02017R1939 — LV — 10.01.2021 — 001.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
Grozīta ar:
Labota ar:
▼B
PADOMES REGULA (ES) 2017/1939
(2017. gada 12. oktobris),
ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei
I NODAĻA
PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu izveido Eiropas Prokuratūru (EPPO) un paredz noteikumus par tās darbību.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1)
“dalībvalsts” – ja vien nav norādīts citādi, jo īpaši VIII nodaļā, – ir dalībvalsts, kas iesaistās ciešākā sadarbībā EPPO izveidei un par kuru ir uzskatāms, ka tai ir piešķirta atļauja saskaņā ar LESD 86. panta 1. punkta trešo daļu vai pamatojoties uz lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar LESD 331. panta 1. punkta otro vai trešo daļu;
2)
“persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona;
3)
“Savienības finanšu intereses” ir visi ieņēmumi, izdevumi un aktīvi, kas paredzēti, kādam piešķirti vai maksājami Savienības budžetā un to iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru budžetā, kuras izveidotas saskaņā ar Līgumiem, un budžetā, ko tās pārvalda un pārrauga;
4)
“EPPO darbinieki” ir personāls centrālajā līmenī, kurš atbalsta Kolēģijas, Pastāvīgo palātu, Eiropas galvenā prokurora, Eiropas prokuroru, Eiropas deleģēto prokuroru un administratīvā direktora ikdienas darbu saistībā ar šīs Prokuratūras uzdevumu izpildi saskaņā ar šo regulu;
5)
“Eiropas deleģētais prokurors, kurš nodarbojas ar lietu” ir Eiropas deleģētais prokurors, kurš ir atbildīgs par izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, ko tas ir uzsācis, kas tam ir iedalīta vai ko tas ir pārņēmis, īstenojot pārņemšanas tiesības saskaņā ar 27. pantu;
6)
“asistējošais Eiropas deleģētais prokurors” ir Eiropas deleģētais prokurors, kas atrodas dalībvalstī, kura nav Eiropas deleģētā prokurora, kas nodarbojas ar lietu, dalībvalsts un kurā tiks veikta viņam uzdota izmeklēšana vai cits pasākums;
7)
“personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”); identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās fiziskās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem;
8)
“apstrāde” ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana;
9)
“apstrādes ierobežošana” ir uzglabātu personas datu iezīmēšana ar mērķi ierobežot to apstrādi nākotnē;
10)
“profilēšana” ir jebkura veida automatizēta personas datu apstrāde, kas izpaužas kā personas datu izmantošana nolūkā izvērtēt konkrētus ar fizisku personu saistītus personiskus aspektus, jo īpaši analizēt vai prognozēt aspektus saistībā ar minētās fiziskās personas sniegumu darbā, ekonomisko situāciju, veselību, personīgām vēlmēm, interesēm, uzticamību, uzvedību, atrašanās vietu vai pārvietošanos;
11)
“pseidonimizācija” ir personas datu apstrāde, ko veic tādā veidā, lai personas datus bez papildu informācijas izmantošanas vairs nebūtu iespējams saistīt ar konkrētu datu subjektu, ar noteikumu, ka šāda papildu informācija tiek turēta atsevišķi un tai piemēro tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu, ka personas dati netiek saistīti ar identificētu vai identificējamu fizisku personu;
12)
“kartotēka” ir jebkurš strukturēts personas datu kopums, kas ir pieejams saskaņā ar konkrētiem kritērijiem, neatkarīgi no tā, vai datu kopums ir centralizēts, decentralizēts vai izkliedēts, pamatojoties uz funkcionālu vai ģeogrāfisku motivāciju;
13)
“pārzinis” ir EPPO vai cita kompetentā iestāde, kas viena pati vai kopīgi ar citām iestādēm nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus; ja šādas apstrādes nolūkus un līdzekļus nosaka ar Savienības tiesību aktiem vai Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību aktiem, pārzini vai tā iecelšanas konkrētos kritērijus var paredzēt Savienības tiesību aktos vai Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību aktos;
14)
“apstrādātājs” ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kura pārziņa vārdā apstrādā personas datus;
15)
“saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai jebkura cita struktūra, kurai izpauž personas datus – neatkarīgi no tā, vai tā ir trešā persona vai nav. Tomēr Eiropas Savienības dalībvalstu publiskās iestādes, kas nav Direktīvas (ES) 2016/680 3. panta 7. punkta a) apakšpunktā definētās kompetentās iestādes un kas saņem personas datus saistībā ar konkrētu izmeklēšanu EPPO, netiek uzskatītas par saņēmējiem; minēto datu apstrāde, ko veic minētās publiskās iestādes, atbilst piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem saskaņā ar apstrādes nolūkiem;
16)
“personas datu aizsardzības pārkāpums” ir drošības pārkāpums, kura rezultātā notiek nejauša vai nelikumīga nosūtīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana vai piekļuve tiem;
17)
“administratīvie personas dati” ir visi personas dati, ko EPPO apstrādā papildus operatīvajiem personas datiem;
18)
“operatīvie personas dati” ir visi personas dati, ko EPPO apstrādā 49. pantā noteiktajos nolūkos;
19)
“ģenētiskie dati” ir personas dati, kas attiecas uz fiziskas personas pārmantotajām vai iegūtajām ģenētiskajām pazīmēm, sniedz unikālu informāciju par minētās fiziskās personas fizioloģiju vai veselību un kas izriet jo īpaši no attiecīgās fiziskās personas bioloģiskā parauga analīzes;
20)
“biometriskie dati” ir personas dati pēc specifiskas tehniskas apstrādes, kuri attiecas uz fiziskas personas fiziskajām, fizioloģiskajām vai uzvedības pazīmēm, kas ļauj veikt vai apstiprina minētās fiziskās personas unikālu identifikāciju, piemēram, sejas attēli vai daktiloskopijas dati;
21)
“veselības dati” ir personas dati, kas saistīti ar fiziskas personas fizisko vai garīgo veselību, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, un kas atspoguļo informāciju par tās veselības stāvokli;
22)
“uzraudzības iestāde” ir neatkarīga publiska iestāde, ko Eiropas Savienības dalībvalsts izveido, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (
1
) 51. pantu vai ievērojot Direktīvas (ES) 2016/680 41. pantu;
23)
“starptautiska organizācija” ir organizācija un tai pakārtotas struktūras, kas ir starptautisko publisko tiesību subjekti, vai jebkura cita struktūra, kas ir izveidota ar divu vai vairāku valstu nolīgumu vai uz tā pamata.
II NODAĻA
EPPO IZVEIDE, UZDEVUMI UN PAMATPRINCIPI
3. pants
Izveide
1.
Ar šo kā Savienības struktūra tiek izveidota EPPO.
2.
EPPO ir tiesību subjekts.
3.
EPPO sadarbojas ar Eurojust un paļaujas uz tā atbalstu saskaņā ar 100. pantu.
4. pants
Uzdevumi
EPPO ir atbildīga par izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un apsūdzības celšanu pret tādu noziedzīgo nodarījumu izdarītājiem un līdzdalībniekiem, kas skar Savienības finanšu intereses un kas paredzēti Direktīvā (ES) 2017/1371, un noteikti ar šo regulu. Šajā nolūkā EPPO uzsāk izmeklēšanu un veic kriminālvajāšanas darbības, un pilda prokurora funkcijas dalībvalstu kompetentajās tiesās līdz brīdim, kad lieta tiek pilnībā pabeigta.
5. pants
Darbības pamatprincipi
1.
EPPO nodrošina, lai tās darbībās tiktu ievērotas hartā nostiprinātās tiesības.
2.
EPPO visās darbībās ir saistoši tiesiskuma un proporcionalitātes principi.
3.
Izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, ko veic EPPO vārdā, reglamentē ar šo regulu. Valsts tiesību aktus piemēro tiktāl, ciktāl jautājums netiek reglamentēts ar šo regulu. Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, piemērojamie valsts tiesību akti ir tās dalībvalsts tiesību akti, kuras Eiropas deleģētais prokurors nodarbojas ar lietu saskaņā ar 13. panta 1. punktu. Ja jautājumu reglamentē gan ar valsts tiesību aktiem, gan ar šo regulu, noteicošā ir regula.
4.
EPPO veic izmeklēšanu objektīvi un meklē visus būtiskos pierādījumus – gan apsūdzošos, gan attaisnojošos.
5.
EPPO izmeklēšanu sāk un veic bez liekas kavēšanās.
6.
Kompetentās valsts iestādes aktīvi palīdz un sniedz atbalstu EPPO veiktajā izmeklēšanā un kriminālvajāšanā. Jebkurā rīcībā, politikā vai procedūrā, ko īsteno saskaņā ar šo regulu, tiek ievērots lojālas sadarbības princips.
6. pants
Neatkarība un pārskatatbildība
1.
EPPO ir neatkarīga. Eiropas galvenais prokurors, Eiropas galvenā prokurora vietnieki, Eiropas prokurori, Eiropas deleģētie prokurori, administratīvais direktors, kā arī EPPO darbinieki, pildot savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, darbojas visas Savienības interesēs, kā tas definēts tiesību aktos, un nelūdz un nepieņem norādījumus no personām, kas nav saistītas ar EPPO, kā arī no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām. Eiropas Savienības dalībvalstis un Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras respektē EPPO neatkarību un necenšas to ietekmēt, kad tā pilda savus uzdevumus.
2.
EPPO atskaitās Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par savām vispārējām darbībām un izdod gada pārskatus saskaņā ar 7. pantu.
7. pants
Ziņošana
1.
EPPO katru gadu Savienības iestāžu oficiālajās valodās sagatavo un izdod publisku gada pārskatu par savām vispārējām darbībām. Tā minēto pārskatu nosūta Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem, kā arī Padomei un Komisijai.
2.
Reizi gadā Eiropas galvenais prokurors ierodas Eiropas Parlamentā un Padomē, un dalībvalstu valsts parlamentos pēc to lūguma, lai sniegtu pārskatu par EPPO vispārējām darbībām, neskarot EPPO pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti attiecībā uz atsevišķām lietām un personas datiem. Valstu parlamentu organizētās uzklausīšanās Eiropas galveno prokuroru var aizstāt viens no Eiropas galvenā prokurora vietniekiem.
III NODAĻA
EPPO STATUSS, STRUKTŪRA UN ORGANIZĀCIJA
1. IEDAĻA
EPPO statuss un struktūra
8. pants
EPPO struktūra
1.
EPPO ir nedalāma Savienības struktūra, kas darbojas kā viena vienota iestāde ar decentralizētu uzbūvi.
2.
EPPO ir organizēta centrālā līmenī un decentralizētā līmenī.
3.
Centrālo līmeni veido Centrālais birojs EPPO mītnesvietā. Centrālo biroju veido Kolēģija, Pastāvīgās palātas, Eiropas galvenais prokurors, Eiropas galvenā prokurora vietnieki, Eiropas prokurori un administratīvais direktors.
4.
Decentralizēto līmeni veido Eiropas deleģētie prokurori, kuri atrodas dalībvalstīs.
5.
Centrālajam birojam un Eiropas deleģētajiem prokuroriem saskaņā ar šo regulu uzticēto pienākumu izpildē palīdz EPPO darbinieki.
9. pants
Kolēģija
1.
EPPO Kolēģijas sastāvā ir Eiropas galvenais prokurors un pa vienam Eiropas prokuroram no katras dalībvalsts. Eiropas galvenais prokurors vada Kolēģijas sanāksmes un ir atbildīgs par to sagatavošanu.
2.
Kolēģija rīko regulāras sanāksmes un ir atbildīga par EPPO darbību vispārējo uzraudzību. Tā pieņem lēmumus par stratēģiskiem jautājumiem un par vispārējiem jautājumiem, kuri izriet no atsevišķām lietām, jo īpaši, lai visās dalībvalstīs nodrošinātu EPPO kriminālvajāšanas politikas saskaņotību, efektivitāti un konsekvenci, kā arī par citiem jautājumiem, kas norādīti šajā regulā. Kolēģija nepieņem operatīvus lēmumus atsevišķās lietās. EPPO reglamentā paredz kārtību, kādā Kolēģija īsteno vispārējās uzraudzības darbības un pieņem lēmumus par stratēģiskiem jautājumiem un vispārējiem jautājumiem saskaņā ar šo pantu.
3.
Pēc Eiropas galvenā prokurora priekšlikuma un saskaņā ar EPPO reglamentu Kolēģija izveido Pastāvīgās palātas.
4.
Kolēģija pieņem EPPO reglamentu saskaņā ar 21. pantu un arī nosaka pienākumus attiecībā uz Kolēģijas locekļu un EPPO darbinieku funkciju izpildi.
5.
Kolēģija lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi. Ikvienam Kolēģijas loceklim ir tiesības ierosināt balsošanu par jautājumiem, par kuriem Kolēģijai ir jāpieņem lēmums. Katram Kolēģijas loceklim ir viena balss. Gadījumā, ja kādā jautājumā, par kuru Kolēģijai ir jāpieņem lēmums, balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir Eiropas galvenā prokurora balss.
10. pants
Pastāvīgās palātas
1.
Pastāvīgās palātas vada Eiropas galvenais prokurors vai viens no Eiropas galvenā prokurora vietniekiem, vai Eiropas prokurors, kuru par priekšsēdētāju ieceļ saskaņā ar EPPO reglamentu. Papildus priekšsēdētājam Pastāvīgajās palātās ir divi pastāvīgie locekļi. Pastāvīgo palātu skaitu un to sastāvu, kā arī kompetenču sadalījumu starp palātām nosaka saskaņā ar EPPO reglamentu, pienācīgi ņemot vērā EPPO funkcionālās vajadzības.
EPPO reglaments nodrošina darba slodzes vienlīdzīgu sadalījumu, pamatojoties uz sistēmu lietu sadalei pēc nejaušības principa, un izņēmuma gadījumos nosaka procedūras, kas Eiropas galvenajam prokuroram ļauj pieņemt lēmumu atkāpties no sadales pēc nejaušības principa, ja tas nepieciešams EPPO pienācīgas darbības nodrošināšanai.
2.
Pastāvīgās palātas pārrauga un vada izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, ko veic Eiropas deleģētie prokurori, saskaņā ar šā panta 3., 4. un 5. punktu. Tās arī nodrošina izmeklēšanas un kriminālvajāšanas koordinēšanu pārrobežu lietās un to, ka tiek īstenoti saskaņā ar 9. panta 2. punktu pieņemtie Kolēģijas lēmumi.
3.
Pastāvīgās palātas saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem un procedūrām – attiecīgā gadījumā pēc Eiropas deleģētā prokurora, kurš nodarbojas ar lietu, ierosinātā lēmuma projekta izskatīšanas – pieņem lēmumus par šādiem jautājumiem:
a)
lietas nodošana tiesai saskaņā ar 36. panta 1., 3. un 4. punktu;
b)
lietas izbeigšana saskaņā ar 39. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktu;
c)
vienkāršotas kriminālvajāšanas procedūras piemērošana un norādījumu sniegšana Eiropas deleģētajam prokuroram rīkoties, lai pilnībā pabeigtu lietu saskaņā ar 40. pantu;
d)
lietas nodošana valsts iestādēm saskaņā ar 34. panta 1., 2., 3. vai 6. punktu;
e)
izmeklēšanas atsākšana saskaņā ar 39. panta 2. punktu.
4.
Attiecīgā gadījumā Pastāvīgās palātas saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem un procedūrām pieņem lēmumus par:
a)
norādījumu sniegšanu Eiropas deleģētajam prokuroram uzsākt izmeklēšanu saskaņā ar 26. panta 1. līdz 4. punkta noteikumiem, ja izmeklēšana nav uzsākta;
b)
norādījumu sniegšanu Eiropas deleģētajam prokuroram īstenot pārņemšanas tiesības saskaņā ar 27. panta 6. punktu, ja lieta nav pārņemta;
c)
to, lai nodotu Kolēģijai stratēģiskus jautājumus vai vispārējus jautājumus, kas izriet no atsevišķām lietām saskaņā ar 9. panta 2. punktu;
d)
lietas iedalīšanu saskaņā ar 26. panta 3. punktu;
e)
lietas nodošanu citam saskaņā ar 26. panta 5. punktu vai 28. panta 3. punktu;
f)
to, lai apstiprinātu Eiropas prokurora lēmumu pašam veikt izmeklēšanu saskaņā ar 28. panta 4. punktu.
5.
Kompetentā Pastāvīgā palāta, rīkojoties ar tā Eiropas prokurora starpniecību, kurš uzrauga izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, var – atbilstīgi piemērojamajiem valsts tiesību aktiem – konkrētā lietā sniegt norādījumus Eiropas deleģētajam prokuroram, kurš nodarbojas ar lietu, ja tas ir nepieciešams izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas efektīvai norisei, tiesiskuma interesēs vai lai nodrošinātu EPPO saskaņotu darbību.
6.
Pastāvīgā palāta lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Palāta balso pēc jebkura tās locekļa pieprasījuma. Katram loceklim ir viena balss. Gadījumā, kad balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss. Lēmumus pieņem pēc apspriešanas palātas sanāksmēs, attiecīgā gadījumā pamatojoties uz lēmuma projektu, ko ierosina Eiropas deleģētais prokurors, kurš nodarbojas ar lietu.
Visi lietas materiāli pēc pieprasījuma ir pieejami kompetentajai Pastāvīgajai palātai lēmumu sagatavošanas nolūkā.
7.
Šā panta 3. punkta a) vai b) apakšpunktā noteiktās lēmumu pieņemšanas pilnvaras un b) punktā minētajā gadījumā tikai attiecībā uz 39. panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā izklāstītajiem noteikumiem Pastāvīgās palātas var deleģēt Eiropas prokuroram, kurš uzrauga lietu saskaņā ar 12. panta 1. punktu, ja šādu deleģēšanu var pienācīgi pamatot, atsaucoties uz nodarījuma smaguma pakāpi vai procesa sarežģītību konkrētajā lietā, attiecībā uz nodarījumu, kurš ir radījis vai var radīt kaitējumu Savienības finanšu interesēm, kas ir mazāks par EUR 100 000 . EPPO reglamentā paredz pamatnostādnes, lai nodrošinātu konsekventu piemērošanu EPPO.
Pastāvīgā palāta informē Eiropas galveno prokuroru par jebkuru lēmumu deleģēt lēmumu pieņemšanas pilnvaras. Saņemot minēto informāciju, Eiropas galvenais prokurors trīs dienu laikā var lūgt Pastāvīgo palātu pārskatīt savu lēmumu, ja Eiropas galvenais prokurors uzskata, ka tas vajadzīgs, lai nodrošinātu EPPO veiktās izmeklēšanas un kriminālvajāšanas saskaņotību. Ja Eiropas galvenais prokurors ir attiecīgās Pastāvīgās palātas loceklis, tiesības lūgt minēto pārskatīšanu izmanto viens no Eiropas galvenā prokurora vietniekiem. Uzraugošais Eiropas prokurors paziņo Pastāvīgajai palātai par lietas galīgo pabeigšanu, kā arī jebkādu informāciju vai apstākļus, ko viņš uzskata par tādiem, kuru dēļ, visticamāk, būtu no jauna jāizvērtē iespēja saglabāt deleģējumu, jo īpaši apstākļos, kas minēti 36. panta 3. punktā.
Lēmumu deleģēt lēmumu pieņemšanas pilnvaras var jebkurā laikā atsaukt pēc Pastāvīgās palātas locekļa lūguma, un par to lemj saskaņā ar šā panta 6. punktu. Deleģējumu atsauc, ja saskaņā ar 16. panta 7. punktu Eiropas prokuroru ir aizstājis Eiropas deleģētais prokurors.
Lai nodrošinātu deleģēšanas principa saskaņotu piemērošanu, katra Pastāvīgā palāta ik gadu ziņo Kolēģijai par deleģēšanas izmantošanu.
8.
Ar EPPO reglamentu Pastāvīgajām palātām atļauj pieņemt lēmumus ar rakstiskas procedūras starpniecību, kas ir sīki jāizklāsta EPPO reglamentā.
Visus saskaņā ar 3., 4., 5. un 7. punktu pieņemtos lēmumus un sniegtos norādījumus dokumentē rakstiski, un tie kļūst par daļu no lietas materiāliem.
9.
Pastāvīgajā palātā notiekošajā apspriešanā papildus pastāvīgajiem locekļiem piedalās Eiropas prokurors, kas uzrauga izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu saskaņā ar 12. panta 1. punktu. Eiropas prokuroram ir tiesības balsot, izņemot attiecībā uz Pastāvīgās palātas lēmumiem par lietas deleģēšanu vai deleģēšanas atsaukšanu saskaņā ar šā panta 7. punktu, par iedalīšanu un nodošanu citam saskaņā ar 26. panta 3., 4. un 5. punktu un 27. panta 6. punktu un par lietas nodošanu tiesai saskaņā ar 36. panta 3. punktu, ja vairāk nekā vienai dalībvalstij ir jurisdikcija attiecīgajā lietā, kā arī 31. panta 8. punktā aprakstītajās situācijās.
Pastāvīgā palāta – pēc Eiropas prokurora vai Eiropas deleģētā prokurora pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas – var arī uzaicināt citus Eiropas prokurorus vai Eiropas deleģētos prokurorus, uz kuriem lieta attiecas, apmeklēt tās sanāksmes bez tiesībām balsot.
10.
Pastāvīgo palātu priekšsēdētāji saskaņā ar EPPO reglamentu informē Kolēģiju par lēmumiem, kas pieņemti, ievērojot šo pantu, lai tādējādi Kolēģija varētu pildīt savus pienākumus saskaņā ar 9. panta 2. punktu.
11. pants
Eiropas galvenais prokurors un Eiropas galvenā prokurora vietnieki
1.
Eiropas galvenais prokurors ir EPPO vadītājs. Eiropas galvenais prokurors organizē EPPO darbu, vada tās darbības un pieņem lēmumus saskaņā ar šo regulu un EPPO reglamentu.
2.
Tiek iecelti divi Eiropas galvenā prokurora vietnieki, kas palīdz Eiropas galvenajam prokuroram viņa pienākumu izpildē un kas darbojas kā aizvietotāji viņa prombūtnes laikā vai tad, ja viņš nespēj pildīt minētos pienākumus.
3.
Eiropas galvenais prokurors pārstāv EPPO saziņā ar Savienības un Eiropas Savienības dalībvalstu iestādēm un trešām personām. Eiropas galvenais prokurors savus ar pārstāvību saistītos uzdevumus var deleģēt vienam no Eiropas galvenā prokurora vietniekiem vai kādam no Eiropas prokuroriem.
12. pants
Eiropas prokurori
1.
Eiropas prokurori Pastāvīgās palātas vārdā un atbilstīgi jebkādiem norādījumiem, kādus tā ir sniegusi saskaņā ar 10. panta 3., 4. un 5. punktu, uzrauga izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, par ko atbildīgi ir Eiropas deleģētie prokurori, kuri nodarbojas ar lietu savā izcelsmes dalībvalstī. Eiropas prokurori iesniedz kopsavilkumus par lietām, kas ir viņu uzraudzībā, un attiecīgā gadījumā – priekšlikumus lēmumiem, kuri jāpieņem minētajai Palātai, pamatojoties uz Eiropas deleģēto prokuroru sagatavoto lēmumu projektiem.
Neskarot 16. panta 7. punktu, EPPO reglamentā paredz mehānismu Eiropas prokuroru savstarpējai aizstāšanai, ja uzraugošais Eiropas prokurors atrodas pagaidu prombūtnē no saviem pienākumiem vai citu iemeslu dēļ nav pieejams saistībā ar Eiropas prokuroru funkciju veikšanu. Eiropas prokurora aizstājējs var pildīt jebkuru Eiropas prokurora funkciju, izņemot iespēju veikt izmeklēšanu, kas paredzēta 28. panta 4. punktā.
2.
Eiropas prokurors, pamatojoties uz darba slodzi, kas izriet no izmeklēšanas un kriminālvajāšanas lietu skaita Eiropas prokurora izcelsmes dalībvalstī, vai personīga interešu konflikta dēļ, izņēmuma kārtā var lūgt, lai atsevišķu lietu, ar kurām nodarbojas Eiropas deleģētie prokurori viņa izcelsmes dalībvalstī, izmeklēšanas un kriminālvajāšanas uzraudzību piešķir citiem Eiropas prokuroriem ar viņu piekrišanu. Eiropas galvenais prokurors par lūgumu pieņem lēmumu, balstoties uz Eiropas prokurora darba slodzi. Gadījumā, ja Eiropas prokuroram rodas interešu konflikts, Eiropas galvenais prokurors apmierina minēto lūgumu. EPPO reglamentā paredz principus, ar kuriem reglamentē minēto lēmumu un procedūru turpmākai attiecīgo lietu sadalei. Šīs regulas 28. panta 4. punktu nepiemēro izmeklēšanai un kriminālvajāšanai, ko uzrauga saskaņā ar šo punktu.
3.
Uzraugošie Eiropas prokurori saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem un norādījumiem, kurus sniegusi kompetentā Pastāvīgā palāta, var konkrētā lietā sniegt norādījumus Eiropas deleģētajam prokuroram, kurš nodarbojas ar attiecīgo lietu, kad vien tas ir nepieciešams izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas efektīvai norisei vai tiesiskuma interesēs, vai lai nodrošinātu EPPO saskaņotu darbību.
4.
Ja dalībvalsts tiesību aktos ir paredzēta noteiktu aktu iekšēja pārskatīšana valsts prokuratūras struktūrā, šādu Eiropas deleģētā prokurora pieņemtu aktu pārskatīšana saskaņā ar EPPO reglamentu ietilpst uzraugošā Eiropas prokurora uzraudzības pilnvarās, neskarot Pastāvīgās palātas uzraudzības un pārraudzības pilnvaras.
5.
Eiropas prokurori darbojas kā sadarbības koordinatori un informācijas kanāli starp Pastāvīgajām palātām un Eiropas deleģētajiem prokuroriem savās attiecīgajās izcelsmes dalībvalstīs. Viņi, cieši konsultējoties ar Eiropas deleģētajiem prokuroriem, pārrauga EPPO uzdevumu īstenošanu savās attiecīgajās dalībvalstīs. Viņi saskaņā ar šo regulu un EPPO reglamentu nodrošina, lai visa attiecīgā informācija no Centrālā biroja tiktu sniegta Eiropas deleģētajiem prokuroriem un otrādi.
13. pants
Eiropas deleģētie prokurori
1.
Eiropas deleģētie prokurori rīkojas EPPO vārdā savās attiecīgajās dalībvalstīs, un viņiem ir tādas pašas pilnvaras kā valsts prokuroriem attiecībā uz izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un lietu nodošanu tiesai – papildus tiem piešķirtajām īpašajām pilnvarām un statusam un atkarībā no šīm īpašajām pilnvarām un statusa, un saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem.
Eiropas deleģētie prokurori ir atbildīgi par izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, ko tie ir uzsākuši, kas tiem ir iedalīta vai ko tie ir pārņēmuši, īstenojot pārņemšanas tiesības. Eiropas deleģētie prokurori seko par lietu atbildīgās Pastāvīgās palātas vadībai un norādījumiem, kā arī uzraugošā Eiropas prokurora sniegtajiem norādījumiem.
Eiropas deleģētie prokurori ir atbildīgi arī par lietas nodošanu tiesai, jo īpaši tiem ir pilnvaras uzturēt apsūdzību tiesā, piedalīties pierādījumu iegūšanā un izmantot pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
2.
Katrā dalībvalstī ir divi vai vairāki Eiropas deleģētie prokurori. Eiropas galvenais prokurors pēc apspriešanās un vienošanās panākšanas ar attiecīgajām dalībvalstu iestādēm apstiprina Eiropas deleģēto prokuroru skaitu, kā arī kompetenču funkcionālo un teritoriālo sadalījumu starp Eiropas deleģētajiem prokuroriem katrā dalībvalstī.
3.
Eiropas deleģētie prokurori var arī pildīt funkcijas kā valsts prokurori tiktāl, ciktāl tas neliedz viņiem īstenot savus pienākumus saskaņā ar šo regulu. Tie informē uzraugošo Eiropas prokuroru par šādām funkcijām. Gadījumā, kad šādu valsts prokurora funkciju veikšanas dēļ Eiropas deleģētais prokurors kādā konkrētā brīdī vairs nespēj pildīt savas funkcijas kā Eiropas deleģētais prokurors, viņš par to paziņo uzraugošajam Eiropas prokuroram, kurš apspriežas ar kompetentajām valsts kriminālvajāšanas iestādēm, lai noteiktu, vai prioritāte būtu piešķirama viņa funkcijām, kas noteiktas šajā regulā. Eiropas prokurors var Pastāvīgajai palātai ierosināt lietu nodot citam Eiropas deleģētajam prokuroram tajā pašā dalībvalstī vai ka viņš pats veiks izmeklēšanu saskaņā ar 28. panta 3. un 4. punktu.
2. IEDAĻA
EPPO locekļu iecelšana un atbrīvošana no amata
14. pants
Eiropas galvenā prokurora iecelšana un atbrīvošana no amata
1.
Eiropas galveno prokuroru uz septiņu gadu pilnvaru termiņu, kas nav atjaunojams, ieceļ Eiropas Parlaments un Padome, kopīgi par to vienojoties. Padome lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.
2.
Eiropas galveno prokuroru izvēlas no kandidātiem:
a)
kuri tajā brīdī ir dalībvalstu prokuratūru vai tiesu iestāžu locekļi vai kuri tajā brīdī ir Eiropas prokurori;
b)
kuru neatkarība ir neapšaubāma;
c)
kuriem ir kvalifikācija, kas to attiecīgajās dalībvalstīs ļauj ieņemt augstākos amatus prokuratūrā vai tiesā, un attiecīga praktiskā pieredze saistībā ar valstu tiesību sistēmām, finanšu izmeklēšanu un tiesu iestāžu starptautisko sadarbību krimināllietās vai kuri ir strādājuši par Eiropas prokuroriem; un
d)
kuriem ir pietiekama vadības pieredze un kvalifikācija, lai ieņemtu attiecīgo amatu.
3.
Atlases pamatā ir atklāts kandidātu konkurss, par ko tiek publicēts paziņojums Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; pēc konkursa atlases komiteja sagatavo kvalificēto kandidātu gala sarakstu, kas jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Atlases komitejas sastāvā ir divpadsmit personas, kuras izvēlētas no Tiesas un Revīzijas palātas bijušo locekļu, bijušo Eurojust valstu locekļu, valstu augstāko tiesu locekļu, augsta līmeņa prokuroru un vispāratzītu kompetentu juristu vidus. Vienu no izvēlētajām personām ierosina Eiropas Parlaments. Padome nosaka atlases komitejas darbības noteikumus un pieņem lēmumu, ar ko pēc Komisijas priekšlikuma ieceļ tās locekļus.
4.
Ja Eiropas prokurors tiek iecelts par Eiropas galveno prokuroru, konkrētā Eiropas prokurora amata vieta tiek nekavējoties aizpildīta saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 16. panta 1. un 2. punktā.
5.
Tiesa, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieteikumu, var Eiropas galveno prokuroru atbrīvot no amata, ja tā konstatē, ka viņš vairs nespēj pildīt savus pienākumus vai ka viņš ir vainīgs smagā pārkāpumā.
6.
Ja Eiropas galvenais prokurors atkāpjas no amata, ja viņš tiek atbrīvots no amata vai to atstāj jebkādu iemeslu dēļ, šī amata vieta tiek nekavējoties aizpildīta saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 1., 2. un 3. punktā.
15. pants
Eiropas galvenā prokurora vietnieku iecelšana un atbrīvošana no amata
1.
Kolēģija divus Eiropas prokurorus ieceļ par Eiropas galvenā prokurora vietniekiem uz trīs gadu pilnvaru termiņu, kurš ir atjaunojams, bet kurš nepārsniedz viņu kā Eiropas prokuroru pilnvaru termiņus. Atlases process tiek regulēts ar EPPO reglamentu. Eiropas galvenā prokurora vietnieki saglabā savu Eiropas prokuroru statusu.
2.
EPPO reglamentā izklāsta noteikumus un nosacījumus Eiropas galvenā prokurora vietnieka funkciju izpildei. Ja Eiropas prokurors vairs nespēj pildīt savus Eiropas galvenā prokurora vietnieka pienākumus, Kolēģija saskaņā ar EPPO reglamentu var pieņemt lēmumu atbrīvot Eiropas galvenā prokurora vietnieku no minētā amata.
3.
Ja Eiropas galvenā prokurora vietnieks atkāpjas no amata, tiek atbrīvots no amata vai atstāj Eiropas galvenā prokurora vietnieka amatu jebkādu iemeslu dēļ, šī amata vieta tiek bez kavēšanās aizpildīta saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta šā panta 1. punktā. Viņš turpina pildīt Eiropas prokurora pienākumus, ievērojot 16. panta noteikumus.
16. pants
Eiropas prokuroru iecelšana un atbrīvošana no amata
1.
Katra dalībvalsts izvirza trīs kandidātus Eiropas prokurora amatam no tādu kandidātu vidus:
a)
kuri tajā brīdī ir attiecīgās dalībvalsts prokuratūras vai tiesu iestāžu locekļi;
b)
kuru neatkarība ir neapšaubāma; un
c)
kuriem ir kvalifikācija, kas to attiecīgajās dalībvalstīs prasīta, lai ieņemtu augstus amatus prokuratūrā vai tiesā, un kuriem ir attiecīga praktiskā pieredze saistībā ar valsts tiesību sistēmām, finanšu izmeklēšanu un tiesu iestāžu starptautisko sadarbību krimināllietās.
2.
Saņēmusi 14. panta 3. punktā minētās atlases komitejas motivēto atzinumu, Padome izraugās un ieceļ vienu no kandidātiem par attiecīgās dalībvalsts Eiropas prokuroru. Ja atlases komiteja secina, ka kandidāts neatbilst nosacījumiem, kas nepieciešami Eiropas prokurora pienākumu veikšanai, tās atzinums Padomei ir saistošs.
3.
Padome ar vienkāršu balsu vairākumu izraugās un ieceļ Eiropas prokurorus uz sešu gadu pilnvaru termiņu, kas nav atjaunojams. Sešu gadu termiņa beigās Padome var nolemt pilnvaras pagarināt vēl uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus.
4.
Ik pēc trim gadiem veic daļēju nomaiņu, aizstājot vienu trešdaļu Eiropas prokuroru. Padome ar vienkāršu balsu vairākumu pieņem pārejas noteikumus par Eiropas prokuroru iecelšanu uz pirmo pilnvaru termiņu un tā laikā.
5.
Tiesa, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieteikumu, Eiropas prokuroru var atbrīvot no amata, ja tā konstatē, ka viņš vairs nespēj pildīt savus pienākumus vai ka viņš ir vainīgs smagā pārkāpumā.
6.
Ja Eiropas prokurors atkāpjas no amata, tiek atbrīvots no tā vai atstāj amatu jebkādu citu iemeslu dēļ, šī amata vieta tiek bez kavēšanās aizpildīta saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 1. un 2. punktā. Ja attiecīgais Eiropas prokurors pilda arī Eiropas galvenā prokurora vietnieka pienākumus, viņš tiek automātiski atbrīvots no šā pēdējā amata.
7.
Pēc katra Eiropas prokurora izvirzīšanas Kolēģija izraugās vienu no tās pašas dalībvalsts Eiropas deleģētajiem prokuroriem, lai tas aizstātu Eiropas prokuroru gadījumā, ja viņš nespēj pildīt savas funkcijas vai ir atstājis amatu saskaņā ar 5. un 6. punktu.
Ja Kolēģija atzīst nepieciešamību pēc aizstāšanas, izraudzītā persona uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs mēnešus, rīkojas kā pagaidu Eiropas prokurors līdz brīdim, kamēr tiek aizstāts vai atgriežas attiecīgais Eiropas prokurors. Kolēģija pēc pieprasījuma var pagarināt minēto laikposmu, ja tas ir nepieciešams. Pagaidu aizstāšanas mehānismus un kārtību nosaka un regulē ar EPPO reglamentu.
17. pants
Eiropas deleģēto prokuroru iecelšana un atbrīvošana no amata
1.
Kolēģija pēc Eiropas galvenā prokurora priekšlikuma ieceļ dalībvalstu nominētos Eiropas deleģētos prokurorus. Kolēģija var noraidīt nominētu personu, ja tā neatbilst 2. punktā minētajiem kritērijiem. Eiropas deleģētos prokurorus ieceļ uz piecu gadu termiņu, kurš ir atjaunojams.
2.
Eiropas deleģētie prokurori – kopš brīža, kad viņi tiek iecelti par Eiropas deleģētajiem prokuroriem, līdz atbrīvošanai no amata – ir to attiecīgo dalībvalstu prokuratūras vai tiesu iestāžu locekļi, kuras viņus ir izvirzījušas. Viņu neatkarība ir neapšaubāma, un viņiem ir nepieciešamā kvalifikācija un atbilstoša praktiskā pieredze saistībā ar attiecīgo valstu tiesību sistēmām.
3.
Kolēģija Eiropas deleģēto prokuroru atbrīvo no amata, ja tā konstatē, ka viņš vairs neatbilst 2. punktā izklāstītajām prasībām, nespēj pildīt savus pienākumus vai ir vainīgs smagā pārkāpumā.
4.
Ja dalībvalsts nolemj atbrīvot no amata vai saukt pie disciplināras atbildības valsts prokuroru, kas ir iecelts par Eiropas deleģēto prokuroru, tādu iemeslu dēļ, kuri nav saistīti ar viņa pienākumiem saskaņā ar šo regulu, tā – pirms šādi rīkoties – informē Eiropas galveno prokuroru. Dalībvalsts bez Eiropas galvenā prokurora piekrišanas nedrīkst atbrīvot no amata vai saukt pie disciplināras atbildības Eiropas deleģēto prokuroru tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar viņa pienākumiem saskaņā ar šo regulu. Ja Eiropas galvenais prokurors nesniedz piekrišanu, attiecīgā dalībvalsts var lūgt Kolēģiju izskatīt šo jautājumu.
5.
Ja Eiropas deleģētais prokurors atkāpjas no amata, ja viņa pakalpojumi vairs nav nepieciešami EPPO pienākumu pildīšanai vai ja viņš tiek atbrīvots no amata vai atstāj amatu jebkādu citu iemeslu dēļ, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties informē Eiropas galveno prokuroru un vajadzības gadījumā izvirza citu prokuroru, kas jāieceļ par jauno Eiropas deleģēto prokuroru saskaņā ar 1. punktu.
18. pants
Administratīvā direktora statuss
1.
Administratīvo direktoru pieņem darbā kā EPPO pagaidu darbinieku saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.
2.
Administratīvo direktoru ieceļ Kolēģija no Eiropas galvenā prokurora ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras saskaņā ar EPPO reglamentu. Lai noslēgtu administratīvā direktora līgumu, EPPO pārstāv Eiropas galvenais prokurors.
3.
Administratīvā direktora pilnvaru termiņš ir četri gadi. Līdz minētā termiņa beigām Kolēģija veic novērtējumu, kurā ņem vērā administratīvā direktora darbības rezultātu izvērtējumu.
4.
Kolēģija, rīkojoties pēc Eiropas galvenā prokurora priekšlikuma, kurā ņemts vērā 3. punktā minētais novērtējums, var pagarināt administratīvā direktora pilnvaru termiņu vienu reizi uz laikposmu, kas nepārsniedz četrus gadus.
5.
Administratīvais direktors, kura pilnvaru termiņš ir pagarināts, kopējā termiņa beigās nedrīkst piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.
6.
Administratīvais direktors atskaitās Eiropas galvenajam prokuroram un Kolēģijai.
7.
Administratīvo direktoru var atbrīvot no amata EPPO ar Kolēģijas lēmumu, ko tā pieņem, pamatojoties uz tās locekļu divu trešdaļu vairākuma balsojumu un neskarot Civildienesta noteikumos un nodarbināšanas kārtībā paredzētos noteikumus, kas piemērojami līguma izbeigšanai.
19. pants
Administratīvā direktora pienākumi
1.
Administratīvām un budžeta vajadzībām EPPO vada tās administratīvais direktors.
2.
Neskarot Kolēģijas vai Eiropas galvenā prokurora pilnvaras, administratīvais direktors, pildot savus pienākumus, ir neatkarīgs un nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai kādas citas struktūras norādījumus.
3.
Administratīvais direktors ir EPPO juridiskais pārstāvis administratīvos un budžeta nolūkos. Administratīvais direktors nodrošina EPPO budžeta izpildi.
4.
Administratīvais direktors ir atbildīgs par EPPO uzdoto administratīvo uzdevumu īstenošanu, jo īpaši par:
a)
EPPO ikdienas darba vadību un personāla pārvaldību;
b)
Eiropas galvenā prokurora vai Kolēģijas pieņemto lēmumu īstenošanu;
c)
gada un daudzgadu plānošanas dokumenta priekšlikuma sagatavošanu un iesniegšanu Eiropas galvenajam prokuroram;
d)
gada un daudzgadu plānošanas dokumentu īstenošanu un ziņošanu Kolēģijai par to īstenošanu;
e)
EPPO darbību gada ziņojuma administratīvo un budžeta daļu sagatavošanu;
f)
rīcības plāna sagatavošanu, reaģējot uz secinājumiem, kuri izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem, izvērtējumiem un izmeklēšanām, tostarp Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja un OLAF veiktiem, un ziņošanu divreiz gadā tiem un Kolēģijai;
g)
EPPO iekšējas krāpšanas apkarošanas stratēģijas sagatavošanu un tās iesniegšanu Kolēģijai apstiprināšanai;
h)
EPPO piemērojamo finanšu noteikumu projekta priekšlikuma sagatavošanu un iesniegšanu Eiropas galvenajam prokuroram;
i)
EPPO ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta priekšlikuma sagatavošanu un iesniegšanu Eiropas galvenajam prokuroram;
j)
nepieciešamā administratīvā atbalsta sniegšanu, lai sekmētu EPPO operatīvo darbu;
k)
atbalsta sniegšanu Eiropas galvenajam prokuroram un Eiropas galvenā prokurora vietniekiem viņu pienākumu veikšanā.
20. pants
EPPO pagaidu administratīvā kārtība
1.
Pamatojoties uz pagaidu budžeta apropriācijām, kas piešķirtas Komisijas budžetā, Komisija ir atbildīga par EPPO izveidi un tās sākotnējo administratīvo darbību, līdz EPPO ir spēja īstenot pašai savu budžetu. Tālab Komisija:
a)
pēc konsultācijām ar Padomi var iecelt Komisijas amatpersonu, kas darbojas kā pagaidu administratīvais direktors un pilda administratīvajam direktoram uzticētos pienākumus – tostarp pilnvaras, kas ar Civildienesta noteikumiem un nodarbināšanas kārtību piešķirtas iecēlējinstitūcijai saistībā ar EPPO administratīvo personālu, – attiecībā uz visām amata vietām, kuras jāaizpilda, pirms administratīvais direktors sāk pildīt savus pienākumus saskaņā ar18. pantu;
b)
var piedāvāt palīdzību EPPO, jo īpaši, norīkojot ierobežotu skaitu Komisijas ierēdņu, kas nepieciešami, lai pagaidu administratīvā direktora atbildībā veiktu EPPO administratīvās darbības.
2.
Pagaidu administratīvais direktors var atļaut veikt visus maksājumus, ko sedz EPPO budžetā iekļautās apropriācijas, un var noslēgt līgumus, tostarp darbinieku līgumus.
3.
Tiklīdz Kolēģija sāk pildīt savus pienākumus saskaņā ar 9. panta 1. punktu, pagaidu administratīvais direktors pilda savus pienākumus saskaņā ar 18. pantu. Pagaidu administratīvais direktors minētās funkcijas beidz pildīt, tiklīdz administratīvais direktors ir sācis pildīt savus pienākumus pēc tam, kad Kolēģija viņu ir iecēlusi saskaņā ar 18. pantu.
4.
Kamēr Kolēģija nav sākusi pildīt savus pienākumus saskaņā ar 9. panta 1. punktu, Komisija pilda savas šajā pantā izklāstītās funkcijas, konsultējoties ar ekspertu grupu, ko veido dalībvalstu pārstāvji.
3. IEDAĻA
EPPO reglaments
21. pants
EPPO reglaments
1.
EPPO darba organizāciju nosaka tās reglaments.
2.
Kad EPPO ir izveidota, Eiropas galvenais prokurors bez kavēšanās sagatavo EPPO reglamenta priekšlikumu, kas Kolēģijai jāpieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu.
3.
Grozījumus EPPO reglamentā var ierosināt ikviens Eiropas prokurors, un tos pieņem, ja Kolēģija tā izlemj ar divu trešdaļu balsu vairākumu.
IV NODAĻA
EPPO KOMPETENCE UN KOMPETENCES ĪSTENOŠANA
1. IEDAĻA
EPPO
kompetence
22. pants
EPPO materiāltiesiskā kompetence
1.
EPPO kompetencē ir noziedzīgie nodarījumi, kas skar Savienības finanšu intereses un kas paredzēti Direktīvā (ES) 2017/1371, kuru īsteno ar valsts tiesību aktiem, neatkarīgi no tā, vai tādu pašu noziedzīgu rīcību varētu klasificēt kā cita veida nodarījumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Attiecībā uz nodarījumiem, kas minēti 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā Direktīvā (ES) 2017/1371, ko īsteno ar valsts tiesību aktiem, EPPO ir kompetenta vienīgi tad, ja tīšai darbībai vai bezdarbībai, kā paredzēts minētajā noteikumā, ir saikne ar divu vai vairāk dalībvalstu teritoriju un kopējais kaitējums ir vismaz EUR 10 miljoni.
2.
EPPO kompetencē ir arī nodarījumi saistībā ar līdzdalību noziedzīgā organizācijā, kā definēts Pamatlēmumā 2008/841/TI, ko īsteno ar valsts tiesību aktiem, ja šādas noziedzīgas organizācijas noziedzīgās darbības galvenais nolūks ir izdarīt kādu no 1. punktā minētajiem nodarījumiem.
3.
EPPO kompetencē ir arī jebkādi citi noziedzīgi nodarījumi, kas ir nesaraujami saistīti ar šā panta 1. punkta darbības jomā esošu noziedzīgu rīcību. Kompetenci attiecībā uz šādiem noziedzīgiem nodarījumiem var īstenot tikai saskaņā ar 25. panta 3. punktu.
4.
EPPO kompetencē nekādā gadījumā nav noziedzīgi nodarījumi, kas attiecas uz valstu tiešajiem nodokļiem, tostarp nodarījumi, kas nesaraujami ar tiem saistīti. Šī regula neietekmē dalībvalstu nodokļu administrācijas struktūru un darbību.
23. pants
EPPO teritoriālā un personāla kompetence
EPPO kompetencē ir 22. pantā minētie nodarījumi, ja:
a)
šādi nodarījumi ir pilnībā vai daļēji izdarīti vienas vai vairāku dalībvalstu teritorijā;
b)
šādus nodarījumus izdarījis kādas dalībvalsts valstspiederīgais ar noteikumu, ka dalībvalstij ir jurisdikcija attiecībā uz šādiem nodarījumiem, kad tie izdarīti ārpus tās teritorijas; vai
c)
šādus nodarījumus ārpus a) punktā minētajām teritorijām izdarījusi persona, uz kuru nodarījuma izdarīšanas brīdī attiecās Civildienesta noteikumi vai Nodarbināšanas kārtība, ar noteikumu, ka dalībvalstij ir jurisdikcija attiecībā uz šādiem nodarījumiem, kad tie izdarīti ārpus tās teritorijas.
2. IEDAĻA
EPPO
kompetences īstenošana
24. pants
Informācijas ziņošana, reģistrēšana un pārbaude
1.
Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras un tās dalībvalstu iestādes, kas ir kompetentas saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, bez liekas kavēšanās EPPO ziņo par jebkādu noziedzīgu rīcību, kas varētu būt tās kompetencē saskaņā ar 22. pantu un 25. panta 2. un 3. punktu.
2.
Ja dalībvalsts tiesu vai tiesībaizsardzības iestāde sāk izmeklēt noziedzīgu nodarījumu, kas varētu būt EPPO kompetencē saskaņā ar 22. pantu, 25. panta 2. un 3. punktu, vai ja kādā brīdī pēc izmeklēšanas uzsākšanas dalībvalsts kompetentajai tiesu vai tiesībaizsardzības iestādei kļūst skaidrs, ka izmeklēšana attiecas uz šādu nodarījumu, minētā iestāde bez liekas kavēšanās informē EPPO, lai tā varētu izlemt, vai īstenot pārņemšanas tiesības saskaņā ar 27. pantu.
3.
Ja dalībvalsts tiesu vai tiesībaizsardzības iestāde sāk izmeklēt noziedzīgu nodarījumu, kā definēts 22. pantā, un uzskata, ka EPPO saskaņā ar 25. panta 3. punktu varētu neīstenot savu kompetenci, tā par to informē EPPO.
4.
Ziņojumā ietver vismaz šādus datus: faktu aprakstu, tostarp izvērtējumu par kaitējumu, kas ir radīts vai ko var radīt, iespējamo juridisko kvalifikāciju un jebkādu pieejamu informāciju par varbūtējiem cietušajiem, aizdomās turētajiem un jebkādām citām iesaistītām personām.
5.
EPPO saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu informē arī tajos gadījumos, kad nav iespējams izvērtēt, vai ir izpildīti 25. panta 2. punktā noteiktie kritēriji.
6.
EPPO sniegto informāciju reģistrē un pārbauda saskaņā ar savu reglamentu. Pārbaudē izvērtē, vai, balstoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar 1. un 2. pantu, ir pamats sākt izmeklēšanu vai īstenot pārņemšanas tiesības.
7.
Ja pēc pārbaudes EPPO nolemj, ka nav pamata sākt izmeklēšanu saskaņā ar 26. pantu vai īstenot pārņemšanas tiesības saskaņā ar 27. pantu, iemeslus norāda lietu pārvaldības sistēmā.
EPPO informē iestādi, kas saskaņā ar 1. vai 2. punktu ziņoja par noziedzīgo rīcību, kā arī šajā noziegumā cietušos un, ja tas paredzēts valsts tiesību aktos, citas personas, kas ziņoja par noziedzīgo rīcību.
8.
Ja EPPO rīcībā nonāk ziņas, ka var būt izdarīts noziedzīgs nodarījums, kas nav EPPO kompetencē, tā bez liekas kavēšanās informē kompetentās valsts iestādes un pārsūta tām visus attiecīgos pierādījumus.
9.
Konkrētos gadījumos EPPO var pieprasīt būtisku papildinformāciju, kas ir pieejama Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un dalībvalstu iestādēm. Pieprasītā informācija var attiekties uz pārkāpumiem, kuri ir radījuši kaitējumu tādām Savienības finanšu interesēm, kas nav EPPO kompetencē saskaņā ar 25. panta 2. punktu.
10.
EPPO var pieprasīt citu informāciju, lai Kolēģija saskaņā ar 9. panta 2. punktu varētu izdot vispārējas pamatnostādnes par to, kā interpretēt pienākumu informēt EPPO par lietām, kas ietilpst 25. panta 2. punkta darbības jomā.
25. pants
EPPO kompetences īstenošana
1.
EPPO savu kompetenci īsteno, vai nu sākot izmeklēšanu saskaņā ar 26. pantu, vai arī nolemjot īstenot pārņemšanas tiesības saskaņā ar 27. pantu. Ja EPPO nolemj īstenot savu kompetenci, kompetentās valsts iestādes attiecībā uz šo pašu noziedzīgo rīcību savu kompetenci neīsteno.
2.
Ja noziedzīgs nodarījums, kas ir 22. panta darbības jomā, ir radījis vai var radīt tādu kaitējumu Savienības finanšu interesēm, kas ir mazāks par EUR 10 000 , EPPO var īstenot savu kompetenci tikai tad, ja:
a)
lieta izraisa tādas sekas Savienības līmenī, kuru dēļ izmeklēšana ir jāveic EPPO; vai
b)
pastāv aizdomas, ka minēto nodarījumu varētu būt izdarījuši Savienības ierēdņi vai citi darbinieki, vai iestāžu locekļi.
Attiecīgā gadījumā EPPO apspriežas ar kompetentajām valsts iestādēm vai Savienības struktūrām, lai konstatētu, vai ir izpildīti pirmās daļas a) un b) apakšpunktā izklāstītie kritēriji.
3.
EPPO atturas izmantot savu kompetenci attiecībā uz jebkādiem nodarījumiem, kas ir 22. panta darbības jomā, un pēc apspriešanās ar kompetentajām valsts iestādēm bez liekas kavēšanās nodod tām minēto lietu saskaņā ar 34. pantu, ja:
a)
maksimālais sods, kas valsts tiesību aktos paredzēts par nodarījumu, kurš ietilpst 22. panta 1. punkta darbības jomā, ir vienāds ar vai mazāks par maksimālo sodu, kas paredzēts par 22. panta 3. punktā minēto nesaraujami saistīto nodarījumu, ja vien pēdējais minētais nodarījums nav bijis izšķirīgs, lai izdarītu nodarījumu, kurš ietilpst 22. panta 1. punkta darbības jomā; vai
b)
ir pamats uzskatīt, ka kaitējums, ko nodarījums ir radījis vai var radīt Savienības finanšu interesēm, kā minēts 22. pantā, nav lielāks par kaitējumu, kas ir radīts vai var tikt radīts citam cietušajam.
Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktu nepiemēro nodarījumiem, kas minēti 3. panta 2. punkta a), b) un d) apakšpunktā Direktīvā (ES) 2017/1371, kuru īsteno ar valsts tiesību aktiem.
4.
EPPO ar kompetento valsts iestāžu piekrišanu var īstenot savu kompetenci attiecībā uz 22. pantā minētajiem nodarījumiem gadījumos, kas citkārt būtu izslēgti šā panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanas dēļ, ja šķiet, ka EPPO ir labākas iespējas veikt izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu.
5.
EPPO bez liekas kavēšanās kompetentās valsts iestādes informē par lēmumu īstenot vai atturēties īstenot savu kompetenci.
6.
Ja EPPO un valstu kriminālvajāšanas iestādēm ir domstarpības par to, vai noziedzīgā rīcība ir 22. panta 2. vai 3. punkta vai 25. panta 2. vai 3. punkta darbības jomā, valsts iestādes, kas ir kompetentas lemt par kompetenču sadalījumu attiecībā uz kriminālvajāšanu valsts līmenī, nolemj, kā kompetencē ir izmeklēt minēto lietu. Dalībvalstis precizē valsts iestādi, kas pieņems lēmumu par kompetences sadalījumu.
V NODAĻA
NOTEIKUMI PAR IZMEKLĒŠANU, IZMEKLĒŠANAS PASĀKUMIEM, KRIMINĀLVAJĀŠANU UN KRIMINĀLVAJĀŠANAS ALTERNATĪVĀM
1. IEDAĻA
Noteikumi par izmeklēšanu
26. pants
Izmeklēšanas uzsākšana un kompetenču sadalījums EPPO
1.
Ja saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tiek vai ir ticis izdarīts nodarījums, kas ir EPPO kompetencē, Eiropas deleģētais prokurors dalībvalstī, kuras kompetencē saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem ir minētais nodarījums, neskarot noteikumus 25. panta 2. un 3. punktā izklāstītos noteikumus, uzsāk izmeklēšanu un atzīmē to lietu pārvaldības sistēmā.
2.
Ja EPPO pēc pārbaudes saskaņā ar 24. panta 6. punktu nolemj uzsākt izmeklēšanu, tā bez liekas kavēšanās informē iestādi, kura ziņoja par noziedzīgo rīcību saskaņā ar 24. panta 1. vai 2. punktu.
3.
Ja Eiropas deleģētais prokurors nav uzsācis izmeklēšanu, Pastāvīgā palāta, kurai lieta piešķirta, ievērojot 1. punktā izklāstītos nosacījumus, uzdod Eiropas deleģētajam prokuroram uzsākt izmeklēšanu.
4.
Lietu parasti ierosina un izskata Eiropas deleģētais prokurors no tās dalībvalsts, kura ir attiecīgās noziedzīgās rīcības centrālā vieta, vai, ja ir izdarīti vairāki EPPO kompetencē esoši saistīti nodarījumi, – no tās dalībvalsts, kurā izdarīta liela šo nodarījumu daļa. Eiropas deleģētais prokurors no citas dalībvalsts, kurai ir jurisdikcija attiecībā uz lietu, izmeklēšanu var uzsākt, vai arī no kompetentās Pastāvīgās palātas saņemt uzdevumu to uzsākt vienīgi tādā gadījumā, ja atkāpe no iepriekšējā teikumā izklāstītā noteikuma ir pienācīgi pamatota, ņemot vērā šādus kritērijus prioritārā secībā:
a)
aizdomās turētā vai apsūdzētā pastāvīgā dzīvesvieta;
b)
aizdomās turētā vai apsūdzētā valstspiederība;
c)
vieta, kurā ir radies galvenais finansiālais kaitējums.
5.
Līdz tiek pieņemts lēmums par kriminālvajāšanas sākšanu saskaņā ar 36. pantu, kompetentā Pastāvīgā palāta lietā, uz kuru attiecas vairāk nekā vienas dalībvalsts jurisdikcija, apspriedusies ar attiecīgajiem Eiropas prokuroriem un/vai Eiropas deleģētajiem prokuroriem, var nolemt:
a)
nodot lietu Eiropas deleģētajam prokuroram citā dalībvalstī;
b)
apvienot vai sadalīt lietas un katrā lietā izvēlēties Eiropas deleģēto prokuroru, kurš ar to nodarbojas;
ja šādi lēmumi ir vispārējās tiesiskuma interesēs un saskan ar kritērijiem, kas atbilstoši šā panta 4. punktam ir pamats tā Eiropas deleģētā prokurora izvēlei, kurš nodarbojas ar lietu.
6.
Kad Pastāvīgā palāta pieņem lēmumu nodot, apvienot vai sadalīt lietu, tā pienācīgi ņem vērā to, kādā posmā tobrīd ir izmeklēšana.
7.
EPPO bez liekas kavēšanās kompetentās valsts iestādes informē par jebkādu lēmumu sākt izmeklēšanu.
27. pants
Pārņemšanas tiesības
1.
Pēc tam, kad ir saņemta visa attiecīgā informācija saskaņā ar 24. panta 2. punktu, EPPO pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā piecas dienas pēc minētās informācijas saņemšanas no valsts iestādēm, pieņem lēmumu, vai īstenot pārņemšanas tiesības, un par šo lēmumu informē minētās valsts iestādes. Konkrētos gadījumos Eiropas galvenais prokurors var pieņemt motivētu lēmumu minēto termiņu pagarināt par laikposmu, kas nepārsniedz piecas dienas, un viņš par to attiecīgi informē minētās valsts iestādes.
2.
Šā panta 1. punktā minēto termiņu laikā valsts iestādes atturas pieņemt jebkādus lēmumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas EPPO var liegt izmantot pārņemšanas tiesības.
Minētās valsts iestādes veic jebkādus steidzamus pasākumus, kas nepieciešami, saskaņā ar valsts tiesību aktiem, lai nodrošinātu efektīvu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu.
3.
Ja EPPO kādā citādā veidā, nevis no 24. panta 2. punktā minētās informācijas, kļūst zināms fakts, ka kādas dalībvalsts kompetentās iestādes jau ir uzsākušas izmeklēt noziedzīgu nodarījumu, kas varētu būt tās kompetencē, tā nekavējoties informē šīs iestādes. Pēc tam, kad EPPO ir pienācīgi saņēmusi informāciju saskaņā ar 24. panta 2. punktu, tā pieņem lēmumu par to, vai īstenot pārņemšanas tiesības. Minēto lēmumu pieņem šā panta 1. punktā noteiktajos termiņos.
4.
Pirms EPPO pieņem lēmumu par to, vai īstenot pārņemšanas tiesības, tā attiecīgā gadījumā apspriežas ar attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm.
5.
Ja EPPO īsteno pārņemšanas tiesības, dalībvalstu kompetentās iestādes lietas materiālus pārsūta EPPO un atturas no turpmāku izmeklēšanas darbību veikšanas attiecībā uz šo pašu nodarījumu.
6.
Šajā pantā paredzētās pārņemšanas tiesības var īstenot Eiropas deleģētais prokurors no jebkuras dalībvalsts, kuras kompetentās iestādes ir sākušas izmeklēt nodarījumu, kas ir 22. un 23. panta darbības jomā.
Ja Eiropas deleģētais prokurors, kas ir saņēmis informāciju saskaņā ar 24. panta 2. punktu, nolemj neīstenot pārņemšanas tiesības, viņš ar savas dalībvalsts Eiropas prokurora starpniecību informē kompetento Pastāvīgo palātu, lai šī Pastāvīgā palāta varētu pieņemt lēmumu saskaņā ar 10. panta 4. punktu.
7.
Ja EPPO ir atturējusies īstenot savu kompetenci, tā bez liekas kavēšanās informē kompetentās valsts iestādes. Kompetentās valsts iestādes procesa laikā jebkurā brīdī EPPO informē par jebkādiem jauniem faktiem, kas EPPO varētu dot pamatu pārskatīt savu lēmumu neīstenot kompetenci.
Pēc šādas informācijas saņemšanas EPPO var īstenot pārņemšanas tiesības, ja valsts izmeklēšana jau nav pabeigta un ja apsūdzība nav iesniegta tiesai. Minēto lēmumu pieņem 1. punktā noteiktajā termiņā.
8.
Ja attiecībā uz nodarījumiem, kuri ir radījuši vai var radīt tādu kaitējumu Savienības finanšu interesēm, kas ir mazāks par EUR 100 000 , Kolēģija uzskata, ka, atsaucoties uz nodarījuma smaguma pakāpi vai procesa sarežģītību konkrētajā lietā, nav vajadzības veikt izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu Savienības līmenī, tā saskaņā ar 9. panta 2. punktu izdod vispārīgas pamatnostādnes, kas ļauj Eiropas deleģētajam prokuroram neatkarīgi un bez liekas kavēšanās izlemt nepārņemt lietu.
Pamatnostādnēs ar visu vajadzīgo detalizēto informāciju – nosakot skaidrus kritērijus – precizē apstākļus, uz kuriem tās attiecas, sevišķi ņemot vērā nodarījuma raksturu, situācijas steidzamību un kompetento valsts iestāžu apņemšanos veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai pilnībā atlīdzinātu Savienības finanšu interesēm nodarīto kaitējumu.
9.
Lai nodrošinātu pamatnostādņu saskaņotu piemērošanu, Eiropas deleģētais prokurors kompetento Pastāvīgo palātu informē par katru lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 8. punktu, un katra Pastāvīgā palāta Kolēģijai ik gadus ziņo par pamatnostādņu piemērošanu.
28. pants
Izmeklēšanas veikšana
1.
Eiropas deleģētais prokurors, kurš nodarbojas ar lietu, saskaņā ar šo regulu un valsts tiesību aktiem var izmeklēšanas pasākumus un citus pasākumus veikt vai nu pats, vai uzdot to savas dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Minētās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem nodrošina, lai visi norādījumi tiktu ievēroti, un apņemas veikt tām uzticētos pasākumus. Eiropas pilnvarotais prokurors, kurš nodarbojas ar lietu, saskaņā ar EPPO reglamentā paredzētajiem noteikumiem ar lietu pārvaldības sistēmas starpniecību ziņo kompetentajam Eiropas prokuroram un Pastāvīgajai palātai par jebkādiem nozīmīgiem pavērsieniem attiecīgajā lietā.
2.
Jebkurā EPPO veiktas izmeklēšanas posmā kompetentās valsts iestādes veic tādus steidzamus pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu izmeklēšanu, pat ja tās nerīkojas saskaņā ar konkrētu norādījumu, ko devis Eiropas deleģētais prokurors, kurš nodarbojas ar lietu. Valsts iestādes bez liekas kavēšanās informē Eiropas deleģēto prokuroru, kurš nodarbojas ar lietu, par to veiktajiem steidzamajiem pasākumiem.
3.
Kompetentā Pastāvīgā palāta, pamatojoties uz uzraugošā Eiropas prokurora izteiktu priekšlikumu, var nolemt lietu nodot citam Eiropas deleģētajam prokuroram tajā pašā dalībvalstī, ja Eiropas deleģētais prokurors, kurš nodarbojas ar lietu:
a)
nevar veikt izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu; vai
b)
neievēro kompetentās Pastāvīgās palātas vai Eiropas prokurora sniegtos norādījumus.
4.
Izņēmuma gadījumos, kad ir saņemts kompetentās Pastāvīgās palātas apstiprinājums, uzraugošais Eiropas prokurors var pieņemt motivētu lēmumu pats personīgi veikt izmeklēšanu, vai nu izmeklēšanas pasākumus un citu pasākumus veicot pats personīgi, vai arī uzdodot tos savas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja tas šķiet nepieciešams izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas efektivitātes interesēs, pamatojoties uz vienu vai vairākiem turpmāk minētajiem kritērijiem:
a)
nodarījuma smagums, jo īpaši ņemot vērā tā iespējamo ietekmi Savienības līmenī;
b)
ja izmeklēšana attiecas uz Savienības ierēdņiem vai pārējiem darbiniekiem vai Savienības iestāžu locekļiem;
c)
gadījumā, ja nedarbojas 3. punktā paredzētais nodošanas mehānisms.
Šādos izņēmuma apstākļos dalībvalstis nodrošina, ka Eiropas prokuroram ir tiesības uzdot vai lūgt veikt izmeklēšanas pasākumus un citus pasākumus un ka viņam ir visas Eiropas deleģētā prokurora pilnvaras, atbildība un pienākumi saskaņā ar šo regulu un valsts tiesību aktiem.
Kompetentās valsts iestādes un Eiropas deleģētie prokurori, kuri ir iesaistīti lietā, tiek bez liekas kavēšanās informēti par lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo punktu.
29. pants
Privilēģiju vai imunitātes atcelšana
1.
Ja EPPO izmeklēšanā ir iesaistītas personas, kuru privilēģijas vai imunitāte ir aizsargāta ar valsts tiesību aktiem, un šādas privilēģijas vai imunitāte traucē veikt konkrēto izmeklēšanu, Eiropas galvenais prokurors iesniedz motivētu rakstisku pieprasījumu par to atcelšanu saskaņā ar minētajos valsts tiesību aktos noteiktajām procedūrām.
2.
Ja EPPO izmeklēšanā ir iesaistītas personas, kuru privilēģijas vai imunitāte ir aizsargāta ar Savienības tiesību aktiem, jo īpaši saskaņā ar Protokolu par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti, un šādas privilēģijas vai imunitāte traucē veikt konkrēto izmeklēšanu, Eiropas galvenais prokurors iesniedz motivētu rakstisku pieprasījumu par to atcelšanu saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajām procedūrām.
2. IEDAĻA
Noteikumi par izmeklēšanas pasākumiem un citiem pasākumiem
30. pants
Izmeklēšanas pasākumi un citi pasākumi
1.
Vismaz gadījumos, kad par izmeklēto nodarījumu maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz četriem gadiem, dalībvalstis nodrošina, ka Eiropas deleģētajiem prokuroriem ir tiesības uzdot vai lūgt šādus izmeklēšanas pasākumus:
a)
pārmeklēt jebkuras telpas, teritorijas, transportlīdzekļus, privātmājas, apģērbu un jebkuru citu personisko īpašumu vai datorsistēmu un veikt jebkādus aizsardzības pasākumus, kas vajadzīgi, lai saglabātu to integritāti vai nepieļautu pierādījumu zudumu vai sabojāšanu;
b)
pieprasīt iesniegt jebkādu attiecīgu priekšmetu vai dokumentu vai nu tā sākotnējā formātā, vai kādā citā noteiktā formātā;
c)
pieprasīt iesniegt datorā glabātus šifrētus vai atšifrētus datus to sākotnējā vai kādā citā noteiktā formātā, tostarp banku kontu datus un informācijas plūsmas datus, izņemot datus, kas konkrēti saglabāti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK (
2
) 15. panta 1. punkta otro teikumu;
d)
iesaldēt nozieguma rīkus vai noziedzīgi iegūtus līdzekļus, tostarp aktīvus, par kuriem paredzams, ka tos varētu konfiscēt lietas izskatīšanas tiesa, ja ir pamats uzskatīt, ka minēto nozieguma rīku vai noziedzīgi iegūtus līdzekļu īpašnieks, valdītājs vai tos kontrolējošā persona centīsies traucēt sprieduma par konfiskāciju izpildi;
e)
pārtvert elektroniskos sakarus, kuri sūtīti aizdomās turētajam vai apsūdzētajam un kurus sūtījis aizdomās turētais vai apsūdzētais, jebkādos elektronisko sakaru līdzekļos, ko izmanto aizdomās turētais vai apsūdzētais;
f)
ar tehniskiem līdzekļiem noteikt objekta atrašanās vietu un izsekot to, tostarp preču kontrolētas piegādes.
2.
Neskarot 29. pantu, uz šā panta 1. punktā izklāstītajiem izmeklēšanas pasākumiem var attiecināt nosacījumus saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, ja valsts tiesību akti satur konkrētus ierobežojumus, kas ir piemērojami konkrētām tādu personu vai speciālistu kategorijām, kuriem ir juridiski saistošs pienākums ievērot konfidencialitāti.
3.
Uz izmeklēšanas pasākumiem, kas izklāstīti šā panta 1. punkta c), e) un f) apakšpunktā, var attiecināt papildu nosacījumus, tostarp ierobežojumus, kas paredzēti piemērojamos valsts tiesību aktos. Jo īpaši dalībvalstis var ierobežot šā panta 1. punkta e) un f) apakšpunkta piemērošanu un to piemērot tikai konkrētiem smagiem nodarījumiem. Dalībvalsts, kura iecerējusi izmantot šādu ierobežojumu, paziņo EPPO attiecīgo sarakstu ar konkrētiem smagiem noziegumiem saskaņā ar 117. pantu.
4.
Eiropas deleģētajiem prokuroriem ir tiesības lūgt vai uzdot veikt jebkādus citus pasākumus savās dalībvalstīs, kas prokuroriem ir pieejami līdzīgos gadījumos konkrētajā valstī saskaņā ar valsts tiesību aktiem, papildus 1. punktā minētajiem pasākumiem.
5.
Eiropas deleģētie prokurori 1. un 2. punktā minētos pasākumus var uzdot tikai tad, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka konkrētais pasākums varētu sniegt izmeklēšanai noderīgu informāciju vai pierādījumus, un ja nav pieejams mazāk ierobežojošs pasākums, ar kuru var sasniegt to pašu mērķi. Pasākumu īstenošanas procedūras un kārtību reglamentē piemērojamie valsts tiesību akti.
31. pants
Pārrobežu izmeklēšanas
1.
Eiropas deleģētie prokurori rīkojas ciešā sadarbībā, sniedzot savstarpēju atbalstu un regulāri savstarpēji apspriežoties pārrobežu lietās. Ja pasākums ir jāīsteno dalībvalstī, kas nav tā Eiropas deleģētā prokurora dalībvalsts, kurš nodarbojas ar lietu, minētais Eiropas deleģētais prokurors lemj par vajadzīgā pasākuma pieņemšanu un to uzdod Eiropas deleģētajam prokuroram, kas atrodas dalībvalstī, kurā šis pasākums ir jāveic.
2.
Eiropas deleģētais prokurors, kurš nodarbojas ar lietu, var uzdot jebkādus pasākumus, kas viņam ir pieejami saskaņā ar 30. pantu. Šādu pasākumu pamatošanu un pieņemšanu reglamentē tā Eiropas deleģētā prokurora dalībvalsts tiesību akti, kurš nodarbojas ar lietu. Ja Eiropas deleģētais prokurors, kurš nodarbojas ar lietu, izmeklēšanas pasākumu uzdod veikt vienam vai vairākiem Eiropas deleģētajiem prokuroriem no citas dalībvalsts, viņš vienlaikus par to ziņo savam uzraugošajam Eiropas prokuroram.
3.
Ja saskaņā ar asistējošā Eiropas deleģētā prokurora dalībvalsts tiesību aktiem šim pasākumam ir vajadzīga tiesas atļauja, asistējošais Eiropas deleģētais prokurors šādu atļauju saņem saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem.
Ja tiesas atļauja uzdotajam pasākumam tiek atteikta, Eiropas deleģētais prokurors, kurš nodarbojas ar lietu, pasākuma uzdevumu atsauc.
Tomēr, ja asistējošā Eiropas deleģētā prokurora dalībvalsts tiesību aktos netiek prasīta šāda tiesas atļauja, bet tāda tiek prasīta tā Eiropas deleģētā prokurora dalībvalsts tiesību aktos, kurš nodarbojas ar lietu, šādu atļauju saņem pēdējais minētais Eiropas deleģētais prokurors un iesniedz kopā ar pasākuma uzdevumu.
4.
Asistējošais Eiropas deleģētais prokurors veic uzdoto pasākumu vai arī uzdod to veikt kompetentajai valsts iestādei.
5.
Ja asistējošais Eiropas deleģētais prokurors uzskata, ka:
a)
pasākuma uzdevums ir nepilnīgs vai ietver acīmredzamu būtisku kļūdu;
b)
pamatotu un objektīvu iemeslu dēļ pasākumu nevar veikt laikposmā, kas noteikts pasākuma uzdevumā;
c)
ar alternatīvu, bet mazāk ierobežojošu pasākumu var sasniegt tādu pašu rezultātu kā ar uzdoto pasākumu; vai
d)
uzdotais pasākums nepastāv vai nebūtu pieejams līdzīgā iekšējā lietā saskaņā ar viņa dalībvalsts tiesību aktiem,
viņš ziņo savam uzraugošajam Eiropas prokuroram un apspriežas ar Eiropas deleģēto prokuroru, kurš nodarbojas ar lietu, lai divpusēji šo jautājumu atrisinātu.
6.
Ja uzdotais pasākums nepastāv pilnīgi iekšējā situācijā, bet būtu pieejams pārrobežu situācijā, uz kuru attiecas juridiskie instrumenti par savstarpēju atzīšanu vai pārrobežu sadarbību, attiecīgie Eiropas deleģētie prokurori, vienojoties ar attiecīgajiem uzraugošajiem Eiropas prokuroriem, var izmantot šādus instrumentus.
7.
Ja Eiropas deleģētie prokurori nevar atrisināt jautājumu septiņu darba dienu laikā un pasākuma uzdevums tiek saglabāts, jautājumu nodod kompetentajai Pastāvīgajai palātai. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad uzdotais pasākums nav veikts laikposmā, kas noteikts pasākuma uzdevumā, vai saprātīgā laikposmā.
8.
Kompetentā Pastāvīgā palāta tiktāl, ciktāl vajadzīgs, uzklausa Eiropas deleģētos prokurorus, uz kuriem lieta attiecas, un pēc tam saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem un šo regulu bez liekas kavēšanās pieņem lēmumu, vai un kad ir vajadzīgs uzdotais pasākums vai aizstājējpasākums, kas jāveic asistējošam Eiropas deleģētajam prokuroram, un ar kompetentā Eiropas prokurora starpniecību paziņo šo lēmumu minētajam Eiropas deleģētajam prokuroram.
32. pants
Uzdoto pasākumu izpilde
Uzdotos pasākumus veic saskaņā ar šo regulu un asistējošā Eiropas deleģētā prokurora dalībvalsts tiesību aktiem. Tiek ievērotas formalitātes un procedūras, ko nepārprotami norādījis Eiropas deleģētais prokurors, kurš nodarbojas ar lietu, ja vien šādas formalitātes un procedūras nav pretrunā asistējošā Eiropas deleģētā prokurora dalībvalsts tiesību pamatprincipiem.
33. pants
Pirmstiesas apcietināšana un pārrobežu nodošana
1.
Eiropas deleģētais prokurors, kurš nodarbojas ar lietu, var uzdot vai lūgt veikt aizdomās turētā vai apsūdzētā aizturēšanu vai pirmstiesas apcietināšanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas piemērojami līdzīgās iekšējās lietās.
2.
Ja ir jāaiztur vai jānodod tāda persona, kas neatrodas dalībvalstī, kurā atrodas Eiropas deleģētais prokurors, kurš nodarbojas ar lietu, minētais prokurors izdod vai lūdz minētās dalībvalsts kompetento iestādi izdot Eiropas apcietināšanas orderi saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2002/584/TI (
3
).
3. IEDAĻA
Noteikumi par kriminālvajāšanu
34. pants
Kriminālprocesa nodošana un pārsūtīšana valsts iestādēm
1.
Ja EPPO veiktajā izmeklēšanā atklājas, ka fakti, kas tiek izmeklēti, neveido noziedzīgu nodarījumu, kas ir tās kompetencē saskaņā ar 22. un 23. pantu, kompetentā Pastāvīgā palāta nolemj lietu bez liekas kavēšanās nodot kompetentajām valsts iestādēm.
2.
Ja EPPO veiktajā izmeklēšanā atklājas, ka vairs netiek izpildīti 25. panta 2. un 3. punktā paredzētie konkrētie nosacījumi tās kompetences īstenošanai, kompetentā Pastāvīgā palāta bez liekas kavēšanās un pirms lietas nodošanas izskatīšanai valsts tiesās nolemj lietu nodot kompetentajām valsts iestādēm.
3.
Ja attiecībā uz nodarījumiem, kuri ir radījuši vai var radīt tādu kaitējumu Savienības finanšu interesēm, kas ir mazāks par EUR 100 000 , Kolēģija uzskata, ka, atsaucoties uz nodarījuma smaguma pakāpi vai procesa sarežģītību konkrētajā lietā, nav vajadzības veikt lietas izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu Savienības līmenī un ka tas būtu lietderīgi izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas efektivitātei, tā saskaņā ar 9. panta 2. punktu izdod vispārīgas pamatnostādnes, kas ļauj pastāvīgajām palātām lietu nodot kompetentajām valsts iestādēm.
Šādas pamatnostādnes arī atļauj Pastāvīgajām palātām nodot lietu kompetentajām valsts iestādēm, ja EPPO īsteno kompetenci attiecībā uz Direktīvas (ES) 2017/1371 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem nodarījumiem un ja kaitējums, kas ir radīts vai var tikt radīts Savienības finanšu interesēm, nav lielāks par kaitējumu, kas ir radīts vai var tikt radīts citam cietušajam.
Lai nodrošinātu pamatnostādņu saskaņotu piemērošanu, katra pastāvīgā palāta ik gadu ziņo Kolēģijai par pamatnostādņu piemērošanu.
Šāda nodošana ietver arī jebkādus citus nesaraujami saistītus nodarījumus, kas ir EPPO kompetencē, kā norādīts 22. panta 3. punktā.
4.
Jebkuru lēmumu par lietas nodošanu valsts iestādēm, pamatojoties uz 3. punktu, Pastāvīgā palāta paziņo Eiropas galvenajam prokuroram. Trīs dienu laikā pēc šādas informācijas saņemšanas Eiropas galvenais prokurors var lūgt Pastāvīgo palātu pārskatīt lēmumu, ja viņš uzskata, ka tas vajadzīgs, lai nodrošinātu EPPO lietu nodošanas politikas saskaņotību. Ja Eiropas galvenais prokurors ir attiecīgās Pastāvīgās palātas loceklis, tiesības lūgt minēto pārskatīšanu izmanto viens no Eiropas galvenā prokurora vietniekiem.
5.
Ja kompetentās valsts iestādes laikposmā, kas nepārsniedz 30 dienas, nepiekrīt pārņemt lietu saskaņā ar 2. un 3. punktu, EPPO kompetencē arī turpmāk ir veikt kriminālvajāšanu vai izbeigt lietu saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem.
6.
Ja EPPO apsver lietas izbeigšanu saskaņā ar 39. panta 3. punktu un ja valsts iestāde to prasa, Pastāvīgā palāta nekavējoties nodod lietu minētajai iestādei.
7.
Ja pēc lietas nodošanas saskaņā ar šā panta 1., 2. vai 3. punktu un 25. panta 3. punktu valsts iestāde nolemj uzsākt izmeklēšanu, EPPO pārsūta lietas materiālus minētajai valsts iestādei, atturas no turpmākiem izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas pasākumiem un slēdz lietu.
8.
Ja lietas materiāli tiek pārsūtīti saskaņā ar šā panta 1., 2. vai 3. punktu un 25. panta 3. punktu, EPPO par šo pārsūtīšanu informē attiecīgās Savienības iestādes, struktūras, birojus un aģentūras un attiecīgā gadījumā saskaņā ar valsts tiesību aktiem arī aizdomās turētos vai apsūdzētos un noziegumā cietušos.
35. pants
Izmeklēšanas izbeigšana
1.
Ja Eiropas deleģētais prokurors, kurš nodarbojas ar lietu, uzskata, ka izmeklēšana ir pabeigta, viņš iesniedz ziņojumu uzraugošajam Eiropas prokuroram, kurā ir iekļauts lietas kopsavilkums un projekts lēmumam par to, vai veikt lietas nodošanu izskatīšanai valsts tiesā vai arī apsvērt lietas nodošanu, izbeigšanu vai vienkāršotu kriminālvajāšanas procedūru saskaņā ar 34., 39. vai 40. pantu. Uzraugošais Eiropas prokurors pārsūta minētos dokumentus kompetentajai Pastāvīgajai palātai, tos papildinot, ja viņš to uzskata par vajadzīgu, ar savu novērtējumu. Ja Pastāvīgā palāta saskaņā ar 10. panta 3. punktu pieņem lēmumu, kā ierosinājis Eiropas deleģētais prokurors, viņš attiecīgi turpina lietu.
2.
Ja Pastāvīgā palāta, balstoties uz saņemtajiem ziņojumiem, uzskata, ka tā nepieņems Eiropas deleģētā prokurora ierosināto lēmumu, tā vajadzības gadījumā pati pārskata lietas materiālus, pirms pieņemt galīgo lēmumu vai sniegt turpmākus norādījumus Eiropas deleģētajam prokuroram.
3.
Attiecīgā gadījumā Eiropas deleģētā prokurora ziņojumā tiek sniegts arī pietiekams pamatojums, lai lietu nodotu vai nu tās dalībvalsts tiesai, kurā viņš atrodas, vai arī saskaņā ar 26. panta 4. punktu citas dalībvalsts tiesai, kuras jurisdikcijā ir lieta.
36. pants
Lietas nodošana izskatīšanai valsts tiesās
1.
Ja Eiropas deleģētais prokurors iesniedz lēmuma projektu, ar ko ierosina lietu nodot tiesai, Pastāvīgā palāta, ievērojot 35. pantā paredzētās procedūras, pieņem lēmumu par šo projektu 21 dienas laikā. Pastāvīgā palāta nevar nolemt lietu izbeigt, ja lēmuma projektā ir ierosināts lietu nodot tiesai.
2.
Ja Pastāvīgā palāta nepieņem lēmumu 21 dienas laikā, Eiropas deleģētā prokurora ierosināto lēmumu uzskata par pieņemtu.
3.
Ja minētā lieta ir vairāk nekā vienas dalībvalsts jurisdikcijā, Pastāvīgā palāta principā nolemj lietu ierosināt tā Eiropas deleģētā prokurora dalībvalstī, kurš nodarbojas ar lietu. Tomēr Pastāvīgā palāta, ņemot vērā saskaņā ar 35. panta 1. punktu iesniegto ziņojumu, var nolemt ierosināt lietu citā dalībvalstī, ja ir pietiekami pamatoti iemesli tā darīt, ņemot vērā 26. panta 4. un 5. punktā paredzētos kritērijus, un attiecīgi dot norādījumus minētās dalībvalsts Eiropas deleģētajam prokuroram.
4.
Pirms pieņemt lēmumu par lietas nodošanu tiesai, kompetentā Pastāvīgā palāta pēc Eiropas deleģētā prokurora, kurš nodarbojas ar lietu, priekšlikuma var nolemt apvienot vairākas lietas, ja dažādi Eiropas deleģētie prokurori ir veikuši izmeklēšanas attiecībā uz to pašu personu(-ām), lai šīs lietas ierosinātu vienas dalībvalsts tiesā(-ās), kurai(-ām) saskaņā ar tās tiesību aktiem ir jurisdikcija attiecībā uz katru no minētajām lietām.
5.
Kad ir pieņemts lēmums par dalībvalsti, kurā tiks ierosināta lieta, saskaņā ar valsts tiesību aktiem nosaka kompetento valsts tiesu minētajā dalībvalstī.
6.
Ja tas vajadzīgs līdzekļu atgūšanas, turpmāku administratīvu pasākumu vai pārraudzības nolūkos, centrālais birojs par lēmumu nodot lietu izskatīšanai tiesā informē kompetentās valsts iestādes, ieinteresētās personas un attiecīgās Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras.
7.
Ja pēc tiesas sprieduma apsūdzības uzturētājam jālemj, vai iesniegt pārsūdzību, Eiropas deleģētais prokurors kompetentajai Pastāvīgajai palātai iesniedz ziņojumu, kurā iekļauts lēmuma projekts, un gaida šīs palātas norādījumus. Ja minētos norādījumus nav iespējams sagaidīt valsts tiesību aktos paredzētajā termiņā, Eiropas deleģētais prokurors ir tiesīgs iesniegt pārsūdzību bez iepriekšējiem Pastāvīgās palātas norādījumiem un pēc tam nekavējoties iesniedz ziņojumu Pastāvīgajai palātai. Pastāvīgā palāta tad uzdod Eiropas deleģētajam prokuroram vai nu uzturēt, vai atsaukt pārsūdzību. Tādu pašu procedūru piemēro, ja tiesvedības laikā un saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem Eiropas deleģētais prokurors, kurš nodarbojas ar lietu, ieņem nostāju, kas noved pie lietas izbeigšanas.
37. pants
Pierādījumi
1.
Pierādījumus, ko tiesai iesniedz EPPO prokurori vai apsūdzētais, nevar uzskatīt par nepieņemamiem tikai tāpēc vien, ka pierādījumi savākti citā dalībvalstī vai saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem.
2.
Šī regula neietekmē lietas izskatīšanas tiesas pilnvaras brīvi izvērtēt apsūdzētā vai EPPO prokuroru iesniegtos pierādījumus.
38. pants
Rīcība ar konfiscētajiem aktīviem
Ja saskaņā ar prasībām un procedūrām, kas noteiktas valsts tiesību aktos, tostarp tiesību aktos, ar ko transponē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/42/ES (
4
), kompetentā valsts tiesa ar galīgu nolēmumu ir nolēmusi konfiscēt jebkādu īpašumu, kas saistīts ar nodarījumu, kurš ir EPPO kompetencē, vai līdzekļus, kas iegūti no šāda nodarījuma, ar šādiem aktīviem vai līdzekļiem rīkojas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem. Šāda rīcība negatīvi neietekmē Savienības vai citu cietušo tiesības saņemt kompensāciju par tiem nodarīto kaitējumu.
4. IEDAĻA
Noteikumi par lietas nodošanas tiesā alternatīvām
39. pants
Lietas izbeigšana
1.
Ja, ievērojot Eiropas deleģētā prokurora, kurš nodarbojas ar lietu, dalībvalsts tiesību aktus, kriminālvajāšana ir kļuvusi neiespējama, Pastāvīgā palāta, balstoties uz ziņojumu, ko saskaņā ar 35. panta 1. punktu iesniedz Eiropas deleģētais prokurors, kurš nodarbojas ar lietu, nolemj lietu pret personu izbeigt jebkura šāda iemesla dēļ:
a)
aizdomās turētā vai apsūdzētā nāve vai aizdomās turētas vai apsūdzētas juridiskās personas likvidācija;
b)
aizdomās turētā vai apsūdzētā nepieskaitāmība;
c)
aizdomās turētajam vai apsūdzētajam pasludināta amnestija;
d)
aizdomās turētajam vai apsūdzētajam piešķirta imunitāte, ja vien tā nav atcelta;
e)
beidzies valsts tiesību aktos paredzētais noilguma termiņš kriminālvajāšanai;
f)
aizdomās turētā vai apsūdzētā lieta jau ir pilnībā pabeigta attiecībā uz tiem pašiem nodarījumiem;
g)
attiecīgu pierādījumu trūkums.
2.
Lēmums saskaņā ar 1. punktu neliedz veikt turpmāku izmeklēšanu, balstoties uz jauniem faktiem, kas EPPO nebija zināmi nolēmuma pieņemšanas brīdī un kas kļuva zināmi pēc lēmuma pieņemšanas. Kompetentā Pastāvīgā palāta, balstoties uz šādiem jauniem faktiem, pieņem lēmumu atsākt izmeklēšanu.
3.
Ja EPPO ir kompetenta saskaņā ar 22. panta 3. punktu, tā izbeidz lietu tikai pēc apspriešanās ar 25. panta 6. punktā minētajām dalībvalsts valsts iestādēm. Attiecīgā gadījumā Pastāvīgā palāta lietu nodod kompetentajām valsts iestādēm saskaņā ar 34. panta 6., 7. un 8. punktu.
Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad Eiropas Prokuratūra īsteno kompetenci attiecībā uz Direktīvas (ES) 2017/1371 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem nodarījumiem un kad kaitējums, kas ir radīts vai var tikt radīts Savienības finanšu interesēm, nepārsniedz kaitējumu, kas ir radīts vai var tikt radīts citam cietušajam.
4.
Ja lieta ir izbeigta, EPPO par šādu izbeigšanu oficiāli paziņo kompetentajām valsts iestādēm un informē attiecīgās Savienības iestādes, struktūras, birojus un aģentūras, kā arī – attiecīgā gadījumā saskaņā ar valsts tiesību aktiem – aizdomās turēto vai apsūdzēto un noziegumā cietušos. Izbeigtās lietas var arī nodot OLAF vai kompetentām valsts administratīvām vai tiesu iestādēm līdzekļu atgūšanas vai citu turpmāku administratīvu pasākumu nolūkā.
5. IEDAĻA
Noteikumi par vienkāršotām procedūrām
40. pants
Vienkāršotas kriminālvajāšanas procedūras
1.
Ja piemērojamos valsts tiesību aktos ir paredzēta vienkāršota kriminālvajāšanas procedūra, kuras mērķis ir lietu pabeigt, pamatojoties uz nosacījumiem, par ko panākta vienošanās ar aizdomās turēto, Eiropas deleģētais prokurors, kurš nodarbojas ar lietu, saskaņā ar 10. panta 3. punktu un 35. panta 1. punktu var ierosināt kompetentajai Pastāvīgajai palātai piemērot minēto procedūru saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem.
Ja EPPO īsteno kompetenci attiecībā uz Direktīvas (ES) 2017/1371 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem nodarījumiem un ja kaitējums, kas ir radīts vai var tikt radīts Savienības finanšu interesēm, nav lielāks par kaitējumu, kas ir radīts vai var tikt radīts citam cietušajam, tad Eiropas deleģētais prokurors, kurš nodarbojas ar lietu, pirms viņš ierosina piemērot vienkāršotu kriminālvajāšanas procedūru, apspriežas ar valsts kriminālvajāšanas iestādēm.
2.
Lēmumu par minēto priekšlikumu, ko ierosinājis Eiropas deleģētais prokurors, kurš nodarbojas ar lietu, Pastāvīgā palāta pieņem, ņemot vērā šādus kritērijus:
a)
nodarījuma smagums, jo īpaši pamatojoties uz radīto kaitējumu;
b)
aizdomās turētā likumpārkāpēja vēlme labot nelikumīgās rīcības rezultātā nodarīto kaitējumu;
c)
procedūras izmantošana būtu saskaņā ar EPPO vispārējiem mērķiem un pamatprincipiem, kā noteikts šajā regulā.
Kolēģija saskaņā ar 9. panta 2. punktu pieņem pamatnostādnes par minēto kritēriju piemērošanu.
3.
Ja Pastāvīgā palāta piekrīt priekšlikumam, Eiropas deleģētais prokurors, kurš nodarbojas ar lietu, piemēro vienkāršoto kriminālvajāšanas procedūru saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti valsts tiesību aktos, un reģistrē to lietu pārvaldības sistēmā. Kad līdz ar to nosacījumu izpildi, par kuriem ir panākta vienošanās ar aizdomās turēto, vienkāršotā kriminālvajāšanas procedūra ir izbeigta, Pastāvīgā palāta uzdod Eiropas deleģētajam prokuroram rīkoties, lai pilnībā pabeigtu lietu.
VI NODAĻA
PROCESUĀLĀS GARANTIJAS
41. pants
Aizdomās turēto un apsūdzēto tiesību apjoms
1.
EPPO darbības veic, pilnībā ievērojot aizdomās turēto un apsūdzēto tiesības, kas nostiprinātas hartā, tostarp tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību.
2.
Jebkuram EPPO kriminālprocesā aizdomās turētajam un apsūdzētajam kā minimums ir procesuālās tiesības, kas paredzētas Savienības tiesību aktos, tostarp direktīvās par kriminālprocesā aizdomās turēto un apsūdzēto tiesībām, ko īsteno ar valsts tiesību aktiem, proti:
a)
tiesības uz mutisku un rakstisku tulkojumu, kas paredzētas Direktīvā 2010/64/ES;
b)
tiesības uz informāciju un piekļuvi lietas materiāliem, kas paredzētas Direktīvā 2012/13/ES;
c)
tiesības uz advokātu un tiesības sazināties ar trešajām personām un informēt tās aizturēšanas gadījumā, kas paredzētas Direktīvā 2013/48/ES;
d)
tiesības klusēt un tiesības uz nevainīguma prezumpciju, kas paredzētas Direktīvā (ES) 2016/343;
e)
tiesības uz juridisko palīdzību, kas paredzētas Direktīvā (ES) 2016/1919.
3.
Neskarot šajā nodaļā minētās tiesības, aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem, kā arī citām personām, kuras iesaistītas EPPO procesos, ir visas procesuālās tiesības, kas tām pieejamas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, tostarp iespēja iesniegt pierādījumus, lūgt iecelt ekspertus vai ekspertam veikt ekspertīzi un nopratināt lieciniekus, un lūgt EPPO iegūt šādus pasākumus aizstāvības puses vārdā.
42. pants
Tiesiskuma pārbaude
1.
EPPO procesuālajiem aktiem, ar kuriem ir iecerēts radīt tiesiskas sekas trešām personām, piemēro pārbaudi kompetentajās valsts tiesās saskaņā ar valsts tiesību aktos izklāstītajām prasībām un procedūrām. To pašu piemēro, kad EPPO nav pieņēmusi procesuālus aktus, ar kuriem ir iecerēts radīt tiesiskas sekas trešām personām un kurus tai bija juridisks pienākums pieņemt saskaņā ar šo regulu.
2.
Tiesai saskaņā ar LESD 267. pantu ir jurisdikcija sniegt prejudiciālus nolēmumus par:
a)
EPPO procesuālo aktu spēkā esību, ciktāl šāds spēkā esības jautājums kādā no dalībvalsts tiesām ir ierosināts, tiešā veidā pamatojoties uz Savienības tiesību aktiem;
b)
Savienības tiesību aktu, tostarp šīs regulas, noteikumu interpretāciju vai spēkā esību;
c)
šīs regulas 22. un 25. panta interpretāciju attiecībā uz jebkuru kolīziju starp EPPO un kompetento valsts iestāžu kompetencēm.
3.
Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, EPPO lēmumiem izbeigt lietu, ciktāl tie tiek apstrīdēti, tiešā veidā pamatojoties uz Savienības tiesību aktiem, piemēro pārbaudi Tiesā saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu.
4.
Tiesai saskaņā ar LESD 268. pantu ir jurisdikcija jebkurā strīdā, kas saistīts ar kompensāciju par EPPO radītu kaitējumu.
5.
Tiesai saskaņā ar LESD 272. pantu ir jurisdikcija jebkurā strīdā, kas saistīts ar EPPO noslēgtajos līgumos iekļautajām šķīrējtiesas klauzulām.
6.
Tiesai saskaņā ar LESD 270. pantu ir jurisdikcija jebkurā strīdā, kas saistīts ar personāla lietām.
7.
Tiesai ir jurisdikcija par Eiropas galvenā prokurora vai Eiropas prokuroru atbrīvošanu no amata saskaņā ar attiecīgi 14. panta 5. punktu un 16. panta 5. punktu.
8.
Šis pants neskar tiesiskuma pārbaudi Tiesā saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu attiecībā uz tādiem EPPO lēmumiem, kas ietekmē VIII nodaļā paredzētās datu subjektu tiesības, un tādiem EPPO lēmumiem, kas nav procesuāli akti, piemēram, EPPO lēmumiem par tiesībām publiski piekļūt dokumentiem vai lēmumiem par Eiropas deleģēto prokuroru atbrīvošanu no amata, kuri pieņemti, ievērojot šīs regulas 17. panta 3. punktu, vai jebkādiem citiem administratīviem lēmumiem.
VII NODAĻA
INFORMĀCIJAS APSTRĀDE
43. pants
EPPO piekļuve informācijai
1.
Eiropas deleģētajiem prokuroriem ir iespēja iegūt jebkādu attiecīgu informāciju, ko glabā valsts kriminālizmeklēšanas un tiesībaizsardzības datubāzēs, kā arī citos attiecīgos publisku iestāžu reģistros, ar tiem pašiem nosacījumiem, ko līdzīgos gadījumos piemēro saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
2.
EPPO ir arī iespēja iegūt jebkādu attiecīgu informāciju, kas ir tās kompetencē un ko glabā Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru datubāzēs un reģistros.
44. pants
Lietu pārvaldības sistēma
1.
EPPO izveido lietu pārvaldības sistēmu, kuru uztur un pārvalda saskaņā ar šajā regulā un EPPO reglamentā paredzētajiem noteikumiem.
2.
Lietu pārvaldības sistēmas uzdevums ir:
a)
atbalstīt EPPO veiktas izmeklēšanas un kriminālvajāšanas pārvaldību, jo īpaši pārvaldot iekšējās informācijas darbplūsmas un atbalstot izmeklēšanas darbu pārrobežu lietās;
b)
nodrošināt, lai centrālajā birojā un Eiropas deleģētajiem prokuroriem būtu droša piekļuve informācijai par izmeklēšanu un kriminālvajāšanu;
c)
radīt iespēju sniegt informācijas mijnorādes un izgūt datus operatīvās analīzes un statistikas nolūkos;
d)
veicināt pārraudzību, lai nodrošinātu, ka operatīvo personas datu apstrāde ir likumīga un atbilst attiecīgajiem šīs regulas noteikumiem.
3.
Var izveidot lietu pārvaldības sistēmas saikni ar drošu tālsakaru savienojumu, kas minēts Padomes Lēmuma 2008/976/TI 9. pantā (
5
).
4.
Lietu pārvaldības sistēmā ietver:
a)
tādas informācijas reģistru, kuru EPPO ieguvusi saskaņā ar 24. pantu, tostarp saskaņā ar jebkādiem lēmumiem, kas saistīti ar minēto informāciju;
b)
visu lietas materiālu indeksu;
c)
visu informāciju no lietas materiāliem, ko glabā elektroniski lietu pārvaldības sistēmā saskaņā ar 45. panta 3. punktu.
Indeksā nav būt nekādu operatīvo personas datu, izņemot datus, kas ir vajadzīgi, lai identificētu lietas vai izveidotu savstarpējas saiknes starp dažādiem lietas materiāliem.
5.
Operatīvo personas datu apstrādei EPPO tādu automatizētu datu datnes, kas nav lietas materiāli, var izveidot tikai saskaņā ar šo regulu un EPPO reglamentu. Informāciju par šādām citām automatizētu datu datnēm paziņo Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam.
45. pants
EPPO lietas materiāli
1.
Ja EPPO nolemj sākt izmeklēšanu vai izmantot pārņemšanas tiesības saskaņā ar šo regulu, Eiropas deleģētais prokurors, kurš nodarbojas ar lietu, uzsāk lietas materiālu apkopošanu.
Lietas materiālos iekļauj visu Eiropas deleģētajam prokuroram pieejamo informāciju un pierādījumus, kas saistīti ar EPPO veiktu izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu.
Tiklīdz ir uzsākta izmeklēšana, informācija no 44. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētā reģistra kļūst par daļu no lietas materiāliem.
2.
Lietas materiālus saskaņā ar savas dalībvalsts tiesību aktiem pārvalda Eiropas deleģētais prokurors, kurš nodarbojas ar lietu.
EPPO reglamentā var ietvert noteikumus par lietas materiālu organizēšanu un pārvaldīšanu tādā mērā, kādā tas vajadzīgs, lai nodrošinātu EPPO kā vienotas iestādes darbību. Aizdomās turēto un apsūdzēto, kā arī citu procesā iesaistīto personu piekļuvi lietas materiāliem nodrošina Eiropas deleģētais prokurors, kurš nodarbojas ar lietu, saskaņā ar šā prokurora dalībvalsts tiesību aktiem.
3.
Lai centrālais birojs varētu pildīt savas funkcijas saskaņā ar šo regulu, EPPO lietu pārvaldības sistēmā no lietas materiāliem iekļauj visu to informāciju un pierādījumus, ko var glabāt elektroniski. Eiropas deleģētais prokurors, kurš nodarbojas ar lietu, nodrošina, ka lietu pārvaldības sistēmā iekļautās informācijas saturs visu laiku atbilst lietas materiāliem, jo īpaši to, ka lietu pārvaldības sistēmā ietvertie operatīvie personas dati tiek dzēsti vai laboti, tiklīdz šādi dati ir dzēsti vai laboti attiecīgajos lietas materiālos.
46. pants
Piekļuve lietu pārvaldības sistēmai
Eiropas galvenajam prokuroram, Eiropas galvenā prokurora vietniekiem, citiem Eiropas prokuroriem un Eiropas deleģētajiem prokuroriem ir tieša piekļuve reģistram un indeksam.
Uzraugošajam Eiropas prokuroram, kā arī kompetentajai Pastāvīgajai palātai, īstenojot savu kompetenci saskaņā ar 10. un 12. pantu, ir tieša piekļuve lietu pārvaldības sistēmā elektroniski glabātai informācijai. Uzraugošajam Eiropas prokuroram arī ir tieša piekļuve lietas materiāliem. Kompetentajai Pastāvīgajai palātai ir piekļuve lietas materiāliem pēc tās pieprasījuma.
Citi Eiropas deleģētie prokurori var pieprasīt piekļuvi lietu pārvaldības sistēmā elektroniski glabātai informācijai, kā arī jebkādiem lietas materiāliem. Eiropas deleģētais prokurors, kurš nodarbojas ar lietu, lemj par šādas piekļuves piešķiršanu citiem Eiropas deleģētajiem prokuroriem saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem. Ja piekļuve netiek piešķirta, lietu var nodot kompetentajai Pastāvīgajai palātai. Kompetentā Pastāvīgā palāta, ciktāl tas nepieciešams, uzklausa attiecīgos Eiropas deleģētos prokurorus un pēc tam pieņem lēmumu saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, kā arī saskaņā ar šo regulu.
EPPO reglamentā izklāsta sīkākus noteikumus par piekļuves tiesībām un procedūru, lai noteiktu līmeni, kādā lietu pārvaldības sistēmai var piekļūt Eiropas galvenais prokurors, Eiropas galvenā prokurora vietnieki, citi Eiropas prokurori, Eiropas deleģētie prokurori un EPPO darbinieki, ciktāl tas ir nepieciešams viņu pienākumu izpildei.
VIII NODAĻA
DATU AIZSARDZĪBA
47. pants
Personas datu apstrādes principi
1.
Personas dati:
a)
tiek apstrādāti likumīgi un godprātīgi (“likumīgums un godprātība”);
b)
tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesaderīgā veidā; turpmāku apstrādi arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos vai statistikas nolūkos neuzskata par nesaderīgu ar sākotnējiem nolūkiem ar noteikumu, ka EPPO sniedz atbilstošas garantijas datu subjektu tiesībām un brīvībām (“nolūka ierobežojumi”);
c)
ir adekvāti un būtiski un nav pārmērīgi, ņemot vērā nolūkus, kādos tos apstrādā (“datu minimizēšana”);
d)
ir precīzi un, ja vajadzīgs, atjaunināti; ir jāveic visi attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka neprecīzi personas dati, ņemot vērā nolūkus, kādos tie tiek apstrādāti, bez kavēšanās tiktu dzēsti vai laboti (“precizitāte”);
e)
tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā; personas datus var glabāt ilgāk, ciktāl personas datus apstrādās tikai arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos vai statistikas nolūkos, ar noteikumu, ka EPPO sniedz atbilstošas garantijas datu subjektu tiesībām un brīvībām, jo īpaši īstenojot atbilstošus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, kas prasīti šajā regulā (“glabāšanas ierobežojums”);
f)
tiek apstrādāti tādā veidā, lai tiktu nodrošināta atbilstoša personas datu drošība, tostarp aizsardzība pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un pret nejaušu nozaudēšanu, iznīcināšanu vai sabojāšanu, izmantojot atbilstošus tehniskos vai organizatoriskos pasākumus (“integritāte un konfidencialitāte”).
2.
Kad personas datu apstrādi pilnībā vai daļēji veic ar automatizētiem līdzekļiem un kad bez automatizētiem līdzekļiem apstrādā tādus personas datus, kuri veido daļu no kartotēkas vai ir paredzēti, lai veidotu daļu no kartotēkas, EPPO ir atbildīga par 1. punkta ievērošanu un spēj to uzskatāmi parādīt (“pārskatatbildība”).
3.
Apstrāde, ko EPPO veic jebkādā no nolūkiem, kas minēti 49. pantā, bet kas nav nolūki, kādos operatīvie personas dati tiek vākti, ir atļauta, ciktāl:
a)
EPPO ir pilnvarota šādus operatīvos personas datus apstrādāt šādā nolūkā saskaņā ar šo regulu; un
b)
apstrāde ir nepieciešama un samērīga ar minēto citu nolūku saskaņā ar Savienības tiesību aktiem; un
c)
attiecīgā gadījumā operatīvo personas datu izmantošana nav aizliegta ar piemērojamajiem valsts procesuālajiem tiesību aktiem attiecībā uz izmeklēšanas pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 30. pantu. Piemērojamie valsts procesuālie tiesību akti ir tās dalībvalsts tiesību akti, kurā dati ir iegūti.
48. pants
Administratīvie personas dati
1.
Regula (EK) Nr. 45/2001 attiecas uz EPPO veikto administratīvo personas datu apstrādi.
2.
EPPO sava reglamenta noteikumos par datu aizsardzību nosaka administratīvo personas datu glabāšanas termiņu.
49. pants
Operatīvo personas datu apstrāde
1.
EPPO operatīvos personas datus apstrādā automātiski vai strukturētās ar roku ievadītās datnēs saskaņā ar šo regulu un tikai šādos nolūkos:
a)
kriminālizmeklēšana un kriminālvajāšana, ko veic saskaņā ar šo regulu; vai
b)
informācijas apmaiņa ar Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un citām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām saskaņā ar šo regulu; vai
c)
sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām saskaņā ar šo regulu.
2.
Operatīvo personas datu kategorijas un to datu subjektu kategorijas, kuru personas datus EPPO var apstrādāt indeksā katrā no šā panta 1. punktā minētajiem nolūkiem, kā minēts 44. panta 4. punkta b) apakšpunktā, uzskaita pielikumā saskaņā ar 3. punktu.
3.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu nolūkā iekļaut šā panta 2. punktā minētās operatīvo personas datu kategorijas un datu subjektu kategorijas sarakstā un atjaunināt šādu sarakstu, lai ņemtu vērā informācijas tehnoloģiju attīstību un saistībā ar progresu informācijas sabiedrībā.
Ja tas nepieciešams nenovēršami steidzamu iemeslu dēļ, deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo punktu, piemēro 116. pantā minēto procedūru.
4.
EPPO var īslaicīgi apstrādāt operatīvos personas datus nolūkā konstatēt, vai šie dati attiecas uz tās uzdevumu izpildi, un saistībā ar 1. punktā minētajiem nolūkiem. Kolēģija, rīkojoties saskaņā ar Eiropas galvenā prokurora priekšlikumu un pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, sīkāk precizē nosacījumus, kas saistīti ar šādu operatīvo personas datu apstrādi, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi datiem un to izmantošanu, kā arī uz datu glabāšanas termiņiem un to dzēšanu.
5.
EPPO operatīvos personas datus apstrādā tādā veidā, lai varētu noteikt, kura iestāde ir sniegusi datus vai kur dati ir izgūti.
6.
Piemērojot 57. līdz 62. pantu, EPPO attiecīgos gadījumos darbojas saskaņā ar valsts procesuālajiem noteikumiem par pienākumu sniegt informāciju datu subjektam un iespējām šādu informāciju nesniegt, ierobežot vai atlikt. Attiecīgos gadījumos Eiropas deleģētais prokurors, kurš nodarbojas ar lietu, pirms lēmuma pieņemšanas saistībā ar 57. līdz 62. pantu apspriežas ar citiem lietā iesaistītajiem Eiropas deleģētajiem prokuroriem.
50. pants
Operatīvo personas datu glabāšanas termiņi
1.
EPPO periodiski pārskata nepieciešamību glabāt apstrādātos operatīvos personas datus. Šādu pārskatīšanu veic ne vēlāk kā trīs gadus pēc pirmās operatīvo personas datu apstrādes un pēc tam reizi trīs gados. Ja operatīvos personas datus glabā ilgāk nekā piecus gadus, par to informē Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.
2.
EPPO apstrādātos operatīvos personas datus neglabā ilgāk par pieciem gadiem pēc tam, kad attaisnošanas lēmums lietā ir kļuvis galīgs; ja apsūdzētais atzīts par vainīgu, termiņu pagarina līdz brīdim, kad uzliktais sods ir izpildīts vai to vairs nevar izpildīt saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā pasludināts spriedums par soda piemērošanu.
3.
Pirms beidzas viens no 2. punktā minētajiem termiņiem, EPPO pārskata nepieciešamību turpināt glabāt operatīvos personas datus, ja tas ir vajadzīgs un tik ilgi, cik tas ir vajadzīgs tās uzdevumu veikšanai. Turpmākas glabāšanas iemeslus pamato un reģistrē. Ja netiek pieņemts lēmums operatīvos personas datus turpināt glabāt, minētos datus automātiski dzēš.
51. pants
Dažādu datu subjektu kategoriju nošķiršana
EPPO attiecīgos gadījumos un ciktāl iespējams skaidri nošķir dažādu datu subjektu kategoriju personas datus, piemēram:
a)
personas, attiecībā uz kurām pastāv nopietns iemesls uzskatīt, ka tās ir izdarījušas vai drīzumā izdarīs noziedzīgu nodarījumu;
b)
personas, kas ir notiesātas par noziedzīgu nodarījumu;
c)
noziedzīgā nodarījumā cietušie vai personas, attiecībā uz kurām konkrēti fakti liek uzskatīt, ka tās varētu būt noziedzīgā nodarījumā cietušie; un
d)
citas personas saistībā ar noziedzīgu nodarījumu, piemēram, personas, kuras varētu aicināt sniegt liecības izmeklēšanas gaitā saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem vai vēlāk notiekošā kriminālprocesā, personas, kuras var sniegt informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, vai kontaktpersonas vai līdzdalībnieki kādai no a) un b) apakšpunktā minētajām personām.
52. pants
Dažādu operatīvo personas datu nošķiršana un personas datu kvalitātes pārbaude
1.
EPPO, ciktāl iespējams, nošķir personas datus, kas balstās uz faktiem, no operatīvajiem personas datiem, kas balstās uz personiskiem vērtējumiem.
2.
EPPO veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka operatīvos personas datus, kas ir neprecīzi, nepilnīgi vai vairs nav aktuāli, nepārsūta vai nedara pieejamus. Tālab EPPO, ciktāl tas praktiski iespējams, pārbauda operatīvo personas datu kvalitāti, pirms personas dati tiek nosūtīti vai darīti pieejami. Ciktāl iespējams, visos operatīvo personas datu nosūtīšanas gadījumos EPPO pievieno nepieciešamo informāciju, kas ļauj datu saņēmējam izvērtēt operatīvo personas datu precizitātes, pilnīguma un ticamības pakāpi, kā arī to, cik lielā mērā tie ir aktuāli.
3.
Ja izrādās, ka ir nosūtīti nepareizi operatīvie personas dati, vai operatīvie personas dati ir nosūtīti nelikumīgi, par to nekavējoties informē saņēmēju. Šādā gadījumā operatīvos personas datus labo vai dzēš, vai ierobežo to apstrādi saskaņā ar 61. pantu.
53. pants
Specifiski apstrādes nosacījumi
1.
Ja tas ir noteikts šajā regulā, EPPO paredz specifiskus apstrādes nosacījumus un par šiem nosacījumiem un prasību tos ievērot informē šādu operatīvo personas datu saņēmēju.
2.
EPPO ievēro specifiskus apstrādes nosacījumus tādai apstrādei, ko valsts iestāde veic saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/680 9. panta 3. un 4. punktu.
54. pants
Operatīvo personas datu nosūtīšana Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām
1.
Ievērojot visus citus šajā regulā, jo īpaši 53. pantā minētos ierobežojumus, EPPO operatīvos personas datus nosūta citai Savienības iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai tikai tad, ja tie ir nepieciešami citas Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras kompetencē ietilpstošo uzdevumu likumīgai izpildei.
2.
Ja operatīvos personas datus nosūta pēc citas Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras pieprasījuma, gan pārzinis, gan saņēmējs uzņemas atbildību par šīs sūtīšanas likumību.
EPPO ir jāpārbauda citas Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras kompetence un provizoriski jāizvērtē operatīvo personas datu sūtīšanas nepieciešamība. Ja rodas šaubas par tās nepieciešamību, EPPO pieprasa no saņēmēja papildinformāciju.
Cita Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra nodrošina to, ka vēlāk var pārbaudīt operatīvo personas datu sūtīšanas nepieciešamību.
3.
Cita Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra apstrādā operatīvos personas datus tikai tādā nolūkā, kādā tie ir sūtīti.
55. pants
Īpašu kategoriju operatīvo personas datu apstrāde
1.
Apstrādāt tādus operatīvos personas datus, kas atklāj rases piederību vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību vai dalību arodbiedrībās, un apstrādāt ģenētiskos datus un biometriskos datus nolūkā veikt fiziskas personas viennozīmīgu identifikāciju, vai apstrādāt tādus operatīvos personas datus, kas attiecas uz veselību vai uz fiziskas personas dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju, ir atļauts tikai tad, kad tas ir absolūti nepieciešams EPPO izmeklēšanai, ja tiek sniegtas atbilstošas garantijas attiecībā uz datu subjekta tiesībām un brīvībām, un tikai tad, ja tie papildina citus operatīvos personas datus, ko EPPO jau apstrādā.
2.
Datu aizsardzības speciālistu nekavējoties informē par šā panta izmantošanu.
56. pants
Automatizēta individuālu lēmumu pieņemšana, tostarp profilēšana
Datu subjektam ir tiesības nebūt tāda EPPO lēmuma subjektam, kura pamatā ir tikai automatizēta apstrāde, tostarp profilēšana, kas attiecībā uz datu subjektu rada tiesiskas sekas vai kas līdzīgā veidā ievērojami ietekmē datu subjektu.
57. pants
Saziņa un kārtība datu subjekta tiesību īstenošanai
1.
EPPO veic pamatotus pasākumus, lai sniegtu jebkādu 58. pantā minēto informāciju. Jebkādu saziņu ar datu subjektu par 56., 59. līdz 62. un 75. pantu attiecībā uz apstrādi tā veic kodolīgā, saprotamā un viegli pieejamā veidā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu. Informāciju sniedz, izmantojot jebkādus atbilstīgus līdzekļus, tostarp elektroniski. Parasti pārzinis informāciju sniedz tādā pašā veidā, kādā ir iesniegts pieprasījums.
2.
EPPO atvieglina datu subjekta tiesību īstenošanu saskaņā ar 58. līdz 62. pantu.
3.
EPPO bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā vēlākais trīs mēnešu laikā pēc datu subjekta pieprasījuma saņemšanas rakstiski informē datu subjektu par turpmākajām darbībām saistībā ar viņa pieprasījumu.
4.
EPPO nodrošina, ka informācija, ko sniedz saskaņā ar 58. pantu, un visa saziņa vai darbība, ko veic, ievērojot 56., 59. līdz 62. un 75. pantu, tiek sniegta bez maksas. Ja datu subjekta pieprasījumi ir acīmredzami nepamatoti vai pārmērīgi, jo īpaši to regulāras atkārtošanās dēļ, EPPO var vai nu:
a)
pieprasīt saprātīgu maksu, ņemot vērā administratīvās izmaksas, kas saistītas ar informācijas vai saziņas nodrošināšanu vai pieprasītās darbības veikšanu; vai
b)
atteikties izpildīt pieprasījumu.
EPPO ir pienākums uzskatāmi parādīt, ka pieprasījums ir acīmredzami nepamatots vai pārmērīgs.
5.
Ja EPPO ir pamatotas šaubas par tās fiziskās personas identitāti, kura iesniedz 59. vai 61. pantā minēto pieprasījumu, EPPO var prasīt, lai tiktu sniegta papildinformācija, kas vajadzīga datu subjekta identitātes apstiprināšanai.
58. pants
Informācija, ko dara pieejamu vai sniedz datu subjektam
1.
EPPO datu subjektam dara pieejamu vismaz šādu informāciju:
a)
EPPO identitāte un kontaktinformācija;
b)
datu aizsardzības speciālista kontaktinformācija;
c)
apstrādes nolūki, kam paredzēti operatīvie personas dati;
d)
tiesības iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un tā kontaktinformācija;
e)
informāciju par to, ka ir tiesības no EPPO prasīt piekļuvi datu subjekta operatīvajiem personas datiem un to labošanu vai dzēšanu, un ar datu subjektu saistītu operatīvo personas datu apstrādes ierobežošanu.
2.
Papildus 1. punktā minētajai informācijai EPPO datu subjektam konkrētos gadījumos sniedz šādu informāciju, lai datu subjekts varētu īstenot savas tiesības:
a)
apstrādes juridiskais pamats;
b)
laikposms, cik ilgi operatīvie personas dati tiks glabāti, vai – ja tas nav iespējams – kritēriji, kas izmantoti minētā laikposma noteikšanai;
c)
attiecīgā gadījumā operatīvo personas datu saņēmēju kategorijas, tostarp trešās valstīs vai starptautiskajās organizācijās;
d)
ja nepieciešams, papildu informācija, jo īpaši tad, ja operatīvos personas datus vāc bez datu subjekta ziņas.
3.
EPPO var atlikt, ierobežot vai nesniegt informāciju datu subjektam saskaņā ar 2. punktu, ciktāl un kamēr šāds pasākums ir nepieciešams un samērīgs demokrātiskā sabiedrībā, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās fiziskās personas pamattiesības un leģitīmās intereses, lai:
a)
novērstu, ka tiek traucētas oficiālas vai juridiskas pārbaudes, izmeklēšana vai procedūras;
b)
novērstu, ka tiek kaitēts noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai vai saukšanai pie atbildības par tiem, vai kriminālsodu izpildei;
c)
aizsargātu Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrisko drošību;
d)
aizsargātu Eiropas Savienības dalībvalstu valsts drošību;
e)
aizsargātu citu personu tiesības un brīvības.
59. pants
Datu subjekta piekļuves tiesības
Datu subjektam ir tiesības saņemt no EPPO apstiprinājumu, vai tiek vai netiek apstrādāti ar viņu saistīti operatīvie personas dati, un, ja tiek, datu subjektam ir tiesības piekļūt attiecīgajiem operatīvajiem personas datiem un saņemt šādu informāciju:
a)
apstrādes nolūki un juridiskais pamats;
b)
apstrādāto operatīvo personas datu kategorijas;
c)
personas datu saņēmēji vai saņēmēju kategorijas, kam operatīvie personas dati ir izpausti, jo īpaši saņēmēji trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās;
d)
ja iespējams, paredzētais laikposms, cik ilgi operatīvie personas dati tiks glabāti, vai, ja nav iespējams, kritēriji, ko izmanto minētā laikposma noteikšanai;
e)
informāciju par to, ka ir tiesības no EPPO prasīt operatīvo personas datu labošanu vai dzēšanu, vai ar datu subjektu saistītu operatīvo personas datu apstrādes ierobežošanu;
f)
tiesības iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja kontaktinformācija;
g)
paziņojums par apstrādātajiem operatīvajiem personas datiem un visu pieejamo informāciju par to izcelsmi.
60. pants
Piekļuves tiesību ierobežojumi
1.
EPPO var pilnībā vai daļēji ierobežot datu subjekta piekļuves tiesības, ciktāl un tik ilgi, cik šāds daļējs vai pilnīgs ierobežojums ir nepieciešams un samērīgs pasākums demokrātiskā sabiedrībā, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās fiziskās personas pamattiesības un leģitīmās intereses, lai:
a)
novērstu, ka tiek traucētas oficiālas vai juridiskas pārbaudes, izmeklēšana vai procedūras;
b)
novērstu, ka tiek kaitēts noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai vai saukšanai pie atbildības par tiem, vai kriminālsodu izpildei;
c)
aizsargātu Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrisko drošību;
d)
aizsargātu Eiropas Savienības dalībvalstu valsts drošību;
e)
aizsargātu citu personu tiesības un brīvības.
2.
Ja šādas informācijas sniegšana būtu pretrunā ar 1. punkta mērķi, EPPO attiecīgajam datu subjektam paziņo tikai to, ka tā ir veikusi pārbaudes, nesniedzot nekādu informāciju, kas viņam varētu atklāt to, vai EPPO apstrādā vai neapstrādā operatīvos personas datus attiecībā uz viņu.
EPPO informē datu subjektu par iespēju iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam vai vērsties Tiesā, apstrīdot EPPO lēmumu.
3.
EPPO dokumentē faktiskos vai juridiskos iemeslus, kuri ir lēmuma pamatā. Šo informāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam.
61. pants
Tiesības uz operatīvo personas datu labošanu vai dzēšanu un apstrādes ierobežošana
1.
Datu subjektam ir tiesības panākt, lai EPPO bez nepamatotas kavēšanās labotu neprecīzus operatīvos personas datus, kas attiecas uz datu subjektu. Ņemot vērā apstrādes nolūkus, datu subjektam ir tiesības panākt, lai nepilnīgi operatīvie personas dati tiktu papildināti, tostarp sniedzot papildu paziņojumu.
2.
EPPO bez nepamatotas kavēšanās dzēš operatīvos personas datus, un datu subjektam ir tiesības panākt, lai EPPO bez nepamatotas kavēšanās dzēstu operatīvos personas datus, kas attiecas uz datu subjektu, ja apstrāde pārkāpj 47., 49. vai 55. pantu, vai ja operatīvie personas dati ir jādzēš, lai izpildītu uz EPPO attiecināmu juridisku pienākumu.
3.
Dzēšanas vietā EPPO ierobežo apstrādi, ja:
a)
datu subjekts apstrīd operatīvo personas datu precizitāti un to precizitāti vai neprecizitāti nevar noteikt; vai
b)
operatīvie personas dati ir jāsaglabā pierādījumu nolūkā.
Ja apstrāde ir ierobežota, ievērojot pirmās daļas a) apakšpunktu, EPPO informē datu subjektu pirms apstrādes ierobežojuma atcelšanas.
4.
Ja apstrāde ir ierobežota saskaņā ar 3. punktu, šādus operatīvos personas datus, izņemot glabāšanu, apstrādā tikai tālab, lai aizsargātu tiesības, kas ir datu subjektam vai citai fiziskai vai juridiskai personai, kas ir puse EPPO kriminālprocesā, vai 3. punkta b) apakšpunktā paredzētajos nolūkos.
5.
EPPO rakstiski informē datu subjektu par atteikumu labot vai dzēst operatīvos personas datus vai ierobežot to apstrādi un par atteikuma iemesliem. EPPO var pilnībā vai daļēji ierobežot datu subjekta piekļuves tiesības, ciktāl un tik ilgi, cik šāds daļējs vai pilnīgs ierobežojums ir nepieciešams un samērīgs pasākums demokrātiskā sabiedrībā, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās fiziskās personas pamattiesības un leģitīmās intereses, lai:
a)
novērstu, ka tiek traucētas oficiālas vai juridiskas pārbaudes, izmeklēšana vai procedūras;
b)
novērstu, ka tiek kaitēts noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai vai saukšanai pie atbildības par tiem, vai kriminālsodu izpildei;
c)
aizsargātu Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrisko drošību;
d)
aizsargātu Eiropas Savienības dalībvalstu valsts drošību;
e)
aizsargātu citu personu tiesības un brīvības.
EPPO informē datu subjektu par iespēju iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam vai vērsties Tiesā, apstrīdot EPPO lēmumu.
6.
EPPO par neprecīzo operatīvo personas datu labošanu informē kompetento iestādi, no kuras iegūti neprecīzie operatīvie personas dati.
7.
EPPO gadījumos, kad, ievērojot šā panta 1., 2. un 3. punktu, operatīvie personas dati ir laboti vai dzēsti vai ir ierobežota to apstrāde, paziņo saņēmējiem un informē tos, ka tiem ir jālabo vai jādzēš operatīvie personas dati vai jāierobežo to atbildībā esošo operatīvo personas datu apstrāde.
62. pants
Tiesību īstenošana, ko veic datu subjekts, un pārbaude, ko veic Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
1.
Šās regulas 58. panta 3. punktā, 60. panta 2. punktā un 61. panta 5. punktā minētajos gadījumos datu subjekta tiesības var īstenot arī ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja starpniecību.
2.
EPPO informē datu subjektu, ka tam ir iespēja īstenot savas tiesības ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja starpniecību, ievērojot šā panta 1. punktu.
3.
Ja tiek īstenotas šā panta 1. punktā minētās tiesības, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs informē datu subjektu vismaz par to, ka tas ir veicis visas nepieciešamās pārbaudes vai pārskatīšanu. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs informē datu subjektu arī par viņa tiesībām vērsties Tiesā, apstrīdot Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja lēmumu.
63. pants
EPPO pienākumi
1.
Ņemot vērā apstrādes raksturu, apmēru, kontekstu un nolūkus, kā arī dažādas iespējamības un nopietnības pakāpes riskus attiecībā uz fizisku personu tiesībām un brīvībām, EPPO īsteno atbilstošus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu un spētu uzskatāmi parādīt, ka apstrāde notiek saskaņā ar šo regulu. Ja nepieciešams, minētos pasākumus pārskata un atjaunina.
2.
Ja tas ir samērīgi attiecībā uz apstrādes darbībām, 1. punktā minētajos pasākumos ietver to, ka EPPO īsteno atbilstīgu politiku attiecībā uz datu aizsardzību.
64. pants
Kopīgi pārziņi
1.
Ja EPPO kopā ar vienu vai vairākiem pārziņiem kopīgi nosaka apstrādes nolūkus un līdzekļus, tie ir kopīgi pārziņi. Tie pārredzamā veidā nosaka savu attiecīgo atbildību par savu datu aizsardzības pienākumu ievērošanu, jo īpaši attiecībā uz datu subjekta tiesību īstenošanu un pārziņu attiecīgajiem pienākumiem sniegt informāciju, tiem savstarpēji vienojoties, – izņemot, ja un ciktāl attiecīgie pārziņu pienākumi ir noteikti Savienības tiesību aktos vai Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību aktos, kas piemērojami pārziņiem. Ar vienošanos var noteikt datu subjektu kontaktpunktu.
2.
Šā panta 1. punktā minētā vienošanās pienācīgi atspoguļo kopīgo pārziņu attiecīgās lomas un attiecības ar datu subjektiem. Vienošanās galveno saturu dara pieejamu datu subjektam.
3.
Neatkarīgi no 1. punktā minētās vienošanās nosacījumiem datu subjekts saskaņā ar šo regulu var īstenot savas tiesības attiecībā uz katru pārzini un pret to.
65. pants
Apstrādātājs
1.
Gadījumos, kad apstrāde ir jāveic EPPO vārdā, EPPO izmanto tikai tādus apstrādātājus, kas sniedz pietiekamas garantijas, ka tiks īstenoti atbilstoši tehniskie un organizatoriskie pasākumi tādā veidā, ka apstrādē tiks ievērotas šīs regulas prasības un tiks nodrošināta datu subjekta tiesību aizsardzība.
2.
Apstrādātājs bez iepriekšējas konkrētas vai vispārējas rakstiskas EPPO atļaujas nepiesaista citu apstrādātāju. Vispārējas rakstiskas atļaujas gadījumā apstrādātājs informē EPPO par jebkādām iecerētām pārmaiņām saistībā ar papildu apstrādātāju vai apstrādātāja aizstāšanu, tādējādi sniedzot pārzinim iespēju iebilst pret šādām izmaiņām.
3.
Apstrādi, ko veic apstrādātājs, reglamentē ar līgumu vai ar citu juridisku aktu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir saistošs apstrādātājam attiecībā uz EPPO un kurā norāda līguma priekšmetu un apstrādes ilgumu, apstrādes raksturu un nolūku, operatīvo personas datu veidu un datu subjektu kategorijas, un EPPO pienākumus un tiesības. Minētais līgums vai cits juridiskais akts jo īpaši paredz, ka apstrādātājs:
a)
rīkojas tikai saskaņā ar pārziņa norādījumiem;
b)
nodrošina, ka personas, kuras ir pilnvarotas apstrādāt operatīvos parsonas datus, ir apņēmušās ievērot konfidencialitāti vai tām ir noteikts attiecīgs likumisks pienākums ievērot konfidencialitāti;
c)
palīdz pārzinim, izmantojot jebkādus atbilstošus līdzekļus, lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem par datu subjekta tiesībām;
d)
pēc apstrādes pakalpojumu sniegšanas pabeigšanas pēc EPPO izvēles dzēš vai atdod visus operatīvos personas datus EPPO un dzēš esošās kopijas, ja vien Savienības tiesību aktos vai Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību aktos nav paredzēta operatīvo personas datu glabāšana;
e)
EPPO dara pieejamu visu informāciju, kas nepieciešama, lai uzskatāmi parādītu, ka tiek pildīti šajā pantā paredzētie pienākumi;
f)
izpilda šā panta 2. un 3. punktā minētos nosacījumus cita apstrādātāja piesaistīšanai.
4.
Šā panta 3. punktā minētais līgums vai cits juridiskais akts tiek sagatavots rakstiski, tostarp elektroniski.
5.
Ja apstrādātājs pārkāpj šo regulu, nosakot apstrādes nolūkus un līdzekļus, apstrādātāju uzskata par pārzini attiecībā uz minēto apstrādi.
66. pants
Apstrāde pārziņa vai apstrādātāja pakļautībā
Apstrādātājs un jebkura persona, kas darbojas EPPO vai apstrādātāja pakļautībā un kam ir piekļuve operatīvajiem personas datiem, neapstrādā minētos datus citādi, kā vien saskaņā ar EPPO norādījumiem, ja vien to darīt nepieprasa Savienības tiesību akti vai Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību akti.
67. pants
Integrēta datu aizsardzība un datu aizsardzība pēc noklusējuma
1.
EPPO, ņemot vērā tehnikas līmeni, īstenošanas izmaksas un apstrādes raksturu, apmēru, kontekstu un nolūkus, kā arī dažādas iespējamības un nopietnības pakāpes riskus attiecībā uz fizisko personu tiesībām un brīvībām, kurus rada apstrāde, gan apstrādes līdzekļu noteikšanas, gan pašas apstrādes laikā īsteno atbilstošus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, piemēram, pseidonimizāciju, kas ir paredzēti, lai efektīvi īstenotu datu aizsardzības principus, piemēram, datu minimizēšanu, un lai apstrādē integrētu vajadzīgās garantijas nolūkā izpildīt šīs regulas prasības un aizsargāt datu subjektu tiesības.
2.
EPPO īsteno atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, nodrošinot, ka pēc noklusējuma tiek apstrādāti tikai tādi operatīvie personas dati, kas ir atbilstīgi, būtiski un nav pārmērīgi, ņemot vērā nolūkus, kādos tos apstrādā. Minētais pienākums attiecas uz vākto operatīvo personas datu apjomu, to apstrādes pakāpi, glabāšanas laikposmu un to pieejamību. Jo īpaši – ar šādiem pasākumiem nodrošina, ka pēc noklusējuma operatīvos personas datus bez personas līdzdalības nedara pieejamus nenoteiktam fizisku personu skaitam.
68. pants
Apstrādes darbību kategoriju reģistri
1.
EPPO uztur reģistru ar visu kategoriju apstrādes darbībām, par kurām tā ir atbildīga. Minētajā reģistrā ietver visu šādu informāciju:
a)
tās kontaktinformācija un datu aizsardzības speciālista vārds un uzvārds un kontaktinformācija;
c)
datu subjektu kategoriju un operatīvo personas datu kategoriju apraksts;
d)
to saņēmēju kategorijas, kuriem operatīvie personas dati ir izpausti vai kuriem tos izpaudīs, tostarp saņēmēji trešās valstīs vai starptautiskās organizācijas;
e)
attiecīgā gadījumā – informācija par operatīvo personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju, ietverot minētās trešās valsts vai starptautiskās organizācijas identifikāciju;
f)
ja iespējams, paredzētie termiņi dažādu kategoriju datu dzēšanai;
g)
ja iespējams, 73. pantā minēto tehnisko un organizatorisko drošības pasākumu vispārējs apraksts.
2.
Šā panta 1. punktā minēto reģistrēšanu veic rakstiski, tostarp elektroniski.
3.
EPPO pēc pieprasījuma nodrošina reģistra pieejamību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam.
69. pants
Ierakstu veikšana attiecībā uz automatizētu apstrādi
1.
EPPO glabā ierakstus par visām šādām apstrādes darbībām automatizētās apstrādes sistēmās: operatīviem nolūkiem izmantotu operatīvo personas datu vākšanu, pārveidošanu, aplūkošanu, izpaušanu, tostarp nosūtīšanu, kombinēšanu un dzēšanu. Ierakstos par aplūkošanu un izpaušanu dod iespēju noteikt šādu darbību pamatojumu un to datumu un laiku, tās personas identificēšanu, kura aplūkoja vai izpauda operatīvos personas datus, un, ciktāl iespējams, šādu operatīvo personas datu saņēmēju identitāti.
2.
Ierakstus izmanto tikai tālab, lai pārbaudītu apstrādes likumīgumu, veiktu pašuzraudzību, nodrošinātu operatīvo personas datu integritāti un drošību, un kriminālprocesa vajadzībām. Šādus ierakstus dzēš pēc trīs gadiem, ja vien tie nav nepieciešami vēl notiekošai kontrolei.
3.
EPPO pēc pieprasījuma nodrošina ierakstu pieejamību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam.
70. pants
Sadarbība ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju
EPPO pēc pieprasījuma sadarbojas ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju savu uzdevumu izpildē.
71. pants
Novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību
1.
Ja apstrādes veids, jo īpaši izmantojot jaunas tehnoloģijas un ņemot vērā apstrādes raksturu, apmēru, kontekstu un nolūkus, varētu radīt augstu risku fizisko personu tiesībām un brīvībām, EPPO pirms apstrādes veic novērtējumu par to, kā plānotās apstrādes darbības ietekmēs operatīvo personas datu aizsardzību.
2.
Šā panta 1. punktā minētajā novērtējumā ietver vismaz vispārēju aprakstu par plānotajām apstrādes darbībām, novērtējumu par riskiem datu subjektu tiesībām un brīvībām, pasākumus, kas paredzēti minēto risku novēršanai, garantijas, drošības pasākumus un mehānismus, ar kuriem nodrošina operatīvo personas datu aizsardzību un uzskatāmi parāda, ka ir ievērota šī regula, ņemot vērā datu subjektu un citu attiecīgo personu tiesības un leģitīmās intereses.
72. pants
Iepriekšēja apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju
1.
EPPO pirms tādu personas datu apstrādes, ko ietvers jaunizveidotā kartotēkā, apspriežas ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju gadījumos, ja:
a)
šīs regulas 71. pantā paredzētajā novērtējumā par ietekmi uz datu aizsardzību ir norādīts, ka gadījumā, ja EPPO neveiktu pasākumus riska mazināšanai, apstrāde radītu augstu risku; vai
b)
apstrādes veids, jo īpaši izmantojot jaunas tehnoloģijas, mehānismus vai procedūras, ir saistīts ar augstu risku datu subjektu tiesībām un brīvībām.
2.
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs var izveidot to apstrādes darbību sarakstu, par kurām veic iepriekšēju apspriešanos, ievērojot šā panta 1. punktu.
3.
EPPO iesniedz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību, ievērojot 71. pantu, un pēc pieprasījuma jebkuru citu informāciju, kas ļauj Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam izvērtēt apstrādes atbilstību, jo īpaši riskus datu subjekta operatīvo personas datu aizsardzībai un attiecīgās garantijas.
4.
Ja Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs uzskata, ka ar šā panta 1. punktā minēto paredzēto apstrādi tiktu pārkāpta šī regula, jo īpaši gadījumos, kad EPPO nav pietiekami apzinājusi vai mazinājusi risku, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs ilgākais sešu nedēļu laikā pēc apspriešanās pieprasījuma saņemšanas sniedz rakstisku padomu EPPO atbilstīgi savām pilnvarām saskaņā ar 85. pantu. Minēto laikposmu var pagarināt par vienu mēnesi, ņemot vērā paredzētās apstrādes sarežģītību. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs viena mēneša laikā pēc apspriešanās pieprasījuma saņemšanas informē EPPO par jebkādu šādu pagarinājumu, kā arī par kavēšanās iemesliem.
73. pants
Operatīvo personas datu apstrādes drošība
1.
EPPO, ņemot vērā tehnikas līmeni, īstenošanas izmaksas un apstrādes raksturu, apmēru, kontekstu un nolūkus, kā arī dažādas iespējamības un nopietnības pakāpes risku attiecībā uz fizisko personu tiesībām un brīvībām, īsteno atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu tādu drošības līmeni, kas ir atbilstīgs riskam, jo īpaši attiecībā uz 55. pantā minēto īpašo kategoriju operatīvo personas datu apstrādi.
2.
Attiecībā uz automatizētu apstrādi EPPO pēc risku izvērtēšanas īsteno pasākumus, lai:
a)
liegtu nepilnvarotām personām piekļuvi datu apstrādes iekārtām, kuras izmanto datu apstrādei (iekārtu piekļuves kontrole);
b)
novērstu datu nesēju neatļautu nolasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai izņemšanu (datu nesēju kontrole);
c)
novērstu datu neatļautu ievadīšanu un glabāto operatīvo personas datu neatļautu apskati, grozīšanu vai dzēšanu (glabāšanas kontrole);
d)
liegtu izmantot automatizētas apstrādes sistēmas nepilnvarotām personām, izmantojot datu komunikācijas iekārtas (lietotāju kontrole);
e)
nodrošinātu, ka personām, kas ir pilnvarotas izmantot automatizētas apstrādes sistēmu, ir piekļuve tikai tiem operatīvajiem personas datiem, uz kuriem attiecas viņu piekļuves tiesības (datu piekļuves kontrole);
f)
nodrošinātu, ka ir iespējams pārbaudīt un noteikt struktūras, kurām operatīvie personas dati ir vai var tikt nosūtīti vai darīti pieejami, izmantojot datu komunikāciju (komunikācijas kontrole);
g)
nodrošinātu, ka pēc tam ir iespējams pārbaudīt un noteikt, kuri operatīvie personas dati ir ievadīti datu automatizētās apstrādes sistēmās, un ievadīšanas laiku un ievadītāju (ievades kontrole);
h)
novērstu operatīvo personas datu neatļautu nolasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai dzēšanu operatīvo personas datu pārsūtīšanas laikā vai datu nesēja transportēšanas laikā (transportēšanas kontrole);
i)
nodrošinātu, ka traucējumu gadījumā uzstādītās sistēmas var atjaunot (atkopšana);
j)
nodrošinātu, ka sistēma funkcionē tā, ka par darbības kļūdu parādīšanos tiek ziņots (drošums) un ka glabātie operatīvie personas dati nevar tikt sabojāti sistēmas darbības traucējumu dēļ (integritāte).
74. pants
Personas datu aizsardzības pārkāpuma paziņošana Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam
1.
Personas datu aizsardzības pārkāpuma gadījumā EPPO bez nepamatotas kavēšanās un, ja iespējams, ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc tam, kad pārkāpums tai kļuvis zināms, paziņo par personas datu aizsardzības pārkāpumu Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, izņemot gadījumus, kad ir maz ticams, ka personas datu aizsardzības pārkāpums varētu radīt risku fizisku personu tiesībām un brīvībām. Ja paziņošana Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam nav notikusi 72 stundu laikā, reizē ar paziņojumu informē par kavēšanās iemesliem.
2.
Paziņojumā, kas minēts 1. punktā, vismaz:
a)
apraksta personas datu aizsardzības pārkāpuma raksturu, tostarp, ja iespējams, skarto datu subjektu kategorijas un aptuveno skaitu un skarto personas datu ierakstu kategorijas un aptuveno skaitu;
b)
paziņo datu aizsardzības speciālista vārdu un uzvārdu un kontaktinformāciju;
c)
apraksta personas datu aizsardzības pārkāpuma iespējamās sekas;
d)
apraksta pasākumus, ko EPPO veikusi vai ierosinājusi veikt, lai risinātu personas datu aizsardzības pārkāpuma jautājumu, tostarp attiecīgā gadījumā – pasākumus, lai mazinātu tā iespējamās nelabvēlīgās sekas.
3.
Ja un ciktāl 2. punktā minēto informāciju nav iespējams sniegt vienlaikus, informāciju var sniegt pa posmiem bez turpmākas nepamatotas kavēšanās.
4.
EPPO dokumentē visus personas datu aizsardzības pārkāpumus, kas minēti 1. punktā, norādot faktus, kas saistīti ar personas datu pārkāpumu, tā sekas un veiktās koriģējošās darbības. Minētā dokumentācija ļauj Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam pārbaudīt šā panta ievērošanu.
5.
Ja personas datu aizsardzības pārkāpums ietver personas datus, ko ir nosūtījis cits pārzinis vai kas ir nosūtīti citam pārzinim, EPPO bez nepamatotas kavēšanās paziņo minētajam pārzinim 3. punktā minēto informāciju.
75. pants
Datu subjekta informēšana par personas datu aizsardzības pārkāpumu
1.
Ja personas datu aizsardzības pārkāpums varētu radīt augstu risku fizisku personu tiesībām un brīvībām, EPPO bez nepamatotas kavēšanās informē datu subjektu par personas datu aizsardzības pārkāpumu.
2.
Šā panta 1. punktā minētajā informācijā datu subjektam, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu, apraksta personas datu aizsardzības pārkāpuma raksturu un ietver vismaz 74. panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktā paredzēto informāciju un ieteikumus.
3.
Informācija datu subjektam, kas minēta 1. punktā, nav jāsniedz, ja tiek izpildīts jebkurš no šādiem nosacījumiem:
a)
EPPO ir īstenojusi atbilstīgus tehnoloģiskus un organizatoriskus aizsardzības pasākumus, un minētie pasākumi tika piemēroti personas datiem, ko skāris personas datu aizsardzības pārkāpums, jo īpaši tādi pasākumi, kas personas datus padara nesaprotamus personām, kurām nav pilnvaru piekļūt datiem, piemēram, šifrēšana;
b)
EPPO ir veikusi turpmākus pasākumus, ar ko nodrošina, lai, visticamāk, vairs nevarētu materializēties 1. punktā minētais augstais risks attiecībā uz datu subjektu tiesībām un brīvībām;
c)
tas prasītu nesamērīgi lielas pūles. Šādā gadījumā tā vietā izmanto publisku saziņu vai līdzīgu pasākumu, ar ko datu subjekti tiek informēti vienlīdz efektīvā veidā.
4.
Ja EPPO vēl nav datu subjektu informējusi par personas datu aizsardzības pārkāpumu, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, apsvēris iespējamību, ka personas datu pārkāpums varētu radīt augstu risku, var pieprasīt EPPO informēt datu subjektu vai var nolemt, ka ir izpildīti visi 3. punktā minētie nosacījumi.
5.
Šā panta 1. punktā minēto informācijas sniegšanu datu subjektam var atlikt, ierobežot vai informāciju var nesniegt, ievērojot nosacījumus un pamatojoties uz iemesliem, kas minēti 60. panta 3. punktā.
76. pants
Atļauta piekļuve operatīvajiem personas datiem EPPO
Tikai Eiropas galvenais prokurors, Eiropas prokurori, Eiropas deleģētie prokurori un pilnvarotie darbinieki, kas viņiem palīdz, var, lai izpildītu savus uzdevumus, ievērojot ierobežojumus, kas paredzēti šajā regulā, piekļūt operatīvajiem personas datiem, kurus apstrādā EPPO.
77. pants
Datu aizsardzības speciālista iecelšana
1.
Kolēģija ieceļ datu aizsardzības speciālistu, pamatojoties uz Eiropas galvenā prokurora priekšlikumu. Datu aizsardzības speciālists ir konkrēti šim nolūkam amatā iecelts darbinieks. Pildot savus pienākumus, datu aizsardzības speciālists darbojas neatkarīgi un nedrīkst saņemt nekādus norādījumus.
2.
Datu aizsardzības speciālistu izraugās, pamatojoties uz šī speciālista profesionālo kvalifikāciju, jo īpaši speciālām zināšanām datu aizsardzības tiesību un prakses jomā un spēju pildīt uzdevumus, kas minēti šajā regulā, jo īpaši 79. pantā.
3.
Datu aizsardzības speciālista izvēles rezultātā nerodas interešu konflikts starp šīs amatpersonas kā datu aizsardzības speciālista pienākumiem un jebkuriem citiem dienesta pienākumiem, jo īpaši attiecībā uz šīs regulas noteikumu piemērošanu.
4.
Datu aizsardzības speciālistu ieceļ amatā uz četriem gadiem, un viņam ir tiesības tikt atkārtoti ieceltam šajā amatā uz laiku, kas kopā nepārsniedz astoņus gadus. Kolēģija var datu aizsardzības speciālistu atbrīvot no amata vienīgi ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja piekrišanu, ja viņš vairs neatbilst nosacījumiem, kas nepieciešami pienākumu pildīšanai.
5.
EPPO publicē datu aizsardzības speciālista kontaktinformāciju un to paziņo Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam.
78. pants
Datu aizsardzības speciālista statuss
1.
EPPO nodrošina, ka datu aizsardzības speciālists tiek pienācīgi un laikus iesaistīts visos jautājumos, kas ir saistīti ar personas datu aizsardzību.
2.
EPPO atbalsta datu aizsardzības speciālistu 79. pantā minēto uzdevumu izpildē, nodrošinot resursus, kas nepieciešami, lai pildītu minētos uzdevumus, un nodrošinot piekļuvi personas datiem un apstrādes darbībām, un lai viņš uzturētu speciālās zināšanas.
3.
EPPO nodrošina, ka datu aizsardzības speciālists nesaņem nekādus norādījumus attiecībā uz minēto uzdevumu izpildi. Kolēģija datu aizsardzības speciālistu neatbrīvo no amata vai viņam nepiemēro sankcijas par viņa uzdevumu pildīšanu. Datu aizsardzības speciālists ir tieši atbildīgs Eiropas galvenā prokurora priekšā.
4.
Datu subjekti var vērsties pie datu aizsardzības speciālista visos jautājumos, kas saistīti ar viņu personas datu apstrādi un ar šajā regulā un Regulā (EK) Nr. 45/2001 paredzēto tiesību īstenošanu.
5.
Kolēģija pieņem īstenošanas noteikumus attiecībā uz datu aizsardzības speciālistu. Minētie īstenošanas noteikumi jo īpaši attiecas uz kandidātu atlases procedūru datu aizsardzības speciālista amatam un uz viņa atbrīvošanu no amata, uz datu aizsardzības speciālista uzdevumiem, pienākumiem un pilnvarām un uz viņa neatkarības garantijām.
6.
EPPO nodrošina datu aizsardzības speciālistu ar darbiniekiem un resursiem, kas viņam nepieciešami uzdevumu pildīšanai.
7.
Datu aizsardzības speciālistam un viņa darbiniekiem ir saistošs konfidencialitātes pienākums saskaņā ar 108. pantu.
79. pants
Datu aizsardzības speciālista uzdevumi
1.
Datu aizsardzības speciālistam ir jo īpaši šādi uzdevumi attiecībā uz personas datu apstrādi:
a)
neatkarīgā veidā nodrošināt to, ka EPPO ievēro datu aizsardzības noteikumus, kas paredzēti šajā regulā un Regulā (EK) Nr. 45/2001, un attiecīgos datu aizsardzības noteikumus, kas paredzēti EPPO reglamentā; tostarp pārraudzīt, vai tiek ievērota šī regula, citi Savienības vai valstu noteikumi par datu aizsardzību un EPPO politika saistībā ar personas datu aizsardzību, tostarp pienākumu sadali, apstrādes darbībās iesaistīto darbinieku informēšanu un apmācību, un ar to saistītajām revīzijām;
b)
informēt un konsultēt EPPO un darbiniekus, kas veic apstrādi, par viņu pienākumiem saskaņā ar šo regulu un ar citiem Savienības vai valstu noteikumiem par datu aizsardzību;
c)
pēc pieprasījuma sniegt padomus attiecībā uz novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību un pārraudzīt tā īstenošanu saskaņā ar 71. pantu;
d)
nodrošināt, ka personas datu nosūtīšana un saņemšana tiek reģistrēta saskaņā ar noteikumiem, kas jāparedz EPPO reglamentā;
e)
sadarboties ar EPPO darbiniekiem, kuri ir atbildīgi par procedūrām, mācībām un konsultācijām par datu apstrādi;
f)
sadarboties ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju;
g)
nodrošināt to, ka datu subjekti tiek informēti par viņu tiesībām saskaņā ar šo regulu;
h)
būt par Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja kontaktpunktu jautājumos, kas saistīti ar apstrādi, tostarp 72. pantā minēto iepriekšējo apspriešanos, un attiecīgā gadījumā konsultēt par jebkuru citu jautājumu;
i)
sagatavot gada ziņojumu un nosūtīt to Eiropas galvenajam prokuroram un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam.
2.
Datu aizsardzības speciālists veic funkcijas, kas attiecībā uz administratīvajiem personas datiem paredzētas Regulā (EK) Nr. 45/2001.
3.
Datu aizsardzības speciālistam un EPPO darbiniekiem, kuri palīdz datu aizsardzības speciālistam pienākumu izpildē, ir piekļuve EPPO apstrādātajiem personas datiem un tās telpām tādā mērā, kādā tas nepieciešams viņu uzdevumu pildīšanai.
4.
Ja datu aizsardzības speciālists uzskata, ka nav nodrošināta atbilstība Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumiem attiecībā uz administratīvo personas datu apstrādi vai šīs regulas noteikumiem attiecībā uz operatīvo personas datu apstrādi, datu aizsardzības speciālists par to informē Eiropas galveno prokuroru, pieprasot viņam noteiktā termiņā novērst neatbilstību. Ja Eiropas galvenais prokurors noteiktajā termiņā nenovērš apstrādes neatbilstību, datu aizsardzības speciālists nodod jautājumu Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam.
80. pants
Vispārīgie operatīvo personas datu nosūtīšanas principi
1.
EPPO personas datus trešai valstij vai starptautiskai organizācijai, ievērojot pārējos šīs regulas noteikumus, jo īpaši 53. pantu, var nosūtīt tikai tad, ja tiek ievēroti 80. līdz 83. pantā izvirzītie nosacījumi, proti:
a)
nosūtīšana ir nepieciešama EPPO uzdevumu veikšanai;
b)
operatīvie personas dati tiek nosūtīti tādam pārzinim trešā valstī vai starptautiskā organizācijā, kas ir iestāde, kura ir kompetenta 104. pantā minētajā nolūkā;
c)
ja saskaņā ar šo pantu nosūtāmos operatīvos personas datus Eiropas Savienības dalībvalsts ir nosūtījusi vai darījusi pieejamus EPPO, EPPO no minētās Eiropas Savienības dalībvalsts attiecīgās kompetentās iestādes saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem saņem iepriekšēju atļauju nosūtīšanai, ja vien minētā Eiropas Savienības dalībvalsts nav piešķīrusi šo atļauju šādai nosūtīšanai vispārīgi vai ar konkrētiem nosacījumiem;
d)
Komisija, ievērojot 81. pantu, ir nolēmusi, ka attiecīgā trešā valsts vai starptautiskā organizācija nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni vai, ja šāda lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību nav, tiek sniegtas vai pastāv atbilstošas garantijas saskaņā ar 82. pantu, vai, ja nav nedz lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību, nedz arī šādu atbilstošu garantiju, tad ir piemērojama atkāpe īpašās situācijās saskaņā ar 83. pantu; un
e)
ja trešā valsts vai starptautiska organizācija datus tālāk nosūta citai trešai valstij vai starptautiskai organizācijai, EPPO šai trešai valstij vai starptautiskai organizācijai pieprasa lūgt iepriekšēju atļauju minētajai tālākai nosūtīšanai, kuru EPPO var sniegt tikai pēc tam, kad tā ir pienācīgi ņēmusi vērā visus būtiskos faktorus, tostarp noziedzīgā nodarījuma smagumu, nolūku, kādā operatīvie personas dati sākotnēji tika nosūtīti, un personas datu aizsardzības līmeni trešā valstī vai starptautiskā organizācijā, kurai operatīvie personas dati tiek tālāk nosūtīti.
2.
EPPO var nosūtīt operatīvos personas datus bez Eiropas Savienības dalībvalsts iepriekšējas atļaujas saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu tikai tad, ja operatīvo personas datu nosūtīšana ir nepieciešama, lai novērstu tiešus un nopietnus draudus kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts sabiedriskajai drošībai vai kādas Eiropas Savienības dalībvalsts būtiskām interesēm, un nav iespējams laikus iegūt iepriekšēju atļauju. Nekavējoties tiek informēta iestāde, kas atbildīga par iepriekšējas atļaujas sniegšanu.
3.
Eiropas Savienības dalībvalstij vai Savienības iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai ir aizliegts no EPPO saņemtos operatīvos personas datus nosūtīt trešai valstij vai starptautiskai organizācijai. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad EPPO ir atļāvusi šādu nosūtīšanu pēc tam, kad tā ir pienācīgi ņēmusi vērā visus būtiskos faktorus, tostarp noziedzīgā nodarījuma smagumu, nolūku, kādā operatīvie personas dati sākotnēji tika nosūtīti, un personas datu aizsardzības līmeni trešā valstī vai starptautiskā organizācijā, kurai operatīvie personas dati tiek nosūtīti. Minētais pienākums saņemt no EPPO iepriekšēju atļauju neattiecas uz lietām, kas ir nodotas kompetentajām valsts iestādēm saskaņā ar 34. pantu.
4.
Šīs regulas 80. līdz 83. pantu piemēro, lai nodrošinātu, ka nemazinās ar šo regulu un Savienības tiesību aktiem nodrošinātais fizisku personu aizsardzības līmenis.
81. pants
Nosūtīšana, pamatojoties uz lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību
EPPO var nosūtīt operatīvos personas datus trešai valstij vai starptautiskai organizācijai, ja Komisija saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/680 36. pantu ir nolēmusi, ka šī trešā valsts, teritorija vai viens vai vairāki sektori minētajā trešā valstī, vai attiecīgā starptautiskā organizācija nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni.
82. pants
Nosūtīšana, kurai piemērojamas atbilstošas garantijas
1.
Ja nav lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību, EPPO var nosūtīt operatīvos personas datus trešai valstij vai starptautiskai organizācijai, ja:
a)
juridiski saistošā instrumentā ir sniegtas atbilstošas garantijas attiecībā uz operatīvo personas datu aizsardzību; vai
b)
EPPO ir izvērtējusi visus apstākļus saistībā ar operatīvo personas datu nosūtīšanu un secina, ka pastāv atbilstošas garantijas attiecībā uz operatīvo personas datu aizsardzību.
2.
EPPO informē Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju par 1. panta b) apakšpunktā minētās nosūtīšanas kategorijām.
3.
Ja nosūtīšana balstās uz 1. punkta b) apakšpunktu, šādu nosūtīšanu dokumentē un dokumentāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, ietverot nosūtīšanas datumu un laiku un informāciju par saņēmēju kompetento iestādi, par nosūtīšanas pamatojumu un par nosūtītajiem operatīvajiem personas datiem.
83. pants
Atkāpes konkrētās situācijās
1.
Ja nav lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību vai ja nav atbilstošu garantiju saskaņā ar 82. pantu, EPPO var nosūtīt operatīvos personas datus trešai valstij vai starptautiskai organizācijai tikai ar nosacījumu, ka nosūtīšana ir vajadzīga:
a)
lai aizsargātu datu subjekta vai citas personas vitālas intereses;
b)
lai pasargātu datu subjekta leģitīmās intereses;
c)
lai novērstu tiešus un nopietnus draudus kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts sabiedriskajai drošībai; vai
d)
atsevišķos gadījumos, lai veiktu EPPO uzdevumus, ja vien EPPO nekonstatē, ka nosūtīšanas gadījumā attiecīgā datu subjekta pamattiesības un pamatbrīvības ir svarīgākas par sabiedrības interesēm.
2.
Ja nosūtīšana balstās uz 1. punktu, šādu nosūtīšanu dokumentē un dokumentāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, ietverot nosūtīšanas datumu un laiku un informāciju par saņēmēju kompetento iestādi, par nosūtīšanas pamatojumu un par nosūtītajiem operatīvajiem personas datiem.
84. pants
Operatīvo personas datu nosūtīšana saņēmējiem, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs
1.
Atkāpjoties no 80. panta 1. punkta b) apakšpunkta un neskarot nevienu no šā panta 2. punktā minētajiem starptautiskajiem nolīgumiem, EPPO atsevišķos un konkrētos gadījumos saņēmējiem, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, operatīvos personas datus tieši var nosūtīt tikai tad, ja ir ievēroti pārējie šīs nodaļas noteikumi un ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
a)
nosūtīšana ir absolūti nepieciešama tās uzdevumu veikšanai, kā paredzēts šajā regulā, nolūkos, kas izklāstīti 49. panta 1. punktā;
b)
EPPO konstatē, ka attiecīgā datu subjekta pamattiesības un pamatbrīvības nav svarīgākas par sabiedrības interesēm, kuru dēļ konkrētajā lietā ir nepieciešama nosūtīšana;
c)
EPPO uzskata, ka nosūtīšana iestādei, kas trešā valstī ir kompetenta 49. panta 1. punktā minētajos nolūkos, ir neefektīva vai nepiemērota, jo īpaši tādēļ, ka nosūtīšana nav paveicama laikus;
d)
iestāde, kas trešā valstī ir kompetenta 49. panta 1. punktā minētajos nolūkos, tiek informēta bez nepamatotas kavēšanās, ja vien tas nav neefektīvi vai nepiemēroti;
e)
EPPO informē saņēmēju par konkrēto nolūku vai nolūkiem, kas ir vienīgie, kādos saņēmējs operatīvos personas datus drīkst apstrādāt ar noteikumu, ka šāda apstrāde ir vajadzīga.
2.
Šā panta 1. punktā minētais starptautiskais nolīgums ir jebkurš spēkā esošs divpusējs vai daudzpusējs starptautisks nolīgums starp Savienību un trešām valstīm tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās un policijas sadarbības jomā.
3.
Ja nosūtīšana balstās uz 1. punktu, šādu nosūtīšanu dokumentē un dokumentāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, ietverot nosūtīšanas datumu un laiku un informāciju par saņēmēju kompetento iestādi, par nosūtīšanas pamatojumu un par nosūtītajiem operatīvajiem personas datiem.
85. pants
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja īstenotā uzraudzība
1.
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs atbild par to šīs regulas noteikumu piemērošanas pārraudzību un nodrošināšanu, kuri attiecas uz fizisku personu pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību attiecībā uz EPPO veiktu operatīvo personas datu apstrādi, kā arī par EPPO un datu subjektu konsultēšanu par visiem jautājumiem saistībā ar operatīvo personas datu apstrādi. Šajā nolūkā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs pilda šā panta 2. punktā noteiktos pienākumus, īsteno šā panta 3. punktā piešķirtās pilnvaras un sadarbojas ar valstu uzraudzības iestādēm saskaņā ar 87. pantu.
2.
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam saskaņā ar šo regulu ir šādi pienākumi:
a)
izskatīt un izmeklēt sūdzības un saprātīgā termiņā informēt datu subjektu par iznākumu;
b)
vai nu pēc savas iniciatīvas, vai pamatojoties uz sūdzību, veikt izmeklēšanu un saprātīgā termiņā informēt datu subjektus par iznākumu;
c)
pārraudzīt un nodrošināt to šīs regulas noteikumu piemērošanu, kuri attiecas uz fizisku personu aizsardzību attiecībā uz operatīvo personas datu apstrādi, ko veic EPPO;
d)
vai nu pēc savas iniciatīvas, vai atbildot uz lūgumu sniegt konsultāciju, konsultēt EPPO par visiem jautājumiem saistībā ar operatīvo personas datu apstrādi, jo īpaši pirms tā izstrādā iekšējos noteikumus attiecībā uz pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību saistībā ar operatīvo personas datu apstrādi.
3.
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs saskaņā ar šo regulu var:
a)
sniegt konsultācijas datu subjektiem par viņu tiesību īstenošanu;
b)
nodot jautājumu EPPO, ja, iespējams, ir pārkāpti noteikumi, kas regulē operatīvo personas datu apstrādi, un attiecīgā gadījumā iesniegt priekšlikumus minētā pārkāpuma novēršanai un datu subjektu aizsardzības uzlabošanai;
c)
apspriesties ar EPPO, kad pieprasījumi par konkrētu tiesību īstenošanu attiecībā uz operatīvajiem personas datiem ir noraidīti, pārkāpjot 56. līdz 62. pantu;
e)
uzdot EPPO veikt to operatīvo personas datu labošanu, ierobežošanu vai dzēšanu, ko EPPO ir apstrādājusi, pārkāpjot noteikumus, kas regulē operatīvo personas datu apstrādi, un paziņot par šādām darbībām trešām personām, kurām šādi dati ir izpausti, ar noteikumu, ka tas netraucē izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, ko vada EPPO;
f)
nodot jautājumu Tiesai saskaņā ar Līgumos izklāstītajiem nosacījumiem;
g)
iestāties lietās, ko izskata Tiesa.
4.
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam ir piekļuve operatīvajiem personas datiem, ko apstrādā EPPO, un tās telpām, ciktāl tas vajadzīgs tā uzdevumu izpildei.
5.
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs izstrādā gada ziņojumu par uzraudzības darbībām attiecībā uz EPPO.
86. pants
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja dienesta noslēpums
Esot amatā un arī pēc pilnvaru laika beigām, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un tā darbiniekiem ir pienākums glabāt dienesta noslēpumu attiecībā uz jebkādu konfidenciālu informāciju, ko tie ir ieguvuši, pildot savus dienesta pienākumus.
87. pants
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja un valstu uzraudzības iestāžu sadarbība
1.
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs rīkojas ciešā sadarbībā ar valstu uzraudzības iestādēm attiecībā uz konkrētiem jautājumiem, kuros nepieciešama valsts iesaistīšanās, jo īpaši tad, ja Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs vai valsts uzraudzības iestāde konstatē nozīmīgas neatbilstības Eiropas Savienības dalībvalstu praksē vai atklāj, iespējams, nelikumīgu nosūtīšanu, kas veikta, izmantojot EPPO sakaru kanālus, vai saistībā ar jautājumiem, kurus izvirzījusi viena vai vairākas valstu uzraudzības iestādes par šīs regulas īstenošanu un interpretāciju.
2.
Gadījumos, kas minēti 1. punktā, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs un valstu uzraudzības iestādes, kuru kompetencē ir datu aizsardzības uzraudzība, var, darbojoties savas attiecīgās kompetences robežās, apmainīties ar attiecīgu informāciju un palīdzēt cits citam revīziju un pārbaužu veikšanā, analizēt šīs regulas interpretācijas vai piemērošanas grūtības, pētīt problēmas, kas saistītas ar neatkarīgas uzraudzības vai datu subjektu tiesību īstenošanu, izstrādāt saskaņotus priekšlikumus jebkuru problēmu kopīgiem risinājumiem un veicināt informētību par datu aizsardzības tiesībām, ja tas ir vajadzīgs.
3.
Eiropas Datu aizsardzības kolēģija, kas izveidota ar Regulu (ES) 2016/679, pilda arī uzdevumus, kas noteikti Direktīvas (ES) 2016/680 51. pantā attiecībā uz jautājumiem, kas reglamentēti šajā regulā, jo īpaši tiem, kuri minēti šā panta 1. un 2. punktā.
88. pants
Tiesības iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam
1.
Ikvienam datu subjektam ir tiesības iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, ja datu subjekts uzskata, ka ar datu subjektu saistīto operatīvo personas datu apstrāde, ko veic EPPO, pārkāpj šīs regulas noteikumus.
2.
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs informē datu subjektu par sūdzības izskatīšanas virzību un iznākumu, tostarp par tiesību aizsardzības tiesā iespēju, ievērojot 89. pantu.
89. pants
Tiesības uz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja lēmumu pārbaudi tiesā
Prasības par Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja lēmumiem ceļ Tiesā.
IX NODAĻA
FINANŠU UN PERSONĀLA NOTEIKUMI
1. IEDAĻA
Finanšu noteikumi
90. pants
Finanšu dalībnieki
1.
Eiropas galvenais prokurors ir atbildīgs par budžeta izveides lēmumu sagatavošanu un to iesniegšanu Kolēģijai pieņemšanai.
2.
Administratīvais direktors kā kredītrīkotājs ir atbildīgs par EPPO budžeta izpildi.
91. pants
Budžets
1.
Eiropas galvenais prokurors, pamatojoties uz administratīvā direktora izstrādātu priekšlikumu, sagatavo EPPO ieņēmumu un izdevumu tāmi katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam. Minēto tāmi ietver EPPO budžetā.
2.
EPPO budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.
3.
Neskarot citus resursus, EPPO ieņēmumus veido:
a)
Savienības iemaksa, kas ir ietverta Savienības vispārējā budžetā, ievērojot 7. un 8. punktu;
b)
maksas par publikācijām un jebkādiem EPPO sniegtajiem pakalpojumiem.
4.
EPPO izdevumi ietver Eiropas galvenā prokurora, Eiropas prokuroru, Eiropas deleģēto prokuroru, administratīvā direktora un EPPO darbinieku atalgojumu, administratīvos un infrastruktūras izdevumus un darbības izdevumus.
5.
Ja Eiropas deleģētie prokurori rīkojas EPPO ietvaros, minēto darbību gaitā Eiropas deleģētajiem prokuroriem radušies attiecīgie izdevumi ir uzskatāmi par EPPO darbības izdevumiem.
EPPO darbības izdevumos principā neiekļauj izmaksas, kas saistītas ar kompetento valsts iestāžu veiktiem izmeklēšanas pasākumiem, vai juridiskās palīdzības izmaksas. Tomēr šajos darbības izdevumos – EPPO budžeta ietvaros – iekļauj konkrētas izmaksas, kas ir saistītas ar 6. punktā izklāstītajām izmeklēšanas un kriminālvajāšanas darbībām.
Darbības izdevumos iekļauj arī lietu pārvaldības sistēmas izveidi, apmācību, komandējumus un tulkojumus, kas ir vajadzīgi EPPO iekšējās darbības nodrošināšanai, piemēram, tulkojumus Pastāvīgajai palātai.
6.
Ja EPPO vārdā tiek veikts izmeklēšanas pasākums, kura izmaksas ir īpaši augstas, Eiropas deleģētie prokurori pēc savas iniciatīvas vai pēc kompetento valsts iestāžu motivēta lūguma var apspriesties ar Pastāvīgo palātu par to, vai izmeklēšanas pasākuma izmaksas varētu daļēji segt EPPO. Šādas apspriedes neaizkavē izmeklēšanu.
Pastāvīgā palāta tad, pēc apspriešanās ar administratīvo direktoru un pamatojoties uz konkrētajos apstākļos veiktā pasākuma samērīgumu un ar šo pasākumu saistītajām ārkārtējām izmaksām, var nolemt pieņemt vai noraidīt lūgumu saskaņā ar šo kritēriju izvērtēšanas noteikumiem, kurus paredzēts izklāstīt EPPO reglamentā. Administratīvais direktors, pamatojoties uz pieejamiem finanšu resursiem, tad lemj par piešķiramās dotācijas summu. Administratīvais direktors nekavējoties par minēto lēmumu par dotācijas summu informē Eiropas deleģēto prokuroru, kurš nodarbojas ar lietu.
7.
Saskaņā ar LESD 332. pantu šā panta 4. un 5. punktā minētos
EPPO izdevumus sedz dalībvalstis. Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras neiesaistās ciešākā sadarbībā
EPPO izveidei, saņem korekciju par nepiedalīšanos saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (
6
) 11. pantu.
8.
Šā panta 7. punktu nepiemēro Savienības iestāžu administratīvajām izmaksām, kas radušās, īstenojot ciešāku sadarbību EPPO izveidei.
92. pants
Budžeta izveide
1.
Katru gadu Eiropas galvenais prokurors, pamatojoties uz administratīvā direktora izstrādātu priekšlikumu, sagatavo provizorisku EPPO ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam. Eiropas galvenais prokurors provizorisko tāmes projektu nosūta Kolēģijai pieņemšanai.
2.
EPPO provizorisko ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu katru gadu līdz 31. janvārim nosūta Komisijai. EPPO tāmes projekta galīgo redakciju, kurā iekļauj štatu saraksta projektu, katru gadu līdz 31. martam nosūta Komisijai.
3.
Komisija tāmi kopā ar Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (“budžeta lēmējinstitūcija”).
4.
Pamatojoties uz tāmi, Komisija Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu un tās iemaksas apjomu, kas attiecināma uz vispārējo budžetu, un iesniedz tās budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar LESD 313. un 314. pantu.
5.
Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina apropriācijas iemaksai no Savienības vispārējā budžeta, kas piešķirama EPPO.
6.
Budžeta lēmējinstitūcija pieņem EPPO štatu sarakstu.
7.
Kolēģija pēc Eiropas galvenā prokurora priekšlikuma pieņem EPPO budžetu. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to koriģē saskaņā ar to pašu procedūru, ko izmanto sākotnējā budžeta pieņemšanai.
8.
Jebkādiem ēku projektiem, kuriem varētu būt ievērojama ietekme uz
EPPO budžetu, piemēro Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 (
7
) 88. pantu.
93. pants
Budžeta izpilde
1.
Administratīvais direktors, kas darbojas kā EPPO kredītrīkotājs, izpilda tās budžetu saskaņā ar savu atbildību un budžetā atļautajās robežās.
2.
Administratīvais direktors katru gadu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju, kas ir būtiska attiecībā uz jebkādu izvērtēšanas procedūru konstatējumiem.
94. pants
Pārskatu sniegšana un budžeta izpildes apstiprināšana
1.
Līdz nākamā finanšu gada (N gads + 1) 1. martam EPPO grāmatvedis nosūta provizoriskos pārskatus par finanšu gadu (N gads) Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai.
2.
Līdz nākamā finanšu gada 31. martam EPPO nosūta budžeta un finanšu pārvaldības ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.
3.
Pēc katra finanšu gada beigām līdz 31. martam Komisijas grāmatvedis Revīzijas palātai nosūta EPPO provizoriskos pārskatus, kas konsolidēti ar Komisijas pārskatiem.
4.
Revīzijas palāta vēlākais līdz nākamā gada 1. jūnijam saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 148. panta 1. punktu izsaka savus apsvērumus par EPPO provizoriskajiem pārskatiem.
5.
Kad ir saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par EPPO provizoriskajiem pārskatiem saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 148. pantu, EPPO grāmatvedis saskaņā ar savu atbildību sagatavo EPPO galīgos pārskatus un iesniedz tos Kolēģijai atzinuma sniegšanai.
6.
Pēc katra finanšu gada beigām līdz 1. jūlijam EPPO grāmatvedis galīgos pārskatus kopā ar 5. punktā minēto Kolēģijas atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.
7.
Pēc katra finanšu gada beigām līdz 15. novembrim EPPO galīgos pārskatus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
8.
Pēc katra finanšu gada beigām vēlākais līdz 30. septembrim Administratīvais direktors Revīzijas palātai nosūta atbildi uz tās apsvērumiem. Minēto atbildi administratīvais direktors nosūta arī Komisijai.
9.
Administratīvais direktors pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma iesniedz tam visu informāciju, kas vajadzīga attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras netraucētai piemērošanai, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 109. panta 3. punktā.
10.
Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments pirms N + 2 gada 15. maija sniedz administratīvajam direktoram apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.
95. pants
Finanšu noteikumi
Eiropas galvenais prokurors, pamatojoties uz administratīvā direktora priekšlikumu, sagatavo EPPO piemērojamo finanšu noteikumu projektu. Kolēģija minētos noteikumus pieņem pēc apspriešanās ar Komisiju. Finanšu noteikumi saturiski neatkāpjas no Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 noteikumiem, izņemot tad, ja šāda atkāpšanās ir konkrēti nepieciešama EPPO darbībai un Komisija ir devusi iepriekšēju piekrišanu.
2. IEDAĻA
Personāla noteikumi
96. pants
Vispārīgi noteikumi
1.
Uz Eiropas galveno prokuroru un Eiropas prokuroriem, Eiropas deleģētajiem prokuroriem, administratīvo direktoru un EPPO darbiniekiem attiecas Civildienesta noteikumi un nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kas pieņemti, Savienības iestādēm savstarpēji vienojoties, lai īstenotu minētos Civildienesta noteikumus un nodarbināšanas kārtību, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.
Eiropas galveno prokuroru un Eiropas prokurorus pieņem darbā kā EPPO pagaidu darbiniekus saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.
2.
EPPO darbiniekus pieņem darbā saskaņā ar noteikumiem un regulējumu, ko piemēro Eiropas Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem.
3.
Pilnvaras noslēgt darba līgumus, kas iecēlējinstitūcijai piešķirtas saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un nodarbināšanas kārtību, īsteno Kolēģija. Attiecībā uz EPPO darbiniekiem Kolēģija šīs pilnvaras var deleģēt administratīvajam direktoram. Šajā punktā minētā pilnvaru deleģēšana neattiecas uz Eiropas galveno prokuroru, Eiropas prokuroriem, Eiropas deleģētajiem prokuroriem vai administratīvo direktoru.
4.
Kolēģija pieņem atbilstošus noteikumus, lai īstenotu Civildienesta noteikumus un nodarbināšanas kārtību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu. Kolēģija kā daļu no plānošanas dokumenta pieņem arī personāla resursu plānošanu.
5.
Uz EPPO un tās personālu attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.
6.
Eiropas deleģētos prokurorus pieņem darbā kā īpašos padomdevējus saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 5., 123. un 124. pantu. Kompetentās valsts iestādes sekmē Eiropas deleģēto prokuroru funkciju īstenošanu saskaņā ar šo regulu un atturas no jebkādas darbības vai politikas, kas var negatīvi ietekmēt to karjeru vai statusu valsts prokuratūras sistēmā. Jo īpaši kompetentās valsts iestādes nodrošina Eiropas deleģētos prokurorus ar resursiem un iekārtām, kas nepieciešamas viņu funkciju veikšanai saskaņā ar šo regulu, un nodrošina, ka viņus pilnībā integrē to valsts prokuratūras dienestos. Tiek nodrošināts, ka ievieš adekvātus pasākumus, lai panāktu to, ka tiek saglabātas Eiropas deleģēto prokuroru tiesības, kas saistītas ar sociālo nodrošinājumu, pensiju un apdrošināšanas segumu saskaņā ar valsts shēmu. Tāpat tiek nodrošināts, ka Eiropas deleģētā prokurora kopējais atalgojums nav zemāks par atalgojumu, ko šis prokurors saņemtu, ja būtu palicis tikai valsts prokurora amatā. Eiropas deleģēto prokuroru vispārējie darba nosacījumi un darba apstākļi ietilpst kompetento valsts tiesu iestāžu atbildības jomā.
7.
Eiropas prokurori un Eiropas deleģētie prokurori, īstenojot savas izmeklēšanas un kriminālvajāšanas pilnvaras, nesaņem nekādas pavēles, norādījumus vai instrukcijas, izņemot tās, kuras ir skaidri paredzētas 6. pantā.
97. pants
Pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki
1.
Pagaidu darbiniekiem, kuri Savienības iestādēs, struktūrās, birojos vai aģentūrās nodarbināti saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu un kurus EPPO pieņem darbā ar līgumu, kas noslēgts pirms vai ne vēlāk kā vienu gadu pēc tam, kad EPPO kļūst darbotiesspējīga saskaņā ar 120. panta 2. punktā minēto lēmumu, piedāvā līgumus saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 2. panta f) punktu, savukārt visi pārējie līguma nosacījumi paliek nemainīgi, neskarot vajadzību ievērot no Nodarbināšanas kārtības izrietošos pienākumus. Tiek uzskatīts, ka minētie pagaidu darbinieki visu savu dienesta laiku ir nostrādājuši EPPO.
2.
Līgumdarbiniekiem, kuri Savienības iestādēs nodarbināti saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 3.a vai 3.b pantu un kurus EPPO pieņem darbā ar līgumu, kas noslēgts pirms vai ne vēlāk kā vienu gadu pēc tam, kad EPPO kļūst darbotiesspējīga saskaņā ar 120. panta 2. punktā minēto lēmumu, piedāvā līgumus saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 3.a pantu, savukārt visi pārējie līguma nosacījumi paliek nemainīgi. Tiek uzskatīts, ka šie līgumdarbinieki visu savu dienesta laiku ir nostrādājuši EPPO.
3.
Pagaidu darbiniekiem, kuri Savienības struktūrās vai aģentūrās nodarbināti saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 2. panta f) punktu, un līgumdarbiniekiem, kuri Savienības iestādēs, struktūrās, birojos vai aģentūrās nodarbināti saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 3.a pantu, un kurus EPPO pieņem darbā ar līgumu, kas noslēgts pirms vai ne vēlāk kā vienu gadu pēc tam, kad EPPO kļūst darbotiesspējīga saskaņā ar 120. panta 2. punktā minēto lēmumu, piedāvā līgumus ar tādiem pašiem nosacījumiem. Tiek uzskatīts, ka minētie darbinieki visu savu dienesta laiku ir nostrādājuši EPPO.
98. pants
Norīkotie valsts eksperti un pārējais personāls
1.
EPPO papildus savam personālam var izmantot norīkotos valsts ekspertus vai citas personas, kuras nodotas tās rīcībā, bet kuras tā nav pieņēmusi darbā. Norīkotie valsts eksperti, pildot uzdevumus saistībā ar EPPO funkcijām, ir pakļauti Eiropas galvenajam prokuroram.
2.
Kolēģija pieņem lēmumu, kurā izklāstīti noteikumi par valsts ekspertu norīkošanu darbam EPPO vai par citām personām, kuras nodotas EPPO rīcībā, bet ko tā nav pieņēmusi darbā.
X NODAĻA
NOTEIKUMI PAR EPPO ATTIECĪBĀM AR TĀS PARTNERIEM
99. pants
Kopīgi noteikumi
1.
EPPO, ciktāl tas ir nepieciešams tās uzdevumu veikšanai, var izveidot un uzturēt sadarbības attiecības ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām saskaņā ar to attiecīgajiem mērķiem, kā arī ar to Eiropas Savienības dalībvalstu iestādēm, kuras neiesaistās ciešākā sadarbībā EPPO izveidei, trešo valstu iestādēm un starptautiskām organizācijām.
2.
EPPO, ciktāl tas ir svarīgi tās uzdevumu veikšanai, saskaņā ar 111. pantu var ar šā panta 1. punktā minētajām vienībām tieši apmainīties ar visu informāciju, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.
3.
Šā panta 1. un 2. punktā izklāstītajos nolūkos EPPO var noslēgt darba vienošanās ar 1. punktā minētajām vienībām. Minētās darba vienošanās regulē tehniskus un/vai darbības aspektus, un to mērķis jo īpaši ir veicināt sadarbību un informācijas apmaiņu starp to pusēm. Darba vienošanās nevar būt pamats tam, ka tiek atļauta personas datu apmaiņa, nedz arī tās var būt juridiski saistošas Savienībai vai tās dalībvalstīm.
100. pants
Attiecības ar Eurojust
1.
EPPO izveido un uztur ciešas attiecības ar Eurojust, balstot tās uz savstarpēju sadarbību to attiecīgo pilnvaru robežās un uz operatīvo, administratīvo un vadības saišu attīstīšanu to starpā, kā noteikts šajā pantā. Šajā nolūkā Eiropas galvenais prokurors un Eurojust priekšsēdētājs regulāri tiekas, lai apspriestu abpusēji svarīgus jautājumus.
2.
Operatīvos jautājumos EPPO var iesaistīt Eurojust savās darbībās saistībā ar pārrobežu lietām, tostarp:
a)
saskaņā ar šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem apmainoties ar informāciju, tostarp personas datiem, par tās veiktu izmeklēšanu;
b)
aicinot Eurojust vai tās kompetento(-os) valsts(-u) locekli (locekļus) sniegt atbalstu tās lēmumu vai savstarpējas tiesiskās palīdzības lūgumu nosūtīšanā uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras ir Eurojust dalībnieces, bet kuras nepiedalās EPPO izveidē, kā arī uz trešām valstīm, vai šādu lēmumu vai lūgumu izpildē minētajās valstīs.
3.
EPPO, pamatojoties uz sistēmu “informācija ir/nav atrasta”, ir netieša piekļuve informācijai, kas atrodas Eurojust lietu pārvaldības sistēmā. Ikreiz, kad tiek konstatēta sakritība starp datiem, ko lietu pārvaldības sistēmā ievadījusi EPPO, un datiem, kas ir Eurojust rīcībā, par sakritības faktu tiek paziņots gan Eurojust, gan EPPO, kā arī tai Eiropas Savienības dalībvalstij, kura sniedza datus Eurojust. EPPO veic attiecīgus pasākumus, lai Eurojust, pamatojoties uz principu “informācija ir/nav atrasta”, varētu piekļūt informācijai, kas atrodas tās lietu pārvaldības sistēmā.
4.
EPPO var paļauties uz Eurojust atbalstu un administratīvajiem resursiem. Šādā nolūkā Eurojust var sniegt EPPO pakalpojumus, kas ir kopējās interesēs. Detaļas reglamentē, izmantojot vienošanos.
101. pants
Attiecības ar OLAF
1.
EPPO izveido un uztur ciešas attiecības ar OLAF, kuru pamatā ir savstarpēja sadarbība to attiecīgo pilnvaru robežās un informācijas apmaiņa. Šo attiecību mērķis jo īpaši ir nodrošināt, lai ar papildināmību un atbalstu, ko OLAF sniedz EPPO, Savienības finanšu interešu aizsardzībai tiktu izmantoti visi pieejamie līdzekļi.
2.
Neskarot 3. punktā izklāstītās darbības, gadījumā, ja EPPO veic kriminālizmeklēšanu saskaņā ar šo regulu, OLAF nekādu paralēlu to pašu faktu administratīvu izmeklēšanu neuzsāk.
3.
EPPO veiktas izmeklēšanas gaitā EPPO var lūgt OLAF saskaņā ar OLAF pilnvarām sniegt atbalstu EPPO darbībai vai to papildināt, jo īpaši:
a)
sniedzot informāciju, analīzi (tostarp tiesu ekspertīzes analīzes), speciālās zināšanas un operatīvo atbalstu;
b)
atvieglinot kompetento valsts administratīvo iestāžu un Savienības struktūru īpašo darbību koordināciju;
c)
veicot administratīvu izmeklēšanu.
4.
Lai OLAF varētu apsvērt piemērotu administratīvu rīcību saskaņā ar tā pilnvarām, EPPO var sniegt OLAF attiecīgu informāciju par gadījumiem, kad EPPO ir pieņēmusi lēmumu izmeklēšanu neveikt vai ir izbeigusi lietu.
5.
EPPO, pamatojoties uz sistēmu “informācija ir/nav atrasta”, ir netieša piekļuve informācijai, kas atrodas OLAF lietu pārvaldības sistēmā. Ikreiz, kad tiek konstatēta sakritība starp datiem, ko lietu pārvaldības sistēmā ievadījusi EPPO, un datiem, kas ir OLAF rīcībā, par sakritības faktu tiek paziņots gan OLAF, gan EPPO. EPPO veic attiecīgus pasākumus, lai OLAF, pamatojoties uz principu “informācija ir/nav atrasta”, varētu piekļūt informācijai, kas atrodas EPPO lietu pārvaldības sistēmā.
102. pants
Attiecības ar Eiropolu
1.
EPPO izveido un uztur ciešas attiecības ar Eiropolu. Šādā nolūkā tie noslēdz darba vienošanos, kurā izklāstīta to sadarbības kārtība.
2.
Ja tas vajadzīgs EPPO veiktas izmeklēšanas nolūkā, EPPO pēc pieprasījuma ir iespēja saņemt jebkādu Eiropola rīcībā esošu būtisku informāciju par nodarījumu tās kompetences ietvaros, un tā var arī lūgt Eiropolu sniegt analītisku atbalstu konkrētā EPPO veiktā izmeklēšanā.
103. pants
Attiecības ar citām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām
1.
EPPO izveido un uztur sadarbības attiecības ar Komisiju Savienības finanšu interešu aizsardzības nolūkā. Šādā nolūkā tās noslēdz nolīgumu, kurā izklāsta sadarbības kārtību.
2.
Neskarot EPPO veikto izmeklēšanu pareizu norisi un konfidencialitāti, tā nekavējoties sniedz attiecīgajai Savienības iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai un citiem attiecīgajiem cietušajiem pietiekamu informāciju, lai tie varētu veikt attiecīgus pasākumus, jo īpaši:
a)
tādus administratīvus pasākumus kā piesardzības pasākumi Savienības finanšu interešu aizsardzībai šajā sakarā. EPPO Savienības iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai var ieteikt konkrētus pasākumus;
b)
iestāties kā civilprasītāja tiesvedībā;
c)
pasākumus nolūkā administratīvi atgūt summas, kam jābūt Savienības budžetā, vai saukt pie disciplināras atbildības.
104. pants
Attiecības ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām
1.
Regulas 99. panta 3. punktā minētās darba vienošanās ar trešo valstu iestādēm un starptautiskām organizācijām var jo īpaši attiekties uz stratēģiskās informācijas apmaiņu un uz sadarbības koordinatoru norīkošanu darbam EPPO.
2.
Lai veicinātu sadarbību atbilstīgi EPPO darbības vajadzībām, EPPO ar attiecīgo kompetento iestāžu piekrišanu var noteikt kontaktpunktus trešās valstīs.
3.
EPPO ir saistoši starptautiskie nolīgumi ar vienu vai vairākām trešām valstīm, ko Savienība noslēgusi vai kam Savienība pievienojusies saskaņā ar LESD 218. pantu, tādās jomās, kuras ir EPPO kompetencē, piemēram, starptautiskie nolīgumi attiecībā uz sadarbību krimināllietās starp EPPO un minētajām trešām valstīm.
4.
Gadījumā, kad 3. punktā minētā nolīguma nav, dalībvalstis, ja tas atļauts saskaņā ar attiecīgo daudzpusējo starptautisko nolīgumu un ja saņemts trešās valsts akcepts, atzīst EPPO par kompetento iestādi un – attiecīgā gadījumā – paziņo to kā kompetento iestādi nolūkā īstenot dalībvalstu noslēgtos daudzpusējos starptautiskos nolīgumus par tiesisko palīdzību krimināllietās, ja nepieciešams un iespējams – minētajos nolīgumos izdarot grozījumu.
Dalībvalstis var arī paziņot EPPO kā kompetento iestādi nolūkā īstenot citus to noslēgtus starptautiskos nolīgumus par tiesisko palīdzību krimināllietās, tostarp minētajos nolīgumos izdarot grozījumu.
5.
Gadījumā, kad šā panta 3. punktā minētā nolīguma nav vai šā panta 4. punktā minētā atzīšana nenotiek, Eiropas deleģētais prokurors, kurš nodarbojas ar lietu, var saskaņā ar 13. panta 1. punktu izmantot savas dalībvalsts valsts prokurora pilnvaras, lai trešo valstu iestādēm lūgtu tiesisko palīdzību krimināllietās, pamatojoties uz starptautiskajiem nolīgumiem, ko attiecīgā dalībvalsts ir noslēgusi, vai piemērojamiem valsts tiesību aktiem un – vajadzības gadījumā – ar kompetento valsts iestāžu starpniecību. Šādā gadījumā Eiropas deleģētais prokurors informē trešo valstu iestādes par to, ka pierādījumus, kas savākti uz minētā pamata, izmantos EPPO šīs regulas īstenošanas vajadzībām, un attiecīgā gadījumā cenšas saņemt šo iestāžu piekrišanu. Jebkurā gadījumā trešo valsti pienācīgi informē par to, ka atbildes uz lūgumu galīgais saņēmējs ir EPPO.
Ja EPPO nevar pildīt savas funkcijas, pamatojoties uz attiecīgu starptautisku nolīgumu, kā minēts šā panta 3. vai 4. punktā, EPPO tiesisko palīdzību krimināllietās konkrētā lietā un savas materiāltiesiskās kompetences robežās var lūgt arī trešo valstu iestādēm. EPPO ievēro nosacījumus, ko minētās iestādes var noteikt attiecībā uz tās informācijas izmantošanu, kuru tās ir sniegušas uz minētā pamata.
6.
Ievērojot pārējos šīs regulas noteikumus, EPPO izmeklēšanas vai pierādījumu izmantošanas kriminālizmeklēšanā nolūkos var pēc pieprasījuma sniegt kompetentajām trešo valstu iestādēm vai starptautiskām organizācijām informāciju vai pierādījumus, kas jau ir EPPO rīcībā. Pēc apspriešanās ar Pastāvīgo palātu Eiropas deleģētais prokurors, kurš nodarbojas ar lietu, lemj par jebkādu šādu informācijas vai pierādījuma pārsūtīšanu saskaņā ar savas dalībvalsts tiesību aktiem un šo regulu.
7.
Ja ir nepieciešams pieprasīt personas izdošanu, Eiropas deleģētais prokurors, kurš nodarbojas ar lietu, var lūgt savas dalībvalsts kompetentajai iestādei izdot pieprasījumu par izdošanu saskaņā ar piemērojamiem līgumiem un/vai valsts tiesību aktiem.
105. pants
Attiecības ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras neiesaistās ciešākā sadarbībā EPPO izveidei
1.
Regulas 99. panta 3. punktā minētās darba vienošanās ar to Eiropas Savienības dalībvalstu iestādēm, kuras neiesaistās ciešākā sadarbībā EPPO izveidei, var jo īpaši attiekties uz stratēģiskās informācijas apmaiņu un uz sadarbības koordinatoru norīkošanu darbam EPPO.
2.
Lai veicinātu sadarbību atbilstīgi EPPO vajadzībām, EPPO ar attiecīgo kompetento iestāžu piekrišanu var noteikt kontaktpunktus Eiropas Savienības dalībvalstīs, kuras neiesaistās ciešākā sadarbībā EPPO izveidei.
3.
Gadījumā, ja starp EPPO un to Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras neiesaistās ciešākā sadarbībā EPPO izveidei, nepastāv tiesību instruments, kas attiecas uz sadarbību krimināllietās un nodošanu, dalībvalstis paziņo EPPO kā kompetento iestādi nolūkā īstenot piemērojamos Savienības aktus par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās attiecībā uz gadījumiem, kas ir EPPO kompetencē, savās attiecībās ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras neiesaistās ciešākā sadarbībā EPPO izveidei.
XI NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
106. pants
Juridiskais statuss un darbības nosacījumi
1.
Visās dalībvalstīs EPPO ir tiesībspēja un rīcībspēja, ko saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķir juridiskām personām.
2.
Nepieciešamos pasākumus attiecībā uz EPPO izmitināšanu un telpām, kas nodotas tās rīcībā Luksemburgā, kā arī konkrētos noteikumus, ko minētajā dalībvalstī piemēro Kolēģijas locekļiem, EPPO administratīvajam direktoram un darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka galvenās mītnes nolīgumā, kas jānoslēdz starp EPPO un Luksemburgu līdz dienai, kad EPPO uzņemas veikt izmeklēšanas un kriminālvajāšanas uzdevumus, kas noteikti 120. panta 2. punktā.
107. pants
Valodu lietošanas kārtība
1.
Aktiem, kas minēti šīs regulas 21. un 114. pantā, piemēro Padomes Regulu (EEK) Nr. 1/58 (
8
).
2.
Kolēģija ar divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu pieņem lēmumu par EPPO valodu lietošanas iekšējo kārtību.
3.
EPPO administratīvajai darbībai nepieciešamos tulkošanas pakalpojumus centrālajā līmenī nodrošina Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs, ja vien steidzamības dēļ nav vajadzīgs cits risinājums. Eiropas deleģētie prokurori lemj par kārtību, kādā notiek tulkošana izmeklēšanu nolūkā saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.
108. pants
Konfidencialitāte un dienesta noslēpums
1.
Kolēģijas locekļiem, EPPO administratīvajam direktoram un darbiniekiem, norīkotajiem valsts ekspertiem un citām personām, kuras nodotas EPPO rīcībā, bet kuras tā nav pieņēmusi darbā, un Eiropas deleģētajiem prokuroriem ir saistošs pienākums ievērot konfidencialitāti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecībā uz visu informāciju, kas ir EPPO rīcībā.
2.
Jebkurai citai personai, kas piedalās vai palīdz EPPO funkciju veikšanā valsts līmenī, ir saistošs pienākums ievērot konfidencialitāti, kā tas paredzēts saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.
3.
Konfidencialitātes ievērošanas pienākumu attiecina arī uz 1. un 2. punktā minētajām personām pēc tam, kad tās ir atstājušas amatu vai darbu, un pēc darbības izbeigšanas.
4.
Konfidencialitātes ievērošanas pienākums saskaņā ar piemērojamiem valsts vai Savienības tiesību aktiem attiecas uz visu EPPO saņemto informāciju, ja vien minētā informācija jau nav likumīgi publiskota.
5.
Izmeklēšanu, ko veic EPPO vadībā, aizsargā ar noteikumiem par dienesta noslēpumu saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem. Jebkurai personai, kas piedalās vai palīdz veikt EPPO funkcijas, ir pienākums ievērot dienesta noslēpumu saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem.
109. pants
Pārredzamība
1.
Dokumentiem, kuri nav lietas materiāli, tostarp šo materiālu elektroniskiem attēliem, ko glabā saskaņā ar šīs regulas 45. pantu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (
9
).
2.
Eiropas galvenais prokurors sešu mēnešu laikā pēc viņa iecelšanas amatā dienas sagatavo priekšlikumu sīki izstrādātiem noteikumiem par šā panta piemērošanu. Minēto priekšlikumu pieņem Kolēģija.
3.
Par lēmumiem, ko EPPO pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam vai celt prasību Tiesā saskaņā ar attiecīgi LESD 228. un 263. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.
110. pants
OLAF un Revīzijas palāta
1.
Lai atvieglotu cīņu pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, uz kurām attiecas Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013, sešu mēnešu laikā no dienas, kuru nosaka Komisija saskaņā ar 120. panta 2. punktu,
EPPO pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (
OLAF) (
10
), un pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami Eiropas galvenajam prokuroram, Eiropas prokuroriem,
EPPO administratīvajam direktoram un darbiniekiem, norīkotajiem valsts ekspertiem un citām personām, kuras nodotas
EPPO rīcībā, bet kuras tā nav pieņēmusi darbā, un Eiropas deleģētajiem prokuroriem, izmantojot minētā nolīguma pielikumā pievienoto paraugu.
2.
Revīzijas palātai ir tiesības – uz dokumentu pamata un uz vietas – veikt revīziju visiem uzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas no EPPO ir saņēmuši Savienības līdzekļus.
3.
OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (
11
), ar mērķi noteikt, vai saistībā ar
EPPO finansētajiem izdevumiem ir bijuši pārkāpumi, kas skar Savienības finanšu intereses.
4.
Neskarot 1., 2. un 3. punktu, darba vienošanās ar Savienības struktūrām, trešo valstu iestādēm un starptautiskām organizācijām un EPPO līgumi ietver noteikumus, kuros Revīzijas palāta un OLAF ir skaidri pilnvaroti veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas atbilstoši to attiecīgajām kompetencēm.
111. pants
Noteikumi par sensitīvas neklasificētas un klasificētas informācijas aizsardzību
1.
EPPO iedibina iekšējus noteikumus par sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību, tostarp šādas informācijas radīšanu un apstrādi EPPO.
2.
EPPO iedibina iekšējus noteikumus par ES klasificētas informācijas aizsardzību, kuri atbilst Padomes Lēmumam 2013/488/ES (
12
), nolūkā nodrošināt līdzvērtīgu šādas informācijas aizsardzības līmeni.
112. pants
Administratīvā izmeklēšana
Uz EPPO administratīvajām darbībām attiecas Eiropas Ombuda izmeklēšana saskaņā ar LESD 228. pantu.
113. pants
Vispārīgais atbildības režīms
1.
EPPO līgumisko atbildību regulē tiesību akti, kas piemērojami attiecīgajam līgumam.
2.
Tiesai ir jurisdikcija taisīt spriedumu, ievērojot jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta EPPO noslēgtā līgumā
3.
Ārpuslīgumiskas atbildības gadījumā EPPO saskaņā ar vispārīgajiem principiem, kas kopēji Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībām, atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko radījusi EPPO vai tās darbinieki, veicot savus pienākumus, ciktāl tos var tiem piedēvēt.
4.
Šā panta 3. punkts attiecas arī uz kaitējumu, kas radies Eiropas deleģētā prokurora kļūdas dēļ, viņam pildot pienākumus.
5.
Tiesai ir jurisdikcija strīdos par 3. punktā minētā kaitējuma kompensāciju.
6.
Eiropas Savienības dalībvalstu tiesas, kas ir kompetentas izskatīt strīdus saistībā ar
EPPO līgumisko atbildību, kā minēts šajā pantā, nosaka ar atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1215/2012 (
13
).
7.
EPPO darbinieku personisko atbildību reglamentē noteikumi, kas izklāstīti piemērojamajos Civildienesta noteikumos un nodarbināšanas kārtībā.
114. pants
Īstenošanas noteikumi un plānošanas dokumenti
Kolēģija pēc Eiropas galvenā prokurora priekšlikuma pieņem jo īpaši:
a)
katru gadu – plānošanas dokumentu, kurā ietverts EPPO gada un daudzgadu plāns;
b)
krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ir samērīga ar krāpšanas riskiem no īstenojamo pasākumu izmaksu un ieguvumu viedokļa;
c)
noteikumus par Eiropas deleģēto prokuroru nodarbināšanas kārtību, veikuma kritērijiem, profesionālo neatbilstību, tiesībām un pienākumiem, kā arī noteikumus par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību;
d)
sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu EPPO darbībā;
e)
īstenošanas noteikumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 45/2001 24. panta 8. punktā.
115. pants
Deleģēšanas īstenošana
1.
Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.
Pilnvaras pieņemt 49. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2017. gada 20. novembra.
3.
Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 49. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.
Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5.
Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.
Saskaņā ar 49. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
116. pants
Steidzamības procedūra
1.
Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi saskaņā ar 2. punktu. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.
2.
Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 115. panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus.
117. pants
Paziņojumi
Katra dalībvalsts izraugās iestādes, kuras ir kompetentas šīs regulas īstenošanas nolūkā. Informāciju par izraudzītajām iestādēm, kā arī par jebkādām turpmākām izmaiņām šajā informācijā vienlaicīgi paziņo Eiropas galvenajam prokuroram, Padomei un Komisijai. Dalībvalstis EPPO paziņo arī plašu sarakstu, kurā iekļauti valsts materiālo krimināltiesību noteikumi, kas piemērojami Direktīvā (ES) 2017/1371 un jebkādos citos attiecīgos valsts tiesību aktos definētajiem nodarījumiem. EPPO nodrošina, ka informācija, ko saņem ar šiem sarakstiem, tiek publiskota. Turklāt dalībvalstis, kuras saskaņā ar 30. panta 3. punktu plāno ierobežot 30. panta 1. punkta e) un f) apakšpunkta piemērošanu, piemērojot to tikai konkrētiem smagiem nodarījumiem, paziņo EPPO sarakstu ar minētajiem nodarījumiem.
118. pants
Noteikumu par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic EPPO, pārskatīšana
Saistībā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 pielāgošanu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 2. panta 3. punktu un 98. pantu Komisija pārskata šajā regulā izklāstītos noteikumus par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic EPPO. Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz leģislatīvā akta priekšlikumu, lai grozītu vai atceltu minētos noteikumus.
119. pants
Pārskatīšanas klauzula
1.
Ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, ko saskaņā ar 120. panta 2. punktu nosaka Komisija, un pēc tam reizi piecos gados Komisija uzdod veikt izvērtējumu un iesniedz izvērtējuma ziņojumu par šīs regulas īstenošanu un ietekmi, kā arī par EPPO un tās darba prakses efektivitāti un lietderību. Komisija nosūta izvērtējuma ziņojumu kopā ar saviem secinājumiem Eiropas Parlamentam un Padomei un valstu parlamentiem. Izvērtējuma konstatējumus publisko.
2.
Komisija iesniedz leģislatīvo aktu priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei, ja tā secina, ka ir nepieciešami papildu vai sīkāk izstrādāti noteikumi par EPPO izveidi, tās funkcijām vai tās darbībām piemērojamo procedūru, tostarp par tās pārrobežu izmeklēšanām.
120. pants
Stāšanās spēkā
1.
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2.
EPPO īsteno savu kompetenci attiecībā uz jebkuru nodarījumu, kas ir tās kompetencē un kas ir izdarīts pēc dienas, kad šī regula stājusies spēkā.
Kad EPPO ir izveidota, EPPO uzņemas tai ar šo regulu uzticētos izmeklēšanas un kriminālvajāšanas uzdevumus dienā, kas jānosaka ar Komisijas lēmumu, ko pieņem, pamatojoties uz Eiropas galvenā prokurora priekšlikumu. Komisijas lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Diena, kas jānosaka Komisijai, nav agrāk kā trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā dienas.
Dalībvalstis, kuras iesaistās ciešākā sadarbībā, ievērojot lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar LESD 331. panta 1. punkta otro vai trešo daļu, šo regulu piemēro, sākot no attiecīgajā lēmumā noteiktās dienas.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.
▼M1
PIELIKUMS
Datu subjektu kategorijas un operatīvo personas datu kategorijas, kas minētas 49. panta 3. punktā
A.
Datu subjektu kategorijas, kuru operatīvos personas datus var apstrādāt indeksā:
a)
EPPO kriminālprocesā aizdomās turētās vai apsūdzētās personas;
b)
EPPO kriminālprocesā notiesātās personas;
c)
fiziskas personas, kuras ir ziņojušas par EPPO kompetencē esošiem nodarījumiem, vai ir šādos nodarījumos cietušie;
d)
a) un b) apakšpunktā minēto personu kontaktpersonas vai līdzdalībnieki.
B.
A iedaļas a) un b) punktā minēto datu subjektu kategoriju operacionālo personas datu kategorijas, ko var apstrādāt indeksā:
a)
uzvārds, pirmslaulību uzvārds, vārdi un visi pieņemtie vārdi;
b)
dzimšanas datums un vieta;
e)
attiecīgās personas dzīvesvieta, nodarbošanās un aptuvena atrašanās vieta;
f)
sociālās apdrošināšanas numuri, personas kodi, vadītāja apliecības, identifikācijas dokumenti, pases dati, muitas un nodokļu identifikācijas numuri;
g)
iespējamo nodarījumu apraksts un būtība, datums, kurā tie izdarīti, un noziedzīgo nodarījumu kategorija;
h)
informācija par juridiskām personām, kas saistītas ar identificētām vai identificējamām personām, uz kurām attiecas Eiropas Prokuratūras veikta izmeklēšana;
i)
iespējamā dalība noziedzīgā organizācijā;
j)
ziņas par kontiem bankās un citās finanšu iestādēs;
k)
tālruņa numuri, SIM karšu numuri, e-pasta adreses, IP adreses un tiešsaistes platformās izmantotie kontu nosaukumi un lietotājvārdi;
l)
transportlīdzekļa reģistrācijas dati;
m)
identificējami aktīvi, kas personai pieder vai ko tā izmanto, piemēram, kriptoaktīvi un nekustamais īpašums.
C.
A iedaļas c) punktā minēto datu subjektu kategoriju operatīvo personas datu kategorijas, ko var apstrādāt indeksā tādā mērā, cik tas ir nepieciešami un samērīgi, lai EPPO varētu veikt savus izmeklēšanas un kriminālvajāšanas uzdevumus:
a)
uzvārds, pirmslaulību uzvārds, vārdi un visi pieņemtie vārdi;
b)
dzimšanas datums un vieta;
e)
attiecīgās personas dzīvesvieta, nodarbošanās un aptuvena atrašanās vieta;
f)
personas kodi, identifikācijas dokumenti un pases dati;
g)
to nodarījumu apraksts un būtība, kuros attiecīgā persona iesaistīta vai par kuriem ziņojusi, datums, kurā tie izdarīti, un noziedzīgo nodarījumu kategorija.
D.
A iedaļas d) punktā minēto datu subjektu kategoriju operatīvo personas datu kategorijas, ko var apstrādāt indeksā tādā mērā, cik tas ir nepieciešami un samērīgi, lai EPPO varētu veikt savus izmeklēšanas un kriminālvajāšanas uzdevumus:
a)
uzvārds, pirmslaulību uzvārds, vārdi un visi pieņemtie vārdi;
b)
dzimšanas datums un vieta;
e)
attiecīgās personas dzīvesvieta, nodarbošanās un aptuvena atrašanās vieta;
f)
personas kodi, identifikācijas dokumenti un pases dati.
