdzniecības vietām un tirdzniecības veidiem un jāmudina cilvēki nepirkt ieejas biļetes citur, brīdinot, ka izplatīšanas sistēma nepieļauj iespēju, ka biļetes varētu nonākt melnajā tirgū.
	—	Organizatoriem būtu pastāvīgi jāpārrauga katras valsts un katra izplatītāja rīcībā esošo biļešu skaits.
	—	Pieejamās biļetes būtu jāsadala taisnīgi un saskaņā ar Kopienas konkurences noteikumiem mērķa grupām tādā veidā, lai dotu iespēju iegādāties biļetes pietiekamā skaitā gan sabiedrībai kopumā, gan dalībkomandu līdzjutējiem.
	—	To valstu futbola federācijām, kur tirdzniecība notiek nepietiekamā apjomā, organizatoriem jāizvirza prasība atdot neizpārdotās biļetes.
	—	Organizatoram jāizvirza prasība oficiālajam izplatītājam atdot neizpārdotās biļetes.
	—	Organizatoram būtu jāņem vērā, ka ieejas biļešu sadale un tirdzniecība paketēs uzlabos kontroli pār tirdzniecības procesu. Organizatoram būtu izplatītājiem jāizvirza prasības uzticamības jomā.
	—	Pārkāpumu gadījumā organizatoram būtu jābūt iespējai katrā laikā iejaukties izplatīšanas procesā.
	—	Organizatoram būtu jāizvirza izplatītājiem prasība sniegt informāciju organizatoram par biļešu tirdzniecību, ja iespējams, kopā ar ceļošanas grafikiem un ziņām par apmešanos.
	—	Ja pieteikumus biļetēm iesniedz ne tikai valstu federācijas vai attiecīgo futbola klubu atbalstītāju organizācijas, individuālo pieteikumu iesniedzējiem būtu jānorāda, kuru komandu viņi atbalsta. To var ņemt vērā, vadoties no sabiedriskās kārtības un drošības apsvērumiem, izdarot galīgo biļešu piešķīrumu.
	—	Ieejas biļetes nedrīkstētu būt nododamas citai personai.
	—	Personām, kurām aizliegts apmeklēt stadionu, ieejas biļetes neizsniegs.
	—	Spēles dienā biļetes nepārdos.
	—	Katram pircējam izsniegs ne vairāk kā divas biļetes. Biļetes izsniegs uz pircēju vārda.
	—	Biļešu galīgajai izdalīšanai būtu jānotiek pēc iespējas vēlāk (izmantojot apmaināmus talonus).
	—	Organizatoram jāsniedz garantijas, ka persona, kuras vārds minēts un biļetes, biļetes turētājs, gala iznākumā šo biļeti tiešām saņems.
C.	Prasības pienācīgai līdzjutēju uzņemšanas politikai un kontrolei
	—	Organizētāji savlaicīgi paziņos, kuri līdzjutēji tiks ielaisti stadionā un kuriem tiks atteikts.
	—	Tie, kuriem stadionu apmeklēt aizliegts, netiks ielaisti nekādā gadījumā.
	—	Neielaidīs līdzjutējus acīmredzamā alkohola reibumā.
	—	Neielaidīs līdzjutējus ar priekšmetiem, kuri varētu izraisīt draudus drošībai un kārtībai stadionā.
	—	Neielaidīs līdzjutējus, kuriem ir priekšmeti, kas jebkādā veidā atspoguļo politiskus mērķus, diskrimināciju, rasismu vai aizvainojošu attieksmi.
	—	Kontrolei pie ieejas jābūt augstā līmenī, ietverot personu meklēšanu un stadiona apmeklēšanas aizliegumu īstenošanu.
	—	Veiklai ieejas kontrolei būtu jānovērš garu rindu veidošanās.
	—	Ieejas kontrolei būtu jānovērš pārmērīga ļaužu masu koncentrācija atsevišķos stadiona sektoros.
	—	Ja izmanto automātiskas ieejas kontroles sistēmas, tām jāatbilst augstiem drošības standartiem ilgā laikā.
c)	Akreditācija
	—	Līdz ar biļešu izplatīšanas politiku arī akreditācijas stratēģija ir viens no galvenajiem instrumentiem drošības nodrošināšanai stadionā. Akreditācijas sistēmai jānovērš pārmērīga ļaužu masu koncentrācija un jārada iespēja pārvaldīt ļaužu masas un veikt to kontroli.
	Īstenošana:
	—	Akreditē tikai tās personas, kurām jāveic konkrētas funkcijas noteiktā stadiona zonā, un akreditāciju piešķir tikai uz attiecīgo zonu.
	—	Akreditācija nedod personai tiesības uz sēdvietu tribīnēs.
	—	Akreditāciju nevar nodot citai personai.
	—	Akreditācijai ir jābūt drošai pret viltojumiem.
5.	Aizliegums apmeklēt stadionu: balstoties uz stadiona noteikumiem un civiltiesībām.
—	Stadiona noteikumus izklāsta rakstiski. Tajos iekļauj organizatora iekšējos noteikumus un iekļauj vismaz aizliegto priekšmetu sarakstu un izklāsta nepieļaujamās uzvedības izpausmes, kā arī noteikumus attiecībā uz priekšmetu nodošanu.
—	Līdzjutējus skaidri un regulāri informē par stadiona noteikumiem.
—	Pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu stadiona noteikumu īstenošanu un lai pārbaudītu to ievērošanu.
—	Izklāsta civiltiesībās paredzētos noteikumus par aizliegumu apmeklēt stadionu. Šo aizliegumu attiecina uz personām, kuri ar savu rīcību vai uzvedību pārkāpj stadiona noteikumus.
—	Pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu civiltiesību piemērošanu un lai pārbaudītu to ievērošanu.
6.	Līgums(-i), kurš(-i) jānoslēdz (1)
—	Valsts vai starptautiska mēroga futbola spēles organizators noslēdz līgumu par saviem pienākumiem ar attiecīgajām iestādēm, policijas dienestiem un glābšanas dienestiem. Ar šā līguma palīdzību var noteikt organizatora pienākumus un panākt to izpildi.
—	Šo līgumu sastāda loģiskā laikposmā pirms spēles, turnīra vai sacīkstes un tajā iekļauj organizatora pienākumus un atbildību.
—	Līgumā ietver vismaz šādus nosacījumus:
	—	maksimālo skatītāju skaitu, kuru var uzņemt stadionā,
	—	noteikumus attiecībā uz stadiona drošības standartiem,
	—	piemērojamo plānu ārkārtas situācijām un evakuācijas plānu,
	—	stadiona plānu,
	—	līgumus, kas noslēgti attiecībā uz organizatora pienākumiem un atbildību, proti, attiecībā uz biļešu izplatīšanas un akreditācijas politiku, par kārtības sargu izvietošanu, par novērošanas sistēmu, politiku attiecībā uz alkoholu, līgumus attiecībā uz aizliegtiem priekšmetiem, līgumus attiecībā uz informācijas apmaiņu ar organizatoru (jo īpaši saistībā ar policijas dienestu iesaisti starptautiskās futbola spēlēs (oficiālās sacensībās vai draudzības spēlēs), ietverot konsultācijas pirms spēles datuma noteikšanas) utt.
7.	Vietējās saistības
—	Valsts vai starptautiska mēroga futbola spēles organizators, kā arī visas iesaistītās puses, tostarp policija un vietējās iestādes, līdzjutēju klubi, vietējie iedzīvotāji (vai iedzīvotāju asociācijas) un transporta uzņēmumi noslēdz vietējās saistības, kuru mērķis ir veidot attiecības, balstoties uz savstarpēju uzticību.
—	Tādējādi vietējās saistības garantē visu skatītāju, vietējo iedzīvotāju un citu iesaistīto pušu drošību gan stadionā, gan tā apkārtnē.
—	Vietējās saistībās iekļauj šādus noteikumus:
	—	nosaka zināmus nosacījumus dalībai līdzjutēju klubā vai federācijā; šo nosacījumu neizpilde izraisīs attiecīgo personu izslēgšanu no līdzjutēju klubiem un aizliegumu apmeklēt stadionu,
	—	ieejas biļešu iepriekšpārdošanas veicināšanu,
	—	skaidru un precīzu aprakstu par to, kā rīkoties, ja rodas problēmas saistībā ar drošības standartu neizpildi, sniedzot ziņas par jebkādiem alternatīviem drošības standartiem,
	—	informācijas apmaiņu attiecībā uz līdzjutēju atrašanās vietām, nolūkiem un ieradumiem,
	—	risinājumu formulējumu attiecībā uz problēmām ar vietējiem iedzīvotājiem un cilvēkiem, kuri dzīvo tuvākajā apkārtnē,
	—	līgumu slēgšanu ar iesaistītajiem transporta uzņēmumiem.
—	Valsts vai starptautiska mēroga futbola spēles organizators šajās vietējās saistībās iekļauj grafiku dažādu plānotu projektu un/vai ierosmju izpildei.

(1) Tas attiecas uz līgumu(-iem), kuri var būt noslēgti ar dažādām organizācijām, kas iesaistītas futbola sacīkstēs, un var ietvert valsts iestāžu prasību piemērošanu vai atļauju izsniegšanu. Tas savukārt var izraisīt atbildību par zaudējumiem.

4. papildinājums

POLICIJAS FORMAS VESTU SPECIFIKĀCIJAS UN PARAUGS

Šī ir pār galvu uzvelkama veste bez piedurknēm

Krāsa: NATO ZILĀ:

Krāsas kods: Pantone 279C

Identifikācijas zīmes

Viens vārds: POLICE (tikai angļu valodā) ierāmējumā – tas jānovieto vestes vidū gan uz krūtīm, gan uz muguras.

POLICE burti un ierāmējums: fons NATO zilā krāsā.

Gan burtiem, gan ierāmējumam jābūt atstarojošā sudraba krāsā.

Ierāmējuma izmēri = 25 cm × 9 cm

Vārda POLICE burti:

Burtu platums = 1,3 cm

Augstums = 7,5 cm

Vestes priekšpusē:

Krūšu kreisajā pusē (virs ierāmētā vārda POLICE): Valsts karogs 10 cm × 7 cm – izšūts/uzšūts vai plastmasas ievākojumā.

Krūšu labajā pusē (virs ierāmētā vārda POLICE): ES simbols 8 cm × 8 cm

Vestes priekšpusē zem ierāmētā vārda POLICE būtu jābūt 5 cm platai atstarojošai joslai sudraba krāsā.

Vestes mugurpusē:

Valsts karogs virs ierāmētā vārda POLICE: 10 cm × 7 cm.

Vestes mugurpusē zem ierāmētā vārda POLICE būtu jābūt 5 cm platai atstarojošai joslai sudraba krāsā.

Būtu jābūt iespējai vesti abās pusēs nostiprināt vai nu ar Velcro aizdari, vai spiedpogām.

Top

Choose the experimental features you want to try