This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02014L0059-20221114
Directive 2014/59/EU of the European Parliament and of the Council of 15 May 2014 establishing a framework for the recovery and resolution of credit institutions and investment firms and amending Council Directive 82/891/EEC, and Directives 2001/24/EC, 2002/47/EC, 2004/25/EC, 2005/56/EC, 2007/36/EC, 2011/35/EU, 2012/30/EU and 2013/36/EU, and Regulations (EU) No 1093/2010 and (EU) No 648/2012, of the European Parliament and of the Council (Text with EEA relevance)Text with EEA relevance
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
02014L0059 — LV — 14.11.2022 — 007.003
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) |
L 169 |
46 |
30.6.2017 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2017/2399 (2017. gada 12. decembris), |
L 345 |
96 |
27.12.2017 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2019/879 (2019. gada 20. maijs), |
L 150 |
296 |
7.6.2019 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) |
L 314 |
64 |
5.12.2019 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2019/2162 (2019. gada 27. novembris) |
L 328 |
29 |
18.12.2019 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/23 (2020. gada 16. decembris) |
L 22 |
1 |
22.1.2021 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2022/2036 (2022. gada 19. oktobris), |
L 275 |
1 |
25.10.2022 |
Labota ar:
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/59/ES
(2014. gada 15. maijs),
ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012
(Dokuments attiecas uz EEZ)
I
SADAĻA
DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJAS UN IESTĀDES
1. pants
Priekšmets un darbības joma
Šajā direktīvā izklāstīti atveseļošanas un noregulējuma noteikumi un procedūras attiecībā uz šādām vienībām:
iestādēm, kuras veic uzņēmējdarbību Savienībā;
finanšu iestādēm, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, gadījumos, kad finanšu iestāde ir kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai c) un d) apakšpunktā minētas sabiedrības meitasuzņēmums un kad uz šādiem meitasuzņēmumiem attiecas mātesuzņēmuma konsolidēta uzraudzība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 6. līdz 17. pantu;
finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktas darbības pārvaldītājsabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā;
dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām, Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām, dalībvalsts mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un Savienības mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām;
tādu iestāžu filiālēm, kuras veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajiem īpašajiem nosacījumiem.
Nosakot un piemērojot prasības atbilstoši šai direktīvai un izmantojot dažādos instrumentus un pilnvaras, kas ir noregulējuma iestāžu un kompetento iestāžu rīcībā attiecībā uz šā panta pirmajā daļā minēto vienību, tās ņem vērā šīs vienības uzņēmējdarbības raksturu, akciju portfeļa struktūru, juridisko formu, riska profilu, vienības lielumu un juridisko statusu, tās savstarpējo saikni ar citām iestādēm vai finanšu sistēmu kopumā, tās darbības jomu un sarežģītību, līdzdalību institucionālā aizsardzības shēmā, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punkta prasībām, vai citās kooperatīvās savstarpējās solidaritātes sistēmās, kuras paredzētas minētās regulas 113. panta 6. punktā, un to, vai attiecīgā vienība veic jebkādu ieguldījumu pakalpojumu vai darbību, kas definēti Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 2. apakšpunktā.
2. pants
Definīcijas
Šīs direktīvas piemērošanas nolūkā izmanto šādas definīcijas:
“noregulējums” ir noregulējuma instrumenta vai 37. panta 9. punktā minēta instrumenta piemērošana, lai sasniegtu vienu vai vairākus 31. panta 2. punktā minētos noregulējuma mērķus;
“kredītiestāde” ir kredītiestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā minēto definīciju, izņemot Direktīvas 2013/36/ES 2. panta 5. punktā minētās vienības;
“ieguldījumu brokeru sabiedrība” ir ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2033 ( 1 ) 4. panta 1. punkta 23. apakšpunktā minēto definīciju, uz kuru attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/2034 ( 2 ) 9. panta 1. punktā noteiktā sākotnējā kapitāla prasība;
“finanšu iestāde” ir finanšu iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 26. apakšpunktā minēto definīciju;
“meitasuzņēmums” ir meitasuzņēmums, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 16. apakšpunktā, un, lai šā punkta 83.b) apakšpunkta b) punktā minētajām noregulējuma grupām piemērotu šīs direktīvas 7., 12., 17., 18., 45.–45.m, 59.–62., 91. un 92. pantu, attiecīgi un pēc vajadzības ietver kredītiestādes, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, pašu centrālo iestādi un tās attiecīgos meitasuzņēmumus, ņemot vērā veidu, kādā šādas noregulējuma grupas pilda šīs direktīvas 45.e panta 3. punktu;
“svarīgs meitasuzņēmums” ir svarīgs meitasuzņēmums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 135) apakšpunktā minēto definīciju;
“mātesuzņēmums” ir mātesuzņēmums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 15. apakšpunkta a) punktā minēto definīciju;
“konsolidēti” nozīmē pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 47. apakšpunktā definēto konsolidēto finanšu stāvokli;
institucionālā aizsardzības shēma jeb “IAS” ir mehānisms, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā noteiktajām prasībām;
“finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir finanšu pārvaldītājsabiedrība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 20. apakšpunktā minēto definīciju;
“jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 21. apakšpunktā minēto definīciju;
“jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība” ir jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 22. apakšpunktā minēto definīciju;
“dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 30. apakšpunktā minēto definīciju;
“Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 31. apakšpunktā minēto definīciju;
“dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 32. apakšpunktā minēto definīciju;
“Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir ES mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 33. apakšpunktā minēto definīciju;
“noregulējuma mērķi” ir noregulējuma mērķi, kas minēti 31. panta 2. punktā;
“filiāle” ir filiāle saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 17. apakšpunktā minēto definīciju;
“noregulējuma iestāde” ir iestāde, ko dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar 3. pantu;
“noregulējuma instruments” ir noregulējuma instruments, kas minēts 37. panta 3. punktā;
“noregulējuma pilnvaras” ir pilnvaras, kas minētas 63. līdz 72. pantā;
“kompetentā iestāde” ir kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunktā minēto definīciju, tostarp Eiropas Centrālā banka attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem, kas tai uzticēti ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 ( 3 );
“kompetentās ministrijas” ir dalībvalstu finanšu ministrijas vai citas ministrijas, kuras atbild par ekonomikas, finanšu un budžeta lēmumu pieņemšanu valsts līmenī saskaņā ar nacionālajām kompetences jomām un kuras ir izraudzītas atbilstoši 3. panta 5. punktam;
“iestāde” ir kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība;
“vadības struktūra” ir vadības struktūra saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 7. apakšpunktā minēto definīciju;
“augstākā vadība” ir augstākā vadība saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 9. apakšpunktā minēto definīciju;
“grupa” ir mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi;
“pārrobežu grupa” ir grupa, kurai ir grupas vienības, kas veic uzņēmējdarbību vairāk nekā vienā dalībvalstī;
“ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem” ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē vai jebkāds cits finansiāls atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem pārnacionālā līmenī – kas, ja tiktu sniegts valsts līmenī, tiktu uzskatīts par valsts atbalstu –, kuru sniedz, lai saglabātu vai atjaunotu iestādes, 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētas vienības vai grupas, kuras sastāvā ietilpst šāda iestāde vai vienība, dzīvotspēju, likviditāti vai maksātspēju;
“ārkārtas likviditātes palīdzība” ir centrālās bankas sniegta centrālās bankas nauda vai cita veida palīdzība, kā rezultātā var palielināties centrālās bankas nauda, maksātspējīgai finanšu iestādei vai maksātspējīgu finanšu iestāžu grupai, kurām ir īslaicīgas problēmas likviditātes jomā, turklāt šāda operācija nav daļa no monetārās politikas;
“sistēmiska krīze” ir finanšu sistēmas darbības traucējumi, kam var būt nopietna negatīva ietekme uz iekšējo tirgu un reālo ekonomiku. Visu veidu finanšu starpnieki, tirgi un infrastruktūra zināmā mērā var būt potenciāli sistēmiski nozīmīgi;
“grupas vienība” ir juridiska persona, kas ir daļa no grupas;
“atveseļošanas plāns” ir atveseļošanas plāns, ko iestāde ir izstrādājusi un uztur saskaņā ar 5. pantu;
“grupas atveseļošanas plāns” ir grupas atveseļošanas plāns, ko izstrādā un uztur saskaņā ar 7. pantu;
“nozīmīga filiāle” ir filiāle, kura tiktu uzskatīta par nozīmīgu uzņēmējā dalībvalstī saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 51. panta 1. punktu;
“kritiski svarīgas funkcijas” ir darbības, pakalpojumi vai operācijas, kuru pārtraukšana, iespējams, vienā vai vairākās dalībvalstīs izraisīs reālajai ekonomikai būtisku pakalpojumu sniegšanas traucējumus vai izjauks finanšu stabilitāti kādas iestādes vai grupas lieluma, tirgus daļas, ārējās un iekšējās savstarpējās saiknes, sarežģītības vai pārrobežu darbību dēļ, īpaši ņemot vērā šo darbību, pakalpojumu un operāciju aizstājamību;
“galvenās darbības jomas” ir darbības jomas un saistītie pakalpojumi, kas ir svarīgs iestādes vai grupas, kuras sastāvā ietilpst iestāde, ienākumu, peļņas vai franšīzes vērtības avots;
“konsolidētās uzraudzības iestāde” ir konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 41. apakšpunktā minēto definīciju;
“pašu kapitāls” ir pašu kapitāls saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 118. apakšpunktā minēto definīciju;
“noregulējuma nosacījumi” ir 32. panta 1. punktā minētie nosacījumi;
“noregulējuma darbība” ir lēmums uzsākt iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētas vienības noregulējuma procedūru saskaņā ar 32. vai 33. pantu, noregulējuma instrumenta piemērošana vai vienu vai vairāku noregulējuma pilnvaru īstenošana;
“noregulējuma plāns” ir noregulējuma plāns, kas iestādei izstrādāts saskaņā ar 10. pantu;
“grupas noregulējums” ir viena no šādām darbībām:
noregulējuma darbības veikšana mātesuzņēmuma vai konsolidētai uzraudzībai pakļautas iestādes līmenī vai
noregulējuma iestāžu veiktas noregulējuma instrumentu piemērošanas un noregulējuma pilnvaru īstenošanas koordinēšana attiecībā uz grupas vienībām, kas atbilst noregulējuma nosacījumiem;
“grupas noregulējuma plāns” ir plāns, kas grupas noregulēšanai izstrādāts saskaņā ar 12. un 13. pantu;
“grupas līmeņa noregulējuma iestāde” ir noregulējuma iestāde dalībvalstī, kurā atrodas konsolidētās uzraudzības iestāde;
“grupas noregulējuma shēma” ir plāns, kas saskaņā ar 91. pantu izstrādāts grupas noregulēšanas nolūkā;
“noregulējuma kolēģija” ir kolēģija, kas izveidota saskaņā ar 88. pantu, lai veiktu 88. panta 1. punktā minētos uzdevumus;
“parastā maksātnespējas procedūra” ir kolektīva maksātnespējas procedūra, kuru paredz daļēju vai pilnīgu debitora mantas atsavināšanu un likvidatora vai administratora iecelšanu, kuru iestādēm parasti piemēro saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kura ir vai nu specifiska šīm iestādēm, vai arī vispārēji piemērojama jebkurai fiziskai vai juridiskai personai;
“parāda instrumenti”:
63. panta 1. punkta g) un j) apakšpunkta piemērošanas nolūkā ir obligācijas un citi pārvedama parāda veidi, instrumenti, ar ko rada vai atzīst parādu, un instrumenti, kuri dod tiesības iegādāties parāda instrumentus; un
108. panta piemērošanas nolūkā ir obligācijas un citi pārvedama parāda veidi, un instrumenti, ar ko rada vai atzīst parādu;
“dalībvalsts mātes iestāde” ir dalībvalsts mātes iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 28. apakšpunktā minēto definīciju;
“Savienības mātes iestāde” ir ES mātes iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 29. apakšpunktā minēto definīciju;
“pašu kapitāla prasības” ir prasības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. līdz 98. pantā;
“uzraudzības kolēģija” ir uzraudzības iestāžu kolēģija, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2013/36/EK 116. pantu;
“Savienības valsts atbalsta regulējums” ir regulējums, kas noteikts saskaņā ar LESD 107., 108. un 109. pantu, kā arī noteikumiem un visiem Savienības aktiem, tostarp pamatnostādnēm un paziņojumiem, kuri izstrādāti vai pieņemti atbilstoši LESD 108. panta 4. punktam vai 109. pantam;
“likvidācija” ir iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētas vienības aktīvu realizācija;
“aktīvu nodalīšanas instruments” ir mehānisms, ar kura palīdzību noregulējuma iestāde saskaņā ar 42. pantu pārved noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības un saistības aktīvu pārvaldības struktūrai;
“aktīvu pārvaldības struktūra” ir juridiska persona, ka atbilst 42. panta 2. punktā noteiktajām prasībām;
“iekšējās rekapitalizācijas instruments” ir mehānisms, ar kura palīdzību noregulējuma iestāde saskaņā ar 43. pantu īsteno norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras attiecībā uz noregulējamās iestādes saistībām;
“uzņēmuma pārdošanas instruments” ir mehānisms, ar kura palīdzību noregulējuma iestāde saskaņā ar 38. pantu pārved noregulējamās iestādes emitētas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības vai saistības pircējam, kas nav pagaidu iestāde;
“pagaidu iestāde” ir juridiska persona, kas atbilst 40. panta 2. punktā noteiktajām prasībām;
“pagaidu iestādes instruments” ir mehānisms, ar kura palīdzību saskaņā ar 40. pantu noregulējamās iestādes emitētas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības vai saistības pārved pagaidu iestādei;
“īpašumtiesību instrumenti” ir akcijas, citi instrumenti, ar ko piešķir īpašumtiesības, instrumenti, kurus var konvertēt akcijās vai īpašumtiesību instrumentos vai kuri dod tiesības iegādāties akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, un instrumenti, kas apliecina līdzdalības daļas akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos;
“akcionāri” ir akcionāri vai citu īpašumtiesību instrumentu turētāji;
“pārveduma pilnvaras” ir 63. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā noteiktās pilnvaras pārvest noregulējamās iestādes akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, parāda instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības, vai jebkādu to kombināciju saņēmējam;
“centrālais darījumu partneris” ir centrālais darījumu partneris (CCP) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punktā minēto definīciju;
“atvasinātais instruments” ir atvasinātais instruments saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 5. punktā minēto definīciju;
“norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras” ir 59. panta -2. punktā un 63. panta 1. punkta e) līdz j) apakšpunktā paredzētās pilnvaras;
“nodrošinātas saistības” ir saistības, kuru gadījumā kreditora tiesības uz maksājumu vai cita veida izpildi ir nodrošinātas ar prasību, ar ķīlu vai apgrūtinājumu vai ar nodrošinājuma līgumu, tostarp saistības, kas izriet no repo darījumiem un citiem īpašumtiesību nodošanas nodrošinājuma līgumiem;
“pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti” ir kapitāla instrumenti, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 28. panta 1. līdz 4. punktā, 29. panta 1. līdz 5. punktā vai 31. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;
“pirmā līmeņa pamata kapitāls” ir pirmā līmeņa pamata kapitāls, kā aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 50. pantu;
“pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti” ir kapitāla instrumenti, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 52. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;
“kopsumma” ir kopsumma, par kādu atbilstoši 46. panta 1. punktam saskaņā ar noregulējuma iestādes novērtējumu ir jānoraksta vai jākonvertē ►M3 iekšēji rekapitalizējamas saistības ◄ ;
“iekšēji rekapitalizējamas saistības” ir 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētas iestādes vai vienības saistības un kapitāla instrumenti, kas nav kvalificējami kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa instrumenti un kas nav izslēgti no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas jomas saskaņā ar 44. panta 2. punktu;
“atbilstīgās saistības” ir iekšēji rekapitalizējamas saistības, kas atbilst attiecīgi šīs direktīvas 45.b panta vai 45.f panta 2. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, un otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.a panta 1. punkta b) apakšpunkta nosacījumiem;
“subordinēti atbilstīgie instrumenti” ir instrumenti, kas atbilst visiem nosacījumiem, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.a pantā, izņemot minētās Regulas 72.b panta 3)–5) punktu;
“noguldījumu garantiju sistēma” ir noguldījumu garantiju sistēma, ko kāda no dalībvalstīm ieviesusi un oficiāli atzinusi saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 4. pantu;
“otrā līmeņa kapitāla instrumenti” ir kapitāla instrumenti vai subordinētie aizdevumi, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 63. pantā izklāstītajiem nosacījumiem;
“attiecīgie kapitāla instrumenti” IV sadaļas IV nodaļas 5. iedaļas un IV sadaļas V nodaļas piemērošanas nolūkā ir pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti un otrā līmeņa kapitāla instrumenti;
“konvertācijas koeficients” ir faktors, kas nosaka to akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu skaitu, kuros tiks konvertētas noteiktas kategorijas saistības, pamatojoties uz vienu attiecīgās kategorijas instrumentu vai precizētu parāda prasījuma vērtības vienību;
“skartais kreditors” ir kreditors, kura prasījums attiecas uz saistībām, kas ir samazinātas vai konvertētas akcijās citos īpašumtiesību instrumentos, īstenojot norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras saskaņā ar iekšējā rekapitalizācijas instrumenta izmantošanu;
“skartais turētājs” ir īpašumtiesību instrumentu turētājs, kura īpašumtiesību instrumenti ir anulēti, izmantojot 63. panta 1. punkta h) apakšpunktā minētās pilnvaras;
“pilnvarotā iestāde” ir saskaņā ar 61. pantu noteiktā dalībvalsts iestāde, kas atbilstoši attiecīgās valsts tiesību aktiem atbild par 59. panta 3. punktā minēto konstatējumu izdarīšanu;
“attiecīgā mātes iestāde” ir dalībvalsts mātes iestāde, Savienības mātes iestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, jauktas darbības finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu;
“saņēmējs” ir vienība, uz kuru no noregulējamās iestādes tiek pārvestas akcijas, citi īpašumtiesību instrumenti, parāda instrumenti, aktīvi, tiesības vai saistības, vai jebkāda to kombinācija;
“darba diena” ir diena, kas nav sestdiena, svētdiena vai valsts svētku diena attiecīgajā dalībvalstī;
“izbeigšanas tiesības” ir tiesības izbeigt līgumu, tiesības paātrināt saistību izpildi, likvidēt, savstarpēji dzēst vai savstarpēji ieskaitīt saistības vai jebkurš līdzīgs noteikums, ar ko aptur, maina vai dzēš līgumslēdzējas puses saistības, vai noteikums, kurš novērš saistību rašanos saskaņā ar līgumu, kas citādi rastos;
“noregulējamā iestāde” ir iestāde, finanšu iestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, jauktas darbības finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, attiecībā uz kuru tiek veikta noregulējuma darbība;
“noregulējuma vienība” ir:
juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ko noregulējuma iestāde saskaņā ar 12. pantu ir noteikusi par vienību, attiecībā uz kuru noregulējuma plānā ir paredzēta noregulējuma darbība; vai
iestāde, kura neietilpst grupā, kam piemēro konsolidētu uzraudzību, ievērojot Direktīvas 2013/36/ES 111. un 112. pantu, un attiecībā uz kuru noregulējuma plānā, kurš izstrādāts, ievērojot šīs direktīvas 10. pantu, ir paredzēta noregulējuma darbība;
“noregulējuma grupa” ir:
noregulējuma vienība un tās meitasuzņēmumi, kuri:
paši nav noregulējuma vienības;
nav citu noregulējuma vienību meitasuzņēmumi; vai
nav vienības, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī un kas saskaņā ar noregulējuma plānu nav iekļautas noregulējuma grupā, un to meitasuzņēmumi; vai
kredītiestādes, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, un pati centrālā iestāde, ja vismaz viena no minētajām kredītiestādēm vai centrālā iestāde ir noregulējuma vienība, un to attiecīgie meitasuzņēmumi;
“globāli sistēmiski nozīmīga iestāde” jeb “G-SNI” ir G-SNI, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 133) apakšpunktā;
“Savienības meitasuzņēmums” ir iestāde, kas veic uzņēmējdarbību kādā no dalībvalstīm un kas ir meitasuzņēmums trešās valsts iestādei vai trešās valsts finanšu mātesuzņēmumam;
“Savienības mātesuzņēmums” ir Savienības mātes iestāde, Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;
“trešās valsts iestāde” ir vienība, kuras galvenais birojs atrodas trešā valstī un kuru, ja tā veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, aptvertu iestādes definīcija;
“trešās valsts mātesuzņēmums” ir mātesuzņēmums, mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī;
“trešās valsts noregulējuma procedūra” ir darbība, ko veic saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem, lai pārvaldītu trešās valsts iestādes vai trešās valsts mātesuzņēmuma maksātnespēju, un kas mērķu un sagaidāmo rezultātu ziņā ir pielīdzināma noregulējuma darbībām, kuras veic atbilstoši šai direktīvai;
“Savienības filiāle” ir trešās valsts iestādes filiāle, kas atrodas kādā no dalībvalstīm;
“attiecīgā trešās valsts iestāde” ir trešās valsts iestāde, kas atbild par tādu funkciju veikšanu, kuras ir pielīdzināmas funkcijām, ko noregulējuma iestādes vai kompetentās iestādes veic saskaņā ar šo direktīvu;
“grupas finansēšanas mehānisms” ir grupas līmeņa noregulējuma iestādes dalībvalsts finansēšanas mehānisms vai mehānismi;
“kompensējošais darījums” ir darījums starp divām grupas vienībām, lai pilnībā vai daļēji nodotu risku, ko radījis cits darījums starp vienu no minētajām grupas vienībām un trešo pusi;
“grupas iekšējā garantija” ir līgums, ar ko viena grupas vienība garantē citas grupas vienības saistības pret trešo pusi;
“segtie noguldījumi” ir noguldījumi saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 5. apakšpunktā minēto definīciju;
“atbilstīgie noguldījumi” ir atbilstīgie noguldījumi saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 4. apakšpunktā minēto definīciju;
“segtā obligācija” ir segtā obligācija, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/2162 ( 4 ) 3. panta 1. punktā, vai – attiecībā uz instrumentu, kas emitēts pirms 2022. gada 8. jūlija, – obligācija, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK ( 5 ) 52. panta 4. punktā, kas piemērojams tās emisijas dienā;
“līgums par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā” ir līgums par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/47/EK ( 6 ) 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto definīciju;
“savstarpējā ieskaita līgums” ir līgums, saskaņā ar kuru vairākus prasījumus vai saistības var konvertēt vienā neto prasījumā, tostarp noslēguma ieskaita līgumus, saskaņā ar kuru (jebkādi un jebkur noteikta) izpildes notikuma gadījumā tiek paātrināta līgumslēdzēju pušu saistību izpilde, lai tās kļūtu nekavējoties izpildāmas, vai arī tās tiek izbeigtas, un jebkurā no gadījumiem attiecīgie prasījumi vai saistības tiek konvertēti vienā neto prasījumā vai aizstāti ar to. Šī definīcija ietver arī Direktīvas 2002/47/EK 2. panta 1. punkta n) apakšpunkta i) punktā definētos “noslēguma ieskaita noteikumus” un Direktīvas 98/26/EK 2. panta k) apakšpunktā definēto “ieskaitu”;
“savstarpējās dzēšanas līgums” ir līgums, saskaņā ar kuru divus vai vairākus prasījumus vai saistības starp noregulējamo iestādi un partneri var savstarpēji dzēst;
“finanšu līgumi” ir šādi līgumi:
vērtspapīru līgumi, tostarp:
līgumi par vērtspapīra, vērtspapīru grupas vai vērtspapīru indeksa pirkšanu, pārdošanu vai aizdošanu;
iespējas līgums attiecībā uz vērtspapīru vai vērtspapīru grupu vai indeksu;
pārdošanas darījumi ar atpirkšanu vai pirkšanas darījumi ar pārdošanu ar kādu no šādiem vērtspapīriem, vērtspapīru grupām vai indeksiem;
preču līgumi, tostarp:
līgumi par preču vai preču grupas vai indeksa pirkšanu, pārdošanu vai aizdošanu ar piegādi nākotnē;
iespējas līgums attiecībā uz preci vai preču grupu vai indeksu;
pārdošanas darījumi ar atpirkšanu vai pirkšanas darījumi ar pārdošanu ar kādu no šādām precēm, preču veidiem vai indeksiem;
regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi un regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi, tostarp līgumi (izņemot preču līgumus) par jebkādas citādas preces vai īpašuma, pakalpojuma, tiesību vai līdzdalības pirkšanu, pārdošanu vai nodošanu par noteiktu cenu kādā datumā nākotnē;
mijmaiņas līgumi, tostarp:
mijmaiņas līgumi un iespējas līgumi attiecībā uz procentu likmēm; tūlītējie vai citi ārvalstu valūtas maiņas līgumi; valūta; pašu kapitāla indekss vai pašu kapitāls; parāda indekss vai parāds; preču indekss vai preces; laikapstākļi; emisijas vai inflācija;
kopējie ienākumi, kredītriska starpība vai kredīta mijmaiņas līgumi;
jebkurš šā apakšpunkta i) vai ii) apakšpunktā minētajam līgumam līdzīgs līgums vai darījums, ar ko tiek veiktas atkārtotas operācijas mijmaiņas darījumos vai atvasināto instrumentu tirgos;
starpbanku aizņemšanās līgumi, kuros aizņemšanās termiņš ir trīs mēneši vai mazāk;
jumta līgumi līgumiem, kas minēti a) līdz e) punktā;
“krīzes novēršanas pasākums” ir pilnvaru īstenošana, lai novērstu trūkumus vai šķēršļus noregulējamībai saskaņā ar 6. panta 6. punktu, pilnvaru īstenošana, lai pārvarētu vai novērstu šķēršļus noregulējamībai saskaņā ar 17. vai 18. punktu, agrīnas intervences pasākuma piemērošana saskaņā ar 27. pantu, pagaidu administratora iecelšana saskaņā ar 29. pantu vai norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru īstenošana saskaņā ar 59. pantu;
“krīzes vadības pasākums” ir noregulējuma darbība vai īpaša pārvaldītāja iecelšana saskaņā ar 35. pantu vai īpašas personas iecelšana saskaņā ar 51. panta 2. punktu vai 72. panta 1. punktu;
“atveseļošanas spēja” ir iestādes spēja atjaunot savu finanšu stāvokli pēc tā ievērojamas pasliktināšanās;
“noguldītājs” ir noguldītājs saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 6. apakšpunktā minēto definīciju;
“ieguldītājs” ir ieguldītājs Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/9/EK ( 7 ) 1. panta 4. punkta nozīmē;
“izraudzītā valsts makroprudenciālās uzraudzības iestāde” ir iestāde, kurai uzticēts īstenot makroprudenciālās uzraudzības politiku, kas minēta Eiropas Sistēmiskā riska kolēģijas 2011. gada 22. decembra Ieteikuma attiecībā uz valsts iestāžu makroprudenciālās uzraudzības pilnvarām (ESRB/2011/3) B1. ieteikumā;
“mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi” ir mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi saskaņā ar definīciju saistībā ar Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK ( 8 ) 2. panta 1. punktā minēto gada apgrozījuma kritēriju;
“regulēts tirgus” ir regulēts tirgus saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21. apakšpunktā minēto definīciju;
“apvienoto rezervju prasība” ir apvienoto rezervju prasība saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punktā minēto definīciju.
3. pants
Par noregulējumu atbildīgo iestāžu izraudzīšanās
Personāls, kas ir iesaistīts noregulējuma iestādes funkciju veikšanā saskaņā ar šo direktīvu, tiek strukturāli nodalīts no personāla, kas ir iesaistīts Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES noteikto uzdevumu veikšanā, – un uz to attiecas atsevišķi ziņošanas noteikumi – vai pārējo attiecīgās iestādes funkcijas veikšanā.
Šā punkta piemērošanas nolūkā dalībvalstis vai noregulējuma iestāde pieņem un publisko visus nepieciešamos attiecīgos iekšējos noteikumus, tostarp noteikumus par dienesta noslēpumu un informācijas apmaiņu starp dažādajām darbības jomām.
II
SADAĻA
SAGATAVOŠANĀS
I
NODAĻA
Atveseļošanas un noregulējuma plānošana
4. pants
Vienkāršoti pienākumi atsevišķām iestādēm
Ņemot vērā ietekmi, kādu uz finanšu tirgiem, citām iestādēm, finansēšanas nosacījumiem vai uz ekonomiku plašākā mērogā varētu radīt iestādes maksātnespēja šīs iestādes uzņēmējdarbības rakstura, akcionāru struktūras, juridiskās formas, riska profila, lieluma un juridiskā statusa, tās savstarpējās saiknes ar citām iestādēm vai finanšu sistēmu kopumā, tās darbības jomas un sarežģītības, līdzdalības institucionālā aizsardzības shēmā vai citās kooperatīvās savstarpējās solidaritātes shēmās, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, dēļ vai tāpēc, ka tā izpilda Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 2. apakšpunktā definētus ieguldījumu pakalpojumus vai darbības, un ņemot vērā to, vai iestādes maksātnespēja un tai sekojoša iestādes likvidācija saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru neatstātu būtisku negatīvu ietekmi uz finanšu tirgiem, citām iestādēm, finansēšanas nosacījumiem vai ekonomiku plašākā mērogā, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes nosaka:
šīs direktīvas 5. līdz 12. pantā paredzēto atveseļošanas un noregulējuma plānu saturu un sīkāku izklāstu;
datumu, līdz kuram izstrādā pirmos atveseļošanas un noregulējuma plānus, un to, cik bieži šos plānus atjaunina, kas var būt retāk nekā noteikts 5. panta 2. punktā, 7. panta 5. punktā, 10. panta 6. punktā un 13. panta 3. punktā;
no iestādēm pieprasītās informācijas saturu un sīkāku izklāstu, kā noteikts 5. panta 5. punkta 5. pantā, 11. panta 1. punktā, 12. panta 2. punktā un pielikuma A. un B. iedaļā;
šīs direktīvas 15. un 16. pantā un pielikuma C iedaļā paredzētās noregulējamības izvērtēšanas detalizācijas pakāpi.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2017. gada 3. jūlijam.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
Ievērojot 9. un 10. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes un attiecīgā gadījumā noregulējuma iestādes var atļaut neievērot šādas prasības:
šīs nodaļas 2. un 3. iedaļas prasības iestādēm, kas ir radniecīgas centrālajai iestādei un ir pilnībā vai daļēji atbrīvotas no prudenciālajām prasībām valsts tiesību aktos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu;
šīs nodaļas 2. iedaļas prasības iestādēm, kas ir IAS dalībnieces.
Ja ir piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 8. punktu, dalībvalstis:
konsolidēti piemēro šīs nodaļas 2. iedaļas prasības centrālajai iestādei un tai radniecīgām iestādēm Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. panta nozīmē;
prasa IAS izpildīt 2. iedaļas prasības, sadarbojoties ar ikvienu no tās dalībniecēm, kurām piemēro minēto atbrīvojumu.
Šajā nolūkā jebkāda atsauce uz grupu šīs nodaļas 2. un 3. iedaļā ietver centrālo iestādi un tai radniecīgas iestādes Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. panta nozīmē un to meitasuzņēmumus, un jebkāda atsauce uz mātesuzņēmumiem vai iestādēm, kam piemēro konsolidētu uzraudzību saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 111. pantu, ietver centrālo iestādi.
Šā punkta piemērošanas nolūkā iestādes veiktās operācijas uzskata par būtisku daļu no attiecīgās dalībvalsts finanšu sistēmas, ja tiek izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:
iestādes aktīvu kopējā vērtība pārsniedz EUR 30 000 000 000 ; vai
iestādes aktīvu kopējās vērtības attiecība pret tās dalībvalsts IKP, kurā šī iestāde veic uzņēmējdarbību, pārsniedz 20 %, ja vien tās aktīvu kopējā vērtība nav mazāka par EUR 5 000 000 000 .
EBI minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
5. pants
Atveseļošanas plāni
Atveseļošanas plānos iekļauj arī iespējamos pasākumus, ko iestāde varētu veikt gadījumā, ja tiktu izpildīti 27. pantā minētie agrīnas intervences nosacījumi.
EBI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
6. pants
Atveseļošanas plānu vērtēšana
Kompetentās iestādes sešu mēnešu laikā pēc katra plāna iesniegšanas, apspriežoties ar to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, – ciktāl tas attiecas uz minēto filiāli –, izskata to un izvērtē, cik lielā mērā tas atbilst 5. pantā izklāstītajām prasībām un šādiem kritērijiem:
plānā ierosināto pasākumu īstenošana, iespējams, saglabātu vai atjaunotu attiecīgās iestādes vai grupas dzīvotspēju un finansiālo stāvokli, ņemot vērā iestādes veiktos vai plānotos sagatavošanas pasākumus;
plāns un tajā paredzētie specifiskie risinājumi, iespējams, tiks ātri un efektīvi īstenoti finanšu spriedzes situācijās, ciktāl iespējams, novēršot būtisku negatīvu ietekmi uz finanšu sistēmu, tostarp scenārijos, kuru rezultātā citām iestādēm nāktos īstenot atveseļošanas plānus tajā pašā laikposmā.
Pirms pieprasīt iestādei atkārtoti iesniegt atveseļošanas plānu, kompetentā iestāde nodrošina tai iespēju izteikt savu viedokli par šo prasību.
Ja kompetentā iestāde neuzskata, ka pārskatītajā plānā konstatētie trūkumi un šķēršļi ir pienācīgi novērsti, tā var uzdot iestādei plānā izdarīt konkrētas izmaiņas.
Ja attiecīgā iestāde neidentificē šādas izmaiņas kompetentās iestādes noteiktajā termiņā vai ja kompetentā iestāde, veicot vērtēšanu, konstatē, ka iestādes ierosinātās darbības pienācīgi nenovērstu konstatētos trūkumus vai šķēršļus, kompetentā iestāde var uzdot tai veikt jebkādus pasākumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem un samērīgiem, ņemot vērā attiecīgo trūkumu un šķēršļu nopietnību un šo pasākumu ietekmi uz iestādes uzņēmējdarbību.
Kompetentā iestāde, neskarot Direktīvas 2013/36/ES 104. pantu, var uzdot iestādei:
samazināt iestādes riska profilu, tostarp likviditātes risku;
nodrošināt iespēju savlaicīgi īstenot rekapitalizācijas pasākumus;
pārskatīt iestādes stratēģiju un struktūru;
izdarīt grozījumus finansēšanas stratēģijā, lai uzlabotu galveno darbības jomu un kritiski svarīgo funkciju noturību;
veikt izmaiņas iestādes pārvaldības struktūrā.
Šajā punktā iekļautais pasākumu saraksts neliedz dalībvalstīm atļaut kompetentajām iestādēm veikt papildu pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
Par minēto lēmumu rakstiski paziņo attiecīgajai iestādei, un to var pārsūdzēt.
EBI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
7. pants
Grupas atveseļošanas plāni
Konsolidētās uzraudzības iestāde, ievērojot šajā direktīvā paredzētās konfidencialitātes prasības, nosūta grupas atveseļošanas plānus:
attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kas minētas Direktīvas 2013/36/ES 115. un 116. pantā;
to dalībvalstu, kur atrodas nozīmīgas filiāles, kompetentajām iestādēm tiktāl, cik tas attiecas uz minēto filiāli;
grupas līmeņa noregulējuma iestādei; un
meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm.
Grupas atveseļošanas plānā ietver mehānismus, lai nodrošinātu to pasākumu koordinēšanu un saskaņotību, kas jāveic Savienības mātesuzņēmuma līmenī, 1. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minēto vienību līmenī, kā arī pasākumus, kas jāveic meitasuzņēmumu un attiecīgā gadījumā saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES – nozīmīgu filiāļu līmenī.
Attiecībā uz katru scenāriju grupas atveseļošanas plānā nosaka, vai pastāv šķēršļi atveseļošanas pasākumu īstenošanai grupas ietvaros, tostarp plāna aptverto atsevišķo vienību līmenī, un vai pastāv būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējam pašu kapitāla pārvedumam vai saistību vai aktīvu atmaksāšanai grupas ietvaros.
8. pants
Grupas atveseļošanas plānu novērtēšana
Konsolidētās uzraudzības iestāde un meitasuzņēmumu kompetentās iestādes cenšas pieņemt kopīgu lēmumu par:
grupas atveseļošanas plāna pārbaudi un novērtējumu;
individuālu atveseļošanas plānu izstrādes nepieciešamību iestādēm, kas ir grupas sastāvā; un
6. panta 5. un 6. punktā minēto pasākumu piemērošanu.
Puses cenšas pieņemt kopīgu lēmumu četru mēnešu laikā no dienas, kad konsolidētās uzraudzības iestāde nosūtījusi grupas atveseļošanas plānu saskaņā ar 7. panta 3. punktu.
EBI pēc kādas kompetentās iestādes pieprasījuma var palīdzēt kompetentajām iestādēm pieņemt kopīgu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta c) punktu.
Ja minētā četru mēnešu laikposma beigās kāda no 2. punktā minētajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu ir vērsusies pie EBI ar 7. punktā minētu jautājumu, konsolidētās uzraudzības iestāde atliek lēmuma pieņemšanu, gaidot lēmumu, ko EBI var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu saskaņā ar EBI lēmumu. Četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu minētās regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc četru mēnešu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas. Ja EBI nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, piemēro konsolidētās uzraudzības iestādes lēmumu.
Ja kompetentās iestādes četru mēnešu laikā no nosūtīšanas dienas nepieņem kopīgu lēmumu par:
to, vai jāizstrādā individuāls atveseļošanas plāns iestādēm, kas atrodas tās jurisdikcijā, un
6. panta 5. un 6. punktā minēto pasākumu piemērošanu meitasuzņēmumu līmenī.
katra kompetentā iestāde pati pieņem lēmumu par minēto jautājumu.
Ja, apritot minētajiem četriem mēnešiem, kāda no iesaistītajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu ir vērsusies pie EBI ar 7. punktā minētu jautājumu, meitasuzņēmuma kompetentā iestāde atliek lēmuma pieņemšanu, gaidot lēmumu, ko EBI var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu saskaņā ar EBI lēmumu. Četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu minētās regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc četru mēnešu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas. Ja EBI nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, piemēro par meitasuzņēmumu atbildīgās kompetentās iestādes atsevišķo lēmumu.
9. pants
Atveseļošanas plāna rādītāji
Neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas iestāde drīkst:
rīkoties atbilstoši tās atveseļošanas plānam, ja attiecīgais rādītājs vēl nav izpildīts, taču iestādes vadības struktūra uzskata, ka, ņemot vērā apstākļus, šāda rīcība ir pamatota, vai
atturēties no šādas rīcības, ja iestādes vadības struktūra, ņemot vērā situācijas apstākļus, neuzskata to par pamatotu.
Lēmumu veikt atveseļošanas plānā minētu pasākumu vai lēmumu atturēties no šādas rīcības nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei.
10. pants
Noregulējuma plāni
Noregulējuma plānā ņem vērā attiecīgus scenārijus, tostarp to, ka maksātnespējas gadījums var būt ļoti specifisks vai ka tas var notikt plašāka mēroga finansiālās nestabilitātes vai sistēmas mēroga atgadījumu laikā. Noregulējuma plānā netiek paredzēti šādi atbalsta veidi:
jebkāds ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem papildus saskaņā ar 100. pantu izveidoto finansēšanas mehānismu izmantošanai;
centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzība; vai
centrālās bankas likviditātes palīdzība ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi.
Šā punkta pirmajā daļā minētās noregulējuma plānu pārskatīšanas vai atjaunināšanas nolūkā iestādes un kompetentās iestādes nekavējoties informē noregulējuma iestādes par jebkādām izmaiņām, kas rada nepieciešamību pēc šādas pārskatīšanas vai atjaunināšanas.
Šā punkta pirmajā daļā minēto pārskatīšanu veic pēc noregulējuma darbību vai 59. pantā minēto pilnvaru īstenošanas.
Nosakot šā panta 7. punkta o) un p) apakšpunktā minētos termiņus apstākļos, kas minēti šā punkta trešajā daļā, noregulējuma iestāde ņem vērā termiņu, kādā jānodrošina atbilstība Direktīvas 2013/36/ES 104.b pantā minētajai prasībai.
Neskarot 4. pantu, noregulējuma plānā tiek paredzēti dažādi varianti IV sadaļā minēto noregulējuma instrumentu un noregulējuma pilnvaru piemērošanai attiecībā uz iestādi. Noregulējuma plānā attiecīgā gadījumā un, ja iespējams, kvantitatīvā izteiksmē iekļauj:
plāna galveno elementu kopsavilkumu;
kopsavilkumu par būtiskām izmaiņām, kas iestādi skārušas pēc tam, kad iesniegta jaunākā ar noregulējumu saistītā informācija;
to, kādā veidā būtu iespējams nepieciešamajā apmērā juridiski un ekonomiski nodalīt kritiski svarīgās funkcijas un galvenās darbības jomas no citām funkcijām, lai nodrošinātu to nepārtrauktību iestādes maksātnespējas gadījumā;
visu būtisko plāna aspektu izpildes paredzamo termiņu;
saskaņā ar šā panta 2. punktu un 15. pantu veiktā noregulējamības novērtējuma detalizētu aprakstu;
aprakstu par pasākumiem, kas veicami saskaņā ar 17. pantu, lai pārvarētu vai novērstu šķēršļus noregulējumam, kuri konstatēti saskaņā ar 15. pantu veiktā novērtējuma rezultātā;
aprakstu par iestādes kritiski svarīgo funkciju, galveno darbības jomu un aktīvu vērtības un tirgspējas noteikšanas procedūrām;
detalizētu aprakstu par mehānismiem, ar ko tiks nodrošināts, ka 11. pantā prasītā informācija ir atjaunināta un vienmēr ir noregulējuma iestāžu rīcībā;
noregulējuma iestādes skaidrojumu par noregulējuma variantu finansēšanas iespējām, neparedzot šādus finansējuma veidus:
jebkādu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem papildus saskaņā ar 100. pantu izveidoto finansēšanas mehānismu izmantošanai;
centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzību; vai
centrālās bankas likviditātes palīdzību ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi;
detalizētu aprakstu par dažādām noregulējuma stratēģijām, ko varētu piemērot dažādu iespējamo scenāriju gadījumos, un piemērojamos izpildes grafikus;
aprakstu par kritiski svarīgām savstarpējām saistībām ar citām iestādēm;
aprakstu par iespējām saglabāt piekļuvi maksājumiem un tīrvērtes pakalpojumiem, un citām infrastruktūrām, un klientu pozīciju pārnesamības novērtējumu;
analīzi par plāna ietekmi uz iestādes darbiniekiem, tostarp jebkādu saistīto izmaksu novērtējumu, un aprakstu par procedūrām, kas paredzētas apspriedēm ar personālu noregulējuma gaitā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā valstu sistēmas dialoga risināšanai ar sociālajiem partneriem;
plānu saziņai ar plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību;
45.e un 45.f pantā minētās prasības un termiņu minētā līmeņa sasniegšanai saskaņā ar 45.m pantu;
ja noregulējuma iestāde piemēro 45.b panta 4., 5. vai 7. punktu, termiņu noregulējuma vienības atbilstības panākšanai saskaņā ar 45.m pantu;
aprakstu par būtiskām operācijām un sistēmām iestādes operacionālo procesu nepārtrauktas darbības nodrošināšanai;
attiecīgā gadījumā – jebkādu iestādes pausto viedokli par noregulējuma plānu.
EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
11. pants
Informācija noregulējuma plānu vajadzībām un iestādes sadarbība
Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes ir pilnvarotas pieprasīt iestādēm:
cik vien nepieciešams, sadarboties noregulējuma plānu izstrādes gaitā;
sniegt – vai nu tieši, vai ar kompetentās iestādes starpniecību – visu informāciju, kas nepieciešama noregulējuma plānu izstrādāšanai un īstenošanai.
Jo īpaši noregulējuma iestādes ir pilnvarotas papildus citai informācijai pieprasīt pielikuma B iedaļā paredzēto informāciju un analīzi.
EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā izklāstīto procedūru pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.
12. pants
Grupas noregulējuma plāni
Dalībvalstis nodrošina, ka grupas līmeņa noregulējuma iestādes kopā ar meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm izstrādā grupas noregulējuma plānus, iepriekš apspriežoties ar nozīmīgo filiāļu noregulējuma iestādēm, ciktāl tas attiecas uz attiecīgo nozīmīgo filiāli. Grupas noregulējuma plānā nosaka noregulējuma pasākumus, kas jāveic attiecībā uz:
Savienības mātesuzņēmumu;
grupas sastāvā esošiem meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā;
1. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētajām vienībām; un
ievērojot VI sadaļu – grupas sastāvā esošiem meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības.
Saskaņā ar pirmajā daļā minētajiem pasākumiem noregulējuma plānā katrai grupai nosaka noregulējuma vienības un noregulējuma grupas.
Grupas noregulējuma plānā:
ir izklāstītas noregulējuma darbības, ko plānots veikt attiecībā uz noregulējuma vienībām 10. panta 3. punktā minētajos scenārijos, un minēto noregulējuma darbību ietekme uz citām 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajām grupas vienībām, mātesuzņēmumu un meitasiestādēm;
ja grupa sastāv no vairāk nekā vienas noregulējuma grupas, ir izklāstītas noregulējuma darbības, kas plānotas attiecībā uz katras noregulējuma grupas noregulējuma vienībām, un minēto darbību ietekme uz:
citām grupas vienībām, kas pieder pie tās pašas noregulējuma grupas;
citām noregulējuma grupām;
ir izvērtēts, kādā mērā attiecībā uz noregulējuma vienībām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, varētu saskaņotā veidā piemērot noregulējuma instrumentus un izmantot noregulējuma pilnvaras, tostarp pasākumus, kuri ļautu trešai personai iegādāties visu grupu vai atsevišķas darbības jomas, darbības, ko veic vairākas grupas vienības, vai atsevišķas grupas vienības vai noregulējuma grupas, un ir konstatēti iespējamie šķēršļi saskaņotam noregulējumam;
ja grupā ietilpst trešās valstīs reģistrētas vienības, ir noteikti piemēroti mehānismi sadarbībai un koordinācijai ar šo trešo valstu attiecīgajām varas iestādēm un noregulējuma ietekme Savienībā;
ir noteikti pasākumi, tostarp konkrētu funkciju vai darbības jomu juridiska un ekonomiska nodalīšana, kas nepieciešami, lai atvieglotu grupas noregulēšanu, ja ir konstatēta atbilstība noregulējuma veikšanas nosacījumiem;
ir izklāstītas jebkādas šajā direktīvā neminētas papildu darbības, kuras attiecīgās noregulējuma iestādes plāno veikt attiecībā uz katrā noregulējuma grupā ietilpstošām vienībām;
ir noteiktas grupas noregulējuma darbību finansēšanas iespējas un – gadījumiem, kad būtu nepieciešama vienošanās par finansēšanas kārtību, – principi atbildības sadalei starp dažādās dalībvalstīs esošiem finansējuma avotiem attiecībā uz šo finansējumu. Plānā neparedz šādus atbalsta veidus:
jebkādu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem papildus saskaņā ar 100. pantu izveidoto finansēšanas mehānismu izmantošanai;
jebkādu centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzību; vai
jebkādu centrālās bankas likviditātes palīdzība ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi.
Minētos principus nosaka, pamatojoties uz taisnīgiem un līdzsvarotiem kritērijiem un ņemot vērā jo īpaši 107. panta 5. punktu un ietekmi uz finanšu stabilitāti visās attiecīgajās dalībvalstīs.
EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.
13. pants
Grupas noregulējuma plānu prasības un procedūra
Grupas līmeņa noregulējuma iestāde, ievērojot šajā direktīvā paredzētās konfidencialitātes prasības, nosūta saskaņā ar šo punktu sniegto informāciju:
EBI;
meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm;
to jurisdikciju noregulējuma iestādēm, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, ciktāl tas attiecas uz nozīmīgo filiāli;
attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kas minētas Direktīvas 2013/36/ES 115. un 116. pantā; un
to dalībvalstu noregulējuma iestādēm, kurās 1. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētās vienības veic uzņēmējdarbību.
Informācijā, ko grupas līmeņa noregulējuma iestāde sniedz meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm un kompetentajām iestādēm, tās jurisdikcijas noregulējuma iestādēm, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, un attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kas minētas Direktīvas 2013/36/ES 115. un 116. pantā, ietver vismaz visu informāciju, kas attiecas uz meitasuzņēmumu vai nozīmīgo filiāli. Informācijā, kas tiek sniegta EBI, ietver visu informāciju, kas attiecas uz EBI lomu saistībā ar grupas līmeņa noregulējuma plāniem. Grupas noregulējuma iestādei nav pienākuma nosūtīt informāciju, kas attiecas uz trešās valsts meitasuzņēmumiem, bez attiecīgās trešās valsts uzraudzības iestādes vai noregulējuma iestādes piekrišanas.
Ja grupa sastāv no vairāk nekā vienas noregulējuma grupas, plānošanu par noregulējuma darbībām, kā minēts12. panta 3. punkta aa) apakšpunktā, ietver kopīgā lēmumā, kā minēts šā punkta pirmajā daļā.
Minētās noregulējuma iestādes pieņem kopīgu lēmumu četru mēnešu laikā no dienas, kad grupas līmeņa noregulējuma iestāde ir nosūtījusi 1. punkta otrajā daļā minēto informāciju.
EBI pēc kādas noregulējuma iestādes pieprasījuma var palīdzēt noregulējuma iestādēm pieņemt kopīgu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta c) punktu.
Ievērojot šā panta 9. punktu, ja, apritot minētajiem četriem mēnešiem, kāda no noregulējuma iestādēm minētajā jautājumā ir vērsusies pie EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu, grupas līmeņa noregulējuma iestāde atliek lēmuma pieņemšanu, gaidot lēmumu, ko EBI var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu saskaņā ar EBI lēmumu. Četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu minētās regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc četru mēnešu termiņa beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas. Ja EBI nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, piemēro grupas līmeņa noregulējuma iestādes lēmumu.
Ievērojot šā panta 9. punktu, ja, apritot minētajiem četriem mēnešiem, kāda no noregulējuma iestādēm minētajā jautājumā ir vērsusies pie EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu, attiecīgā noregulējuma iestāde atliek lēmuma pieņemšanu, gaidot lēmumu, ko EBI var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu saskaņā ar EBI lēmumu. Četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu minētās regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc četru mēnešu termiņa beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas. Ja EBI nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, piemēro meitasuzņēmuma noregulējuma iestādes lēmumu.
14. pants
Noregulējuma plānu nosūtīšana kompetentajām iestādēm
II
NODAĻA
Noregulējamība
15. pants
Iestāžu noregulējamības novērtējums
Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar kompetento iestādi un noregulējuma iestādēm jurisdikcijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, ciktāl tas attiecas uz nozīmīgo filiāli, novērtē, kādā mērā iestādi, kura neietilpst grupā, ir iespējams noregulēt, nerēķinoties ar turpmāk minētajiem atbalsta veidiem:
jebkādu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem papildus finansēšanas mehānismiem, kas izveidoti saskaņā ar 100. pantu;
jebkādu centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzību;
jebkādu centrālās bankas likviditātes palīdzība ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi.
Iestādi uzskata par noregulējamu, ja noregulējuma iestādei tas ir paveicams un ja ir ticams, ka to var vai nu likvidēt saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, vai noregulēt, piemērojot iestādei dažādus noregulējuma instrumentus un pilnvaras tā, lai maksimāli izvairītos no jebkādas ievērojami negatīvas ietekmes uz tās dalībvalsts, kurā iestāde atrodas, vai citu dalībvalstu, vai Savienības finanšu sistēmu, tostarp plašākas finansiālās nestabilitātes vai sistēmiska notikuma apstākļos, un ar mērķi nodrošināt iestādes kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību. Ikreiz, kad tiek uzskatīts, ka iestādes noregulējums nav iespējams, noregulējuma iestādes par to laikus informē EBI.
EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
16. pants
Grupu noregulējamības novērtējums
Dalībvalstis nodrošina, ka grupas līmeņa noregulējuma iestādes kopā ar meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm pēc apspriešanās ar konsolidētās uzraudzības iestādi un šādu meitasuzņēmumu kompetentajām iestādēm, un noregulējuma iestādēm jurisdikcijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, ciktāl tas attiecas uz attiecīgo nozīmīgo filiāli, novērtē, kādā mērā grupu ir iespējams noregulēt, nerēķinoties ar turpmāk minētajiem atbalsta veidiem:
ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem papildus finansēšanas mehānismiem, kas izveidoti saskaņā ar 100. pantu;
centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzību;
centrālās bankas likviditātes palīdzība ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi.
Grupu uzskata par noregulējamu, ja noregulējuma iestādēm tas ir paveicams un ja ir ticams, ka grupas vienības ir iespējams vai nu likvidēt saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, vai minēto grupu noregulēt, attiecībā uz minētās grupas noregulējuma vienībām izmantojot noregulējuma instrumentus un pilnvaras tā, lai maksimāli izvairītos no ievērojami negatīvas ietekmes uz to dalībvalstu, kurās grupas vienības vai filiāles atrodas, vai citu dalībvalstu, vai Savienības finanšu sistēmu, tostarp no plašākas finansiālās nestabilitātes vai sistēmiska mēroga notikumiem, ar mērķi nodrošināt minēto grupas vienību kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību, piemēram, ja ir viegli tās laikus nodalīt, vai ar citiem līdzekļiem.
Ikreiz, kad tiek uzskatīts, ka grupu nav iespējams noregulēt, grupas līmeņa noregulējuma iestādes par to laikus informē EBI.
Grupas noregulējamības novērtējumu izskata 88. pantā minētās noregulējuma kolēģijas.
Šī punkta pirmajā daļā minēto novērtējumu veic papildus visas grupas noregulējamības novērtējumam, un to dara saskaņā ar 13. pantā paredzēto lēmumu pieņemšanas procedūru.
16.a pants
Pilnvaras aizliegt veikt konkrētas peļņas sadali
Ja vienība ir situācijā, kurā tā atbilst apvienoto rezervju prasībai, ja tā tiek apsvērta papildus katrai no Direktīvas 2013/36/ES 141.a panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām prasībām, bet tā neatbilst minētajai apvienoto rezervju prasībai, ja tā tiek apsvērta papildus šīs direktīvas 45.c un 45.d pantā minētajām prasībām, kad tās aprēķinātas saskaņā ar šīs direktīvas 45. panta 2. punkta a) apakšpunktu, minētās vienības noregulējuma iestādei ir pilnvaras saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu aizliegt vienībai sadalīt summu, kas pārsniedz maksimālo sadalāmo summu, kura saistīta ar minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (“M-MSS”) un kuru aprēķina saskaņā ar šā panta 4. punktu, veicot jebkuru no šādām darbībām:
veikt peļņas sadali saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitālu;
radīt pienākumu, kas paredz maksāt mainīgu atalgojumu vai diskrecionārus pensiju pabalstus, vai maksāt mainīgu atalgojumu, ja maksāšanas pienākums tika radīts laikā, kad vienība neatbilda apvienoto rezervju prasībai; vai
veikt maksājumus no pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem.
Ja vienība ir pirmajā daļā minētajā situācijā, tā par to nekavējoties paziņo noregulējuma iestādei.
Šā panta 1. punktā minētajā situācijā vienības noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar kompetento iestādi bez liekas kavēšanās izvērtē, vai īstenot 1. punktā minētās pilnvaras, ņemot vērā visus šādus elementus:
neatbilstības iemesls, ilgums un apmērs un tās ietekme uz noregulējamību;
vienības finansiālās situācijas attīstība un varbūtība, ka tuvākajā nākotnē tā varētu atbilst 32. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajam nosacījumam;
izredzes, ka vienība pieņemamā termiņā būs spējīga nodrošināt atbilstību 1. punktā minētajām prasībām;
ja vienība nespēj aizstāt saistības, kuras vairs neatbilst atbilstības vai termiņa kritērijiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.b un 72.c pantā vai šīs direktīvas 45.b pantā vai 45.f panta 2. punktā, ja šī nespēja ir specifiska vai tā ir tirgus traucējumu dēļ;
vai 1. punktā minēto pilnvaru īstenošana ir adekvātākais un samērīgākais līdzeklis vienības situācijas risināšanai, ņemot vērā tā iespējamo ietekmi gan uz attiecīgās vienības finansēšanas nosacījumiem, gan uz tās noregulējamību.
Noregulējuma iestāde atkārto savu novērtējumu par to, vai īstenot 1. punktā minētās pilnvaras, vismaz katru mēnesi tik ilgi, kamēr vienība joprojām atrodas 1. punktā minētajā situācijā.
Ja noregulējuma iestāde konstatē, ka vienība joprojām ir 1. punktā minētajā situācijā deviņus mēnešus pēc tam, kad vienība ir paziņojusi par šādu situāciju, noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar kompetento iestādi īsteno 1. punktā minētās pilnvaras, izņemot, ja noregulējuma iestāde pēc izvērtējuma konstatē, ka ir izpildīti vismaz divi no šādiem nosacījumiem:
neatbilstība ir saistīta ar finanšu tirgu darbības nopietniem traucējumiem, kas izraisa plašu finanšu tirgus spriedzi vairākos finanšu tirgu segmentos;
šā punkta a) apakšpunktā minētie traucējumi izraisa ne tikai vienības pašu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību instrumentu cenu svārstību palielināšanos vai vienības izmaksu pieaugumu, bet noved arī pie tirgu pilnīgas vai daļējas slēgšanas, kas liedz vienībai emitēt pašu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību instrumentus minētajos tirgos;
šā punkta b) apakšpunktā minēto tirgus slēgšanu novēro ne tikai attiecīgajai vienībai, bet arī vairākām citām vienībām;
šā punkta a) apakšpunktā minētie traucējumi liedz attiecīgajai vienībai emitēt pašu kapitāla instrumentus un atbilstīgo saistību instrumentus pietiekamā apjomā, lai novērstu neatbilstību; vai
šā panta 1. punktā minēto pilnvaru īstenošana izraisa negatīvu ietekmi uz daļu banku nozares, tādējādi potenciāli apdraudot finanšu stabilitāti.
Ja tiek piemērots pirmajā daļā minētais izņēmums, noregulējuma iestāde rakstiski paziņo kompetentajai iestādei savu lēmumu un paskaidro savu novērtējumu.
Noregulējuma iestāde katru mēnesi atkārto savu novērtējumu par to, vai ir piemērojams pirmajā daļā minētais izņēmums.
Summu, ko reizina saskaņā ar 4. punktu, veido:
pirmā līmeņa pamata kapitālā neietvertā starpposma peļņa saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punktu, atskaitot jebkādu peļņas sadali vai jebkādu maksājumu, kas rodas no šā panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajām darbībām;
kam pieskaita
pirmā līmeņa pamata kapitālā neietverto gada beigu peļņu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punktu, atskaitot jebkādu peļņas sadali vai jebkādu maksājumu, kas rodas no šā panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajām darbībām;
no kā atskaita
summas, kas būtu maksājamas kā nodokļi, ja tiktu paturēti šā punkta a) un b) apakšpunktā norādītie posteņi.
Koeficientu, kas minēts 4. punktā, nosaka šādi:
koeficients ir 0, ja vienības uzturētais pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko neizmanto, lai izpildītu jebkādas prasības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a pantā un šīs direktīvas 45.c un 45.d pantā, un kas izteikts kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kuru aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, ir apvienoto rezervju prasības pirmās (t. i., zemākās) kvartiles robežās;
koeficients ir 0,2, ja vienības uzturētais pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko neizmanto, lai izpildītu jebkādas prasības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a pantā un šīs direktīvas 45.c un 45.d pantā, un kas izteikts kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kuru aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, ir apvienoto rezervju prasības otrās kvartiles robežās;
koeficients ir 0,4, ja vienības uzturētais pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko neizmanto, lai izpildītu prasības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a pantā un šīs direktīvas 45.c un 45.d pantā, un kas izteikts kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kuru aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, ir apvienoto rezervju prasības trešās kvartiles robežās;
koeficients ir 0,6, ja vienības uzturētais pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko neizmanto, lai izpildītu prasības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a pantā un šīs direktīvas 45.c un 45.d pantā, un kas izteikts kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kuru aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, ir apvienoto rezervju prasības ceturtās (t. i., augstākās) kvartiles robežās.
Apvienoto rezervju prasības katras kvartiles zemāko un augstāko robežu aprēķina šādi:
kur “Qn” = attiecīgās kvartiles kārtas numurs.
17. pants
Pilnvaras pārvarēt vai novērst šķēršļus noregulējamībai
Divu nedēļu laikā no dienas, kad saņemts saskaņā ar šā panta 1. punktu sniegts paziņojums, vienība ierosina noregulējuma iestādei iespējamos pasākumus un to īstenošanas termiņus, ar kuriem nodrošina, ka vienība atbilst šīs direktīvas 45.e vai 45.f pantam un apvienoto rezervju prasībai, ja būtisks šķērslis noregulējamībai radies jebkuras šādas situācijas dēļ:
vienība atbilst apvienoto rezervju prasībai, ja tā tiek apsvērta papildus katrai no Direktīvas 2013/36/ES 141.a panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām prasībām, bet tā neatbilst apvienoto rezervju prasībai, ja tā tiek apsvērta papildus šīs direktīvas 45.c un 45.d pantā minētajām prasībām, kad tās aprēķinātas saskaņā ar šīs direktīvas 45. panta 2. punkta a) apakšpunktu; vai
vienība neatbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a un 494. pantā minētajām prasībām vai šīs direktīvas 45.c un 45.d pantā minētajām prasībām.
Nosakot īstenošanas termiņus pasākumiem, kas ierosināti saskaņā ar otro daļu, ņem vērā, kādi ir būtiskā šķēršļa iemesli.
Noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar kompetento iestādi novērtē, vai ar pasākumiem, kas ierosināti saskaņā ar pirmo un otro daļu, ir iespējams efektīvi pārvarēt vai novērst attiecīgo būtisko šķērsli.
Nosakot alternatīvus pasākumus, noregulējuma iestāde uzskatāmi izklāsta, kāpēc noregulējamības šķēršļus nebūtu iespējams novērst ar vienības ierosinātajiem pasākumiem un kāpēc ierosinātie alternatīvie pasākumi ir samērīgi to novēršanai. Noregulējuma iestāde ņem vērā draudus, ko minētie noregulējamības šķēršļi rada finanšu stabilitātei, un pasākumu ietekmi uz vienības darbību, stabilitāti un spēju dot ieguldījumu ekonomikā.
Šā panta 4. punkta nolūkā noregulējuma iestādes ir pilnvarotas veikt jebkuru no šādiem pasākumiem:
prasīt ►M3 vienība ◄ pārskatīt grupas iekšējos finansēšanas mehānismus vai izskatīt to neesamību, vai sagatavot pakalpojumu līgumus vai nu grupas iekšienē, vai ar trešām pusēm, lai nodrošinātu kritiski svarīgo funkciju sniegšanu;
prasīt ►M3 vienība ◄ ierobežot tās individuālo vai kopīgo riska darījumu maksimālo apmēru;
prasīt specifisku vai regulāru papildu informāciju noregulējuma mērķiem;
prasīt ►M3 vienība ◄ atbrīvoties no konkrētiem aktīviem;
prasīt iestādei ierobežot vai izbeigt konkrētas esošās vai ierosinātās darbības;
ierobežot vai novērst jaunu vai esošu darbības jomu attīstību vai jaunu vai esošu produktu pārdošanu;
vienkāršošanas labad prasīt veikt izmaiņas ►M3 vienība ◄ vai jebkuras grupas vienības, kas tieši vai netieši ir tās kontrolē, juridiskajās vai operacionālajās struktūrās, tādējādi nodrošinot, ka kritiski svarīgās funkcijas var juridiski un operacionāli nodalīt no citām funkcijām, piemērojot noregulējuma instrumentus;
prasīt ►M3 vienība ◄ vai mātesuzņēmumam izveidot dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību vai Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību;
prasīt šīs direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētai iestādei vai vienībai iesniegt plānu, kura mērķis ir atjaunot atbilstību šīs direktīvas 45.e vai 45.f pantā minētajām prasībām, kas izteiktas kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kura aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, un attiecīgā gadījumā apvienoto rezervju prasībai, un šīs direktīvas 45.e vai 45.f pantā minētajām prasībām, kas izteiktas kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības mēra, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. un 429.a pantā;
prasīt 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētai iestādei vai vienībai emitēt atbilstīgās saistības, lai izpildītu 45.e vai 45.f panta prasības;
prasīt 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētai iestādei vai vienībai veikt citus pasākumus, lai atbilstu minimuma prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām saskaņā ar 45.e vai 45.f pantu, tostarp jo īpaši censties uzsākt atkārtotas sarunas par jebkādām atbilstīgajām saistībām, pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, ko tā emitējusi, lai nodrošinātu, ka ikviens noregulējuma iestādes lēmums norakstīt vai konvertēt minētās saistības vai instrumentu tiktu realizēts saskaņā ar tās jurisdikcijas tiesību aktiem, kas attiecas uz minētajām saistībām vai instrumentu;
lai nodrošinātu pastāvīgu atbilstību 45.e vai 45.f pantam, prasīt 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētai iestādei vai vienībai mainīt termiņa profilu:
pašu kapitāla instrumentiem pēc tam, kad ir saņemta kompetentās iestādes piekrišana; un
atbilstīgajām saistībām, kas minētas 45.b pantā un 45.f panta 2. punkta a) apakšpunktā;
ja vienība ir jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums, prasīt, lai attiecīgā jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība izveidotu atsevišķu finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas kontrolē vienību, ja tas ir nepieciešams, lai sekmētu vienības noregulējumu un lai novērstu, ka IV sadaļā noteikto noregulējuma instrumentu un pilnvaru izmantošana negatīvi ietekmē grupas nefinanšu daļu.
Saskaņā ar šā panta 1. vai 4. punktu pieņemts lēmums atbilst šādām prasībām:
to pamato ar attiecīgā novērtējuma vai konstatējuma iemesliem;
tajā norāda, kā novērtējums vai konstatējums atbilst 4. punktā izklāstītajām samērīgas piemērošanas prasībām; un
uz to attiecas apelācijas tiesības.
18. pants
Pilnvaras pārvarēt vai novērst šķēršļus grupas noregulējamībai
Ja šķērslis grupas noregulējamībai ir saistīts ar 17. panta 3. punkta otrajā daļā minētu grupas vienības situāciju, grupas līmeņa noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar noregulējuma vienības noregulējuma iestādi un meitasiestāžu noregulējuma iestādēm savu novērtējumu par minēto šķērsli paziņo Savienības mātesuzņēmumam.
Ja ziņojumā norādītie šķēršļi ir saistīti ar šīs direktīvas 17. panta 3. punkta otrajā daļā minētas grupas vienības situāciju, Savienības mātesuzņēmums divu nedēļu laikā no dienas, kad saņemts paziņojums, kas sniegts saskaņā ar šā panta 2. punkta otro daļu, ierosina grupas līmeņa noregulējuma iestādei iespējamos pasākumus un to īstenošanas termiņus, ar kuriem nodrošina, ka grupas vienība atbilst šīs direktīvas 45.e vai 45.f pantā minētajām prasībām, kas izteiktas kā kopējās riska darījumu vērtības procentuālā daļa, kura aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, un attiecīgā gadījumā apvienoto rezervju prasībai, un šīs direktīvas 45.e un 45.f pantā minētajām prasībām, kas izteiktas kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības mēra, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. un 429.a pantā.
Nosakot īstenošanas termiņus pasākumiem, kas ierosināti saskaņā ar otro daļu, ņem vērā, kādi ir būtiskā šķēršļa iemesli. Noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar kompetento iestādi novērtē, vai ar minētajiem pasākumiem ir iespējams efektīvi pārvarēt vai novērst būtisko šķērsli.
Kopīgu lēmumu par šķēršļiem noregulējamībai saistībā ar 17. panta 3. punkta otrajā daļā minēto situāciju pieņem divu nedēļu laikā pēc tam, kad Savienības mātesuzņēmums ir iesniedzis jebkādus apsvērumus saskaņā ar šā panta 3. punktu.
Kopīgajā lēmumā norāda tā pamatojumu, un to izklāsta dokumentā, ko grupas līmeņa noregulējuma iestāde iesniedz Savienības mātesuzņēmumam.
EBI pēc noregulējuma iestādes pieprasījuma var palīdzēt noregulējuma iestādēm pieņemt kopīgu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta otrās daļas c) apakšpunktu.
Lēmums ir pilnībā pamatots, un tajā ir ņemti vērā citu noregulējuma iestāžu viedokļi un atrunas. Grupas līmeņa noregulējuma iestāde šo lēmumu iesniedz Savienības mātesuzņēmumam.
Ja šā panta 5. punktā minētā attiecīgā laikposma beigās noregulējuma iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu ir vērsusies pie EBI ar šā panta 9. punktā minētu jautājumu, grupas līmeņa noregulējuma iestāde atliek lēmuma pieņemšanu un gaida jebkādu EBI lēmumu, ko tā var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu saskaņā ar EBI lēmumu. Šā panta 5. punktā minēto attiecīgo laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu Regulas (ES) Nr. 1093/2010 nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc šā panta 5. punktā minētā attiecīgā laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas. Ja EBI nepieņem lēmumu, piemēro grupas līmeņa noregulējuma iestādes lēmumu.
Pirmajā daļā minētais lēmums ir pilnībā pamatots, un tajā ņem vērā citu tās pašas noregulējuma grupas vienību noregulējuma iestāžu un grupas līmeņa noregulējuma iestādes viedokļus un atrunas. Attiecīgā noregulējuma iestāde šo lēmumu iesniedz noregulējuma vienībai.
Ja šā panta 5. punktā minētā attiecīgā laikposma beigās noregulējuma iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu ir vērsusies pie EBI ar šā panta 9. punktā minētu jautājumu, noregulējuma vienības noregulējuma iestāde atliek lēmuma pieņemšanu un gaida jebkādu EBI lēmumu, ko tā var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu saskaņā ar EBI lēmumu. Šā panta 5. punktā minēto attiecīgo laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu Regulas (ES) Nr. 1093/2010 nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc šā panta 5. punktā minētā attiecīgā laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas. Ja EBI nepieņem lēmumu, piemēro noregulējuma vienības noregulējuma iestādes lēmumu.
Lēmums ir pilnībā pamatots, un tajā ir ņemti vērā citu noregulējuma iestāžu viedokļi un atrunas. Lēmumu iesniedz attiecīgajam meitasuzņēmumam un tās pašas noregulējuma grupas noregulējuma vienībai, minētās noregulējuma vienības noregulējuma iestādei un, ja tā ir cita iestāde, grupas līmeņa noregulējuma iestādei.
Ja šā panta 5. punktā minētā attiecīgā laikposma beigās noregulējuma iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu ir vērsusies pie EBI ar šā panta 9. punktā minētu jautājumu, meitasuzņēmuma noregulējuma iestāde atliek lēmuma pieņemšanu un gaida jebkādu EBI lēmumu, ko tā var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu saskaņā ar EBI lēmumu. Šā panta 5. punktā minēto attiecīgo laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu Regulas (ES) Nr. 1093/2010 nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc šā panta 5. punktā minētā attiecīgā laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas. Ja EBI nepieņem lēmumu, piemēro meitasuzņēmuma noregulējuma iestādes lēmumu.
III
NODAĻA
Grupas iekšējais finansiālais atbalsts
19. pants
Nolīgums par grupas finansiālo atbalstu
Nolīgums par grupas finansiālo atbalstu nav priekšnosacījums tam, lai:
sniegtu grupas finansiālo atbalstu jebkurai grupas vienībai, kas nonākusi finansiālās grūtībās, ja iestāde nolemj to sniegt, pamatojoties uz katru atsevišķo gadījumu un saskaņā ar grupas politiku, un ja tas nerada risku visai grupai kopumā; vai
darbotos dalībvalstī.
Grupas finansiālā atbalsta nolīgums var:
attiekties uz vienu vai vairākiem grupas meitasuzņēmumiem un paredzēt mātesuzņēmuma finansiālo atbalstu meitasuzņēmumiem, meitasuzņēmumu finansiālo atbalstu mātesuzņēmumam, finansiālo atbalstu starp grupas meitasuzņēmumiem, kas ir nolīguma puses, vai uz minēto vienību jebkuru kombināciju;
paredzēt finansiālo atbalstu, sniedzot aizdevumu, garantijas, aktīvus to izmantošanai par nodrošinājumu vai jebkādu minēto finansiālā atbalsta veidu kombināciju vienā vai vairākos darījumos, tostarp darījumos starp atbalsta saņēmēju un trešo pusi.
Grupas finansiālā atbalsta nolīgumā nosaka atlīdzības aprēķina principus attiecībā uz visiem darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo nolīgumu. Minētie principi ietver prasību noteikt atlīdzību finansiālā atbalsta sniegšanas laikā. Nolīgums, tostarp atlīdzības aprēķina principi attiecībā uz finansiālā atbalsta sniegšanu un pārējie nolīguma nosacījumi, atbilst šādiem principiem:
ikvienai pusei nolīgums jānoslēdz labprātīgi;
noslēdzot nolīgumu un nosakot atlīdzību par finansiālā atbalsta sniegšanu, ikvienai pusei jārīkojas veidā, kas vislabāk atbilst tās interesēm, kurās var ņemt vērā jebkādu tiešu vai netiešu labumu, ko puse var gūt finansiālā atbalsta sniegšanas rezultātā;
pirms tiek noteikta atlīdzība par finansiālā atbalsta sniegšanu un pirms tiek pieņemts lēmums par finansiālā atbalsta sniegšanu, katrai finansiālo atbalstu sniedzošajai pusei ir pilnībā jāsaņem attiecīgā informācija no finansiālo atbalstu saņemošās puses;
nosakot atlīdzību par finansiālā atbalsta sniegšanu, var ņemt vērā tirgū nepieejamu informāciju, kas ir finansiālo atbalstu sniedzošās puses rīcībā tādēļ, ka tā ir vienā un tajā pašā grupā ar finansiālo atbalstu saņemošo pusi; un
atlīdzības par finansiālā atbalsta sniegšanu aprēķina principos nav obligāti jāņem vērā jebkāda paredzama pagaidu ietekme uz tirgus cenām, ko izraisa notikumi ārpus grupas.
20. pants
Ierosinātā nolīguma izskatīšana, ko veic kompetentās iestādes un starpnieki
EBI pēc kādas kompetentās iestādes pieprasījuma var palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. pantu.
21. pants
Akcionāru apstiprinājums attiecībā uz ierosināto nolīgumu
22. pants
Nolīgumu par grupas finansiālo atbalstu nosūtīšana noregulējuma iestādēm
Kompetentās iestādes nosūta attiecīgajām noregulējuma iestādēm nolīgumus par grupas finansiālo atbalstu, kurus tās atļāvušas noslēgt, un visus tajos izdarītos grozījumus.
23. pants
Grupas finansiālā atbalsta nosacījumi
Finansiālo atbalstu saskaņā ar nolīgumu par grupas finansiālo atbalstu saskaņā ar 19. pantu grupas vienība var sniegt tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
pastāv pamatotas izredzes, ka sniegtais atbalsts būtiski novērsīs finansiālās grūtības grupas vienībai, kas saņems šo atbalstu;
finansiālā atbalsta sniegšanas mērķis ir saglabāt vai atjaunot visas grupas vai jebkuras grupas vienības finanšu stabilitāti, un atbalsta sniegšana ir atbalstu sniedzošās grupas vienības interesēs;
finansiālo atbalstu piešķir ar noteikumiem, tostarp pret atlīdzību saskaņā ar 19. panta 7. punktu;
pastāv pamatotas izredzes, ka, pamatojoties uz finansiālo atbalstu sniedzošās grupas vienības vadības struktūrai pieejamo informāciju brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par finansiālā atbalsta sniegšanu, grupas vienība, kas saņem atbalstu, samaksās atlīdzību par atbalstu un, ja atbalsts tiek sniegts aizdevuma veidā, atmaksās aizdevumu. Ja atbalsts tiek sniegts garantijas veidā vai jebkāda nodrošinājuma veidā, šo pašu nosacījumu piemēro saistībām, kas saņēmējam rodas, ja garantija vai nodrošinājums tiek izmantots;
finansiālā atbalsta sniegšana neapdraudētu tās grupas vienības, kura sniedz atbalstu, likviditāti vai maksātspēju;
finansiālā atbalsta sniegšana neapdraudētu finanšu stabilitāti, it sevišķi dalībvalstī, kurā atrodas grupas vienība, kas sniedz atbalstu;
grupas vienība, kas sniedz atbalstu, atbalsta sniegšanas brīdī izpilda Direktīvā 2013/36/ES noteiktās kapitāla vai likviditātes prasības un visas prasības, kas uzliktas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 2. punktu, un finansiālā atbalsta sniegšana nav par iemeslu tam, lai attiecīgā grupas vienība pārkāptu šīs prasības, ja vien to nav ļāvusi kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par atbalstu sniedzošās vienības individuālu uzraudzību;
grupas vienība, kas sniedz atbalstu, atbalsta sniegšanas brīdī izpilda Regulas (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvas 2013/36/ES prasības attiecībā uz lielajiem riska darījumiem, tostarp jebkādus valsts tiesību aktus, ar kuriem tiek īstenotas direktīvā paredzētās iespējas, un finansiālā atbalsta sniegšana nav par iemeslu tam, lai attiecīgā grupas vienība pārkāptu šīs prasības, ja vien to nav ļāvusi kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par atbalstu sniedzošās grupas vienības individuālu uzraudzību;
finansiālā atbalsta sniegšana neapdraudētu atbalstu sniedzošās grupas vienības noregulējamību.
EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.
24. pants
Lēmums par finansiālā atbalsta sniegšanu
Lēmumu par grupas finansiālā atbalsta sniegšanu saskaņā ar nolīgumu pieņem grupas vienības, kas sniegs finansiālo atbalstu, vadības struktūra. Šo lēmumu pamato, un tajā norāda ierosinātā finansiālā atbalsta mērķi. Jo īpaši šajā lēmumā norāda, kā finansiālā atbalsta sniegšana atbilst 23. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Lēmumu par grupas finansiālā atbalsta pieņemšanu saskaņā ar nolīgumu pieņem grupas vienības, kas saņems finansiālo atbalstu, vadības struktūra.
25. pants
Kompetento iestāžu tiesības iebilst
Pirms atbalsta sniegšanas saskaņā ar nolīgumu par grupas finansiālo atbalstu tās grupas vienības, kura ir paredzējusi sniegt finansiālo atbalstu, vadības struktūra paziņo par to:
savai kompetentajai iestādei;
attiecīgā gadījumā – konsolidētās uzraudzības iestādei, ja tā nav kāda no a) un c) apakšpunktā minētajām iestādēm;
grupas vienības, kura saņems finansiālo atbalstu, kompetentajai iestādei, ja tā nav kāda no a) un b) apakšpunktā minētajām iestādēm; un
EBI.
Paziņojumā ietver vadības struktūras pamatoto lēmumu saskaņā ar 24. pantu un sīku informāciju par ierosināto finansiālo atbalstu, tostarp nolīguma par grupas finansiālo atbalstu kopiju.
Kompetentās iestādes lēmumu apstiprināt, aizliegt vai ierobežot finansiālo atbalstu nekavējoties dara zināmu:
konsolidētās uzraudzības iestādei;
atbalstu saņemošās grupas vienības kompetentajai iestādei; un
EBI.
Konsolidētās uzraudzības iestāde nekavējoties informē pārējos uzraudzības kolēģijas un noregulējuma kolēģijas locekļus.
Iestādes vadības struktūras lēmumu par finansiālā atbalsta sniegšanu nosūta:
kompetentajai iestādei;
attiecīgā gadījumā – konsolidētās uzraudzības iestādei, ja tā nav kāda no a) un c) apakšpunktā minētajām iestādēm;
grupas vienības, kura saņems finansiālo atbalstu, kompetentajai iestādei, ja tā nav kāda no a) un b) apakšpunktā minētajām iestādēm; un
EBI.
Konsolidētās uzraudzības iestāde nekavējoties informē pārējos uzraudzības kolēģijas un noregulējuma kolēģijas locekļus.
26. pants
Informācijas atklāšana
Piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 431. līdz 434. pantu.
EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
III
SADAĻA
AGRĪNA INTERVENCE
27. pants
Agrīnas intervences pasākumi
Gadījumos, kad iestāde pārkāpj vai tuvākajā laikā varētu pārkāpt Regulā (ES) Nr. 575/2013, Direktīvā 2013/36/ES, Direktīvas 2014/65/ES II sadaļā vai jebkādas Regulas (ES) Nr. 600/2014 3. līdz 7., 14. līdz 17. un 24., 25. un 26. pantā paredzētās prasības par atļauju – cita starpā tādēļ, ka strauji pasliktinās finanšu stāvoklis, tostarp pasliktinās likviditātes situācija, pieaug piesaistīto līdzekļu, ienākumus nenesošu aizdevumu vai riska darījumu koncentrācijas līmenis, šim novērtējumam pamatojoties uz izraisītāju faktoru kopumu, starp kuriem var būt iestādes pašu kapitāla prasības plus 1,5 procentpunkti –, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes, attiecīgā gadījumā neskarot Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētos pasākumus, var veikt vismaz šādus pasākumus:
pieprasīt iestādes vadības struktūrai īstenot vienu vai vairākus atveseļošanas plānā paredzētos mehānismus vai pasākumus vai saskaņā ar 5. panta 2. punktu atjaunināt atveseļošanas plānu, ja apstākļi, kas radīja agrīnas intervences nepieciešamību, atšķiras no sākotnējā atveseļošanas plānā izklāstītajiem pieņēmumiem, un noteiktā termiņā īstenot vienu vai vairākus atjauninātajā plānā paredzētos mehānismus vai pasākumus, lai nodrošinātu, ka ievadfrāzē minētie nosacījumi vairs nav piemērojami;
pieprasīt iestādes vadības struktūrai pārbaudīt situāciju, noteikt pasākumus jebkādu konstatēto problēmu atrisināšanai un sagatavot rīcības programmu minēto problēmu atrisināšanai un tās īstenošanas grafiku;
pieprasīt iestādes vadības struktūrai sasaukt iestādes akcionāru sapulci vai tad, ja vadības struktūra neizpilda minēto prasību, sasaukt to tieši, abos gadījumos nosakot darba kārtību un prasot, lai akcionāri apsvērtu iespēju pieņemt atsevišķus lēmumus;
pieprasīt atcelt vai nomainīt vienu vai vairākus vadības struktūras vai augstākās vadības locekļus, ja minētās personas tiek uzskatītas par nepiemērotām savu uzdevumu veikšanai saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 13. pantu vai Direktīvas 2014/65/ES 9. pantu;
attiecīgā gadījumā pieprasīt iestādes vadības struktūrai sagatavot plānu sarunām ar dažiem vai visiem tās kreditoriem par parāda pārstrukturēšanu saskaņā ar atveseļošanas plānu;
pieprasīt veikt izmaiņas iestādes darbības stratēģijā;
pieprasīt veikt izmaiņas iestādes juridiskajās vai operacionālajās struktūrās; un
iegūt visu iestādes noregulējuma plāna atjaunināšanai, iespējamā noregulējuma sagatavošanai un iestādes aktīvu un saistību vērtējumam nepieciešamo informāciju saskaņā ar 36. pantu, tostarp arī veicot pārbaudes uz vietas, un iesniegt šo informāciju noregulējuma iestādei;
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
28. pants
Augstākās vadības un vadības struktūras atcelšana
Ja ir ievērojami pasliktinājusies iestādes finansiālā situācija vai ir konstatēti nopietni normatīvo aktu vai iestādes statūtu pārkāpumi vai nopietni administratīvie pārkāpumi, un ja citi saskaņā ar 27. pantu veiktie pasākumi nav pietiekami šīs situācijas uzlabošanai, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes var pieprasīt atcelt iestādes augstāko vadību un/vai vadības struktūru kopumā, vai arī atsevišķus tās/to locekļus. Jaunu augstāko vadību un/vai vadības struktūru ieceļ saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem, un šādai iecelšanai nepieciešams kompetentās iestādes apstiprinājums vai piekrišana.
29. pants
Pagaidu administrators
Pilnvaras sasaukt iestādes akcionāru pilnsapulci un noteikt šādas sapulces darba kārtību pagaidu administrators jebkurā gadījumā var īstenot tikai ar kompetentās iestādes iepriekšēju piekrišanu.
30. pants
Agrīnas intervences pasākumu koordinācija un pagaidu administratora iecelšana attiecībā uz grupām
Saņemot minēto paziņojumu, konsolidētās uzraudzības iestāde var novērtēt iespējamo ietekmi, kāda uz attiecīgo iestādi, grupu vai grupas vienībām citās dalībvalstīs var būt 27. pantā minēto prasību noteikšanai vai pagaidu administratora iecelšanai saskaņā ar 29. pantu. Tā minēto novērtējumu dara zināmu kompetentajai iestādei trīs dienu laikā.
Pēc minētās paziņošanas un apspriešanās kompetentā iestāde nolemj, vai piemērot kādu no 27. pantā minētajiem pasākumiem, vai iecelt pagaidu administratoru saskaņā ar 29. pantu. Lēmumā pienācīgi ņem vērā konsolidētās uzraudzības iestādes novērtējumu. Kompetentā iestāde par šo lēmumu paziņo konsolidētās uzraudzības iestādei, pārējām uzraudzības kolēģijas kompetentajām iestādēm un EBI.
EBI pēc kādas kompetentās iestādes pieprasījuma var palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. pantu.
Ja piecu dienu laikā nav pieņemts kopīgs lēmums, konsolidētās uzraudzības iestāde un meitasuzņēmumu kompetentās iestādes var pieņemt atsevišķus lēmumus par pagaidu administratora iecelšanu to atbildībā esošajām iestādēm un par jebkura 27. pantā minētā pasākuma piemērošanu.
Šā panta 6. punktā minētajos gadījumos, ja pirms šā panta 1. un 3. punktā minētā apspriešanās perioda beigām vai šā panta 4. punktā minētā piecu dienu perioda beigās kāda no attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir vērsusies pie EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. panta 3. punktu, konsolidētās uzraudzības iestāde un pārējās kompetentās iestādes atliek lēmuma pieņemšanu, gaidot lēmumu, ko EBI var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu saskaņā ar EBI lēmumu. Piecu dienu laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu minētās regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu trīs dienu laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc piecu dienu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas.
IV
SADAĻA
NOREGULĒJUMS
I
NODAĻA
Mērķi, nosacījumi un vispārēji principi
31. pants
Noregulējuma mērķi
Šā panta 1. punktā minētie noregulējuma mērķi ir šādi:
garantēt kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību;
izvairīties no būtiskas negatīvas ietekmes uz finanšu sistēmas stabilitāti, jo īpaši novērst kaitīgas ietekmes izplatīšanos, tostarp tirgus infrastruktūrās, un uzturēt tirgus disciplīnu;
aizsargāt publiskā sektora līdzekļus, samazinot paļaušanos uz ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem;
aizsargāt noguldītājus, uz kuriem attiecas Direktīva 2014/49/ES, un ieguldītājus, uz kuriem attiecas Direktīva 97/9/EK;
aizsargāt klientu finanšu līdzekļus un klientu aktīvus.
Tiecoties panākt minētos mērķus, noregulējuma iestāde cenšas līdz minimumam samazināt noregulējuma izmaksas un neiznīcināt vērtību, ja vien tas nav nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai.
32. pants
Noregulējuma nosacījumi
Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbību attiecībā uz 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētu iestādi tikai tad, ja noregulējuma iestāde uzskata, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
kompetentā iestāde, iepriekš konsultējoties ar noregulējuma iestādi, vai, ievērojot 2. punktā izklāstītos nosacījumus, noregulējuma iestāde, iepriekš konsultējoties ar kompetento iestādi, ir konstatējusi, ka iestāde kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga;
ņemot vērā laika resursus un citus būtiskus apstākļus, nepastāv pamatotas izredzes, ka alternatīvi privātā sektora pasākumi, kas īstenoti attiecībā uz iestādi, tostarp institucionālās aizsardzības shēmas pasākumi, vai uzraudzītāja darbība, tostarp agrīnas intervences pasākumi vai attiecīgu kapitāla instrumentu un atbilstīgu saistību norakstīšana vai konvertācija saskaņā ar 59. panta 2. punktu, saprātīgā termiņā novērstu iestādes maksātnespēju;
noregulējuma darbība ir vajadzīga sabiedrības interesēs saskaņā ar šā panta 5. punktu.
Piemērojot šā panta 1. punkta a) apakšpunktu, tiek uzskatīts, ka iestāde kļūst maksātnespējīga vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, ja tā atbilst vismaz vienam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
iestāde pārkāpj prasības atļaujas atjaunošanai vai pastāv objektīvi fakti, kas apstiprina konstatējumu, ka iestāde tuvākajā laikā pārkāps prasības atļaujas atjaunošanai tā, ka tas attaisnotu kompetentās iestādes lēmumu atsaukt atļauju, piemēram, tāpēc, ka iestādei ir radušies vai var rasties zaudējumi, kuru rezultātā tiks iztērēts viss tās pašu kapitāls vai ievērojama tā daļa;
iestādes aktīvi ir mazāki par tās saistībām, vai pastāv objektīvi fakti, kas apstiprina konstatējumu, ka iestādes aktīvi tuvākajā laikā būs mazāki par tās saistībām;
iestāde nespēj samaksāt savus parādus vai citas saistības noteiktajā termiņā, vai pastāv objektīvi fakti, kas apstiprina konstatējumu, ka iestāde tuvākajā laikā nespēs samaksāt savus parādus vai citas saistības noteiktajā termiņā;
ir nepieciešams ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem – izņemot gadījumus, kad, lai nepieļautu vai novērstu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts ekonomikā un saglabātu finanšu stabilitāti, ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem izpaužas kādā no turpmāk minētajiem veidiem:
valsts garantija likviditātes mehānismiem, ko nodrošina centrālās bankas saskaņā ar saviem nosacījumiem;
valsts garantija no jauna emitētām saistībām; vai
pašu kapitāla iepludināšana vai kapitāla instrumentu pirkšana par cenām un ar noteikumiem, kas iestādei nepiešķir priekšrocības, ja brīdī, kad tiek piešķirts publiskā sektora atbalsts, nepastāv nedz šā punkta a), b) vai c) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi, nedz 59. panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi.
Katrā no pirmās daļas d) apakšpunkta i), ii) un iii) punktā minētajiem gadījumiem garantiju vai līdzvērtīgus pasākumus, kas minēti šajos punktos, piešķir tikai maksātspējīgām iestādēm, un tiem nepieciešams galīgais apstiprinājums saskaņā ar Savienības valsts atbalsta regulējumu. Minētajiem pasākumiem ir piesardzības un pagaidu raksturs, un tie ir samērīgi, lai novērstu nopietnu traucējumu sekas, un netiek izmantoti, lai kompensētu zaudējumus, kas iestādei radušies vai varētu rasties tuvākajā laikā.
Atbalsta pasākumus, kas minēti pirmās daļas d) apakšpunkta iii) punktā, ierobežo līdz līdzekļu iepludināšanai tādā apmērā, kas nepieciešams, lai novērstu kapitāla deficītu, kas konstatēts valsts, Savienības vai vienotā uzraudzības mehānisma (SSM) spriedzes testos, aktīvu kvalitātes pārbaudēs vai līdzvērtīgās Eiropas Centrālās bankas, EBI vai valstu iestāžu veiktās procedūrās, attiecīgā gadījumā ar kompetentās iestādes apstiprinājumu.
EBI līdz 2015. gada 3. janvārim saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu pieņem pamatnostādnes par minēto testu, pārbaužu un procedūru veidiem, kuru iznākumā var tikt piešķirts šāds atbalsts.
Komisija līdz 2015. gada 31. decembrim izvērtē, vai joprojām pastāv nepieciešamība atļaut pirmās daļas d) punkta iii) apakšpunktā minētos atbalsta pasākumus un ar kādiem nosacījumiem to var turpināt piešķirt, un sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Attiecīgā gadījumā minētajam ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.
32.a pants
Noregulējuma nosacījumi centrālajai iestādei un kredītiestādēm, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei
Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes var veikt noregulējuma darbību attiecībā uz centrālo iestādi un visām tai pastāvīgi radniecīgajām kredītiestādēm, kas pieder pie tās pašas noregulējuma grupas, ja minētā noregulējuma grupa kā kopums atbilst nosacījumiem, kas paredzēti 32. panta 1. punktā.
32.b pants
Maksātnespējas procedūra attiecībā uz iestādēm un vienībām, kurām netiek piemērota noregulējuma darbība
Dalībvalstis nodrošina, ka 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētu iestādi vai vienību, attiecībā uz kuru noregulējuma iestāde uzskata, ka ir izpildītas 32. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta prasības, bet ka noregulējuma darbība nebūtu sabiedrības interesēs saskaņā ar 32. panta 1. punkta c) apakšpunktu, organizēti likvidē saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.
33. pants
Noregulējuma nosacījumi attiecībā uz finanšu iestādēm un pārvaldītājsabiedrībām
Ievērojot šā panta 3. punktu un neatkarīgi no tā, ka 1. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā minēta vienība neatbilst 32. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, noregulējuma iestādes var veikt noregulējuma darbību attiecībā uz 1. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā minētu vienību, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
vienība ir noregulējuma vienība;
vienības viens vai vairāki meitasuzņēmumi, kas ir iestādes, bet nav noregulējuma vienības, atbilst 32. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem;
šā punkta b) apakšpunktā minēto meitasuzņēmumu aktīvi un saistības ir tādi, ka minēto meitasuzņēmumu maksātnespēja apdraud visu noregulējuma grupu kopumā, un noregulējuma darbība attiecībā uz vienību ir nepieciešama, lai noregulētu vai nu šādus meitasuzņēmumus, kas ir iestādes, vai arī attiecīgo noregulējuma grupu kopumā.
33.a pants
Pilnvaras apturēt noteiktas saistības
Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, kas atbild laikus, ir pilnvarotas apturēt jebkuras maksājuma vai piegādes saistības, ievērojot jebkuru līgumu, kura puse ir iestāde vai vienība, kas minēta 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
saskaņā ar 32. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir konstatēts, ka attiecīgā iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga;
nav 32. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētu tūlīt pieejamu privātā sektora pasākumu, ar kuriem tiktu novērsta iestādes vai vienības maksātnespēja;
apturēšanas pilnvaru īstenošana ir vajadzīga, lai nepieļautu iestādes vai vienības finanšu stāvokļa turpmāku pasliktināšanos; un
apturēšanas pilnvaru īstenošana ir nepieciešama, lai vai nu:
izdarītu 32. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto konstatējumu; vai arī
izvēlētos atbilstīgas noregulējuma darbības vai nodrošinātu viena vai vairāku noregulējuma instrumentu efektīvu piemērošanu.
Šā panta 1. punktā minētās pilnvaras nepiemēro maksājuma un piegādes saistībām pret:
sistēmām un sistēmu operatoriem, kas noteikti saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK;
Savienībā autorizētiem CCP, ievērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu, un trešo valstu CCP, kurus EVTI atzinusi, ievērojot minētās regulas 25. pantu;
centrālajām bankām.
Noregulējuma iestādes nosaka šā panta 1. punktā minēto pilnvaru darbības jomu, ņemot vērā katra konkrētā gadījuma apstākļus. Konkrēti, noregulējuma iestādes rūpīgi izvērtē, cik piemēroti ir paplašināt apturēšanu, lai piemērotu to arī atbilstīgajiem noguldījumiem saskaņā ar definīciju Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 4. apakšpunktā, jo īpaši segtajiem noguldījumiem, kurus tur fiziskas personas un mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi.
Beidzoties pirmajā daļā minētajam apturēšanas laikposmam, apturēšanu izbeidz.
Noregulējuma iestāde, izmantojot 83. panta 4. punktā minētos līdzekļus, publicē vai nodrošina, ka tiek publicēts rīkojums vai akts, ar kuru aptur saistības saskaņā ar šo pantu, un apturēšanas nosacījumi un laikposms.
Dalībvalstis nodrošina, ka tad, kad noregulējuma iestāde īsteno pilnvaras apturēt maksājuma vai piegādes saistības attiecībā uz 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētu iestādi vai vienību, ievērojot šā panta 1. punktu, noregulējuma iestāde uz apturēšanas ilgumu var arī īstenot pilnvaras:
ierobežot minētās iestādes vai vienības nodrošinātos kreditorus nodrošinājuma tiesību īstenošanā saistībā ar jebkuriem minētās iestādes vai vienības aktīviem uz tādu pašu laikposmu, un šādā gadījumā piemēro 70. panta 2., 3. un 4. punktu; un
apturēt jebkuras ar minēto iestādi vai vienību noslēgta līguma puses izbeigšanas tiesības uz tādu pašu laikposmu, un šādā gadījumā piemēro 71. panta 2.–8. punktu.
34. pants
Vispārējie noregulējuma principi
Dalībvalstis nodrošina, ka, piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras, noregulējuma iestādes veic visus piemērotos pasākumus, lai garantētu, ka noregulējuma darbība ir īstenota saskaņā ar turpmāk minētajiem principiem:
zaudējumus pirmie sedz noregulējamās iestādes akcionāri;
pēc akcionāriem zaudējumus sedz noregulējamās iestādes kreditori atbilstoši savu prasījumu prioritātes secībai saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, izņemot gadījumus, kad šajā direktīvā nepārprotami noteikts citādi;
tiek nomainīta noregulējamās iestādes vadības struktūra un augstākā vadība, izņemot gadījumus, kad vadības struktūras un augstākās vadības pilnīga vai daļēja saglabāšana atbilstoši konkrētajiem apstākļiem tiek uzskatīta par nepieciešamu noregulējuma mērķu sasniegšanai;
noregulējamās iestādes vadības struktūra un augstākā vadība sniedz visu nepieciešamo palīdzību noregulējuma mērķu sasniegšanai;
fiziskajām un juridiskajām personām saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir krimināltiesiskā vai civiltiesiskā atbildība par iestādes maksātnespēju;
vienas un tās pašas kategorijas kreditoriem piemēro vienlīdzīgu attieksmi, izņemot gadījumus, kad šajā direktīvā noteikts citādi;
neviens kreditors necieš lielākus zaudējumus nekā tos, kas viņam būtu radušies, ja iestāde vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība būtu likvidēta atbilstoši parastajai maksātnespējas procedūrai saskaņā ar 73. līdz 75. pantā minētajiem aizsardzības pasākumiem;
segtie noguldījumi ir pilnībā aizsargāti; un
noregulējuma darbība tiek veikta saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajiem aizsardzības pasākumiem.
II
NODAĻA
Īpašā vadība
35. pants
Īpašā vadība
III
NODAĻA
Vērtēšana
36. pants
Vērtēšana noregulējuma vajadzībām
Vērtēšanas nolūki ir:
gūt informāciju, lai konstatētu, vai ir izpildīti noregulējuma nosacījumi vai ►M3 kapitāla instrumentu un atbilstīgās saistības saskaņā ar 59. pantu ◄ norakstīšanas vai konvertācijas nosacījumi;
ja noregulējuma nosacījumi ir izpildīti, gūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par piemēroto noregulējuma darbību, ko veikt attiecībā uz iestādi vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību;
ja tiek piemērotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos ►M3 kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar 59. pantu ◄ , gūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu anulēšanas vai struktūras izmaiņu apmēru un par attiecīgo ►M3 kapitāla instrumentu un atbilstīgās saistības saskaņā ar 59. pantu ◄ norakstīšanas vai konvertācijas apmēru;
ja tiek piemērots iekšējās rekapitalizācijas instruments, gūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par ►M3 iekšēji rekapitalizējamo saistību ◄ norakstīšanas vai konvertācijas apmēru;
ja tiek piemērots pagaidu iestādes instruments vai aktīvu nodalīšanas instruments, gūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par pārvedamiem aktīviem, tiesībām, saistībām vai akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem un lēmumu par atlīdzības apmēru, kuru paredzēts izmaksāt noregulējamajai iestādei, vai attiecīgā gadījumā akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu īpašniekiem;
ja tiek piemērots uzņēmuma pārdošanas instruments, gūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par pārvedamiem aktīviem, tiesībām, saistībām vai akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem un vairotu noregulējuma iestādes izpratni par to, ko 38. panta nolūkos nozīmē komerciāli nosacījumi;
visos gadījumos nodrošināt to, lai brīdī, kad tiek piemēroti noregulējuma instrumenti vai īstenotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos ►M3 kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar 59. pantu ◄ , tiktu pilnībā atzīti visi iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības aktīvu zaudējumi.
Neskarot Savienības valsts atbalsta regulējumu, vērtējums attiecīgā gadījumā pamatojas uz piesardzīgiem pieņēmumiem, tostarp attiecībā uz saistību neizpildes rādītājiem un zaudējumu līmeni. Vērtējumā netiek izdarīts pieņēmums, ka iestādei vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai vienībai nākotnē varētu tikt sniegts ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem vai centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzība, vai centrālās bankas likviditātes palīdzība ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi, sākot no brīža, kad veikta noregulējuma darbība vai īstenotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos ►M3 kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar 59. pantu ◄ . Turklāt vērtējumā ņem vērā to, ka tad, ja tiek piemērots jebkāds noregulējuma instruments:
noregulējuma iestāde un jebkurš finansēšanas mehānisms, kas rīkojas saskaņā ar 101. pantu, saskaņā ar 37. panta 7. punktu var no noregulējamās iestādes saņemt atlīdzinājumu par visiem saprātīgiem un pienācīgi izdarītiem izdevumiem;
noregulējuma finansēšanas mehānisms saskaņā ar 101. pantu var iekasēt procentu maksājumus vai maksu par aizdevumiem vai garantijām, kas sniegti attiecīgajai iestādei, kam tiek piemērots noregulējums.
Vērtējumu papildina ar šādu informāciju, kas reģistrēta iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības grāmatvedības datu uzskaitē un dokumentācijā:
atjaunināta bilance un pārskats par iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības finansiālo stāvokli;
aktīvu analīze un aktīvu grāmatvedības vērtības novērtējums;
saraksts ar nenokārtotajām bilances un ārpusbilances saistībām, kas uzrādītas iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības grāmatvedības datu uzskaitē un dokumentācijā, ar norādi uz attiecīgajiem kredītiem un prioritātes līmeņiem saskaņā ar piemērojamajiem maksātnespējas tiesību aktiem;
Minētais novērtējums neskar principa “neviens kreditors nav sliktākā situācijā” piemērošanu saskaņā ar 74. pantu.
Šajā punktā minētajā provizoriskajā vērtējumā ar atbilstīgu pamatojumu iekļauj rezerves papildu zaudējumiem.
Ex post galīgā vērtējuma nolūki ir:
nodrošināt to, ka iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības grāmatvedības dokumentos tiek pilnībā atzīti visi iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības aktīvu zaudējumi;
gūt informāciju lēmuma pieņemšanas vajadzībām saskaņā ar 11. punktu par kreditoru prasījumu atjaunošanu vai par izmaksātās atlīdzības vērtības palielināšanu.
Ja ex post galīgajā vērtējumā iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības neto aktīvu vērtības aplēse ir augstāka nekā iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības neto aktīvu vērtības aplēse provizoriskajā vērtējumā, tad noregulējuma iestāde var:
īstenot pilnvaras palielināt saskaņā ar iekšējās rekapitalizācijas instrumentu norakstīto kreditoru vai attiecīgo kapitāla instrumentu īpašnieku prasījumu vērtību;
dot norādījumus pagaidu iestādei vai aktīvu pārvaldības struktūrai veikt turpmākus atlīdzības maksājumus noregulējamai iestādei attiecībā uz aktīviem, tiesībām, saistībām, vai attiecīgā gadījumā akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu īpašniekiem attiecībā uz akcijām vai īpašumtiesību instrumentiem.
EBI var izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai šā panta 1., 3. un 9. punkta un 74. panta piemērošanas nolūkā precizētu šādus kritērijus:
metodoloģija iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības aktīvu un saistību vērtības noteikšanai;
direktīvas 36. un 74. pantā paredzēto vērtējumu nošķiršana;
metodoloģija, kā aprēķināt rezerves papildu zaudējumiem un iekļaut tās provizoriskajā vērtējumā.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt 14. un 15. punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
IV
NODAĻA
Noregulējuma instrumenti
37. pants
Noregulējuma instrumentu vispārējie principi
Šā panta 1. punktā minētie noregulējuma instrumenti ir šādi:
uzņēmuma pārdošanas instruments;
pagaidu iestādes instruments;
aktīvu nodalīšanas instruments;
iekšējās rekapitalizācijas instruments.
Noregulējuma iestāde un ikviens finansēšanas mehānisms, kas darbojas saskaņā ar 101. punktu, var saņemt atlīdzību par visiem saprātīgiem un saistībā ar noregulējuma instrumentu vai pilnvaru vai valdības finanšu stabilizācijas instrumentu izmantošanu pienācīgi izdarītiem izdevumiem vienā vai vairākos no šādiem veidiem:
kā atskaitījumu no atlīdzības, ko saņēmējs izmaksājis noregulējamajai iestādei vai attiecīgā gadījumā akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu īpašniekiem;
priviliģēta kreditora statusā – no noregulējamās iestādes; vai
priviliģēta kreditora statusā – no ieņēmumiem, kas gūti, izbeidzot pagaidu iestādes vai aktīvu pārvaldības struktūras darbību.
Dalībvalstis var piešķirt noregulējuma iestādēm papildu instrumentus un pilnvaras, kas īstenojamas tad, ja iestāde vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība atbilst noregulējuma nosacījumiem, ar noteikumu, ka:
piemērojot šīs papildu pilnvaras pārrobežu grupai, tās nerada šķēršļus efektīvam grupas noregulējumam; un
tās atbilst 31. un 34. pantā noteiktajiem noregulējuma mērķiem un vispārējiem noregulējuma principiem.
Ārkārtas situācijā, iestājoties sistēmiskai krīzei, noregulējuma iestāde var meklēt finansējumu no alternatīviem avotiem, izmantojot 56. līdz 58. pantā paredzētos valdības stabilizācijas instrumentus, ja ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:
akcionāri un citu īpašumtiesību instrumentu turētāji, attiecīgo kapitāla instrumentu un citu ►M3 iekšēji rekapitalizējamo saistību ◄ turētāji, izmantojot norakstīšanu, konvertēšanu, vai citu metodi, ir piedalījušies zaudējumu absorbēšanā un rekapitalizācijā ne mazāk kā 8 % apmērā no noregulējamās iestādes kopējām saistībām, tostarp pašu kapitāla, kuru apmērs noteikts noregulējuma darbības laikā saskaņā ar 36. pantā paredzēto vērtējumu;
tā izmantošanai nepieciešams iepriekšējs un galīgs apstiprinājums saskaņā ar Savienības valsts atbalsta regulējumu.
38. pants
Uzņēmuma pārdošanas instruments
Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādēm ir pilnvaras pārvest pircējam, kurš nav pagaidu iestāde:
noregulējamās iestādes emitētas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;
visus vai jebkādus noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības vai saistības.
Ievērojot šā panta 8. un 9. punktu un 85. pantu, šā punkta pirmajā daļā minētais pārvedums notiek bez noregulējamās iestādes akcionāru vai trešās personas, kas nav pircējs, piekrišanas, un tā veikšanai nav nepieciešams ievērot procedūras prasības, ko paredz uzņēmējdarbību vai vērtspapīru jomu reglamentējošie tiesību akti un kas atšķiras no 39. pantā iekļautajām prasībām.
Ievērojot 37. panta 7. punktu, atlīdzība, ko samaksā pircējs, pienākas:
akciju vai īpašumtiesību instrumentu īpašniekiem, ja uzņēmuma pārdošana ir veikta, pārvedot pircējam noregulējamās iestādes emitētās akcijas vai īpašumtiesību instrumentus no minēto akciju vai instrumentu turētājiem;
noregulējamajai iestādei, ja uzņēmuma pārdošana ir veikta, pārvedot pircējam dažus vai visus noregulējamās iestādes aktīvus vai saistības.
Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja attiecīgās iestādes kompetentā iestāde nav pabeigusi 8. punktā minēto novērtējumu dienā, kad noregulējuma iestāde, piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, pārved akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, tiek piemēroti šādi noteikumi:
šādam akciju vai citu īpašumtiesību pārvedumam par labu ieguvējam ir tūlītējs juridiskais spēks;
novērtējuma perioda un f) apakšpunktā paredzētā pārdošanas perioda laikā tiek apturētas ieguvēja balsstiesības, kas saistītas ar šādām akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem, un tās var īstenot tikai noregulējuma iestāde, kurai nav pienākuma šādas balsstiesības izmantot un kura nav atbildīga par to, ka ir izmantojusi vai atturējusies izmantot šādas balsstiesības;
novērtējuma perioda un f) apakšpunktā paredzētā pārdošanas perioda laikā šādiem akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu pārvedumiem nepiemēro Direktīvas 2013/36/ES 66., 67. un 68. pantā paredzētos sodus un citus pasākumus par būtiskas līdzdalības iegādes vai atsavināšanas prasību pārkāpumiem;
kad kompetentā iestāde ir pabeigusi novērtējumu, tā nekavējoties rakstiski paziņo noregulējuma iestādei un ieguvējam, vai tā apstiprina šādus akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu pārvedumus par labu ieguvējam vai saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 22. panta 5. punktu iebilst pret tiem;
ja kompetentā iestāde apstiprina šādus akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu pārvedumus par labu ieguvējam, tad tiek uzskatīts, ka no brīža, kad noregulējuma iestāde un ieguvējs no kompetentās iestādes saņēmuši šādu apstiprinājuma paziņojumu, balsstiesības, kas saistītas ar šādām akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem, ir tikai ieguvējam;
ja kompetentā iestāde iebilst pret šādiem akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu pārvedumiem par labu ieguvējam, tad:
pilnībā spēkā paliek b) apakšpunktā paredzētās balsstiesības, kas saistītas ar šādām akcijām vai īpašumtiesību instrumentiem;
noregulējuma iestāde var prasīt ieguvējam atbrīvoties no šādām akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem pārdošanas perioda laikā, ko nosaka noregulējuma iestāde, ņemot vērā dominējošos tirgus apstākļus; un
ja ieguvējs noregulējuma iestādes noteiktā pārdošanas perioda laikā nav atbrīvojies no šādām akcijas vai citiem īpašumtiesību instrumentiem, tad kompetentā iestāde ar noregulējuma iestādes piekrišanu var ieguvējam piemērot sodus un citus pasākumus par Direktīvas 2013/36/ES 66., 67. un 68. pantā paredzēto būtiskas līdzdalības iegādes vai atsavināšanas prasību pārkāpumiem.
Neatkarīgi no pirmās daļas dalībvalstis nodrošina, ka:
piekļuvi netiek liegta, pamatojoties uz to, ka pircējam nav reitinga no kredītreitingu aģentūras vai minētais reitings neatbilst reitinga līmenim, kāds tiek prasīts, lai piešķirtu piekļuvi pirmajā daļā minētajām sistēmām;
ja pircējs neatbilst dalības vai līdzdalības kritērijiem attiecīgajā maksājumu, tīrvērtes vai norēķinu sistēmā, fondu biržā, ieguldītāju kompensācijas sistēmā vai noguldījumu garantiju sistēmā, šā punkta pirmajā daļā minētās tiesības izmanto laikposmā, kura ilgumu var noteikt noregulējuma iestāde un kas nepārsniedz 24 mēnešus, un noregulējuma iestāde pēc pircēja pieprasījuma to var pagarināt.
39. pants
Uzņēmuma pārdošanas instruments – procedūras prasības
Neskarot Savienības valsts atbalsta regulējumu, 1. punktā minēto tirgošanu attiecīgā gadījumā veic saskaņā ar šādiem kritērijiem:
tā ir iespējami pārredzama un nerada maldinošu priekšstatu par iestādes aktīviem, tiesībām, saistībām, akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem, ko noregulējuma iestāde iecerējusi pārvest, tajā ņem vērā konkrētos apstākļus un jo īpaši nepieciešamību saglabāt finanšu stabilitāti;
to veicot, nedrīkst piemērot nepamatoti labvēlīgu vai diskriminējošu attieksmi pret iespējamiem pircējiem;
tajā nav interešu konfliktu;
tajā nepiešķir netaisnīgas priekšrocības iespējamam pircējam;
tajā ņem vērā nepieciešamību ātri veikt noregulējumu;
tās mērķis ir panākt maksimālu pārdošanas cenu attiecīgajām akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem, aktīviem, tiesībām vai saistībām.
Ievērojot pirmās daļas b) apakšpunktu, šajā punktā noteiktie principi nekavē noregulējuma iestādi izteikt piedāvājumus iespējamiem pircējiem.
Ar iestādes vai šīs direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības tirgošanu saistītās informācijas nodošanu atklātībā, kas citos apstākļos būtu jānodrošina atbilstoši Regulas (ES) Nr. 596/2014 17. panta 1. punktam, var atlikt saskaņā ar minētās regulas 17. panta 4. vai 5. punktu.
Noregulējuma iestāde var piemērot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, neievērojot 1. punktā izklāstītās tirgošanas prasības, ja tā konstatē, ka šo prasību ievērošana varētu apdraudētu viena vai vairāku noregulējuma mērķu sasniegšanu, un jo īpaši tad, ja pastāv šādi nosacījumi:
tā uzskata, ka noregulējamās iestādes maksātnespēja vai iespējamā maksātnespēja rada vai palielina būtiskus draudus finanšu stabilitātei; un
tā uzskata, ka prasību ievērošana varētu mazināt uzņēmuma pārdošanas instrumenta efektivitāti šo draudu pārvarēšanā vai 31. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā noregulējuma mērķa sasniegšanā.
40. pants
Pagaidu iestādes instruments
Lai īstenotu pagaidu iestādes instrumentu, ņemot vērā vajadzību saglabāt pagaidu iestādes kritiski svarīgās funkcijas, dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādēm ir pilnvaras pārvest pagaidu iestādei:
vienas vai vairāku noregulējamo iestāžu emitētas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;
visus vai jebkādus vienas vai vairāku noregulējamo iestāžu aktīvus, tiesības vai saistības.
Ievērojot 85. pantu, šā punkta pirmajā daļā minētais pārvedums var notikt bez noregulējamo iestāžu akcionāru vai trešās personas, kas nav pagaidu iestāde, piekrišanas, un tā veikšanai nav nepieciešams ievērot procedūras prasības, ko paredz uzņēmējdarbību vai vērtspapīru jomu reglamentējošie tiesību akti.
Pagaidu iestāde ir juridiska persona, kas atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:
tā pilnībā vai daļēji pieder vienai vai vairākām publiskā sektora iestādēm, kuru vidū var būt arī noregulējuma iestāde vai noregulējuma finansēšanas mehānisms, un tā atrodas noregulējuma iestādes kontrolē;
tā ir izveidota, lai saņemtu un turētu dažas vai visas noregulējamās iestādes emitētas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai dažus vai visus vienas vai vairāku noregulējamo iestāžu aktīvus, tiesības vai saistības, lai uzturētu piekļuvi kritiski svarīgām funkcijām un pārdotu iestādi vai vienību, kas minēta 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā.
Iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošana 43. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajam mērķim nedrīkst kavēt noregulējuma iestādi kontrolēt pagaidu iestādi.
Ievērojot 37. panta 7. punktu, atlīdzība, ko samaksā pagaidu iestāde, pienākas:
akciju vai īpašumtiesību instrumentu īpašniekiem, ja pārvedums pagaidu iestādei ir veikts, pārvedot tai noregulējamās iestādes emitētās akcijas vai īpašumtiesību instrumentus no minēto akciju vai instrumentu turētājiem;
noregulējamajai iestādei, ja pārvedums pagaidu iestādei ir veikts, pārvedot tai dažus vai visus noregulējamās iestādes aktīvus vai saistības.
Pēc pagaidu iestādes instrumenta piemērošanas noregulējuma iestāde var:
ja ir izpildīti šā panta 7. punktā paredzētie nosacījumi, pārvest tiesības, aktīvus vai saistības no pagaidu iestādes atpakaļ noregulējamajai iestādei vai pārvest akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus atpakaļ to sākotnējiem īpašniekiem, un noregulējamajai iestādei vai sākotnējiem īpašniekiem ir pienākums pieņemt atpakaļ visus šādus aktīvus, tiesības vai saistības, vai akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;
pārvest akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, vai aktīvus, tiesības vai saistības no pagaidu iestādes trešai personai.
Noregulējuma iestādes var pārvest atpakaļ no pagaidu iestādes akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, vai aktīvus, tiesības vai saistības kādā no šiem gadījumiem:
iespēja, ka konkrētās akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības var pārvest atpakaļ, ir skaidri norādīta instrumentā, ar kuru ir īstenots pārvedums;
konkrētās akcijas vai citi īpašumtiesību instrumenti, aktīvi, tiesības vai saistības faktiski neietilpst to akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību kategorijās, kas norādītas instrumentā, ar kuru īstenots pārvedums.
Šādu atpakaļpārvedumu var veikt jebkurā laikposmā un ievērojot visus citus nosacījumus, kas attiecīgajam mērķim norādīti minētajā instrumentā.
Attiecībā uz citiem mērķiem noregulējuma iestādes var pieprasīt, lai tiktu apsvērta iespēja uzskatīt pagaidu iestādi par noregulējamās iestādes turpinājumu un ļaut tai turpināt īstenot noregulējamās iestādes iepriekš īstenotās tiesības attiecībā uz pārvestajiem aktīviem, tiesībām un saistībām.
Neatkarīgi no pirmās daļas dalībvalstis nodrošina, ka:
piekļuve netiek liegta, pamatojoties uz to, ka pagaidu iestādei nav reitinga no kredītreitingu aģentūras vai minētais reitings neatbilst reitinga līmenim, kāds tiek prasīts, lai piešķirtu piekļuvi pirmajā daļā minētajām sistēmām;
ja pagaidu iestāde neatbilst dalības vai līdzdalības kritērijiem attiecīgajā maksājumu, tīrvērtes vai norēķinu sistēmā, fondu biržā, ieguldītāju kompensācijas sistēmā vai noguldījumu garantiju sistēmā, šā punkta pirmajā daļā minētās tiesības izmanto laikposmā, kura ilgumu var noteikt noregulējuma iestāde un kas nepārsniedz 24 mēnešus, un noregulējuma iestāde pēc pagaidu iestādes pieprasījuma to var pagarināt.
Dalībvalstis var saskaņā ar valsts tiesību aktiem noteikt turpmākus ierobežojumus pagaidu iestādes un tās vadības struktūras vai augstākās vadības atbildībai par darbību un bezdarbību savu pienākumu izpildē.
41. pants
Pagaidu iestādes darbība
Dalībvalstis nodrošina, ka pagaidu iestādes darbībā tiek ievērotas šādas prasības:
pagaidu iestādes dibināšanas dokumentu saturu apstiprina noregulējuma iestāde;
atbilstoši pagaidu iestādes īpašuma struktūrai noregulējuma iestāde ieceļ vai apstiprina pagaidu iestādes vadības struktūru;
noregulējuma iestāde apstiprina vadības struktūras locekļu atalgojumu un nosaka to attiecīgos pienākumus;
noregulējuma iestāde apstiprina pagaidu iestādes stratēģiju un riska profilu;
pagaidu iestādei piešķir atļauju attiecīgi saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2014/65/ES, un tai saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem ir nepieciešamā atļauja turpināt darbības vai sniegt pakalpojumus, ko tā pārņem šīs direktīvas 63. pantā minētā pārveduma rezultātā;
pagaidu iestāde atbilst un tās uzraudzība attiecīgi norisinās atbilstoši Regulas (ES) Nr. 575/2013, Direktīvas 2013/36/ES un Direktīvas 2014/65/ES prasībām;
pagaidu iestādes darbība ir saskaņā ar Savienības valsts atbalsta regulējumu, un noregulējuma iestāde tai var noteikt atbilstošus darbības ierobežojumus.
Neatkarīgi no e) un f) apakšpunktā minētajiem noteikumiem un ja tas nepieciešams noregulējuma mērķu īstenošanai, pagaidu iestādi var izveidot un piešķirt tai atļauju, darbības sākumā īslaicīgi neievērojot Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2014/65/ES. Šajā nolūkā noregulējuma iestāde iesniedz attiecīgu lūgumu kompetentajai iestādei. Ja kompetentā iestāde nolemj piešķirt šādu atļauju, tā norāda, uz kādu laikposmu pagaidu iestāde tiek atbrīvota no minēto direktīvu prasību ievērošanas.
Noregulējuma iestāde nolemj, ka pagaidu iestāde vairs nav pagaidu iestāde 40. panta 2. punkta nozīmē, tiklīdz iestājas jebkurš no turpmāk minētajiem gadījumiem:
pagaidu iestāde apvienojas ar citu vienību;
pagaidu iestāde vairs neatbilst 40. panta 2. punktā minētajām prasībām;
visi vai praktiski visi pagaidu iestādes aktīvi, tiesības vai saistības ir pārdoti trešai personai;
beidzas 5. punktā vai attiecīgā gadījumā 6. punktā noteiktais termiņš;
pagaidu iestādes aktīvi ir pilnībā likvidēti, un tās saistības ir pilnībā izpildītas.
Šādu pārdošanu veic saskaņā ar komerciāliem nosacījumiem, ņemot vērā apstākļus, un saskaņā ar Savienības valsts atbalsta regulējumu.
Noregulējuma iestāde var vienu vai vairākas reizes pagarināt šā panta 5. punktā minēto termiņu par vienu gadu, ja:
ar šādu pagarinājumu tiek atbalstīta 3. punkta a), b), c), vai e) apakšpunktā minēta iznākuma panākšana; vai
šāds pagarinājums ir nepieciešams, lai nodrošinātu svarīgāko bankas vai finanšu pakalpojumu nepārtrauktību.
Ievērojot 37. panta 7. punktu, visi ieņēmumi, kas gūti pagaidu iestādes darbības izbeigšanas rezultātā, pienākas pagaidu iestādes akcionāriem.
42. pants
Aktīvu nodalīšanas instruments
Ievērojot 85. pantu, šā punkta pirmajā daļā minētais pārvedums var notikt bez noregulējamo iestāžu akcionāru vai trešās personas, kas nav pagaidu iestāde, piekrišanas, un tā veikšanai nav nepieciešams ievērot procedūras prasības, ko paredz uzņēmējdarbību vai vērtspapīru jomu reglamentējošie tiesību akti.
Aktīvu nodalīšanas instrumenta vajadzībām aktīvu pārvaldības struktūra ir juridiska persona, kas atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:
tā pilnībā vai daļēji pieder vienai vai vairākām publiskā sektora iestādēm, kuru vidū var būt arī noregulējuma iestāde vai noregulējuma finansēšanas mehānisms, un tā atrodas šo noregulējuma iestādes kontrolē;
tā ir izveidota, lai pārņemtu dažus vai visus vienas vai vairāku noregulējamo iestāžu vai pagaidu iestādes aktīvus, tiesības un saistības.
Dalībvalstis nodrošina, ka aktīvu pārvaldības struktūras darbībā tiek ievēroti šādi noteikumi:
aktīvu pārvaldības struktūras dibināšanas dokumentu saturu apstiprina noregulējuma iestāde;
atkarībā no aktīvu pārvaldības struktūras īpašumtiesību struktūras noregulējuma iestāde ieceļ vai apstiprina aktīvu pārvaldības struktūras vadības struktūru;
noregulējuma iestāde apstiprina vadības struktūras locekļu atalgojumu un nosaka to attiecīgos pienākumus;
noregulējuma iestāde apstiprina aktīvu pārvaldības struktūras stratēģiju un riska profilu.
Noregulējuma iestādes var īstenot šā panta 1. punktā minētās pilnvaras pārvest aktīvus, tiesības vai saistības tikai tad, ja:
šo aktīvu tirgus stāvoklis ir tāds, ka to likvidācijai saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru varētu būt negatīva ietekme uz vienu vai vairākiem finanšu tirgiem;
šāds pārvedums ir nepieciešams, lai nodrošinātu noregulējamās iestādes vai pagaidu iestādes pienācīgu darbību; vai
šāds pārvedums ir nepieciešams, lai maksimāli palielinātu likvidācijas ieņēmumus.
Noregulējamajai iestādei ir pienākums pieņemt atpakaļ šos aktīvus, tiesības vai saistības.
Noregulējuma iestādes var pārvest tiesības, aktīvus vai saistības no aktīvu pārvaldības sabiedrības atpakaļ noregulējamajai iestādei kādā no turpmāk minētajiem gadījumiem:
iespēja, ka konkrētās tiesības, aktīvus vai saistības var pārvest atpakaļ, ir skaidri norādīta instrumentā, ar kuru ir īstenots pārvedums;
konkrētās tiesības, aktīvi vai saistības faktiski neietilpst to tiesību, aktīvu vai saistību kategorijās, kas norādītas instrumentā, ar kuru īstenots pārvedums, vai neatbilst to pārvešanas nosacījumiem.
Abos šā punkta a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos atpakaļpārvedumu var veikt jebkurā laikposmā un ievērojot visus citus nosacījumus, kas attiecīgajam mērķim norādīti minētajā instrumentā.
Dalībvalstis var saskaņā ar valsts tiesību aktiem noteikt turpmākus ierobežojumus aktīvu pārvaldības struktūras un tās vadības struktūras vai augstākās vadības atbildībai par darbību un bezdarbību savu pienākumu izpildē.
43. pants
Iekšējās rekapitalizācijas instruments
Dalībvalstis nodrošina, ka 31. pantā minēto noregulējuma mērķu izpildes nolūkā noregulējuma iestādes iekšējās rekapitalizācijas instrumentu saskaņā ar 34. pantā minētajiem noregulējuma principiem var piemērot kādam no šādiem mērķiem:
lai rekapitalizētu noregulējuma nosacījumiem atbilstošu iestādi vai šīs direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību tādā apmērā, kas ir pietiekams, lai atjaunotu tās spēju atbilst atļaujas izsniegšanas nosacījumiem (ciktāl minētos nosacījumus piemēro vienībai) un turpināt darbības, kurām tai ir izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2014/65/ES, ja vienībai ir izsniegta atļauja saskaņā ar minētajām direktīvām, un uzturētu pietiekamu tirgus uzticēšanos iestādei vai vienībai;
lai konvertētu kapitālā vai samazinātu to prasījumu vai parāda instrumentu pamatsummu, kas pārvesti:
pagaidu iestādei ar mērķi nodrošināt minētās pagaidu iestādes kapitālu; vai
izmantojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu vai aktīvu nodalīšanas instrumentu.
Ja pirmajā daļā izklāstītie nosacījumi nav izpildīti, dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes var piemērot attiecīgi kādu no 37. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem noregulējuma instrumentiem vai šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto iekšējās rekapitalizācijas instrumentu.
44. pants
Iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas joma
Noregulējuma iestādes neīsteno norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras attiecībā uz šādām saistībām neatkarīgi no tā, vai uz tām attiecas kādas dalībvalsts vai trešās valsts tiesību akti:
segtie noguldījumi;
nodrošinātās saistības, tostarp segtas obligācijas un saistības tādu finanšu instrumentu veidā, ko izmanto riska ierobežošanas nolūkā, kas veido nodrošinājuma portfeļa neatņemamu daļu un kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiek nodrošinātas līdzīgā veidā kā segtās obligācijas;
jebkuras saistības, ko rada iestādes vai šīs direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības turējumā esoši klienta aktīvi vai nauda, tostarp klienta aktīvi vai nauda, kas ir tās turējumā Direktīvas 2009/65/EK 1. panta 2. punktā definēto PVKIU vārdā vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES ( 10 ) 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā definēto AIF vārdā, ar nosacījumu, ka šāds klients ir aizsargāts saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem maksātnespējas jomā;
jebkuras saistības, kas rodas no fiduciārām attiecībām starp iestādi vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību (kā fiduciāru) un citu personu (kā labuma guvēju), ar nosacījumu, ka šāds labuma guvējs ir aizsargāts saskaņā ar piemērojamajām maksātnespējas tiesībām vai civiltiesībām;
saistības pret iestādēm, izņemot vienībām, kas ir tajā pašā grupā, kuru sākotnējais termiņš ir mazāks par septiņām dienām;
tādas saistības pret sistēmām vai sistēmu operatoriem, kas noteikti saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK, vai to dalībniekiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par septiņām dienām un kuras rodas no dalības šādā sistēmā, vai pret Savienībā autorizētiem CCP, ievērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu, un trešo valstu CCP, kurus EVTI atzinusi, ievērojot minētās regulas 25. pantu;
saistības pret kādu no turpmāk minētajiem:
darbinieku saistībā ar uzkrāto algu, pensijas pabalstu vai citu fiksētu atalgojumu, izņemot atalgojuma mainīgo daļu, ko neregulē darba koplīgums;
komerckreditoru vai tirdzniecības kreditoru, ja saistības rodas no iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības ikdienas darba nodrošināšanai kritiski vajadzīgo preču vai pakalpojumu, tostarp IT pakalpojumu, sabiedrisko pakalpojumu un telpu īres, apkalpošanas un uzturēšanas pakalpojumu, sniegšanas;
nodokļu un sociālā nodrošinājuma iestādēm ar nosacījumu, ka minētajām saistībām ir prioritāte saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem;
noguldījumu garantiju sistēmas, kas rodas no maksājamajām iemaksām saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES;
saistības pret 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētām iestādēm vai vienībām, kas ietilpst vienā un tajā pašā noregulējuma grupā, bet kas pašas nav noregulējuma vienības, neatkarīgi no to termiņa, izņemot, ja minētās saistības ierindojas pēc parastām nenodrošinātām saistībām saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem, kuri reglamentē parasto maksātnespējas procedūru un kas piemērojami šīs grozošās direktīvas transponēšanas dienā; gadījumos, kad ir piemērojams minētais izņēmums, attiecīgā meitasuzņēmuma, kas nav noregulējuma vienība, noregulējuma iestāde novērtē, vai to posteņu summa, kas atbilst 45.f panta 2. punktam, ir pietiekama, lai atbalstītu vēlamās noregulējuma stratēģijas īstenošanu.
Pirmās daļas g) apakšpunkta i) punktu nepiemēro tādu personu atalgojuma mainīgajai daļai, kuras uzņemas būtisku risku un kuras ir noteiktas Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 2. punktā.
Dalībvalstis nodrošina, ka visi nodrošinātie aktīvi, kas saistīti ar segto obligāciju portfeli, paliek neskarti un nošķirti un ka tiem ir pietiekams finansējums. Ne minētā prasība, ne pirmās daļas b) apakšpunkta noteikumi nekavē noregulējuma iestādes attiecīgos gadījumos īstenot minētās pilnvaras saistībā ar nodrošinātu saistību daļu vai saistībām, kas nodrošinātas ar garantiju, kuras vērtība pārsniedz ar to nodrošināto aktīvu, garantijas, ķīlas vai nodrošinājuma vērtību.
Pirmās daļas a) apakšpunkts neliedz noregulējuma iestādēm attiecīgā gadījumā īstenot minētās pilnvaras attiecībā uz jebkuru noguldījuma summu, kas pārsniedz Direktīvas 2014/49/ES 6. pantā noteikto seguma līmeni.
Neskarot noteikumus par lielu risku, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES, dalībvalstis nodrošina, ka nolūkā nodrošināt iestāžu un grupu noregulējamību noregulējuma iestādes saskaņā ar šīs direktīvas 17. panta 5. punkta b) apakšpunktu ierobežo apmēru, kādā citas iestādes var turēt ►M3 iekšēji rekapitalizējamās saistības ◄ , izņemot saistības, kuras tur vienības, kas ir daļa no vienas un tās pašas grupas.
Izņēmuma gadījumos, kad tiek piemērots iekšējās rekapitalizācijas instruments, noregulējuma iestāde var izslēgt vai daļēji izslēgt no norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru piemērošanas dažas saistības, ja:
neatkarīgi no noregulējuma iestādes labticīgiem centieniem, minētās saistības nav iespējams iekšēji rekapitalizēt pieņemamā laikposmā;
izslēgšana ir noteikti vajadzīga un ir samērīga, lai kritiski svarīgo funkciju un galveno darbības jomu nepārtrauktību nodrošinātu tādā veidā, kas saglabā noregulējamās iestādes spēju turpināt galvenās darbības, pakalpojumus un darījumus;
izslēgšana ir noteikti vajadzīga un ir samērīga, lai nepieļautu kaitīgas ietekmes izplatību, tostarp attiecībā uz fizisko personu un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu atbilstīgajiem noguldījumiem, jo tas nopietni apgrūtinātu finanšu tirgu, arī finanšu tirgus infrastruktūras, darbību tā, ka tas radītu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts vai Savienības ekonomikā; vai
ja iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošana minētajām saistībām izraisītu tādu vērtības iznīcināšanu, ka zaudējumi, ko segtu citi kreditori, būtu lielāki nekā tad, ja minētās saistības izslēgtu no iekšējās rekapitalizācijas.
Noregulējuma iestādes rūpīgi izvērtē, vai saistības pret 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētām iestādēm vai vienībām, kas ietilpst vienā un tajā pašā noregulējuma grupā, bet kas pašas nav noregulējuma vienības un kas nav izslēgtas no norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru piemērošanas saskaņā ar šā panta 2. punkta h) apakšpunktu, būtu jāizslēdz vai daļēji jāizslēdz saskaņā ar pirmās daļas a)–d) apakšpunktu, lai nodrošinātu noregulējuma stratēģijas efektīvu īstenošanu.
Ja noregulējuma iestāde nolemj izslēgt vai daļēji izslēgt iekšēji rekapitalizējamās saistības vai iekšēji rekapitalizējamo saistību kategoriju saskaņā ar šo punktu, citām iekšēji rekapitalizējamām saistībām piemērojamu norakstīšanas vai konvertācijas līmeni var palielināt, lai ņemtu vērā šādas izslēgšanas, ar nosacījumu, ka, īstenojot citām iekšēji rekapitalizējamām saistībām piemērojamo norakstīšanas vai konvertācijas līmeni, tiek ievērots 34. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētais princips.
Ja noregulējuma iestāde nolemj izslēgt vai daļēji izslēgt iekšēji rekapitalizējamās saistības vai iekšēji rekapitalizējamo saistību kategoriju saskaņā ar šo punktu un zaudējumi, ko segtu no šīm saistībām, nav pilnībā nodoti citiem kreditoriem, noregulējuma finansēšanas mehānisms var veikt iemaksu noregulējamajā iestādē, lai veiktu vienu vai abus turpmāk minētos pasākumus:
segtu visus zaudējumus, kurus iekšēji rekapitalizējamās saistības nav absorbējušas, un atjaunotu noregulējamās iestādes neto aktīvu vērtību līdz nullei saskaņā ar 46. panta 1. punkta a) apakšpunktu;
pirktu akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, vai kapitāla instrumentus noregulējamā iestādē nolūkā rekapitalizēt iestādi saskaņā ar 46. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
Noregulējuma finansēšanas mehānisms var veikt 4. punktā minēto iemaksu vienīgi tad, ja:
akcionāri un citu īpašumtiesību instrumentu turētāji un attiecīgo kapitāla instrumentu un ►M3 iekšēji rekapitalizējamo saistību ◄ turētāji, izmantojot norakstīšanu vai konvertēšanu, vai citu metodi, ir veikuši iemaksu zaudējumu absorbēšanai un rekapitalizācijai, kas ir vienāda ar summu, kura nav mazāka par 8 % no noregulējamās iestādes kopējām saistībām, tostarp pašu kapitāla, kas mērīts noregulējuma darbības laikā saskaņā ar 36. pantā paredzēto vērtēšanu, un
noregulējuma finansēšanas mehānisma iemaksa nepārsniedz 5 % no noregulējamās iestādes kopējām saistībām, tostarp pašu kapitāla, kas mērīts noregulējuma darbības laikā saskaņā ar 36. pantā paredzēto vērtēšanu.
Noregulējuma finansēšanas mehānisma, kas minēts 4. punktā, iemaksu var finansēt no:
noregulējuma finansēšanas mehānismam pieejamās summas, kas iegūta no iestāžu un Savienības filiāļu iemaksām saskaņā ar 100. panta 6. punktu un 103. pantu;
summas, ko var iegūt no ex post iemaksām saskaņā ar 104. pantu trīs gadu laikposmā, un
ja šī punkta a) un b) apakšpunktā minētās summas ir nepietiekamas, no summas, ko iegūst no alternatīviem finansēšanas avotiem saskaņā ar 105. pantu.
Ārkārtas gadījumos noregulējuma iestāde var mēģināt saņemt papildu finansējumu no alternatīviem finansēšanas avotiem pēc tam, kad:
ir sasniegts 5 % limits, kas noteikts 5. punkta b) apakšpunktā, un
visas nenodrošinātās saistības, kurām netiek dota priekšroka un kas nav atbilstīgi noguldījumi, ir pilnībā norakstīti vai konvertēti.
Kā alternatīvs vai papildu pasākums, ja ir izpildīti pirmās daļas a) un b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi, noregulējuma finansēšanas mehānisms var veikt iemaksu no līdzekļiem, kas gūti no ex ante iemaksām saskaņā ar 100. panta 6. punktu un 103. pantu un kas līdz šim vēl nav izmantoti.
Atkāpjoties no 5. punkta a) apakšpunkta, noregulējuma finansēšanas mehānisms var veikt arī 4. punktā minēto iemaksu, ar noteikumu, ka:
iemaksa zaudējumu absorbēšanai un rekapitalizācijai, kas minēta 5. punkta a) apakšpunktā, ir vienāda ar summu, kura nav mazāka par 20 % no attiecīgās iestādes riska svērtajiem aktīviem;
attiecīgās dalībvalsts noregulējuma finansēšanas mehānisma rīcībā, izmantojot ex ante iemaksas (neietverot iemaksas noguldījumu garantiju sistēmā), kas iegūtas saskaņā ar 100. panta 6. punktu un 103. pantu, ir summa, kas ir vienāda ar vismaz 3 % no visu kredītiestāžu, kurām piešķirta darbības atļauja attiecīgajā dalībvalstī, segto noguldījumu apjoma; un
attiecīgās iestādes konsolidēto aktīvu apjoms ir mazāks par EUR 900 miljardiem.
Izmantojot 3. punktā minēto rīcības brīvību, noregulējuma iestādes pienācīgi ņem vērā:
principu, ka zaudējumi vispirms būtu jāsedz akcionāriem un pēc tam kopumā – noregulējamās iestādes kreditoriem prioritārā secībā;
zaudējumu absorbcijas spējas līmeni, kāds noregulējamajā iestādē turpmāk būtu, ja saistības vai saistību kategorija tiktu izslēgta; un
nepieciešamību saglabāt pietiekamus resursus noregulējuma finansēšanai.
44.a pants
Subordinēto atbilstīgo saistību pārdošana privātajiem klientiem
Dalībvalstis nodrošina, ka tādu atbilstīgo saistību pārdevējs, kuras atbilst visiem Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem nosacījumiem, izņemot attiecībā uz minētās regulas 72.a panta 1. punktu un 72.b panta 3.–5. punktu, šādas saistības privātajam klientam, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 11. apakšpunktā, pārdod tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
pārdevējs ir veicis piemērotības pārbaudi saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 2. punktu;
pārdevējs, pamatojoties uz a) apakšpunktā minēto pārbaudi, ir pārliecinājies, ka šādas atbilstīgās saistības ir piemērotas minētajam privātajam klientam;
pārdevējs piemērotību dokumentē saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 6. punktu;
Neatkarīgi no pirmās daļas dalībvalstis var noteikt, ka minētā punkta a)–c) apakšpunktā paredzētos nosacījumus piemēro citu tādu instrumentu pārdevējiem, kas kvalificējami kā pašu kapitāls vai iekšēji rekapitalizējamas saistības.
Ja 1. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti un minētā privātā klienta finanšu portfelis pirkuma brīdī nepārsniedz EUR 500 000 , pārdevējs, pamatojoties uz informāciju, ko privātais klients sniedz saskaņā ar 3. punktu, nodrošina, ka iegādes laikā ir izpildīti abi šādi nosacījumi:
privātais klients neiegulda kopējo summu, kas pārsniedz 10 % no minētā klienta finanšu instrumentu portfeļa saistībām, kas minētas 1. punktā;
sākotnējo ieguldījumu apjoms, kas ieguldīts vienā vai vairākos saistību instrumentos, kuri minēti 1. punktā, ir vismaz EUR 10 000 .
45. pants
Minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām piemērošana un aprēķināšana
Šā panta 1. punktā minēto prasību aprēķina saskaņā ar attiecīgi 45.c panta 3., 5. vai 7. punktu kā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summu un izsaka procentos no:
šā panta 1. punktā minētās attiecīgās vienības kopējās riska darījumu vērtības, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu; un
šā panta 1. punktā minētās attiecīgās vienības kopējās riska darījuma vērtības mēra, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. un 429.a pantu.
Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2033 65. panta 4. punktu atsauces uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. pantu šajā direktīvā attiecībā uz šīs direktīvas 2. panta 1. punkta 3) apakšpunktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību, kuras nav Regulas (ES) 2019/2033 1. panta 2. vai 5. punktā minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības, individuālajām pašu kapitāla prasībām tiek interpretētas šādi:
atsauces uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta c) apakšpunktu attiecībā uz kopējo kapitāla rādītāja prasību šajā direktīvā nozīmē atsauces uz Regulas (ES) 2019/2033 11. panta 1. punktu;
atsauces uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu attiecībā uz kopējā riska darījumu vērtību šajā direktīvā nozīmē atsauces uz piemērojamo prasību Regulas (ES) 2019/2033 11. panta 1. punktā, reizinot to ar 12,5.
Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 65. panta 4. punktu atsauces šajā direktīvā uz Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantu attiecībā uz šīs direktīvas 2. panta 1. punkta 3) apakšpunktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību, kuras nav Regulas (ES) 2019/2033 1. panta 2. vai 5. punktā minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības, pašu kapitāla prasībām tiek interpretētas tā, ka nozīmē atsauces uz Direktīvas (ES) 2019/2034 40. pantu.
45.a pants
Atbrīvojums no minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām
Neatkarīgi no 45. panta noregulējuma iestādes atbrīvo hipotekāro kredītu iestādes, kuras tiek finansētas ar segtām obligācijām un kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav atļauts pieņemt noguldījumus, no 45. panta 1. punktā noteiktās prasības, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
minētās iestādes tiks likvidētas valsts maksātnespējas procedūrā vai cita veida procedūrā, kas minētajām iestādēm paredzēta un ko īsteno saskaņā ar 38., 40. vai 42. pantu; un
šā punkta a) apakšpunktā minētās procedūras nodrošina, ka minēto iestāžu kreditori, tostarp attiecīgajā gadījumā segto obligāciju turētāji, sedz zaudējumus tādā veidā, kas atbilst noregulējuma mērķiem.
45.b pants
Atbilstīgās saistības noregulējuma vienībām
Saistības iekļauj noregulējuma vienību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā tikai tad, ja tās atbilst nosacījumiem, kas minēti turpmāk norādītajos Regulas (ES) Nr. 575/2013 pantos:
72.a pants;
72.b pants, izņemot 2. punkta d) apakšpunktu; un
72.c pants.
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, ja šajā direktīvā ir minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a vai 92.b panta prasības, atbilstīgās saistības minēto pantu nolūkos ir atbilstīgās saistības, kā definēts minētās regulas 72.k pantā un noteikts saskaņā ar minētās regulas Otrās daļas I sadaļas 5.a nodaļu.
Saistības, kas izriet no parāda instrumentiem ar iegultiem atvasinātajiem instrumentiem, piemēram, strukturētām parādzīmēm, kuri atbilst 1. punkta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, izņemot Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.a panta 2. punkta l) apakšpunktu, iekļauj pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā tikai tad, ja ir izpildīts viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
no parāda instrumenta izrietošu saistību pamatsumma ir zināma emisijas brīdī, tā ir fiksēta vai pieaug, un to neietekmē iegulta atvasināta instrumenta iezīme, un no parāda instrumenta, tostarp no iegulta atvasināta instrumenta, izrietošo saistību kopējo summu var vērtēt katru dienu ar atsauci uz aktīvu un likvīdu divvirzienu tirgu ekvivalentam instrumentam bez kredītriska saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 104. un 105. pantu; vai
parāda instrumentā ir ietverts līguma noteikums, ar ko precizē, ka prasījuma vērtība emitenta maksātnespējas gadījumā un emitenta noregulējuma gadījumā ir fiksēta vai pieaug un nepārsniedz sākotnēji samaksāto saistību summu.
Uz pirmajā daļā minētajiem parāda instrumentiem, tostarp to iegultajiem atvasinātajiem instrumentiem, neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, un uz šādu instrumentu vērtēšanu neattiecas 49. panta 3. punkts.
Pirmajā daļā minētās saistības iekļauj pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā tikai attiecībā uz to saistību daļu, kas atbilst minētās daļas a) apakšpunktā minētajai pamatsummai vai minētās daļas b) apakšpunktā minētajai fiksētajai vai pieaugošajai summai.
Ja meitasuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, emitē saistības vienam no tā brīža akcionāriem, kas nav daļa no tās pašas noregulējuma grupas, un ja minētais meitasuzņēmums ir daļa no tās pašas noregulējuma grupas kā noregulējuma vienība, minētās saistības iekļauj minētās noregulējuma vienības pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
tās ir emitētas saskaņā ar 45.f panta 2. punkta a) apakšpunktu;
minēto saistību norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru īstenošana saskaņā ar 59.–62. pantu neietekmē noregulējuma vienības kontroli pār meitasuzņēmumu;
minētās saistības nepārsniedz summu, ko nosaka, atņemot:
saistību summu, kas emitēta noregulējuma vienībai un ko šī noregulējuma vienība ir nopirkusi vai nu tieši, vai netieši ar citu tās pašas noregulējuma grupas vienību starpniecību, un pašu kapitāla summa, ko emitē saskaņā ar 45.f panta 2. punkta b) apakšpunktu; no
summas, kas prasīta saskaņā ar 45.f panta 1. punktu.
Neskarot 45.c panta 5. punktā vai 45.d panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto minimuma prasību, noregulējuma iestādes nodrošina, ka noregulējuma vienības, kas ir G-SNI vai noregulējuma vienības, uz kurām attiecas 45.c panta 5. vai 6. punkts, 45.e pantā minētās prasības daļu, kas ir 8 % no kopējām saistībām, ieskaitot pašu kapitālu, izpilda, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta 3. punktā. Noregulējuma iestāde var atļaut noregulējuma vienībām, kas ir G-SNI vai noregulējuma vienības, uz kurām attiecas 45.c panta 5. vai 6. punkts, līmeni, kas ir zemāks par 8 % no kopējām saistībām, ieskaitot pašu kapitālu, bet augstāks par summu, kura iegūta, piemērojot formulu (1-(X1/X2)) x 8 % no kopējām saistībām, ieskaitot pašu kapitālu, izpildīt, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta 3. punktā, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.b panta 3. punktā minētie nosacījumi, kur, ievērojot saskaņā ar minētās regulas 72.b panta 3. punktu iespējamās samazināšanas robežvērtību:
Ja noregulējuma vienībām, uz kurām attiecas 45.c panta 5. punkts, šā punkta pirmās daļas piemērošana rezultējas ar prasību, kas pārsniedz 27 % no kopējās riska darījumu vērtības, noregulējuma iestāde 45.e pantā minētās prasības daļu, kura jāizpilda, izmantojot pašu kapitālu, subordinētiem atbilstīgajiem instrumentiem vai saistībām, kas minētas šā panta 3. punktā, attiecīgajai noregulējuma vienībai ierobežo līdz summai, kas vienāda ar 27 % no kopējās riska darījumu vērtības, ja noregulējuma iestāde ir novērtējusi, ka:
noregulējuma plānā piekļuve noregulējuma finansēšanas mehānismam netiek uzskatīta par iespēju noregulēt attiecīgo vienību; un
ja nav piemērojams a) apakšpunkts, 45.e pantā minētā prasība ļauj minētajai noregulējuma vienībai izpildīt attiecīgi 44. panta 5. vai 8. punktā minētās prasības.
Veicot otrajā daļā minēto novērtējumu, noregulējuma iestāde ņem vērā arī risku, ka var būt nesamērīga ietekme uz attiecīgās noregulējuma vienības uzņēmējdarbības modeli.
Šā punkta otro daļu nepiemēro noregulējuma vienībām, uz kurām attiecas 45.c panta 6. punkts.
Attiecībā uz noregulējuma vienībām, kas nav nedz G-SNI, nedz noregulējuma vienības, uz kurām attiecas 45.c panta 5. vai 6. punkts, noregulējuma iestāde var nolemt, ka 45.e pantā minētās prasības daļu vai nu līdz 8 % no vienības kopējām saistībām, ieskaitot pašu kapitālu, vai līdz summai saskaņā ar 7. punktā minēto formulu – atkarībā no tā, kas ir lielāks, – izpilda, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta 3. punktā, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
šā panta 1. un 2. punktā minētām nepakārtotām saistībām ir tāda pati prioritāte valsts maksātnespējas hierarhijā kā konkrētām saistībām, kas ir izslēgtas no norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru piemērošanas saskaņā ar 44. panta 2. vai 3. punktu;
pastāv risks, ka sakarā ar norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru plānotu piemērošanu nesubordinētajām saistībām, kas saskaņā ar 44. panta 2. vai 3. punktu nav izslēgtas no norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru piemērošanas, kreditoriem, kuru prasības izriet no minētajām saistībām, rodas lielāki zaudējumi nekā tad, ja likvidācija tiktu veikta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru;
pašu kapitāla un citu subordinēto saistību summa nepārsniedz to summu, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka b) apakšpunktā minētajiem kreditoriem nerodas zaudējumi, kas pārsniedz to zaudējumu līmeni, kuri tiem citādi būtu radušies, ja likvidācija tiktu veikta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.
Ja noregulējuma iestāde konstatē, ka saistību kategorijā, kurā ietilpst atbilstīgās saistības, to saistību kopējais apjoms, kuras ir izslēgtas vai, visticamāk, tiks izslēgtas no norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru piemērošanas saskaņā ar 44. panta 2. vai 3. punktu, ir vairāk nekā 10 % no minētās kategorijas, noregulējuma iestāde novērtē šā punkta pirmās daļas b) punktā minēto risku.
Noregulējuma vienības pašu kapitāls, ko izmanto, lai izpildītu apvienoto rezervju prasību, ir atbilstīgs, lai izpildītu šā panta 4., 5. un 7. punktā minēto prasību.
Atkāpjoties no šā panta 4. punkta, noregulējuma iestāde var lemt, ka šīs direktīvas 45.e pantā minēto prasību noregulējuma vienības, kas ir G-SNI vai kas ir noregulējuma vienības, uz ko attiecas šīs direktīvas 45.c panta 5. vai 6. punkts, izpilda, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta 3. punktā, ciktāl sakarā ar to, ka noregulējuma vienībai ir pienākums ievērot apvienoto rezervju prasību un prasības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a pantā un šīs direktīvas 45.c panta 5. punktā un 45.e pantā, minētā pašu kapitāla, instrumentu un saistību summa nepārsniedz lielāko no šādām summām:
8 % no vienības kopējām saistībām, ieskaitot pašu kapitālu; vai
summa, kas iegūta, piemērojot formulu Ax2+Bx2+C, kurā A, B un C ir šādas summas:
Noregulējuma iestādes ņem vērā šādus nosacījumus:
iepriekš veiktajā noregulējamības novērtējumā ir identificēti būtiski noregulējamības šķēršļi un vai nu:
pēc 17. panta 5. punktā minēto pasākumu piemērošanas noregulējuma iestādes noteiktajā grafikā nav veikti nekādi korektīvi pasākumi; vai
identificēto būtisko šķērsli nevar risināt ne ar vienu no 17. panta 5. punktā minētajiem pasākumiem un šā panta 7. punktā minēto pilnvaru īstenošana daļēji vai pilnīgi kompensētu būtisku šķēršļu negatīvo ietekmi uz noregulējamību;
noregulējuma iestāde uzskata, ka noregulējuma vienības vēlamajai noregulējuma stratēģijai nav lielas iespējamības un ticamības, ņemot vērā vienības lielumu, savstarpējo saistību, tās darbību raksturu, apmēru, risku un sarežģītību, tās juridisko statusu un akciju paketes struktūru; vai
Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētā prasība atspoguļo faktu, ka noregulējuma vienība, kas ir G-SNI vai uz kuru attiecas šīs direktīvas 45.c panta 5. vai 6. punkts, riskantuma ziņā ir starp 20 % riskantāko iestāžu, kurām noregulējuma iestāde nosaka šīs direktīvas 45. panta 1. punktā minēto prasību.
Pirmajā un otrajā daļā minēto procentuālo vērtību piemērošanas nolūkos noregulējuma iestāde skaitli, kas iegūts aprēķina rezultātā, noapaļo līdz tuvākajam veselam skaitlim.
Dalībvalstis, ņemot vērā sava valsts banku sektora īpatnības, tostarp jo īpaši to noregulējuma vienību skaitu, kuras ir G-SNI vai uz kurām attiecas 45.c panta 5. punkts vai 6. punkts, un attiecībā uz kurām valsts noregulējuma iestāde nosaka 45.e pantā minēto prasību, var noteikt pirmajā daļā minētos procentus augstākā līmenī nekā 30 %.
Pieņemot minētos lēmumus, noregulējuma iestāde ņem vērā arī:
to, kāds tirgus dziļums ir noregulējuma vienības pašu kapitāla instrumentiem un subordinētiem atbilstīgajiem instrumentiem, šādu instrumentu, ja tādi ir, cenu noteikšanu un laiku, kas vajadzīgs jebkādu minētā lēmuma izpildei nepieciešamu darījumu veikšanai;
to atbilstīgo saistību instrumentu summu, kuri atbilst visiem Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem nosacījumiem, ar atlikušo termiņu, kas ir īsāks par vienu gadu no dienas, kurā pieņem lēmumu, lai veiktu kvantitatīvas šā panta 5. un 7. punktā minēto prasību korekcijas;
to instrumentu pieejamību un summu, kuri atbilst visiem Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem nosacījumiem, izņemot minētās regulas 72.b panta 2. punkta d) apakšpunktu;
to, vai salīdzinājumā ar noregulējuma vienības pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām ir nozīmīga tādu saskaņā ar 44. panta 2. vai 3. punktu no norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru piemērošanas izslēgtu saistību summa, kuras parastajās maksātnespējas procedūrās ierindojas turpat, kur atrodas visaugstāk ierindotās atbilstīgās saistības, vai pēc tām. Ja izslēgto saistību summa nepārsniedz 5 % no noregulējuma vienības pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summas, uzskata, ka izslēgtā summa nav nozīmīga. Ja summa pārsniedz minēto robežvērtību, izslēgto saistību nozīmīgumu izvērtē noregulējuma iestādes;
noregulējuma vienības uzņēmējdarbības modeli, finansēšanas modeli un riska profilu, kā arī tās stabilitāti un spēju sniegt ieguldījumus ekonomikā; un
iespējamu pārstrukturēšanas izmaksu ietekmi uz noregulējuma vienības rekapitalizāciju.
45.c pants
Minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām noteikšana
Noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar kompetento iestādi nosaka 45. panta 1. punktā minēto prasību, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:
nepieciešamība nodrošināt, ka noregulējuma grupu var noregulēt, noregulējuma vienībai piemērojot noregulējuma instrumentus, tostarp attiecīgā gadījumā iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, tā, lai tiktu sasniegti noregulējuma mērķi;
nepieciešamība attiecīgos gadījumos nodrošināt, ka noregulējuma vienībai un tās meitasuzņēmumiem, kas ir 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības, bet ne noregulējuma vienības, ir pietiekams pašu kapitāls un atbilstīgās saistības, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja tām tiktu piemērots attiecīgi iekšējās rekapitalizācijas instruments vai norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras, varētu absorbēt zaudējumus, un ka ir iespējams atjaunot attiecīgo vienību kopējo kapitāla rādītāju un, ja piemērojams, sviras rādītāju līdz līmenim, kāds ir vajadzīgs, lai tās varētu saglabāt atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem un turpināt darbības, kurām tām ir izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2014/65/ES;
nepieciešamība nodrošināt, ka gadījumos, kad noregulējuma plānā paredzēta iespēja, ka dažas atbilstīgo saistību kategorijas varētu izslēgt no iekšējās rekapitalizācijas saskaņā ar šīs direktīvas 44. panta 3. punktu vai varētu pilnībā pārvest saņēmējam, izmantojot daļēju pārvedumu, noregulējuma vienībai ir pietiekams pašu kapitāls un citas atbilstīgās saistības, lai absorbētu zaudējumus un atjaunotu tās kopējo kapitāla rādītāju un, ja piemērojams, sviras rādītāju līdz līmenim, kāds ir vajadzīgs, lai vienība varētu saglabāt atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem un turpināt darbības, kurām tai ir izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2014/65/ES;
vienības lielums, uzņēmējdarbības modelis, finansēšanas modelis un riska profils;
apmērs, kādā vienības maksātnespēja nelabvēlīgi ietekmētu finanšu stabilitāti, tostarp, izplatot kaitīgo ietekmi uz citām iestādēm vai vienībām, kam iemesls ir vienības savstarpējā saistība ar citām minētajām iestādēm vai vienībām, vai pārējo finanšu sistēmu.
Ja noregulējuma plānā ir paredzēts, ka ir jāveic noregulējuma darbība vai ka ir jāizmanto pilnvaras norakstīt un konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar 59. pantu saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto attiecīgo scenāriju, 45. panta 1. punktā minētā prasība ir vienāda ar summu, kura ir pietiekama, lai nodrošinātu to, ka:
zaudējumi, kuri varētu rasties vienībai, tiek pilnībā absorbēti (“zaudējumu absorbcija”);
noregulējuma vienība un tās meitasuzņēmumi, kas ir 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības, bet nav noregulējuma vienības, tiek rekapitalizētas līdz līmenim, kas nepieciešams, lai tās varētu saglabāt atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem un turpināt darbības, kurām tām ir izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, Direktīvu 2014/65/ES vai līdzvērtīgu tiesību aktu uz pienācīgu laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu (“rekapitalizācija”).
Ja noregulējuma plānā ir paredzēts, ka vienību likvidēs saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru vai citām līdzvērtīgām valsts procedūrām, noregulējuma iestāde novērtē, vai ir pamatoti ierobežot 45. panta 1. punktā minēto prasību attiecībā uz minēto vienību tā, lai tā nepārsniegtu summu, kas ir pietiekama, lai absorbētu zaudējumus saskaņā ar pirmās daļas a) punktu.
Noregulējuma iestādes novērtējumā jo īpaši izvērtē otrajā daļā minēto ierobežojumu attiecībā uz iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti un uz risku izraisīt kaitīgu ietekmi uz finanšu sistēmu.
Attiecībā uz noregulējuma vienībām 2. punkta pirmajā daļā minētā summa ir:
lai aprēķinātu 45. panta 1. punktā minēto prasību saskaņā ar 45. panta 2. punkta a) apakšpunktu, summa, ko veido:
noregulējumā absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā un Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētajām prasībām attiecībā uz noregulējuma vienību konsolidētā noregulējuma grupas līmenī; un
rekapitalizācijas summa, kas ļauj no noregulējuma izrietošai noregulējuma grupai atjaunot atbilstību savai Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajai kopējā kapitāla rādītāja prasībai un savai Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētajai prasībai konsolidētā noregulējuma grupas līmenī pēc vēlamās noregulējuma stratēģijas īstenošanas; un
lai aprēķinātu 45. panta 1. punktā minēto prasību saskaņā ar 45. panta 2. punkta b) apakšpunktu, summa, ko veido:
noregulējumā absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajai noregulējuma vienības sviras rādītāja prasībai konsolidētā noregulējuma grupas līmenī; un
rekapitalizācijas summa, kas ļauj no noregulējuma izrietošai noregulējuma grupai atjaunot atbilstību Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajai sviras rādītāja prasībai konsolidētā noregulējuma grupas līmenī pēc vēlamās noregulējuma stratēģijas īstenošanas.
Šīs direktīvas 45. panta 2. punkta a) apakšpunkta nolūkos prasību, kas minēta 45. panta 1. punktā, izsaka procentos kā summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā punkta pirmās daļas a) punktu un dalīta ar kopējo riska darījumu vērtību.
Šīs direktīvas 45. panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkos prasību, kas minēta 45. panta 1. punktā, izsaka procentos kā summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā punkta pirmās daļas b) punktu un dalīta ar kopējo riska darījumu vērtības mēru.
Nosakot šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto individuālo prasību, noregulējuma iestāde ņem vērā 37. panta 10. punktā un 44. panta 5. un 8. punktā minētās prasības.
Nosakot iepriekšējā daļā minētās rekapitalizācijas summas, noregulējuma iestāde:
izmanto visnesenākās ziņotās vērtības attiecīgajai kopējai riska darījumu vērtībai vai kopējam riska darījumu mērījumam, kurš koriģēts, ņemot vērā jebkādas izmaiņas, kas rodas no noregulējumā plānā paredzētām noregulējuma darbībām; un
pēc apspriešanās ar kompetento iestādi lejupēji vai augšupēji koriģē summu, kas atbilst Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētajai pašreizējai prasībai, lai noteiktu prasību, kas piemērojama noregulējuma vienībai pēc vēlamās noregulējuma stratēģijas īstenošanas.
Noregulējuma iestāde var palielināt pirmās daļas a) apakšpunkta ii) punktā noteikto prasību par atbilstīgu summu, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka vienība pēc noregulējuma pienācīgu laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu, spēj saglabāt pietiekamu tirgus uzticēšanos.
Ja piemēro šā punkta sesto daļu, minētajā daļā minēto summu nosaka līdzvērtīgu apvienoto rezervju prasībai, kas jāpiemēro pēc noregulējuma instrumentu piemērošanas, atņemot summu, kas minēta Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punkta a) apakšpunktā.
Šā punkta sestajā daļā minēto summu koriģē lejupēji, ja pēc apspriešanās ar kompetento iestādi noregulējuma iestāde secina, ka būtu iespējams un ticams, ka mazāka summa ir pietiekama, lai saglabātu tirgus uzticēšanos un nodrošinātu gan iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētās vienības kritiski svarīgo ekonomisko funkciju izpildes turpināšanu, gan tās piekļuvi finansējumam, neizmantojot nekādu citu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem kā vien iemaksas no noregulējuma finansēšanas mehānisma, saskaņā ar 44. panta 5. un 8. punktu un 101. panta 2. punktu, pēc noregulējuma stratēģijas īstenošanas. Minēto summu koriģē augšupēji, ja pēc apspriešanās ar kompetento iestādi noregulējuma iestāde secina, ka augstāka summa ir nepieciešama, lai saglabātu pietiekamu tirgus uzticēšanos un nodrošinātu 1. panta 1.punkta b), c) un d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības kritiski svarīgo ekonomisko funkciju izpildes turpināšanu un tās piekļuvi finansējumam, neizmantojot nekādu citu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem kā vien iemaksas no noregulējuma finansēšanas mehānisma, saskaņā ar 44. panta 5. un 8. punktu un 101. panta 2. punktu, pienācīgā laikposmā, kas nepārsniedz vienu gadu.
EBI līdz 2019. gada 28. decembrim iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
Attiecībā uz noregulējuma vienībām, uz ko neattiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a pants un kas ietilpst noregulējuma grupā, kuras kopējie aktīvi pārsniedz EUR 100 miljardus, šā panta 3. punktā minētās prasības līmenis ir vismaz vienāds ar:
13,5 %, ja to aprēķina saskaņā ar 45. panta 2. punkta a) apakšpunktu; un
5 %, ja to aprēķina saskaņā ar 45. panta 2. punkta b) apakšpunktu.
Atkāpjoties no 45.b panta, šī punkta pirmajā daļā minētās noregulējuma vienības nodrošina atbilstību šī punkta pirmajā daļā minētajam prasības līmenim, kas ir vienāds ar 13,5 %, ja tiek aprēķināts saskaņā ar 45. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un 5 %, ja tiek aprēķināts saskaņā ar 45. panta 2. punkta b) apakšpunktu, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šīs direktīvas 45.b panta 3. punktā.
Kad noregulējuma iestāde pieņem šā punkta pirmajā daļā minēto lēmumu, tā ņem vērā:
noguldījumu prevalenci un parāda instrumentu neesamību finansēšanas modelī;
apmēru, kādā ir ierobežota atbilstīgo saistību piekļuve kapitāla tirgiem;
apmēru, kādā noregulējuma vienībai paļaujas uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, lai izpildītu 45.e pantā minēto prasību.
Tas, ka nav pieņemts lēmums saskaņā ar šī punkta pirmo daļu, neskar nevienu lēmumu saskaņā ar 45.b panta 5. punktu.
Attiecībā uz vienībām, kas pašas nav noregulējuma vienības, 2. punkta pirmajā daļā minētā summa ir:
lai aprēķinātu 45. panta 1. punktā minēto prasību saskaņā ar 45. panta 2. punkta a) apakšpunktu, summa, ko veido:
absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā un Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētajām prasībām attiecībā uz vienību; un
rekapitalizācijas summa, kas vienībai ļauj atjaunot atbilstību savai Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajai kopējā kapitāla rādītāja prasībai un savai Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētajai prasībai pēc tam, kad ir izmantotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar šīs direktīvas 59. pantu, vai pēc noregulējuma grupas noregulējuma; un
lai aprēķinātu 45. panta 1. punktā minēto prasību saskaņā ar 45. panta 2. punkta b) apakšpunktu, summa, ko veido:
absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajai vienības sviras rādītāja prasībai; un
rekapitalizācijas summa, kas vienībai ļauj atjaunot atbilstību savai sviras rādītāja prasībai, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktā, pēc tam, kad ir izmantotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar šīs direktīvas 59. pantu, vai pēc noregulējuma grupas noregulējuma.
Šīs direktīvas 45. panta 2. punkta a) apakšpunkta nolūkos prasību, kas minēta 45. panta 1. punktā, izsaka procentos kā summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā punkta pirmās daļas a) punktu un dalīta ar kopējo riska darījumu vērtību.
Šīs direktīvas 45. panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkos prasību, kas minēta 45. panta 1. punktā, izsaka procentos kā summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā punkta pirmās daļas b) punktu un dalīta ar kopējo riska darījumu vērtības mēru.
Nosakot šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto individuālo prasību, noregulējuma iestāde ņem vērā 37. panta 10. punktā un 44. panta 5. un 8. punktā minētās prasības.
Nosakot iepriekšējā daļā minēto rekapitalizācijas summu, noregulējuma iestāde:
izmanto visnesenākās ziņotās vērtības attiecīgajai kopējai riska darījumu vērtībai vai kopējam riska darījumu mērījumam, kurš koriģēts, ņemot vērā jebkādas izmaiņas, kas rodas no noregulējuma plānā paredzētām darbībām; un
pēc apspriešanās ar kompetento iestādi lejupēji vai augšupēji koriģē summu, kas atbilst Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētajai pašreizējai prasībai, lai noteiktu prasību, kas piemērojama attiecīgajai vienībai pēc tam, kad ir izmantotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar šīs direktīvas 59. pantu, vai pēc noregulējuma grupas noregulējuma.
Noregulējuma iestāde var palielināt šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta ii) punktā noteikto prasību par pienācīgu summu, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka pēc tam, kad būs īstenotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar 59. pantu, vienība pienācīgu laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu, spēj saglabāt pietiekamu tirgus uzticēšanos.
Ja piemēro šā punkta sesto daļu, minētajā daļā minēto summu nosaka līdzvērtīgu apvienoto rezervju prasībai, kas jāpiemēro pēc šīs direktīvas 59. pantā minēto pilnvaru īstenošanas vai pēc noregulējuma grupas noregulējuma, atņemot summu, kas minēta Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punkta a) apakšpunktā.
Šā punkta sestajā daļā minēto summu koriģē lejupēji, ja pēc apspriešanās ar kompetento iestādi noregulējuma iestāde secina, ka būtu iespējams un ticams, ka mazāka summa ir pietiekama, lai nodrošinātu tirgus uzticēšanos un nodrošinātu gan 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības kritiski svarīgo ekonomisko funkciju izpildes turpināšanu, gan tās piekļuvi finansējumam, neizmantojot nekādu citu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem kā vien iemaksas no noregulējuma finansēšanas mehānisma, saskaņā ar 44. panta 5. un 8. punktu un 101. panta 2. punktu, pēc 59. pantā minēto pilnvaru īstenošanas vai pēc noregulējuma grupas noregulējuma. Minēto summu koriģē augšupēji, ja pēc apspriešanās ar kompetento iestādi noregulējuma iestāde secina, ka augstāka summa ir nepieciešama, lai saglabātu pietiekamu tirgus uzticēšanos un nodrošinātu gan 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības kritiski svarīgo ekonomisko funkciju izpildes turpināšanu, gan tās piekļuvi finansējumam, neizmantojot nekādu citu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem kā vien iemaksas no noregulējuma finansēšanas mehānisma, saskaņā ar 44. panta 5. un 8. punktu un 101. panta 2. punktu, pienācīgā laikposmā, kas nepārsniedz vienu gadu.
Ja noregulējuma iestāde sagaida, ka konkrētas atbilstīgo saistību kategorijas, visticamāk, tiks pilnībā vai daļēji izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas, ievērojot 44. panta 3. punktu, vai varētu tikt pilnībā pārvestas saņēmējam, izmantojot daļēju pārvedumu, 45. panta 1. punktā minēto prasību izpilda, izmantojot pašu kapitālu vai citas atbilstīgās saistības, kas ir pietiekamas, lai:
segtu to izslēgto saistību summu, kas noteiktas saskaņā ar 44. panta 3. punktu;
nodrošinātu, ka tiek izpildīti 2. punktā minētie nosacījumi.
45.d pants
Minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām noteikšana G-SNI noregulējuma vienībām un ārpussavienības G-SNI svarīgiem Savienības meitasuzņēmumiem
Šīs direktīvas 45. panta 1. punktā minēto prasību noregulējuma vienībai, kas ir G-SNI vai G-SNI daļa, veido:
Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a un 494. pantā minētās prasības; un
jebkāda papildu prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, kuru noregulējuma iestāde ir noteikusi konkrēti minētajai vienībai saskaņā ar šā panta 3. punktu.
Šīs direktīvas 45. panta 1. punktā minētā prasība attiecībā uz ārpussavienības G-SNI svarīgu Savienības meitasuzņēmumu, ietver:
prasības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.b un 494. pantā; un
jebkādu papildu prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, kuru noregulējuma iestāde noteikusi konkrēti minētajai vienībai saskaņā ar šā panta 3. punktu un kura jāizpilda, izmantojot pašu kapitālu un saistības, kas atbilst 45.f panta un 89. panta 2. punkta nosacījumiem.
Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā minēto papildu prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām noregulējuma iestāde piemēro tikai:
tad, ja šā panta 1. punkta a) apakšpunktā vai 2. punkta a) apakšpunktā minētā prasība nav pietiekama, lai izpildītu 45.c pantā izklāstītos nosacījumus; un
tādā mērā, lai nodrošinātu, ka 45.c pantā izklāstītie nosacījumi tiek izpildīti.
Šīs direktīvas 45.h panta 2. punkta nolūkos – ja vairāk nekā viena G-SNI vienība, kas ir vienas un tās pašas G-SNI daļa, ir noregulējuma vienības vai trešo valstu vienības, kuras būtu noregulējuma vienības, ja tās veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, attiecīgās noregulējuma iestādes šā panta 3. punktā minēto summu aprēķina:
katrai noregulējuma vienībai vai trešās valsts vienībai, kas būtu noregulējuma vienība, ja tā veiktu uzņēmējdarbību Savienībā;
Savienības mātesuzņēmumam tā, it kā tas būtu G-SNI vienīgā noregulējuma vienība.
45.e pants
Minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām piemērošana noregulējuma vienībām
45.f pants
Minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām piemērošana vienībām, kas pašas nav noregulējuma vienības
Noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar kompetento iestādi var nolemt šajā pantā noteikto prasību piemērot 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai vienībai, kas ir noregulējuma vienības meitasuzņēmums, bet pati nav noregulējuma vienība.
Atkāpjoties no šī punkta pirmās daļas, Savienības mātesuzņēmumi, kas paši nav noregulējuma vienības, bet ir trešo valstu vienību meitasuzņēmumi, konsolidēti izpilda 45.c un 45.d pantā noteiktās prasības.
Attiecībā uz noregulējuma grupām, kuras identificētas saskaņā ar 2. panta 1. punkta 83.b) apakšpunkta b) punktu, tās kredītiestādes, kas ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, bet pašas nav noregulējuma vienības, centrālā iestāde, kura pati nav noregulējuma vienība, un jebkuras noregulējuma vienības, uz kurām neattiecas 45.e panta 3. punktā noteikta prasība, individuāli izpilda 45.c panta 7. punktā noteiktās prasības.
Šīs direktīvas 45. panta 1. punktā minēto prasību šajā punktā minētai vienībai nosaka saskaņā ar 45.h un – attiecīgajā gadījumā – 89. pantu un pamatojoties uz 45.c pantā noteiktajām prasībām.
Šīs direktīvas 45. panta 1. punktā minēto prasību šā panta 1. punktā minētām vienībām izpilda, izmantojot vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem:
saistības:
ko emitē noregulējuma vienībai un kuras noregulējuma vienība pērk tieši vai netieši ar citu tās pašas noregulējuma grupas vienību starpniecību, kas ir nopirkusi saistības no vienības, uz kuru attiecas šis pants, vai kuras emitē tā brīža akcionāram, kas neietilpst tajā pašā noregulējuma grupā, un kuras tā brīža akcionārs pērk, ciktāl norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru īstenošana saskaņā ar 59.–62. pantu neietekmē noregulējuma vienības kontroli pār meitasuzņēmumu;
kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem atbilstības kritērijiem, izņemot minētās regulas 72.b panta 2. punkta b), c), k), l) un m) apakšpunktu un 72.b panta 3.–5. punktu;
kas parastajā maksātnespējas procedūrā tiek ierindotas pēc saistībām, kas neatbilst i) punktā minētajiem nosacījumiem un nav atbilstīgas pašu kapitāla prasībām;
kas ir pakļautas norakstīšanas vai konvertācijas pilnvarām saskaņā ar 59.–62. pantu veidā, kas atbilst noregulējuma grupas noregulējuma stratēģijai, konkrēti, neietekmē noregulējuma vienības kontroli pār meitasuzņēmumu;
kuru īpašumtiesību iegādi tieši vai netieši nefinansē vienība, uz kuru attiecas šis pants;
kuras reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenorāda, ka vienībai, uz kuru attiecas šis pants, izņemot minētās vienības maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā, saistības attiecīgi jāatsauc, jādzēš, jāatpērk vai pirms termiņa jāatmaksā, un minētā vienība nesniedz citā veidā šādu norādi;
kuras reglamentējošie noteikumi neparedz turētājam tiesības paātrināt nākotnes grafikā noteikto procentu vai pamatsummas maksājumu, izņemot vienības, uz kuru attiecas šis pants, maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;
par kurām attiecīgi maksājamo procentu vai dividenžu maksājumu līmenis netiek grozīts, pamatojoties uz vienības, uz kuru attiecas šis pants, vai tās mātesuzņēmuma kredītstāvokli;
pašu kapitālu šādā veidā:
pirmā līmeņa pamata kapitāls; un
cits pašu kapitāls, ko:
Meitasuzņēmuma, kas nav noregulējuma vienība, noregulējuma iestāde var atbrīvot minēto meitasuzņēmumu no šā panta piemērošanas, ja:
gan meitasuzņēmums, gan noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību vienā un tajā pašā dalībvalstī un ietilpst vienā un tajā pašā noregulējuma grupā;
noregulējuma vienība atbilst prasībai, kas minēta 45.e pantā;
nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai noregulējuma vienība veiktu tūlītēju pašu kapitāla pārvešanu vai saistību atmaksāšanu meitasuzņēmumam, attiecībā uz kuru ir izdarīts konstatējums saskaņā ar 59. panta 3. punktu, jo īpaši tad, ja attiecībā uz noregulējuma vienību tiek veikta noregulējuma darbība;
noregulējuma vienība izpilda kompetentās iestādes prasības attiecībā uz meitasuzņēmuma prudenciālu pārvaldību un ar kompetentās iestādes piekrišanu ir paziņojusi, ka garantē meitasuzņēmuma saistības, vai arī meitasuzņēmuma riski ir nebūtiski;
noregulējuma vienības riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas uz meitasuzņēmumu;
noregulējuma vienībai ir vairāk nekā 50 % balsstiesību, kas saistītas ar meitasuzņēmuma kapitāla daļām, vai tiesības iecelt vai atcelt lielāko daļu meitasuzņēmuma vadības struktūras locekļu;
Meitasuzņēmuma, kas nav noregulējuma vienība, noregulējuma iestāde var arī atbrīvot minēto meitasuzņēmumu no šā panta piemērošanas, ja:
gan meitasuzņēmums, gan tā mātesuzņēmums veic uzņēmējdarbību vienā un tajā pašā dalībvalstī un ietilpst vienā un tajā pašā noregulējuma grupā;
mātesuzņēmums minētajā dalībvalstī konsolidēti atbilst 45. panta 1. punktā minētajai prasībai;
nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai mātesuzņēmums veiktu tūlītēju pašu kapitāla pārvešanu vai saistību atmaksāšanu meitasuzņēmumam, attiecībā uz kuru ir izdarīts konstatējums saskaņā ar 59. panta 3. punktu, jo īpaši tad, ja 59. panta 1. punktā minētā noregulējuma darbība vai pilnvaras tiek īstenotas attiecībā uz mātesuzņēmumu;
mātesuzņēmums izpilda kompetentās iestādes prasības attiecībā uz meitasuzņēmuma prudenciālu pārvaldību un ar kompetentās iestādes piekrišanu ir paziņojis, ka garantē meitasuzņēmuma saistības, vai arī meitasuzņēmuma riski ir nebūtiski;
mātesuzņēmuma riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas uz meitasuzņēmumu;
mātesuzņēmumam ir vairāk nekā 50 % balsstiesību, kas saistītas ar meitasuzņēmuma kapitāla daļām, vai tiesības iecelt vai atcelt lielāko daļu meitasuzņēmuma vadības struktūras locekļu.
Ja ir izpildīti 3. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi, meitasuzņēmuma noregulējuma iestāde var atļaut 45. panta 1. punktā minēto prasību izpildīt pilnībā vai daļēji ar garantiju, kuru sniedz noregulējuma vienība un kura atbilst šādiem nosacījumiem:
garantija tiek sniegta par summu, kas ir vismaz līdzvērtīga tās prasības summai, kuru garantija aizstāj;
garantija tiek piemērota, ja meitasuzņēmums nespēj samaksāt savus parādus vai citas saistības noteiktajā termiņā vai ja attiecībā uz meitasuzņēmumu ir izdarīts konstatējums saskaņā ar 59. panta 3. punktu – atkarībā no tā, kas iestājas agrāk;
garantija tiek nodrošināta attiecībā uz vismaz 50 % no tās summas, izmantojot finanšu nodrošinājuma līgumu, kā definēts Direktīvas 2002/47/EK 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā;
garantijas nodrošinājums atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 197. panta prasībām, kas pēc atbilstoši konservatīviem diskontiem ir pietiekami, lai segtu summu, kas nodrošināta, kā minēts c) apakšpunktā;
garantijas nodrošinājums nav apgrūtināts, un jo īpaši tas netiek izmantots kā nodrošinājums, lai segtu jebkādu citu garantiju;
nodrošinājumam ir faktisks termiņš, kas atbilst tādam pašam termiņa nosacījumam kā Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.c panta 1. punktā minētais; un
nodrošinājuma pārvešanai no noregulējuma vienības uz attiecīgo meitasuzņēmumu nav juridisku, regulatīvu vai operatīvu šķēršļu, tostarp gadījumos, kad noregulējuma darbība tiek veikta attiecībā uz noregulējuma vienību.
Pirmās daļas g) apakšpunkta nolūkos pēc noregulējuma iestādes lūguma noregulējuma vienība rakstiskā veidā sniedz neatkarīgu un pamatotu juridisko atzinumu vai citādā veidā pienācīgi pierāda, ka nav juridisku, regulatīvu vai operatīvu šķēršļu nodrošinājuma pārvešanai no noregulējuma vienības uz attiecīgo meitasuzņēmumu.
▼M7 —————
45.g pants
Nepiemērošana centrālajai iestādei un kredītiestādēm, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei
Noregulējuma iestāde no 45.f panta piemērošanas var daļēji vai pilnībā atbrīvot centrālo iestādi vai kredītiestādi, kura ir pastāvīgi radniecīga centrālajai iestādei, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
kredītiestādes un centrālā iestāde ir pakļautas vienas un tās pašas kompetentās iestādes veiktai uzraudzībai, veic uzņēmējdarbību vienā un tajā pašā dalībvalstī un ietilpst vienā un tajā pašā noregulējuma grupā;
centrālās iestādes un tās pastāvīgi radniecīgo kredītiestāžu saistības ir solidāras vai centrālā iestāde pilnībā garantē savu pastāvīgi radniecīgo kredītiestāžu saistības;
pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību un centrālās iestādes un visu pastāvīgi radniecīgo kredītiestāžu maksātspējas un likviditātes minimuma prasību uzrauga kā vienotu veselumu, pamatojoties uz minēto iestāžu konsolidētajiem pārskatiem;
centrālajai iestādei pastāvīgi radniecīgas kredītiestādes atbrīvojuma gadījumā – centrālās iestādes vadība ir pilnvarota izdot rīkojumus pastāvīgi radniecīgo kredītiestāžu vadībai;
attiecīgā noregulējuma grupa atbilst 45.e panta 3. punktā minētajai prasībai; un
nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski, praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai noregulējuma gadījumā veiktu tūlītēju pašu kapitāla pārvešanu vai saistību atmaksāšanu starp centrālo iestādi un pastāvīgi radniecīgajām kredītiestādēm.
45.h pants
Minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām noteikšanas procedūra
Noregulējuma vienības noregulējuma iestāde, grupas līmeņa noregulējuma iestāde, ja tā atšķiras no noregulējuma vienības noregulējuma iestādes, un noregulējuma iestādes, kas ir individuāli atbildīgas par noregulējuma grupas meitasuzņēmumiem, uz kuriem attiecas 45.f pantā minētā prasība, dara visu savu pilnvaru robežās, lai panāktu kopīgu lēmumu par:
prasības summu, ko konsolidētā noregulējuma grupas līmenī piemēro katrai noregulējuma vienībai; un
prasības summu, ko individuāli piemēro katrai noregulējuma grupas vienībai, kas nav noregulējuma vienība.
Kopīgais lēmums nodrošina atbilstību 45.e un 45.f pantam, tajā sniedz pienācīgu argumentāciju, un to iesniedz:
noregulējuma vienībai tās noregulējuma iestāde;
noregulējuma grupas vienībām, kas nav noregulējuma vienība, minēto vienību noregulējuma iestādes;
grupas Savienības mātesuzņēmumam noregulējuma vienības noregulējuma iestāde, ja Savienības mātesuzņēmums pats nav noregulējuma vienība no tās pašas noregulējuma grupas.
Kopīgajā lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, var paredzēt, ka – ja tas atbilst noregulējuma stratēģijai un ja noregulējuma vienība nav tieši vai netieši nopirkusi 45.f panta 2. punktam atbilstošus pietiekamus instrumentus – meitasuzņēmums 45.c panta 7. punktā minētās prasības daļēji izpilda saskaņā ar 45.f panta 2. punktu ar instrumentiem, kurus emitē vienībām, kas nepieder pie attiecīgās noregulējuma grupas, un kurus pērk šīs vienības.
Šādu korekciju var piemērot ar noteikumu, ka:
korekciju var piemērot attiecībā uz atšķirībām kopējo riska darījumu summu aprēķināšanā starp attiecīgajām dalībvalstīm vai trešām valstīm, pielāgojot prasības līmeni;
korekciju nepiemēro, lai novērstu atšķirības, kas izriet no riska darījumiem starp noregulējuma grupām.
Šīs direktīvas 45.d panta 4. punkta a) apakšpunktā un Regulas (ES) Nr. 575/2013 12.a panta a) apakšpunktā minēto apjomu summa individuālām noregulējuma vienībām vai trešo valstu vienībām, kas būtu noregulējuma vienības, ja tās veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, nav mazāka par šīs direktīvas 45.d panta 4. punkta b) apakšpunktā un Regulas (ES) Nr. 575/2013 12.a panta b) apakšpunktā minēto apjomu summu.
Ja kopīgs lēmums netiek pieņemts četru mēnešu laikā sakarā ar domstarpībām par konsolidētu noregulējuma grupas prasību, kas minēta 45.e pantā, lēmumu par minēto prasību pieņem noregulējuma vienības noregulējuma iestāde pēc tam, kad tā ir pienācīgi ņēmusi vērā:
noregulējuma grupas vienību, kas nav noregulējuma vienība, novērtējumu, kuru veikušas attiecīgās noregulējuma iestādes;
grupas līmeņa noregulējuma iestādes atzinumu, ja tā atšķiras no noregulējuma vienības noregulējuma iestādes.
Ja četru mēnešu termiņa beigās kāda no attiecīgajām noregulējuma iestādēm ir nodevusi jautājumu EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu, noregulējuma vienības noregulējuma iestāde atliek savu lēmumu līdz EBI lēmumam, ko EBI var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un tad pieņem lēmumu atbilstoši EBI lēmumam.
EBI lēmumā ņem vērā pirmās daļas a) un b) apakšpunktu.
Četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu Regulas (ES) Nr. 1093/2010 nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā.
Jautājumu nenodod izskatīšanai EBI nedz četru mēnešu termiņa beigās, nedz pēc kopīga lēmuma pieņemšanas.
Ja EBI nepieņem lēmumu viena mēneša laikā no jautājuma nodošanas, piemēro noregulējuma vienības noregulējuma iestādes lēmumu.
Ja kopīgs lēmums netiek pieņemts četru mēnešu laikā sakarā ar domstarpībām par jebkurai noregulējuma grupas vienībai individuāli piemērojamās 45.f pantā minētās prasības līmeni, lēmumu pieņem minētās vienības noregulējuma iestāde, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
ir pienācīgi ņemti vērā noregulējuma vienības noregulējuma iestādes rakstiski paustie viedokļi un atrunas; un
ja minētā iestāde atšķiras no noregulējuma vienības noregulējuma iestādes – ir pienācīgi ņemti vērā grupas līmeņa noregulējuma iestādes rakstiski paustie viedokļi un atrunas.
Ja četru mēnešu termiņa beigās noregulējuma vienības noregulējuma iestāde vai grupas līmeņa noregulējuma iestāde ir nodevusi jautājumu EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu, noregulējuma iestādes, kas ir atbildīgas par meitasuzņēmumiem individuāli, atliek savus lēmumus līdz EBI lēmumam, ko EBI var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un tad pieņem lēmumus atbilstoši EBI lēmumam. EBI lēmumā ņem vērā pirmās daļas a) un b) apakšpunktu.
Četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu Regulas (ES) Nr. 1093/2010 nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā.
Jautājumu nenodod izskatīšanai EBI nedz četru mēnešu termiņa beigās, nedz pēc kopīga lēmuma pieņemšanas.
Noregulējuma vienības noregulējuma iestāde vai grupas līmeņa noregulējuma iestāde nenodod lietu EBI saistošai starpniecībai, ja meitasuzņēmuma noregulējuma iestādes noteiktais līmenis ir:
2 % apmērā no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, 45.e pantā minētajai prasībai; un
ir saskaņā ar 45.c panta 7. punktu.
Ja viena mēneša laikā pēc jautājuma nodošanas EBI nav pieņēmusi lēmumu, piemēro meitasuzņēmumu noregulējuma iestāžu lēmumus.
Kopīgo lēmumu un jebkurus lēmumus, kas pieņemti gadījumos, kad nav kopīga lēmuma, regulāri pārskata un attiecīgos gadījumos atjaunina.
Ja kopīgs lēmums netiek pieņemts četru mēnešu laikā sakarā ar domstarpībām par konsolidētās noregulējuma grupas prasības līmeni un noregulējuma grupas vienībām individuāli piemērojamo prasību, piemēro šādus nosacījumus:
lēmumu par noregulējuma grupas meitasuzņēmumiem individuāli piemērojamās prasības līmeni pieņem saskaņā ar 5. punktu;
lēmumu par konsolidētās noregulējuma grupas prasības līmeni pieņem saskaņā ar 4. punktu.
Kopīgo lēmumu un jebkurus lēmumus, kas pieņemti gadījumos, kad nav kopīga lēmuma, regulāri pārskata un attiecīgos gadījumos atjaunina.
45.i pants
Uzraudzības pārskatu sniegšana un prasības publiskošana
Šīs direktīvas 1. panta 1. punktā minētās vienības, uz ko attiecas 45. panta 1. punktā minētā prasība, savām kompetentajām un noregulējuma iestādēm sniedz pārskatu par turpmāk minēto:
attiecīgā gadījumā šīs direktīvas 45.f panta 2. punkta b) apakšpunkta nosacījumiem atbilstoša pašu kapitāla apjoms un atbilstīgo saistību apjoms, un minētie apjomi, ko izsaka saskaņā ar šīs direktīvas 45. panta 2. punktu pēc atskaitījumu piemērošanas attiecīgā gadījumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.e–72.j pantu;
citu iekšēji rekapitalizējamu saistību apjoms;
attiecībā uz a) un b) apakšpunktā minētajiem posteņiem:
to sastāvs, tostarp to termiņa profils,
to prioritāte parastajā maksātnespējas procedūrā; un
vai tos reglamentē trešās valsts tiesību akti un, ja tas tā ir, kuras trešās valsts tiesību akti, un vai tie ietver šīs direktīvas 55. panta 1. punktā, Regulas (ES) Nr. 575/2013 52. panta 1. punkta p) un q) apakšpunktā un 63. panta n) un o) punktā minētos līguma noteikumus.
Šā panta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto pienākumu ziņot par citu iekšēji rekapitalizējamo saistību apjomiem nepiemēro vienībām, kuru turējumā ir pašu kapitāla un atbilstīgo saistību apjomi, kas minētās informācijas ziņošanas dienā ir vismaz 150 % no 45. panta 1. punktā minētās prasības, kā aprēķināts saskaņā ar šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.
Šā panta 1. punktā minētās vienības sniedz:
vismaz reizi pusgadā informāciju, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā; un
vismaz reizi gadā informāciju, kas minēta 1. punkta b) un c) apakšpunktā.
Tomēr pēc kompetentās iestādes vai noregulējuma iestādes pieprasījuma 1. punktā minētās vienības 1. punktā minēto informāciju sniedz biežāk.
Šādos īstenošanas tehnisko standartu projektos precizē standartizētu veidu, kā sniegt informāciju par 1. punkta c) apakšpunktā minēto posteņu prioritāti, kas piemērojama katrā dalībvalstī noteiktajā valsts maksātnespējas procedūrā.
Šīs direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajām iestādēm vai vienībām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a un 92.b pants, šādi īstenošanas tehnisko standartu projekti attiecīgā gadījumā tiek saskaņoti ar īstenošanas tehniskajiem standartiem, kas pieņemti saskaņā ar minētās regulas 430. pantu.
EBI iesniedz minētos īstenošanas tehniskos standartus Komisijai līdz 2020. gada 28. jūnijam.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
Šādi vienoti informācijas publiskošanas formāti sniedz pietiekami visaptverošu un salīdzināmu informāciju, lai varētu novērtēt 1. panta 1. punktā minēto vienību riska profilus un to, kādā pakāpē tie atbilst piemērojamai prasībai, kas minēta 45.e vai 45.f pantā. Attiecīgā gadījumā informācijas publiskošanas formāts ir tabulas veidā.
Šīs direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajām iestādēm vai vienībām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a un 92.b pants, šādi īstenošanas tehnisko standartu projekti attiecīgā gadījumā tiek saskaņoti ar īstenošanas tehniskajiem standartiem, kas pieņemti saskaņā ar minētās regulas 434.a pantu.
EBI iesniedz minētos īstenošanas tehniskos standartus Komisijai līdz 2020. gada 28. jūnijam.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
45.j pants
Ziņošana EBI
EBI iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2020. gada 28. jūnijam.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
45.k pants
Minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām pārkāpumi
Visus gadījumus, kad netiek ievērota 45.e vai 45.f pantā minētā minimuma prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, attiecīgās iestādes risina, izmantojot vismaz vienu no šiem līdzekļiem:
pilnvaras risināt vai novērst šķēršļus noregulējamībai saskaņā ar 17. un 18. pantu;
pilnvaras, kas minētas 16.a pantā;
pasākumus, kas minēti Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā;
agrīnas intervences pasākumus saskaņā ar 27. pantu;
administratīvus sodus un citus administratīvus pasākumus saskaņā ar 110. un 111. pantu.
Attiecīgās iestādes var arī veikt novērtējumu par to, vai 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, saskaņā ar attiecīgi 32., 32.a vai 33. pantu.
45.l pants
Ziņojumi
EBI, sadarbojoties ar kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm, ik gadus iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā sniedz novērtējumus par vismaz šādiem aspektiem:
kā saskaņā ar 45.e vai 45.f pantu noteiktā prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām ir īstenota valsts līmenī, un jo īpaši, vai ir pastāvējušas atšķirības līmeņos, kas noteikti salīdzināmām vienībām dalībvalstīs;
kā noregulējuma iestādes ir īstenojušas 45.b panta 4., 5. un 7. punktā minētās pilnvaras, un vai ir pastāvējušas atšķirības minēto pilnvaru īstenošanā dalībvalstīs;
iestāžu un vienību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību kopējais līmenis un sastāvs, attiecīgajā laikposmā emitēto instrumentu apjomi un papildu apjomi, kas nepieciešami, lai izpildītu piemērojamās prasības.
Papildus ikgadējam ziņojumam, kas paredzēts 1. punktā, EBI ik pēc trim gadiem iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā izvērtē šādus aspektus:
ietekme, ko radījusi pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasība un jebkuri ierosinātie minimuma prasības saskaņotie līmeņi uz:
finanšu tirgiem kopumā un jo īpaši uz nenodrošinātu parāda vērtspapīru un atvasinātu instrumentu tirgiem;
iestāžu uzņēmējdarbības modeļiem un bilances struktūrām, jo īpaši iestāžu finansējuma profilu un finansējuma stratēģiju, un grupu juridisko un darbības struktūru;
iestāžu rentabilitāti, jo īpaši to finansējuma izmaksām;
riska darījumu migrāciju uz vienībām, kurām nepiemēro prudenciālo uzraudzību;
finanšu inovācijām;
pašu kapitāla instrumentu un subordinētu atbilstīgo instrumentu prevalenci un to būtību un tirgojamību;
1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minēto iestāžu vai vienību rīcību, uzņemoties risku;
1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minēto iestāžu vai vienību aktīvu apgrūtinājumiem;
darbībām, ko 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības veikušas, lai ievērotu minimuma prasību, un jo īpaši apjomu, kādā minimuma prasība ir ievērota, izmantojot aktīvu īpatsvara samazināšanu, ilgtermiņa parāda emisiju un kapitāla piesaistīšanu; un
kredītiestāžu veikto aizdevumu līmeni, īpaši koncentrējoties uz aizdevumiem mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, vietējām pašpārvaldēm, reģionālām pašvaldībām un publiskā sektora struktūrām un uz tirdzniecības finansēšanu, tostarp aizdevumiem saskaņā ar oficiālām eksporta kredītu apdrošināšanas shēmām;
minimuma prasību mijiedarbība ar pašu kapitāla prasībām, sviras rādītājs un likviditātes prasības, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES;
1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minēto iestāžu vai vienību spēja neatkarīgi piesaistīt kapitālu vai finansējumu no tirgiem, lai izpildītu jebkuras ierosinātās saskaņotās minimuma prasības.
Šā panta 2. punktā minētais ziņojums aptver trīs kalendāros gadus, un to iesniedz Komisijai līdz tā kalendārā gada 31. decembrim, kas ir nākamais pēc pēdējā gada, par kuru ir ziņojums. Pirmo ziņojumu Komisijai iesniedz līdz 2022. gada 31. decembrim.
45.m pants
Pārejas un pēcnoregulējuma pasākumi
Noregulējuma iestāde attiecībā uz 45.e vai 45.f pantā noteiktajām prasībām vai attiecīgā gadījumā prasībām, kas izriet no 45.b panta 4., 5. vai 7. punkta piemērošanas, nosaka starpposma mērķrādītājus, ko 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības izpilda 2022. gada 1. janvārī. Ar starpposma mērķrādītāju līmeņiem parasti nodrošina pašu kapitāla un atbilstīgo saistību lineāru palielinājumu līdz prasības izpildei.
Noregulējuma iestāde var noteikt pārejas laikposmu, kas beidzas pēc 2024. gada 1. janvāra, ja tas ir pienācīgi pamatoti un lietderīgi, pamatojoties uz 7. punktā minētajiem kritērijiem un ņemot vērā:
vienības finansiālās situācijas attīstību;
izredzes, ka vienība saprātīgā termiņā spēs nodrošināt to, ka tiek izpildītas 45.e vai 45.f pantā noteiktās prasības vai prasība, kas izriet no 45.b panta 4., 5. vai 7. punkta piemērošanas; un
to, vai vienība spēj aizstāt saistības, kas vairs neatbilst atbilstības vai termiņa kritērijiem, kuri noteikti Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.b un 72.c pantā, kā arī šīs direktīvas 45.b pantā vai 45.f panta 2. punktā, un, ja nespēj,– vai minētajai nespējai ir īpašs raksturs vai tā saistīta ar tirgus traucējumiem.
Šīs direktīvas 45.c panta 5. un 6. punktā minētos prasību minimuma līmeņus nepiemēro divu gadu laika pēc šādas dienas:
kad noregulējuma iestāde ir piemērojusi iekšējās rekapitalizācijas instrumentu; vai
kad noregulējuma vienība ir ieviesusi alternatīvu privātā sektora pasākumu, kurš minēts 32. panta 1. punkta b) apakšpunktā un ar kuru kapitāla instrumenti un citas saistības ir tikušas norakstītas vai konvertētas pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, vai kad attiecībā uz minēto noregulējuma vienību ir izmantotas norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras saskaņā ar 59. pantu, lai rekapitalizētu noregulējuma vienību, nepiemērojot noregulējuma instrumentus.
Nosakot pārejas laikposmus, noregulējuma iestādes ņem vērā:
noguldījumu prevalenci un parāda instrumentu neesamību finansēšanas modelī;
atbilstīgo saistību piekļuvi kapitāla tirgiem;
apmēru, kādā noregulējuma vienība paļaujas uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, lai izpildītu 45.e pantā minēto prasību.
46. pants
Iekšējās rekapitalizācijas summas novērtējums
Dalībvalstis nodrošina, ka, piemērojot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, noregulējuma iestādes, pamatojoties uz vērtējumu atbilstoši 36. pantam, novērtētu kopā:
attiecīgos gadījumos summu, par kādu ir jāveic ►M3 iekšēji rekapitalizējamas saistību ◄ norakstīšana, lai nodrošinātu to, ka noregulējamās iestādes neto aktīvu vērtība ir vienāda ar nulli, un
attiecīgos gadījumos summu, par kādu ►M3 iekšēji rekapitalizējamas saistības ◄ ir jākonvertē akcijās vai cita veida kapitāla instrumentos, lai atjaunotu pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju vai nu:
noregulējamajai iestādei; vai
pagaidu iestādei.
Ja noregulējuma iestādes plāno izmantot 42. pantā minēto aktīvu nodalīšanas instrumentu, summā, par kādu ir jāsamazina ►M3 iekšēji rekapitalizējamas saistības ◄ , attiecīgi ņem vērā aktīvu pārvaldības struktūrai nepieciešamā kapitāla piesardzīgas aplēses.
47. pants
Režīms, ko piemēro akcionāriem iekšējās rekapitalizācijas vai kapitāla instrumentu norakstīšanas vai konvertācijas gadījumā
Dalībvalstis nodrošina, ka, piemērojot 43. panta 2. punktā minēto iekšējās rekapitalizācijas instrumentu vai 59. pantā minēto kapitāla instrumentu norakstīšanu vai konvertāciju, noregulējuma iestādes attiecībā uz akcionāriem un citu īpašumtiesību instrumentu turētājiem veic vienu vai abas šādas darbības:
anulē esošās akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai arī pārnes tos rekapitalizētiem kreditoriem;
ar noteikumu, ka atbilstoši vērtējumam, kas veikts saskaņā ar 36. pantu, noregulējamajai iestādei ir pozitīva neto vērtība – maina esošo akcionāru un citu īpašumtiesību instrumentu turētāju struktūru, konvertējot akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos:
attiecīgos kapitāla instrumentus, kurus iestāde emitējusi saskaņā ar 59. panta 2. punktā minētajām pilnvarām, vai
►M3 iekšēji rekapitalizējamas saistības ◄ , ko emitējusi noregulējamā iestāde saskaņā ar 63. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētajām pilnvarām.
Attiecībā uz pirmās daļas b) punktu konvertāciju veic, izmantojot konvertācijas koeficientu, ar kuru būtiski maina esošā akciju kapitāla un citu īpašumtiesību instrumentu struktūru.
Šā panta 1. punktā minētās darbības veic arī attiecībā uz akcionāriem un citu īpašumtiesību instrumentu turētājiem, kuru attiecīgās akcijas vai citi īpašumtiesību instrumenti ir emitēti vai iegūti šādos apstākļos:
pēc parāda instrumentu konvertēšanas akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos saskaņā ar sākotnējo parāda instrumentu līguma noteikumiem, notikumam iestājoties pirms vai vienlaikus ar noregulējuma iestādes novērtējumu par to, ka iestāde vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība atbilst noregulējuma nosacījumiem;
pēc attiecīgo kapitāla instrumentu konvertēšanas pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos saskaņā ar 60. pantu.
Apsverot, kuru no šā panta 1. punktā minētajām darbībām veikt, noregulējuma iestādes ņem vērā:
novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 36. pantu;
summu, par kādu noregulējuma iestāde novērtējusi, ka jāsamazina pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi un saskaņā ar 60. panta 1. punktu jānoraksta vai jākonvertē attiecīgie kapitāla instrumenti; un
kopsummu, kādu noregulējuma iestāde novērtējusi saskaņā ar 46. pantu.
48. pants
Norakstīšanas un konvertācijas secība
Dalībvalstis nodrošina, ka, piemērojot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, noregulējuma iestādes īsteno norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras, ņemot vērā visus 44. panta 2. un 3. punktā minētos izslēgšanas gadījumus un ievērojot šādas prasības:
pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi tiek samazināti saskaņā ar 60. panta 1. punkta a) apakšpunktu;
vienīgi tad, ja saskaņā ar a) apakšpunktu kopējais samazinājums ir mazāks nekā 47. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā minēto summu kopsumma, iestādes samazina pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu pamatsummu vajadzīgajā apmērā un to absorbcijas spējas apmērā;
vienīgi tad, ja saskaņā ar a) un b) apakšpunktu kopējais samazinājums ir mazāks nekā 47. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā minēto summu kopsumma, iestādes samazina otrā līmeņa instrumentu pamatsummu vajadzīgajā apmērā un to absorbcijas spējas apmērā;
vienīgi tad, ja kopējais akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu un attiecīgo kapitāla instrumentu samazinājums atbilstoši a), b) un c) apakšpunktam ir mazāks nekā 47. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā minēto summu kopsumma, iestādes vajadzīgajā apmērā samazina pamatsummu pakārtotajam parādam, kas nav pirmā līmeņa papildu vai otrā līmeņa kapitāls, saskaņā ar prasījumu hierarhiju parastas maksātnespējas procedūras gadījumā saistībā ar norakstīšanu atbilstoši a), b) un c) apakšpunktam), lai radītu 47. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā minēto summu kopsummu;
vienīgi tad, ja kopējais akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu, attiecīgo kapitāla instrumentu un rekapitalizējamo saistību samazinājums atbilstoši šā punkta a)–d) apakšpunktam ir mazāks nekā 47. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā minēto summu kopsumma, iestādes vajadzīgajā apmērā samazina pamatsummu vai neatmaksāto summu attiecībā uz pārējām rekapitalizējamajām saistībām, tostarp 108. panta 3. punktā minētajiem parāda instrumentiem, saskaņā ar prasījumu hierarhiju parastās maksātnespējas procedūras gadījumā (tostarp 108. pantā paredzēto noguldījumu vietu hierarhijā), ievērojot 44. pantu saistībā ar norakstīšanu atbilstoši šā punkta a)–d) apakšpunktam, lai radītu 47. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā minēto summu kopsummu.
Šis punkts neliedz piemērot saistībām, kas ir izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas saskaņā ar 44. panta 2. un 3. punktu, labvēlīgāku režīmu par to, kādu piemēro ►M3 iekšēji rekapitalizējamas saistībām ◄ , kuras parastas maksātnespējas procedūras gadījumā ir tādas pašas hierarhijas pakāpes saistības.
Pirms 1. punkta e) apakšpunktā minētās norakstīšanas vai konvertācijas piemērošanas noregulējuma iestādes konvertē vai samazina pamatsummu 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajiem instrumentiem, ja minētie instrumenti ietver šādus noteikumus un vēl nav konvertēti:
noteikumi, kas paredz instrumenta pamatsumma samazināšanu, iestājoties jebkuram gadījumam, kas attiecas uz iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības finansiālo situāciju, maksātspēju vai pašu kapitāla līmeni;
noteikumi, kas paredz instrumentu konvertāciju akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos, iestājoties jebkuram šādam gadījumam.
Pirmās daļas nolūkos, ciktāl instrumentu tikai daļēji atzīst par pašu kapitāla posteni, visu instrumentu uzskata par prasījumu, kas izriet no pašu kapitāla posteņa, un tam ir zemāka prioritāte nekā jebkuram prasījumam, kurš neizriet no pašu kapitāla posteņa.
49. pants
Atvasinātie instrumenti
Ja atvasināts instruments ir izslēgts no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas jomas saskaņā ar 44. panta 3. punktu, noregulējuma iestādēm ir pienākums izbeigt vai slēgt atvasinātā instrumenta līgumu.
Noregulējuma iestādes nosaka to saistību vērtību, kuras rada atvasinātie instrumenti, saskaņā ar:
atbilstošām metodēm atvasināto instrumentu kategoriju, tostarp darījumu, uz kuriem attiecas savstarpējā ieskaita līgumi, vērtības noteikšanai;
principus, lai konstatētu atbilstošo brīdi, kad būtu jānosaka atvasināto instrumentu pozīcijas vērtība; un
atbilstošām metodēm, lai vērtības iznīcināšanu, ko izraisītu atvasināto instrumentu pozīciju slēgšana un iekšēja rekapitalizācija, salīdzinātu ar to zaudējumu summu, ko iekšējas rekapitalizācijas gadījumā segtu ar atvasinātajiem instrumentiem.
Attiecībā uz atvasināto instrumentu darījumiem, uz kuriem attiecas savstarpējā ieskaita līgums, EBI ņem vērā savstarpējā ieskaita līgumā izklāstītās slēgšanas metodes.
EBI līdz 2016. gada 3. janvārim iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
50. pants
Konvertācijas koeficients parāda konvertācijai pašu kapitālā
Minētajās pamatnostādnēs jo īpaši norāda, kā skartajiem kreditoriem var nodrošināt pienācīgu kompensāciju, izmantojot konvertācijas koeficientu, kā arī salīdzināmos konvertācijas koeficientus, kas saskaņā ar piemērojamajiem maksātnespējas tiesību aktiem var tikt piemēroti, lai atspoguļotu pirmās kārtas saistību prioritāro raksturu.
51. pants
Atveseļošanas un reorganizācijas pasākumi, ko piemēro papildus iekšējai rekapitalizācijai
52. pants
Uzņēmējdarbības reorganizācijas plāns
Ja par uzņēmējdarbības reorganizācijas plānu ir jāpaziņo arī saistībā ar Savienības valsts atbalsta regulējumu, noregulējuma iestāde var pagarināt 1. punktā minēto laikposmu par ne vairāk kā diviem mēnešiem kopš iekšējas rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas vai līdz termiņa, kas paredzēts Savienības valsts atbalsta regulējuma, beigām - atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk.
Uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā cita starpā ņem vērā finanšu tirgu pašreizējo situāciju un nākotnes prognozes, atspoguļojot pieņēmumus par iespējamo vislabvēlīgāko un visnelabvēlīgāko notikumu attīstību, tostarp notikumu pārklāšanās, kas ļautu noteiktu iestādes galvenos vājos punktus. Pieņēmumus salīdzina ar atbilstīgiem nozares etaloniem.
Uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā ir vismaz šādi elementi:
detalizēta analīze par faktoriem un problēmām, kas izraisīja to, ka iestāde vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība kļuva maksātnespējīga, vai šādu iespēju kļūt maksātnespējīgai, kā arī analīze par apstākļiem, kas radīja minētās grūtības;
to pasākumu apraksts, kurus paredzēts pieņemt iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanai;
grafiks minēto pasākumu īstenošanai.
Pasākumi, kas paredzēti iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanai, var ietvert:
iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības darbību reorganizāciju;
izmaiņas iestādes darbības sistēmās un infrastruktūrā;
tādu darbību izbeigšanu, kas rada zaudējumus;
tādu pašreizējo darbību pārstrukturēšanu, kuras iespējams padarīt konkurētspējīgas;
aktīvu vai darbības jomu pārdošanu.
Ja noregulējuma iestāde un kompetentā iestāde ir pārliecinātas, ka ar plāna palīdzību ir iespējams sasniegt attiecīgo mērķi, noregulējuma iestāde plānu apstiprina.
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu:
minimuma elementus, kas saskaņā ar šā panta 5. punktu būtu jāiekļauj uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā; un
šā panta 10. punktā paredzēto ziņojumu minimālo saturu.
EBI līdz 2016. gada 3. janvārim iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
53. pants
Iekšējās rekapitalizācijas ietekme
Dalībvalstis nodrošina, lai noregulējuma iestādei būtu pilnvaras pabeigt vai prasīt pabeigt visus administratīvos un procedūras uzdevumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu 59. panta 2. punkta e) līdz i) apakšpunktā un 63. panta 1. punktā minētās pilnvaras, tostarp:
izmaiņas visos attiecīgajos reģistros;
akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu, vai parāda instrumentu svītrošanu no sarakstiem vai izņemšanu no tirdzniecības;
jaunu akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu iekļaušanu sarakstos vai pielaidi tirdzniecībai;
jebkura norakstīta parāda instrumenta atkārtotu iekļaušanu sarakstos vai atkārtotu pielaidi tirdzniecībai, nepieprasot publicēt prospektu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/71/EK ( 11 ).
Ja noregulējuma iestāde, izmantojot 63. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteiktās pilnvaras, saistību pamatsummu vai to nesamaksāto summu samazina daļēji, nevis pilnībā:
saistības izpilda samazinātās summas apmērā;
attiecīgo instrumentu vai līgumu, kas radījis sākotnējās saistības, turpina piemērot saistību atlikušajai pamatsummai vai nesamaksātajai summai, un uz to attiecas jebkādas izmaksājamās procentu summas izmaiņas, lai atspoguļotu pamatsummas samazinājumu, un jebkuras turpmākas noteikumu izmaiņas, kuras noregulējuma iestāde var veikt, izmantojot 63. panta 1. punkta j) apakšpunktā noteiktās pilnvaras.
54. pants
Procedurālo šķēršļu novēršana iekšējai rekapitalizācijai
55. pants
Iekšējās rekapitalizācijas atzīšana līgumos
Dalībvalstis nosaka prasību iestādēm un 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajām vienībām iekļaut līguma noteikumu, kas regulē saistības un kas paredz, ka kreditors vai tāda līguma vai instrumenta līgumslēdzēja puse, kurš rada saistības, atzīst, ka minētajām saistībām var piemērot norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras, un piekrīt, ka tam ir saistoša jebkura pamatsummas vai nesamaksātās summas samazināšana, konvertācija vai anulēšana, kas notiek, noregulējuma iestādei īstenojot minētās pilnvaras, ar noteikumu, ka minētās saistības atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
saistības nav izslēgtas atbilstoši 44. panta 2. punktam;
saistības nav 108. panta a) apakšpunktā minētais noguldījums;
saistības reglamentē trešo valstu tiesību akti;
saistības ir emitētas vai uzņemtas pēc dienas, kurā dalībvalsts piemēro noteikumus, kuri pieņemti, lai transponētu šo iedaļu.
Noregulējuma iestādes var nolemt, ka šā punkta pirmajā daļā noteikto pienākumu nepiemēro tām iestādēm vai vienībām, attiecībā uz kurām 45. panta 1. punktā noteiktā prasība ir vienāda ar zaudējumu absorbcijas summu, kā definēts 45.c panta 2. punkta a) apakšpunktā, ar noteikumu, ka saistības, kas atbilst pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem un kas neietver minētajā daļā minēto līgumisko noteikumu, nav ieskaitītas minētajā prasībā.
Pirmo daļu nepiemēro, ja dalībvalsts noregulējuma iestāde konstatē, ka dalībvalsts noregulējuma iestāde, ievērojot trešās valsts tiesību aktus vai saistošu nolīgumu, kas noslēgts ar minēto trešo valsti, pirmajā daļā minētajām saistībām vai instrumentiem var piemērot norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras.
Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja tiek iesniegts šā punkta pirmajā daļā minētais paziņojums, pienākums iekļaut līguma noteikumos saskaņā ar 1. punktu paredzēto noteikumu tiek automātiski apturēts no brīža, kad noregulējuma iestāde saņem paziņojumu.
Ja noregulējuma iestāde secina, ka līguma noteikumos iekļaut saskaņā ar 1. punktu paredzēto noteikumu nav juridiski vai citādi neiespējams, tā, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt iestādes vai vienības noregulējamību, pieprasa saprātīgā termiņā pēc paziņojuma saņemšanas, ievērojot pirmo daļu, iekļaut šādu līguma noteikumu. Noregulējuma iestāde turklāt var pieprasīt iestādei vai vienībai mainīt savu praksi attiecībā uz iekšējās rekapitalizācijas līgumiskas atzīšanas atbrīvojuma piemērošanu.
Šā punkta pirmajā daļā minētās saistības neietver 2. panta 1. punkta 48) apakšpunkta ii) punktā minētos pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, otrā līmeņa kapitāla instrumentus un parāda instrumentus, ja minētie instrumenti ir nenodrošinātas saistības. Turklāt šā punkta pirmajā daļā minētajām saistībām ir augstāka prioritāte nekā saistībām, kuras minētas 108. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 108. panta 3. punktā.
Ja noregulējuma iestāde saistībā ar 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētas iestādes vai vienības noregulējamības novērtējumu, ko veic saskaņā ar 15. un 16. pantu, vai jebkurā citā laikā konstatē, ka saistību kategorijā, kas ietver atbilstīgās saistības, to saistību apjoms, kurās saskaņā ar šā punkta pirmo daļu nav iekļauts 1. punktā minētais līguma noteikums, kopā ar saistībām, kuras ir izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas saskaņā ar 44. panta 2. punktu vai kuras, visticamāk, tiks izslēgtas saskaņā ar 44. panta 3. punktu, pārsniedz 10 % no minētās kategorijas apjoma, tā tūlīt novērtē minētā konkrētā fakta ietekmi uz minētās iestādes vai vienības noregulējamību, tostarp ietekmi uz tādu noregulējamību, kas izriet no riska, ka, īstenojot norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras, var tikt neievēroti 73. pantā paredzētie kreditoru aizsardzības pasākumi.
Ja noregulējuma iestāde, pamatojoties uz šā punkta piektajā daļā minēto novērtējumu, secina, ka saistības, kurās saskaņā ar pirmo daļu nav iekļauts 1. punktā minētais līguma noteikums, rada būtisku šķērsli noregulējamībai, tā attiecīgi īsteno 17. pantā paredzētās pilnvaras, lai novērstu minēto šķērsli noregulējamībai.
Saistības, attiecībā uz kurām iestāde vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība līguma noteikumos neietver šā panta 1. punktā paredzēto noteikumu vai attiecībā uz kurām minētā prasība saskaņā ar šo punktu nav piemērojama, neieskaita minimuma prasībā pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām.
EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu:
nosacījumus, saskaņā ar kuriem 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētai iestādei vai vienībai juridisku vai citu iemeslu dēļ nebūtu iespējams iekļaut šā panta 1. punktā minēto līguma noteikumu konkrētās saistību kategorijās;
nosacījumus, saskaņā ar kuriem noregulējuma iestāde pieprasa līgumiska noteikuma iekļaušanu, ievērojot 2. punkta trešo daļu;
saprātīgu termiņu, kurā noregulējuma iestāde pieprasa līguma noteikuma iekļaušanu, ievērojot 2. punkta trešo daļu.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2020. gada 28. jūnijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
EBI iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2020. gada 28. jūnijam.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.
56. pants
Valdības finanšu stabilizācijas instrumenti
Piemērojot valdības finanšu stabilizācijas instrumentus, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās ministrijas vai valdības un noregulējuma iestāde minētos instrumentus piemēro tikai tad, ja ir izpildīti visi 32. panta 1. punktā minētie, ka arī viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
kompetentā ministrija vai valdība un noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar centrālo banku un kompetento iestādi konstatē, ka citu noregulējuma instrumentu piemērošana nebūtu pietiekama, lai novērstu būtisku negatīvu ietekmi uz finanšu stabilitāti;
kompetentā ministrija vai valdība un noregulējuma iestāde konstatē, ka noregulējuma instrumentu piemērošana nebūtu pietiekama, lai aizsargātu sabiedrības intereses, ja iepriekš attiecīgā iestāde ir saņēmusi centrālās bankas ārkārtas atbalstu likviditātes nodrošināšanai;
attiecībā uz pagaidu publiskā īpašuma instrumentu kompetentā ministrija vai valdība pēc apspriešanās ar kompetento iestādi un noregulējuma iestādi konstatē, ka citu noregulējuma instrumentu piemērošana nebūtu pietiekama, lai aizsargātu sabiedrības intereses, ja iepriekš attiecīgā publiskā iestāde ar kapitāla atbalsta instrumentu ir saņēmusi kapitāla atbalstu.
Finanšu stabilizācijas instrumenti ir šādi:
publiskā kapitāla atbalsta instruments, kā minēts 57. pantā;
pagaidu publiskā īpašuma instruments, kā minēts 58. pantā.
57. pants
Publiskā kapitāla atbalsta instruments
Dalībvalstis, ievērojot attiecīgās valsts uzņēmējdarbības tiesību aktu noteikumus un Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasības, var piedalīties iestādes vai šīs direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) punktā minētās vienības rekapitalizācijā, nodrošinot tai kapitālu apmaiņā pret šādiem instrumentiem:
pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem;
pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem.
58. pants
Pagaidu publiskā īpašuma instruments
Šim nolūkam dalībvalsts var izdot vienu vai vairākus akciju pārvešanas rīkojumus, kuros akciju pārņēmējs ir:
attiecīgās dalībvalsts izraudzīta persona vai
attiecīgajai dalībvalstij pilnībā piederoša sabiedrība.
V
NODAĻA
Kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšana vai konvertēšana
59. pants
Prasība norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības
Pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgus kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības var izmantot vai nu:
neatkarīgi no noregulējuma darbības; vai
kopā ar noregulējuma darbību, ja ir izpildīti 32., 32.a vai 33. pantā minētie noregulējuma nosacījumi.
Ja attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības noregulējuma vienība ir pirkusi netieši ar citu vienības starpniecību vienā un tajā pašā noregulējuma grupā, pilnvaras norakstīt vai konvertēt minētos attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības īsteno kopā ar tādām pašām pilnvarām attiecīgās vienības mātesuzņēmuma līmenī vai citu tādu mātesuzņēmumu līmenī, kuri nav noregulējuma vienības, lai zaudējumi tiktu reāli nodoti un attiecīgo vienību rekapitalizētu noregulējuma vienība.
Pēc tam, kad ir īstenotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības neatkarīgi no noregulējuma darbības, notiek 74. pantā paredzētā vērtēšana un tiek piemērots 75. pants.
Kad minētās pilnvaras tiek īstenotas, dalībvalstis nodrošina, ka norakstīšana vai konvertācija notiek saskaņā ar 34. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto principu.
Dalībvalstis pieprasa, lai noregulējuma iestādes īsteno norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras saskaņā ar 60. pantu un nekavējoties attiecībā uz attiecīgiem kapitāla instrumentiem un 1.a punktā minētajām atbilstīgajām saistībām, ko emitējusi 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēta iestāde vai vienība, ja pastāv viens vai vairāki no šādiem apstākļiem:
ja pirms noregulējuma darbības ir konstatēts, ka ir atbilstība 32., 32.a vai 33. pantā minētajiem noregulējuma nosacījumiem;
atbilstīgā pilnvarotā iestāde konstatē, ka, ja vien attiecībā uz attiecīgajiem kapitāla instrumentiem un 1.a punktā minētajām atbilstīgajām saistībām netiks īstenotas minētās pilnvaras, 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā iestāde vai vienība vairs nebūs dzīvotspējīga;
attiecībā uz attiecīgiem kapitāla instrumentiem, kurus ir emitējis meitasuzņēmums, un, ja minētie kapitāla instrumenti ir atzīti pašu kapitāla prasību izpildei individuāli un konsolidēti, konsolidētās uzraudzības iestādes dalībvalsts atbilstīgā iestāde un meitasuzņēmuma dalībvalsts atbilstīgā pilnvarotā iestāde kopīga lēmuma veidā saskaņā ar 92. panta 3. un 4. punktu kopīgi konstatē, ka bez norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru īstenošanas attiecībā uz minētajiem instrumentiem grupa vairs nebūs dzīvotspējīga;
attiecībā uz attiecīgiem kapitāla instrumentiem, kas emitēti mātesuzņēmuma līmenī, un, ja minētie kapitāla instrumenti ir atzīti pašu kapitāla prasību izpildei individuāli mātesuzņēmuma līmenī vai konsolidēti, un konsolidētās uzraudzības iestādes dalībvalsts atbilstīgā pilnvarotā iestāde konstatē, ka bez norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru īstenošanas attiecībā uz minētajiem instrumentiem grupa vairs nebūs dzīvotspējīga;
ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem lūdz iestāde vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība, izņemot jebkurā no apstākļiem, kas izklāstīti 32. panta 4. punkta d) apakšpunkta iii) punktā.
Šā panta 3. punkta piemērošanas nolūkā iestāde vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība vai grupa vairs nav dzīvotspējīga tikai tad, ja ir izpildīti abi no šādiem nosacījumiem:
iestāde vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība vai grupa kļūst maksātnespējīga vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga;
ņemot vērā konkrētā brīža situāciju un citus būtiskus apstākļus, nav pamatoti sagaidāms, ka jebkāda darbība, tostarp alternatīvi privātā sektora pasākumi vai uzraudzītāja rīcība (tostarp agrīnas intervences pasākumi), kas nav ►M3 kapitāla instrumentu vai 1.a punktā minētās atbilstīgās saistības ◄ norakstīšana vai konvertācija, ne atsevišķi, ne kopā ar noregulējuma darbību, novērstu tādas iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības vai grupas maksātnespēju pieņemamā laikposmā.
60. pants
Noteikumi attiecībā uz attiecīgo kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanu vai konvertēšanu
Izpildot 59. pantā noteikto prasību, noregulējuma iestādes īsteno norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras saskaņā ar prasījumu prioritātes kārtību parastas maksātnespējas procedūras gadījumā tā, lai sasniegtu šādus rezultātus:
vispirms tiek samazināti pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi proporcionāli zaudējumiem un to absorbcijas spējas apmērā, un noregulējuma iestāde piemēro vienu vai abas 47. panta 1. punktā minētās darbības attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla turētājiem;
pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu pamatsummu noraksta vai konvertē, vai gan noraksta, gan konvertē, pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, lai sasniegtu 31. pantā minētos noregulējuma mērķus vai attiecīgo kapitāla instrumentu absorbcijas spējas apmērā, atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka;
otrā līmeņa kapitāla instrumentu pamatsummu noraksta vai konvertē, vai gan noraksta, gan konvertē, pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, lai sasniegtu 31. pantā minētos noregulējuma mērķus vai attiecīgo kapitāla instrumentu absorbcijas spējas apmērā, atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka;
direktīvas 59. panta 1.a punktā minēto atbilstīgo saistību pamatsummu noraksta vai konvertē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, vai arī abējādi, tādā mērā, kādā tas nepieciešams, lai sasniegtu 31. pantā noteiktos noregulējuma mērķus vai attiecīgo atbilstīgo saistību absorbcijas spēju robežās, atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka.
Kad ir norakstīta attiecīgā kapitāla instrumenta vai atbilstīgo saistību pamatsumma, kā minēts 59. panta 1.a punktā:
minētās pamatsummas samazinājums ir paliekošs, ievērojot jebkādu norakstīšanu saskaņā ar 46. panta 3. punktā paredzēto atlīdzināšanas mehānismu;
vairs nepaliek nekādu saistību pret attiecīgā kapitāla instrumenta vai 59. panta 1.a punktā minēto atbilstīgo saistību turētāju saskaņā vai saistībā ar šāda instrumenta summu, kas ir tikusi norakstīta, izņemot jau uzkrātās saistības un saistības attiecībā uz atbildību par zaudējumiem, kāda varētu iestāties, ja ar pārsūdzības spriedumu tiek konstatēta norakstīšanas pilnvaru nelikumīga īstenošana;
attiecīgo kapitāla instrumentu vai 59. panta 1.a punktā minēto saistību turētājiem kompensācija tiek izmaksāta tikai saskaņā ar šā panta 3. punktu.
►M3 Lai veiktu attiecīgo kapitāla instrumentu un 59. panta 1.a punktā minēto atbilstīgo saistību konvertāciju saskaņā ar šā panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu, noregulējuma iestādes var pieprasīt, lai iestādes un 1. panta b), c) un d) punktā minētās vienības emitētu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus attiecīgo kapitāla instrumentu un šādu atbilstīgo saistību turētājiem. Attiecīgos kapitāla instrumentus un šādas saistības var konvertēt tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi: ◄
minētos pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus emitē iestāde vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība, vai iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības mātesuzņēmums ar iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētās vienības noregulējuma iestādes vai attiecīgā gadījumā – ar mātesuzņēmuma noregulējuma iestādes piekrišanu;
minētie pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti ir emitēti pirms minētās iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības akciju vai īpašumtiesību instrumentu emisijas, lai valsts vai valdības struktūra sniegtu pašu kapitālu;
minētos pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus piešķir un pārved tūlīt pēc konvertācijas pilnvaru īstenošanas;
konvertācijas likme, kas nosaka pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu skaitu, kuri tiek sniegti attiecībā uz ►M3 katru attiecīgo kapitāla instrumentu vai katrai no 59. panta 1.a punktā minētajām atbilstīgajām saistībām ◄ , atbilst 50. panta 4. punktā noteiktajiem principiem un jebkādām pamatnostādnēm, ko izstrādā EBI atbilstīgi 50. panta 4. punktam.
61. pants
Par konstatāciju atbildīgās iestādes
Ja attiecīgos kapitāla instrumentus vai šīs direktīvas 59. panta 1.a punktā minētās atbilstīgās saistības atzīst, lai nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas 45.f panta 1. punktā minētajai prasībai, iestāde, kas ir atbildīga par šīs direktīvas 59. panta 3. punktā noteikto konstatāciju, ir tās dalībvalsts atbilstīgā pilnvarotā iestāde, kurā iestādei vai šīs direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai vienībai izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES III sadaļu.
Ja attiecīgos kapitāla instrumentus emitē iestāde vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība, kas ir meitasuzņēmums, un tie tiek atzīti, lai nodrošinātu individuālu vai konsolidētu atbilstību pašu kapitāla prasībām, iestāde, kas ir atbildīga par 59. panta 3. punktā norādīto konstatāciju, ir šāda:
tās dalībvalsts atbilstīgā pilnvarotā iestāde, kurā iestāde vai šīs direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība, kas emitējusi minētos instrumentus, veic uzņēmējdarbību saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES III sadaļu, ir atbildīga par konstatāciju, kas norādīta šīs direktīvas 59. panta 3. punkta b) vai c) apakšpunktā;
konsolidētās uzraudzības iestādes dalībvalsts atbilstīgā iestāde un tās dalībvalsts atbilstīgā iestāde, kurā iestāde vai šīs direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība, kas ir emitējusi minētos instrumentus, veic uzņēmējdarbību saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES III sadaļu, ir atbildīga par kopīgu konstatāciju kopīga lēmuma veidā, kā norādīts šīs direktīvas 59. panta 3. punkta c) apakšpunktā.
62. pants
Konsolidēta piemērošana – konstatācijas procedūra
Dalībvalstis nodrošina, ka pirms konstatācijas, kas minēta 59. panta 3. punkta b), c), d) vai e) apakšpunktā attiecībā uz meitasuzņēmumu, kurš emitē attiecīgos kapitāla instrumentus vai 59. panta 1.a punktā minētās atbilstīgās saistības nolūkā nodrošināt individuālu atbilstību 45.f pantā minētajai prasībai vai attiecīgos kapitāla instrumentus, kas tiek atzīti, lai nodrošinātu individuālu vai konsolidētu atbilstību pašu kapitāla prasībām, atbilstīga pilnvarotā iestāde atbilst šādām prasībām:
apsverot, vai veikt konstatāciju, kura minēta 59. panta 3. punkta b), c), d) vai e) apakšpunktā, pēc apspriešanās ar attiecīgās noregulējuma vienības noregulējuma iestādi tā 24 stundu laikā pēc apspriešanās ar minēto noregulējuma iestādi par to paziņo:
konsolidētās uzraudzības iestādei un, ja tā nav tā pati, atbilstīgajai pilnvarotajai iestādei dalībvalstī, kurā atrodas konsolidētās uzraudzības iestāde;
tādu citu vienību noregulējuma iestādēm tajā pašā noregulējuma grupā, kuras tieši vai netieši ir pirkušas 45.f panta 2. punktā minētās saistības no vienības, uz ko attiecas 45.f panta 1. punkts;
apsverot, vai veikt konstatāciju, kura minēta 59. panta 3. punkta c) apakšpunktā, tā nekavējoties informē kompetento iestādi, kas ir atbildīga par katru iestādi vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību, kura ir emitējusi attiecīgos kapitāla instrumentus, attiecībā uz kuriem ir jāīsteno norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras, ja tiktu veikta minētā konstatācija, un, ja tā nav tā pati, atbilstīgajām pilnvarotajām iestādēm dalībvalstīs, kurās atrodas minētās kompetentās iestādes un konsolidētās uzraudzības iestāde.
►M3 Ja paziņojums izdarīts, ievērojot 1. punktu, atbilstīgā pilnvarotā iestāde pēc apspriešanās ar iestādēm, kuras tā informējusi saskaņā ar minētā punkta a) apakšpunkta i) punktu vai b) apakšpunktu, novērtē šādus jautājumus: ◄
vai ir pieejams alternatīvs pasākums, lai izmantotu norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras saskaņā ar 59. panta 3. punktu;
ja šāds alternatīvs pasākums ir pieejams – vai to var reāli piemērot;
ja tādu alternatīvu pasākumu var reāli piemērot – vai ir reālas izredzes, ka tas atbilstīgā laikposmā ietekmētu apstākļus, kas citādi prasītu konstatāciju, kas minēta 59. panta 3. punktā.
VI
NODAĻA
Noregulējuma pilnvaras
63. pants
Vispārīgās pilnvaras
Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādēm ir visas pilnvaras, kas nepieciešamas, lai piemērotu noregulējuma instrumentus iestādēm un 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajām vienībām, kas atbilst piemērojamiem noregulējuma nosacījumiem. Konkrētāk, noregulējuma iestādēm ir šādas noregulējuma pilnvaras, kuras tās var īstenot atsevišķi vai jebkādā kombinācijā:
pilnvaras pieprasīt jebkurai personai jebkādu informāciju, kas nepieciešama, lai noregulējuma iestāde lemtu par noregulējuma darbību un to sagatavotu, tostarp noregulējuma plānos sniegtās informācijas precizējumus un papildinājumus, pieprasot arī informāciju, kas jāsniedz, kad tiek veiktas pārbaudes uz vietas;
pilnvaras ņemt savā kontrolē noregulējamo iestādi un īstenot visas tiesības un pilnvaras, kas piešķirtas noregulējamās iestādes akcionāriem, citiem īpašniekiem un vadības struktūrai;
pilnvaras pārvest akcijas un citus īpašumtiesību instrumentus, ko emitējusi noregulējamā iestāde;
pilnvaras pārvest citai vienībai, ar minētās vienības piekrišanu, noregulējamās iestādes tiesības, aktīvus vai saistības;
pilnvaras samazināt, tostarp līdz nullei, noregulējamās iestādes ►M3 iekšēji rekapitalizējamo saistību ◄ pamatsummu vai nesamaksāto summu attiecībā uz tām;
pilnvaras konvertēt noregulējamās iestādes ►M3 iekšēji rekapitalizējamo saistības ◄ parastās akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos minētajā iestādē vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajā vienībā, attiecīgā mātes iestādē vai pagaidu iestādē, kurai tiek pārvesti iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības aktīvi, tiesības vai saistības;
pilnvaras anulēt noregulējamās iestādes emitētos parāda instrumentus, izņemot nodrošinātās saistības, uz kurām attiecas 44. panta 2. punkts;
pilnvaras samazināt, tostarp samazināt līdz nullei, noregulējamās iestādes akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu nominālo summu un anulēt šādas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;
pilnvaras likt noregulējamai iestādei vai attiecīgai mātes iestādei emitēt jaunas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, vai citus kapitāla instrumentus, tostarp priekšrocību akcijas un ar nosacījumiem konvertējamus instrumentus;
pilnvaras grozīt vai mainīt termiņu parāda instrumentiem un citām ►M3 iekšēji rekapitalizējamo saistībām ◄ , kuras emitējusi noregulējamā iestāde, vai grozīt procentu summu, kas maksājama saskaņā ar šādiem instrumentiem un citām ►M3 iekšēji rekapitalizējamo saistībām ◄ , vai dienu, no kuras jāsāk maksāt procenti, tostarp ar īslaicīgu maksājuma apturēšanu, izņemot nodrošinātās saistības, uz kurām attiecas 44. panta 2. punkts;
pilnvaras slēgt un izbeigt finanšu līgumus vai atvasināto instrumentu līgumus, lai piemērotu 49. pantu;
pilnvaras atcelt vai nomainīt noregulējamās iestādes vadības struktūru un augstāko vadību;
pilnvaras pieprasīt kompetentajai iestādei laikus novērtēt būtiskas līdzdalības pircēju, atkāpjoties no Direktīvas 2013/36/ES 22. pantā un Direktīvas 2014/65/ES 12. pantā noteiktajiem termiņiem.
Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras, noregulējuma iestādes netiek pakļautas kādai no šādām prasībām, kas citādi būtu spēkā atbilstīgi valsts tiesību aktiem, līgumam vai citādi:
ņemot vērā 3. panta 6. punktu un 85. panta 1. punktu, prasība saņemt kādas juridiskas vai fiziskas personas, tostarp noregulējamās iestādes akcionāru vai kreditoru, piekrišanu;
procedūras prasības pirms pilnvaru īstenošanas paziņot kādai personai, tostarp jebkādas prasības publicēt visus paziņojumus vai prospektus vai iesniegt visus dokumentus jebkādai citai iestādei vai tos reģistrēt citā iestādē.
Konkrētāk, dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes var īstenot šajā pantā noteiktās pilnvaras bez jebkādiem ierobežojumiem vai piekrišanas prasības attiecībā uz finanšu instrumentu, tiesību, aktīvu vai saistību pārvešanu, kas varētu būt piemērojami citos apstākļos.
Pirmās daļās b) apakšpunkts neskar 81. un 83. pantā noteiktās prasības un paziņošanas prasības saskaņā ar Savienības valsts atbalsta regulējumu.
64. pants
Papildu pilnvaras
Dalībvalstis nodrošina, ka, īstenojot noregulējuma pilnvaras, noregulējuma iestādēm ir pilnvaras:
ievērojot 78. pantu, noteikt, ka pārvedums stājas spēkā bez kādām saistībām vai apgrūtinājumiem, kas ietekmē pārvedamos finanšu instrumentus, tiesības, aktīvus vai saistības; šim nolūkam jebkādas tiesības uz kompensāciju atbilstoši šai direktīvai neuzskata par saistībām vai šķērsli;
atcelt tiesības papildus iegādāties akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;
pieprasīt, lai attiecīgā iestāde pārtrauktu vai apturētu pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū vai finanšu instrumentu iekļaušanu oficiālajā sarakstā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/34/EK ( 12 );
nodrošināt, lai pret saņēmēju attiektos tā, it kā tas būtu noregulējamā iestāde, attiecībā uz tiesībām vai pienākumiem, vai arī darbībām, ko veikusi noregulējamā iestāde, tostarp, ievērojot 38. un 40. pantu, tiesībām vai pienākumiem saistībā ar līdzdalību tirgus infrastruktūrā;
pieprasīt, lai noregulējamā iestāde un saņēmējs sniegtu viens otram informāciju un palīdzību, un
atcelt vai grozīt tāda līguma noteikumus, kurā noregulējamā iestāde ir puse, vai aizstāt saņēmēju, kurš ir puse.
Dalībvalstis nodrošina, ka, īstenojot noregulējuma pilnvaras, noregulējuma iestādes ir pilnvarotas noteikt nepārtrauktības pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka noregulējuma darbība ir efektīva un attiecīgā gadījumā – ka saņēmējs var vadīt pārvesto uzņēmumu. Nepārtrauktības pasākumos jo īpaši ietilpst:
to līgumu nepārtrauktība, kurus noslēgusi noregulējamā iestāde, tā, ka saņēmējs uzņemas noregulējamās iestādes tiesības un saistības, kas attiecas uz jebkuriem finanšu instrumentiem, tiesībām, aktīviem vai saistībām, kas ir pārvesti, un (tieši vai netieši) aizstāj noregulējamo iestādi visos attiecīgajos līgumsaistību dokumentos;
tas, ka saņēmējs aizstāj noregulējamo iestādi jebkurā tiesvedībā, kas attiecas uz jebkuriem finanšu instrumentiem, tiesībām, aktīviem vai saistībām, kas ir pārvesti.
Pilnvaras 1. punkta d) apakšpunktā un 3. punkta b) apakšpunktā neietekmē:
noregulējamās iestādes darbinieka tiesības izbeigt darba līgumu;
ievērojot 69., 70. un 71. pantu, līguma pušu tiesības izmantot līgumiskās tiesības, tostarp tiesības to izbeigt, ja saskaņā ar līguma noteikumiem ir tiesības to darīt noregulējamās iestādes darbības vai bezdarbības dēļ pirms attiecīgā pārveduma vai saņēmēja darbības vai bezdarbības dēļ pēc attiecīgā pārveduma.
65. pants
Tiesības pieprasīt pakalpojumu sniegšanu un nodrošināšanu
Pirmo daļu piemēro arī tad, ja noregulējamā iestāde vai attiecīgās grupas vienības ir sākusi parasto maksātnespējas procedūru.
Pakalpojumi un aprīkojums saskaņā ar 1. un 2. punktu tiek sniegti ar šādiem noteikumiem:
ja pakalpojumi un aprīkojums saskaņā ar līgumu ir sniegti noregulējamajai iestādei tieši pirms noregulējuma darbības veikšanas un līguma darbības laikā – ar tādiem pašiem noteikumiem;
ja līguma nav vai ja līgums termiņš beidzies – ar saprātīgiem noteikumiem.
66. pants
Citu dalībvalstu pilnvaras piemērot krīzes vadības pasākumus vai krīzes novēršanas pasākumus
Ja kādas dalībvalsts (A dalībvalsts) noregulējuma iestāde īsteno norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras, tostarp attiecībā uz kapitāla instrumentiem saskaņā ar 59. pantu, un noregulējamās iestādes ►M3 iekšēji rekapitalizējamās saistības ◄ vai atbilstošie kapitāla instrumenti ietver:
instrumentus vai saistības, ko reglamentē tādas dalībvalsts tiesību akti, kas nav tās noregulējuma iestādes valsts, kura īstenojusi norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras (B dalībvalsts);
saistības pret kreditoriem, kas atrodas B dalībvalstī.
B dalībvalsts nodrošina, ka šo saistību vai instrumentu pamatsumma tiek samazināta vai saistības vai instrumenti tiek konvertēti, izmantojot A dalībvalsts noregulējuma iestādes norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras.
Katra dalībvalsts nodrošina, ka saskaņā ar noregulējuma dalībvalsts tiesību aktiem tiek noteiktas:
akcionāru, kreditoru un trešo personu tiesības saskaņā ar 85. pantu pārsūdzēt šā panta 1. punktā minēto akciju, citu īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību pārvedumu, kuras atrodas tās teritorijā vai kuras reglamentē šajā teritorijā spēkā esošie tiesību akti;
kreditoru tiesības saskaņā ar 85. pantu pārsūdzēt šā panta 4. punkta a) vai b) apakšpunktā minēto instrumentu vai saistību pamatsummas samazināšanu vai konvertāciju;
daļējas pārvešanas aizsardzības pasākumi, kā norādīts VII nodaļā, attiecībā uz 1. punktā minētajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām.
67. pants
Pilnvaras attiecībā uz aktīviem, tiesībām, saistībām, akcijām un citiem īpašumtiesību instrumentiem, kas atrodas trešās valstīs
Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad noregulējuma darbība saistīta ar rīcību attiecībā uz aktīviem, kas atrodas trešā valstī, vai akcijām, citiem īpašumtiesību instrumentiem, tiesībām vai saistībām, ko reglamentē saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem, noregulējuma iestādes var pieprasīt, lai:
administrators, saņēmējs vai cita persona, kas īsteno noregulējamās iestādes kontroli, un saņēmējs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka pārvedums, norakstīšana, konvertācija vai darbība stājas spēkā;
administratoram, saņēmējam vai citai personai, kas īsteno noregulējamās iestādes kontroli, ir pienākums turēt akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus vai tiesības vai uzņemties atbildību par saistībām saņēmēja vārdā līdz brīdim, kad pārvedums, norakstīšana, konvertācija vai darbība stājas spēkā;
pamatotus saņēmēja izdevumus, kas atbilstoši radušies, veicot šī punkta a) un b) apakšpunktā noteiktās darbības, sedz jebkādā 37. panta 7. punktā izklāstītā veidā.
68. pants
Atsevišķu līguma nosacījumu izslēgšana agrīnas intervences un noregulējuma gadījumā
Turklāt šāds krīzes novēršanas pasākums vai krīzes vadības pasākums vien nav uzskatāms par izpildes notikumu vai par maksātnespējas procedūru saskaņā ar līgumu, ko noslēdzis:
meitasuzņēmums, kas ietver saistības, kuras garantē vai kā citādi atbalsta mātesuzņēmums vai jebkura grupas vienība; vai
grupas vienība kas ietver noteikumus par saistību savstarpēju neizpildi.
►M3 Ar noteikumu, ka joprojām tiek pildītas būtiskās saistības saskaņā ar līgumu, tostarp maksājuma un piegādes saistības, un tiek sniegts nodrošinājums, krīzes novēršanas pasākums, 33.a pantā izklāstīto saistību apturēšana vai krīzes vadības pasākums, tostarp jebkurš notikums, kas ir tieši saistīts ar šāda pasākuma piemērošanu, vien nav pamats, lai kāds varētu: ◄
īstenot jebkādas izbeigšanas, apturēšanas, grozīšanas, savstarpēja ieskaita vai savstarpējas dzēšanas tiesības, tostarp attiecībā uz līgumiem, ko parakstījis:
meitasuzņēmums, saistībām, kuras garantē vai kā citādi atbalsta grupas vienība;
grupas vienība, kas ietver noteikumus par saistību savstarpēju neizpildi;
iegūt īpašumā, pārņemt kontrolē vai piemērot nodrošinājumu iesaistītās iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības īpašumam;
ietekmēt noregulējamās iesaistītās iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības līgumtiesības.
69. pants
Pilnvaras apturēt noteiktas saistības
Apturēšanu saskaņā ar 1. punktu nepiemēro maksājuma un piegādes saistībām pret:
sistēmām un sistēmu operatoriem, kas noteikti saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK;
Savienībā autorizētiem CCP, ievērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu, un trešo valstu CCP, kurus EVTI atzinusi, ievērojot minētās Regulas 25. pantu;
centrālajām bankām.
Noregulējuma iestādes nosaka minēto pilnvaru darbības jomu, ņemot vērā katra konkrētā gadījuma apstākļus. Konkrēti, noregulējuma iestādes rūpīgi izvērtē, cik piemēroti ir paplašināt apturēšanu, lai piemērotu to arī atbilstīgiem noguldījumiem, kā definēts Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 4. apakšpunktā, jo īpaši segtajiem noguldījumiem, kurus tur fiziskas personas un mikrouzņēmumi, mazi un vidēji uzņēmumi.
Dalībvalstis var paredzēt, ka gadījumā, ja pilnvaras apturēt maksājuma vai piegādes saistības tiek īstenotas attiecībā uz segtajiem noguldījumiem, noregulējuma iestādes nodrošina, ka noguldītājiem ir piekļuve pienācīgai minēto noguldījumu summai vienā dienā.
70. pants
Pilnvaras ierobežot nodrošinājuma tiesību īstenošanu
Noregulējuma iestādes neīsteno šā panta 1. punktā minētās pilnvaras attiecībā uz:
Direktīvas 98/26/EK nolūkos noteikto sistēmu vai sistēmu operatoru nodrošinājuma tiesībām;
Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem, ievērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu, un trešo valstu centrālajiem darījuma partneriem, kurus EVTI atzinusi, ievērojot Regulas (ES) 648/2012 25. pantu; un
centrālajām bankām saistībā ar aktīviem, ko noregulējamā iestāde ir ieķīlājusi vai sniegusi ar drošības depozītu vai nodrošinājumu.
71. pants
Pilnvaras uz laiku apturēt izbeigšanas tiesības
Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādēm ir pilnvaras jebkurai pusei, kas ir noslēgusi līgumu ar noregulējamās iestādes meitasuzņēmumu, uz laiku apturēt izbeigšanas tiesības, ja:
pienākumus saskaņā ar attiecīgo līgumu ir garantējusi vai kā citādi atbalstījusi noregulējamā iestāde;
izbeigšanas tiesības saskaņā ar attiecīgo līgumu pamatojas vienīgi uz noregulējamās iestādes maksātnespēju vai finansiālo stāvokli; un
gadījumā, ja attiecībā uz noregulējamo iestādi ir tikušas vai var tikt īstenotas pārvešanas pilnvaras, vai nu
visi meitasuzņēmuma aktīvi un saistības saistībā ar attiecīgo līgumu ir tikuši vai var tikt pārvesti saņēmējam un viņš tos ir pieņēmis; vai
noregulējuma iestāde jebkādā citā veidā nodrošina šādu pienākumu aizsardzību.
Apturēšana uz laiku stājas spēkā no paziņojuma publicēšanas saskaņā ar 83. panta 4. punktu līdz darba dienas pēc minētās publicēšanas pusnaktij dalībvalstī, kurā noregulējamā iestāde veic uzņēmējdarbību.
Apturēšanu saskaņā ar 1. vai 2. punktu nepiemēro:
sistēmām vai sistēmu operatoriem, kas noteikti Direktīvas 98/26/EK nolūkā;
Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem, ievērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu, un trešo valstu centrālajiem darījuma partneriem, kurus EVTI atzinusi, ievērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantu; vai
centrālajām bankām.
Persona var īstenot izbeigšanas tiesības saskaņā ar līgumu pirms 1. vai 2. punktā minētā termiņa beigām, ja saņem paziņojumu no noregulējuma iestādes, ka tiesības un saistības, uz kurām attiecas līgums, nav:
pārvedamas citai vienībai vai
norakstāmas, vai konvertējamas, piemērojot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu saskaņā ar 43. panta 2. punkta a) apakšpunktu.
Ja noregulējuma iestāde īsteno šā panta 1. vai 2. punktā minētās pilnvaras apturēt izbeigšanas tiesības un atbilstoši šā panta 4. punktam nav sniegts nekāds paziņojums, minētās tiesības, beidzoties atlikšanas termiņam, saskaņā ar 68. pantu var īstenot šādi:
ja tiesības un saistības, uz ko attiecas līgums, ir pārvestas citai vienībai, darījuma partneris var izmantot izbeigšanas tiesības saskaņā ar attiecīgā līguma noteikumiem tikai saņēmēja vienības pastāvīgas vai turpmākas izpildes notikuma gadījumā;
ja tiesības un saistības, uz ko attiecas līgums, paliek noregulējamajai iestādei, un noregulējuma iestāde nav piemērojusi iekšējās rekapitalizācijas instrumentu saskaņā ar 43. panta 2. punkta a) apakšpunktu attiecīgajam līgumam, darījuma partneris var īstenot izbeigšanas tiesības saskaņā ar attiecīgā līguma noteikumiem pēc 1. punktā minētās atlikšanas uz laiku termiņa beigām.
Pēc kompetentās iestādes vai noregulējuma iestādes pieprasījuma darījumu reģistrs nosūta kompetentām iestādēm vai noregulējuma iestādēm nepieciešamo informāciju, lai tās varētu pildīt savus attiecīgos uzdevumus un īstenot pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 81. pantu.
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, 7. punkta piemērošanas nolūkā precizējot šādus elementus:
informācijas minimums par finanšu līgumiem, kas būtu jāiekļauj detalizētajā uzskaitē; un
apstākļi, kuros šī prasība būtu izvirzāma.
EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.
71.a pants
Noregulējuma atlikšanas pilnvaru līgumiska atzīšana
Pirmajā daļā iekļauto prasību var piemērot trešo valstu meitasuzņēmumiem, kuri ir:
kredītiestādes;
ieguldījumu brokeru sabiedrības (vai kuras būtu ieguldījumu brokeru sabiedrības, ja to galvenais birojs būtu attiecīgajā dalībvalstī); vai
finanšu iestādes.
Šā panta 1. punktu piemēro finanšu līgumiem, kuri:
rada jaunas saistības vai būtiski groza esošās saistības pēc tam, kad stājas spēkā noteikumi, kas pieņemti valsts līmenī, lai transponētu šo pantu;
paredz vienu vai vairāku izbeigšanas tiesību īstenošanu vai tiesības īstenot nodrošinājuma tiesības, kurām tiktu piemērots 33.a, 68., 69., 70. vai 71. pants, ja finanšu līgumu reglamentētu dalībvalsts tiesību akti.
EBI līdz 2020. gada 28. jūnijam iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
72. pants
Noregulējuma pilnvaru īstenošana
Dalībvalstis nodrošina, ka, lai veiktu noregulējuma darbību, noregulējuma iestādes spēj noregulējamo iestādi ņemt savā kontrolē tā, lai:
vadītu noregulējamo iestādi veiktu tās darbību un sniegtu pakalpojumus ar visu noregulējamās iestādes akcionāru un vadības struktūras pilnvarām; un
pārvaldītu un rīkotos ar noregulējamās iestādes aktīviem un mantu.
Pirmajā daļā paredzēto kontroli var īstenot tieši noregulējuma iestāde vai netieši tās iecelta persona vai personas. Dalībvalstis nodrošina, ka noregulēšanas laikā nevar izmantot balsstiesības, ko piešķir noregulējamās iestādes akcijas vai citi īpašumtiesību instrumenti.
VII
NODAĻA
Aizsardzības pasākumi
73. pants
Akcionāriem un kreditoriem piemērotais režīms daļējas pārvešanas un iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas gadījumā
Dalībvalstis nodrošina, ka viena vai vairāku noregulējuma instrumentu piemērošanas gadījumā, jo īpaši 75. panta piemērošanas nolūkā:
izņemot gadījumus, kad piemēro b) apakšpunktu, ja noregulējuma iestādes pārved tikai daļu noregulējamās iestādes tiesību, aktīvu un saistību, akcionāri un tie kreditori, kuru prasījumi nav pārvesti, saņem atlīdzībā par saviem prasījumiem vismaz tikpat daudz, cik viņi būtu saņēmuši, ja noregulējamā iestāde būtu likvidēta parastā maksātnespējas procedūrā laikā, kad tika pieņemts 82. pantā minētais lēmums;
ja noregulējuma iestādes piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, akcionāriem un kreditoriem, kuru prasījumi ir norakstīti vai konvertēti kapitālā, tas nerada lielākus zaudējumus kā tad, ja noregulējamā iestāde būtu likvidēta parastā maksātnespējas procedūrā laikā, kad tika pieņemts 82. pantā minētais lēmums.
74. pants
Režīmu atšķirību vērtēšana
Šā panta 1. punktā minētajā vērtēšanā nosaka:
kāds režīms, tostarp attiecīgās noguldījumu garantiju shēmas, būtu ticis piemērots akcionāriem un kreditoriem, ja noregulējamā iestāde, attiecībā uz kuru veikta noregulējuma darbība vai darbības, būtu sākusi parasto maksātnespējas procedūru laikā, kad tika pieņemts 82. pantā minētais lēmums;
kāds režīms faktiski ir ticis piemērots akcionāriem un kreditoriem noregulējamās iestādes noregulēšanā, un
vai ir atšķirība starp režīmu, kas minēts a) apakšpunktā, un režīmu, kurš minēts b) apakšpunktā.
Vērtēšanā:
tiek pieņemts, ka noregulējamā iestāde, attiecībā uz kuru veikta noregulējuma darbība vai darbības, būtu sākusi parasto maksātnespējas procedūru laikā, kad tika pieņemts 82. pantā minētais lēmums;
tiek pieņemts, ka noregulējuma darbība vai darbības nav tikušas veiktas;
netiek ņemts vērā nekāds ārkārtas finansiāls atbalsts no publiskā sektora noregulējamai iestādei.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
75. pants
Akcionāru un kreditoru aizsardzības pasākumi
Dalībvalstis nodrošina, ka, ja vērtējumā, kas veikts saskaņā ar 74. pantu, ir konstatēts, ka jebkurš akcionārs vai kreditors, kurš minēts 73. pantā, vai noguldījumu garantiju sistēma saskaņā ar 109. panta 1. punktu ir radījusi lielākus zaudējumus nekā tā būtu radījusi likvidācijā parastā maksātnespējas procedūrā, viņam ir tiesības uz starpības izmaksu no noregulējuma finansēšanas mehānismiem.
76. pants
Darījumu partneru aizsardzības pasākumi daļējas pārvešanas gadījumā
Dalībvalstis nodrošina, ka aizsardzību, kas noteikta 2. punktā, piemēro šādos gadījumos:
noregulējuma iestāde pārved citai vienībai vai no pagaidu iestādes vai, izmantojot noregulējuma instrumentu, aktīvu pārvaldības struktūras citai personai daļu, bet ne visus noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības vai saistības;
noregulējuma iestāde īsteno pilnvaras, kas noteiktas 64. panta 1. punkta f) apakšpunktā.
Dalībvalstis nodrošina atbilstīgu aizsardzību šādiem pasākumiem un darījumu partneriem šādu vienošanos gadījumā:
nodrošinājums, kur personai uz nodrošinājuma pamata ir faktiska vai iespējama interese par aktīviem vai tiesībām, uz ko attiecas pārvedums, neatkarīgi no tā, vai šī interese ir nodrošināta ar konkrētiem aktīviem vai tiesībām, vai ar mainīgu maksu vai tamlīdzīgu pasākumu;
līgumi par finansiālu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā, ar kuriem nodrošinājums, kas nostiprina vai sedz noteiktu pienākumu izpildi, tiek sniegts ar aktīvu pilnīgu īpašumtiesību pārvešanu no nodrošinājuma devēja nodrošinājuma ņēmējam ar noteikumiem, kas paredz nodrošinājuma ņēmējam pārvest aktīvus, ja tiek izpildīti minētie noteiktie pienākumi;
savstarpējās dzēšanas līgums, saskaņā ar kuru divus vai vairākus prasījumus vai saistības noregulējamās iestādes un darījuma partnera starpā var savstarpēji dzēst;
savstarpējā ieskaita līgumi;
segtās obligācijas;
strukturētā finansējuma līgumi, tostarp vērtspapīrošana un instrumenti, ko izmanto riska ierobežošanas nolūkā, kuri veido nodrošinājuma portfeļa neatņemamu daļu un kuri saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiek nodrošināti līdzīgā veidā kā segtās obligācijas, kas ietver to, ka nodrošinājumu piešķir un uztur līgumslēdzēja puse vai pilnvarotais, pārstāvis vai izvirzīta persona.
Aizsardzības veids, kas ir piemērots šā punkta a) līdz f) apakšpunktā noteiktajām vienošanos kategorijām, ir sīkāk noteikts 77. līdz 80. pantā, un tam piemēro 68. līdz 71. pantā noteiktos ierobežojumus.
Prasību saskaņā ar 2. punktu piemēro neatkarīgi no iesaistīto pušu skaita un neatkarīgi no tā, vai vienošanās:
ir izveidotas ar līgumu, trastiem vai citiem līdzekļiem, vai rodas automātiski, darbojoties likumam;
tās pilnībā vai daļēji regulē citas dalībvalsts vai trešās valsts tiesību akti vai tās rodas saskaņā ar šiem tiesību aktiem.
77. pants
Finanšu nodrošinājuma līgumu, savstarpējās dzēšanas līgumu un savstarpējā ieskaita līgumu aizsardzība
Piemērojot pirmo daļu, tiesības un saistības uzskata par aizsargātām saskaņā ar šādu vienošanos, ja vienošanās puses ir tiesīgas veikt šo tiesību un saistību savstarpēju dzēšanu vai savstarpēju ieskaitu.
Neatkarīgi no 1. punkta noregulējuma iestādes, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu segto noguldījumu pieejamību, var:
pārvest segtos noguldījumus, kas ir daļa no 1. punktā minētajiem pasākumiem, nepārvedot citus aktīvus, tiesības vai saistības, kas ir tā paša pasākuma daļas, un
pārvest, mainīt vai likvidēt šos aktīvus, tiesības vai saistības, nepārvedot segtos noguldījumus.
78. pants
Nodrošinājuma pasākumu aizsardzība
Dalībvalstis nodrošina, ka ir izveidota atbilstoša aizsardzība saistībām, kas nodrošinātas saskaņā ar nodrošinājuma pasākumiem, lai novērstu kādu no šīm darbībām:
tādu aktīvu pārvešana, ar kuriem ir nodrošināta saistība, ja vien nepārved arī minēto saistību un ieguvumu no nodrošinājuma;
nodrošinātas saistības pārvešana, ja vien nepārved arī ieguvumu no nodrošinājuma;
ieguvuma no nodrošinājuma pārvešana, ja vien nepārved arī nodrošināto saistību;
nodrošinājuma līguma grozīšana vai izbeigšana, izmantojot papildu pilnvaras, ja grozīšanas vai izbeigšanas dēļ saistība vairs nebūtu nodrošināta.
Neatkarīgi no 1. punkta noregulējuma iestādes, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu segto noguldījumu pieejamību, var:
pārvest segtos noguldījumus, kas ir daļa no 1. punktā minētajiem pasākumiem, nepārvedot citus aktīvus, tiesības vai saistības, kas ir tā paša pasākuma daļas, un
pārvest, mainīt vai likvidēt šos aktīvus, tiesības vai saistības, nepārvedot segtos noguldījumus.
79. pants
Strukturētā finansējuma līgumu un segto obligāciju aizsardzība
Dalībvalstis nodrošina, ka strukturētā finansējuma līgumiem, tai skaitā 76. panta 2. punkta e) un f) apakšpunktā minētajiem pasākumiem, ir atbilstoša aizsardzība, lai novērstu kādu no šīm darbībām:
tādu aktīvu, tiesību un saistību daļas, bet ne to visu, pārvešana, kas ir strukturētā finansējuma līgumi vai to daļa, tostarp 76. panta 2. punkta e) un f) apakšpunktā minētie pasākumi, kuros noregulējamā iestāde ir viena no pusēm;
izbeigšana vai mainīšana, izmantojot papildu pilnvaras, attiecībā uz aktīviem, tiesībām un saistībām, kas ir tādi strukturētā finansējuma līgumi vai to daļa, tostarp 76. panta 2. punkta e) un f) apakšpunktā minētie pasākumi, kuros noregulējamā iestāde ir viena no pusēm.
Neatkarīgi no 1. punkta noregulējuma iestāde, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu segto noguldījumu pieejamību, var:
pārvest segtos noguldījumus, kas ir daļa no 1. punktā minētajiem pasākumiem, nepārvedot citus aktīvus, tiesības vai saistības, kas ir tā paša pasākuma daļas, un
pārvest, mainīt vai atcelt minētos aktīvus, tiesības vai saistības, nepārvedot segtos noguldījumus.
80. pants
Daļēja pārvešana – tirdzniecības, tīrvērtes un norēķinu sistēmu aizsardzība
Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma instrumenta piemērošana neietekmē tādu sistēmu darbību un tādu sistēmu noteikumus, uz ko attiecas Direktīva 98/26/EK, ja noregulējuma iestāde:
pārved dažus, bet ne visus noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības vai saistības citai vienībai;
izmanto 64. pantā paredzētās pilnvaras atcelt vai grozīt tāda līguma noteikumus, kurā noregulējamā kredītiestāde ir viena no pusēm, vai aizvietot pusi, kura ir saņēmējs.
VIII
NODAĻA
Procedūras pienākumi
81. pants
Paziņošanas prasības
Ja kompetentā iestāde vai noregulējuma iestāde nosaka, ka attiecībā uz iestādi vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību ir izpildīti nosacījumi, kas minēti 32. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, tā nekavējoties dara to zināmu šādām iestādēm, ja tā ir cita iestāde:
minētās iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības noregulējuma iestādei;
minētās iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības kompetentajai iestādei;
minētās iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības jebkuras filiāles kompetentajai iestādei;
minētās iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības jebkuras filiāles noregulējuma iestādei;
centrālajai bankai;
vajadzības gadījumā – noguldījumu garantiju sistēmai, ar kuru kredītiestāde ir saistīta, lai būtu iespējama noguldījumu garantiju sistēmas funkciju izpilde;
vajadzības gadījumā – struktūrai, kas atbild par noregulējuma finansēšanas mehānismiem, lai būtu iespējama šo noregulējuma finansēšanas mehānismu funkciju izpilde;
attiecīgā gadījumā – grupas līmeņa noregulējuma iestādei;
kompetentajai ministrijai;
ja iestādei vai šīs direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai vienībai tiek veikta konsolidēta uzraudzība saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 3. nodaļu, – konsolidētās uzraudzības iestādei, un
ESRK un ieceltajai valsts makroprudenciālās uzraudzības iestādei.
82. pants
Noregulējuma iestādes lēmums
Lēmumā par to, vai veikt noregulēšanas darbību attiecībā uz iestādi vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību, iekļauj šādu informāciju:
minētā lēmuma pieņemšanas iemeslus, tostarp lēmumu par to, vai iestāde atbilst noregulējuma nosacījumiem;
darbību, ko noregulējuma iestāde plāno veikt, tostarp attiecīgā gadījumā lēmuma par likvidācijas pieteikuma iesniegšanu, administratora iecelšanu vai jebkuru citu pasākumu saskaņā ar piemērojamo parasto maksātnespējas procedūru vai, ievērojot 37. panta 9. punktu, – saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai konkretizētu procedūras un saturu, kas saistīti ar šādām prasībām:
paziņojumiem, kas minēti 81. panta 1., 2. un 3. punktā,
paziņojumu par apturēšanu, kas minēts 83. pantā.
EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
83. pants
Noregulējuma iestāžu procedūras pienākumi
Par noregulējuma darbību noregulējuma iestāde paziņo noregulējamajai iestādei un šādām iestādēm, ja tā ir cita iestāde:
minētās noregulējamās iestādes kompetentajai iestādei;
minētās noregulējamās iestādes jebkuras filiāles kompetentajai iestādei;
centrālajai bankai;
noguldījumu garantiju sistēmai, ar kuru minētā kredītiestāde ir saistīta;
struktūrai, kas atbild par noregulējuma finansēšanas mehānismiem;
attiecīgā gadījumā – grupas līmeņa noregulējuma iestādei;
kompetentajai ministrijai;
ja noregulējamajai iestādei tiek veikta konsolidēta uzraudzība saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 3. nodaļu, – konsolidētās uzraudzības iestādei;
ieceltajai valsts makroprudenciālās uzraudzības iestādei un ESRK;
Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai, EVTI, Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) (“EAAPI”), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1094/2010, un EBI;
to sistēmu operatoriem, kurās tā piedalās, ja noregulējamā iestāde atbilst Direktīvas 98/26/EK 2. panta b) punktā noteiktajai definīcijai.
Noregulējuma iestāde publicē – vai nodrošina attiecīgu publicēšanu –tā rīkojuma vai akta kopiju, ar kuru tiek veiktas noregulējuma darbības, vai paziņojumu, kurā ir apkopota noregulējuma darbību ietekme, jo īpaši – ietekme uz privātajiem klientiem, un attiecīgā gadījumā 69., 70. un 71. pantā minētās apturēšanas vai ierobežošanas noteikumus un ilgumu, izmantojot šādus līdzekļus:
savu oficiālo tīmekļa vietni;
kompetentās iestādes, ja tā nav tā pati noregulējuma iestāde, tīmekļa vietni un EBI tīmekļa vietni;
noregulējamās iestādes tīmekļa vietni;
ja noregulējamās iestādes akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus ir atļauts tirgot regulētā tirgū – līdzekļus, ko izmanto regulētās informācijas atklāšanai par šo noregulējamo iestādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK ( 14 ) 21. panta 1. punktu.
84. pants
Konfidencialitāte
Dienesta noslēpuma prasības ir saistošas šādām personām:
noregulējuma iestādēm;
kompetentajām iestādēm un EBI;
kompetentajām ministrijām;
īpašajiem vadītājiem vai pagaidu administratoriem, kas iecelti saskaņā ar šo direktīvu;
potenciālajiem pārņēmējiem, pie kuriem ir vērsušās kompetentās iestādes vai kuriem piedāvājumu izteikušas noregulējuma iestādes, neatkarīgi no tā, vai saziņa vai piedāvājums veikti kā sagatavošanās uzņēmuma pārdošanas instrumenta izmantošanai, un neatkarīgi no tā, vai piedāvājuma rezultāts bijusi iegāde;
revidentiem, grāmatvežiem, juridiskajiem un profesionālajiem padomniekiem, vērtētājiem un citiem ekspertiem, kurus tieši vai netieši nolīgušas noregulējuma iestādes, kompetentās iestādes, kompetentās ministrijas vai šā punkta e) apakšpunktā minētie potenciālie pārņēmēji;
struktūrām, kas pārvalda noguldījumu garantiju sistēmas;
struktūras, kas pārvalda ieguldītāju kompensācijas sistēmas;
struktūru, kas atbild par noregulējuma finansēšanas mehānismiem;
centrālajām bankām un citām iestādēm, kas iesaistītas noregulējuma procesā;
pagaidu iestādi vai aktīvu pārvaldības struktūru;
citām personām, kas tieši vai netieši pastāvīgi vai atsevišķos gadījumos sniedz vai ir sniegušas pakalpojumus a) līdz k) apakšpunktos minētajām personām;
iepriekšminētajos a) līdz k) apakšpunktos norādīto struktūru vai vienību augstāko vadību, vadības struktūru locekļu un darbiniekiem amata pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam.
Dalībvalstis nodrošina, ka pirms 1. punktā minētās personas izpauž informāciju, tiek izvērtētas iespējamās sekas, ko minētās informācijas izpaušana var radīt sabiedrības interesēm saistībā ar finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku, fizisku un juridisku personu komerciālajām interesēm un pārbaužu mērķim, izmeklēšanām un revīzijām.
Informācijas izpaušanas seku pārbaudes procedūrā ietver īpašu izvērtējumu par sekām, ko radītu 5., 7., 10., 11. un 12. pantā norādīto atveseļošanas un noregulējuma plānu elementu un satura izpaušana un saskaņā ar 6., 8. un 15. pantu veiktas novērtēšanas rezultātu izpaušana.
Šā panta pārkāpumu gadījumā jebkura no 1. punktā minētajām personām vai vienībām uzņemas civiltiesisko atbildību saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
Šis pants neliedz:
1. punkta a) līdz j) apakšpunktā minēto struktūru vai vienību darbiniekiem vai bijušiem darbiniekiem savstarpēji dalīties ar informāciju katras struktūras vai vienības ietvaros, ne arī
noregulējuma iestādēm un kompetentajām iestādēm, tostarp to darbiniekiem un ekspertiem, dalīties informācijā citam ar citu un ar citām Savienības noregulējuma iestādēm, citām Savienības kompetentajām iestādēm, kompetentajām ministrijām, centrālajām bankām, noguldījumu garantiju sistēmām, ieguldītāju kompensācijas sistēmām, iestādēm, kas atbildīgas par parastajām maksātnespējas procedūrām, dalībvalstu varas iestādēm, kas atbild par finanšu sistēmas stabilitātes uzturēšanu dalībvalstīs, izmantojot makroprudenciālos noteikumus, personām, kas atbild par likumā noteikto grāmatvedības revīziju veikšanu, EBI vai – atbilstīgi 98. pantam – trešo valstu varas iestādēm, kas veic funkcijas, kuras līdzvērtīgas tām, ko noregulējuma iestādes vai, ievērojot stingras konfidencialitātes prasības - noregulējamās iestādes potenciālais pārņēmējs vai attiecīgā gadījumā jebkura cita persona noregulējuma darbības plānošanas vai īstenošanas mērķiem.
Neatkarīgi no citiem šī panta noteikumiem dalībvalstis var atļaut informācijas apmaiņu ar jebkuru no turpmāk minētajiem:
stingri ievērojot konfidencialitātes prasības - ar jebkuru citu personu, ja tas nepieciešams, lai plānotu vai veiktu noregulējuma darbības;
parlamentārajām izmeklēšanas komisijām savā dalībvalstī, valsts kontroli savā dalībvalstī un citām vienībām, kas atbild par izmeklēšanas veikšanu savā dalībvalstī, ievērojot atbilstīgus nosacījumus; un
valsts iestādēm, kas atbild par maksājumu sistēmu uzraudzību, pilnvarotās iestādes, kas atbild par parastām maksātnespējas procedūrām, pilnvarotās iestādes, kam uzticēts publisks pienākums uzraudzīt citas finanšu sektora vienības, pilnvarotās iestādes, kas atbild par finanšu tirgu un apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību, un inspektoriem, kuri darbojas to vārdā, dalībvalstu pilnvarotās iestādes, kas atbild par finanšu sistēmas stabilitātes uzturēšanu dalībvalstīs, izmantojot makroprudenciālos noteikumus, pilnvarotās iestādes, kas atbild par finanšu sistēmas stabilitātes aizsardzību, un personas, kas veic obligātās revīzijas
IX
NODAĻA
Apelācijas tiesības un citu darbību izslēgšana
85. pants
Ex ante tiesas apstiprinājums un tiesības apstrīdēt lēmumus
Uz tiesībām iesniegt 3. punktā minēto pārsūdzību attiecas šādi noteikumi:
pārsūdzība iesniegšana neizraisa apstrīdētā lēmuma ietekmes automātisku apturēšanu;
noregulējuma iestādes lēmums ir nekavējoties izpildāms, un tas rada neatspēkojamu prezumpciju, ka tā izpildes apturēšana uz laiku būtu pretrunā sabiedrības interesēm.
Ja nepieciešams aizsargāt tādu trešo personu intereses, kuras labticīgi iegādājušās noregulējamās iestādes akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības, lai izmantotu noregulējuma instrumentus vai pildītu noregulējuma iestāžu noregulējuma pilnvaras, noregulējuma iestādes lēmuma atcelšana neietekmē turpmākos administratīvos aktus vai darījumus, kurus noslēdz attiecīgā noregulējuma iestāde un kuru pamatā bijis atceltais lēmums. Šādā gadījumā aizsardzības līdzekļi pret noregulējuma iestāžu nelikumīgu lēmumu vai aktu var ietvert tikai kompensāciju par pieteikuma iesniedzēja ciestajiem zaudējumiem šāda lēmuma vai akta rezultātā.
86. pants
Citu procedūru ierobežojumi
Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka:
kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes tiek nekavējoties informētas par visiem pieteikumiem par parastās maksātnespējas procedūras sākšanu attiecībā uz kādu iestādi vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību, neatkarīgi no tā, vai iestādei vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai vienībai tiek piemērots noregulējums vai ir publiskots lēmums saskaņā ar 83. panta 4. un 5. punktu;
par pieteikumu nepieņem lēmumu, ja vien nav izteikti paziņojumi, kas minēti a) apakšpunktā, un nenotiek viens no šiem notikumiem:
noregulējuma iestāde ir paziņojusi iestādēm, kas ir atbildīgas par parasto maksātnespējas procedūru, ka neplāno veikt nekādas noregulējuma darbības attiecībā uz iestādi vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību;
ir pagājis septiņu dienu laikposms, kas sākas dienā, kad izteikti a) apakšpunktā minētie paziņojumi.
V
SADAĻA
PĀRROBEŽU GRUPAS NOREGULĒJUMS
87. pants
Vispārēji principi attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti
Dalībvalstis nodrošina, ka pieņemot lēmumus vai veicot pasākumus saskaņā ar šo direktīvu, kas var ietekmēt vēl vienu vai vairākas citas dalībvalstis, to varas iestādes ievēro šādus vispārējus principus:
tām ir pienākums, veicot noregulējuma darbību, nodrošināt lēmumu pieņemšanas efektivitāti un saglabāt noregulējuma izmaksas pēc iespējas zemākas;
lēmumus pieņem un pasākumus veic laikus un ar atbilstošu steidzamību, ja nepieciešams;
noregulējuma iestādes, kompetentās iestādes un citas iestādes savstarpēji sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka lēmumi tiek pieņemti un pasākumi tiek veikti koordinēti un efektīvi;
katras dalībvalsts attiecīgo iestāžu lomas un pienākumi ir skaidri definēti;
pienācīgi ņemtas vērā to dalībvalstu intereses, kurās Savienības mātesuzņēmumi veic uzņēmējdarbību, un jo īpaši jebkura lēmuma vai darbības vai bezdarbības ietekmi uz minēto dalībvalstu finanšu stabilitāti, fiskālajiem resursiem, noregulējuma fondu, noguldījumu garantiju sistēmu vai ieguldītāju kompensācijas sistēmu;
pienācīgi ņemtas vērā katras tās atsevišķās dalībvalsts intereses, kurā meitasuzņēmums veic uzņēmējdarbību, un jo īpaši jebkura lēmuma vai darbības vai bezdarbības ietekmi uz minēto dalībvalstu finanšu stabilitāti, fiskālajiem resursiem, noregulējuma fondu, noguldījumu garantiju sistēmu vai ieguldītāju kompensācijas sistēmu;
pienācīgi ņemtas vērā katras tās dalībvalsts intereses, kurās nozīmīgas filiāles veic uzņēmējdarbību, jo īpaši jebkura lēmuma vai darbības vai bezdarbības ietekmi uz minēto dalībvalstu finanšu stabilitāti;
pienācīgi apsvērts mērķus līdzsvarot dažādu iesaistīto dalībvalstu intereses un izvairīties no neobjektīvas konkrētu dalībvalstu interešu pārkāpšanas vai aizstāvības, tostarp mēģinot izvairīties no negodīga sloga sadalījuma dalībvalstīs;
pienākums saskaņā ar šo direktīvu pirms lēmuma pieņemšanas vai pasākuma īstenošanas apspriesties ar varas iestādi nozīmē vismaz pienākumu apspriesties ar minēto varas iestādi par tādiem ierosinātā lēmuma vai pasākuma elementiem, kuri, iespējams:
ietekmē vai ietekmētu Savienības mātesuzņēmumu, meitasuzņēmumu vai filiāli, attiecīgā gadījumā, un par tiem ierosinātā lēmuma vai pasākuma elementiem, un
ietekme uz tās dalībvalsts stabilitāti, kurā Savienības mātesuzņēmums, meitasuzņēmums vai filiāle (attiecīgā gadījumā) veic uzņēmējdarbību vai ir izvietota;
nepieciešams, ka noregulējuma iestādes, veicot noregulējuma darbības, ņem vērā un izpilda noregulējuma plānus, kas minēti 13. pantā, ja vien noregulējuma iestādes, ņemot vērā lietas apstākļus, neuzskata, ka noregulējuma mērķi tiks sasniegti efektīvāk, veicot darbības, kas nav paredzētas noregulējuma plānos.
pārredzamības prasība, ja ir iespējams, ka ierosinātajam lēmumam vai pasākumam būs ietekme uz jebkādas attiecīgās dalībvalsts finanšu stabilitāti, fiskālajiem resursiem, noregulējuma fondu, noguldījumu garantiju sistēmu vai ieguldītāju kompensāciju sistēmu; un
izpratne, ka sasniegt kopējo noregulējuma izmaksu samazinājumu visvairāk ir iespējams koordinēšanas un sadarbības rezultātā.
88. pants
Noregulējuma kolēģijas
Konkrēti, noregulējuma kolēģijas grupas līmeņa noregulējuma iestādei, pārējām noregulējuma iestādēm un, attiecīgā gadījumā, kompetentajām iestādēm un attiecīgajām konsolidētās uzraudzības iestādēm nodrošina satvaru, kurā veikt šādus uzdevumus:
apmainīties ar informāciju, kas saistās ar grupu noregulējuma plānu izstrādi, sagatavošanas un preventīvo pilnvaru piemērošanu grupām un grupu noregulējumu;
izstrādāt grupu noregulējuma plānu saskaņā ar 12. un 13. pantu;
novērtēt grupu noregulējamību saskaņā ar 16. pantu;
īstenot pilnvaras pārvarēt vai novērst grupu noregulējamības šķēršļus saskaņā ar 18. pantu;
izlemt par nepieciešamību izveidot grupas noregulējuma shēmu, kā noteikts 91. vai 92. pantā;
panākt piekrišanu grupu noregulējuma shēmai, kas ierosināta saskaņā ar 91. vai 92. pantu;
koordinēt sabiedrības informēšanu par grupu noregulējuma stratēģiju un shēmām;
koordinēt to finansēšanas mehānismu izmantošanu, kas noteikti saskaņā ar VII sadaļu;
noteikt prasību minimumu grupām konsolidētā un meitasuzņēmumu līmenī atbilstīgi ►M3 45.–45.h pantam ◄ .
Turklāt noregulējuma kolēģijas var tikt izmantotas kā forums, lai apspriestu jebkādus jautājumus saistībā ar pārrobežu grupu noregulējumu.
Noregulējuma kolēģijas sastāvā ietilpst:
grupas līmeņa noregulējuma iestāde;
noregulējuma iestādes katrā dalībvalstī, kurā meitasuzņēmums, uz kuru attiecas konsolidētā uzraudzība, veic uzņēmējdarbību;
noregulējuma iestādes dalībvalstīs, kurās vienas vai vairāku grupas iestāžu mātesuzņēmums, kas ir 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētā vienība, veic uzņēmējdarbību;
to dalībvalstu noregulējuma iestādes, kurās atrodas nozīmīgas filiāles;
konsolidētās uzraudzības iestāde un to dalībvalstu kompetentās iestādes, kuru noregulējuma iestāde ir noregulējuma kolēģijas locekle. Ja dalībvalsts kompetentā iestāde nav dalībvalsts centrālā banka, kompetentā iestāde var nolemt, ka tai pievienosies dalībvalsts centrālās bankas pārstāvis;
kompetentās ministrijas, ja noregulējuma iestādes, kas ir noregulējuma kolēģijas locekles, nav kompetentās ministrijas;
iestāde, kas ir atbildīga par noguldījumu garantiju sistēmu dalībvalstī, kurā šīs dalībvalsts noregulējuma iestāde ir noregulējuma kolēģijas locekle;
EBI, ievērojot 4. punktu.
Grupas līmeņa noregulējuma iestāde ir noregulējuma kolēģijas priekšsēdētāja. Ar šādām pilnvarām tā:
pēc apspriešanās ar citām noregulējuma iestādēm nosaka rakstveida noteikumus un procedūras noregulējuma kolēģijas darbībai;
koordinē visas noregulējuma kolēģijas darbības;
sasauc un vada visas tās sanāksmes un iepriekš pilnībā informē visus noregulējuma kolēģijas locekļus par noregulējuma kolēģijas sanāksmju organizēšanu, par galvenajiem pārrunājamajiem un izskatāmajiem jautājumiem;
informē noregulējuma kolēģijas locekļus par jebkādām plānotajām sanāksmēm, lai tie varētu pieteikties dalībai šajās sanāksmēs;
nolemj, kurus locekļus un novērotājus aicina piedalīties konkrētās noregulējuma kolēģijas sanāksmēs, pamatojoties uz noteiktām vajadzībām, ņemot vērā apspriežamā jautājuma nozīmīgumu minētajiem locekļiem un novērotājiem un jo īpaši iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti attiecīgajās dalībvalstīs;
laikus informē visus kolēģijas locekļus par minēto sanāksmju lēmumiem un rezultātiem.
Noregulējuma kolēģijas locekļi cieši sadarbojas.
Neņemot vērā e) apakšpunktu, noregulējuma iestādes ir tiesīgas piedalīties noregulējuma kolēģijas sanāksmēs visos tādos gadījumos, kad darba kārtībā apspriežamie jautājumi attiecas uz kopīga lēmuma pieņemšanu vai grupas vienību, kas atrodas to dalībvalstī.
EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
89. pants
Eiropas noregulējuma kolēģijas
Šā panta pirmajā daļā minētie uzdevumi ietver 45.–45.h pantā minētās prasības noteikšanu.
Nosakot 45.–45.h pantā minēto prasību, Eiropas noregulējuma kolēģijas locekļi ņem vērā vispārējo noregulējuma stratēģiju, ja tāda ir, ko pieņēmušas trešo valstu iestādes.
Ja saskaņā ar vispārējo noregulējuma stratēģiju meitasuzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai Savienības mātesuzņēmums un tā meitasiestādes nav noregulējuma vienības un ja Eiropas noregulējuma kolēģijas locekļi piekrīt minētajai stratēģijai, meitasuzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai konsolidētā veidā Savienības mātesuzņēmums nodrošina atbilstību 45.g panta 1. punkta prasībai, emitējot 45.f panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētos instrumentus savam galīgajam mātesuzņēmumam, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, vai minētā galīgā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību tajā pašā trešā valstī, vai citām vienībām saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti 45.f panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā un 45.f panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā un b) apakšpunkta ii) punktā.
Ja pirmā daļa nav piemērojama, Eiropas noregulējuma kolēģiju vada Savienības mātesuzņēmuma vai Savienības meitasuzņēmuma noregulējuma iestāde ar turēto kopējo bilances aktīvu visaugstāko vērtību.
90. pants
Informācijas apmaiņa
Noregulējuma iestādēm nav pienākuma pēc pieprasījuma nodot informāciju, kas sniegta no trešās valsts noregulējuma iestādes, ja trešās valsts noregulējuma iestāde nav piekritusi tās tālākai nodošanai.
91. pants
Grupas noregulējums, iekļaujot grupas meitasuzņēmumu
Ja noregulējuma iestāde nolemj, ka iestāde vai jebkura 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība, kas ir grupas meitasuzņēmums, atbilst 32. vai 33. pantā minētajiem nosacījumiem, minētā noregulējuma iestāde grupas līmeņa noregulējuma iestādei, ja tā ir cita iestāde, konsolidētās uzraudzības iestādei un attiecīgās grupas noregulējuma kolēģijas loceklēm, nekavējoties dara zināmu šādu informāciju:
lēmums par to, ka iestāde vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība atbilst 32. vai 33. pantā minētajiem nosacījumiem;
noregulējuma darbības vai maksātnespējas pasākumi, kurus noregulējuma iestāde uzskata par piemērotiem minētajai iestādei vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai vienībai.
Šā panta 4. punktā noteiktajā grupas noregulējuma shēmā:
ņem vērā un izpilda noregulējuma plānus, kā minēts 13. pantā, ja vien noregulējuma iestādes, ņemot vērā lietas apstākļus, neuzskata, ka noregulējuma mērķi tiks sasniegti efektīvāk, veicot darbības, kas nav paredzētas noregulējuma plānos;
uzskaita noregulējuma darbības, kas noregulējuma iestādēm būtu jāveic attiecībā uz Savienības mātesuzņēmumu vai atsevišķām grupas vienībām, lai īstenotu 31. un 34. pantā izklāstītos noregulējuma mērķus un principus;
nosaka, kā koordinēt šīs noregulējuma darbības;
izveido finansēšanas plānu, kurā ņem vērā grupas noregulējuma plānu, kopīgās atbildības principus, kas noteikti saskaņā ar 12. panta 3. punkta f) apakšpunktu, un 107. pantā minēto savstarpējo izmantošanu.
EBI pēc kādas noregulējuma iestādes pieprasījuma var palīdzēt noregulējuma iestādēm pieņemt kopīgu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta c) punktu.
92.a pants
Grupas noregulējums
Noregulējuma darbības vai maksātnespējas pasākumi 91. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā var ietvert saskaņā ar 91. panta 6. punktu izstrādātas grupas noregulējuma shēmas īstenošanu, ja ir kāda no turpmāk minētajām situācijām:
noregulējuma darbības vai citi pasākumi mātesuzņēmuma līmenī, par kuriem paziņots saskaņā ar 91. panta 1. punkta b) apakšpunktu, veicina to, ka 32. vai 33. pantā izklāstītie nosacījumi tiek izpildīti attiecībā uz grupas vienību citā dalībvalstī;
noregulējuma darbības vai citi pasākumi tikai mātesuzņēmuma līmenī nav pietiekami, lai stabilizētu situāciju, vai arī visticamāk nesniegs optimālu iznākumu;
viens vai vairāki meitasuzņēmumi atbilst 32. vai 33. pantā izklāstītajiem nosacījumiem atbilstīgi tam, ko noteikušas par minētajiem meitasuzņēmumiem atbildīgās noregulējuma iestādes, vai
no noregulējuma darbībām vai citiem pasākumiem grupas līmenī labumu gūs grupas meitasuzņēmumi, tādējādi tiks panākta grupas noregulējuma shēmas atbilstība.
Lēmumā, ko pieņem grupas līmeņa noregulējuma iestāde, ņem vērā:
noregulējuma plānus, kā minēts 13. pantā, ja vien noregulējuma iestādes, ņemot vērā lietas apstākļus, neuzskata, ka noregulējuma mērķi tiks sasniegti efektīvāk, ja tiks veiktas darbības, kas nav paredzētas noregulējuma plānos;
attiecīgo dalībvalstu finanšu stabilitāti.
EBI pēc kādas noregulējuma iestādes pieprasījuma var palīdzēt noregulējuma iestādēm pieņemt kopīgu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta c) punktu.
Jebkurā gadījumā, ja grupas noregulējuma shēma netiek īstenota un noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbību attiecībā uz jebkuru grupas vienību, minētās noregulējuma iestādes cieši sadarbojas ar noregulējuma kolēģiju nolūkā panākt saskaņotu noregulējuma stratēģiju attiecībā uz visām iesaistītajām grupas vienībām.
Noregulējuma iestādes, kas veic kādu noregulējuma darbību attiecībā uz jebkuru grupas vienību, regulāri un pilnībā par šīm darbībām vai pasākumiem un to norisi informē noregulējuma kolēģijas locekļus.
VI
SADAĻA
ATTIECĪBAS AR TREŠĀM VALSTĪM
93. pants
Nolīgumi ar trešām valstīm
Saskaņā ar LESD 218. pantu Komisija var iesniegt Padomei priekšlikumus apspriest nolīgumus ar vienu vai vairākām trešām valstīm par līdzekļiem, kas izmantojami noregulējuma iestāžu sadarbībā ar attiecīgajām trešās valsts varas iestādēm, lai inter alia veiktu informācijas apmaiņu saistībā ar atveseļošanu un noregulējuma plānošanu attiecībā uz iestādēm, finanšu iestādēm, mātesuzņēmumiem un trešo valstu iestādēm, šādās situācijās:
gadījumos, kad trešās valsts mātesuzņēmumam ir meitas iestādes vai filiāles, ja šādas filiāles tiek uzskatītas par nozīmīgām, divās vai vairākās dalībvalstīs;
gadījumos, kad mātesuzņēmums, kurš veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un kuram ir meitasuzņēmums vai nozīmīga filiāle vismaz vienā citā dalībvalstī, ir viena vai vairākas trešās valsts meitas iestādes;
gadījumos, kad iestādei, kura veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un kurai ir mātesuzņēmums, meitasuzņēmums vai nozīmīga filiāle vismaz vienā citā dalībvalstī, ir viena vai vairākas filiāles vienā vai vairākās trešās valstīs;
94. pants
Trešās valsts noregulējuma procedūru atzīšana un izpilde
Gadījumos, kad saskaņā ar 89. pantu ir izveidota Eiropas noregulējuma kolēģija, tā pieņem kopīgu lēmumu par to, vai, izņemot 95. pantā noteiktajos gadījumos, atzīt trešās valsts noregulējuma procesus, kas attiecas uz trešās valsts iestādi vai mātesuzņēmumu, kuram:
ir Savienības meitasuzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību divās vai vairākās dalībvalstīs, vai Savienības filiāles, kas atrodas divās vai vairākās dalībvalstīs un kas tiek uzskatītas par nozīmīgām divās vai vairākās dalībvalstīs; vai
citādā veidā ir aktīvi, tiesības vai saistības, kuras atrodas divās vai vairākās dalībvalstīs vai kurus reglamentē šo dalībvalstu tiesību akti.
Ja tiek pieņemts kopīgs lēmums par trešās valsts noregulējuma procedūru atzīšanu, attiecīgās valstu noregulējuma iestādes rūpējas par trešās valsts atzītu noregulējuma procedūru izpildi saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem.
Pieņemot lēmumu, tiek pienācīgi izvērtētas katras atsevišķas dalībvalsts intereses, kurā darbojas trešās valsts iestāde vai mātesuzņēmums, un jo īpaši trešās valsts noregulējuma procedūras atzīšanas un izpildes iespējamā ietekme uz citām grupas daļām un minēto dalībvalstu finanšu stabilitāti.
Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes ir vismaz pilnvarotas:
īstenot noregulējuma pilnvaras saistībā ar:
trešās valsts iestādes vai mātesuzņēmuma aktīviem, kas atrodas to dalībvalstī vai ko reglamentē to dalībvalsts tiesību akti;
trešās valsts iestādes tiesībām vai saistībām, ko iegrāmatojusi Savienības filiāle to dalībvalstī vai ko reglamentē to dalībvalsts tiesību akti, vai ja prasījumi saistībā ar šādām tiesībām un saistībām ir izpildāmi to dalībvalstī;
izpildīt, kā arī prasīt citai personai veikt rīcību, lai izpildītu akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu pārvešanu Savienības meitasuzņēmumā, kas veic uzņēmējdarbību norīkotājā dalībvalstī;
īstenot 69., 70. vai 71. pantā noteiktās pilnvaras saistībā ar tiesībām, kas ir ikvienai pusei, kura ir noslēgusi līgumu ar šā panta 2. punktā minēto vienību, ja šādas pilnvaras ir nepieciešamas, lai izpildītu trešās valsts noregulējuma procedūras; un
padara par neizpildāmām jebkādas tiesības izbeigt, likvidēt vai paātrināt tādu līgumu izpildi, kas noslēgti ar, vai ietekmēt līgumā noteiktās tiesības, kas piešķirtas vienībām, kas minētas 2. punktā, un citām grupas vienībām gadījumos, kad šādas tiesības izriet no noregulējuma darbības, ko attiecībā uz trešās valsts iestādi vai citu grupas vienību mātesuzņēmumu vai nu veikusi trešās valsts noregulējuma iestāde, vai arī šī darbība veikta atbilstīgi šīs valsts noregulējuma kārtības juridiskajām un normatīvajām prasībām ar nosacījumu, ka joprojām tiek pildītas līgumā paredzētās būtiskās saistības, tostarp maksājumu un izpildes saistības, kā arī tiek sniegts nodrošinājums.
95. pants
Tiesības atteikties atzīt vai izpildīt trešās valsts noregulējuma procedūras
Noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar citām Eiropas noregulējuma iestādēm, kuras ietilpst Eiropas noregulējuma iestāžu kolēģijā, ja tāda tiek izveidota saskaņā ar 89. pantu, var atteikties atzīt vai izpildīt trešās valsts noregulējuma procedūras saskaņā ar 94. panta 2. punktu, ja tā uzskata, ka:
trešās valsts noregulējuma procedūras negatīvi ietekmētu finanšu stabilitāti tajā dalībvalstī, kurā bāzētas noregulējuma iestādes, vai ka procedūras varētu negatīvi ietekmēt citas dalībvalsts finanšu stabilitāti;
ir vajadzīga neatkarīga noregulējuma rīcība saskaņā ar 96. pantu attiecībā uz Savienības filiāli, lai sasniegtu vienu vai vairākus noregulējuma mērķus;
kreditori, jo īpaši noguldītāji, kuri atrodas vai kuriem pienākas maksājumi kādā no dalībvalstīm, saskaņā ar trešās valsts iekšējām noregulējuma procedūrām nesaņemtu tādu pašu attieksmi kā trešās valsts kreditori un noguldītāji ar līdzīgām tiesībām;
trešās valsts noregulējuma procedūras atzīšana vai izpilde radītu dalībvalstij būtiskas finansiālas sekas vai
šādas atzīšanas vai izpildes sekas būtu pretrunā valsts tiesību aktiem.
96. pants
Trešo valstu iestāžu Savienības filiāļu noregulējums
Dalībvalstis nodrošina, ka šādu pilnvaru īstenošanai piemēro 68. pantu.
Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes var īstenot 1. punktā prasītās pilnvaras, ja noregulējuma iestāde uzskata, ka darbība ir nepieciešama vispārības interesēs, un ir izpildīts viens vai vairāki no šādiem nosacījumiem:
Savienības filiāle vairs neatbilst vai, iespējams, neatbilst nosacījumiem, kas noteikti ar valsts tiesību aktiem tās darbības atļaujai un darbībai minētajā dalībvalstī, un nav izredžu, ka kāda privātā sektora, uzraudzības vai attiecīgās trešās valsts darbība pieņemamā laikposmā atjaunotu filiāles atbilstību nosacījumiem vai novērstu maksātnespēju;
noregulējuma iestāde uzskata, ka trešās valsts iestāde nespēj vai nevēlas, vai, visticamāk, nespēs apmaksāt savas saistības pret Savienības kreditoriem, vai saistības, kas ir izveidotas vai iegrāmatotas caur filiāli, kad pienāk to termiņš, un noregulējuma iestāde ir pārliecinājusies, ka pieņemamā laikposmā nekādas trešās valsts noregulējuma procedūras vai maksātnespējas procedūras nav uzsāktas vai netiks uzsāktas attiecībā uz minēto trešās valsts iestādi;
attiecīgā trešās valsts iestāde ir uzsākusi trešās valsts noregulējuma procedūras attiecībā uz trešās valsts iestādi vai ir paziņojusi noregulējuma iestādei par savu nodomu uzsākt šādu procesu.
Ja noregulējuma iestāde veic neatkarīgu darbību attiecībā uz Savienības filiāli, tā ņem vērā noregulējuma mērķus un veic darbību saskaņā ar šādiem principiem un prasībām, ciktāl tie ir atbilstoši:
34. pantā izklāstītajiem principiem;
prasībām attiecībā uz IV sadaļas III nodaļas noregulējuma instrumentu piemērošanu.
97. pants
Sadarbība ar trešo valstu varas iestādēm
EBI var slēgt nesaistošus sadarbības pamatnolīgumus ar šādām attiecīgām trešo valstu varas iestādēm:
gadījumos, kad Savienības meitasuzņēmums veic uzņēmējdarbību divās vai vairākās dalībvalstīs, – tās trešās valsts attiecīgās varas iestādes, kurā veic uzņēmējdarbību mātesuzņēmums vai uzņēmums, kas minēts 1. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā;
gadījumos, kad trešās valsts iestādei ir Savienības filiāles divās vai vairākās dalībvalstīs, – attiecīgā varas iestāde trešajā valstī, kurā veic uzņēmējdarbību minētā iestāde;
gadījumos, kad mātesuzņēmumam vai uzņēmumam, kas minēts 1. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā, kurš veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī un kuram ir meitas iestāde vai nozīmīga filiāle citā dalībvalstī, ir arī viena vai vairākas trešās valsts meitas iestādes, – attiecīgās varas iestādes trešajās valstīs, kurās veic uzņēmējdarbību minētās meitas iestādes;
gadījumos, kad iestādei, kurai ir meitasuzņēmums vai nozīmīga filiāle citā dalībvalstī, ir viena vai vairākas filiāles vienā vai vairākās trešajās valstīs, – attiecīgās varas iestādes trešajās valstīs, kurās veic uzņēmējdarbību minētās filiāles.
Šajā punktā minētie pasākumi neparedz noteikumus attiecībā uz konkrētām iestādēm. Tie neuzliek juridiskas saistības dalībvalstīm.
Sadarbības pamatnolīgumi, kas minēti 2. punktā, izveido procesus un vienošanās starp iesaistītajām iestādēm sadarbībai nepieciešamās informācijas apmaiņai un sadarbībai, kurā veic dažus vai visus turpmāk minētos uzdevumus un īsteno dažas vai visas turpmāk minētās pilnvaras attiecībā uz iestādēm, kas norādītas 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā, vai grupām, kurās tādas iestādes ietilpst:
noregulējuma plānu izstrāde saskaņā ar 10. līdz 13. pantu un līdzīgas prasības saskaņā ar attiecīgo trešo valstu tiesību aktiem;
šādu iestāžu un grupu noregulējamības novērtējums saskaņā ar 15. un 16. pantu un līdzīgas prasības saskaņā ar attiecīgo trešo valstu tiesību aktiem;
pilnvaru pārvarēt vai novērst noregulējamības šķēršļus piemērošana saskaņā ar 17. un 18. pantu un līdzīgas pilnvaras saskaņā ar attiecīgo trešo valstu tiesību aktiem;
agrīnas intervences pasākumu piemērošana saskaņā ar 27. pantu un līdzīgas pilnvaras saskaņā ar attiecīgo trešo valstu tiesību aktiem;
noregulējuma instrumentu piemērošana un noregulējuma pilnvaru izmantošana un līdzīgas pilnvaras, ko var īstenot attiecīgās trešās valsts varas iestādes.
Šis pants neliedz dalībvalstīm vai to kompetentajām iestādēm slēgt divpusējas vai daudzpusējas vienošanās ar trešām valstīm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 33. pantu.
Sadarbības vienošanās starp dalībvalstu un trešo valstu noregulējuma iestādēm saskaņā ar šo pantu var ietvert noteikumus par šādiem jautājumiem:
informācijas apmaiņa, kas nepieciešama, lai sagatavotu un uzturētu noregulējuma plānus;
apspriešanās un sadarbība noregulējuma plānu izstrādē, tostarp principi pilnvaru īstenošanai saskaņā ar 94. un 96. pantu un līdzīgu pilnvaru īstenošanai saskaņā ar attiecīgo trešo valstu tiesību aktiem;
informācijas apmaiņa, kas vajadzīga, lai piemērotu noregulējuma instrumentus un īstenotu noregulējuma pilnvaras un līdzīgas pilnvaras saskaņā ar attiecīgo trešo valstu tiesību aktiem;
sadarbības vienošanās pušu agrīnā brīdināšana vai apspriešanās pirms jebkuras būtiskas darbības saskaņā ar šo direktīvu vai attiecīgās trešās valsts tiesību aktiem, kas ietekmē iestādi vai grupu, uz kuru vienošanās attiecas;
sabiedriskās saziņas koordinācija, veicot kopīgas noregulējuma darbības;
procedūras un vienošanās informācijas apmaiņai un sadarbībai saskaņā ar a) līdz e) apakšpunktu, tostarp, attiecīgā gadījumā, krīzes vadības grupu izveide un darbība.
98. pants
Apmaiņa ar konfidenciālu informāciju
Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes, kompetentās iestādes un kompetentās ministrijas apmainās ar konfidenciālu informāciju, tostarp atveseļošanas plāniem, ar attiecīgajām trešo valstu iestādēm tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
minētajām trešo valstu iestādēm piemēro dienesta noslēpuma prasības un standartus, kurus visas attiecīgās iestādes uzskata par vismaz līdzvērtīgiem tiem, kas noteikti ar 84. pantu;
Ciktāl informācijas apmaiņa attiecas uz personas datiem, šādu personas datu apstrādi un nosūtīšanu trešās valsts iestādēm reglamentē piemērojamie Savienības un valsts datu aizsardzības tiesību akti.
informācija ir vajadzīga, lai attiecīgās trešo valstu iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem izpildītu to noregulējuma funkcijas, kas ir līdzvērtīgas šajā direktīvā paredzētajām funkcijām, un, ņemot vērā šā punkta a) apakšpunktu, šī informācija netiek izmantota nekādiem citiem mērķiem.
Ja konfidenciāla informācija ir iegūta no citas dalībvalsts, tad noregulējuma iestādes, kompetentās iestādes un kompetentās ministrijas neizpauž minēto informāciju attiecīgajām trešās valsts iestādēm, ja vien nav izpildīti šādi nosacījumi:
tās dalībvalsts attiecīgā varas iestāde, no kuras informācija ir iegūta (izcelsmes iestāde), piekrīt tādai izpaušanai;
informācija tiek izpausta vienīgi izcelsmes iestādes atļautiem nolūkiem.
VII
SADAĻA
FINANSĒŠANAS MEHĀNISMI
99. pants
Eiropas finansēšanas mehānismu sistēma
Izveido Eiropas finansēšanas mehānismu sistēmu un to veido:
valstu finansēšanas mehānismi, kas izveidoti saskaņā ar 100. pantu;
aizņēmumi valstu finansēšanas mehānismu starpā, kā noteikts 106. pantā,
valstu finansēšanas mehānismu savstarpēja izmantošana grupas noregulējuma gadījumā, kā norādīts 107. pantā.
100. pants
Prasība izveidot noregulējuma finansēšanas mehānismus
Dalībvalstis nodrošina, ka finansēšanas mehānismu izmantošanu var ierosināt norīkota publiskā sektora iestāde vai iestāde, kurai uzticētas publiskās pārvaldes pilnvaras.
Finansēšanas mehānismus izmanto tikai saskaņā ar 31. un 34. pantā izklāstītajiem noregulējuma mērķiem un principiem.
Šā panta 3. punktā minētajā nolūkā finansēšanas mehānismiem jo īpaši ir:
pilnvaras piesaistīt 103. pantā paredzētās ex ante iemaksas, lai panāktu 102. pantā noteikto mērķapjomu;
pilnvaras piesaistīt 104. pantā paredzētās ārkārtas ex post iemaksas, ja a) apakšpunktā minētās iemaksas nav pietiekamas, un
pilnvaras slēgt līgumus par aizņēmumiem un citiem atbalsta veidiem, kā noteikts 105. pantā.
Neskarot šā panta 5. punktu, lai īstenotu šā panta 1. punktā noteiktos pienākumus, dalībvalsts var izveidot savu valsts finansēšanas mehānismu, izmantojot to iestāžu obligātas iemaksas, kuras ir saņēmušas darbības atļauju tās teritorijā, kuru iemaksu pamatā ir 103. panta 7. punktā minētie kritēriji un kuras netiek turētas, izmantojot fondu, kas ir tās noregulējuma iestādes kontrolē, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
summa, kas ir iegūta no iemaksām, ir vismaz vienāda ar summu, kādu prasīts iegūt 102. pantā;
dalībvalsts noregulējuma iestādei ir tiesības uz summu, kas ir vienāda ar šādu iemaksu summu, kuru dalībvalstis pēc noregulējuma iestādes pieprasījuma dara tai nekavējoties pieejamu, lai tā tiktu izmantota vienīgi 101. panta 1. punktā noteiktajiem mērķiem; un,
dalībvalsts paziņo Komisijai par savu lēmumu izmanto rīcības brīvību savu finansēšanas mehānismu veidot saskaņā ar šo punktu;
dalībvalsts vismaz reizi gadā paziņo Komisijai b) apakšpunktā minēto summu; un
ja vien šajā direktīvā nav skaidri noteikts citādi, finansēšanas pasākumi atbilst 99. līdz 102. pantam, 103. panta 1. līdz 4. un 6. punktam un 104. līdz 109. pantam.
Piemērojot šo punktu, pieejamie finanšu līdzekļi, kas jāņem vērā, lai sasniegtu 102. pantā noteikto mērķapjomu, var ietvert obligātas iemaksas no jebkādas obligātu iemaksu sistēmas, ko dalībvalsts izveidojusi jebkurā dienā starp 2010. gada 17. jūniju un 2014. gada 2. jūliju no iestādēm tās teritorijā, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar iestāžu sistēmisku risku, maksātnespēju un noregulējumu, ar nosacījumu, ka dalībvalsts ievēro šo sadaļu. Iemaksas noguldījumu garantiju sistēmās neieskaita 102. pantā izklāstītajā noregulējuma finansēšanas mehānisma mērķapjomā.
101. pants
Noregulējuma finansēšanas mehānismu izmantošana
Finansēšanas mehānismus, kas izveidoti saskaņā ar 100. pantu, noregulējuma iestāde var izmantot tikai tik lielā mērā, cik tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu noregulējuma instrumentu efektīvu piemērošanu, šādiem mērķiem:
garantēt noregulējamās iestādes, tās meitasuzņēmumu, pagaidu iestādes vai aktīvu pārvaldības struktūras aktīvus vai saistības;
dot aizdevumus noregulējamajai iestādei, tās meitasuzņēmumiem, pagaidu iestādei vai aktīvu pārvaldības struktūrai;
iegādāties noregulējamās iestādes aktīvus;
veikt iemaksas pagaidu iestādei un aktīvu pārvaldības struktūrai;
izmaksāt kompensāciju akcionāriem vai kreditoriem saskaņā ar 75. pantu;
izdarīt iemaksu noregulējamā iestādē noteiktu kreditoru saistību norakstīšanas vai konvertācijas vietā, ja piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu un noregulējuma iestāde nolemj izslēgt noteiktus kreditorus no iekšējās rekapitalizācijas piemērošanas jomas saskaņā ar 44. panta 3. līdz 8. punktu;
izsniegt brīvprātīgus aizdevumus citiem finanšu mehānismiem saskaņā ar 106. pantu;
veikt dažādu a) līdz g) apakšpunktā minēto darbību kombināciju.
Finansēšanas mehānismus var izmantot, lai veiktu pirmajā daļā minētās darbības attiecībā uz pircēju saistībā ar uzņēmuma pārdošanas instrumentu.
102. pants
Mērķapjoms
Dalībvalstis sākotnējo laikposmu var pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, ja no finansēšanas mehānismiem ir izdarītas uzkrātas izmaksas, kas lielākas par 0,5 % no visu to kredītiestāžu saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES garantētajiem segtajiem noguldījumiem, kurām atļauts darboties šo valstu teritorijā.
Nosakot regulāro iemaksu, tiek pienācīgi ņemta vērā uzņēmējdarbības cikla fāze un prociklisko iemaksu iespējamā ietekme, saistībā ar šo punktu paredzot ikgadējās iemaksas apmēru.
103. pants
Ex ante iemaksas
Minētās iemaksas koriģē proporcionāli iestāžu riska profilam atbilstīgi kritērijiem, kas pieņemti saskaņā ar 7. punktu.
Dalībvalstis nosaka piemērotus regulatīvos, grāmatvedības, ziņošanas un citus pienākumus, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek izdarītas pienācīgās iemaksas. Dalībvalstis nodrošina pasākumus, lai pienācīgi pārbaudītu to, vai iemaksas ir pareizi izdarītas. Dalībvalstis nodrošina pasākumus, lai novērstu apiešanu, izvairīšanos un ļaunprātīgu izmantošanu.
Komisijai ir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, lai precizētu jēdzienu par iemaksu koriģēšanu proporcionāli iestāžu riska profilam, kā norādīts šā panta 2. punktā, ņemot vērā visus šādus rādītājus:
iestādes pakļautību riskam, ieskaitot tās tirdzniecības darbības nozīmi, zembilances riska darījumu vērtību un aizņemto līdzekļu līmeni;
sabiedrības finansējuma avotu un neapgrūtināto augstas likviditātes aktīvu stabilitāti un dažādību;
iestādes finansiālo stāvokli;
varbūtību, ka iestādei tiks piemērots noregulējums;
apmēru, kādā iestāde iepriekš ir saņēmusi ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem;
iestādes struktūras sarežģītību un tās noregulējamību;
iestādes nozīmi vienas vai vairāku dalībvalstu vai Savienības finanšu sistēmas vai ekonomikas stabilitātei;
to, ka iestāde ir IAS locekle.
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, lai precizētu:
4. punktā minētos reģistrācijas, grāmatvedības, ziņošanas un citus pienākumus, lai nodrošinātu, ka iemaksas tiek faktiski izdarītas;
4. punktā minētos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi pārbaudīta iemaksas izdarīšanas pareizība.
104. pants
Ārkārtas ex post iemaksas
Ārkārtas ex post iemaksu apmērs nepārsniedz saskaņā ar 103. pantu noteikto iemaksu trīskāršotu ikgadējo apmēru.
105. pants
Alternatīvi finansēšanas līdzekļi
Dalībvalstis nodrošina, ka to jurisdikcija esošiem finansēšanas mehānismiem ir iespējas slēgt līgumus par aizņēmumiem vai citādu atbalstu no iestādēm, finanšu iestādēm vai citām trešām personām gadījumā, ja summas, kas iegūtas saskaņā ar 103. pantu, nav uzreiz pieejamas vai pietiekamas, lai segtu zaudējumus, izmaksas vai citus izdevumus, kas ir radušies, izmantojot finansēšanas mehānismus, un nav tūlīt pieejamas vai pietiekamas 104. pantā noteiktās ārkārtas ex post iemaksas.
106. pants
Aizņēmumi finansēšanas mehānismu starpā
Dalībvalstis nodrošina to, ka to jurisdikcijā esoši finansēšanas mehānismi var pieprasīt aizņēmumu no visiem citiem finansēšanas mehānismiem Savienībā gadījumā, ja:
summas, kas iegūtas saskaņā ar 103. pantu, nav pietiekamas, lai segtu zaudējumus, izmaksas vai citus izdevumus, kas ir radušies, izmantojot finansēšanas mehānismus;
nav uzreiz pieejamas 104. pantā paredzētās ārkārtas ex post iemaksas un
105. pantā paredzētie alternatīvie finansēšanas līdzekļi nav uzreiz pieejami ar pieņemamiem nosacījumiem.
107. pants
Valstu finansēšanas mehānismu savstarpēja izmantošana grupas noregulējuma gadījumā
Par finansēšanas plānu vienojas saskaņā ar 91. un 92. pantā noteikto lēmumu pieņemšanas kārtību.
Finansēšanas plānā iekļauj:
saskaņā ar 36. pantu veikto vērtējumu attiecībā uz iesaistītajām grupas vienībām;
zaudējumus, kurus katrai iesaistītajai grupas vienībai jāatzīst brīdī, kad piemēro noregulējuma instrumentus;
katrai iesaistītajai grupas vienībai – iespējamos zaudējumus katrai akcionāru un kreditoru kategorijai;
jebkuru iemaksu, kas noguldījumu garantiju sistēmām būtu jāmaksā saskaņā ar 109. panta 1. punktu;
kopējo iemaksu, ko veic noregulējuma finansēšanas mehānismiem, un iemaksas mērķi un veidu;
pamatu, lai aprēķinātu summu, kas ikvienam no to dalībvalstu finansēšanas mehānismiem, kurās atrodas iesaistītās grupas vienības, ir jāiemaksā grupas noregulējuma finansējumā, lai sasniegtu e) apakšpunktā minēto kopējo iemaksu;
summu, kura katram no iesaistīto grupas vienību valsts finansēšanas mehānismiem ir jāiemaksā grupas noregulējuma finansējumā un šo iemaksu veidu;
aizdevuma summu, ko finansēšanas mehānismi dalībvalstīs, kurās atrodas iesaistītās grupas vienības, iegūs no iestādēm, finanšu iestādēm un citām trešām personām saskaņā ar 105. pantu;
termiņu to dalībvalstu finansēšanas mehānismu, kurās atrodas iesaistītās grupas vienības, izmantošanai ar iespēju attiecīgā gadījumā to pagarināt.
Ja vien finanšu plānā nav noteikts citādi, izstrādājot pamatu, lai aprēķinātu katra valsts finansēšanas mehānisma iemaksu, jo īpaši ņem vērā šādus aspektus:
grupas riska svērto aktīvu īpatsvaru, kas ir iestādēm un 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajām vienībām, kuras veic uzņēmējdarbību minētā finansēšanas mehānisma dalībvalstī;
grupas aktīvu īpatsvaru, kas ir iestādēm un 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajām vienībām, kuras veic uzņēmējdarbību minētā finansēšanas mehānisma dalībvalstī;
zaudējumu īpatsvaru, kuru dēļ ir nepieciešams grupas noregulējums, kas radies grupas vienībās, kuras uzrauga minētā noregulējuma finansēšanas mehānisma dalībvalsts kompetentās iestādes, un
to grupas finansēšanas mehānismu resursu īpatsvaru, kurus saskaņā ar finansēšanas plānu ir paredzēts izmantot, lai sniegtu tiešu ieguldījumu grupas vienībām, kas veic uzņēmējdarbību minētā finansēšanas mehānisma dalībvalstī;
108. pants
Prioritāte maksātnespējas hierarhijā
Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, kas reglamentē parastās maksātnespējas procedūras:
šādiem noguldījumiem ir vienāda prioritāte, kura ir augstāka nekā prioritāte, kas paredzēta parasto nenodrošināto kreditoru prasījumiem:
tā fizisko personu un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu atbilstīgo noguldījumu daļa, kura pārsniedz seguma līmeni, kas noteikts Direktīvas 2014/49/ES 6. pantā;
noguldījumi, kuri būtu atbilstīgi noguldījumi no fiziskām personām un mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, ja vien tie nebūtu veikti, izmantojot Savienībā uzņēmējdarbību veicošu iestāžu filiāles, kas atrodas ārpus Savienības;
šādiem noguldījumiem ir vienāda prioritāte, kura ir augstāka nekā a) apakšpunktā paredzētā prioritāte:
segtie noguldījumi;
noguldījumu garantijas sistēmas, ar ko aizstāj segto noguldītāju tiesības un saistības maksātnespējas gadījumā.
Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz 1. panta 1. punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā minētajām vienībām parastiem nenodrošinātiem prasījumiem dalībvalstu tiesību aktos, kas reglamentē parastās maksātnespējas procedūras, ir augstāka prioritāte nekā nenodrošinātiem prasījumiem, kas izriet no parāda instrumentiem, kuri atbilst šādiem nosacījumiem:
parāda instrumentu sākotnējais līguma termiņš ir vismaz viens gads;
parāda instrumenti neietver iegultus atvasinātos instrumentus un paši nav atvasinātie instrumenti;
attiecīgajos līguma dokumentos un attiecīgajā gadījumā arī prospektā saistībā ar emisiju ir skaidri norādīta zemākā prioritāte saskaņā ar šo punktu.
Ja pēc 2016. gada 31. decembra un pirms 2017. gada 28. decembra dalībvalsts ir pieņēmusi valsts tiesību aktus, kas reglamentē tādu nenodrošinātu prasījumu prioritāti parastajā maksātnespējas procedūrā, kuri izriet no parāda instrumentiem, kas emitēti pēc šādu valsts tiesību aktu piemērošanas dienas, šā panta 4. punktu nepiemēro prasījumiem, kas izriet no parāda instrumentiem, kuri emitēti pēc minēto valsts tiesību aktu piemērošanas dienas, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
saskaņā ar minētajiem valsts tiesību aktiem un attiecībā uz 1. panta 1. punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā minētajām vienībām parastiem nenodrošinātiem prasījumiem parastajā maksātnespējas procedūrā ir augstāka prioritāte nekā nenodrošinātiem prasījumiem, kas izriet no parāda instrumentiem, kuri atbilst šādiem nosacījumiem:
parāda instrumentu sākotnējais līguma termiņš ir vismaz viens gads;
parāda instrumenti neietver iegultus atvasinātos instrumentus un paši nav atvasinātie instrumenti; un
attiecīgajos līguma dokumentos un attiecīgajā gadījumā arī prospektā saistībā ar emisiju ir skaidri norādīta zemākā prioritāte saskaņā ar valsts tiesību aktiem;
saskaņā ar minētajiem valsts tiesību aktiem nenodrošinātiem prasījumiem, kas izriet no parāda instrumentiem, kuri atbilst šīs daļas a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, parastajā maksātnespējas procedūrā ir augstāka prioritāte nekā prasījumiem, kas izriet no 48. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētajiem instrumentiem.
Dienā, kad stājas spēkā pasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko transponē Direktīvu (ES) 2017/2399, nenodrošinātajiem prasījumiem, kas izriet no pirmās daļas b) apakšpunktā minētajiem parāda instrumentiem, ir tāda pati prioritāte kā tiem, kas minēti šā panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 3. punktā.
109. pants
Noguldījumu garantiju sistēmu izmantošana sakarā ar noregulējumu
Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbību, un ar noteikumu, ka minētā nodrošina, ka noguldītājiem joprojām ir piekļuve saviem noguldījumiem, noguldījumu garantiju sistēma, ar kuru iestāde ir saistīta, ir atbildīga par šādām summām:
ja piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu – summu, par kuru tiktu norakstīti segtie noguldītāji, lai absorbētu iestādes zaudējumus saskaņā ar 46. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ja segtie noguldījumi būtu iekļauti iekšējās rekapitalizācijas darbības jomā un tiktu norakstīti tādā pašā apmērā kā kreditoriem ar tādu pašu prioritātes līmeni saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas reglamentē parastās maksātnespējas procedūras, vai
ja piemēro vienu vai vairākus noregulējuma instrumentus, kas nav iekšējās rekapitalizācijas instruments, – segto noguldītāju zaudējumu summu, ja segtie noguldītāji būtu cietuši zaudējumus proporcionāli tiem zaudējumiem, kas radušies kreditoriem ar tādu pašu prioritātes līmeni saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas reglamentē parastās maksātnespējas procedūras.
Jebkurā gadījumā noguldījumu garantiju sistēmas atbildība nav lielāka kā zaudējumu summa, kas tai būtu jāsedz, ja iestāde būtu likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.
Ja piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, no noguldījumu garantiju sistēmas netiek prasītas nekādas iemaksas, lai segtu iestādes vai pagaidu iestādes rekapitalizēšanas izmaksas saskaņā ar 46. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
Ja atbilstīgi 74. pantam veiktajā vērtējumā ir noteikts, ka noguldījumu garantiju sistēmas iemaksa noregulējumā ir lielāka nekā neto zaudējumi, kas rastos, ka iestāde tiktu likvidēta, kas notiktu saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, noguldījumu garantiju sistēmai ir tiesības uz starpības izmaksu no noregulējuma finansēšanas mehānisma saskaņā ar 75. pantu.
Jebkurā gadījumā noguldījumu garantiju sistēmu saistības nedrīkst pārsniegt 50 % no tās mērķapjoma atbilstīgi Direktīvas 2014/49/ES 10. pantam. Dalībvalstis, ņemot vērā valsts banku sektora īpatnības, var noteikt procentuālo īpatsvaru, kas pārsniedz 50 %.
VIII
SADAĻA
SODI
110. pants
Administratīvie sodi un citi administratīvi pasākumi
Noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes īsteno savas administratīvās pilnvaras, lai piemērotu sodus saskaņā ar šo direktīvu un valsts tiesību aktiem jebkurā no šādiem veidiem:
tieši;
sadarbībā ar citām iestādēm;
uz savu atbildību deleģējot savas pilnvaras šādām iestādēm;
iesniedzot pieteikumu kompetentajām tiesas iestādēm.
111. pants
Īpaši noteikumi
Dalībvalstis nodrošina, ka to normatīvajos un administratīvajos aktos ir paredzēti sodi un citi pasākumi vismaz attiecībā uz šādām situācijām:
nav izstrādāti, uzturēti un atjaunināti atveseļošanas plāni un grupas atveseļošanas plāni, pārkāpjot 5. vai 7. pantu;
nav paziņots kompetentajai iestādei par nodomu sniegt grupas finansiālo atbalstu, pārkāpjot 25. pantu;
nav sniegta visa informācija, kas vajadzīga noregulējuma plānu izstrādei, pārkāpjot 11. pantu;
iestādes vadības struktūra vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība nepaziņo kompetentajai iestādei par iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības saistību neizpildi vai varbūtējo neizpildi, pārkāpjot 81. panta 1. punktu.
Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētajos gadījumos piemērojamie administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi ietver vismaz šādus elementus:
publisku paziņojumu, kurā norāda atbildīgo fizisko personu, iestādi, finanšu iestādi, Savienības mātesuzņēmumu vai citu juridisko personu un pārkāpuma būtību;
rīkojumu, ar ko atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai prasa pārtraukt šādu rīcību un atturēties no šādas rīcības atkārtošanas;
pagaidu aizliegumu kādam iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības vadības struktūras vai augstākās vadības pārstāvim vai kādai citai fiziskai personai, kuru uzskata par atbildīgu, iestādēs vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajās vienībās īstenot vadības funkcijas;
juridiskas personas gadījumā – administratīvie naudas sodi līdz 10 % apmērā no minētās juridiskās personas kopējā neto apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā. Ja juridiskā persona ir meitasuzņēmums, attiecīgo apgrozījumu veido apgrozījums, kas ir norādīts galvenā mātesuzņēmuma konsolidētajos pārskatos par iepriekšējo uzņēmējdarbības gadu;
fiziskas personas gadījumā – administratīvie naudas sodi līdz EUR 5 000 000 apmērā vai atbilstīga vērtība attiecīgās valsts valūtā dalībvalstī, kur euro nav oficiālā valūta, 2014. gada 2. jūlijā;
ja var noteikt no pārkāpuma gūto labumu – administratīvie naudas sodi, kuru apmērs ir līdz divkāršai gūtā labuma summai.
112. pants
Informācijas par administratīvajiem sodiem publicēšana
Ja dalībvalstis atļauj publicēt informāciju par sodiem, par kuriem iesniegta pārsūdzība, noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās savās oficiālajās tīmekļa vietnēs publicē arī informāciju par pārsūdzības statusu un tās iznākumu.
Noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes publicē informāciju par to uzliktajiem sodiem, ievērojot anonimitāti, valsts tiesību aktiem atbilstīgā veidā jebkuros no šādiem apstākļiem:
ja sodu piemēro fiziskai personai un ja obligāti veicamā iepriekšējā novērtējumā par publicēšanas samērīgumu secināts, ka personas datu publicēšana nav samērīga;
ja informācijas publicēšana apdraudētu finanšu tirgu stabilitāti vai iesāktas kriminālizmeklēšanas norisi;
ja, ciktāl to var noteikt, informācijas publicēšana varētu radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām iestādēm vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajām vienībām, vai fiziskajām personām.
Kā alternatīvu šādos gadījumos attiecīgo datu publicēšanu var atlikt uz pieņemamu laikposmu, ja ir paredzams, ka minētajā laikposmā anonimitātes ievērošanas iemesli publicēšanai beigs pastāvēt.
113. pants
EBI centrālās datubāzes uzturēšana
114. pants
Efektīva sodu piemērošana un kompetento iestāžu un noregulējuma iestāžu sodu piemērošanas pilnvaru īstenošana
Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sodu vai citu administratīvo pasākumu veidu un administratīvo naudas sodu līmeni, kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp attiecīgā gadījumā:
pārkāpuma smagumu un ilgumu;
attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas atbildības līmeni;
atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas finansiālo stāvokli, ko, piemēram, norāda atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumu apmērs;
atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu summu, ciktāl to var noteikt;
pārkāpuma radītos zaudējumus trešām personām, ciktāl tos var noteikt;
atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi un noregulējuma iestādi;
atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus;
jebkādas iespējamās pārkāpuma sistēmiskās sekas.
IX
SADAĻA
IZPILDPILNVARAS
115. pants
Deleģēšanas īstenošana
X
SADAĻA
GROZĪJUMI DIREKTĪVĀS 82/891/EEK, 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES UN 2013/36/ES, KĀ ARĪ REGULĀS (ES) Nr. 1093/2010 UN (ES) Nr. 648/2012
▼M1 —————
117. pants
Grozījumi Direktīvā 2001/24/EK
Direktīvu 2001/24/EK groza šādi:
direktīvas 1. pantam pievieno šādus punktus:
direktīvas 2. pantu aizstāj ar šādu:
“2. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā:
direktīvas 25. pantu aizstāj ar šādu:
“25. pants
Savstarpējā ieskaita līgumi
Neskarot Direktīvas 2014/59/ES 68. un 71. pantu, savstarpējā ieskaita līgumus reglamentē vienīgi līgumtiesības, kas reglamentē šādus līgumus.”;
direktīvas 26. pantu aizstāj ar šādu:
“26. pants
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi
Neskarot Direktīvas 2014/59/ES 68. un 71. pantu un neskarot šīs direktīvas 24. pantu, pārdošanas ar atpirkšanu līgumus reglamentē vienīgi līgumtiesības, kas reglamentē šādus līgumus.”
118. pants
Grozījums Direktīvā 2002/47/EK
Direktīvu 2002/47/EK groza šādi:
direktīvas 1. pantam pievieno šādu punktu:
direktīvas 9.a pantu aizstāj ar šādu:
“9.a pants
Direktīvas 2008/48/EK un 2014/59/ES
Šī direktīva neskar Direktīvas 2008/48/EK un 2014/59/ES.”
119. pants
Grozījums Direktīvā 2004/25/EK
Direktīvas 2004/25/EK 4. panta 5. punktam pievieno šādu daļu:
“Dalībvalstis nodrošina, ka šās direktīvas 5. panta 1. punktu nepiemēro, ja izmanto noregulējuma instrumentus, pilnvaras un mehānismus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES ( *5 ) IV sadaļā.
▼M1 —————
121. pants
Grozījumi Direktīvā 2007/36/EK
Direktīvu 2007/36/EK groza šādi:
direktīvas 1. pantam pievieno šādu punktu:
direktīvas 5. pantam pievieno šādus punktus:
▼M1 —————
124. pants
Grozījums Direktīvā 2013/36/ES
Direktīvas 2013/36/ES 74. panta 4. punktu svītro.
125. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1093/2010
Regulu (ES) Nr. 1093/2010 groza šādi:
regulas 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
“kompetentā iestāde” ir:
kompetentā iestāde, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40) apakšpunktā un Direktīvas 2007/64/EK un Direktīvas 2009/110/EK nozīmē;
attiecībā uz Direktīvām 2002/65/EK un 2005/60/EK – iestādes, kas ir kompetentas nodrošināt kredītiestāžu un finanšu iestāžu atbilstību šo direktīvu prasībām;
attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/49/ES ( *7 ) ieceltā iestāde kā definēts minētās direktīvas 2. panta 1. punkta 18. apakšpunktā;
attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES ( *8 ) – noregulējuma iestādes kā definēts minētās direktīvas 2. panta 1. punkta 18. apakšpunktā.
regulas 40. panta 6. punktam pievieno šādu daļu:
“Lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2014/59/ES darbības jomai, 1. punkta b) apakšpunktā minētajam Uzraudzības padomes loceklim attiecīgā gadījumā var pievienoties katras dalībvalsts noregulējuma iestādes pārstāvis, bet bez balsstiesībām.”
126. pants
Grozījums Regulā (ES) Nr. 648/2012
Regulas (ES) Nr. 648/2012 81. panta 3. punktam pievieno šādu apakšpunktu:
noregulējuma iestāde, kas iecelta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES ( *9 ) 3. pantu.
XI
SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
127. pants
EBI Noregulējuma komiteja
Lai sagatavotu EBI lēmumus, kas jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 44. pantu, tostarp lēmumus attiecībā uz regulatīvo tehnisko standartu projektiem un īstenošanas tehnisko standartu projektiem attiecībā uz noregulējuma iestāžu uzdevumiem, kā paredzēts šajā direktīvā, EBI izveido pastāvīgu iekšējo komiteju saskaņā ar minētās Regulas 41. pantu. Jo īpaši saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 38. panta 1. punktu EBI nodrošina, ka neviens minētajā pantā norādītais lēmums nekādi neskar dalībvalstu fiskālos pienākumus. Minētās iekšējās komitejas sastāvā ietilpst šīs direktīvas 3. pantā minētās noregulējuma iestādes.
Šīs direktīvas piemērošanas nolūkā EBI sadarbojas ar EVTI un EAAPI Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotajā komitejā, kas izveidota ar 54. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010.
Šīs direktīvas piemērošanas nolūkā EBI nodrošina noregulējuma komitejas strukturālu nošķiršanu no citām Regulā (ES) Nr. 1093/2010 minētajām funkcijām. Noregulējuma komiteja veicina noregulējuma plānu sagatavošanu un koordināciju un izstrādā noregulējuma metodes finanšu iestādēm, kas kļūst maksātnespējīgas.
128. pants
Sadarbība ar EBI
Šīs direktīvas piemērošanas nolūkā kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes sadarbojas ar EBI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010.
Kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes nekavējoties sniedz EBI visu informāciju, kas nepieciešama tās pienākumu veikšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 35. pantu.
129. pants
Pārskatīšana
Līdz 2018. gada 1. jūnijam Komisija pārskata šīs direktīvas īstenošanu un iesniedz ziņojumu par to Eiropas Parlamentam un Padomei. Tā jo īpaši novērtē:
balstoties uz 4. panta 7. punktā minēto EBI ziņojumu – vajadzību pēc jebkādiem grozījumiem, kas mazinātu atšķirības valstu līmenī;
balstoties uz 45. panta 19. punktā minēto EBI ziņojumu – vajadzību pēc jebkādiem grozījumiem, kas mazinātu atšķirības valstu līmenī;
saskaņā ar šo direktīvu EBI noteiktās lomas izpildi un efektivitāti, tai skaitā attiecībā uz starpniecības pienākumu.
Attiecīgā gadījumā minētajam ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.
Neskarot pirmajā daļā minēto pārskatīšanu, Komisija līdz 2017. gada 3. jūlijam īpaši pārskata 13., 18. un 45. panta piemērošanu attiecībā uz EBI pilnvarām veikt saistošu starpniecību, lai ņemtu vērā turpmākas izmaiņas tiesību aktos finanšu pakalpojumu jomā. Minēto ziņojumu un – attiecīgā gadījumā – tam pievienotus priekšlikumus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.
Komisija līdz 2022. gada 31. decembrim pārskata, kā netieša parakstīšanās uz instrumentiem, kas ir atbilstīgi, lai izpildītu minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, ietekmē vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dažāda veida banku grupu struktūrām, tostarp tad, ja grupām ir uzņēmums, kas darbojas starp pārvaldītājsabiedrību, kura identificēta kā noregulējumu vienība, un tās meitasuzņēmumiem. Tā jo īpaši novērtē:
iespēju ļaut vienībām, kas pašas nav noregulējuma vienības, konsolidēti izpildīt minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām;
tām vienībām piemēroto režīmu, kuru noregulējuma plānā ir paredzēts, ka tās likvidēs saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, atbilstoši noteikumiem par minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām;
atskaitījuma summas, kas vajadzīgas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.e panta 5. punktu, ierobežošanas lietderību.
Komisija par to iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Attiecīgā gadījumā minētajam ziņojumam pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.e panta 5. punkta piemērošanas dienu.
130. pants
Transponēšana
Dalībvalstis šos noteikumus piemēro no 2015. gada 1. janvāra.
Tomēr noteikumus, kas pieņemti, lai izpildītu IV sadaļas IV nodaļas 5. iedaļu, dalībvalstis piemēro ne vēlāk kā no 2016. gada 1. janvāra.
131. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Direktīvas 124. pants stājas spēkā 2015. gada 1. janvārī.
132. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
PIELIKUMS
A IEDAĻA
Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par atveseļošanas plāniem
Atveseļošanas plānā ietilpst šāda informācija:
kopsavilkums par plāna galvenajiem elementiem un kopsavilkums par kopējo atveseļošanas jaudu;
apkopojums par būtiskām izmaiņām, kas skārušas iestādi kopš pēdējā iesniegtā atveseļošanas plāna;
komunikācijas un izziņošanas plāns ar īsu izklāstu par to, kā uzņēmums plāno tikt galā ar potenciāli negatīvām tirgus reakcijām;
vairākas kapitāla un likviditātes darbības, kas nepieciešamas, lai saglabātu vai atjaunotu iestādes dzīvotspēju un finansiālo stāvokli;
visu būtisko plāna aspektu izpildes paredzamo termiņu;
sīks apraksts par būtiskiem šķēršļiem plāna efektīvai un laicīgai izpildei, apsverot ietekmi uz visu grupu, klientiem un darījumu partneriem;
kritiski svarīgo funkciju identifikācija;
detalizēts apraksts par vērtības un tirgspējas noteikšanas procedūrām attiecībā uz iestādes galvenajām darbības jomām, darbībām un aktīviem;
detalizēts apraksts par to, kā atveseļošanas plānošana ir integrēta iestādes korporatīvās vadības struktūrā, kā arī politika un procedūras, kas reglamentē atveseļošanas plāna apstiprināšanu, un to organizācijas personu identificēšana, kuras atbild par plāna sagatavošanu un ieviešanu;
sagatavošanas darbi un pasākumi, lai saglabātu vai atjaunotu iestādes pašu līdzekļus;
sagatavošanas darbi un pasākumi, kas nodrošina iestādei atbilstošu piekļuvi ārkārtas gadījumiem paredzēto līdzekļu avotiem, tostarp potenciālajiem likviditātes avotiem, pieejamā nodrošinājuma novērtējums un novērtējums par likviditātes pārvešanas iespējām starp grupas uzņēmumiem un darbības jomām, lai nodrošinātu, ka iestāde var turpināt tās darbības un pildīt tās saistības paredzētajā termiņā;
riska un piesaistīto līdzekļu samazināšanas mehānismi un pasākumi;
saistību pārstrukturēšanas mehānismi un pasākumi;
darbības jomu pārstrukturēšanas mehānismi un pasākumi;
nepieciešamie mehānismi un pasākumi, kas saglabā nepārtrauktu piekļuvi finanšu tirgu infrastruktūrām;
nepieciešamie mehānismi un pasākumi, kas saglabā iestādes darbības procesu, tostarp infrastruktūras un IT pakalpojumu, nepārtrauktu funkcionēšanu;
sagatavošanas darbi, kas sekmē aktīvu vai darbības jomu pārdošanu finanšu stabilitātes atjaunošanai piemērotā termiņā;
citas vadības darbības vai stratēģijas, lai atjaunotu finanšu stabilitāti, un šādu darbību vai stratēģiju paredzamā finansiālā ietekme;
iestādes veiktie vai plānotie sagatavošanas pasākumi, kas sekmē atveseļošanas plāna īstenošanu, tostarp iestādes laicīgai rekapitalizācijai nepieciešamie pasākumi;
rādītāju sistēma, kurā nosaka brīžus, kuros var būt veicamas plānā minētās atbilstīgās darbības.
B IEDAĻA
Informācija, ko noregulējuma iestādes var pieprasīt iestādēm noregulējuma plānu sagatavošanas un uzturēšanas vajadzībām
Lai sagatavotu un uzturētu noregulējuma plānus, noregulējuma iestādes var pieprasīt, lai iestādes sniedz vismaz šādu informāciju:
iestādes organizatoriskās struktūras detalizēts apraksts, kā arī visu tās juridisko personu saraksts;
tiešo īpašnieku un katras juridiskās personas balsstiesību un tiesību bez balss procentuālā daudzuma identificēšana;
par katru juridisko personu – atrašanās vieta, korporācijas jurisdikcija, licencēšana un galvenā vadība;
iestādes kritiski svarīgo darbību un galveno darbības jomu pārskats, tostarp ar šādām darbībām un darbības jomām saistītie materiālo aktīvu turējumi un saistības attiecībā uz katru juridisko personu;
detalizēts apraksts par iestādes un visu tās juridisko personu saistību elementiem, kas ir vismaz sadalīti pēc īstermiņa un ilgtermiņa parāda, nodrošināto, nenodrošināto un pakārtoto saistību veida un daudzuma;
iestādes ►M3 iekšēji rekapitalizējamo saistību ◄ apraksts;
to procesu identificēšana, kas ir nepieciešami, lai noteiktu, kam iestāde ir ieķīlājusi nodrošinājumu, personu, kura tur nodrošinājumu, un jurisdikciju, kurā atrodas nodrošinājums;
iestādes un tās juridisko personu ārpusbilances riska darījumu apraksts, tostarp to kritiski svarīgo darbību un galveno darbības jomu pārskats;
iestādes materiālie nodrošinājumi, tostarp pārskats attiecībā uz juridisko personu;
iestādes lielāko vai nozīmīgāko darījumu partneru identificēšana, kā arī analīze par lielāko darījumu partneru bankrota ietekmi uz iestādes finansiālo situāciju;
visas sistēmas, kurās iestāde veic ievērojamu skaitu tirdzniecības darījumu vai ievērojamas vērtības tirdzniecības darījumus, tostarp pārskats attiecībā uz iestādes juridiskajām personām, kritiski svarīgajām darbībām un galvenajām darbības jomām;
visas tās maksājumu, tīrvērtes vai norēķinu sistēmas, kurās iestāde tieši vai netieši ir locekle, tostarp attiecinājums uz iestādes juridiskajām personām, kritiski svarīgajām darbībām un galvenajām darbības jomām;
detalizēts inventāra apraksts un galveno informācijas sistēmu apraksts, tostarp attiecībā uz riska pārvaldību, grāmatvedību un finanšu un reglamentēto pārskatu, ko izmanto iestāde, tostarp attiecinājums uz iestādes juridiskajām personām, kritiski svarīgajām darbībām un galvenajām darbības jomām;
13) punktā identificēto sistēmu īpašnieku identificēšana, ar tām saistītie pakalpojumu līmeņa līgumi un visas programmatūras un sistēmas vai licences, tostarp attiecinājums uz to juridiskajām personām, kritiski svarīgajām darbībām un galvenajām darbības jomām;
juridisko personu un dažādu juridisko personu savstarpējās saistības un savstarpējās atkarības identificēšana un pārskats, piemēram:
kompetentā un noregulējuma iestāde attiecībā uz katru juridisko personu;
vadības struktūras loceklis, kas atbild par iestādes noregulējuma plāna sagatavošanai nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, kā arī tā atbildīgā persona (ja atšķiras), kas atbild par dažādām juridiskajām personām, kritiski svarīgajām darbībām un galvenajām darbības jomām;
to mehānismu apraksts, ko iestāde jau pieņēmusi, lai nodrošinātu, ka noregulējuma gadījumā noregulējuma iestādei ir visa nepieciešamā informācija, kā to noteikusi noregulējuma iestāde, noregulējuma instrumentu un pilnvaru piemērošanai;
visi līgumi, ko iestādes un to juridiskās personas ir noslēgušas ar trešām personām un kuru izbeigšanu var ierosināt ar iestāžu lēmumu piemērot noregulējuma instrumentu un ar lēmumu par to, vai izbeigšanas sekas var ietekmēt noregulējuma instrumenta piemērošanu;
apraksts par iespējamiem likviditātes avotiem noregulējuma atbalstam;
informācija par aktīvu apgrūtinājumiem, likvīdiem aktīviem, zembilances darbībām, riska ierobežošanas stratēģiju un iegrāmatošanas praksi.
C IEDAĻA
Jautājumi, kas noregulējuma iestādei jāizskata, izvērtējot iestādes vai grupas noregulējamību
Izvērtējot iestādes vai grupas noregulējamību, noregulējuma iestāde izskata šādus elementus:
Izvērtējot grupas noregulējamību, ņem vērā šādus elementus, turpmāk minētās atsauces uz iestādi attiecinot uz ikvienu 1. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā minēto grupas iestādi vai vienību:
to, ciktāl iestāde spēj izveidot pārskatu par juridisko personu galvenajām darbības jomām vai kritiski svarīgajām darbībām;
to, ciktāl juridiskās un korporatīvās struktūras ir pielāgotas galvenajām darbības jomām un kritiski svarīgajām darbībām;
to, ciktāl ir ieviesti mehānismi, kas nodrošina nepieciešamo personālu, infrastruktūru, finansējumu, likviditāti un kapitālu galveno darbības jomu un kritiski svarīgo darbību atbalstam un uzturēšanai;
to, ciktāl iestādes uzturētie pakalpojumu līgumi ir pilnībā izpildāmi iestādes noregulējuma gadījumā;
to, ciktāl iestādes pārvaldes struktūra ir piemērota vadīšanai un atbilstības nodrošināšanai ar iestādes iekšējo politiku attiecībā uz tās pakalpojumu līmeņa līgumiem;
to, ciktāl iestādei ir izveidota procedūra, lai kritiski svarīgo funkciju vai galveno darbības jomu nodalīšanas gadījumā nodotu trešām personām pakalpojumus, kas tiek sniegti saskaņā ar pakalpojumu līmeņa līgumiem;
to, ciktāl ir pieņemti ārkārtas rīcības plāni un ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu nepārtrauktu piekļuvi maksājumu un norēķinu sistēmām;
vadības informācijas sistēmu piemērotība, lai nodrošinātu, ka noregulējuma iestādes var iegūt precīzu un pilnu informāciju par galvenajām darbības jomām un kritiski svarīgajām darbībām ar mērķi nodrošināt ātrāku lēmumu pieņemšanu.
vadības informācijas sistēmu spēju vienmēr sniegt informāciju, kas ir būtiska iestādes efektīvam noregulējumam, arī strauji mainīgos apstākļos;
to, ciktāl iestāde ir pārbaudījusi savas vadības informācijas sistēmas noregulējuma iestādes definētajos spriedzes scenārijos;
to, ciktāl iestāde var nodrošināt savu vadības informācijas sistēmu nepārtrauktu darbību gan attiecībā uz iesaistīto iestādi, gan attiecībā uz jaunu iestādi gadījumā, ja kritiski svarīgās darbības un galvenās darbības jomas tiek atdalītas no pārējām darbībām un darbības jomām;
to, ciktāl iestāde ir izveidojusi piemērotas procedūras, lai nodrošinātu, ka tās sniedz noregulējuma iestādēm informāciju, kas nepieciešama noguldītāju un to summu identificēšanai, uz ko attiecas noguldījumu garantiju sistēmas;
ja grupa izmanto grupas iekšējās garantijas – to, ciktāl šīs garantijas tiek sniegtas attiecīgajos tirgus apstākļos un cik uzticamas ir riska vadības sistēmas attiecībā uz šīm garantijām;
ja grupa iesaistās kompensējošos darījumos – to, ciktāl šie darījumi tiek veikti attiecīgajos tirgus apstākļos un cik uzticamas ir riska vadības sistēmas, kas attiecas uz šiem darījumiem;
to, ciktāl grupas iekšējo garantiju vai kompensējošo grāmatvedības darījumu izmantošana palielina kaitīgo ietekmi visā grupā;
to, ciktāl grupas juridiskā struktūra kavē noregulējuma instrumentu piemērošanu saistībā ar juridisko personu skaitu, grupas struktūras sarežģītību vai grūtībām pielāgot darbības jomas grupas uzņēmumiem;
iestādes ►M3 iekšēji rekapitalizējamo saistību ◄ daudzumu un veidu;
ja novērtējums ir saistīts ar jauktas darbības kontrolakciju sabiedrību – to, ciktāl to grupas uzņēmumu noregulējums, kas ir iestādes vai finanšu iestādes, varētu negatīvi ietekmēt grupas nefinanšu daļu;
pakalpojumu līmeņa līgumu esamību un pamatīgumu;
to, vai trešo valstu iestādēm ir noregulējuma instrumenti, kas vajadzīgi, lai atbalstītu Savienības noregulējuma iestāžu noregulējuma darbības, un cik plaša ir saskaņota rīcība starp Savienības un trešo valstu iestādēm;
iespējas noregulējuma instrumentus izmantot tādā veidā, kas atbilst noregulējuma mērķiem, ņemot vērā pieejamos instrumentus un iestādes struktūru;
to, cik lielā mērā grupas struktūra ļauj noregulējuma iestādei noregulēt visu grupu vai vienu vai vairākas no grupas vienībām, neradot būtisku tiešu vai netiešu negatīvu ietekmi uz finanšu sistēmu, uzticēšanos tirgum vai ekonomiku, un nolūkā palielināt grupas vērtību kopumā;
noteikumus un līdzekļus, ar kuriem varētu atvieglot noregulējumu attiecībā uz grupām, kam ir meitasuzņēmumi, kuri atrodas atšķirīgā jurisdikcijā;
to, cik uzticama ir noregulējuma instrumentu izmantošana tādā veidā, kas atbilst noregulējuma mērķiem, ņemot vērā iespējamo ietekmi uz kreditoriem, darījumu partneriem, klientiem un darbiniekiem un iespējamās darbības, kuras var veikt trešo valstu iestādes;
to, cik lielā mērā iestādes noregulējuma ietekmi uz finanšu sistēmu un uzticēšanos finanšu tirgum var pienācīgi novērtēt;
to, cik lielā mērā iestādes noregulējums varētu ievērojami tieši vai netieši negatīvi ietekmēt finanšu sistēmu, uzticēšanos tirgum vai ekonomiku;
to, cik lielā mērā kaitīgo ietekmi uz citām iestādēm vai finanšu tirgiem varētu ierobežot, piemērojot noregulējuma instrumentus un pilnvaras;
to, cik lielā mērā iestādes noregulējumam varētu būt nozīmīga ietekme uz maksājumu un norēķinu sistēmu darbību.
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (OV L 314, 5.12.2019., 1. lpp.).
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (OV L 314, 5.12.2019., 64. lpp.).
( 3 ) Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).
( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2162 (2019. gada 27. novembris) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2009/65/EK un 2014/59/ES (OV L 328, 18.12.2019., 29 lpp.).
( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).
( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem (OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.).
( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/9/EK (1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.).
( 8 ) Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
( 9 ) Padomes Direktīva 2001/23/EK (2001. gada 12. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (OV L 82, 22.3.2001., 16. lpp.).
( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).
( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.).
( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/34/EK (2001. gada 28. maijs) par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem (OV L 184, 6.7.2001., 1. lpp.).
( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp.).
( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).
( 15 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/2399 (2017. gada 12. decembris), ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz nenodrošinātu parāda instrumentu prioritāti maksātnespējas hierarhijā (OV L 345, 27.12.2017., 96. lpp.).
( *1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
( *2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).”;
( *3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar kuru groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).”;
( *4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).”;
( *5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).”
( *6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).”;
( *7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).
( *8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).”;
( *9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).”