31996R2200

Padomes Regula (EK) Nr. 2200/96

(1996. gada 28. oktobris)

par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 42. un 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

(1) tā kā pašlaik dažādu izmaiņu dēļ augļu un dārzeņu nozarē radusies jauna situācija, kurai ražotājiem jāpielāgojas; tā kā attiecīgi tiek garantēta šīs nozares tirgus organizācijas pamatnosacījumu pārorientācija; tā kā, ņemot vērā neskaitāmās izmaiņas tirgus organizācijā, kopš tā pirmoreiz tika pieņemta, skaidrības labad būtu jāpieņem jauna regula;

(2) tā kā jaunajā regulā būtu vēlams iekļaut galvenos noteikumus no Padomes 1983. gada 14. novembra Regulas (EEK) Nr. 3285/83, ar kuru nosaka vispārīgus noteikumus ražotāju organizāciju izdoto noteikumu paplašināšanā augļu un dārzeņu nozarē [4], no Padomes 1985. gada 23. maija Regulas (EEK) Nr. 1319/85 par Kopienas noteikumu attiecībā uz augļiem un dārzeņiem piemērošanas pārraudzības pastiprināšanu [5], no Padomes 1988. gada 19. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2240/88 ar ko attiecībā uz persikiem, citroniem un apelsīniem paredz noteikumus Regulas (EEK) Nr. 1035/72 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju 16.b panta piemērošanai [6], no Padomes 1989. gada 27. aprīļa Regulas (EEK) Nr. 1121/89 par intervences sliekšņa ieviešanu attiecībā uz āboliem un ziedkāpostiem [7] un no Padomes 1990. gada 7. maijaRegulas (EEK) Nr. 1198/90, ar ko izveido citrusu audzēšanas Kopienas reģistru [8]; tā kā šīs regulas tādējādi būtu jāatceļ;

(3) tā kā klasifikācija, izmantojot vienotus obligātos standartus attiecībā uz augļiem un dārzeņiem, ko pārdod Kopienā un eksportē uz trešām valstīm, nodrošina pamatprincipu kopumu, kas stimulē godīgu tirdzniecību un tirgus caurskatāmību, kā arī izslēdz no tirgus neapmierinošas kvalitātes produktus; tā kā atbilstība šiem standartiem arī palīdz uzlabot ražošanas ienesīgumu;

(4) tā kā vienkāršības labad būtu vēlams pieņemt standartus tādiem augļiem un dārzeņiem, kam ir relatīvi plaša ietekme uz tirgu, ņemot vērā ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) pieņemtos standartus; tā kā ir nepieciešams noteikt termiņus šo starptautisko standartu pielāgošanai Kopienas īpašajām vajadzībām;

(5) tā kā standartizācija nevar būt pilnībā efektīva, ja to nepiemēro, ievērojot izņēmumus, visos tirdzniecības posmos un izvešanai no ražošanas reģiona; tā kā izņēmumu tomēr var paredzēt noteiktu darbību gadījumā, kas ir kritiskas un īpašas vai notiek sadales posma sākumā, vai arī, ja produkti paredzēti pārstrādei; tā kā būtu jāņem arī iespējamais piedāvājuma trūkums un pārmērīgi liela piedāvājuma iespējamība; tā kā, lai garantētu standartu prasīto kvalitāti, produktu īpašniekam jābūt atbildīgam par atbilstību, un tā kā patērētāju prasības attiecībā uz augļu un dārzeņu raksturojumu nozīmē, ka produktu izcelsme būtu jānorāda uz etiķetēm līdz pēdējam mazumtirdzniecības posmam un to ieskaitot;

(6) tā kā augļu un dārzeņu ražošanā un tirdzniecībā būtu pilnībā jāņem vērā vides apsvērumi, ieskaitot audzēšanas prakses, atkritumvielu apsaimniekošanu un no tirgus izņemto produktu iznīcināšanu, jo īpaši attiecībā uz ūdens kvalitātes aizsardzību, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un lauku ainavas saglabāšanu;

(7) tā kā ražotāju organizācijas ir pamatelementi kopējā tirgus organizācijā, kuras decentralizēto darbību tās nodrošina savā līmenī; tā kā par spīti pieprasījuma lielajai koncentrācijai, piedāvājuma grupēšana caur šīm organizācijām vairāk kā jebkad ir ekonomiska nepieciešamība, lai stiprinātu ražotāju vietu tirgū; tā kā šādai grupēšanai jānotiek brīvprātīgi un jāpierāda tās lietderība ar ražotāju organizāciju piedāvāto pakalpojumu klāstu un efektivitāti to biedriem; tā kā netiek apskatīta produktu piegāde speciālām ražotāju organizācijām, kas pastāvējušas pirms šīs regulas stāšanās spēkā;

(8) tā kā ražotāju organizāciju tās dalībvalsts nevar atzīt par spējīgu dot ieguldījumu kopējās tirgus organizācijas mērķu sasniegšanā, ja šīs organizācijas statūti tai un tās biedriem neizvirza noteiktas prasības; tā kā ražotāju grupām, kas vēlas iegūt ražotāju organizāciju statusu saskaņā ar šo regulu, būtu jāatļauj pārejas periods, kura laikā tās var saņemt valsts vai Kopienas finansiālu atbalstu apmaiņā pret noteiktām šīs grupas saistībām;

(9) tā kā pārejas periods būtu jāpiešķir ražotāju organizācijām, kuras jau atzītas saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1035/72 [9] un kuras uzreiz nespēj izpildīt šīs regulas prasības to atzīšanai, un tā kā šādām organizācijām būtu jāspēj parādīt, ka tās var veikt nepieciešamās izmaiņas;

(10) tā kā, lai ražotāju organizācijām uzliktu lielāku atbildību par saviem finansiālajiem lēmumiem un lai pielāgotu piešķirtos valsts resursus nākotnes vajadzībām, būtu jānosaka termiņi šo resursu izmantošanai; tā kā ražotāju organizāciju izveidoto operatīvo fondu kopīga finansēšana ir piemērots risinājums;

(11) tā kā, lai izveidotu operatīvos fondus un tie normāli funkcionētu, ir nepieciešams, lai ražotāju organizācijas ņemtu savā pārziņā visu augļu un dārzeņu ražošanu, ko veic to biedri;

(12) tā kā, lai kontrolētu Kopienas izdevumus, būtu jānosaka ierobežojumi palīdzībai, ko piešķir ražotāju organizācijām, kas veido operatīvos fondus;

(13) tā kā reģionos, kur ražošanas organizācija ir vāji attīstīta, būtu jāatļauj papildu valsts finanšu iemaksas; tā kā dalībvalstīm, kas ir atpalikušas struktūru ziņā, šīs iemaksas būtu jākompensē no Kopienas līdzekļiem caur Kopienas atbalsta shēmu;

(14) tā kā, lai palielinātu ražotāju organizāciju un apvienību ietekmi un lai nodrošinātu vēlamo tirgus stabilitāti, dalībvalstīm to reģionos noteiktos apstākļos būtu jāatļauj attiecībā uz ražotājiem, kas nav organizāciju vai apvienību biedri, piemērot noteikumus, jo īpaši attiecībā uz ražošanu, tirdzniecību un vides aizsardzību, ko attiecīgā reģiona organizācija vai asociācija pieņēmusi saviem biedriem; tā kā, ja ir dots attiecīgs pamatojums, noteiktas izmaksas, kas rodas no noteikumu piemērošanas, būtu jāsedz attiecīgajiem ražotājiem, jo viņi gūs labumu no šo noteikumu piemērošanas;

(15) tā kā starpnozaru organizācijas, kas izveidotas pēc individuālas vai jau apvienotu organizāciju iniciatīvas, ja tās nodrošina ievērojamu augļu un dārzeņu nozares dažādu profesionālo kategoriju biedru proporciju, dod ieguldījumu, jo īpaši ņemot vērā tirgus realitātes un sekmējot komerciālu pieeju, kas uzlabos pārskatu par ražošanu, tas ir, ražošanas organizēšanu, ražojumu noformēšanu un tirdzniecību; tā kā šo organizāciju darbība var sniegt ieguldījumu Līguma 39. panta mērķu sasniegšanā, un jo īpaši šīs regulas mērķu sasniegšanā, jābūt iespējai, tiklīdz attiecīgas darbības formas ir definētas, īpaši atzīt tās organizācijas, kuras pierāda pietiekamu pārstāvību un veic praktisku darbību, lai sasniegtu iepriekšminētos mērķus; tā kā ražotāju organizāciju un to asociāciju pieņemtajiem nosacījumiem par noteikumu attiecināšanu uz citiem ražotājiem un šādas attiecināšanas izmaksu dalīšanu, ņemot vērā izvirzīto mērķu līdzību, vajadzētu attiekties arī uz starpnozaru organizācijām;

(16) tā kā, lai stabilizētu cenas, ir vēlams, lai ražotāju organizācijas būtu spējīgas iesaistīties tirgū, jo īpaši, izlemjot par noteiktu daudzumu nelaišanu tirgū atsevišķos laika periodos; tā kā šo izņemšanu nedrīkst uzskatīt par paša tirgus alternatīvo noieta tirgu; tā kā Kopienas finansējums produktu izņemšanai no tirgus tādēļ būtu jāierobežo līdz procentuāli noteiktam ražojumu daudzumam un būtu jāpiešķir mazāka Kopienas kompensācija, tomēr šim mērķim būtu jāatļauj izmantot operatīvos fondus; tā kā vienkāršības labad Kopienas kompensācijas likmei par katru produktu būtu jābūt vienotai; tā kā, lai sasniegtu salīdzināmu samazinājumu visiem produktiem, nepieciešama noteikta diferenciācija;

(17) tā kā intervence var būt efektīva tikai tad, ja no tirgus izņemtie produkti netiek atkārtoti laisti tirdzniecībā; tā kā būtu jāprecizē dažādas alternatīvas, ko ar tiem darīt, lai, kad vien iespējams, izvairītos no to iznīcināšanas;

(18) tā kā šis jaunais paņēmiens ar produktu izņemšanu no tirgus ļaus nekavējoties atcelt spēkā esošos noteikumus par sliekšņa pārsniegšanas sekām; tā kā tomēr ir saprātīgi saglabāt šo noteikumu galveno principu pārejas periodā un piešķirt Komisijai pilnvaras vajadzības gadījumā rīkoties, pamatojoties uz šo principu;

(19) tā kā ar Regulu (EK) Nr. 3290/94 [10] Padome ir pieņēmusi pielāgojumus un pārejas perioda kārtību, kas nepieciešama lauksaimniecības nozarē, lai īstenotu līgumus, kuri noslēgti daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtas kontekstā, īpaši jauno tirdzniecības kārtību ar trešām valstīm augļu un dārzeņu nozarē; tā kā šajā regulā iekļauti Regulas (EK) Nr. 3290/94 XIII pielikuma noteikumi; tā kā, ja produktus importē uz Kopienu rūpnieciskai pārstrādei, tos tomēr nepārdod uz konosamenta; tā kā ievešanas cenas pārbaudi tādējādi var veikt uz citas pamata, kas nav vienotas likmes vērtība; tā kā attiecīgie noteikumi tādējādi būtu jāpapildina;

(20) tā kā visiem ražotājiem, uz kuriem attiecas kopējās tirgus organizācijas noteikumi, tie ir jāievēro, pretējā gadījumā to ietekme būs traucēta, ar visām no tā izrietošām sekām attiecībā uz valsts resursu izmantošanu un konkurences mijiedarbību; tā kā būtu jāizveido speciāls Kopienas inspektoru korpuss šai nozarei; tā kā budžeta un korpusa efektivitātes apsvērumu dēļ tam būtu jāsastāv no Komisijas amatpersonām un no iespējamajiem citiem darbiniekiem; tā kā ir arī nepieciešams ieviest noteikumu par Kopienas sankcijām, lai nodrošinātu jauno noteikumu vienlīdzīgu piemērošanu visā Kopienā;

(21) tā kā viens no obligātiem elementiem, lai pienācīgi vadītu tirgus kopējo organizāciju, ir pilnīga tirgus pārzināšana; tā kā šim nolūkam būtu jāparedz attiecīgi pasākumi;

(22) tā kā noteiktas palīdzības piešķiršana kompromitētu vienotā tirgus darbību; tā kā tādējādi Līguma noteikumi, kas pieļauj dalībvalstu piešķirto palīdzību pārskatīt un ar kopējo tirgu nesaderīgo palīdzību aizliegt, būtu jāpaplašina, lai aptvertu nozari, uz kuru attiecas šī regula;

(23) tā kā tirgus kopējai organizācijai šajā nozarē vienlaikus jāņem vērā Līguma 39. un 110. pantā izvirzītie mērķi;

(24) tā kā, lai veicinātu šīs regulas prasības izpildīšanu, dalībvalstu un Komisijas ciešākas sadarbības nolūkā būtu jāizveido vadības komiteja;

(25) tā kā, lai atrisinātu īpaši nelabvēlīgo situāciju lazdu riekstu nozarē, būtu jāpiešķir nemainīgs atbalsts par tiem lazdu riekstiem, kas ievākti 1997./1998., 1998./1999. un 1999./2000. tirdzniecības gadā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Šī regula izveido augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju.

2. Kopējā organizācija ietver šādus produktus.

KN kods | Apraksts |

070200 | Tomāti, svaigi vai atdzesēti |

0703 | Sīpoli, šalotes, ķiploki, puravi un citi ķiploku dzimtas dārzeņi, svaigi vai atdzesēti |

0704 | Kāposti, ziedkāposti, kolrābji, virziņkāposti un citi līdzīgi ēdami Brassica sugas dārzeņi, svaigi vai atdzesēti |

0705 | Salāti (Lactuca sativa) un cigoriņi (Cichorium spp.), svaigi vai atdzesēti |

0706 | Burkāni, rāceņi, salātu bietes, plostbārdis, sakņu selerija, redīsi un līdzīgas ēdamās saknes, svaigas vai atdzesētas |

070700 | Gurķi un pipargurķīši, svaigi vai atdzesēti |

0708 | Pākšaugu dārzeņi, izlobīti vai neizlobīti, svaigi vai atdzesēti |

ex0709 | Pārējie dārzeņi, svaigi vai atdzesēti, izņemot dārzeņus, kas grupēti zem apakšpozīcijām 07096091, 07096095, 07096099, 07099031, 07099039 un 07099060 |

ex0802 | Pārējie rieksti, svaigi vai žāvēti, izlobīti vai neizlobīti, mizoti vai nemizoti, izņemot areku (vai beteļriekstus) un kolas riekstus, kas grupēti zem apakšpozīcijas 08029030 |

08030011 | Svaigi plantāni |

ex08030090 | Žāvēti plantāni |

08042010 | Vīģes, svaigas |

08043000 | Ananāsi |

080440 | Avokado |

08045000 | Guavas, mango un mangostīni |

0805 | Citrusaugļi, svaigi un žāvēti |

08061021080610290806103008061040080610500806106108061069 | Svaigas galda vīnogas |

0807 | Melones (ieskaitos arbûzus) un papaijas, svaigas |

0808 | Āboli, bumbieri un cidonijas, svaigas |

0809 | Aprikozes, ķirši, persiki (ieskaitot gludos persikus), plūmes un dzeloņplūmes, svaigas |

0810 | Citi augļi, svaigi |

0813503108135039 | Tikai maisījumi vai žāvēti rieksti pēc KN kodiem Nos 0801 un 0802 |

12121010 | Karebi |

3. Tirdzniecības gadus 2. punktā minētajiem produktiem vajadzības gadījumā nosaka saskaņā ar 46. pantā noteikto kārtību.

I SADAĻA

Produktu klasifikācija

2. pants

1. Produktus, kas patērētājiem jāpiegādā svaigā veidā, var klasificēt pēc atsauces uz standartu kopumu.

2. Standartus svaigiem augļiem un dārzeņiem, kas minēti I pielikumā, pieņem 46. pantā noteiktajā kārtībā, lai ieviestu tirgu kopējo organizāciju. Šajā sakarā ņem vērā ANO/EEK standartus par ātri bojājošos produktu standartizāciju un kvalitāti, ko ieteikusi Eiropas ekonomikas komisijas darba grupa.

Līdz jaunu standartu pieņemšanai joprojām ir spēkā standarti, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1035/72 2. pantu.

3. Komisija, rīkojoties saskaņā ar 46. pantā noteikto kārtību, I pielikuma sarakstu var papildināt ar citiem produktiem.

3. pants

1. Pieņemtajiem kvalitātes standartiem atbilstošo produktu īpašnieks nedrīkst šos produktus izrādīt vai piedāvāt pārdošanai, vai piegādāt, vai tirgot tos Kopienā citādi, kā atbilstoši šiem standartiem. Īpašnieks ir atbildīgs par šīs atbilstības ievērošanu.

Tomēr dalībvalstis var atbrīvot no prasības par atbilstību kvalitātes standartiem vai no dažiem to nosacījumiem šādus produktus:

a) ko audzētājs vairumtirdzniecības tirgos izvietojis pārdošanai vai piedāvājis pārdošanai, pārdevis, piegādājis vai tirgojis citādā veidā, īpaši ražotāju tirgos, kas atrodas ražošanas apgabalā;

b) kas pārvesti no šiem vairumtirdzniecības tirgiem uz sagatavošanas un saiņošanas punktiem un glabātuvēm, kas atrodas tajā pašā ražošanas apgabalā.

Kad piemēro otro daļu, attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju un ziņo par veiktajiem pasākumiem.

2. Turpmāk minētajiem produktiem nav jāatbilst kvalitātes standartiem dotajā ražošanas apgabalā:

a) produktiem, ko audzētājs pārdevis vai piegādājis sagatavošanas un iepakošanas punktiem vai glabātuvēm vai kas no viņa īpašuma pārvesti uz šīm vietām;

b) produktiem, kas pārvesti no glabātuvēm uz sagatavošanas un iepakošanas vietām.

3. Turpmāk minētajiem produktiem nav jāatbilst kvalitātes standartiem:

a) produktiem, kas pārvesti uz pārstrādes rūpnīcām, ja vien rūpnieciskajai pārstrādei paredzēto produktu minimālie kvalitātes kritēriji ir noteikti saskaņā ar 46. pantā noteikto kārtību;

b) produktiem, ko ražotājs pārvietojis uz savu īpašumu patērētāju personīgai lietošanai;

c) pēc Komisijas lēmuma, kas pieņemts pēc dalībvalsts lūguma, izmantojot 46. pantā minēto kārtību, noteikta reģiona produktiem, ko šajā reģionā pārdod mazumtirdzniecībā vietējam patēriņam.

4. Jāiesniedz pierādījumi, ka 2. punktā un 3. punkta a) apakšpunktā minētie produkti atbilst izvirzītajām prasībām, īpaši attiecībā uz to paredzamo izmantošanu.

4. pants

Kad galēja produktu trūkuma vai pārmērīga piedāvājuma dēļ kvalitātes standartiem atbilstošu produktu piedāvājums ir nepietiekams, lai apmierinātu patērētāju pieprasījumu, vai ievērojami to pārsniedz, saskaņā ar Kopienas starptautiskajām saistībām un 46. pantā noteikto kārtību tiek veikti pasākumi, kuriem ierobežotu laiku ir izņēmuma statuss.

5. pants

1. Sīkākām ziņām, ko prasa kvalitātes standarti, jābūt skaidri norādītām redzamā vietā uz iepakojuma vienas puses vai arī neizdzēšami uzdrukātām tieši uz iepakojuma vai uz etiķetes, kas ir iepakojuma neatņemama sastāvdaļa, vai ir tam cieši piestiprināta.

2. Precēm, kuras pārvadā neiepakotas un iekrauj tieši transporta līdzeklī, 1. punktā minētās ziņas norāda preču pavadzīmē vai paziņojumā, kas novietots redzamā vietā transporta līdzeklī.

6. pants

Mazumtirdzniecības posmā, kad produktus iepako, vajadzīgās sīkākās ziņas ir salasāmas un skaidri saredzamas.

Fasētiem produktiem Direktīvas 79/112/EEK [11] nozīmē papildus informācijai, ko paredz vienotie kvalitātes standarti, norāda tīrsvaru. Tomēr uz produktiem, ko parasti pārdod pēc skaita, neattiecas prasība norādīt tīrsvaru, ja produktu skaits ir skaidri redzams un tos no ārpuses var viegli saskaitīt vai, ja tas nav iespējams, to skaits ir norādīts uz etiķetes.

Produkti var būt neiepakoti, paredzot, ka mazumtirgotājs kopā ar pārdošanai piedāvātajām precēm izliek kartiņu ar saredzamām un skaidri salasāmām sīkākām ziņām, kas noteiktas kvalitātes standartos attiecībā uz:

- šķirni,

- produkta izcelsmi,

- šķiru.

7. pants

Lai noteiktu, vai produkti, uz ko attiecas kvalitātes standarti, atbilst 3. līdz 6. panta noteikumiem, katras dalībvalsts izraudzītas iestādes veic pārbaudes saskaņā ar VI sadaļu, ņemot paraugus katrā tirdzniecības posmā un transportēšanas laikā.

Ieteicams šī pārbaudes veikt pirms produktu nosūtīšanas no ražošanas zonas, kad tos iesaiņo vai iekrauj.

Dalībvalstis paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai to iestāžu nosaukumus, kuras tās izraudzījušās pārbaužu veikšanai.

8. pants

1. Produktu, uz ko attiecas kvalitātes standarti, importēšana no trešām valstīm ir pieņemama tikai tad, ja tie atbilst kvalitātes standartiem vai tiem līdzvērtīgiem standartiem.

2. Regulas 3. līdz 7. pants attiecas uz produktiem, kas importēti Kopienā pēc importa formalitāšu nokārtošanas saskaņā ar pašreizējiem Kopienas noteikumiem.

9. pants

1. Kvalitātes standartu aptverto produktu eksportēšana uz trešām valstīm ir pieņemama tikai tad, ja tie atbilst šiem standartiem.

Tomēr izņēmuma statusu var piešķirt 45. pantā noteiktajā kārtībā, lai apmierinātu paredzamā tirgus prasības.

2. Produkti eksportam uz trešām valstīm ir pakļauti pārbaudei par atbilstību kvalitātes standartiem, pirms tos izved no Kopienas muitas zonas.

10. pants

Pasākumus šīs sadaļas nosacījumu vienādai piemērošanai pieņem 46. pantā noteiktajā kārtībā.

Produktiem, ko paredzēts importēt Kopienā, šādi pasākumi var būt eksportējošās trešās valsts oficiālo inspekcijas iestāžu apstiprinājums.

II SADAĻA

Ražotāju organizācijas

11. pants

1. Šajā regulā "ražotāju organizācija" ir jebkura juridiska persona,

a) kas izveidota pēc šeit turpmāk minēto 1. panta 2. punktā uzskaitīto produktu kategoriju ražotāju iniciatīvas:

i) augļu un dārzeņu;

ii) augļu;

iii) dārzeņu;

iv) pārstrādes produktu;

v) citrusaugļu;

vi) riekstu;

vii) sēņu;

b) kuras mērķi ir šādi:

1) nodrošināt ražošanas plānošanu un pielāgošanu pieprasījumam, īpaši attiecībā uz kvalitāti un kvantitāti;

2) veicināt piedāvājuma koncentrēšanu un organizācijas biedru saražoto produktu ielaišanu tirgū;

3) samazināt ražošanas izmaksas un stabilizēt ražotāju cenas;

4) veicināt audzēšanas prakses, ražošanas paņēmienu un videi draudzīgu ražošanas atkritumu pārstrādes pieredzes izmantošanu, īpaši, lai aizsargātu ūdens kvalitāti, augsni un ainavu un saglabātu un/vai veicinātu bioloģisko daudzveidību;

c) kuras statūti pieprasa tās biedriem veikt sekojošo:

1) piemērot noteikumus, ko pieņēmusi ražotāju organizācija attiecībā uz ražošanas pārskatiem, pašu ražošanu, tirdzniecību un vides aizsardzību;

2) būt tikai vienas a) apakšpunktā minētās ražotāju organizācijas biedram attiecībā uz a) apakšpunktā uzskaitīto produktu kategoriju ražošanu dotajā saimniecībā;

3) visu attiecīgo produkciju pārdot ar ražotāju organizācijas starpniecību.

Tomēr, ja ražotāju organizācija piekrīt, un atbilstoši tās noteikumiem, ražotāju organizācijas biedri var

- pārdot ne vairāk kā 25 % no savas produkcijas, ja viņi ir a) apakšpunkta i) punktā minēto augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju biedri, un ne vairāk kā 20 % no savas produkcijas, ja viņi ir cita veida ražotāju organizāciju biedri, tieši savās saimniecībās patērētāju personīgajām vajadzībām, un turklāt

- paši vai ar kādas citas ražotāju organizācijas, ko izraudzījusi pašu organizācija, starpniecību pārdot produkcijas daudzumu, kas ir maznozīmīgs, salīdzinot ar viņu organizāciju pārdodamajiem apjomiem,

- ar citas ražotāju organizācijas, ko nozīmējusi pašu organizācija, starpniecību pārdot produktus, uz kuriem to īpašību dēļ parasti neattiecas attiecīgās organizācijas komerciālā darbība,

- saskaņā ar 46. pantā noteikto kārtību būt tiesīgiem par noteiktiem produktiem izņēmuma kārtībā noslēgt tiešus līgumus ar pārstrādes uzņēmumiem, pakāpeniski tos samazinot pārejas periodā līdz 1999. gada 31. decembrim;

4) sniegt ražotāju organizācijai informāciju, ko tā pieprasījusi statistikas vajadzībām, īpaši par audzēšanas platībām, novāktās ražas daudzumu, ienākumiem un tiešo tirdzniecību;

5) veikt statūtos paredzētās iemaksas, lai izveidotu un papildinātu 15. pantā paredzēto operatīvo fondu;

d) kuras statūti paredz:

1) to noteikumu noteikšanas, pieņemšanas un grozīšanas kārtību, kas minēta c) apakšpunkta 1) punktā;

2) organizācijas biedru aplikšanu ar iemaksām, kas nepieciešamas ražotāju organizācijas finansēšanai;

3) noteikumus, kas dod tiesības ražotāju organizācijas biedriem demokrātiski pārbaudīt savu organizāciju un tās lēmumus;

4) sankcijas par statūtos noteikto pienākumu pārkāpšanu, īpaši par iemaksu neveikšanu vai ražotāju organizācijas noteikumu neievērošanu;

5) noteikumus jaunu biedru uzņemšanai, īpaši minimālo dalības laiku, un

6) grāmatvedības un budžeta noteikumus, kas nepieciešami organizācijas darbībai;

e) ko atzinusi attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar 2. punktu.

2. Dalībvalstis šīs regulas vajadzībām par ražotāju organizācijām atzīst visas ražotāju grupas, kas piesakās uz šādu atzīšanu, ar nosacījumu, ka:

a) tās atbilst 1. punkta prasībām un iesniedz attiecīgus pierādījumus, ieskaitot pierādījumu, ka tām ir minimālais biedru skaits un tās aptver minimālo pārdodamās produkcijas apjomu, kas noteikta saskaņā ar 45. pantā noteikto kārtību;

b) ir pietiekami daudz pierādījumu, ka tās var pienācīgi veikt savu darbību laika un efektivitātes ziņā;

c) tās efektīvi nodrošina savus biedrus ar tehnisku palīdzību, izmantojot videi draudzīgu audzēšanas pieredzi;

d) tās efektīvi apgādā savas organizācijas biedrus ar tehniskiem līdzekļiem to produkcijas glabāšanai, saiņošanai un tirdzniecībai un nodrošina pienācīgu viņu darbības komerciālo un budžeta vadību.

3. Šīs regulas vajadzībām dalībvalstis var atzīt par ražotāju organizācijām arī citas ražotāju organizācijas, ne tās, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā, kas pastāvējušas pirms šīs regulas stāšanās spēkā un kas atzītas saskaņā ar Regulu Nr. 1035/72, pirms šīs regulas piemērošanas datuma.

Kad saskaņā ar iepriekšējo daļu dalībvalstis atzīst šīs ražotāju organizācijas, piemēro 1. punktā, izņemot 1. punkta a) apakšpunktu un, ja nepieciešams, 1. punkta c) apakšpunkta 2) daļu un 2. punktā minētās prasības.

12. pants

1. Dalībvalstis:

a) izlemj par ražotāju organizācijas atzīšanu trīs mēnešu laikā pēc pieteikuma un visu apstiprinošo dokumentu iesniegšanas;

b) regulāri veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka ražotāju organizācijas atbilst atzīšanas noteikumiem un nosacījumiem, neatbilstības gadījumā šādām organizācijām uzliek sodus un, ja nepieciešams, lemj par atzīšanas atsaukšanu;

c) divu mēnešu laikā paziņo Komisijai par katru lēmumu piešķirt, atteikt vai atsaukt atzīšanu.

2. Noteikumus un nosacījumus, ar kuriem saskaņā un to, cik bieži dalībvalstis ziņo Komisijai par ražotāju organizāciju darbību, nosaka 46. pantā noteiktajā kārtībā.

Komisija pārbauda atbilstību 11. pantam un šā panta 1. punkta b) apakšpunktam, veicot pārbaudes saskaņā ar VI sadaļu, un, ņemot vērā šo pārbaužu rezultātus, ja ir nepieciešams, var griezties pie dalībvalstīm, lai atsauktu atzīšanu.

13. pants

1. Ražotāju organizācijas, kas atzītas saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1035/72 pirms šīs regulas stāšanās spēkā un kas nevar pretendēt uz atzīšanu saskaņā ar šīs regulas 11. pantu, bez pārejas perioda var turpināt darbību saskaņā ar IV sadaļas nosacījumiem divu gadu garumā pēc tā stāšanās spēkā, paredzot, ka tās joprojām atbilst Regulas (EEK) Nr. 1035/72 jau minētā panta prasībām.

2. Šā panta 1. punktā minētos divus gadus var pagarināt līdz pieciem gadiem, paredzot, ka attiecīgā ražotāju organizācija:

a) līdz noteiktam datumam pirms 1. punktā minētā divu gadu perioda beigām attiecīgajai dalībvalstij iesniedz rīcības plānu ar mērķi tikt atzītai saskaņā ar 11. panta 2. punktu, kurš dalībvalstij vai nu jāpieņem, vai jānoraida;

b) uzrādot rīcības plānu, var pierādīt, ka ir izveidojusi 15. pantā minēto operatīvo fondu;

c) apņemas, riskējot saņemt dalībvalstu noteiktās sankcijas, pabeigt rīcības plāna īstenošanu pirms piecu gadu termiņa beigām.

3. Ražotāju organizācijas, kas vairs neatbilst 2. punktā izteiktajām prasībām, lai kāds būtu iemesls un lai kad tas notiktu, zaudē savu statusu saskaņā ar 12. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumiem.

Tomēr pirmo daļu piemēro, neskarot tās individuālās tiesības, ko ražotāju organizācija var būt ieguvusi saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1035/72.

14. pants

1. Jaunām ražotāju organizācijām vai tām, kas nav atzītas saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1035/72 pirms šīs regulas stāšanās spēkā, var atļaut pārejas periodu ne ilgāku par pieciem gadiem, kura laikā nepieciešams sasniegt atbilstību 11. panta nosacījumiem par organizācijas atzīšanu.

Lai pieteiktos, tās iesniedz attiecīgajai dalībvalstij daudzpakāpju atzīšanas plānu, ar kura pieņemšanu sākas pirmajā daļā minētā piecu gadu perioda sākums un kas nozīmē iepriekšēju atzīšanu.

2. Četru gadu laikā pēc iepriekšējās atzīšanas datuma dalībvalstis var 1. punktā minētajām ražotāju organizācijām piešķirt:

a) palīdzību to veidošanās veicināšanai un administratīvās darbības atbalstīšanai;

b) palīdzību, tiešu vai caur kredīta iestādēm, īpašu aizdevumu veidā, lai segtu daļu no investīcijām, kas nepieciešamas atzīšanas iegūšanai un kas noteiktas 1. punkta otrās daļas atzīšanas plānā.

3. Šā panta 2. punktā minēto palīdzību sniedz Kopiena saskaņā ar 51. panta 2. un 3. apakšpunktu.

4. Pirms iepriekšējas atzīšanas piešķiršanas dalībvalstis informē Komisiju par saviem nolūkiem un no tiem izrietošajiem finanšu jautājumiem.

5. Ražotāju organizācijas atzīšanas plāna iesniegšana dalībvalstij nozīmē organizācijas apņemšanos pakļauties valsts un Kopienas pārbaudēm saskaņā ar VI sadaļu, jo īpaši attiecībā uz valsts līdzekļu pienācīgu pārvaldīšanu.

6. Dalībvalstis uzliek sodus, ko piemēro ražotāju organizācijām, kuras nepilda savas saistības.

7. Detalizēti noteikumi pieteikumu iesniegšanai, kas pieņemti saskaņā ar 48. pantu šā panta ieviešanai, ietver nosacījumus, kas nodrošina, ka Portugāles ražotāju organizācijām sniegtā palīdzība, ja to izsaka procentuāli pēc ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtības, nav mazāka kā tā, kas noteikta pēc Regulas (EEK) Nr. 746/93 [12].

15. pants

1. Kopiena saskaņā ar šā panta noteikumiem sniedz finansiālu palīdzību ražotāju organizācijām, kas izveido operatīvo fondu.

Šo fondu uztur ar finanšu iemaksām, ko iekasē no ražotāju organizācijas biedriem pēc faktiski pārdoto augļu un dārzeņu daudzuma vai vērtības, un ar pirmajā daļā minēto finansiālo palīdzību.

2. Operatīvos fondus, kā tas norādīts 1. punktā, izmanto, lai:

a) finansētu no tirgus izņemto produkciju saskaņā ar 3. punkta nosacījumiem;

b) finansētu darbības programmu, kas iesniegta kompetentām valsts iestādēm un ko tās apstiprinājušas saskaņā ar 16. panta 1. punktu.

Šādus fondus var pilnībā vai daļēji izmantot arī, lai finansētu rīcības plānu, ko iesniegusi ražotāju organizācija, kā noteikts 13. pantā.

3. Operatīvo fondu izmantošana no tirgus izņemtās produkcijas un/vai citrusaugļu pārstrādāšanas finansēšanai ir pieļaujama tikai tad, ja darbības programmu atzinusi kompetenta valsts iestāde. Finansēšana notiek vienā no šādiem veidiem:

a) izņemšanas kompensācija produktiem, kas nav minēti II pielikumā un kas atbilst spēkā esošajiem standartiem, ja šādi standarti noteikti saskaņā ar 2. pantu;

b) kā pielikums Kopienas piešķirtajai izņemšanas kompensācijai.

Dalībvalstis var noteikt kompensācijas vai pielikuma maksimālo lielumu, bet šādi noteikta pielikuma lielums, pieskaitot Kopienas piešķirtās izņemšanas kompensācijas lielumu, nedrīkst pārsniegt no tirgus izņemtas produkcijas cenu, kas piemērojamas 1995./1996. tirdzniecības gadam saskaņā ar Regulas (EEK) Nr.1035/72 16. panta 3. punkta a) apakšpunktu, 16. panta a) apakšpunktu, 16. panta b) apakšpunktu un 18. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, maksimālo lielumu.

Operatīvā fonda proporcija, ko var izmantot no tirgus izņemtās produkcijas finansēšanai, nedrīkst pārsniegt 60 % pirmajā gadā, 55 % otrajā gadā, 50 % trešajā gadā, 45 % ceturtajā gadā, 40 % piektajā gadā un 30 % sestajā gadā un turpmākajos, sākot no dienas, kad kompetentas valsts iestādes apstiprina pirmo darbības programmu, ko iesniegusi ražotāju organizācija un ko tās atzinušas.

Ierobežojumus, kas noteikti 22. panta 3., 4. un 5. punktā, attiecina uz šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajiem no tirgus izņemtajiem produktiem.

4. Kā norādīts 2. punkta b) apakšpunktā, darbības programmas:

a) ietver vairākus no 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem mērķiem un citus, ieskaitot produktu kvalitātes uzlabošanu, produktu komercvērtības palielināšanu, uz patērētājiem mērķētu produktu reklamēšanu, bioloģiski ražotu produktu līniju radīšanu, integrētās ražošanas vai citu ražošanas metožu reklamēšanu, ņemot vērā vidi un no tirgus izņemamo produktu samazināšanu;

b) ietver ražotāju organizācijas biedru rīcību, lai attīstītu videi draudzīgu tehnisku paņēmienu izmantošanu attiecībā uz audzēšanas praksi un atkritumvielu apsaimniekošanu.

"Videi draudzīgi tehniski paņēmieni" nozīmē tos paņēmienus, kas palīdz sasniegt Regulas (EEK) Nr. 2078/92 [13] 1. panta a), b) un c) apakšpunkta mērķus;

c) nosaka finanšu noteikumus tehniskajiem un cilvēku resursiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību augu veselības standartiem un noteikumiem, kā arī maksimāli pieļaujamajam atlieku daudzumam.

5. Šā panta 1. punktā minētā finansiālā palīdzība ir vienāda ar minētajā punktā norādītajiem faktiskajiem izdevumiem, kas saskaņā ar 2. punktu ierobežotas līdz 50 %.

Procentuālā attiecība ir 60 %, ja darbības programmu vai tās daļu iesniedz:

a) vai nu vairākas Kopienas ražotāju organizācijas, kas darbojas dažādās dalībvalstīs starpvalstu projektos, izņemot 2. punkta a) apakšpunktā minētās darbības;

b) vai viena vai vairākas ražotāju organizācijas, kuras iekļaujas projektos, kas darbojas uz starpnozaru bāzes.

Tomēr finansiālā palīdzība nav lielāka par 4 % no katras ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtības, paredzot, ka kopīgais finansiālās palīdzības apjoms ir mazāks par 2 % no visu ražotāju organizāciju kopīgā apgrozījuma. Lai nodrošinātu, ka šis limits tiek ievērots, 2 % tiek izmaksāti avansā, bet pārējo palīdzības apjomu piešķir, kad kļūst zināms kopīgais palīdzības pieprasījumu apjoms. Sākot ar 1999. gadu, 4 % tiek paaugstināti līdz 4,5 %, bet kopīgais apgrozījums — no 2 % līdz 2,5 %.

6. Kopienas reģionos, kur ražotāju organizāciju ir maz, dalībvalstis ir tiesīgas, pēc pienācīgi pamatota lūguma, sniegt ražotāju organizācijām valsts finansiālo palīdzību, kas vienāda ar pusi no ražotāju finanšu iemaksām. Šī palīdzība ir papildus operatīvajam fondam.

Tādām dalībvalstīm, kurās mazāk par 15 % no augļu un dārzeņu produkcijas pārdod caur ražotāju organizācijām un kuru augļu un dārzeņu produkcija sastāda vismaz 15 % no kopējiem lauksaimniecības ražojumiem, pirmajā daļā minēto palīdzību atmaksā Kopiena pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma caur Kopienas atbalsta shēmu.

16. pants

1. Šīs regulas 15. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās darbības programmas iesniedz kompetentajām valsts iestādēm, kas tās apstiprina vai noraida, vai pieprasa to pārstrādāšanu saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

Dalībvalstis izveido valsts sistēmu vispārīgu nosacījumu izveidošanai attiecībā uz 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem. Tās iesniedz savu ieteikto sistēmu Komisijai, kas var pieprasīt to pārstrādāt trīs mēnešu laikā, ja uzskata, ka piedāvājums neveicina Līguma 130.r pantā izvirzītos mērķus un Kopienas politikas un rīcības programmā attiecībā uz vidi un pastāvēt spējīgas attīstības sasniegšanu.

2. Vēlākais līdz katra gada beigām ražotāju organizācijas ziņo dalībvalstij par paredzamo operatīvā fonda apjomu nākošajam gadam un ziņojumā min atbilstošus iemeslus, pamatojoties uz darbības programmas aprēķiniem, izdevumiem kārtējā gadā un, ja iespējams, par iepriekšējiem gadiem, un, ja nepieciešams, paredzamo produkcijas apjomu nākošajā gadā. Dalībvalsts līdz nākošā gada 1. janvārim ziņo ražotāju organizācijai par paredzamo finansiālās palīdzības apjomu saskaņā ar 15. panta 5. punktā noteiktajiem limitiem.

Finansiālās palīdzības maksājumus veic, pamatojoties uz izdevumiem, kas paredzēti projektiem saskaņā ar darbības programmu. Var veikt avansa maksājumus attiecībā uz tiem pašiem projektiem, kas pakļauti garantijas vai drošības noteikumam.

Katra gada sākumā un vēlākais līdz 31. janvārim ražotāju organizācija ziņo dalībvalstij par galīgo iepriekšējā gada izdevumu apjomu, iesniedzot nepieciešamos papildu dokumentus, lai tā varētu saņemt Kopienas finansiālās palīdzības atlikumu.

3. Ražotāju organizāciju apvienība, ko atzinusi dalībvalsts, var aizstāt savus biedrus, lai pārvaldītu viņu operatīvos fondus 15. panta 1. punkta nozīmē un lai izveidotu, ieviestu un iesniegtu darbības programmas, kā minēts 15. panta 2. punkta b) apakšpunktā. Šādos gadījumos asociācija saņem finansiālo palīdzību un izdara paziņojumu, kā noteikts šā panta 2. punktā.

4. Darbības programmām un to finansēšanai, ko realizē ražotāji un ražotāju organizācijas, no vienas puses, un Kopienas fondi, no otras puses, minimālais ilgums ir trīs gadi un maksimālais ilgums — pieci gadi.

5. Ražotāju organizācijas vai, ja izmanto 3. punktā norādīto iespēju, ražotāju organizāciju asociācijas dalībvalstij iesniegtā darbības programma ietver organizācijas vai asociācijas apņemšanos pakļauties valsts un kopienas pārbaudēm saskaņā ar VI sadaļu, īpaši attiecībā uz valsts resursu pienācīgu izmantošanu.

17. pants

Ja tirgus kopējās organizācijas vispārīgie instrumenti izrādās neadekvāti vai nepiemēroti attiecībā uz 1. panta 2. punktā minētajiem produktiem, kuriem ir nozīmīga loma vietējā vai reģionālajā ekonomikā vai ekoloģijā un kurus ilgstoši ir grūti realizēt Kopienas tirgū spēcīgas starptautiskas konkurences dēļ, saskaņā ar 46. pantā noteikto kārtību var veikt pasākumus šo produktu konkurētspējas uzlabošanai un to reklamēšanai.

18. pants

1. Gadījumos, kad ražotāju organizāciju vai ražotāju organizāciju asociāciju, kas pieņēmušas tos pašus noteikumus un kas darbojas noteiktā ekonomiskajā zonā, attiecībā uz kādu noteiktu produktu uzskata par produkcijas un ražotāju pārstāvi šajā zonā, attiecīgā dalībvalsts pēc organizācijas vai asociācijas lūguma tiem šīs zonas ražotājiem, kas nepieder pie kādas iepriekš minētās organizācijas, var padarīt saistošus šādus noteikumus:

a) šīs regulas 11. panta 1. punkta c) apakšpunkta 1. punkta noteikumus;

b) noteikumus, ko pieņēmusi organizācija vai asociācija attiecībā produkciju, kas izņemta no tirgus;

ar nosacījumu, ka šie noteikumi:

- ir spēkā vismaz vienu tirdzniecības gadu,

- ir iekļauti III pielikuma izsmeļošajā sarakstā,

- ir saistoši ne vairāk kā trīs tirdzniecības gadus.

2. Šajā pantā "ekonomiskā zona" nozīmē ģeogrāfisku zonu, kas sastāv no blakus esošajiem vai tuvējiem ražošanas apgabaliem, kuros ražošanas un tirdzniecības apstākļi ir vienādi.

3. Ražotāju organizācija vai organizāciju apvienība tiek uzskatīta par reprezentatīvu 1. punkta nozīmē, ja tās biedri veido vismaz divas trešdaļas tās ekonomiskās zonas ražotāju, kurā tā darbojas, un aptver vismaz divas trešdaļas šīs zonas produkcijas.

4. Noteikumi, kas ir saistoši visiem ražotājiem noteiktā ekonomiskajā zonā:

a) nedrīkst radīt kaitējumu citiem ražotājiem dalībvalstī vai Kopienā;

b) nepiemēro, ja vien šie noteikumi īpaši neattiecas uz tiem, pārstrādes produktiem saskaņā ar līgumu, kas parakstīts pirms tirdzniecības gada sākuma, izņemot noteikumus par produkcijas pārskatu, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā;

c) nedrīkst būt pretrunā spēkā esošajiem noteikumiem Kopienā un attiecīgajā valstī.

5. Dalībvalstis nekavējoties ziņo Komisijai par noteikumiem, kurus tās padarījušas saistošus visiem ražotājiem noteiktā ekonomiskajā zonā. Šos noteikumus publicē Oficiālā Vēstneša C sērijā.

Komisija nolemj, ka dalībvalstij jāatceļ noteikumu attiecināšana, ko tā pieņēmusi:

a) ja tā uzskata, ka šī attiecināšana uz pārējiem ražotājiem nepieļauj konkurenci iekšējā tirgus nozīmīgā daļā vai apdraud brīvo tirdzniecību, vai ja ir apdraudēti Līguma 39. panta mērķi;

b) ja tā uzskata, ka Līguma 85. panta 1. punkts attiecas uz nolīgumu, lēmumu vai saskaņotu darbību, ko tā nolēmusi attiecināt uz pārējiem ražotājiem. Komisijas lēmums attiecībā uz šo nolīgumu, lēmumu vai saskaņotu darbību tiek piemērots tikai no dienas, kad tas konstatēts;

c) ja, izdarījusi VI sadaļā minētās pārbaudes, tā uzskata, ka nav atbilstības šim pantam.

6. Kad piemēro 1. punktu, attiecīgā dalībvalsts, izpētot iesniegtos pierādījumus, var izlemt, ka ražotāji, kas nav biedri, ir tiesīgi saņemt no organizācijas vai attiecīgi no asociācijas daļu no finansiālajām iemaksām, ko maksājuši ražotāji, kas ir biedri, ja tās tiek izmantotas, lai segtu:

a) administratīvās izmaksas, kas rodas no 1. punkta noteikumu piemērošanas;

b) zinātnisko pētījumu izmaksas, izmaksas par tirgus izpēti un tirdzniecības reklāmu, ko veic organizācija vai asociācija, un no kā labumu gūst visi šīs zonas ražotāji.

7. Dalībvalstis Komisijai iesniedz sarakstu ar ekonomiskajām zonām, kā noteikts 2. punktā. Mēneša laikā pēc paziņošanas Komisija vai nu apstiprina sarakstu vai, pēc apspriedes ar attiecīgo dalībvalsti, izlemj par grozījumiem, kas dalībvalstij jāveic. Apstiprināto sarakstu publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstneša C sērijā.

III SADAĻA

Starpnozaru organizācijas un līgumi

19. pants

1. Šajā regulā "atzītas starpnozaru organizācijas", turpmāk dēvētas par "starpnozaru organizācijām", ir juridiskas personas, kas:

a) sastāv no pārstāvjiem, kuri veic ekonomiskas darbības, kas saistītas ar 1. panta 2. punktā uzskaitīto produktu ražošanu un/vai tirdzniecību un/vai pārstrādi;

b) ir izveidotas pēc visu vai dažu to organizāciju vai apvienību iniciatīvas, kas tajās sastāv;

c) veic dažus no turpmāk minētajiem pasākumiem vienā vai vairākos Kopienas reģionos, ņemot vērā patērētāju intereses:

- uzlabo zināšanas un ražošanas un tirgus caurskatāmību,

- palīdz labāk koordinēt veidu, kā augļi un dārzeņi tiek laisti tirgū, īpaši ar analīzi un tirgus izpēti,

- izstrādā standarta līgumu formas atbilstoši Kopienas noteikumiem,

- pilnīgāk izmanto saražoto augļu un dārzeņu potenciālu,

- sniedz informāciju un veic izpēti, kas nepieciešama produkcijas tuvināšanai produktiem, kas vairāk atbilst tirgus prasībām, patērētāju gaumei un vēlmēm, īpaši attiecībā uz produktu kvalitāti un vides aizsardzību,

- meklē veidus, kā ierobežot augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un nodrošināt produktu kvalitāti un zemes un ūdens saglabāšanu,

- izstrādā metodes un instrumentus produktu kvalitātes uzlabošanai,

- izmanto un aizsargā bioloģiskās lauksaimniecības potenciālu, kā arī aizsargā izcelsmes norādes, kvalitātes uzlīmes un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes,

- veicina integrētu ražošanu vai citas videi draudzīgas ražošanas metodes,

- izstrādā noteikumus attiecībā uz III pielikuma ražošanas un tirdzniecības noteikumiem, kas ir stingrāki par Kopienas vai attiecīgās valsts noteikumiem;

d) kuras atzinusi attiecīgā dalībvalsts saskaņā 2. punkta noteikumiem.

2. Ja to pieļauj dalībvalsts struktūra, dalībvalstis par starpnozaru organizācijām šīs regulas nozīmē var atzīt visas organizācijas, kas izveidotas to teritorijā un kuras iesniedz attiecīgu pieteikumu, ar noteikumu, ka:

a) tās darbojas vienā vai vairākos šīs teritorijas reğionos;

b) tās pārstāv ievērojamu daļu no augļu un dārzeņu ražošanas un/vai tirdzniecības, un/vai pārstrādes un no augļiem un dārzeņiem pārstrādāto produktu daļu attiecīgajā reğionā vai apgabalos, un, ja iesaistīts ir vairāk nekā viens apgabals, tās var uzrādīt minimālo pārstāvniecības līmeni katrā apgabalā katrai nozarei, ko tās apvieno;

c) tās veic vairākus 1. punkta c) apakšpunktā minētos pasākumus;

d) tās pašas nenodarbojas ar augļu un dārzeņu vai no augļiem un dārzeņiem pārstrādāto produktu ražošanu vai pārstrādi, vai tirdzniecību;

e) tās neveic nevienu no 20. panta 3. punktā minētajām darbībām.

3. Pirms atzīšanas piešķiršanas dalībvalstis ziņo Komisijai par starpnozaru organizācijām, kas pieteikušās, lai saņemtu atzīšanu, iesniedzot visu attiecīgo informāciju par to pārstāvniecību un to dažādajām aktivitātēm, kopā ar visu pārējo informāciju, kas nepieciešama novērtējumam.

Komisija var iebilst pret atzīšanu divu mēnešu laikā pēc paziņošanas.

4. Dalībvalstis:

a) lemj, vai piešķirt atzīšanu trīs mēnešu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas ar visiem atbilstošajiem apstiprinošiem dokumentiem;

b) regulāri veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka starpnozaru organizācijas atbilst atzīšanas noteikumiem un prasībām, uzliek sodus, kas piemērojami šādām organizācijām, ja tās neatbilst un, ja nepieciešams, nolemj atcelt atzīšanu;

c) atsauc atzīšanu, ja:

i) vairs netiek izpildīti šajā regulā paredzētie nosacījumi;

ii) starpnozaru organizācija ir pretrunā vienam vai vairākiem 20. panta 3. punkta aizliegumiem, neierobežojot citus sodus, kas tai uzlikti saskaņā ar attiecīgās valsts likumu;

iii) starpnozaru organizācija nepilda 20. panta 2. punktā minētās paziņošanas saistības;

d) ziņo Komisijai divu mēnešu laikā par katru lēmumu piešķirt, atteikt vai atsaukt atzīšanu.

5. Nosacījumus, ar kādiem un to, cik bieži dalībvalstis ziņo Komisijai par starpnozaru organizāciju darbību, izstrādā saskaņā ar 46. pantā noteikto kārtību.

Komisija pārbauda, vai ir atbilstība 2. punktam un 4. punkta b) apakšpunktam, veicot pārbaudes saskaņā ar VI sadaļu, un var pēc šīm pārbaudēm lūgt dalībvalsti atzīšanu atsaukt.

6. Atzīšana nozīmē tiesības veikt pasākumus, kas uzskaitīti 1. punkta c) apakšpunktā, saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem.

7. Komisija Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā publicē atzīto starpnozaru organizāciju sarakstu, norādot ekonomisko sfēru vai to darbības zonu un darbību, ko tās veic 21. panta nozīmē. Publicē arī paziņojumus par atzīšanas atsaukšanu.

20. pants

1. Neatkarīgi no Regulas Nr. 26 [14] 1. panta, Līguma 85. panta 1. punkts neattiecas uz atzītu starpnozaru organizāciju nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotām darbībām, kas paredzētas 19. panta 1. punkta c) apakšpunkta pasākumu ieviešanai.

2. Šā panta 1. punktu piemēro tikai ar noteikumu, ka:

- par nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotām darbībām ir ziņots Komisijai un ka

- divu mēnešu laikā pēc visas nepieciešamās sīkākās informācijas saņemšanas Komisija nav atzinusi, ka nolīgumi, lēmumi vai saskaņotas darbības nav saderīgas ar Kopienas noteikumiem.

Nolīgumus, lēmumus un saskaņotas darbības nevar ieviest, kamēr nav pagājis otrajā ievilkumā norādītais laiks.

3. Nolīgumi, lēmumi un saskaņotas darbības, kas:

- var novest pie tirgu jebkāda veida sadalīšanās Kopienā,

- var iespaidot tirgus organizācijas stabilu pastāvēšanu,

- var radīt konkurences traucējumus, kas nav vajadzīgi kopējās lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanai, ievērojot starpnozaru organizācijas pasākumus,

- ietver cenu fiksēšanu, neierobežojot starpnozaru organizāciju veiktos pasākumus Kopienas noteikumu īpašu nosacījumu piemērošanai,

- var radīt diskrimināciju vai likvidēt konkurenci attiecībā uz ievērojamu daudzumu aplūkojamo produktu, jebkurā gadījumā tiek pasludināti kā esoši pretrunā ar Kopienas noteikumiem.

4. Ja pēc 2. punkta pirmās daļas otrajā ievilkumā minētā divu mēnešu perioda beigām Komisija atzīst, ka nav panākta atbilstība šīs regulas piemērošanas nosacījumiem, tā pieņem lēmumu, paziņojot, ka piemēro attiecīgajam nolīgumam, lēmumam vai saskaņotai darbībai Līguma 85. panta 1. punktu.

Šis Komisijas lēmums nestājas spēkā agrāk par paziņojuma dienu attiecīgajai starpnozaru organizācijai, ja vien šī starpnozaru organizācija nav iesniegusi nepareizu informāciju vai ļaunprātīgi izmantojusi 1. punktā minēto atvieglojumu.

5. Ilggadēju līgumu gadījumā iepriekšēja paziņošana pirmajam gadam ir spēkā nākamajiem līguma gadiem, tomēr šādā gadījumā Komisija var pēc savas iniciatīvas vai pēc citas dalībvalsts lūguma jebkurā laikā paziņot, ka konstatēta neatbilstība.

21. pants

1. Gadījumos, kad starpnozaru organizācija, kas darbojas dalībvalsts īpašā reģionā vai reģionos, tiek uzskatīta par attiecīgā produkta ražošanu un/vai tirdzniecību, un/vai pārstrādi pārstāvošu, attiecīgā dalībvalsts pēc organizācijas lūguma dažus nolīgumus, lēmumus vai saskaņotas darbības, par ko šajā organizācijā ir vienojušies, var ierobežotu laiku padarīt saistošus citiem uzņēmumiem, kas darbojas attiecīgajā reģionā vai reģionos, vai individuāliem uzņēmumiem, vai grupām, kas nepieder pie šīs organizācijas.

2. Starpnozaru organizāciju uzskata par pārstāvniecisku 1. punkta nozīmē, ja tā veido vismaz divas trešdaļas no attiecīgo produktu ražošanas un/vai tirdzniecības, un/vai pārstrādes dalībvalsts attiecīgajā reģionā vai reģionos. Ja pieteikums par noteikumu attiecināšanu uz citiem uzņēmumiem aptver vairāk nekā vienu reģionu, starpnozaru organizācijai jāparāda minimālais pārstāvniecības līmenis katrai nozarei, ko tā sagrupē katrā attiecīgajā reģionā.

3. Noteikumiem, kuru attiecinājumu uz citiem uzņēmumiem var pieprasīt:

a) jāattiecas uz vienu no turpmākminētajiem mērķiem:

- ražošanas un tirgus atskaites,

- stingrāki ražošanas noteikumi nekā Kopienas vai attiecīgās valsts noteikumi,

- standarta līgumu sastādīšana, kas ir saderīga ar Kopienas noteikumiem,

- tirdzniecības noteikumi,

- noteikumi par vides aizsardzību,

- pasākumi produktu potenciāla veicināšanai un izmantošanai,

- pasākumi bioloģiskās lauksaimniecības aizsargāšanai, kā arī izcelsmes norādes, kvalitātes uzlīmes un ģeogrāfiskās norādes.

Otrajā, ceturtajā un piektajā ievilkumā minētie noteikumi nedrīkst būt citādi kā tie, kas minēti III pielikumā;

b) jābūt spēkā vismaz vienu tirdzniecības gadu;

c) var būt saistoši ne ilgāk kā trīs tirdzniecības gadus;

d) nedrīkst radīt kaitējumu citiem uzņēmumiem dalībvalstī vai Kopienā.

22. pants

1. Dalībvalstis nekavējoties ziņo Komisijai par noteikumiem, kurus tās padarījušas saistošus visiem uzņēmumiem vienā vai vairākos reģionos. Šos noteikumus publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstneša C sērijā.

Pirms publicēšanas Komisija informē 45. pantā minēto Komiteju par katru paziņojumu par starpnozaru līgumu pagarinājumu.

Komisija izlemj, ka dalībvalstij jāatceļ noteikumu attiecinājums, par ko šī dalībvalsts pieņēmusi lēmumu, 18. panta 5. punkta otrajā daļā minētajos gadījumos.

2. Tādos gadījumos, kad noteikumi vienam vai vairākiem produktiem ir paplašināti un kad vienu vai vairākas 21. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās darbības veic atzīta starpnozaru organizācija un kad kopumā tās ir to cilvēku ekonomiskajās intereses, kuru darbība ir saistīta ar vienu vai vairākiem attiecīgajiem produktiem, dalībvalsts, kas piešķīrusi atzīšanu, var izlemt, ka individuālie uzņēmumi vai grupas, kas nav organizācijas biedri, bet kuri gūst labumu no šīm darbības formām, maksā organizācijai visu vai daļu no iemaksām, ko maksā organizācijas biedri, ar noteikumu, ka šādas iemaksas ir paredzētas izmaksu segšanai, kas radušās no attiecīgajām darbības formām.

IV SADAĻA

Intervences pasākumi

23. pants

1. Ražotāju organizācijas un to apvienības var izvēlēties nelaist tirgū 1. panta 2. punktā minētos savu organizāciju biedru ražojumus, gan attiecībā uz to daudzumu, gan laika periodā, ko tās uzskata par nepieciešamu.

2. Ražotāju organizācijai vai apvienībai saskaņā ar 1. punktu jānosaka no tirgus izņemto produktu galamērķis tā, lai netraucētu normālu attiecīgo produktu likvidēšanu, un jāņem vērā vides aizsardzība, jo īpaši attiecībā uz ūdens un ainavas kvalitāti.

3. Kad piemēro 1. punktu attiecībā uz jebkuru no II pielikumā minētajiem produktiem, kas atbilst attiecīgajiem standartiem, ražotāju organizācijas un to asociācijas maksā saviem ražotājiem Kopienas paredzēto izņemšanas kompensāciju, kas noteikta saskaņā ar 26. pantu, ne vairāk kā 10 % apmērā no pārdotā daudzuma.

Pirmajā daļā minētais 10 % ierobežojums attiecas uz katra tā produktu veida pārdoto daudzumu, ko saražojis tikai attiecīgās ražotāju organizācijas biedrs vai arī citas organizācijas biedrs gadījumos, kad piemēro 11. panta 1. punkta c) apakšpunktu, izņemot tos produkcijas izņemšanas gadījumus, kas paredzēti 24. pantā.

4. Šā panta 3. punktā minēto 10 % ierobežojumu piemēro no sestā tirdzniecības gada pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Produktu izņemšana no tirgus, kas veikta pārejas periodā piecos iepriekšējos tirdzniecības gados, nedrīkst pārsniegt turpmāk minēto apjomu procentos no pārdotās produkcijas, kā noteikts 46. pantā noteiktajā kārtībā: 50 % pirmajā tirdzniecības gadā, 45 % otrajā, 40 % trešajā, 30 % ceturtajā un 20 % piektajā tirdzniecības gadā.

Tomēr katram citrusaugļu veidam šie procenti ir: 35 % pirmajā tirdzniecības gadā, 30 % otrajā, 25 % trešajā, 20 % ceturtajā un 15 % piektajā tirdzniecības gadā.

Šā panta 3. punkta otrā daļa attiecas uz šo punktu.

5. Šā panta 3. un 4. punktā minētie 10 % ir gada vidējais rādītājs trīs gados ar gada pārsnieguma robežu 3 % apmērā.

6. Āboliem un bumbieriem šā panta 3., 4. un 5. punktā un 24. pantā minēto 10 % ierobežojumu aizstāj ar 8,5 %.

Melonēm un arbūziem 10 % ierobežojumu piemēro kā 1997./1998. tirdzniecības gadā.

24. pants

Attiecībā uz II pielikumā minētajiem produktiem ražotāju organizācijas 23. panta priekšrocības ļauj izmantot audzētājiem, kas nav nevienas šajā regulā minētās kolektīvās struktūras biedri, ja viņi to lūdz. Tomēr Kopienas paredzēto kompensāciju no tirgus izņemtajiem produktiem samazina par 10 %. Turklāt, nosakot izmaksājamās kompensācijas apjomu, ņem vērā kopīgās izmaksas biedriem par produkciju, kas izņemta no tirgus, rūpīgi izpētot attiecīgos pierādījumus. Kompensāciju nevar piešķirt par apjomu, kas pārsniedz 10 % no audzētāja pārdotās produkcijas.

25. pants

Ražotāju organizācijas un to apvienības sniedz izsmeļošu ziņojumu kompetentajām savas valsts iestādēm, kas šo informāciju nodod tālāk Komisijai, par 23. un 24. panta ieviešanu, jo īpaši par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu videi draudzīgas metodes izmantošanu attiecībā uz produkciju, kas izņemta no tirgus.

Sniedzamo informāciju, ja nepieciešams, nosaka 46. pantā noteiktajā kārtībā.

Dalībvalstis izveido valsts sistēmu vispārīgo nosacījumu izstrādāšanai attiecībā uz videi draudzīgām produkcijas izņemšanas metodēm. Tās iesniedz savu ieteikto sistēmu Komisijai, kas trīs mēnešu laikā var prasīt to pārveidot, ja uzskata, ka ieteikums neveicina to mērķu sasniegšanu, kas izvirzīti Līguma 130.r pantā un Kopienas politikas un rīcības programmā attiecībā uz vidi un ilgtspējīgu attīstību.

26. pants

1. Kopienas kompensācija par katru produktu, kas izņemts, no tirgus, ir noteikta V pielikumā.

2. Kopienas kompensācija ir viena summa, kas ir vienāda visā Kopienā.

27. pants

1. Ja kāda no II pielikumā uzskaitītajiem produktiem tirgus cieš vai var ciest no plaši izplatītām strukturālām nelīdzsvarotībām, kas rada vai var radīt pārāk lielu 23. pantā minēto no tirgus izņemto produktu apjomu, intervences slieksni šim produktam nosaka pirms tirdzniecības gada sākuma saskaņā ar 46. pantā noteikto kārtību, un no pārprodukcijas sekām, ko produktam novērtē pēc izņemtās produkcijas tirdzniecības gadā vai līdzvērtīgā laika posmā, vai pēc intervences vidējā apjoma vairākos tirdzniecības gados, finansiāli cieš ražotāji.

Intervences sliekšņa pārsniegšana produkcijai, kas izņemta no tirgus, rada Kopienas kompensācijas samazinājumu nākošajā tirdzniecības gadā. Šis samazinājums netiek piemērots turpmākajiem tirdzniecības gadiem.

2. Saskaņā ar 46. pantā noteikto kārtību nosaka:

a) sekas attiecībā uz katru produktu, kam pārsniegts slieknis;

b) ja nepieciešams, samazināto Kopienas kompensāciju par produktu, kas izņemts no tirgus, un pasākumus šā panta piemērošanai.

3. Šo pantu piemēro tikai pirmos piecus tirdzniecības gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

28. pants

1. Attiecīgajā tirdzniecības gadā dalībvalstis ziņo Komisijai par cenām katrā tirgus dienā, kas fiksētas to reprezentatīvajos ražotāju tirgos noteiktiem produktiem ar noteiktu komercaprakstu, tādu kā šķirne vai tips, šķira, lielums un iepakojums.

2. Šo tirgu un produktu sarakstu un to, cik bieži šie dati jāsniedz, nosaka 46. pantā noteiktajā kārtībā.

Dalībvalstu tirgus, kur visa tirdzniecības gada garumā vai vienā no posmiem, kuros sadala gadu, pārdod ievērojamu daļu no attiecīgā produkta valstī saražotā apjoma, uzskata par reprezentatīviem 1. punkta nozīmē.

29. pants

1. Dalībvalstis maksā Kopienas kompensāciju par produkciju, kas izņemta no tirgus, kā noteikts 26. pantā, ražotāju organizācijām vai to apvienībām, kas veikušas produktu izņemšanu no tirgus saskaņā ar 23. un 24. panta noteikumiem, un tiek prasīts, lai tās maksātu kompensāciju saviem biedriem un audzētājiem, kas nav biedri.

Maksājumus veic tādā veidā, kā nosaka saskaņā ar 46. pantā noteikto kārtību.

2. Kopienas kompensāciju par produkciju, kas izņemta no tirgus, maksā, nemazinot finansiālās sekas, kas rodas no intervences sliekšņa pārsniegšanas.

Turklāt kompensāciju samazina, ņemot vērā ražotāju organizāciju un to apvienību tīros ienākumus no produktiem, kas izņemti no tirgus.

3. Kad ražotāju organizācijas un to apvienības nespēj nosūtīt produktus uz vienu no 30. panta 1. punktā norādītajiem galamērķiem, Kopienas paredzēto produkcijas izņemšanas kompensāciju piešķir tikai tad, ja produktiem ir galamērķis saskaņā ar dalībvalsts izdotajām instrukcijām atbilstoši 30. panta noteikumiem.

30. pants

1. Produktus, kas izņemti no tirgus saskaņā ar 23. panta 1. punktu un kas paliek nepārdoti, izlieto šādi:

a) visus produktus:

- par brīvu izdala labdarības organizācijām un fondiem, ko šim nolūkam apstiprinājušas dalībvalstis, lai tos izmantotu palīdzības sniegšanā personām, kuru tiesības uz valsts palīdzību ir noteiktas ar attiecīgās valsts likumiem, galvenokārt tāpēc, ka tām trūkst nepieciešamo iztikas līdzekļu,

- par brīvu izdala soda izciešanas iestādēm un bērnu atpūtas nometnēm, kā arī slimnīcām un veco ļaužu pansionātiem, ko norādījušas dalībvalstis, kas veic visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka šādi iedalītais produktu daudzums ir papildinājums tam daudzumam, ko šādas iestādes parasti iepērk,

- par brīvu izdala ārpus Kopienas robežām ar to labdarības organizāciju starpniecību, ko šim nolūkam apstiprinājušas dalībvalstis, trešo valstu iedzīvotājiem, kam šī palīdzība nepieciešama,

un sekundāri

- izmanto ne pārtikas nolūkiem,

- izmanto dzīvnieku barošanā vai nu svaigā veidā, vai pēc pārstrādāšanas lopbarības ražošanas uzņēmumos;

b) augļus: par brīvu izdala skolēniem papildus skolas ēdnīcās pasniegtajām maltītēm un skolēniem skolās, kurās nav ēdnīcu;

c) ābolus, bumbierus, persikus un nektarīnus: pārstrādei alkoholā, kas stiprāks par 80 % produkta tiešās destilēšanas rezultātā;

d) visus produktus: noteiktas produktu šķiras nodod pārstrādes rūpniecībai ar noteikumu, ka tā rezultātā neradīsies konkurences traucējumi attiecīgajām ražošanas nozarēm Kopienas teritorijā vai importētajiem produktiem. Par šā noteikuma ieviešanu lemj saskaņā ar 46. pantā noteikto kārtību.

2. Gadījumos, kad neviens no 1. punktā minētajiem paņēmieniem nav iespējams, no tirgus izņemtos produktus pēc attiecīgās dalībvalsts apstiprinājuma var nosūtīt, lai izmantotu kompostam vai biodegradācijas procesiem.

3. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmajā, otrajā un trešajā ievilkumā un 1. punkta b) apakšpunktā minēto sadali dalībvalstu pārraudzībā par brīvu organizē attiecīgās ražotāju organizācijas.

Tomēr attiecībā uz augļu izplatīšanu skolēniem par brīvu, Komisija var uzņemties iniciatīvu un atbildību par vietējo pilotprojektu īstenošanu izpētes un veicināšanas pasākumu sistēmā.

4. Dalībvalstis palīdz nodibināt kontaktus starp ražotāju organizācijām un labdarības organizācijām un citām institūcijām, kas var būt ieinteresētas savā teritorijā izmantot no tirgus izņemtos produktus ar mērķi veikt vienu no 1. punkta a) un b) apakšpunktos minētajām bezmaksas izplatīšanas formām.

5. Produktu nodošanu lopbarības ražošanas uzņēmumiem vispiemērotākajā kārtībā veic attiecīgās dalībvalsts nozīmēta aģentūra.

Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto destilāciju veic spirta rūpnīcas savās vai attiecīgās dalībvalsts nozīmētas iestādes interesēs. Abos gadījumos šī iestāde veic attiecīgās darbības, izmantojot vispiemērotāko kārtību.

6. Saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas jānosaka Regulas (EEK) Nr. 729/70 [15] 13. panta kārtībā, Kopiena sedz transporta izmaksas, kas saistītas ar 1. punkta a) apakšpunktā minēto bezmaksas izplatīšanu, un šķirošanas un iepakošanas izmaksas, kas saistītas ar ābolu un citrusaugļu bezmaksas izplatīšanu, ja to regulē arī līgumsaistības starp ražotāju organizācijām un labdarības organizācijām vai iestādēm, kas minētas 3. punktā.

7. Detalizētus noteikumus šā panta piemērošanai, īpaši tos, kas attiecas uz no tirgus izņemto produktu bezmaksas izplatīšanu un iznīcināšanu, un tos, kas izstrādāti, lai izvairītos no alkohola tirgus sagraušanas no tirgus izņemto produktu destilācijas rezultātā, pieņem saskaņā ar 46. pantā noteikto kārtību.

V SADAĻA

Tirdzniecība ar trešām valstīm

31. pants

1. Par visiem 1. panta 2. punktā uzskaitītajiem produktiem, kas paredzēti importam Kopienā un eksportam no tās, var prasīt uzrādīt importa vai eksporta licenci.

Dalībvalstis izsniedz licences visiem pretendentam, neatkarīgi no to reģistrācijas vietas Kopienā un neierobežojot pasākumus, kas veikti 36. un 37. panta piemērošanai.

Importa un eksporta licences ir derīgas visā Kopiens teritorijā. Šādu licenču izsniegšana var būt pakļauta prasībai iemaksāt nodrošinājumu, kas garantētu, ka produktus importē vai eksportē licences derīguma termiņa laikā; izņemot force majeure gadījumus, nodrošinājums tiek pilnībā vai daļēji konfiscēts, ja imports vai eksports šajā laika posmā netiek veikts vai tiek veikts tikai daļēji.

2. Importa un eksporta licenču derīguma termiņus un citus sīki izstrādātus noteikumus šā panta pielāgošanai pieņem saskaņā ar 46. pantā noteikto kārtību.

32. pants

1. Ja šajā regulā nav noteikts citādi, nodokļa likmes kopējos muitas tarifos attiecas uz 1. panta 2. punktā uzskaitītajiem produktiem.

2. Ja kopējo muitas tarifu nodokļu likmes piemērošana atkarīga no importēto preču ievešanas cenas, šīs cenas ticamību pārbauda, izmantojot vienotas likmes importa vērtību, ko aprēķina Komisija pēc produkta un pēc izcelsmes, pamatojoties uz produkta vidējo svērto cenu dalībvalstu reprezentatīvajos importa tirgos vai, ja nepieciešams, citos tirgos.

Tomēr saskaņā ar 46. pantā noteikto kārtību var pieņemt īpašus noteikumus, lai pārbaudītu ievešanas cenu produktiem, ko importē galvenokārt pārstrādei.

3. Ja attiecīgo preču deklarētā ievešanas cena ir augstāka par vienotās likmes importa vērtību, kas saskaņā ar 5. punktu palielināta līdz noteiktai robežai, kura nedrīkst pārsniegt vienotas likmes vērtību vairāk kā par 10 %, ir nepieciešams iesniegt nodrošinājumu, kas vienāds ar ievedmuitu, kura noteikta, pamatojoties uz vienotas likmes importa vērtību.

4. Ja attiecīgo preču ievešanas cena nav deklarēta muitošanas laikā, piemērotā kopējā muitas tarifa nodokļa likme ir atkarīga no vienotas likmes importa vērtības vai tā nosakāma, piemērojot atbilstošos muitas likumu noteikumus, ievērojot nosacījumus, kas jānosaka saskaņā ar 5. punktu.

5. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 46. pantā noteikto kārtību.

33. pants

1. Lai novērstu vai neitralizētu nelabvēlīgas sekas Kopienas tirgū, ko var izraisīt atsevišķu 1. panta 2. punktā uzskaitīto produktu imports, viena vai vairāku šādu produktu importēšana ar nodokļu likmes, kas noteikta kopējā muitas tarifā, ir pakļauta papildu importa nodokļa maksājumam, ja ievēroti nosacījumi, kas noteikti Lauksaimniecības nolīguma [16], kas noslēgts daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raundā, 5. punktā, ja vien importētie produkti nerada traucējumus Kopienas tirgū vai ja nerodas sekas, kas varētu būt neproporcionālas paredzamajam mērķim.

2. Sliekšņa cenas (papildu nodokli var uzlikt par tām mazāku), ir tās, par kurām Kopiena paziņojusi Pasaules Tirdzniecības organizācijai.

Sliekšņa daudzumus, kas jāpārsniedz, lai varētu uzlikt papildu importa nodokli, nosaka pēc importa Kopienā trīs gadu laikā pirms gada, kad rodas vai var rasties 1. punktā minētās nelabvēlīgās sekas.

3. Importa cenas, kas jāņem vērā papildu importa nodokļa uzlikšanai, nosaka pēc CIF importa cenām attiecīgajām precēm.

CIF importa cenas šim nolūkam pārbauda pēc attiecīgā produkta reprezentatīvajām cenām pasaules tirgū vai šā produkta cenas Kopienas importa tirgū.

4. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 46. pantā noteikto kārtību. Šādos sīki izklāstītos noteikumos precizē:

a) produktus, uz kuriem var attiecināt papildu importa nodokļus saskaņā ar šā panta 1. punktā minētā Lauksaimniecības nolīguma 5. pantu;

b) pārējos kritērijus, kas nepieciešami 1. punkta īstenošanai saskaņā ar minētā Lauksaimniecības nolīguma 5. pantu.

34. pants

1. Tarifu kvotas 1. panta 2. punktā uzskaitītajiem produktiem, izrietošas no līgumiem, kas noslēgti daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raundā, nosaka un piešķir saskaņā ar sīki izstrādātajiem noteikumiem, kas pieņemti 46. pantā noteiktajā kārtībā.

2. Kvotas var piešķirt, piemērojot vienu no turpmāk minētajām metodēm vai to kombināciju:

a) metode, kas balstīta uz hronoloģisko kārtību, kādā iesniegti pieteikumi ("kas pirmais brauc, tas pirmais maļ");

b) metode, kad kvotas piešķir proporcionāli daudzumiem, kādi pieprasīti, iesniedzot pieteikumus (izmantojot metodi "vienlaicīga izpēte");

c) metode, kuras pamatā ir tradicionālās tirdzniecības plūsmas ievērošana (izmantojot metodi "tradicionālie importētāji/jaunpienācēji").

Var pieņemt arī citas metodes. Tās nedrīkst pieļaut jebkādu diskrimināciju attiecīgo uzņēmēju starpā.

3. Pieņemtā piešķiršanas metode, ja nepieciešams, ņem vērā Kopienas tirgus piedāvājuma vajadzības un nepieciešamību nosargāt šī tirgus līdzsvaru, vienlaikus izstrādājot metodes, kuras iepriekš piemērotas kvotām, kas atbilst 1. punktā minētajām, neierobežojot tiesības, kas izriet no tirdzniecības sarunu Urugvajas raundā noslēgtajiem līgumiem.

4. Šā panta 1. punktā minētie sīki izstrādātie noteikumi paredz gada kvotas, kas piemēroti sadalītas visam gadam, nosaka izmantojamo piešķiršanas metodi un, ja nepieciešams, iekļauj:

a) garantijas attiecībā uz produkta raksturu, izcelšanās vietu un izcelsmi;

b) tā dokumenta atzīšanu, kas izmantots a) apakšpunktā minēto garantiju pārbaudei, un

c) nosacījumus, ar kuriem saskaņā izsniedz importa licences un nosaka to derīguma termiņu.

35. pants

1. Ciktāl tas nepieciešams, lai sekmētu 1. panta 2. punktā minēto produktu ekonomiski nozīmīgu daudzumu eksportēšanu, pamatojoties uz šo produktu cenām starptautiskajā tirdzniecībā, bet nepārsniedzot robežas, kas noteiktas saskaņā ar Līguma 228. pantu noslēgtajos līgumos, starpību starp šīm cenām un cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensācijām.

2. Metode, kas jāpieņem, lai piešķirtu daudzumus, uz kuriem attiecināmas eksporta kompensācijas, ir metode, kas:

a) ir vislabāk piemērota produkta veidam un situācijai attiecīgajā tirgū, pieļauj visefektīvāko pieejamo resursu izmantošanu un pievērš pienācīgu uzmanību Kopienas eksportu efektivitātei un struktūrai, tomēr neradot diskrimināciju lielo un mazo uzņēmēju starpā;

b) administratīvi vismazāk traucē uzņēmējiem, ņemot vērā administrācijas prasības;

c) novērš jebkādu diskrimināciju starp attiecīgajiem uzņēmējiem.

3. Kompensācijas visā Kopienā ir vienādas.

Ja tas nepieciešams starptautiskās tirdzniecības stāvokļa vai atsevišķu tirgu īpašo prasību dēļ, kompensācija par konkrēto produktu var atšķirties atkarībā no produkta galamērķa.

Kompensācijas nosaka saskaņā ar 46. pantā noteikto kārtību. Komensācijas nosaka periodiski.

Ja nepieciešams, periodiski noteiktās kompensācijas Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas starplaikā var pielāgot.

4. Nosakot kompensācijas, ņem vērā sekojošo:

a) pastāvošo situāciju un iespējamās tendences attiecībā uz:

- cenām un augļu un dārzeņu pieejamību Kopienas tirgū,

- augļu un dārzeņu cenām starptautiskajā tirdzniecībā;

b) tirdzniecības izmaksas un minimālās transporta likmes no Kopienas tirgiem līdz ostām un pārējām Kopienas eksporta vietām un nosūtīšanas izmaksas uz saņēmēja valsti;

c) ieteikto eksportu ekonomisko aspektu;

d) ierobežojumus no līgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Līguma 228. pantu.

5. Šā panta 1. punktā minētās Kopienas tirgus cenas nosaka, izmantojot cenas, kas ir visizdevīgākās no eksportēšanas viedokļa.

Šā panta 1. punktā minētās pasaules tirgus cenas nosaka, izmantojot:

a) fiksētās trešo valstu tirgu cenas;

b) visizdevīgākās cenas trešās valstīs importam no citām trešām valstīm;

c) fiksētās ražotāju cenas eksportējošajās trešās valstīs;

d) Kopienas brīvas robežpiegādes cenas.

6. Kompensācijas piešķir tikai tad, ja iesniedz pieteikumu un uzrāda attiecīgo eksporta licenci.

7. Kompensācija ir tāda, kāda ir piemērojama licences pieteikuma dienā, bet diferencētas kompensācijas gadījumā — tajā pašā dienā:

a) licencē norādītajam galamērķim vai

b) faktiskajam galamērķim, ja tas atšķiras no licencē norādītā galamērķa. Tādā gadījumā piemērojamā kompensācija nedrīkst pārsniegt summu, kas piemērojama attiecībā uz licencē norādīto galamērķi.

Lai novērstu ļaunprātīgu šajā punktā paredzētās elastības izmantošanu, var veikt atbilstošus pasākumus.

8. Šā panta 6. un 7. punktu var nepiemērot attiecībā uz 1. panta 2. punktā uzskaitītajiem produktiem, par kuriem kompensāciju veic saskaņā ar pārtikas palīdzības operācijām 46. pantā noteiktajā kārtībā.

9. Kompensāciju veic, pierādot, ka produkti:

- ir eksportēti no Kopienas,

- to izcelsmes vieta ir Kopiena un

- diferencētas kompensācijas gadījumā, ka tie ir sasnieguši licencē norādīto galamērķi vai citu galamērķi, par kuru tika noteikta kompensācija, neierobežojot 7. panta b) apakšpunktu. Šim noteikumam var būt izņēmumi saskaņā ar 46. pantā noteikto kārtību, paredzot nosacījumus, kas piedāvā līdzīgas garantijas.

10. Atbilstību daudzuma ierobežojumiem atbilstoši nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Līguma 228. pantu, nodrošina, pamatojoties uz eksporta licencēm, kuras izsniegtas attiecībā uz še noteiktajiem bāzes periodiem un piemērojamas attiecīgajiem produktiem.

Attiecībā uz atbilstību saistībām atbilstoši nolīgumiem, kas noslēgti Urugvajas raunda tirdzniecības sarunās, atsauces perioda beigas neietekmē eksporta licenču derīguma termiņu.

11. Saskaņā ar 46. pantā noteikto kārtību pieņem sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai, ieskaitot noteikumus nepiešķirto vai neizmantoto eksportējamo daudzumu atkārtotai sadalīšanai.

36. pants

1. Ja šajā regulā vai noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar to, nav noteikts citādi, importējot no trešām valstīm 1. panta 2. punktā minētos produktus, ir aizliegts:

- iekasēt jebkādu maksu, kura ir līdzvērtīga muitas nodevai,

- piemērot jebkādus kvantitatīvus ierobežojumus vai pasākumus, kam ir līdzīga iedarbība.

2. Vispārīgie noteikumi kombinētās nomenklatūras interpretēšanai un īpašie noteikumi tās piemērošanai attiecas uz šajā regulā uzskaitīto produktu klasificēšanu, bet tarifu nomenklatūru, kas veidojas, piemērojot šo regulu, iekļauj kopējos muitas tarifos.

37. pants

1. Tirgojoties ar trešām valstīm, var veikt attiecīgus pasākumus, ja importa vai eksporta dēļ Kopienas tirgū vienu vai vairākus no 1. panta 2. punktā minētajiem produktiem ietekmē vai apdraud nopietni traucējumi, kas var apdraudēt Līguma 39. pantā noteikto mērķu sasniegšanu.

Šādus pasākumus var piemērot tik ilgi, kamēr, atkarībā no attiecīgā gadījuma, traucējumi vai traucējumu draudi ir zuduši vai arī no tirgus izņemtie vai iepirktie daudzumi ir ievērojami samazinājušies.

Balsojot par Komisijas ieteikumu saskaņā ar Līguma 43. panta 2. punktā noteikto balsošanas kārtību, Padome pieņem vispārīgos noteikumus šā punkta piemērošanai un nosaka, kādos gadījumos un kādus ierobežojumus ievērojot dalībvalstis var veikt aizsardzības pasākumus.

2. Ja rodas 1. punktā minētā situācija, Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas lemj par nepieciešamajiem pasākumiem, par tiem paziņo dalībvalstīm un tos nekavējoties piemēro. Ja Komisija no dalībvalsts saņem lūgumu, tā pieņem lēmumu trīs darba dienu laikā pēc lūguma saņemšanas dienas.

3. Par Komisijas pieņemtajiem pasākumiem jebkura dalībvalsts var ziņot Padomei trīs darba dienu laikā no dienas, kad tām tika paziņots par šiem pasākumiem. Padome nekavējoties sanāk kopā. Ar kvalificētu balsu vairākumu tā var apstiprināt, grozīt vai atcelt attiecīgos pasākumus.

4. Šo pantu piemēro, ņemot vērā saistības, kas izriet no starptautiskajiem nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Līguma 228. panta 2. punktu.

VI SADAĻA

Valsts un Kopienas pārbaudes

38. pants

1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas noteikumiem augļu un dārzeņu nozarē, jo īpaši IV pielikumā minētajām jomās.

2. Ja nepieciešams veikt pārbaudes ar paraugu ņemšanu, dalībvalstis pēc būtības un biežuma un, pamatojoties uz riska analīzi, nodrošina, ka pārbaudes ir piemērotas attiecīgajam pasākumam gan attiecībā uz to teritoriju kopumā, gan attiecībā uz augļu un dārzeņu nozares produktu apjomu, ko pārdod vai kas tiek glabāts ar mērķi pārdot.

Valsts līdzekļu saņēmējus sistemātiski jāpārbauda, neierobežojot sistemātisku pārbaužu veikšanu citās jomās.

3. Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka kompetentām iestādēm ir pietiekami daudz attiecīgi kvalificētu un pieredzējušu darbinieku efektīvai pārbaužu veikšanai, jo īpaši IV pielikumā minētajās jomās.

39. pants

1. Neierobežojot pārbaudes, ko veic valsts iestādes saskaņā ar 38. pantu, Komisija, sadarbojoties ar attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, var veikt pārbaudes uz vietas vai lūgt dalībvalsti veikt šādas pārbaudes uz vietas, lai nodrošinātu Kopienas noteikumu vienādu piemērošanu augļu un dārzeņu nozarē, jo īpaši IV pielikumā minētajās jomās.

2. Komisija iepriekš rakstiski paziņo attiecīgajai dalībvalstij paredzamo pārbaužu priekšmetu, mērķi un vietu, kā arī datumu, kad tām jāsākas, un tās inspektoru identitāti un statusu.

40. pants

1. Lai īstenotu 39. panta noteikumus, Komisija augļu un dārzeņu nozarē izveido īpašu inspektoru korpusu, kas sastāv no Komisijas amatpersonām ar atbilstošu kvalifikāciju, tehniskajām zināšanām un pieredzi un, iespējams, no darbiniekiem, kas pēc Komisijas lūguma un ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu, iecelti no 38. panta 3. punktā minētajiem darbiniekiem, kas piedalās atsevišķās izmeklēšanās.

2. Īpašais inspektoru korpuss, kuru vada Komisija, veic šādus uzdevumus:

a) piedalās dalībvalstu kompetento iestāžu plānotajās un veiktajās pārbaudēs;

b) pēc Komisijas iniciatīvas veic 39. pantā minētās pārbaudes, kurās ir aicinātas piedalīties dalībvalsts amatpersonas;

c) novērtē izstrādātos valsts pārbaudes noteikumus, ievēroto kārtību un iegūtos rezultātus;

d) noskaidro likumdošanas un pārējos pasākumus, ko kompetentas iestādes veikušas, lai uzlabotu atbilstību Kopienas noteikumiem augļu un dārzeņu nozarē;

e) attīsta sadarbību un informācijas apmaiņu dalībvalstu kompetento iestāžu starpā, lai dotu ieguldījumu vienotai noteikumu piemērošanai augļu un dārzeņu nozarē un veicinātu šīs nozares ražojumu brīvu apriti.

3. Attiecībā uz 2. punkta b) apakšpunktā paredzētajām pārbaudēm Komisija savlaicīgi pirms pārbaužu sākuma informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kuras teritorijā šīs pārbaudes notiks.

4. Komisija pati nosaka vispiemērotākās vietas, kur veicamas pārbaudes, un sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm veic praktiskos priekšdarbus.

41. pants

1. Pārbaudes saskaņā ar 40. panta 2. punkta b) apakšpunktu veic saskaņā ar Regulas (EEK) Nr.729/70 9. panta 2. punktu.

Komisijas inspektori pārbaužu laikā pieņem nostāju, kas atbilst noteikumiem un profesionālajai praksei, ko jāievēro dalībvalsts amatpersonām. Tie ievēro profesionālo konfidencialitāti.

2. Komisija iedibina atbilstošas saiknes ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai kopīgi izveidotu kontroles programmas. Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, lai veicinātu šā uzdevuma izpildi.

3. Komisija, cik drīz vien iespējams, ziņo attiecīgās dalībvalsts kompetenajtai iestādei par tās inspektoru apmeklējumu rezultātiem. Šajā ziņojumā atzīmē grūtības, ar kādām nācies saskarties, un pamanītos pārkāpumus noteikumos par augļu un dārzeņu tirgu.

4. Attiecīgā dalībvalsts, cik drīz vien iespējams, ziņo Komisijai par veiktajiem pasākumiem, lai attiecīgās grūtības vai pārkāpumus likvidētu.

42. pants

Jebkura pārbaužu laikā pamanītā pārkāpuma, kurš var finansiāli iespaidot ELVGF Garantiju nodaļu, novēršanu veic saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 595/91 [17] noteikumiem. Dalībvalstij, kuras teritorijā pārkāpums konstatēts, jāsastāda paziņojums, kā paredzēts šīs regulas 3. pantā.

Jebkuras Komisijas pārbaužu laikā pamanītās neatbilstības Kopienas noteikumiem, kas var finansiāli iespaidot ELVGF Garantiju nodaļu, novēršamas saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 729/70 5. panta 2. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem.

VII SADAĻA

Vispārīgie noteikumi

43. pants

Ja šajā regulā nav noteikts citādi, Līguma 92., 93. un 94. pants attiecas uz 1. panta 2. punktā minēto produktu ražošanu un tirdzniecību.

44. pants

1. Dalībvalstis un Komisija savā starpā apmainās ar informāciju, kas nepieciešama šīs regulas piemērošanai. Sniedzamos datus nosaka saskaņā ar 45. pantā noteikto kārtību. Saskaņā ar šo pašu kārtību pieņem noteikumus šādas informācijas sniegšanai un izplatīšanai.

2. Šā panta 1. punktā minētajos datos iekļauj vismaz informāciju par kultivētajām platībām un daudzumiem, kas novākti, pārdoti vai nav laisti pārdošanā saskaņā ar 23. pantu.

Šo informāciju apkopo:

- ražotāju organizācijas par saviem biedriem, neierobežojot 11. un 19. pantu,

- dalībvalstu attiecīgie dienesti par ražotājiem, kuri nepieder ne pie vienas no šajā regulā minētajām kolektīvajām struktūrām. Attiecīgā dalībvalsts šī uzdevuma pilnu vai daļēju izpildi var uzticēt vienai vai vairākām ražotāju organizācijām.

3. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu 2. punktā minēto datu savākšanu, to precizitāti, statistisko apstrādi un to regulāru sniegšanu Komisijai. Tās paredz sodus par attiecīgo uzdevumu izpildes neattaisnotu kavēšanu vai sistemātisku nolaidīgu izpildi. Dalībvalstis par šiem pasākumiem ziņo Komisijai.

4. Komisija vispiemērotākajā veidā regulāri sniedz dalībvalstīm 1. punktā minētos datus un ziņo par secinājumiem, pie kuriem tā nonāk pēc šiem datiem. Noteikumus piemērošanai pieņem saskaņā ar 46. pantā noteikto kārtību.

45. pants

Tiek izveidota svaigu augļu un dārzeņu pārvaldības komiteja, turpmāk saukta — "Komiteja", kas sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

46. pants

1. Ja ir atsauce uz šajā pantā noteikto kārtību, priekšsēdētājs ziņo par to Komitejai pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pārstāvja lūguma.

2. Komisijas pārstāvis iesniedz Komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz savu atzinumu par projektu termiņā, ko var noteikt priekšsēdētājs atkarībā no jautājuma steidzamības. Atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kā noteikts Līguma 148. panta 2. punktā, gadījumos, kad Padomei jāpieņem lēmums par Komisijas priekšlikumu. Dalībvalstu pārstāvju balsis Komitejā vērtē šajā pantā noteiktajā kārtībā. Priekšsēdētājs nebalso.

3. a) Komisija pieņem pasākumus, ko piemēro nekavējoties.

b) Tomēr, ja šie pasākumi neatbilst Komitejas atzinumam, Komisija par tiem nekavējoties paziņo Padomei. Šādā gadījumā Komisija var atlikt tās pieņemto pasākumu piemērošanu uz laikposmu, kas nav ilgāks par vienu mēnesi no paziņošanas dienas.

Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt atšķirīgu lēmumu viena mēneša laikā.

47. pants

Komiteja var izskatīt jebkuru citu jautājumu, ko iesniedz Komitejas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pārstāvja lūguma.

48. pants

Sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas piemērošanai, ieskaitot finanšu vai ne finanšu administratīvās sankcijas, pieņem, ņemot vērā nozares īpašās prasības saskaņā ar 46. pantā noteikto kārtību.

49. pants

Šo regulu piemēro tā, ka vienlaikus tiek ņemti vērā Līguma 39. un 110. pantā izvirzītie mērķi.

50. pants

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sodītu par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem un novērstu, un likvidētu jebkādu krāpšanu.

51. pants

Par normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, ko pieņēmušas dalībvalstis šīs regulas piemērošanai vai piemērošanā, paziņo Komisijai ne vēlāk kā mēnesi pēc to pieņemšanas. Tas pats attiecas uz minēto aktu labojumiem.

52. pants

1. Izdevumus, kas saistīti ar Kopienas piešķirtās izņemšanas kompensācijas izmaksu un Kopienas finansēto operatīvo fondu, 17. pantā un 53., 54. un 55. pantā minētajiem īpašajiem pasākumiem un dalībvalstu ekspertu veiktajām pārbaudēm, kuras Komisijai iespējams veikt saskaņā ar 40. panta 1. punktu, uzskata par intervenci lauksaimniecības tirgus stabilizēšanai Regulas (EEK) Nr. 729/70 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

2. Dalībvalstu piešķirto palīdzību saskaņā ar 14. pantu un 15. panta 6. punkta otro daļu uzskata par vispārēju pasākumu Regulas (EEK) Nr. 4256/88 [18] 2. panta 1. punkta nozīmē. To sedz no paredzamajiem ikgadējiem izdevumiem, kā tas noteikts Regulas (EEK) Nr. 2328/91 [19] 31. panta 1. punktā.

Regulas (EEK) Nr. 2328/91 1. panta 3. punkts attiecas uz šajā punktā minēto palīdzību.

Palīdzību izmaksā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 4253/88 21. pantu. Tomēr atlikuma samaksa vai kompensācija papildus minētā panta 4. punkta prasībām ir balstīta uz:

a) deklarāciju par izdevumiem, kas dalībvalstij radušies kalendārā gada laikā, un

b) ziņojumu, kas sastādīts saskaņā ar minētās regulas 25. panta 4. punktu, par pasākumu piemērošanu attiecīgajā kalendārajā gadā, un kurš jāiesniedz Komisijai līdz nākamā gada 1. jūlijam.

3. Komisija pieņem noteikumus šā panta 2. punkta piemērošanai pēc apspriedes ar Regulas (EEK) Nr.4253/88 [20] 29. pantā minēto komiteju.

4. Šīs regulas VI sadaļas noteikumi piemērojami, neierobežojot Regulas (EEK) Nr. 4045/89 [21] piemērošanu.

53. pants

Visas tiesības, ko ražotāju organizācijas ieguvušas pirms šīs regulas stāšanās spēkā, piemērojot Regulas (EEK) Nr. 1035/72 14. pantu un II a sadaļu, paliek spēkā līdz tiek izsmeltas.

54. pants

1. Kopiena apmaksā 50 % no pasākumu finansēšanas riekstu patēriņa un izmantošanas attīstībai un uzlabošanai Kopienā.

2. Šā panta 1. punktā minēto pasākumu mērķis ir šāds:

- uzlabot produkta kvalitāti, jo īpaši veicot tirgus izpēti un meklējot jaunas izmantošanas iespējas, to skaitā ražošanas pielāgošanas paņēmienus,

- attīstīt jaunas iepakošanas metodes,

- izplatīt tirdzniecības padomus dažādiem šīs nozares uzņēmumiem,

- organizēt un piedalīties gadatirgos un citos tirdzniecības pasākumos.

3. Komisija, ievērojot 46. pantā noteikto kārtību, precizē 2. punktā minētos pasākumus vai nosaka jaunus pasākumus.

55. pants

Par riekstiem, kas ievākti 1997./1998., 1998./1999. un 1999./2000. tirdzniecības gadā, piešķir palīdzību 15 ECU apmērā par 100 kilogramiem tām ražotāju organizācijām, kas atzītas saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1035/72 vai šo regulu, kas ievieš kvalitātes uzlabošanas plānu Regulas (EEK) Nr. 1035/72 14.d panta nozīmē vai darbības plānu šā plāna 1997. gada nozīmē.

56. pants

Līdz 2000. gada 31. decembrim Komisija nosūta Padomei ziņojumu par šīs regulas darbību, pievienojot priekšlikumus, kādi var tikt pieprasīti.

57. pants

Ja vajadzīgi pasākumi, lai atvieglotu pāreju no iepriekšējās kārtības uz šīs regulas noteikto kārtību, šādus pasākumus pieņem saskaņā ar 46. pantā noteikto kārtību.

58. pants

1. Šī regula stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 1997. gada 1. janvāra. Tomēr IV sadaļu katram no II pielikumā minētajiem produktiem piemēro no 1997./1998. tirdzniecības gada sākuma.

2. Regulas (EEK) Nr. 1035/72, (EEK) Nr. 3285/83, (EEK) Nr. 1319/85, (EEK) Nr. 2240/88, (EEK) Nr. 1121/89 un (EEK) Nr. 1198/90 ar šo tiek atceltas no šīs regulas attiecīgo noteikumu piemērošanas dienas.

Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa kopā ar korelācijas tabulām VI pielikumā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 1996. gada 28. oktobrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

I. Yates

[1] OV C 52, 21.2.1996., 1. lpp.

[2] OV C 96, 1.4.1996., 269. lpp.

[3] OV C 82, 19.3.1996., 21. lpp.

[4] OV L 325, 22.11.1983., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 220/92 (OV L 24, 1.2.1992., 7. lpp.).

[5] OV L 137, 27.5.1985., 39. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 404/93 (OV L 47, 25.2.1993., 1. lpp.).

[6] OV L 198, 26.7.1988., 9. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1327/95 (OV L 128, 13.6.1995., 8. lpp.).

[7] OV L 118, 29.4.1989., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1327/95 (OV L 128, 13.6.1995., 8. lpp.).

[8] OV L 119, 11.5.1990., 59. lpp.

[9] Padomes 1972. gada 18. maija Regula (EEK) Nr. 1035/72 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (OV L 118, 20.5.1972., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1363/95 (OV L 132, 16.6.1995., 1. lpp.).

[10] OV L 349, 31.12.1994., 105. lpp. Regula grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1193/96 (OV L 161, 29.6.1996., 1. lpp.).

[11] Padomes 1978. gada 18. decembra Direktīva 79/112/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu maŗkēšanu, noformējumu un reklāmu (OV L 33, 8.2.1979., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās Aktu.

[12] Padomes 1993. gada 17. marta Regula (EEK) Nr.746/93 par palīdzības piešķiršanu, lai Portugālē veicinātu ražotāju organizāciju veidošanos un atvieglotu to darbību, kā noteikts Regulā (EEK) Nr. 1035/72 un Regulā (EEK) Nr. 1360/78.

[13] Padomes 1992. gada 30. jūnija Regula (EEK) Nr. 2078/92 par lauksaimnieciskās ražošanas metodēm, kas atbilst vides aizsardzības un lauku ainavas saglabāšanas prasībām (OV L 215, 30.7.1992., 85. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2722/95 (OV L 288, 1.12.1995., 35. lpp.).

[14] Regula Nr. 26, ar kuru atsevišķus konkurences noteikumus attiecina uz lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību (OV 30, 20.4.1962., 993/62. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 49 (OV 53, 1.7.1962., 1571/62. lpp.).

[15] Padomes 1970. gada 21. aprīļa Regula (EEK) Nr. 729/70 par kopējās laiksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 94, 28.4.1970., 13. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1287/95 (OV L 125, 8.6.1995., 1 lpp.).

[16] OV L 336, 23.12.1994., 22. lpp.

[17] Padomes 1991. gada 4. marta Regula (EEK) Nr. 595/91 par pārkāpumiem un nepareizi izmaksātu summu atmaksāšanu saistībā ar kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu un nozares informācijas sistēmas organizēšanu (OV L 67, 14.3.1991., 11. lpp.).

[18] Padomes 1988. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 4256/88, ar ko izklāsta noteikumus Regulas (EEK) Nr. 2052/88 piemērošanai attiecībā uz ELVGF Virzības nodaļu (OV L 374, 31.12.1988., 25. lpp.). Regula grozīta ar Regulu (EEK) Nr. 2085/93 (OV L 193, 31.7.1993., 44. lpp.).

[19] Padomes 1991. gada 15. jūlija Regula (EEK) Nr. 2328/91 par lauksaimniecības struktūru efektivitātes uzlabošanu (OV L 218, 6.8.1991., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisjas Regulu (EK) Nr. 2387/95 (OV L 244, 12.10.1995., 50. lpp.).

[20] Padomes 1988. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 4253/88, ar ko iaklāsta noteikumus Regulas (EEK) Nr. 2052/88 piemērošanai attiecībā uz dažādu struktūrfondu darbības saskaņošanu savā starpā, kā arī ar Eiropas Investīciju bankas un pārējo esošo finanšu līdzekļu darbībām (OV L 374, 31.12.1988., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3193/94 (OV L 337, 24.12.1994., 11. lpp.).

[21] Padomes 1988. gada 21. decembra Regula (EEK) Nr. 4045/89 par dalībvalstu kontroli pār darījumiem, kuri ietilpst Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļas finansēšanas sistēmā (OV L 388, 30.12.1989., 18. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3235/94 (OV L 338, 28.12.1994., 16. lpp.).

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Ražojumi, kas patērētājam jānogādā svaigā veidā un uz kuriem attiecas standarti

Mandeles

Āboli un bumbieri

Aprikozes

Artišoki

Sparģeļi

Baklažāni

Avokado

Pupiņas

Briseles kāposti

Kāposti

Burkāni

Ziedkāposti

Selerijas

Ķirši

Citrusaugļi

Kabači

Gurķi

Ķiploki

Rieksti

Kivi

Puravi

Salāti, krokotie un platlapu cigoriņi

Melones

Sīpoli

Persiki un nektarīni

Zirņi (lobītie)

Plūmes

Spināti

Zemenes

Saldie pipari

Galda vīnogas

Tomāti

Valrieksti

Arbūzi

Vitlufa cigoriņi

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Ražojumi, par kuriem ir tiesības saņemt Kopienas piešķirto kompensāciju par izņemšanu no tirgus saskaņā ar 23. panta 3. punktu

Ziedkāposti

Tomāti

Baklažāni

Aprikozes

Persiki

Nektarīni

Citroni

Bumbieri (izņemot "Perry" bumbierus)

Galda vīnogas

Āboli (izņemot sidram paredzētos)

Mandarīni (satsumas)

Mandarīni

Klementīni

Apelsīni

Melones

Arbūzi

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

Izsmeļošs to noteikumu saraksts, ko piemēro ražotāju organizācijas un ko var attiecināt uz citiem ražotājiem, kas nav ražotāju organizāciju biedri, 18. panta 1. punkts

1. Noteikumi par ražošanas informāciju:

a) paziņošana par audzēšanas nodomiem, minot produktu un vajadzības gadījumā šķirni;

b) paziņošana par sējumiem un stādījumiem;

c) paziņošana par kopējo audzēšanai izmantojamo platību, minot produktu un, ja iespējams, šķirni;

d) paziņošana par paredzamajām tonnāžām un varbūtējiem ražas vākšanas datumiem, minot produktu un, ja iespējams, šķirni;

e) periodiska paziņošana par novāktajiem daudzumiem un pieejamajiem krājumiem, minot šķirnes;

f) informācija par glabāšanas iespējām.

2. Ražošanas noteikumi:

a) to sēklu izvēle, ko izmantos atbilstoši paredzamajam mērķim (svaiga produkta pārdošana tirgū/rūpnieciska pārstrāde);

b) augļu dārzu retināšana.

3. Tirdzniecības noteikumi:

a) noteikti datumi ražas novākšanas uzsākšanai, tirdzniecības regulēšana;

b) minimālās kvalitātes un apjoma prasības;

c) sagatavošana, noformēšana, iesaiņošana un marķēšana pirmajā tirdzniecības posmā;

d) norāde par ražojuma izcelsmi.

4. Noteikumi par vides aizsardzību:

a) mākslīgo un organisko mēslu izmantošana;

b) augu veselības aizsardzības produktu un citu ražas aizsardzības metožu izmantošana;

c) maksimālais augu aizsardzības produktu un mēslojumu atlieku daudzums augļos un dārzeņos;

d) noteikumi par blakusproduktu un izlietoto materiālu likvidēšanu;

e) noteikumi par no tirgus izņemto produktu likvidēšanu.

5. No tirgus izņemtie produkti

- noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar 23. pantu atbilstoši 25. panta noteikumiem.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

Neizsmeļošs saraksts ar jautājumiem, kurus var risināt attiecīgās valsts vai Kopienas inspekcija

Atbilstība ražojumu standartiem (7. un 8. pants).

Atbilstība ražotāju organizāciju atzīšanas noteikumiem (12. pants).

Rīcības plāna īstenošana (13. pants).

Atzīšanas plāna ieviešana un palīdzības izmantošana (14. pants).

Operatīvā fonda vadība un darbības programmas īstenošana (jo īpaši pārbaudot valsts līdzekļu izmantošanu) (15. pants).

Atbilstība noteikumiem par noteikumu attiecināšanu uz ražotājiem, kas nav biedri (18. pants).

Atbilstība noteikumiem par starpnozaru organizācijām un līgumiem un noteikumu attiecināšanu (19., 20. un 21. pants).

Darbības izņemšanai no tirgus (23. pants un turpmākie).

Pienācīga Kopienas piešķirtās kompensācijas par produktu izņemšanu izmaksa (29. pants).

No tirgus izņemto produktu likvidēšana (30. pants).

Noteikumu par tirdzniecību ar trešām valstīm piemērošana (31. pants un turpmākie).

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

Kopienas piešķirtā kompensācija par produktu izņemšanu no tirgus

(ECU/100kg) |

Tirdzniecības gadi | 1997./1998. g. | 1998./1999. g. | 1999./2000. g. | 2000./2001. g. | 2001./2002. g. | No 2002. g. |

Ziedkāposti | 9,34 | 8,88 | 8,41 | 7,94 | 7,48 | 7,01 |

Tomāti | 6,44 | 6,12 | 5,80 | 5,47 | 5,15 | 4,83 |

Āboli | 10,69 | 10,32 | 9,94 | 9,56 | 9,18 | 8,81 |

Vīnogas | 10,69 | 10,15 | 9,62 | 9,08 | 8,55 | 8,02 |

Aprikozes | 18,90 | 17,95 | 17,01 | 16,06 | 15,12 | 14,17 |

Nektarīni | 17,39 | 16,52 | 15,65 | 14,78 | 13,91 | 13,04 |

Persiki | 14,65 | 13,92 | 13,18 | 12,45 | 11,72 | 10,99 |

Bumbieri | 10,18 | 9,82 | 9,46 | 9,10 | 8,75 | 8,39 |

Baklažāni | 5,29 | 5,02 | 4,76 | 4,49 | 4,23 | 3,97 |

Melones | 4,00 | 4,00 | 4,00 | 4,00 | 4,00 | 4,00 |

Arbūzi | 4,00 | 4,00 | 4,00 | 4,00 | 4,00 | 4,00 |

Apelsīni | 14,33 | 14,26 | 14,20 | 14,13 | 14,07 | 14,00 |

Mandarīni | 16,15 | 15,52 | 14,89 | 14,26 | 13,63 | 13,00 |

Klementīni | 12,74 | 12,79 | 12,84 | 12,90 | 12,95 | 13,00 |

Mandarīni (satsumas) | 10,49 | 10,99 | 11,49 | 12,00 | 12,50 | 13,00 |

Citroni | 13,37 | 13,30 | 13,22 | 13,15 | 13,07 | 13,00 |

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

Korelācijas tabula

Regulā (EEK) Nr. 1035/75 | Šajā regulā |

1. pants | 1. pants |

2. pants | 2. pants |

3. pants | 3. pants |

4. pants | — |

5. pants | 4. pants |

6. pants | 5. pants |

7. pants | 6. pants |

8. pants | 7. pants |

9. un 11. pants | 8. pants |

10. pants | 10. pants |

12. pants | 9. pants |

13. pants | 11. pants |

13.a pants | — |

13.b pants | — |

14. pants | 14. pants |

14.a pants | — |

14.b pants | — |

14.c pants | — |

14.d pants | — |

14.e pants | 54. pants |

14.f pants | — |

14.g pants | — |

15. pants | 23. pants |

15.a pants | — |

15.b pants | 18. pants |

16. pants | — |

16.a pants | — |

16.b pants | 27. pants |

17. pants | 28. pants |

18. pants | 29. pants |

18.a pants | 24. pants |

19. pants | — |

19.a pants | — |

19.b pants | — |

19.c pants | — |

20. pants | — |

21. pants | 30. pants |

22. pants | 31. pants |

23. pants | 32. pants |

24. pants | 33. pants |

25. pants | 34. pants |

26. pants | 35. pants |

27. pants | 36. pants |

31. pants | 43. pants |

32. pants | 45. pants |

33. pants | 46. pants |

34. pants | 47. pants |

35. pants | — |

36. pants | 52. pants |

36.a pants | 52. pants |

37. pants | 49. pants |

38. pants | 44. pants |

40. pants | — |

41. pants | 58. pants |

42. pants | 58. pants |

--------------------------------------------------