Process

Definīcija

Parastais nosaukums/apzīmētājs

1

Frakcionēšana ar gaisa plūsmu

daļiņu atdalīšana, izmantojot gaisa plūsmu

frakcionēts ar gaisa plūsmu

2

Aspirācija

Pārvietošanā veikts process putekļu, smalku daļiņu un citu graudu suspendēto daļiņu atdalīšanai no graudu masas, izmantojot gaisa plūsmu

aspirēts

3

Blanšēšana

organiskas vielas termiska apstrāde vārot vai tvaicējot, lai denaturētu dabīgos fermentus, mīkstinātu audus un neitralizētu aromātu, kam seko iegremdēšana aukstā ūdenī, lai pārtrauktu vārīšanas procesu

blanšēts

4

Balināšana

dabīgās krāsas noņemšana, izmantojot ķīmiskus vai fizikālus procesus vai balinātājmālus

balināts

5

Dzesēšana

temperatūras pazemināšana zem apkārtējās vides, bet virs sasalšanas temperatūras

dzesināts

6

Kapāšana

daļiņu izmēra samazināšana, izmantojot vienu vai vairākus nažus

kapāts

7

Tīrīšana

priekšmetu (piesārņotāju, piem., akmeņu) un auga veģetatīvo daļu (piem., nepiesaistīto salmu daļiņu, sēnalu vai nezāļu) atdalīšana

tīrīts/šķirots

8

Koncentrēšana (1)

ūdens un/vai citu sastāvdaļu aizvadīšana (2)

koncentrāts

9

Kondensēšana

gāzveida vielas pārveidošana šķidrumā

kondensāts

10

Vārīšana

barības sastāvdaļu fizikālo un ķīmisko īpašību pārveidošana karstuma ietekmē

vārīts

11

Drupināšana/smalcināšana

daļiņu izmēra samazināšana, izmantojot drupinātāju/smalcinātāju

drupināts/smalcināts

12

Kristalizēšana

attīrīšana, no šķīduma veidojot cietus kristālus. šķīdumā esošie piemaisījumi kristāliskā režģa struktūrā parasti netiek ietverti

kristalizēts

13

Attīrīšana (3)

pilnīga vai daļēja ārējo apvalku noņemšana no graudiem, sēklām, augļiem, riekstiem un citām sastāvdaļām

attīrīts, daļēji attīrīts

14

Lobīšana

pupu, graudu un sēklu ārējo apvalku noņemšana, parasti ar fizikāliem līdzekļiem

Lobīts (4)

15

Pektīna atdalīšana

pektīnu ekstrahēšana no barības sastāvdaļām

atpektinēts

16

Desikācija

mākslīga žāvēšana ar desikantiem / mitruma mākslīga izvilkšana

žāvēts ar desikantiem vai dehidratizēts

17

Atgļotošana

gļotu noņemšana no virsmas

atgļotots

18

Cukura atdalīšana / atcukurošana

pilnīga vai daļēja monosaharīdu un disaharīdu atdalīšana no melases un citiem materiāliem, kas satur cukuru, ar ķīmiskiem vai fizikāliem līdzekļiem

atcukurots, daļēji atcukurots

19

Detoksifikācija

toksisku piesārņotāju iznīcināšana vai to koncentrācijas samazināšana produktā

detoksificēts

20

destilēšana

šķidru vielu maisījuma sadalīšana, to vārot un kondensētos tvaikus savācot atsevišķā tvertnē

destilēts

21

Žāvēšana/kaltēšana

atūdeņošana mākslīgā vai dabiskā procesā

attiecīgi dabiski vai mākslīgi žāvēts/kaltēts

22

Glabāšana silosā

process, kurā kontrolē barības sastāvdaļu dabisko noārdīšanos, anaerobā vidē, kas rodas dabiskas rūgšanas rezultātā, paskābinot un/vai pievienojot skābbarības piedevas

glabāts silosā

23

Ietvaicēšana/iztvaicēšana

ūdens satura samazināšana

ietvaicēts/iztvaicēts

24

Uzpūšana

termisks process, kurā strauja produkta iekšējā ūdens tvaicēšana izraisa produkta sadalīšanos

ekspandēts vai uzpūsts

25

Presēšana

eļļas/tauku atdalīšana zem preses

izspaidas / rauši un eļļa / tauki

26

Ekstrahēšana

šķīstošu sastāvdaļu daļēja vai pilnīga atdalīšana no izejvielas ar ūdeni vai citu šķīdinātāju, iegūstot šķidrumu un cietu vielu, proti, iegūtās sastāvdaļas ir ekstrakts (5) un viens vai vairāki ekstrahēšanas līdzprodukti (6)

attiecīgi ekstrakts/eļļa/cukurs vai ekstrahēšanas līdzprodukts/milti/melase/mīkstums

27

Ekstrūzija

termisks process, kurā produkts straujas iekšējā ūdens ietvaicēšanas rezultātā sadalās, un tam, presējot caur noteiktu atveri, tiek piešķirta konkrēta forma

ekstrudēts

28

Raudzēšana

process, kurā ražoti tiek vai uz materiāliem, lai izmainītu to ķīmisko sastāvu/īpašības, iedarbojas mikroorganismi (baktērijas, sēnes vai raugi)

raudzēts

29

Filtrēšana

process, kurā šķidrums izsūcas caur porainu vidi vai membrānas filtru, lai atdalītu cietās daļiņas, kā rezultātā tiek iegūtas filtrētas barības sastāvdaļas un filtrēšanas nogulsnes (2)

filtrēts

30

Pārslošana

mitra termiski apstrādāta materiāla veltnēšana, kurā iegūst plānas materiāla daļiņas

pārslas

31

Miltu malšana

sausu graudu daļiņu izmēra samazināšana, ar kuru atvieglo sadalīšanu pa sastāvdaļām (galvenokārt miltiem, klijām un atsijām)

attiecīgi milti, klijas, atsijas (7) vai dzīvnieku barība

32

Sagatavošana ziemas apstākļiem

Eļļu atdzesēšana, kuras rezultātā piesātinātākās daļas tiek atdalītas no nepiesātinātākajām eļļas daļām. Piesātinātākās eļļas daļas atdzesējot sacietē, savukārt nepiesātinātākās eļļas daļas ir šķidrā veidā un var tikt, piem., nolietas. Ieziemotais produkts ir sacietējusi eļļa

ieziemots

33

Fragmentēšana

barības sastāvdaļu sadalīšana daļiņās

fragmentēts

34

Cepšana

barības sastāvdaļu pagatavošana eļļā vai taukos

cepts

35

Sarecināšana

process, kurā, parasti ar recinātājiem, pagatavo želeju, proti, blīvu želejveida masu, ar dažāda veida konsistenci, no vieglas un recekļveidīgas līdz cietai un biezai

Recināts

36

Granulēšana

īpašas formas un konsistences piešķiršana barības sastāvdaļām

granulēts

37

Malšana (smalcināšana)/slīpēšana

cietu barības sastāvdaļu daļiņu izmēra samazināšana sausā vai mitrā procesā

malts (smalcināts) vai slīpēts

38

Karsēšana

termiska apstrāde, kas veikta tādos īpašos apstākļos kā zem spiediena vai ar mitrumu

karsēts / termiski apstrādāts

39

Hidrogenēšana

katalītisks process vai nu eļļu/tauku/taukskābju divkāršo saišu piesātināšanai, ko veic augstā temperatūrā un zem ūdeņraža spiediena, lai iegūtu daļēji vai pilnīgi piesātinātus triglicerīdus/taukskābes, vai arī poliolu iegūšanai, ogļhidrātu karbonilgrupas reducējot uz hidroksilgrupām

hidrogenēts, daļēji hidrogenēts

40

Hidrolīze

Molekulu izmēra samazināšana attiecīgā apstrādē ar ūdeni un karstumu/spiedienu, fermentiem vai skābi/sārmu. Hidrolizētām barības sastāvdaļām, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1069/2009, piemēro tajā noteikto definīciju

hidrolizēts

41

Šķidrināšana

cietas vielas vai gāzes pārveidošana šķidrumā

šķidrināts

42

Macerācija

Process, kurā barības sastāvdaļai paredzētu izejvielu vai pašu barības sastāvdaļu ievieto šķidrumā, lai ar mehāniskām metodēm izšķīdinātu to savienojumus. Rezultātā samazinās barības sastāvdaļas apjoms (2)

macerēts

43

Iesalošana

graudu diedzēšana, kurā aktivizē dabīgos fermentus, kas cieti spēj sadalīt raudzējamos ogļhidrātos un proteīnus — aminoskābēs un peptīdos

iesalināts

44

Kausēšana

cietas vielas pārveidošana par šķidrumu karstuma ietekmē

kausēts

45

Mikronizēšana

cietas vielas daļiņu vidējā diametra samazināšana līdz mikrometru mērogam

mikronizēts

46

Apvārīšana

mērcēšana ūdenī un termiska apstrāde cietes pilnīgai uzbriedināšanai, kam seko žāvēšana

apvārīts

47

Pasterizēšana

noteiktu laiku līdz kritiskai temperatūrai veikta karsēšana, kurā tiek iznīcināti kaitīgi mikroorganismi un kurai seko strauja atdzesēšana

pasterizēts

48

Mizošana

augļu un dārzeņu ārējā apvalka/mizas noņemšana

mizots

49

Granulēšana

īpašas formas piešķiršana, presējot caur plātni

granula, granulēts

50

Rīsu slīpēšana

gandrīz pilnīga vai daļēja kliju un dīgļa atdalīšana no lobītiem rīsiem

slīpēts

51

Uzbriedināšana

cietes modificēšana, kurā ievērojami uzlabojas tās spēja uzbriest aukstā ūdenī

Uzbriedināts (8)

52

Izspiešana/presēšana (9)

šķidrumu daļēja vai pilnīga atdalīšana no cietām vielām ar mehāniskiem spēkiem

izspiests/presēts

53

Rafinēšana

pilnīga vai daļēja piemaisījumu vai nevēlamu sastāvdaļu atdalīšana ķīmiskā/fizikālā apstrādē

rafinēts, daļēji rafinēts

54

Grauzdēšana

barības sastāvdaļu sausa karsēšana, kurā uzlabojas to sagremojamība, intensificējas krāsa un/vai mazinātās dabiskie faktori, kas nelabvēlīgi ietekmē uzturvērtību

grauzdēts

55

Placināšana

daļiņu izmēra samazināšana, kurā barības barības sastāvdaļas (piem., graudi) tiek izlaisti starp diviem valčiem/veltņiem

placināts

56

Pretspurekļa apstrāde

Process, kura mērķis ir barības vielas pasargāt no sadalīšanās spureklī un kurā ietilpst fizikāla apstrāde ar karstumu, spiedienu, tvaiku un to kombināciju un/vai iedarbība, piem., ar lignosulfonātiem, nātrija hidroksīdu vai tādām organiskām skābēm kā propionskābe vai miecskābe).

Barības sastāvdaļām pretspurekļa apstrādi nedrīkst veikt ar formaldehīdu

pretspurekļa apstrāde ar [ievietot pēc vajadzības]

57

Sijāšana

dažāda izmēra daļiņu atdalīšana, kurā barības sastāvdaļas kratot vai berot laiž cauri sietiem

sijāts

58

Krejošana

šķidruma augšējā peldošā slāņa noņemšana ar mehāniskiem līdzekļiem, piem., piena tauku atdalīšana

krejots

59

Šķēlēšana

barības sastāvdaļu sagriešana plakanās šķēlēs

šķēlēts

60

Mērcēšana

barības sastāvdaļu, parasti sēklu, mitrināšana un mīkstināšana, kurā saīsinās vārīšanas ilgums, tiek atvieglota sēklapvalka noņemšana un ūdens uzsūkšanās, lai aktivizētu dīgšanu vai mazinātu tādu dabisko faktoru koncentrāciju, kas nelabvēlīgi ietekmē uzturvērtību

mērcēts

61

Žāvēšana izsmidzinot

mitruma samazināšana šķidrumā, barības sastāvdaļu smalkā strūklā vai miglas veidā izsmidzinot, lai attiecībā pret masu palielinātu virsmas laukumu palielinātu, un pūšot cauri siltu gaisu

žāvēts izsmidzinot, pulveris

62

Tvaicēšana

process, kurā karsēšanai un vārīšanai izmanto tvaika spiedienu, lai uzlabotu sagremojamību

tvaicēts

63

Grauzdēšana

sausa karsēšana, ko parasti piemēro eļļas augu sēklām, piem., lai mazinātu vai novērstu dabiskos faktorus, kas nelabvēlīgi ietekmē uzturvērtību

grauzdēts

64

Ultrafiltrēšana

šķidrumu filtrēšana caur smalku membrānu, kas laiž cauri tikai mazas molekulas

ultrafiltrēts

65

Atdīgļošana

pilnīga vai daļēja dīgļa atdalīšana no drupinātiem labības graudiem

atdīgļots

66

Mikronizēšana ar infrasarkanajiem stariem

termisks process graudu, sakņu, sēklu vai gumu vai to līdzproduktu vārīšanai un grauzdēšanai ar infrasarkano staru radītu karstumu; tam parasti seko pārslošana

mikronizēts ar infrasarkanajiem stariem

67

Eļļas/tauku un hidrogenētas eļļas/tauku sašķelšana

Ķīmiska tauku/eļļu hidrolīze. Taukiem/eļļām augstā temperatūrā un zem augsta spiediena reaģējot ar ūdeni, hidrofobajā fāzē var iegūt neattīrītas taukskābes, bet hidrofīlajā fāzē — neattīrītu glicerīnu

šķelts

68

Sonificēšana ar ultraskaņu

šķīstošu savienojumu atdalīšana ūdenī mehāniskā apstrādē ar jaudīgu ultraskaņu un karstumu

sonificēts ar ultraskaņu

69

Mehāniska dzīvnieku barības iepakojuma noņemšana

mehāniska dzīvnieku barības iepakojuma noņemšana

mehāniski izpakots

70

Apstrāde ar sārmu

[apstrāde ar sodu]

nātrija hidroksīda tāda uzbēršana (10) šķiedrvielām bagātai barības sastāvdaļai, kas uzlabo tās sagremojamību

apstrādāts ar sodu

Numurs

Nosaukums (1)

Apraksts

Obligāti jādeklarē

1.1.1.

Mieži

Hordeum vulgare L. graudi

1.1.2.

Uzpūsti mieži

produkts, kas iegūts, mitrumā un siltumā zem spiediena apstrādājot maltus vai šķeltus miežu graudus

ciete

1.1.3.

Grauzdēti mieži

miežu grauzdēšanas produkts, kas ir daļēji grauzdēts ar niecīgu krāsojumu

ciete, ja tās saturs > 10 %

kopproteīns, ja tā saturs > 15 %

1.1.4.

Miežu pārslas

Produkts, ko iegūst, tvaicējot vai ar infrasarkanajiem stariem mikronizējot un placinot lobītus miežus. Var saturēt nedaudz miežu sēnalu

ciete

1.1.5.

Miežu šķiedra

Miežu cietes ražošanas produkts. Sastāv no endospermas daļiņām un galvenokārt no šķiedras

kokšķiedra

kopproteīns, ja tā saturs > 10 %

1.1.6.

Miežu sēnalas

produkts, ko iegūst pēc miežu graudu sausās malšanas, sijāšanas un lobīšanas

kokšķiedra

kopproteīns, ja tā saturs > 10 %

1.1.7.

Miežu atsijas

Produkts, ko iegūst, sijātus un lobītus miežus pārstrādājot grūbās, mannas putraimos vai miltos. Sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām, sīkām ārējo apvalku daļiņām un graudu atsiju piejaukuma

kokšķiedra

ciete

1.1.8.

Miežu proteīns

Miežu produkts, kas iegūts pēc cietes un kliju atdalīšanas. Sastāv galvenokārt no proteīna

kopproteīns

1.1.9.

Miežu proteīnus saturoša barība

Miežu produkts, kas iegūts pēc cietes atdalīšanas. Sastāv galvenokārt no proteīna un endospermas daļiņām

mitrums, ja tā saturs < 45 % vai > 60 %

Ja mitruma saturs < 45 %:

1.1.10.

Miežu šķīdvielas

miežu produkts, kas iegūts pēc mitrā proteīna un cietes ekstrahēšanas

kopproteīns

1.1.11.

Miežu klijas

Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no sijātiem lobītu miežu graudiem. Sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endospermas.

kokšķiedra

1.1.12.

Šķidrā miežu ciete

sekundārās cietes daļa, ko iegūst, ražojot cieti no miežiem

Ja mitruma saturs < 50 %:

1.1.13.

Miežu iesala atsijas

mehāniskas sijāšanas (izmēra frakcionēšanas) produkts, kas sastāv no maza izmēra miežu kodoliem un to daļām, kuras atdalītas pirms iesala gatavošanas

kokšķiedra

koppelni, ja to saturs > 2,2 %

1.1.14.

Miežu iesals un iesala smalkne

Produkts, kas sastāv no iesala ražošanā atdalītām miežu kodolu daļām un iesala

kokšķiedra

1.1.15.

Miežu iesala sēnalas

miežu iesala tīrīšanas produkts, kas sastāv no sēnalu un smalknes daļiņām

kokšķiedra

1.1.16.

Cieti miežu destilētāji, mitri

Produkts, ko iegūst, no miežiem ražojot etanolu. Sastāv no destilācijā iegūtām cietām barības daļiņām

mitrums, ja tā saturs < 65 % vai > 88 %

Ja mitruma saturs < 65 %:

1.1.17.

Šķīstoši miežu destilētāji, mitri

Produkts, ko iegūst, no miežiem ražojot etanolu. Sastāv no destilācijā iegūtām šķīstošām barības daļiņām

mitrums, ja tā saturs < 45 % vai > 70 %

Ja mitruma saturs < 45 %:

1.1.18.

Iesals (2)

diedzētas labības produkts, žāvēts, samalts un/vai ekstrahēts

1.1.19.

Iesala asni (2)

Iesala labības saasnošanas un iesala tīrīšanas produkts, kurš sastāv no asniem, labības smalknes, sēnalām un šķeltiem iesalinātiem labības graudiem

1.2.1.

Kukurūza (3)

Zea mays L. ssp. mays graudi.

1.2.2.

Kukurūzas pārslas (3)

Produkts, ko iegūst, tvaicējot vai ar infrasarkanajiem stariem mikronizējot un placinot lobītu kukurūzu. Var saturēt nedaudz kukurūzas sēnalu

ciete

1.2.3.

Kukurūzas atsijas (3)

Miltu vai mannas putraimu ražošanas produkts, ko iegūst no kukurūzas. Sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīts mazāk endospermas nekā no kukurūzas klijām. Var saturēt kukurūzas dīgļu daļas

kokšķiedra

ciete

koptauki, ja attiecīgais saturs > 5 %

1.2.4.

Kukurūzas klijas (3)

Miltu vai mannas putraimu ražošanas produkts, ko iegūst no kukurūzas. Sastāv galvenokārt no ārējiem apvalkiem un kukurūzas dīgļu daļām, kā arī endospermas daļiņām

kokšķiedra

1.2.5.

Kukurūzas vālītes (3)

Kukurūzas vārpiņas centrālā serde. Tajā var būt nelieli kukurūzas un tās lapu daļiņu daudzumi, ko mehāniskā ražas novākšanā nav bijis iespējams noņemt

kokšķiedra

ciete

1.2.6.

Kukurūzas atsijas (3)

kukurūzas kodolu daļiņas, kas produkta pieņemšanas laikā atdalītas sijāšanas procesā

1.2.7.

Kukurūzas šķiedra (3)

Kukurūzas cietes ražošanas produkts. Sastāv galvenokārt no šķiedras

mitrums, ja tā saturs < 50 % vai > 70 %

Ja mitruma saturs < 50 %:

1.2.8.

Kukurūzas proteīns [kukurūzas glutēns] (3)

Kukurūzas cietes ražošanas produkts. Sastāv galvenokārt no proteīna (prolamīniem), ko iegūst, atdalot cieti

mitrums, ja tā saturs < 70 % vai > 90 %

Ja mitruma saturs < 70 %:

1.2.9.

Kukurūzas proteīna barība [kukurūzas glutēna barība] (3)

Produkts, ko iegūst kukurūzas cietes ražošanā. Sastāv no klijām un kukurūzas šķīdvielām. Produktā var būt arī smalcināta kukurūza un kukurūzas dīgļu eļļas ekstrahēšanas līdzprodukti. Var būt pievienoti citi produkti, kas atvasināti, rafinējot vai raudzējot cieti un cietes produktus.

Drīkst saturēt līdz 2 % nātrija un 2 % hlorīda

mitrums, ja tā saturs < 40 % vai > 65 %

Ja mitruma saturs < 40 %:

1.2.10.

Kukurūzas dīgļi (3)

Mannas putraimu, miltu vai cietes ražošanas produkts, ko iegūst no kukurūzas. Sastāv galvenokārt no kukurūzas dīgļiem, ārējo apvalku daļām un endospermas daļām

mitrums, ja tā saturs < 40 % vai > 60 %

Ja mitruma saturs < 40 %:

1.2.11.

Kukurūzas dīgļu izspaidas (3)

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot pārstrādātus kukurūzas dīgļus, un kas vēl var saturēt endospermas un sēklapvalka daļas

kopproteīns

koptauki

1.2.12.

Kukurūzas dīgļu milti (3)

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot pārstrādātus kukurūzas dīgļus

kopproteīns

1.2.13.

Kukurūzas dīgļu jēleļļa (3)

eļļa un tauki, ko iegūst, presējot un/vai ekstrahējot kukurūzas dīgļus

mitrums, ja tā saturs > 1 %

1.2.14.

Uzpūsta kukurūza (3)

produkts, kas iegūts, mitrumā un siltumā zem spiediena apstrādājot maltus vai šķeltus kukurūzas graudus

ciete

1.2.15.

Kukurūzas mērcēšanas šķidrums (3)

graudu mērcēšanas procesā iegūtas koncentrētas šķidrās daļiņas

mitrums, ja tā saturs < 45 % vai > 65 %

Ja mitruma saturs < 45 %:

1.2.16.

Cukurkururūzas skābbarība (3)

Cukurkukurūzas pārstrādes nozares līdzprodukts, kas sastāv no centra vālītēm, sēnalām un kodola pamata un kas ir kapāts un žāvēts vai presēts. Ražo, kapājot cukurkukurūzas vālītes, sēnalas un lapas kopā ar cukurkukurūzas kodoliem

kokšķiedra

1.2.17.

Drupināta, atdīgļota kukurūza (3)

Produkts, ko iegūst, atdīgļojot drupinātu kukurūzu. Sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām un var saturēt kukurūzas dīgļu daļas un ārējos apvalkus

kokšķiedra

ciete

1.2.18.

Kukurūzas atsijas (3)

cietas samaltas kukurūzas daļas, kas nesatur klijas vai dīgļus vai tos satur ļoti nelielā daudzumā

kokšķiedra

ciete

1.2.19.

Kukurūzas dīgļu miltu barība (3)

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot pārstrādātus kukurūzas dīgļus. Tikai tad, ja produkts ražots integrētā smalcināšanas un rafinēšanas fabrikā, tajā drīkst būt līdz:

kopproteīns

1.2.20.

Kukurūzas vālīšu maisījums

kukurūzas graudi un vālītes

1.2.21.

Kukurūzas vālīšu maisījums ar sēnalām

kukurūzas graudi, vālītes un sēnalas

1.3.1.

Prosa

Panicum miliaceum L. graudi

1.4.1.

Auzas

Avena sativa L. un citu auzu šķirņu graudi

1.4.2.

Lobītas auzas

lobīti auzu graudi

1.4.3.

Auzu pārslas

Produkts, ko iegūst, tvaicējot vai ar infrasarkanajiem stariem mikronizējot un placinot lobītas auzas. Var saturēt nedaudz auzu sēnalu

ciete

1.4.4.

Auzu atsijas

Produkts, ko iegūst, izsijātas un lobītas auzas pārstrādājot auzu putraimos un miltos. Sastāv galvenokārt no auzu klijām un mazliet endospermas

kokšķiedra

ciete

1.4.5.

Auzu klijas

Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no izsijātiem lobītu auzu graudiem. Sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endospermas

kokšķiedra

1.4.6.

Auzu sēnalas

produkts, ko iegūst, lobot auzu graudus

kokšķiedra

1.4.7.

Uzpūstas auzas

produkts, kas iegūts, mitrumā un siltumā zem spiediena apstrādājot maltus vai šķeltus auzu graudus

ciete

1.4.8.

Auzu putraimi

tīrītas auzas ar atdalītām sēnalām

kokšķiedra

ciete

1.4.9.

Auzu milti

produkts, ko iegūst, maļot auzu graudus

kokšķiedra

ciete

1.4.10.

Lopbarības auzu milti

auzu produkts ar augstu cietes saturu pēc lobīšanas

kokšķiedra

1.4.11.

Auzu barība

Produkts, ko iegūst, izsijātas un lobītas auzas pārstrādājot auzu putraimos un miltos. Sastāv galvenokārt no auzu klijām un mazliet endospermas

kokšķiedra

1.5.1.

Ekstrahētas kvinojas sēklas

tīrītas kvinojas (Chenopodium quinoa Willd.) pilnsēklas, no kurām ir atdalīti saponīni, kas atrodas sēklas ārējā kārtā

1.6.1.

Šķelti rīsi

Oryza Sativa L. rīsu kodola daļa, kuras garums ir mazāks nekā trīs ceturtdaļas pilna kodola. Rīsi var būt apvārīti

ciete

1.6.2.

Slīpēti rīsi

Lobīti rīsi, no kuriem slīpēšanas laikā ir atdalītas gandrīz visas klijas un dīglis. Rīsi var būt apvārīti

ciete

1.6.3.

Iepriekš uzbriedināti rīsi

produkts, ko iegūst no slīpētiem vai šķeltiem rīsiem, tos uzbriedinot

ciete

1.6.4.

Ekstrudēti rīsi

produkts, ko iegūst, ekstrudējot rīsu miltus

ciete

1.6.5.

Rīsu pārslas

produkts, ko iegūst, pārslojot iepriekš uzbriedinātus rīsu kodolus vai šķeltus rīsu kodolus

ciete

1.6.6.

Lobīti rīsi

Nelobīti (Oryza Sativa L.) rīsi, no kuriem atdalīts tikai apvalks. Lobīšanas un apstrādes rezultātā var nedaudz samazināties kliju daudzums

ciete

kokšķiedra

1.6.7.

Malti lopbarības rīsi

produkts, ko iegūst, maļot lopbarības rīsus, kas sastāv vai nu no zaļiem, krītainiem vai negataviem graudiem, kuri atsijāti lobītu rīsu slīpēšanas procesā, vai arī no parastiem lobītiem rīsu graudiem, kuri ir dzelteni vai plankumaini

ciete

1.6.8.

Rīsu milti

Produkts, ko iegūst, maļot slīpētus rīsus. Rīsi var būt apvārīti

ciete

1.6.9.

Lobītu rīsu milti

Produkts, ko iegūst, maļot lobītus rīsus. Rīsi var būt apvārīti

ciete

kokšķiedra

1.6.10.

Rīsu klijas

Produkts, ko iegūst, slīpējot rīsus, un kas sastāv galvenokārt no kodola ārējām kārtām (augļapvalka, sēklas apvalka, kodola, aleirona) un daļēji no dīgļa. Rīsi var būt apvārīti vai ekstrudēti

kokšķiedra

1.6.11.

Rīsu klijas ar kalcija karbonātu

Produkts, ko iegūst, slīpējot rīsus, un kas sastāv galvenokārt no kodola ārējām kārtām (augļapvalka, sēklas apvalka, kodola, aleirona) un daļēji no dīgļa. Drīkst saturēt līdz 23 % kalcija karbonāta, ko izmanto par pārstrādes palīglīdzekli. Rīsi var būt apvārīti

kokšķiedra

kalcija karbonāts

1.6.12.

Attaukotas rīsu klijas

eļļas ekstrakcijā iegūtas rīsu klijas

kokšķiedra

1.6.13.

Rīsu kliju eļļa

eļļa, ko iegūst no stabilizētām rīsu klijām

1.6.14.

Rīsu atsijas

Rīsu miltu un cietes ražošanas produkts, ko iegūst sausā vai mitrā slīpēšanā un sijāšanā. Sastāv galvenokārt no cietes, proteīna, taukiem un šķiedrvielām. Rīsi var būt apvārīti. Drīkst saturēt līdz 0,25 % nātrija un līdz 0,25 % sulfāta

ciete, ja attiecīgais saturs > 20 %

kopproteīns, ja tā saturs > 10 %

koptauki, ja to saturs > 5 %

kokšķiedra

1.6.15.

Rīsu atsijas ar kalcija karbonātu

Produkts, ko iegūst, slīpējot rīsus, un kas sastāv galvenokārt no aleirona slāņa un endospermas daļiņām. Drīkst saturēt līdz 23 % kalcija karbonāta, kas izmantots par pārstrādes palīglīdzekli. Rīsi var būt apvārīti

ciete

kopproteīns

koptauki

kokšķiedra

kalcija karbonāts

1.6.16.

Rīss

Oryza sativa L. graudi

1.6.17.

Rīsu dīgļi

produkts, ko iegūst, slīpējot rīsus, un kas sastāv galvenokārt no dīgļiem

koptauki

kopproteīns

1.6.18.

Rīsu dīgļu izspaidas (5)

produkts, kas rodas pēc tam, kad rīsu dīgļi ir eļļas ieguvei sadrupināti

kopproteīns

koptauki

kokšķiedra

1.6.20.

Rīsu proteīns

rīsu cietes ražošanas produkts, ko iegūst mitrās slīpēšanā, sijāšanā, atdalīšanā, koncentrēšanā un žāvēšanā

kopproteīns

1.6.21.

Rīsu šķidrā barība

koncentrēts šķidrs produkts, ko iegūst mitrā rīsu slīpēšanā un sijāšanā

ciete

1.6.22.

Uzpūsti rīsi

produkts, ko iegūst, izplešot rīsu kodolus vai šķeltus rīsu kodolus

ciete

1.6.23.

Raudzēti rīsi

produkts, ko iegūst, raudzējot rīsus

ciete

1.6.24.

Slīpēti nepareizi veidoti rīsi, slīpēti/krītaini rīsi

rīsu slīpēšanā iegūts produkts, kas galvenokārt sastāv no veseliem vai šķeltiem nepareizi veidotiem kodoliem un/vai krītainiem kodoliem, un/vai bojātiem kodoliem, un/vai dabiski iekrāsotiem (zaļiem, sarkaniem, dzelteniem) kodoliem, un/vai parastiem lobītiem rīsu graudiem

ciete

1.6.25.

Slīpēti nenobrieduši rīsi

rīsu slīpēšanā iegūts produkts, kas sastāv galvenokārt no nenobriedušiem rīsiem un/vai krītainiem kodoliem

ciete

1.7.1.

Rudzi

Secale cereale L. graudi

1.7.2.

Rudzu atsijas

Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām, sīkām ārējo apvalku daļiņām un dažādu grauda daļu piejaukuma

ciete

kokšķiedra

1.7.3.

Rudzu barība

Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām atdalīts mazāk endospermas kā no rudzu klijām

ciete

kokšķiedra

1.7.4.

Rudzu klijas

Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endospermas

ciete

kokšķiedra

1.8.1.

Sorgo [Milo]

Sorghum bicolor (L.) Moench graudi/sēklas

1.8.2.

Baltais sorgo

īpašu sorgo šķirņu graudi ar baltu sēklapvalku

1.8.3.

Sorgo barība

Žāvēts produkts, ko iegūst, atdalot sorgo cieti. Sastāv galvenokārt no klijām. Produktā var arī būt sausas macerācijas ūdens nogulsnes un tam var būt pievienoti dīgļi

kopproteīns

1.9.1.

Plēkšņu kvieši

plēkšņu kviešu Triticum spelta L., Triticum dicoccum Schrank vai Triticum monococcum L. graudi

1.9.2.

Plēkšņu kviešu klijas

Plēkšņu kviešu miltu ražošanas produkts. Sastāv galvenokārt no ārējiem apvalkiem ar plēkšņu kviešu dīgļu daļu un endospermas daļiņu piejaukumu

kokšķiedra

1.9.3.

Plēkšņu kviešu sēnalas

produkts, ko iegūst, lobot plēkšņu kviešu graudus

kokšķiedra

1.9.4.

Plēkšņu kviešu atsijas

Produkts, ko iegūst, sijātus un lobītus plēkšņu kviešu graudus pārstrādājot miltos. Sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām, sīkām ārējo apvalku daļiņām un graudu atsiju piejaukuma

kokšķiedra

ciete

1.10.1.

Tritikāle

Triticum × Secale cereale L. Hybrid graudi

1.11.1.

Kvieši

Triticum aestivum L., Triticum durum Desf. un citu kviešu šķirņu graudi

1.11.2.

Kviešu asni

produkts, kas iegūts iesala labības dīgšanā un iesala tīrīšanā un sastāv no asniem, labības smalknes, sēnalām un šķeltiem iesalinātiem kviešu graudiem

1.11.3.

Uzbriedināti kvieši

produkts, kas iegūts, mitrumā un siltumā zem spiediena apstrādājot maltus vai šķeltus kviešu graudus

ciete

1.11.4.

Kviešu atsijas

Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no sijātiem kviešu graudiem vai lobītiem plēkšņu kviešiem. Sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām, sīkām ārējo apvalku daļiņām un graudu atsiju piejaukuma

kokšķiedra

ciete

1.11.5.

Kviešu pārslas

Produkts, ko iegūst, tvaicējot vai ar infrasarkanajiem stariem mikronizējot un placinot lobītus kviešus. Var saturēt nedaudz kviešu sēnalu

kokšķiedra

ciete

1.11.6.

Barība no kviešiem

Miltu vai iesala ražošanas produkts, ko iegūst no sijātiem kviešu graudiem vai lobītiem plēkšņu kviešiem. Sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīts mazāk endospermas nekā no kviešu klijām

kokšķiedra

1.11.7.

Kviešu klijas (4)

Miltu vai iesala ražošanas produkts, ko iegūst no sijātiem kviešu graudiem vai lobītiem plēkšņu kviešiem. Sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endospermas

kokšķiedra

1.11.8.

Raudzēta kviešu iesala daļiņas

Produkts, ko iegūst, kombinējot kviešu un kviešu kliju iesalošanu un raudzēšanu. Pēc tam barības produktu izžāvē un samaļ

ciete

kokšķiedra

1.11.10.

Kviešu šķiedra

Šķiedrviela, ko iegūst kviešu apstrādē. Sastāv galvenokārt no šķiedras

mitrums, ja tā saturs < 60 % vai > 80 %

Ja mitruma saturs < 60 %:

1.11.11.

Kviešu dīgļi

miltu malšanā iegūts barības produkts, sastāv galvenokārt no placinātiem vai citādi apstrādātiem kviešu dīgļiem, kuri vēl satur endospermas un ārējo apvalku daļas

kopproteīns

koptauki

1.11.12.

Raudzēti kviešu dīgļi

kviešu dīgļu raudzēšanas produkts

kopproteīns

koptauki

1.11.13.

Kviešu dīgļu izspaidas (5)

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot kviešu (Triticum aestivum L., Triticum durum Desf. un citu kviešu šķirņu) dīgļus un lobītus plēkšņu kviešus (Triticum spelta L., Triticum dicoccum Schrank, Triticum monococcum L.), pie kuriem var būt palikušas endospermas un sēklapvalka daļiņas

kopproteīns

1.11.15.

Kviešu proteīns

kviešu proteīns, ko iegūst cietes vai etanola ražošanā; var būt daļēji hidrolizēts

kopproteīns

1.11.16.

Barība no kviešu glutēna

Kviešu cietes un glutēna ražošanas produkts. Sastāv no klijām, kurām var būt daļēji atdalīti dīgļi. Tam var būt pievienotas kviešu šķīdvielas, šķelti kvieši un citi cietes un cietes rafinēšanas vai raudzēšanas produkti

mitrums, ja tā saturs < 45 % vai > 60 %

Ja mitruma saturs < 45 %:

1.11.18.

Elastīgais kviešu glutēns

kviešu proteīns, kam raksturīga liela viskoelastība, hidratēts, ar minimālo 80 % proteīna (N × 6,25) saturu un maksimālo pelnu daudzumu sausnā 2 %

kopproteīns

1.11.19.

Šķidrā kviešu ciete

produkts, ko no kviešiem iegūst cietes/glikozes un glutēna ražošanā

mitrums, ja tā saturs < 65 % vai > 85 %

Ja mitruma saturs < 65 %:

1.11.20.

Daļēji atcukurota kviešu ciete ar proteīnu

produkts, ko iegūst kviešu cietes ražošanā un kas galvenokārt sastāv no daļēji cukurotas cietes, šķīstošajiem proteīniem un citām šķīstošām endospermas daļām

kopproteīns

ciete

kopējie cukuri, aprēķināti kā saharoze

1.11.21.

Kviešu šķīdvielas

Kviešu produkts, ko iegūst pēc mitrā proteīna un cietes ekstrahēšanas. Var būt hidrolizēts

mitrums, ja tā saturs < 55 % vai > 85 %

Ja mitruma saturs < 55 %:

1.11.22.

Kviešu rauga koncentrāts

mitrs līdzprodukts, kas rodas, raudzējot kviešu cieti alkohola ražošanai

mitrums, ja tā saturs < 60 % vai > 80 %

Ja mitruma saturs < 60 %:

1.11.23.

Kviešu iesala atsijas

mehāniskas sijāšanas (izmēra frakcionēšanas) produkts, kas sastāv no maza izmēra kviešu kodoliem un to daļiņām, kuras atdalītas pirms iesalošanas

kokšķiedra

1.11.24.

Iesala kvieši un iesala daļiņas

produkts, kas sastāv no kviešu kodolu daļām un iesala, kurš atdalīts iesala ražošanā

kokšķiedra

1.11.25.

Kviešu iesala sēnalas

iesala kviešu tīrīšanas produkts, kas sastāv no sēnalu un smalknes daļiņām

kokšķiedra

1.11.26.

Kviešu aleirons

produkts, ko iegūst, no kviešu klijām atdalot aleirona kārtu

kopproteīns

kokšķiedra

1.12.2.

Graudu milti (2)

milti, ko iegūst, samaļot graudus

ciete

kokšķiedra

1.12.3.

Graudu proteīna koncentrāts (2)

koncentrēts un izžāvēts produkts, kas no graudiem iegūts pēc tam, kad no tiem raudzēšanā atdalīta ciete

kopproteīns

1.12.4.

Labības graudu atsijas (2)

Mehāniskas sijāšanas (izmēra frakcionēšanas) produkti, kas sastāv no maziem graudiem un graudu kodolu daļām, kuras var būt atdīgļotas un ir atdalītas pirms graudu turpmākas pārstrādes. Var saturēt vairāk kokšķiedras (piem., apvalku) nekā nefrakcionēti graudaugi

kokšķiedra

1.12.5.

Graudu dīgļi (2)

miltu malšanas un cietes ražošanas produkts, sastāv galvenokārt no placinātiem vai citādi apstrādātiem graudu dīgļiem, kuri vēl satur endospermas un ārējo apvalku daļas

kopproteīns

koptauki

1.12.6.

Atliekas no graudu destilēšanas, sīrups (2)

graudu produkts, ko iegūst, iztvaicējot graudu spirta ražošanā izmantoto graudu raudzēšanas un destilēšanas ūdeni

mitrums, ja tā saturs < 45 % vai > 70 %

Ja mitruma saturs < 45 %:

1.12.7.

Mitri destilatoru graudi (2)

mitrs produkts, ko veido cietā masa, kura iegūta, centrifugējot un/vai filtrējot graudu spirta ražošanā izmantoto raudzēšanas un destilācijas ūdeni

mitrums, ja tā saturs < 65 % vai > 88 %

Ja mitruma saturs < 65 %:

1.12.8.

Koncentrētas šķīstošas destilatoru daļas (2)

Mitrs produkts, ko iegūst alkohola ražošanā, raudzējot un destilējot kviešu misu un cukura sīrupu pēc tam, kad no tā atdalītas klijas un glutēns. Var saturēt nedzīvas raudzēšanā izmantoto mikroorganismu šūnas un/vai to daļas.

Ja mitruma saturs ir 12 %, drīkst saturēt līdz 4 % kālija

mitrums, ja tā saturs < 65 % vai > 88 %

Ja mitruma saturs < 65 %:

kopproteīns, ja tā saturs > 10 %

1.12.9.

Destilatoru graudi un šķīstošās daļas (2)

Produkts, ko iegūst alkohola ražošanā, raudzējot un destilējot labības graudu misu un/vai citus cieti un cukuru saturošus produktus. Var saturēt nedzīvas raudzēšanā izmantoto mikroorganismu šūnas un/vai to daļas. Ja mitruma saturs līdz 12 %, drīkst saturēt 2 % sulfāta un/vai līdz 2 % kālija

mitrums, ja tā saturs < 60 % vai > 80 %

Ja mitruma saturs < 60 %:

1.12.10.

Žāvēti destilatoru graudi (2)

Alkohola destilēšanas produkts, ko iegūst, izžāvējot raudzētu graudu cietos līdzproduktus. Ja mitruma saturs ir 12 %, drīkst saturēt līdz 2 % kālija

kopproteīns

1.12.11.

Tumšie destilatoru graudi (2) [žāvēti destilatoru graudi un šķīdvielas (2)]

Alkohola destilēšanas produkts, ko iegūst, izkaltējot raudzētu graudu cietos līdzproduktus, un kam pievienots šķiedeņa sīrups vai iztvaicēts skalojamais ūdens. Ja mitruma saturs ir 12 %, drīkst saturēt līdz 2 % kālija

kopproteīns

1.12.12.

Alus drabiņas (2)

Brūvēšanas produkts, ko iegūst no iesalinātas un neiesalinātas labības līdzproduktiem un citiem cieti saturošiem produktiem un kas var saturēt apiņu daļas. Parasti tirgots mitrā veidā, bet var tikt tirgots arī žāvētā cietā veidā. Drīkst saturēt līdz 0,3 % dimetilpolisiloksāna, līdz 1,5 % enzīmu un līdz 1,8 % bentonīta

mitrums, ja tā saturs < 65 % vai > 88 %

Ja mitruma saturs < 65 %:

1.12.13.

Viskija drabiņas (2)

Ciets produkts, ko iegūst graudu viskija ražošanā. Sastāv no līdzproduktiem, kas iegūti no iesalinātiem graudiem ekstrakcijā ar karstu ūdeni. Parasti tirgots mitrā veidā pēc ekstrakta notecināšanas

mitrums, ja tā saturs < 65 % vai > 88 %

Ja mitruma saturs < 65 %:

1.12.14.

Misas filtrācijas atliekas

Ciets produkts, ko iegūst alus, iesala ekstrakta un viskija spirta ražošanā. Sastāv no malta iesala karsta ūdens ekstrakcijas līdzproduktiem, tajā var būt citas ar cukuru un cieti bagātas palīgvielas. Parasti tirgots mitrā veidā pēc ekstrakta izspiešanas

mitrums, ja tā saturs < 65 % vai > 88 %

Ja mitruma saturs < 65 %:

1.12.15.

Šķiedenis

produkts, kas iesala viskija ražošanā paliek pāri destilatorā pēc pirmās destilācijas

kopproteīns, ja tā saturs > 10 %

1.12.16.

Šķiedeņa sīrups

produkts, ko iegūst iesala viskija ražošanā, pēc pirmās destilācijas iztvaicējot destilatorā palikušo šķiedeni

mitrums, ja tā saturs < 45 % vai > 70 %

Ja mitruma saturs < 45 %:

Numurs

Nosaukums (1)

Apraksts

Obligāti jādeklarē

2.1.1.

Babasu izspaidas (1)

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot Orbignya šķirņu babasu palmas riekstus

kopproteīns

koptauki

kokšķiedra

2.2.1.

Sējas idras sēklas

Camelina sativa L. Crantz sēklas

2.2.2.

Sējas idra, izspaidas (1)

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot sējas idras sēklas

kopproteīns

koptauki

kokšķiedra

3.2.2.

Sējas idras milti

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un attiecīgi termiski apstrādājot sējas idras sēklu izspaidas

kopproteīns

2.3.1.

Kakao sēnalas

kaltētu un grauzdētu Theobroma cacao L. pupiņu apvalki

kokšķiedra

2.3.2.

Kakao pupiņu pākstis

produkts, ko iegūst, pārstrādājot Theobroma cacao L. pupiņas

kokšķiedra

kopproteīns

2.3.3.

Daļēji attīrītu kakao pupiņu milti

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot kaltētas un grauzdētas Theobroma cacao L. kakao pupiņas, no kurām ir atdalīta daļa sēnalu

kopproteīns

kokšķiedra

2.4.1.

Kopras izspaidas (1)

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot izžāvētus kokosriekstu palmas (Cocos nucifera L.) kodolus (endospermu) un ārējo mizu (čaulu)

kopproteīns

koptauki

kokšķiedra

2.4.2.

Kopra, hidrolizētas izspaidas (1)

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot un ar fermentiem hidrolizējot izžāvētus kokosriekstu palmas (Cocos nucifera L.) kodolus (endospermu) un ārējo mizu (čaulu)

kopproteīns

koptauki

kokšķiedra

2.4.3.

Kopras milti

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot izžāvētus kokosriekstu palmas (Cocos nucifera L.) kodolus (endospermu) un ārējo mizu (čaulu)

kopproteīns

2.5.1.

Kokvilnas sēklas

kokvilnas (Gossypium spp.) sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras

2.5.2.

Daļēji attīrītu kokvilnas sēklu milti

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot kokvilnas sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras un daļa sēnalu (maksimālais kokšķiedras saturs sausnā — 22,5 %)

kopproteīns

kokšķiedra

2.5.3.

Kokvilnas sēklu izspaidas (1)

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot kokvilnas sēklas, no kurām atdalītas šķiedras

kopproteīns

kokšķiedra

koptauki

2.6.1.

Daļēji attīrītu zemesriekstu (2) izspaidas (1)

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot daļēji attīrītus Arachis hypogaea L. un citu Arachis sugu zemesriekstus (maksimālais kokšķiedras saturs sausnā — 16 %)

kopproteīns

koptauki

kokšķiedra

2.6.2.

Daļēji attīrītu zemesriekstu (2) milti

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot daļēji attīrītu zemesriekstu izspaidas (maksimālais kokšķiedras saturs sausnā — 16 %)

kopproteīns

kokšķiedra

2.6.3.

Attīrītu zemesriekstu (2) izspaidas (1)

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot attīrītus zemesriekstus

kopproteīns

koptauki

kokšķiedra

2.6.4.

Attīrītu zemesriekstu (2) milti

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot attīrītu zemesriekstu izspaidas

kopproteīns

kokšķiedra

2.6.5.

Zemesrieksti (2)

Arachis hypogaea un citu Arachis sugu sēklas

2.7.1.

Kapoki izspaidas (1)

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot kapoka (Ceiba pentadra L. Gaertn.) sēklas

kopproteīns

kokšķiedra

2.8.1.

Linsēklas

nesmalcinātas, placinātas vai maltas sējas linu (Linum usitatissimum L.) sēklas (minimālā botāniskā tīrība — 93 %).

2.8.2.

Linsēklu izspaidas (1)

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot linsēklas

kopproteīns

koptauki

kokšķiedra

2.8.3.

Linsēklu milti

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un attiecīgi termiski apstrādājot linsēklu izspaidas

kopproteīns

2.8.4.

Barība no linsēklu (1) izspaidām

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot linsēklas. Tikai integrētu smalcināšanas un rafinēšanas fabriku izstrādājumos drīkst būt līdz:

kopproteīns

koptauki

kokšķiedra

2.8.5.

Barība no linsēklu miltiem

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un attiecīgi termiski apstrādājot linsēklu izspaidas. Tikai integrētu smalcināšanas un rafinēšanas fabriku izstrādājumos drīkst būt līdz:

kopproteīns

2.9.1.

Sinepju klijas

Sinepju (Brassica juncea L.) ražošanas produkts. Sastāv no sēklu ārējiem apvalkiem un daļiņām

kokšķiedra

2.9.2.

Sinepju sēklu milti

produkts, ko iegūst, no sinepju sēklām ekstrahējot ēterisko sinepju eļļu

kopproteīns

2.10.1.

Gizotiju sēklas

gizotiju (Guizotia abyssinica (L. F.) Cass) sēklas

2.10.2.

Gizotiju sēklu izspaidas (5)

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot gizotiju sēklas (HCl nešķīstošo pelnu maksimālais daudzums — 3,4 %)

kopproteīns

koptauki

kokšķiedra

2.11.1.

Olīvu mīkstums

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot presētas olīvas (Olea europea L.), kuras pēc iespējas atdalītas no kodoliem

kopproteīns

kokšķiedra

koptauki

2.11.2.

Barība no attaukotiem olīvu miltiem

Olīveļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un attiecīgi termiski apstrādājot olīvu mīkstuma izspaidas, un kas pēc iespējas atdalīts no kodolu daļām. Tikai integrētu smalcināšanas un rafinēšanas fabriku izstrādājumos drīkst būt līdz:

kopproteīns

kokšķiedra

2.11.3.

Attaukoti olīvu milti

olīveļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un attiecīgi termiski apstrādājot olīvu mīkstuma izspaidas, un kas pēc iespējas atdalīts no kodolu daļām

kopproteīns

kokšķiedra

2.12.1.

Palmu kodolu izspaidas (1)

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot palmu (Elaeis guineensis Jacq., Corozo oleifra (HBK) L.H. Bailey (Elaeis melanococca auct.)) kodolus, no kuriem pēc iespējas atdalīta čaula

kopproteīns

kokšķiedra

koptauki

2.12.2.

Palmu kodolu milti

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot palmu kodolus, no kuriem pēc iespējas atdalīta čaula

kopproteīns

kokšķiedra

2.13.1.

Ķirbju un kabaču sēklas

Cucurbita pepo L. un Cucurbita ģints augu sēklas

2.13.2.

Ķirbju un kabaču sēklu izspaidas (1)

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot Cucurbita pepo un Cucurbita ģints augu sēklas

kopproteīns

koptauki

2.14.1.

Rapšu sēklas (3)

Brassica napus L. ssp. oleifera (Metzg.) Sinsk. sēklas. Indijas rapša Brassica napus L. var. glauca (Roxb.) O.E. Schulz un rapša Brassica rapa spp. oleifera (Metzg.) Sinsk. sēklas. Minimālā botāniskā tīrība – 94 %

2.14.2.

Rapša sēklu (3) izspaidas (1)

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot rapšu sēklas

kopproteīns

koptauki

kokšķiedra

2.14.3.

Rapšu sēklu (3) milti

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un attiecīgi termiski apstrādājot rapša sēklu izspaidas

kopproteīns

2.14.4.

Ekstrudētas rapšu sēklas (3)

produkts, kas iegūts, mitrumā un siltumā zem spiediena apstrādājot nesmalcinātas rapšu sēklas, tādējādi palielinot cietes uzbriešanu

kopproteīns

koptauki

2.14.5.

Rapšu sēklu (3) proteīna koncentrāts

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, no rapša sēklu izspaidām vai rapša sēklām atdalot proteīna frakciju

kopproteīns

2.14.6.

Barība no rapša sēklu (3) izspaidām (1)

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot rapšu sēklas. Tikai integrētu smalcināšanas un rafinēšanas fabriku izstrādājumos drīkst būt līdz:

kopproteīns

koptauki

kokšķiedra

2.14.7.

Barība no rapšu sēklu (3) miltiem

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un attiecīgi termiski apstrādājot rapša sēklu izspaidas. Tikai integrētu smalcināšanas un rafinēšanas fabriku izstrādājumos drīkst būt līdz:

kopproteīns

2.15.1.

Saflora sēklas

Saflora (Carthamus tinctorius L.) sēklas

2.15.2.

Daļēji attīrītu safloras sēklu milti

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot daļēji attīrītas saflora sēklas

kopproteīns

kokšķiedra

2.15.3.

Saflora sēnalas

produkts, ko iegūst, lobot saflora sēklas

kokšķiedra

2.16.1.

Sezama sēklas

Sesamum indicum L. sēklas

2.17.1.

Daļēji izlobītas sezama sēklas

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, atdalot daļu sēnalu

kopproteīns

kokšķiedra

2.17.2.

Sezama sēnalas

produkts, ko iegūst, lobot sezama sēklas

kokšķiedra

2.17.3.

Sezama sēklu izspaidas (1)

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot sezama sēklas (HCl nešķīstošo pelnu maksimālais daudzums – 5 %)

kopproteīns

kokšķiedra

koptauki

2.18.1.

Grauzdētas sojas pupiņas

sojas pupiņas (Glycine max L. Merr.), kas pakļautas attiecīgai termiskai apstrādei (maksimālā ureāzes aktivitāte – 0,4 mg N/g x min)

2.18.2.

Sojas pupiņu izspaidas (1)

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot sojas pupiņas

kopproteīns

koptauki

kokšķiedra

2.18.3.

Sojas pupiņu milti

eļļas ražošanas produkts, ko no sojas pupiņām iegūst pēc ekstrahēšanas un attiecīgas termiskas apstrādes (maksimālā ureāzes aktivitāte – 0,4 mg N/g × min)

kopproteīns

kokšķiedra

ja sausnā > 8 %

2.18.4.

Lobītu sojas pupiņu milti

eļļas ražošanas produkts, ko no lobītām sojas pupiņām iegūst pēc ekstrahēšanas un attiecīgas termiskas apstrādes (maksimālā ureāzes aktivitāte – 0,5 mg N/g × min)

kopproteīns

2.18.5.

Sojas (pupiņu) pākstis

produkts, ko iegūst, lobot sojas pupiņas

kokšķiedra

2.18.6.

Ekstrudētas sojas pupiņas

produkts, kas iegūts, mitrumā un siltumā zem spiediena apstrādājot sojas pupiņas, tādējādi palielinot cietes uzbriešanu

kopproteīns

koptauki

2.18.7.

Sojas (pupiņu) proteīna koncentrāts

Produkts, ko pēc otrreizējas ekstrahēšanas vai fermentatīvas apstrādes iegūst no lobītām sojas pupiņām, kurām ekstrahētas taukvielas, lai samazinātu slāpekli nesaturoša ekstrakta līmeni. Var saturēt inaktivētus fermentus

kopproteīns

2.18.8.

Sojas pupiņu mīkstums [sojas pupiņu pasta]

produkts, ko iegūst, ekstrahējot sojas pupiņas pārtikas ražošanas vajadzībām

kopproteīns

2.18.9.

Sojas pupiņu melase

produkts, ko iegūst, pārstrādājot sojas pupiņas

kopproteīns

koptauki

2.18.10.

Sojas pupiņu sagatavošanas līdzprodukts

produkts, ko iegūst, pārstrādājot sojas pupiņas, lai no tām ražotu pārtikas izstrādājumus

kopproteīns

2.18.11.

Sojas pupiņas

sojas (Glycine max L. Merr.) pupiņas

ureāzes aktivitāte, ja tās saturs > 0.4 mg N/g × min

2.18.12.

Sojas pupiņu pārslas

produkts, ko iegūst, lobītas sojas pupiņas tvaicējot vai ar infrasarkanajiem stariem mikronizējot un placinot (maksimālā ureāzes aktivitāte – 0,4 mg N/g × min)

kopproteīns

2.18.13.

Barība no sojas (pupiņu) miltiem

Eļļas ražošanas produkts, ko no sojas pupiņām iegūst pēc ekstrahēšanas un attiecīgas termiskās apstrādes (maksimālā ureāzes aktivitāte – 0,4 mg N/g x min). Tikai integrētu smalcināšanas un rafinēšanas fabriku izstrādājumos drīkst būt līdz:

kopproteīns

kokšķiedra

ja sausnā > 8 %

2.18.14.

Barība no lobītiem sojas (pupiņu) miltiem

Eļļas ražošanas produkts, ko no lobītām sojas pupiņām iegūst pēc ekstrahēšanas un attiecīgas termiskas apstrādes (maksimālā ureāzes aktivitāte – 0,5 mg N/g x min). Tikai integrētu smalcināšanas un rafinēšanas fabriku izstrādājumos drīkst būt līdz:

kopproteīns

2.18.15.

Raudzēts sojas (pupiņu) proteīns (koncentrāts)

Produkts, ko mikrobioloģiskā raudzēšanā iegūst no lobītām sojas pupiņām, no kurām, lai samazinātu slāpekli nesaturoša ekstrakta līmeni, tikušas ekstrahētas taukvielas. Tajā var būt nedzīvas raudzēšanā izmantoto mikroorganismu šūnas un/vai to daļas

kopproteīns

2.18.16.

Grauzdētas vai tvaicētas sojas milti

sojas pupiņas, kas grauzdētas vai tvaicētas un samaltas miltos (maksimālā ureāzes aktivitāte — 0,4 mg N/g x min)

2.19.1.

Saulespuķu sēklas

saulespuķu (Helianthus annuus L.) sēklas

2.19.2.

Saulespuķu sēklu izspaidas (1)

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot saulespuķu sēklas

kopproteīns

koptauki

kokšķiedra

2.19.3.

Saulespuķu sēklu milti

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un attiecīgi termiski apstrādājot saulespuķu sēklu izspaidas

kopproteīns

kokšķiedra

2.19.4.

Lobītu saulespuķu sēklu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un attiecīgi termiski apstrādājot tādu saulespuķu sēklu izspaidas, no kurām daļēji vai pilnībā atdalīts apvalks. Maksimālais kokšķiedras saturs sausnā – 27,5 %

kopproteīns

kokšķiedra

2.19.5.

Saulespuķu sēklu apvalki

produkts, ko iegūst, lobot saulespuķu sēklas

kokšķiedra

2.19.6.

Barība no saulespuķu sēklu miltiem

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un attiecīgi termiski apstrādājot saulespuķu sēklu izspaidas. Tikai integrētu smalcināšanas un rafinēšanas fabriku izstrādājumos drīkst būt līdz:

kopproteīns

2.19.7.

Barība no lobītiem saulespuķu sēklu miltiem

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un attiecīgi termiski apstrādājot tādu saulespuķu sēklu izspaidas, no kurām daļēji vai pilnībā atdalīts apvalks. Tikai integrētu smalcināšanas un rafinēšanas fabriku izstrādājumos drīkst būt līdz:

Maksimālais kokšķiedras saturs sausnā: 27,5 %

kopproteīns

kokšķiedra

2.19.8.

Augsta proteīnu satura un zema celulozes satura saulespuķu miltu frakcija

Saulespuķu miltu pārstrādes produkts, ko iegūst, maļot un frakcinējot (sijājot un frakcionējot ar gaisa plūsmu) lobītu saulespuķu sēklu miltus.

Minimālais kopproteīna saturs: 45 %, ja mitruma saturs ir 8 %.

Maksimālais kokšķiedras saturs sausnā: 8 %, ja mitruma saturs ir 8 %

kopproteīns

kokšķiedra

2.19.9.

Augsta celulozes satura saulespuķu miltu frakcija

Saulespuķu miltu pārstrādes produkts, ko iegūst, maļot un frakcinējot (sijājot un frakcionējot ar gaisa plūsmu) lobītu saulespuķu sēklu miltus.

Minimālais kokšķiedras saturs: 38 %, ja mitruma saturs ir 8 %.

Minimālais kopproteīna saturs: 17 %, ja mitruma saturs ir 8 %

kopproteīns

kokšķiedra

2.19.10.

Barība no augsta proteīnu satura un zema celulozes satura saulespuķu miltu frakcijas

Saulespuķu miltu pārstrādes produkts, ko iegūst, maļot un frakcinējot (sijājot un frakcionējot ar gaisa plūsmu) lobītu saulespuķu sēklu miltus. Tikai integrētu smalcināšanas un rafinēšanas fabriku izstrādājumos drīkst būt līdz 1 %no kopējiem izmantotajiem balinātājmāliem un filtrēšanas palīglīdzekļiem (piem., diatomīta, amorfu silikātu un silīcija, filosilikātiem un celulozes vai koksnes šķiedras).

Minimālais kopproteīna saturs: 45 %, ja mitruma saturs ir 9,5 %.

Maksimālais kokšķiedras saturs sausnā: 8 %, ja mitruma saturs ir 10 %

kopproteīns, kokšķiedra

2.19.11.

Barība no augsta celulozes satura saulespuķu miltu frakcijas

Saulespuķu miltu pārstrādes produkts, ko iegūst, maļot un frakcinējot (sijājot un frakcionējot ar gaisa plūsmu) lobītu saulespuķu sēklu miltus. Tikai integrētu smalcināšanas un rafinēšanas fabriku izstrādājumos drīkst būt līdz 1 %no kopējiem izmantotajiem balinātājmāliem un filtrēšanas palīglīdzekļiem (piem., diatomīta, amorfu silikātu un silīcija, filosilikātiem un celulozes vai koksnes šķiedras).

Minimālais kokšķiedras saturs: 38 %, ja mitruma saturs ir 10 %.

Minimālais kopproteīna saturs: 17 %, ja mitruma saturs ir 8 %

kopproteīns, kokšķiedra

2.20.1.

Augu eļļa un tauki (4)

eļļa un tauki, ko ar presēšanas un/vai ekstrahēšanas palīdzību iegūst no eļļas augu sēklām vai augļiem (izņemot rīcineļļu no rīcinauga)

mitrums, ja tā saturs > 1 %

2.21.1.

Koplecitīni

Produkts, ko iegūst, no eļļas augu sēklām un eļļas augu augļiem atdalot kopeļļu. Šādā kopeļļas atdalīšanā var tikt pievienota citronskābe, fosforskābe, nātrija hidroksīds vai fermenti

2.22.1.

Kaņepju sēklas

šķirnes Cannabis sativa L. sēklas, kuru tetrahidrokanabinola saturs atbilstoši kvantitatīvās noteikšanas metodei, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 639/2014 (5), ir < 0,2 %

2.22.2.

Kaņepju izspaidas (1)

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot šķirnes Cannabis sativa L. kaņepju sēklas, kuru tetrahidrokanabinola saturs atbilstoši kvantitatīvās noteikšanas metodei, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 639/2014, ir < 0,2 %

kopproteīns

kokšķiedra

2.22.3.

Kaņepju sēklu eļļa

eļļa, ko iegūst, presējot šķirnes Cannabis sativa L. kaņepju sēklas, kuru tetrahidrokanabinola saturs atbilstoši kvantitatīvās noteikšanas metodei, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 639/2014, ir < 0,2 %

mitrums, ja tā saturs > 1 %

2.23.1.

Magoņu sēklas

Papaver somniferum L. sēklas

2.23.2.

Magoņu sēklu milti

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot magoņu sēklu izspaidas

kopproteīns

2.24.1.

Spānijas salvijas (čia) sēklas

Salvia hispanica L. sēklas

Numurs

Nosaukums (1)

Apraksts

Obligāti jādeklarē

3.1.1.

Grauzdētas pupiņas

Phaseolus spp. vai Vigna ssp. sēklas, kas attiecīgi termiski apstrādātas

3.1.2.

Pupiņu proteīna koncentrāts

produkts, ko cietes ražošanā iegūst no atdalītā pupiņu ūdens

kopproteīns

3.2.1.

Ceratonijas pākstis

kaltēti ceratonijas koka (Ceratonia siliqua L.) augļi ar sēklām

kokšķiedra

3.2.3.

Drupināti ceratonijas augļi

produkts, ko iegūst, drupinot kaltētus ceratonijas koka augļus (pākstis), no kuriem ir atdalītas sēklas

kokšķiedra

3.2.4.

Ceratonijas pulveris [ceratonijas milti]

produkts, ko iegūst, mikronizējot kaltētus ceratonijas koka augļus (pākstis), no kuriem ir atdalītas sēklas

kokšķiedra

kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi

3.2.5.

Ceratonijas dīgļi

ceratonijas koka sēklu dīgļi

kopproteīns

3.2.6.

Ceratonijas dīgļu izspaidas (5)

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot ceratonijas dīgļus

kopproteīns

3.2.7.

Ceratonijas sēklas

sēklas (kodoli), ko iegūst no ceratoniju pākstīm un kas sastāv no endospermas, miziņas un dīgļiem

kokšķiedra

3.2.8.

Ceratonijas sēklu miziņas

ceratonijas sēklu miziņas, ko iegūst, izlobot ceratonijas koka sēklas

kokšķiedra

3.3.1.

Pundurzirņi

Cicer arietinum L. sēklas

3.4.1.

Vīķi

Ervum ervilia L. sēklas

3.5.1.

Sierāboliņa sēklas

sierāboliņa (Trigonella foenum-graecum) sēklas

3.6.1.

Guāras milti

produkts, ko iegūst, no guāras (Cyamopsis tetragonoloba (L.) Taub.) pupiņām ekstrahējot augu līmi

kopproteīns

3.6.2.

Guāras dīgļu milti

produkts, ko iegūst, no guāras pupiņu dīgļiem ekstrahējot augu līmi

kopproteīns

3.7.1.

Cūku pupas

Vicia faba L. ssp. faba var. Equina Pers. un var. minuta (Alef.) Mansf. sēklas

3.7.2.

Cūku pupu pārslas

produkts, ko iegūst, lobītas cūku pupas tvaicējot vai ar infrasarkanajiem stariem mikronizējot un placinot

ciete

kopproteīns

3.7.3.

Cūku pupu apvalki [cūku pupu pākstis]

produkts, ko iegūst, lobot cūku pupas, un kas sastāv galvenokārt no ārējā apvalka

kokšķiedra

kopproteīns

3.7.4.

Lobītas cūku pupas

produkts, ko iegūst, lobot cūku pupas, un kas sastāv galvenokārt no cūku pupu kodoliem

kopproteīns

kokšķiedra

3.7.5.

Cūku pupu proteīns

produkts, ko iegūst, maļot un ar gaisu frakcionējot cūku pupas

kopproteīns

3.8.1.

Lēcas

Lens culinaris a.o. Medik. sēklas

3.8.2.

Lēcu pākstis

produkts, ko iegūst pēc lēcu sēklu lobīšanas

kokšķiedra

3.9.1.

Saldās lupīnas

Lupinus ssp. sēklas, kurās rūgto sēklu nav vairāk kā 5 %

kopproteīns

3.9.2.

Lobītas saldās lupīnas

lobītas saldo lupīnu sēklas

kopproteīns

3.9.3.

Lupīnu apvalki; [lupīnu pākstis]

produkts, ko iegūst, lobot saldo lupīnu sēklas, un kas sastāv galvenokārt no ārējā apvalka

kopproteīns

kokšķiedra

3.9.4.

Lupīnu mīkstums

produkts, ko iegūst pēc saldo lupīnu sastāvdaļu ekstrahēšanas

kokšķiedra

3.9.5.

Lupīnu atsijas

Produkts, ko iegūst saldo lupīnu miltu ražošanā. Sastāv galvenokārt no dīgļlapu daļiņām ar mizu piejaukumu

kopproteīns

kokšķiedra

3.9.6.

Lupīnu proteīns

produkts, ko cietes ražošanā iegūst no atdalītā saldo lupīnu ūdens vai pēc malšanas vai frakcionēšanas ar gaisu

kopproteīns

3.9.7.

Lupīnu proteīna milti

saldo lupīnu pārstrādes produkts, kurā iegūst miltus ar augstu proteīna saturu

kopproteīns

3.10.1.

Pupiņas Vigna radiata

Vigna radiata L. pupiņas

3.11.1.

Zirņi

Pisum spp. sēklas

3.11.2.

Zirņu klijas

Zirņu miltu ražošanas produkts. Sastāv galvenokārt no mizām, kas atdalītas, mizojot un tīrot zirņus

kokšķiedra

3.11.3.

Zirņu pārslas

produkts, ko iegūst, lobītas zirņu sēklas tvaicējot vai mikronizējot ar infrasarkanajiem stariem un placinot

ciete

3.11.4.

Zirņu milti

zirņu malšanas produkts

kopproteīns

3.11.5.

Zirņu apvalki

Zirņu miltu ražošanas produkts. Sastāv galvenokārt no apvalkiem, kas iegūti, mizojot un tīrot zirņus, un mazākā apmērā no endospermas

kokšķiedra

3.11.6.

Lobīti zirņi

lobītu zirņu sēklas

kopproteīns

kokšķiedra

3.11.7.

Zirņu atsijas

Zirņu miltu ražošanas produkts. Sastāv galvenokārt no dīgļlapu daļiņām un mazāk — no mizām

kopproteīns

kokšķiedra

3.11.8.

Zirņu atbiras

mehāniskas sijāšanas produkts, kas sastāv no zirņu kodolu daļām, kuras atdalītas pirms turpmākas pārstrādes

kokšķiedra

3.11.9.

Zirņu proteīns

produkts, ko cietes ražošanā iegūst no atdalītā zirņu ūdens vai pēc malšanas un frakcionēšanas ar gaisu; var būt daļēji hidrolizēts

kopproteīns

3.11.10.

Zirņu mīkstums [iekšējā zirņu šķiedrviela]

Produkts, ko iegūst zirņu cietes un proteīna slapjā ekstrahēšanā. Sastāv galvenokārt no iekšējām šķiedrvielām un cietes

mitrums, ja tā saturs < 70 % vai > 85 %

ciete

kokšķiedra

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

3.11.11.

Zirņu šķīdvielas

Produkts, ko iegūst zirņu cietes un proteīna slapjā ekstrahēšanā. Sastāv galvenokārt no šķīstošiem proteīniem un oligosharīdiem

mitrums, ja tā saturs < 60 % vai > 85 %

kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi

kopproteīns

3.11.12.

Zirņu šķiedrvielas

ekstrahēšanas produkts, ko iegūst pēc lobītu zirņu malšanas un sijāšanas

kokšķiedra

3.11.13.

Zirņu krēms

Produkts, ko iegūst zirņu cietes un proteīna slapjā ekstrahēšanā. Sastāv galvenokārt no šķīstošiem proteīniem, iekšējām šķiedrvielām, cietes un oligosharīdiem. Drīkst saturēt līdz 1 % organisko skābju

mitrums, ja tā saturs < 50 % vai > 85 %

kopproteīns

kokšķiedra

ciete

3.12.1.

Sējas vīķi

Vicia sativa L. var. sativa un citu šķirņu sēklas

3.13.1.

Turku pupas

Lathyrus sativus L. sēklas, attiecīgi termiski apstrādātas

termiskās apstrādes metode

3.14.1.

Monantas vīķi

Vicia monanthos Desf. sēklas

Numurs

Nosaukums (1)

Apraksts

Obligāti jādeklarē

4.1.1.

Cukurbietes

Beta vulgaris L. ssp. vulgaris var. altissima Doell. sakne

4.1.2.

Cukurbiešu stublāji un astes

svaigs cukura ražošanas produkts, kas sastāv galvenokārt no tīrītu cukurbiešu gabaliem ar vai bez biešu lapu daļām

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5 % sausnas

mitrums, ja tā saturs < 50 %

4.1.3.

(Biešu) cukurs [saharoze]

cukurs, kas ar ūdeni ekstrahēts no cukurbietēm

4.1.4.

(Cukur)biešu melase

Sīrupveida produkts, ko iegūst, ražojot vai rafinējot cukurbiešu cukuru. Drīkst saturēt līdz 0,5 % pretputošanās aģentu, 0,5 % atkaļķotāju, 2 % sulfāta un 0,25 % sulfīta

kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi

mitrums, ja tā saturs > 28 %

4.1.5.

(Cukur)biešu melase ar daļēji atdalītu cukuru un/vai betaīnu

Produkts, ko iegūst, ar ūdens palīdzību no cukurbiešu melases ekstrahējot saharozi un/vai betaīnu. Drīkst saturēt līdz 2 % sulfāta un 0,25 % sulfīta

kopējie cukuri, ko aprēķina

mitrums, ja tā saturs > 28 %

4.1.6.

Izomaltulozes melase

nekristalizēta frakcija, ko izomaltulozes ražošanā ar fermentatīvu saharozes pārvēršanos iegūst no cukurbietēm

mitrums, ja tā saturs > 40 %

4.1.7.

Slapjais (cukur)biešu mīkstums

Cukura ražošanas produkts, kas sastāv no cukurbiešu šķēlēm, no kurām ar ūdeni ekstrahēts cukurs. Minimālais mitruma saturs: 82 %. Cukura saturs ir mazs, un (pienskābajā) rūgšanā samazinās līdz nullei

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5 % sausnas

mitrums, ja tā saturs < 82 % vai > 92 %

4.1.8.

Presētu (cukur)biešu mīkstums

Cukura ražošanas produkts, kas sastāv no cukurbiešu šķēlēm, no kurām ar ūdeni ekstrahēts cukurs un kuras ir mehāniski presētas. Maksimālais mitruma saturs: 82 %. Cukura saturs ir mazs, un (pienskābajā) rūgšanā samazinās līdz nullei. Drīkst saturēt līdz 1 % sulfāta

HCl nešķīstoši pelni, ja attiecīgais saturs > 5 % sausnas

mitrums, ja tā saturs < 65 % vai > 82 %

4.1.9.

Presētu (cukur)biešu mīkstums ar melasi

Cukura ražošanas produkts, kas sastāv no cukurbiešu šķēlēm, no kurām ar ūdeni ekstrahēts cukurs, kuras ir mehāniski presētas un kurām pievienota melase. Maksimālais mitruma saturs: 82 %. Cukura saturs pienskābās rūgšanas dēļ samazinās. Drīkst saturēt līdz 1 % sulfāta

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5 % sausnas

mitrums, ja tā saturs < 65 % vai > 82 %

4.1.10.

Kaltētu (cukur)biešu mīkstums

Cukura ražošanas produkts, kas sastāv no cukurbiešu šķēlēm, no kurām ar ūdeni ekstrahēts cukurs un kuras ir mehāniski presētas un žāvētas. Drīkst saturēt līdz 2 % sulfāta

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

kopējie cukuri, aprēķināti kā saharoze, ja to saturs > 10,5 %

4.1.11.

Kaltētu (cukur)biešu mīkstums ar melasi

Cukura ražošanas produkts, kas sastāv no cukurbiešu šķēlēm, no kurām ar ūdeni ekstrahēts cukurs, kuras ir mehāniski presētas un žāvētas un kurām pievienota melase. Drīkst saturēt līdz 0,5 % pretputošanās aģentu un 2 % sulfāta

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi

4.1.12.

Cukura sīrups

Produkts, ko iegūst cukura un/vai melases pārstrādē. Drīkst saturēt līdz 0,5 % sulfāta un 0,25 % sulfīta

kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi

mitrums, ja tā saturs > 35 %

4.1.13.

Vārīti (cukur)biešu gabali

pārtikas cukurbiešu sīrupa ražošanas produkts

ja kaltēts:

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

ja presēts:

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5 % sausnas

mitrums, ja tā saturs > 50 %

4.1.15.

Ar betaīnu bagātināta, šķidra/žāvēta (cukur)biešu melase (1)

Produkts, ko iegūst, ar ūdeni ekstrahējot cukuru un turpinot filtrēt cukurbiešu melasi. Iegūtais produkts satur melases sastāvdaļas un ne vairāk kā 20 % dabiskas izcelsmes betaīna.

Drīkst saturēt līdz 0,5 % pretputošanās aģentu, 0,5 % atkaļķotāju, 2 % sulfāta un 0,25 % sulfīta

betaīna saturs

kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi

mitrums, ja tā saturs > 14 %

4.1.16.

Izomaltuloze

Izomaltuloze kā kristālisks monohidrāts (viela). Iegūst no cukurbietēm ar fermentatīvu saharozes pārvēršanos

4.2.1.

Biešu sula

sula, ko iegūst, sarkanās bietes (Beta vulgaris convar. crassa var. conditiva) presējot un iegūto pēc tam koncentrējot un pasterizējot, lai saglabātu tipisko garšu un aromātu

mitrums, ja tā saturs < 50 % vai > 60 %

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

4.3.1.

Burkāni

dzelteno un sarkano burkānu (Daucus carota L.) sakne

4.3.2.

Tvaicētas burkānu mizas

Mitrs burkānu pārstrādes produkts, sastāv no mizām, kuras no burkāna saknes atdalītas ar tvaiku un kurām papildus var būt pievienota želatinizēta burkānu ciete. Maksimālais mitruma saturs: 97 %

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

mitrums, ja tā saturs > 97 %

4.3.3.

Burkānu sakasas

Mitrs produkts, ko burkānu un to atlieku pārstrādes procesā iegūst mehāniskā separācijā. Produkts var būt termiski apstrādāts. Maksimālais mitruma saturs: 97 %

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

mitrums, ja tā saturs > 97 %

4.3.4.

Burkānu pārslas

produkts, ko iegūst, pārslojot dzelteno un sarkano burkānu saknes, kuras pēc tam tiek kaltētas

4.3.5.

Kaltēti burkāni

neatkarīgi no sagatavošanas veida — dzelteno un sarkano burkānu saknes, kuras pēc tam tiek kaltētas

kokšķiedra

4.3.6.

Barība no kaltētiem burkāniem

produkts, kas sastāv no iekšējā mīkstuma un ārējām mizām, kuras tiek kaltētas

kokšķiedra

4.3.7.

Burkānu sula

sula, ko iegūst, presējot burkānu saknes, pēc tam koncentrējot un pasterizējot

mitrums, ja tā saturs < 40 % vai > 60 %

4.4.1.

Cigoriņu saknes

Cichorium intybus L. saknes

4.4.2.

Cigoriņu stublāji un astes

Svaigs cigoriņu pārstrādes produkts. Sastāv galvenokārt no tīrītiem cigoriņu gabaliem un lapu daļām

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

mitrums, ja tā saturs < 50 %

4.4.3.

Cigoriņu sēklas

Cichorium intybus L. sēklas

4.4.4.

Presēts cigoriņu mīkstums

Produkts, ko iegūst inulīna ražošanā no Cichorium intybus L. saknēm un kas sastāv no ekstrahētām un mehāniski presētām cigoriņu šķēlēm. (Šķīstošie) cigoriņu ogļhidrāti un ūdens ir daļēji atdalīti. Drīkst saturēt līdz 1 % sulfāta un 0,2 % sulfīta

kokšķiedra

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

mitrums, ja tā saturs < 65 % vai > 82 %

4.4.5.

Kaltēts cigoriņu mīkstums

Produkts, ko iegūst inulīna ražošanā no Cichorium intybus L. saknēm, kas sastāv no ekstrahētām un mehāniski presētām cigoriņu šķēlēm un ko pēc tam kaltē. (Šķīstošie) cigoriņu ogļhidrāti ir daļēji ekstrahēti. Drīkst saturēt līdz 2 % sulfāta un 0,5 % sulfīta

kokšķiedra

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

4.4.6.

Cigoriņu sakņu pulveris

Produkts, ko iegūst, sakapājot, izkaltējot un samaļot cigoriņu saknes. Drīkst saturēt līdz 1 % pretsalipes aģentu

kokšķiedra

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

4.4.7.

Cigoriņu melase

Cigoriņu pārstrādes produkts, ko iegūst inulīna un oligofruktozes ražošanā. Cigoriņu melase sastāv no organiska augu materiāla un minerālvielām. Drīkst saturēt līdz 0,5 % pretputošanās aģentu

kopproteīns

koppelni

mitrums, ja tā saturs < 20 % vai > 30 %

4.4.8.

Cigoriņu vināze

cigoriņu pārstrādes līdzprodukts, ko iegūst pēc inulīna un oligofruktozes un jonapmaiņas eluāta atdalīšanas. Cigoriņu vināze sastāv no organiska augu materiāla un minerālvielām. Drīkst saturēt līdz 1 % pretputošanās aģentu

kopproteīns

koppelni

mitrums, ja tā saturs < 30 % vai > 40 %

4.4.9.

Inulīns (2)

inulīns ir fruktāns, ko ekstrahē no Cichorium intybus L. saknēm, piem., Inula helenium vai Helianthus tuberosus; neapstrādāts inulīns drīkst saturēt līdz 1 % sulfāta un 0,5 % sulfīta

4.4.10.

Oligofruktozes sīrups

produkts, ko iegūst inulīna daļējā hidrolīzē no Cichorium intybus L.; neapstrādāts oligofruktozes sīrups drīkst saturēt līdz 1 % sulfāta un 0,5 % sulfīta

mitrums, ja tā saturs < 20 % vai > 30 %

4.4.11.

Kaltēta oligofruktoze

produkts, ko iegūst inulīna daļējā hidrolīzē no Cichorium intybus L. un vēlākā kaltēšanā

4.5.1.

Kaltēti ķiploki

balts vai dzeltens pulveris no tīriem, samaltiem ķiplokiem (Allium sativum L.)

4.6.1.

Manioka [tapioka] [kasava]

Manihot esculenta Crantz saknes neatkarīgi no sagatavošanas veida

mitrums, ja tā saturs < 60 % vai > 70 %

4.6.2.

Kaltēta manioka [kaltēta tapioka]

vēlāk kaltētas maniokas saknes neatkarīgi no sagatavošanas veida

ciete

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

4.7.1.

Sīpolu mīkstums

Mitrs produkts, ko iegūst sīpolu (ģints Allium) pārstrādē un kas sastāv no mizām un veseliem sīpoliem. Ja iegūts sīpolu eļļas ražošanā, galvenā sastāvdaļa ir vārītas sīpolu atliekas

kokšķiedra

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

4.7.2.

Cepti sīpoli

Mizoti un drupināti, vēlāk cepti sīpolu gabali

kokšķiedra

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

koptauki

4.7.3.

Kaltētas sīpolu šķīdvielas

Sauss produkts, ko iegūst svaigu sīpolu pārstrādē. Iegūst ekstrakcijā ar spirtu un/vai ūdeni; ūdens vai spirta frakciju atdala un žāvē izsmidzinot. Galvenokārt sastāv no ogļhidrātiem

kokšķiedra

4.8.1.

Kartupeļi

Solanum tuberosum L. bumbuļi

mitrums, ja tā saturs < 72 % vai > 88 %

4.8.2.

Mizoti kartupeļi

kartupeļi, no kuriem, izmantojot apstrādi ar tvaiku, ir atdalīta miza

ciete

kokšķiedra

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

4.8.3.

Tvaicētas kartupeļu mizas

mitrs kartupeļu pārstrādes produkts, sastāv no mizām, kuras no kartupeļu bumbuļiem atdalītas ar tvaiku, un kam papildus var būt pievienota želatinizēta kartupeļu ciete

mitrums, ja tā saturs > 93 %

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

4.8.4.

Neapstrādāti kartupeļu atgriezumi

produkts, ko pārtikā lietojamu kartupeļu produktu sagatavošanas laikā iegūst no kartupeļiem, kuri var būt mizoti

mitrums, ja tā saturs > 88 %

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

4.8.5.

Kartupeļu sakasas

Produkts, ko kartupeļu un kartupeļu atlieku pārstrādē iegūst ar mehānisku separāciju. Produkts var būt termiski apstrādāts

mitrums, ja tā saturs > 93 %

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

4.8.6.

Mīcīti kartupeļi

blanšēts vai vārīts un pēc tam samīcīts kartupeļu produkts

ciete

kokšķiedra

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

4.8.7.

Kartupeļu pārslas

produkts, ko iegūst, centrifūgā žāvējot mazgātus, mizotus vai nemizotus tvaicētus kartupeļus

ciete

kokšķiedra

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

4.8.8.

Kartupeļu mīkstums

kartupeļu cietes ražošanas produkts, sastāv no ekstrahētiem, maltiem kartupeļiem

mitrums, ja tā saturs < 77 % vai > 88 %

4.8.9.

Kaltēts kartupeļu mīkstums

kaltēts kartupeļu cietes ražošanas produkts, sastāv no ekstrahētiem, maltiem kartupeļiem

4.8.10.

Kartupeļu proteīns

cietes ražošanas produkts, galvenokārt sastāv no proteīnvielām, kuras iegūtas pēc cietes atdalīšanas

kopproteīns

4.8.11.

Hidrolizēts kartupeļu proteīns

proteīns, ko iegūst kontrolētā fermentatīvā kartupeļu proteīnu hidrolīzē

kopproteīns

4.8.12.

Raudzēts kartupeļu proteīns

produkts, ko iegūst, raudzējot kartupeļu proteīnu un pēc tam žāvējot ar izsmidzināšanu

kopproteīns

4.8.13.

Raudzēts, šķidrs kartupeļu proteīns

šķidrs produkts, ko iegūst kartupeļu proteīna raudzēšanā

kopproteīns

4.8.14.

Koncentrēta kartupeļu sula

koncentrēts kartupeļu cietes ražošanas produkts, sastāv no atlikušās vielas pēc šķiedrvielu, proteīnu un cietes daļējas atdalīšanas no vesela kartupeļu mīkstuma un ūdens daļas iztvaicēšanas

mitrums, ja tā saturs < 50 % vai > 60 %

Ja mitruma saturs < 50 %:

4.8.15.

Kartupeļu granulas

kartupeļi pēc mazgāšanas, mizošanas, smalcināšanas (griešanas, pārslošanas utt.) un žāvēšanas

4.9.1.

Batātes

Ipomoea batatas L. gumi neatkarīgi no sagatavošanas veida

mitrums, ja tā saturs < 57 % vai > 78 %

4.10.1.

Jeruzalemes artišoks [topinambūrs]

Helianthus tuberosus L. gumi neatkarīgi no sagatavošanas veida

mitrums, ja tā saturs < 75 % vai > 80 %

4.11.1.

Sarkano redīsu sula

sula, ko iegūst, presējot sarkano redīsu (Raphanus sativus L.) saknes, pēc tam koncentrējot un pasterizējot

mitrums, ja tā saturs < 30 % vai > 50 %

Numurs

Nosaukums (1)

Apraksts

Obligāti jādeklarē

5.1.1.

Zīles

veseli parastā ozola (Quercus robur L.), klinšu ozola (Quercus petraea (Matt.) Liebl.), korķozola (Quercus suber L.) vai citu ozola sugu augļi

5.1.2.

Lobītas zīles

produkts, ko iegūst pēc zīļu lobīšanas

kopproteīns

kokšķiedra

5.2.1.

Mandeles

veseli vai smalcināti Prunus dulcis augļi ar apvalku vai bez tā

5.2.2.

Mandeļu apvalki

mandeļu apvalki, ko iegūst no lobītām mandeļu sēklām, tās atdalot no kodoliem un samaļot

kokšķiedra

5.2.3.

Mandeļu kodolu izspaidas (5)

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot mandeļu kodolus

kopproteīns

kokšķiedra

5.3.1.

Anīsa sēklas

Pimpinella anisum sēklas

5.4.1.

Žāvēts ābolu mīkstums [žāvētas ābolu čagas]

Produkts, ko iegūst Malus domestica sulas vai sidra ražošanā. Galvenokārt sastāv no žāvēta augļu mīkstuma un mizām

kokšķiedra

5.4.2.

Presēts ābolu mīkstums [presētas ābolu čagas]

Mitrs produkts, ko iegūst ābolu sulas vai sidra ražošā. Galvenokārt sastāv no presēta augļu mīkstuma un mizām

kokšķiedra

5.4.3.

Ābolu melase

produkts, ko iegūst pektīna ražošanā no ābolu mīkstuma

kopproteīns

kokšķiedra

Kopeļļas un tauki, ja attiecīgais saturs > 10 %

5.5.1.

Cukurbiešu sēklas

sēklas, ko iegūst no cukurbietēm

5.6.1.

Griķi

Fagopyrum esculentum sēklas

5.6.2.

Griķu sēnalas un klijas

produkts, ko iegūst griķu graudu malšanā

kokšķiedra

5.6.3.

Griķu atsijas

Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no izsijātiem griķiem. Sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām, sīkām ārējo apvalku daļiņām un dažādu grauda daļu piejaukuma. Produkts nedrīkst saturēt vairāk kā 10 % kokšķiedras

kokšķiedra

ciete

5.7.1.

Sarkano galviņkāpostu sēklas

Brassica oleracea var. capitata f. Rubra sēklas

5.8.1.

Kanāriju spulgzāles sēklas

Phalaris canariensis sēklas

5.9.1.

Ķimeņu sēklas

Carum carvi L. sēklas

5.12.1.

Veseli vai smalcināti kastaņi

produkts, ko iegūst kastaņu miltu ražošanā un kas sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām, sīkām ārējo apvalku daļiņām un kastaņu (Castanea spp.) atlieku piejaukuma

kopproteīns

kokšķiedra

5.13.1.

Citrusaugļu mīkstums (1)

Produkts, ko iegūst citrusaugļu Citrus (L.) spp. presēšanā vai citrusaugļu sulas ražošanā. Bezūdens viela, kurā drīkst būt kopā ne vairāk kā 1 % metanola, etanola un propān-2-ola bezūdens vielā

kokšķiedra

5.13.2.

Žāvēts citrusaugļu mīkstums (1)

Produkts, ko iegūst citrusaugļu presēšanā vai citrusaugļu sulas ražošanā un kas pēc tam tiek žāvēts. Bezūdens viela, kurā drīkst būt kopā ne vairāk kā 1 % metanola, etanola un propān-2-ola bezūdens vielā

kokšķiedra

5.14.1.

Sarkanā āboliņa sēklas

Trifolium pratense L. sēklas

5.14.2.

Baltā āboliņa sēklas

Trifolium repens L. sēklas

5.15.1.

Kafijas pupiņu apvalki

produkts, ko iegūst no lobītām Coffea auga sēklām

kokšķiedra

5.16.1.

Rudzupuķu sēklas

Centaurea cyanus L. sēklas

5.17.1.

Gurķu sēklas

Cucumis sativus L. sēklas

5.18.1.

Ciprešu sēklas

Cupressus L. sēklas

5.19.1.

Dateles

Phoenix dactylifera L. augļi

5.19.2.

Dateļpalmu sēklas

veselas Phoenix dactylifera L. sēklas

kokšķiedra

5.20.1.

Fenheļa sēklas

Foeniculum vulgare Mill. sēklas

5.21.1.

Vīģes

Ficus carica L. augļi

5.22.1.

Augļu kauliņi (2)

produkts, kas sastāv no riekstu vai kauleņu iekšējām ēdamajām sēklām

5.22.2.

Augļu mīkstums (2)

produkts, ko iegūst augļu sulas un augļu biezeņa ražošanā

kokšķiedra

5.22.3.

Žāvēts augļu mīkstums (2)

produkts, ko iegūst augļu sulas un augļu biezeņa ražošanā un kas pēc tam tiek žāvēts

kokšķiedra

5.23.1.

Kressalāti

Lepidium sativum L. sēklas

kokšķiedra

5.24.1.

Graudzāļu sēklas

Poaceae, Cyperaceae un Juncaceae dzimtas graudzāļu sēklas

5.25.1.

Vīnogu sēklas

no vīnogu mīkstuma atdalītas Vitis L. sēklas, no kurām nav atdalīta eļļa

koptauki

kokšķiedra

5.25.2.

Ekstrahētas vīnogu sēklas

produkts, ko iegūst, no vīnogu sēklām ekstrahējot eļļu

kokšķiedra

5.25.3.

Vīnogu mīkstums [vīnogu čagas]

vīnogu mīkstums, kurš ātri izžāvēts pēc alkohola ekstrahēšanas un no kura pēc iespējas ir atdalīti kātiņi un sēklas

kokšķiedra

5.25.4.

Vīnogu sēklu šķīdvielas

Produkts, ko iegūst no vīnogu sēklām pēc vīnogu sulas ražošanas. Satur galvenokārt ogļhidrātus

kokšķiedra

5.26.1.

Lazdu rieksti

veseli vai smalcināti Corylus (L.) spp. augļi ar čaulu vai bez tās

5.26.2.

Lazdu riekstu izspaidas (5)

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot lazdu riekstu kodolus

kopproteīns

kokšķiedra

5.27.1.

Pektīns

Pektīnu iegūst, ar ūdeni ekstrahējot attiecīgu augu (dabīgu šķirņu) materiālu, parasti citrusaugļus vai ābolus. Izgulsnēšanai drīkst lietot tikai metanolu, etanolu un propān-2-olu. Bezūdens viela, kurā drīkst būt kopā ne vairāk kā 1 % metanola, etanola un propān-2-ola. Pektīns sastāv galvenokārt no daļēji metilesterificētas poligalakturonskābes un tās amonija, nātrija, kālija un kalcija sāļiem

5.28.1.

Perillas sēklas

Perilla frutescens L. sēklas un to malšanas produkti

5.29.1.

Priežu sēklas

Pinus (L.) spp. sēklas

5.30.1.

Pistācijas

Pistacia vera L. augļi

5.31.1.

Ceļmallapu sēklas

Plantago (L.) spp. sēklas

5.32.1.

Redīsu sēklas

Raphanus sativus L. sēklas

5.33.1.

Spinātu sēklas

Spinacia oleracea L. sēklas

5.34.1.

Mārdadžu sēklas

Carduus marianus L. sēklas

5.35.1.

Tomātu mīkstums [tomātu čagas]

Produkts, ko iegūst tomātu sulas ražošanā, presējot tomātus Solanum lycopersicum L. Sastāv galvenokārt no tomātu mizām un sēklām

kokšķiedra

5.36.1.

Pelašķu sēklas

Achillea millefolium L. sēklas

5.37.1.

Aprikožu kodolu izspaidas (5)

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot aprikožu (Prunus armeniaca L.) kodolus. Var saturēt ciānūdeņražskābi

kopproteīns

kokšķiedra

5.38.1.

Melnā kumīna izspaidas (5)

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot melnā kumīna (Bunium persicum L.) sēklas

kopproteīns

kokšķiedra

5.39.1.

Gurķenes sēklu izspaidas (5)

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot gurķenes (Borago officinalis L.) sēklas

kopproteīns

kokšķiedra

5.40.1.

Naktssveces izspaidas (5)

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot naktssveces (Oenothera L.) sēklas

kopproteīns

kokšķiedra

5.41.1.

Granātābolu izspaidas (5)

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot granātābolu (Punica granatum L.) sēklas

kopproteīns

kokšķiedra

5.42.1.

Valriekstu kodolu izspaidas (5)

eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot valriekstu (Juglans regia L.) kodolus

kopproteīns

kokšķiedra

Numurs

Nosaukums (1)

Apraksts

Obligāti jādeklarē

6.1.1.

Biešu lapas

Beta spp. lapas

6.2.1.

Graudaugi (11)

veseli graudaugi vai to daļas

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

6.3.1.

Salmi (11)

labības salmi

6.3.2.

Apstrādāti salmi (11)

produkts, ko iegūst, attiecīgi apstrādājot labības salmus

ja apstrādē lietots NaOH, nātrijs

6.4.1.

Āboliņa milti

Produkts, ko iegūst, sakaltējot un samaļot āboliņu Trifolium ssp. Drīkst saturēt līdz 20 % lucernas (Medicago sativa L. un Medicago var. Martyn) vai citas zāles lopbarības kultūras, kas ir sakaltēta un samalta tajā pašā reizē kā āboliņš

kopproteīns

kokšķiedra

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

6.5.1.

Zāles lopbarības milti (1) [zāles milti (1) ] [zaļie milti (1)]

produkts, ko iegūst, sakaltējot, samaļot un dažos gadījumos sapresējot zāles lopbarības augus (2)

kopproteīns

kokšķiedra

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

6.6.1.

Siens

jebkuras sugas zāle, pākšaugi vai garšaugi, kaltēti uz lauka vai mākslīgi

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

6.6.2.

Zāle, garšaugi, pākšaugi (kaltēti)

produkts, ko iegūst no zāles, garšaugiem vai pākšaugiem, kuri (jebkādā veidā) ir mākslīgi dehidratizēti

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

6.6.3.

Zāle, garšaugi, pākšaugi [zaļbarība]

Svaiga biomasa, kas sastāv no zāles, pākšaugiem vai garšaugiem

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

6.6.4.

Zaļā skābbarība

silosā uzglabāta biomasa, kas iegūta no aramzemes un zālājiem un sastāv no jebkuras zāles, pākšaugiem vai garšaugiem

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

6.6.5.

Skābsiens

silosā uzglabāti vai sakaltēti laukaugi, kuru sastāvā ir zāle, pākšaugi vai garšaugi ar vismaz 50 % sausnas saturu un kuri ir iesaiņoti ķīpās vai uzglabāti silosos

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

6.7.1.

Kaņepju milti

milti, kurus iegūst, maļot šķirnes Cannabis sativa L. kaņepju stublājus, un, kuru tetrahidrokanabinola saturs atbilstoši kvantitatīvās noteikšanas metodei, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 639/2014, ir < 0,2 %

kopproteīns

6.7.2.

Kaņepju šķiedras

produkts, kuru iegūst, mehāniski apstrādājot šķirnes Cannabis sativa L. kaņepju stublājus, un kura tetrahidrokanabinola saturs atbilstoši kvantitatīvās noteikšanas metodei, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 639/2014, ir < 0,2 %

kokšķiedra

6.8.1.

Cūku pupu salmi

salmi, ko iegūst no Vicia faba L. ssp. faba var. equina Pers. un var. minuta (Alef.) Mansf. cūku pupām

6.9.1.

Eļļas linu salmi

eļļas linu (Linum usitatissimum L.) salmi

6.10.1.

Lucerna [sējas lucerna]

Medicago sativa L. un Medicago var. Martyn augi un to daļas

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

6.10.2.

Laukā kaltēta lucerna [laukā kaltēta sējas lucerna]

lucerna, kas sakaltēta uz lauka

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

6.10.3.

Augstā temperatūrā kaltēta lucerna [augstā temperatūrā kaltēta sējas lucerna] [dehidratizēta lucerna]

mākslīgi dehidratizēta lucerna jebkurā veidā

kopproteīns

kokšķiedra

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

6.10.4.

Ekstrudēta lucerna [ekstrudēta sējas lucerna]

ekstrudētas sējas lucernas granulas

6.10.5.

Lucernas milti (3) [sējas lucernas milti (16)]

Produkts, ko iegūst, lucernu kaltējot un maļot. Var saturēt līdz 20 % āboliņa vai citas zāles lopbarības kultūras, kas ir sakaltēta un samalta tajā pašā reizē kā lucerna

kopproteīns

kokšķiedra

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas

6.10.6.

Lucernas atspiedas [sējas lucernas atspiedas]

kaltēts produkts, ko iegūst, no lucernas izspiežot sulu

kopproteīns

kokšķiedra

6.10.7.

Lucernas proteīna koncentrāts [sējas lucernas proteīna koncentrāts]

produkts, ko iegūst, izspiestās lucernas sulas daļas mākslīgi izkaltējot, un kas ir centrifugēts un termiski apstrādāts, lai nogulsnētu proteīnu

kopproteīns

karotīns

6.10.8.

Lucernas šķīdvielas

produkts, ko iegūst, no lucernas sulas ekstrahējot proteīnus

kopproteīns

6.11.1.

Kukurūzas skābbarība

Zea mays L. ssp. Mays augi vai to daļas, kas uzglabāti silosā

6.12.1.

Zirņu salmi

Pisum spp. salmi

6.13.1.

Rapšu (7) salmi

Brassica napus L. ssp. oleifera (Metzg.) Sinsk., Indijas rapša Brassica napus L. var. glauca (Roxb.) O.E. Schulz un rapša Brassica rapa spp. oleifera (Metzg.) salmi

Numurs

Nosaukums (1)

Apraksts

Obligāti jādeklarē

7.1.1.

Aļģes (1)

Dzīvas vai pārstrādātas aļģes, arī svaigas, atdzesētas vai saldētas aļģes. Drīkst saturēt līdz 0,1 % pretputošanās aģentu

kopproteīns

koptauki

koppelni

jods, ja tā saturs > 100 ppm

7.1.2.

Žāvētas aļģes (1)

Produkts, ko iegūst, žāvējot aļģes. Lai mazinātu joda saturu un aļģes dezaktivētu, var būt mazgāts. Drīkst saturēt līdz 0,1 % pretputošanās aģentu

kopproteīns

koptauki

koppelni

jods, ja tā saturs > 100 ppm

7.1.3.

Aļģu (1) milti

Aļģu eļļas ražošanas produkts, ko no aļģēm iegūst ar ekstrahēšanu. Aļģes ir dezaktivētas. Drīkst saturēt līdz 0,1 % pretputošanās aģentu

kopproteīns

koptauki

koppelni

jods, ja tā saturs > 100 ppm

7.1.4.

Aļģu (1) eļļa

Eļļa, ko no aļģēm iegūst ar ekstrahēšanu. Drīkst saturēt līdz 0,1 % pretputošanās aģentu

Koptauki

mitrums, ja tā saturs > 1 %

7.1.6.

Jūraszāļu (1) milti

Produkts, ko iegūst, žāvējot un smalcinot lielaļģes, jo īpaši sarkanās, brūnās vai zaļās aļģes. Var būt mazgāts, lai mazinātu joda saturu. Drīkst saturēt līdz 0,1 % pretputošanās aģentu

kopproteīns

koptauki

koppelni

jods, ja tā saturs > 100 ppm

7.1.7.

Asparagopsis aļģu milti

Produkts, ko iegūst, žāvējot un smalcinot Asparagopsis ģints lielaļģes. Var būt mazgāts, lai mazinātu joda un broma saturu

kopproteīns

koptauki

koppelni

jods, ja tā saturs > 100 ppm

7.2.1.

Kaltētas sēnes (1)

šķiedrvielām, aminoskābēm un polisaharīdiem bagātas kaltētas sēnes un/vai no ēdamām sēnēm iegūts micēlijs

kokšķiedra

kopproteīns

7.3.1.

Mizas (1)

tīrītas un žāvētas koku vai krūmu mizas

kokšķiedra

7.4.1.

Kaltēti ziedi (15) (1)

visas kaltētu uzturā lietojamu augu ziedu daļas un to sastāvdaļas

kokšķiedra

7.5.1.

Kaltēti brokoļi

produkts, ko iegūst, kaltējot Brassica oleracea L. augus, kuri pirms tam ir nomazgāti, smalcināti (sagriezti, pārsloti utt.) un no kuriem atdalīts ūdens

7.6.1.

(Cukur)niedru melase

Sīrupveida produkts, ko iegūst, ražojot vai rafinējot cukuru no Saccharum L. Drīkst saturēt līdz 0,5 % pretputošanās aģentu, 0,5 % atkaļķotāju, 3,5 % sulfāta un 0,25 % sulfīta

kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi

mitrums, ja tā saturs > 30 %

7.6.2.

Daļēji atcukurota (cukur)niedru melase

produkts, ko iegūst, ar ūdens palīdzību no cukurniedru melases ekstrahējot saharozi

kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi

mitrums, ja tā saturs > 28 %

7.6.3.

(Niedru)cukurs [saharoze]

cukurs, kas ar ūdens palīdzību ekstrahēts no cukurniedrēm

7.6.4.

Cukurniedru rauši

Produkts, ko iegūst, ar ūdens palīdzību no cukurniedrēm ekstrahējot cukuru. Galvenokārt sastāv no šķiedras

kokšķiedra

7.7.1.

Kaltētas lapas (15) (1)

žāvētas uzturā lietojamu augu lapas un to daļas

kokšķiedra

7.8.1.

Lignoceluloze

produkts, ko iegūst, mehāniski pārstrādājot neapstrādātu, dabiski kaltētu koksni, un kas sastāv galvenokārt no lignocelulozes

7.8.2.

Pulverveida celuloze

Produkts, ko iegūst, neapstrādātas koksnes augu šķiedru (15) sadalot, atdalot lignīnu un tālāk attīrot kā celulozi, un ko modificē tikai mehāniskā pārstrādē. Neitrāla deterģenta šķiedra (NDF) — vismaz 87 %

7.9.1.

Lakricas sakne

Glycyrrhiza L. sakne

7.10.1.

Piparmētras

neatkarīgi no galīgā veida — produkts, ko iegūst, sakaltējot augu Mentha apicata, Mentha piperita vai Mentha viridis (L.) virszemes daļas

7.11.1.

Kaltēti spināti

neatkarīgi no galīgā veida — produkts, ko iegūst, sakaltējot augu Spinacia oleracea L.

7.12.1.

Mohaves juka

pulverveida produkts, ko iegūst no Yucca schidigera Roezl stublājiem

kokšķiedra

7.12.2.

[Šidigera] jukas sula

produkts, ko iegūst, sagriežot un presējot Šidigera jukas stublājus, un kas sastāv galvenokārt no ogļhidrātiem

7.13.1.

Augogles [kokogles]

produkts, ko iegūst, karbonizējot organisku augu materiālus

7.14.1.

Koksne (1)

ķīmiski neapstrādāta koksne vai tās šķiedras

kokšķiedra

7.14.2.

Koksnes melase (1)

produkts, ko iegūst, karsējot un presējot neapstrādātu koksni, un kas sastāv galvenokārt no ksilozes

kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi

7.15.1.

Vasklapainās naktenes milti

produkts, ko iegūst, sakaltējot un samaļot Solanum glaucophyllum lapas

kokšķiedra

D3 vitamīns

Numurs

Nosaukums (1)

Apraksts

Obligāti jādeklarē

8.1.1.

Sviests un sviesta produkti

sviests un produkti, ko iegūst sviesta ražošanā vai pārstrādē (piem., sviesta serums), ja nav sarakstā norādīti atsevišķi

kopproteīns

koptauki

laktoze

mitrums, ja tā saturs > 6 %

8.2.1.

Paniņas, paniņu pulveris (1)

Produkts, ko iegūst, kuļot sviestu no krējuma, vai līdzīgos procesos.

Kā īpaši pagatavota barības sastāvdaļa drīkst saturēt:

kopproteīns

koptauki

laktoze

mitrums, ja tā saturs > 6 %

8.3.1.

Kazeīns

produkts, ko iegūst no vājpiena vai paniņām, izžāvējot kazeīnu, kurš nogulsnēts ar skābēm vai siera fermentu

kopproteīns

mitrums, ja tā saturs > 10 %

8.4.1.

Kazeināts

produkts, ko iegūst no biezpiena vai kazeīna, izmantojot neitralizējošas vielas un žāvēšanu

kopproteīns

mitrums, ja tā saturs > 10 %

8.5.1.

Siers un siera produkti

siers un produkti, kas iegūti no siera un no produktiem uz piena bāzes

kopproteīns

koptauki

8.6.1.

Pirmpiens / pirmpiena pulveris (1)

zīdītājdzīvnieku piena dziedzeru sekrēts laikā līdz piecām dienām pēc atnešanās

kopproteīns

8.7.1.

Piena pārstrādes blakusprodukti

Produkti, ko iegūst, ražojot piena produktus, arī centrifūgu vai separatoru nogulas, pienu saturoši ūdeņi, piena minerālvielas.

Kā īpaši pagatavota barības sastāvdaļa drīkst saturēt:

mitrums

kopproteīns

koptauki

kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi

8.8.1.

Raudzēta piena produkti

produkti, ko iegūst piena raudzēšanā (piem., jogurts u. c.)

kopproteīns

koptauki

8.9.1.

Laktoze

cukurs, kas no piena vai sūkalām ir atdalīts attīrot un žāvējot

mitrums, ja tā saturs > 5 %

8.10.1.

Piens / piena pulveris (18)

normālas piena dziedzeru darbības sekrēts no vienas vai vairākām slaukšanas reizēm

kopproteīns

koptauki

mitrums, ja tā saturs > 5 %

8.11.1.

Vājpiens / vājpiena pulveris (1)

piens, kura tauku saturs samazināts ar separēšanu

kopproteīns

mitrums, ja tā saturs > 5 %

8.12.1.

Piena tauki

produkts, ko iegūst, pienu krejojot

koptauki

8.13.1.

Piena proteīnu pulveris (1)

produkts, ko iegūst, izžāvējot proteīnu savienojumus, kuri ar ķīmisku vai fizikālu apstrādi ekstrahēti no piena

kopproteīns

mitrums, ja tā saturs > 8 %

8.14.1.

Kondensēts un ietvaicēts piens un tā produkti

kondensēts un ietvaicēts piens un produkti, ko iegūst šo produktu ražošanas vai pārstrādes procesā

kopproteīns

koptauki

mitrums, ja tā saturs > 5 %

8.15.1.

Piena permeāts / piena permeāta pulveris (1)

Produkts, kuru iegūst no piena filtrācijas (ultrafiltrācijas, nanofiltrācijas vai mikrofiltrācijas) šķidrās fāzes un no kura var būt daļēji izdalīta laktoze.

Var būt izmantota apgrieztā osmoze

koppelni

kopproteīns

laktoze

mitrums, ja tā saturs > 8 %

8.16.1.

Piena retentāts / piena retentāta pulveris (1)

produkts, kas piena filtrācijas (ultrafiltrācijas, nanofiltrācijas vai mikrofiltrācijas) rezultātā rodas uz membrānas

kopproteīns

koppelni

laktoze

mitrums, ja tā saturs > 8 %

8.17.1.

Sūkalas / sūkalu pulveris (1)

Siera, biezpiena vai kazeīna ražošanas vai tiem līdzīgu procesu produkts.

Kā īpaši pagatavota barības sastāvdaļa drīkst saturēt:

kopproteīns

laktoze

mitrums, ja tā saturs > 8 %

koppelni

8.18.1.

Bezlaktozes sūkalas / bezlaktozes sūkalu pulveris (1)

Sūkalas, no kurām daļēji izdalīta laktoze.

Kā īpaši pagatavota barības sastāvdaļa drīkst saturēt:

kopproteīns

laktoze

mitrums, ja tā saturs > 8 %

koppelni

8.19.1.

Sūkalu proteīns / sūkalu proteīna pulveris (1)

Produkts, ko iegūst, izžāvējot sūkalu proteīna savienojumus, kuri ar ķīmisku vai fizikālu apstrādi ekstrahēti no sūkalām.

Kā īpaši pagatavota barības sastāvdaļa drīkst saturēt:

kopproteīns

mitrums, ja tā saturs > 8 %

8.20.1.

Demineralizētas bezlaktozes sūkalas / demineralizētu bezlaktozes sūkalu pulveris (1)

Sūkalas, no kurām daļēji izdalīta laktoze un minerālvielas.

Kā īpaši pagatavota barības sastāvdaļa drīkst saturēt:

kopproteīns

laktoze

koppelni

mitrums, ja tā saturs > 8 %

8.21.1.

Sūkalu permeāts / sūkalu permeāta pulveris (1)

Produkts, kuru iegūst no sūkalu filtrācijas (ultrafiltrācijas, nanofiltrācijas vai mikrofiltrācijas) šķidrās fāzes un no kura var būt daļēji izdalīta laktoze. Var būt izmantota apgrieztā osmoze.

Kā īpaši pagatavota barības sastāvdaļa drīkst saturēt:

koppelni

kopproteīns

laktoze

mitrums, ja tā saturs > 8 %

8.22.1.

Sūkalu retentāts / sūkalu retentāta pulveris (1)

Produkts, kas sūkalu filtrācijas (ultrafiltrācijas, nanofiltrācijas vai mikrofiltrācijas) rezultātā saglabājas uz membrānas.

Kā īpaši pagatavota barības sastāvdaļa drīkst saturēt:

kopproteīns

koppelni

laktoze

mitrums, ja tā saturs > 8 %

Numurs

Nosaukums (1)

Apraksts

Obligāti jādeklarē

9.1.1.

Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti (1)

svaigi, saldēti, vārīti, ar skābi apstrādāti vai kaltēti sauszemes siltasiņu dzīvnieki vai to daļas

kopproteīns

koptauki

mitrums, ja tā saturs > 8 %

9.2.1.

Dzīvnieku tauki (2)

Produkts, kas sastāv no sauszemes dzīvnieku, arī bezmugurkaulnieku, taukiem, izņemot sugas, kas jebkurā savas dzīves posmā ir cilvēkam un dzīvniekiem patogēniskas. Ja ekstrahēts ar šķīdinātājiem, drīkst saturēt līdz 0,1 % heksāna

koptauki

mitrums, ja tā saturs > 1 %

9.3.1.

Biškopības blakusprodukti (3)

pārstrādāts vai nepārstrādāts medus, bišu vasks, peru pieniņš, propoliss, ziedputekšņi

kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi

9.4.1.

Pārstrādāts dzīvnieku proteīns (2)

Produkts, kuru iegūst, karsējot, kaltējot un smalcinot sauszemes dzīvniekus, arī jebkurā attīstības stadijā esošus bezmugurkaulniekus, vai to daļas, un no kura var būt daļēji ekstrahēti vai fizikāli atdalīti tauki. Ja ekstrahēts ar šķīdinātājiem, drīkst saturēt līdz 0,1 % heksāna

kopproteīns

koptauki

koppelni

mitrums, ja tā saturs > 8 %

9.5.1.

Želatīna ražošanas procesa atvasinātie proteīni (2)

sausi dzīvnieku izcelsmes proteīni, kas atvasināti tāda želatīna ražošanā, kurš iegūts no Regulā (EK) Nr. 853/2004 minētajām izejvielām

kopproteīns

koptauki

koppelni

mitrums, ja tā saturs > 8 %

9.6.1.

Dzīvnieku proteīnu hidrolizāts (2)

polipeptīdi, peptīdi un aminoskābes un to maisījumi, ko iegūst dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu hidrolīzē un ko var koncentrēt ar žāvēšanu

kopproteīns

mitrums, ja tā saturs > 8 %

9.7.1.

Asins milti (2)

produkts, kas atvasināts, termiski apstrādājot kautu siltasiņu dzīvnieku asinis

kopproteīns

mitrums, ja tā saturs > 8 %

9.8.1.

Asins produkti (1)

produkti, kas atvasināti, termiski apstrādājot kautu siltasiņu dzīvnieku asinis vai asiņu frakcijas; tajos ietilpst žāvēta/sasaldēta/šķidra plazma, žāvētas nesadalītas asinis, žāvēti/sasaldēti/šķidri sarkanie asinsķermenīši vai to frakcijas un maisījumi

kopproteīns

mitrums, ja tā saturs > 8 %

9.9.1.

Ēdināšanas atkritumi [ēdināšanai izmantojamie pārtikas atkritumi]

jebkādi pārtikas atkritumi, kas satur dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas, arī restorānos, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos un virtuvēs, arī centrālajās virtuvēs un mājsaimniecību virtuvēs vārīšanai lietotu eļļu

kopproteīns

koptauki

koppelni

mitrums, ja tā saturs > 8 %

9.10.1.

Kolagēns (2)

proteīna produkts, kas atvasināts no dzīvnieku kauliem, ādām un cīpslām

kopproteīns

mitrums, ja tā saturs > 8 %

9.11.1.

Spalvu milti

produkts, ko iegūst, žāvējot un maļot kautu dzīvnieku spalvas

kopproteīns

mitrums, ja tā saturs > 8 %

9.12.1.

Želatīns (2)

dabīgs, šķīstošs proteīns, kas sarec vai nesarec un ko iegūst, daļēji hidrolizējot no dzīvnieku kauliem, ādām un cīpslām ražotu kolagēnu

kopproteīns

mitrums, ja tā saturs > 8 %

9.13.1.

Dradži (2)

Svaigs, saldēts vai kaltēts produkts, ko iegūst speķa, taukaudu un citu ar ekstrakciju iegūtu vai fiziski izņemtu dzīvnieku izcelsmes tauku ražošanā.

Ja ekstrahēts ar šķīdinātājiem, drīkst saturēt līdz 0,1 % heksāna

kopproteīns

koptauki

koppelni

mitrums, ja tā saturs > 8 %

9.14.1.

Dzīvnieku izcelsmes produkti (1)

agrākie pārtikas produkti, kas satur dzīvnieku izcelsmes produktus un kas ir apstrādāti vai neapstrādāti, piem., svaigi, saldēti, kaltēti

kopproteīns

koptauki

mitrums, ja tā saturs > 8 %

9.15.1.

Olas

veselas Gallus gallus L. olas ar čaumalu vai bez tās

9.15.2.

Olas baltums

pasterizēts vai denaturēts produkts, ko iegūst pēc olas čaumalas un olas dzeltenuma atdalīšanas

kopproteīns

attiecīgā gadījumā: denaturācijas metode

9.15.3.

Kaltēti olu produkti

produkti, kas sastāv no pasterizētām kaltētām olām bez čaumalas vai kaltēta olas baltuma un kaltēta olu dzeltenuma maisījuma dažādās attiecībās

kopproteīns

koptauki

mitrums, ja tā saturs > 5 %

9.15.4.

Cukurots olu pulveris

cukurotas kaltētas veselas vai atdalītas olas

kopproteīns

koptauki

mitrums, ja tā saturs > 5 %

kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi

9.15.5.

Kaltētas olu čaumalas

Produkts, ko iegūst no mājputnu olām pēc satura (olas dzeltenuma un baltuma) izņemšanas. Čaumalas ir kaltētas

koppelni

9.16.1.

Dzīvi sauszemes bezmugurkaulnieki (1)

dzīvi sauszemes bezmugurkaulnieki visos dzīves posmos, izņemot sugas, kuras negatīvi ietekmē augu, dzīvnieku un cilvēku veselību

9.16.2.

Nedzīvi sauszemes bezmugurkaulnieki (1)

Regulā (EK) Nr. 1069/2009 minētie nedzīvie sauszemes bezmugurkaulnieki visos dzīves posmos, izņemot sugas, kuras negatīvi ietekmē augu, dzīvnieku un cilvēku veselību, apstrādāti vai neapstrādāti, bet nepārstrādāti

kopproteīns

koptauki

koppelni

9.17.1.

Vilnas tauku holesterīns

Produkts, ko pārziepošanā, atdalīšanā un kristalizēšanā iegūst no vilnas taukiem (lanolīna). Minimālais (3β)-holest-5-en-3-ola, C27H46O saturs: 90 %

Numurs

Nosaukums (1)

Apraksts

Obligāti jādeklarē

10.1.1.

Ūdens bezmugurkaulnieki (1)

jūras vai saldūdens bezmugurkaulnieki visos dzīves posmos vai to daļas, izņemot cilvēkiem un dzīvniekiem patogēnas sugas

kopproteīns

koptauki

koppelni

10.2.1.

Ūdensdzīvnieku blakusprodukti (21)

blakusprodukti, kas nāk no saimniecībām vai ražotnēm, kurās sagatavo vai ražo produktus cilvēku uzturam

kopproteīns

koptauki

koppelni

10.3.1.

Vēžveidīgo milti (2)

produkts, ko iegūst, karsējot, presējot un kaltējot vēžveidīgos vai to daļas, arī savvaļas un akvakultūrā audzētās garneles

kalcijs

HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5 %

10.4.1.

Zivis (1)

zivis vai to daļas: svaigas, saldētas, vārītas, apstrādātas ar skābi vai kaltētas

kopproteīns

mitrums, ja tā saturs > 8 %

10.4.2.

Zivju milti (1)

produkts, ko iegūst, karsējot, presējot un kaltējot zivis vai to daļas, un kam pirms kaltēšanas pievienotas šķīstošas zivju atliekas

kopproteīns

koptauki

koppelni, ja to saturs > 20 %

mitrums, ja tā saturs > 8 %

10.4.3.

Šķīstošas zivju atliekas

kondensēts produkts, ko iegūst, ražojot zivju miltus, un kas ir atdalīts un stabilizēts paskābinot vai kaltējot

kopproteīns

koptauki

mitrums, ja tā saturs > 5 %

10.4.4.

Hidrolizēts zivju proteīns

produkts, ko iegūst zivju vai to daļu hidrolīzē ar skābi, var būt koncentrēts kaltējot

kopproteīns

koptauki

koppelni, ja to saturs > 20 %

mitrums, ja tā saturs > 8 %