32001D0079

PADOMES LĒMUMS

(2001. gada 22. janvāris)

par Eiropas Savienības Militārās komitejas izveidi

(2001/79/KĀDP)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 28. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 207. pantu,

atsaucoties uz Līguma par Eiropas Savienību 25. pantu,

tā kā:

(1) Nostiprinot kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP), jo īpaši Eiropas kopējo drošības un aizsardzības politiku, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienību 17. pantā, Eiropadome sanāksmē Nicā 2000. gada 7.-11. decembrī ir panākusi vienošanos par Eiropas Savienības Militārās komitejas izveidi, nosakot tās, kā arī tās priekšsēdētāja pamatuzdevumus un funkcijas.

(2) Ņemot vērā Eiropadomes pamatnostādnes, ir jāizveido šī komiteja, lai tā varētu sākt darbu,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Tiek izveidota Eiropas Savienības Militārā komiteja (ESMK) (turpmāk "Komiteja"), kas sastāv no dalībvalstu aizsardzības iestāžu vadītājiem, kurus pārstāv viņu militārie pārstāvji.

Tā tiksies aizsardzības iestāžu vadītāju līmenī, cik un kad būs vajadzīgs.

2. pants

Komitejas pamatuzdevums un funkcijas ir definētas Eiropadomes Nicā apstiprinātajā Prezidentūras ziņojuma IV pielikumā, kas atspoguļots šā lēmuma pielikumā.

3. pants

1. Komitejas priekšsēdētāju (turpmāk "priekšsēdētājs") ieceļ Padome, pamatojoties uz Komitejas aizsardzības iestāžu vadītāju līmeņa sanāksmes ieteikumu.

2. Ja vien Padome nelemj citādi, priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Arī viņa pamatuzdevums un funkcijas ir definētas iepriekš minētajā pielikumā.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

5. pants

1. Neskarot 3. panta 1. punkta noteikumus, šo lēmumu piemēro no dienas, kurā ieceļ pirmo priekšsēdētāju, ne vēlāk kā dienā, kad sāk piemērot Lēmumu par Eiropas Savienības Militārā štāba izveidi,[1] un principā līdz 2001. gada jūnija beigām.

2. Ar Lēmumu 2000/144/KĀDP[2] izveidotā Pagaidu militārā komiteja turpinās veikt savus uzdevumus līdz dienai, kad sāk piemērot šo lēmumu.

6. pants

Šo lēmumu publicē Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2001. gada 22. janvārī

Padomes vārdā - priekšsēdētāja A. LINDH

PIELIKUMS

EIROPAS SAVIENĪBAS MILITĀRĀ KOMITEJA (ESMK)

1. Ievads

Helsinkos Eiropadome nolēma izveidot Padomē jaunas pastāvīgas politiskās un militārās iestādes, kas ļautu ES uzņemties savus Līgumā par Eiropas Savienību noteiktos pienākumus veikt visdažādākos konfliktu novēršanas un krīžu pārvarēšanas uzdevumus - Pētersbergas uzdevumus.

Kā teikts Helsinku ziņojumā, "Padomē izveidotā" Eiropas Savienības Militārā komiteja (ESMK) sastāv no aizsardzības iestāžu vadītājiem (AIV), kurus pārstāv viņu militārie pārstāvji. ESMK tiekas AIV līmenī, kad tas ir vajadzīgs. Šī Komiteja sniedz militāras konsultācijas un ieteikumus Politiskajai un drošības komitejai (PDK), kā arī dod militārus rīkojumus Eiropas Savienības Militārajam štābam (ESMŠ). ESMK priekšnieks piedalās Padomes sanāksmēs, kurās paredzēts pieņemt lēmumus, kas var ietekmēt aizsardzības jomu.

ESMK ir augstākā Padomē izveidotā militārā iestāde.

Šajā nolūkā ESMK ir šāda kompetence:

2. Pamatuzdevums

ESMK pienākums ir sniegt Politiskajai un drošības komitejai militāras konsultācijas un ieteikumus visos ES militārajos jautājumos. Tās kompetencē ietilpst visu ES militāro pasākumu militārā vadība.

3. Funkcijas

Tā sniedz vienprātīgi pieņemtas militāras konsultācijas.

Tā ir ES dalībvalstu militāro apspriežu un sadarbības komisija konfliktu novēršanas un krīžu pārvarēšanas jomā.

Tā sniedz militāras konsultācijas un ieteikumus Politiskajai un drošības komitejai pēc tās lūguma vai pēc savas iniciatīvas, rīkojoties saskaņā ar Politiskās un drošības komitejas pamatnostādnēm, jo īpaši attiecībā uz:

- vispārīgas krīžu pārvarēšanas militāro aspektu koncepcijas izstrādi,

- krīžu pārvarēšanas operāciju un situāciju politiskās kontroles un stratēģiskās vadības militārajiem aspektiem,

- iespējamo krīžu riska novērtējumu,

- krīzes situācijas militāro aspektu un tā ietekmi, jo īpaši krīzes pārvarēšanas laikā; šajā sakarā tā saņem datus no Situāciju centra,

- potenciāla mērķu izstrādi, novērtēšanu un pārskatīšanu atbilstīgi pieņemtajai kārtībai,

- ES militārās attiecības ar ES neietilpstošām NATO Eiropas dalībvalstīm, citām ES kandidātvalstīm, citām valstīm un organizācijām, tostarp NATO,

- operāciju un mācību izmaksu aprēķiniem.

a) Krīzes pārvarēšanas situācijās

Pēc Politiskās un drošības komitejas lūguma iesniedz ESMŠ ģenerāldirektoram sākotnējo direktīvu, lai viņš varētu izstrādāt un darīt zināmas militārās stratēģiskās iespējas.

Tā izvērtē ESMŠ izstrādātās militārās stratēģiskās iespējas un kopā ar savu vērtējumu un militāriem padomiem nosūta Politiskajai un drošības komitejai.

Pamatojoties uz Padomes izraudzīto militāro iespēju, tā apstiprina operācijas komandiera sākotnējo plānošanas direktīvu.

Atkarībā no ESMŠ vērtējuma tā sniedz konsultācijas un ieteikumus Politiskajai un drošības komitejai:

- par operācijas komandiera izstrādāto operāciju koncepciju (CONOPS),

- par operācijas komandiera izstrādāto operācijas plāna (OPLAN) projektu.

Tā konsultē Politisko un drošības komiteju par operācijas izbeigšanas iespēju;

b) operācijas laikā

ESMK uzrauga operācijas komandiera pakļautībā veiktas militāras operācijas pienācīgu izpildi.

ESMK locekļi piedalās vai ir pārstāvēti Ieguldītāju valstu komitejā.

4. ESMK priekšsēdētājs (CEUMC)

ESMK ir pastāvīgs priekšsēdētājs, kura pienākumi ir aprakstīti tālāk tekstā.

Par ESMK priekšsēdētāju ieceļ ģenerāli/admirāli ar četrām zvaigznēm, vēlams, bijušo ES dalībvalsts aizsardzības iestādes vadītāju.

Viņu saskaņā ar pastiprinātu kārtību izraugās dalībvalstu aizsardzības iestāžu vadītāji un pēc ESMK aizsardzības iestāžu vadītāju līmeņa sanāksmes ieteikuma ieceļ Padome.

Izņemot ārkārtējus apstākļus, viņa pilnvaru termiņš parasti ir trīs gadi.

Viņa pilnvaras izriet no ESMK, kurai viņš atbild. Atkarībā no situācijas saskaņā ar savu starptautisko kompetenci ESMK priekšsēdētājs pārstāv ESMK Politiskajā un drošības komitejā un Padomē.

Kā ESMK priekšsēdētājs viņš:

- vada ESMK militāro pārstāvju un aizsardzības iestāžu vadītāju līmeņa sanāksmes,

- ir ESMK pārstāvis un kā tāds:

- vajadzības gadījumā darbojas Politiskajā un drošības komitejā ar tiesībām piedalīties diskusijās un apmeklē Padomes sanāksmes, kurās paredzēts pieņemt lēmumus, kas var ietekmēt aizsardzības jomu, un

- pilda ģenerālsekretāra/augstā pārstāvja militārā padomnieka funkcijas, sniedzot konsultācijas par visiem militārajiem jautājumiem, jo īpaši, lai nodrošinātu konsekvenci ES krīžu pārvarēšanas struktūrā,

- objektīvi un tā, lai tiktu ievērots vienprātības princips, vada ESMK darbu,

- rīkojoties ESMK vārdā, sniedz rīkojumus un norādījumus ESMŠ ģenerāldirektoram,

- ES militāro operāciju laikā ir operācijas komandiera galvenā kontaktpersona,

- sadarbojas ar prezidentūru tās darbības programmas izstrādes un īstenošanas gaitā.

ESMK priekšsēdētāju atbalsta viņa padomnieku birojs, un viņam palīdz ESMŠ, sevišķi attiecībā uz administratīvo atbalstu Padomes Ģenerālsekretariātā.

ESMK priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņu aizstāj:

- pastāvīgais ESMK priekšsēdētāja vietnieks, ja ir pieņemts lēmums par šāda amata izveidi un ieņemšanu,

- prezidentūras pārstāvis vai

- vecākais virsnieks.

5. Dažādi

Izveidojamās ESMK un NATO militāro iestāžu attiecības ir definētas dokumentā par ES un NATO pastāvīgo režīmu. ESMK attiecības ar ES neietilpstošām Eiropas NATO dalībvalstīm un citām valstīm, kas ir ES kandidātvalstis, ir noteiktas dokumentā par ES attiecībām ar trešām valstīm.

Vajadzības gadījumā ESMK atbalsta militārā darba grupa, ESMŠ un citas iestādes un dienesti.

[1] Padomes Lēmums 2001/80/KĀDP (OV L 27, 30.1.2001., 7. lpp).

[2] Padomes 2000. gada 14. februāra Lēmums 2000/144/KĀDP par Pagaidu militārās komitejas izveidi (OV L 49, 22.2.2000., 2. lpp.).