novēršanas un sagatavotības darbības Savienībā un arī ārpus Savienības, ciktāl tas attiecas uz 5. panta 2. punktu, 13. panta 3. punktu un 28. pantu; un

darbības, ar kurām palīdz reaģēt uz Savienībā vai ārpus tās, tostarp 28. panta 1. punktā minētajās valstīs, notikušas katastrofas tūlītējām negatīvām sekām pēc palīdzības pieprasījuma, kas veikts izmantojot Savienības mehānismu.

panākt augsta līmeņa aizsardzību pret katastrofām, novēršot vai samazinot to iespējamās sekas, sekmējot novēršanas kultūru un uzlabojot sadarbību starp civilās aizsardzības un citiem kompetentajiem dienestiem;

uzlabot sagatavotību reaģēt uz katastrofām dalībvalstu un Savienības līmenī;

veicināt ātru un efektīvu reaģēšanu katastrofu vai katastrofu draudu gadījumā, tostarp veicot pasākumus, lai mazinātu minēto katastrofu tūlītējās sekas un mudinot dalībvalstis strādāt pie birokrātisko šķēršļu novēršanas;

veicināt sabiedrības izpratni par katastrofām un sagatavotību tām;

vairāk izmantot zinātniskās atziņas par katastrofām un veicināt to pieejamību; un

pastiprināt sadarbības un koordinācijas pasākumus pārrobežu līmenī un starp dalībvalstīm, kuras var skart tādu pašu veidu katastrofas.

katastrofu novēršanas regulējuma īstenošanā gūtos panākumus: kurus nosaka pēc to dalībvalstu skaita, kuras ir darījušas pieejamu Komisijai 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto informāciju;

panākumus, kuri gūti, uzlabojot sagatavotību katastrofām: kurus nosaka pēc to reaģēšanas spēju apjoma, kas Eiropas civilās aizsardzības rezervē iekļautas saistībā ar 11. pantā minētajiem spēju mērķiem, Kopīgā ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēmā (CECIS) reģistrēto moduļu skaita un to rescEU spēju skaita, kas izveidotas, lai sniegtu palīdzību milzīgas pārslodzes situācijās;

panākumus, kuri gūti, uzlabojot reaģēšanu uz katastrofām: kurus nosaka pēc Savienības mehānisma ietvaros veikto intervenču ātruma un tā, cik lielā mērā sniegtā palīdzība palīdz apmierināt vajadzības uz vietas; un

panākumus, kuri gūti, veicinot sabiedrības izpratni par katastrofām un sagatavotību tām, un kurus nosaka, izmērot to, cik informēti ir Savienības iedzīvotāji par riskiem viņu apdzīvotajā reģionā.

veic darbības, lai uzlabotu zināšanu bāzi par katastrofu riskiem un lai labāk atvieglotu un sekmētu sadarbību un zināšanu, zinātnisko pētījumu un inovācijas rezultātu, paraugprakses un informācijas apmaiņu, tostarp starp dalībvalstīm, kurām ir kopīgi riski;

atbalsta un veicina riska novērtēšanas un apzināšanas pasākumus dalībvalstīs, daloties ar paraugpraksi, un atvieglo piekļuvi specializētām zināšanām un pieredzei, kas attiecas uz kopīgu interešu jautājumiem;

izstrādā un regulāri atjaunina starpnozaru pārskatu par dabas un cilvēku izraisītu katastrofu riskiem, tostarp riskiem par katastrofām, kas izraisa vai var izraisīt daudzvalstu pārrobežu ietekmi, ar kuriem Savienība var saskarties, un šādu risku karti, pieņemot dažādās politikas jomās aptverošu saskaņotu pieeju, ar kuru var risināt vai ietekmēt katastrofu novēršanu, un pienācīgi ņemot vērā klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi;

mudina apmainīties ar paraugpraksi par to, kā sagatavot valstu civilās aizsardzības sistēmas, lai pārvarētu klimata pārmaiņu ietekmi;

veicina un atbalsta dalībvalstu riska pārvaldības pasākumu izstrādāšanu un īstenošanu, daloties ar paraugpraksi, un atvieglo piekļuvi specializētām zināšanām un pieredzei, kas attiecas uz kopīgu interešu jautājumiem;

apkopo un izplata dalībvalstu sniegto informāciju; organizē pieredzes apmaiņu par riska pārvaldības spēju novērtēšanu un atvieglo paraugprakses apmaiņu saistībā ar novēršanas un sagatavotības plānošanu, tostarp ar brīvprātīgas salīdzinošās izvērtēšanas starpniecību;

saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktajiem termiņiem regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par panākumiem, kas gūti 6. panta īstenošanā;

veicina dažādu Savienības līdzekļu izmantošanu, ar kuriem var atbalstīt ilgtspējīgu katastrofu novēršanu, un mudina dalībvalstis un reģionus izmantot iespējas saņemt minēto finansējumu;

uzsver riska novēršanas svarīgumu, atbalsta dalībvalstis izpratnes veicināšanas, publiskas informācijas un izglītošanas jomā un atbalsta dalībvalstu centienus publiskas informācijas sniegšanā par brīdināšanas sistēmām, sniedzot norādes par šādām sistēmām, tostarp pārrobežu līmenī;

sekmē novēršanas pasākumus dalībvalstīs un 28. pantā minētajās trešās valstīs, daloties ar paraugpraksi, un atvieglo piekļuvi specializētām zināšanām un pieredzei, kas attiecas uz kopīgu interešu jautājumiem; un

cieši konsultējoties ar dalībvalstīm, veic papildu nepieciešamās atbalsta darbības un papildinošas novēršanas darbības, lai sasniegtu 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto mērķi.

turpina izstrādāt riska novērtējumus valsts vai attiecīgā vietējā līmenī;

turpina attīstīt riska pārvaldības spēju novērtēšanu valsts vai attiecīgā vietējā līmenī;

turpina izstrādāt un pilnveidot katastrofu riska pārvaldības plānošanu valsts vai attiecīgā reģionālā un vietējā līmenī, tostarp attiecībā uz pārrobežu sadarbību, ņemot vērā 5. punktā minētos Savienības noturības pret katastrofām mērķus, kad tie noteikti, un riskus saistībā ar katastrofām, kuras izraisa vai var izraisīt daudzvalstu pārrobežu ietekmi;

Komisijai dara pieejamu a) un b) apakšpunktā minēto novērtējumu attiecīgo elementu kopsavilkumu, galveno uzmanību pievēršot būtiskākajiem riskiem. Attiecībā uz būtiskākajiem riskiem, kam ir pārrobežu ietekme, un riskiem, kas saistīti ar tādām katastrofām, kuras izraisa vai var izraisīt daudzvalstu pārrobežu ietekmi, kā arī – vajadzības gadījumā – attiecībā uz mazas varbūtības, bet smagu seku riskiem, dalībvalstis apraksta prioritārus novēršanas un sagatavotības pasākumus. Kopsavilkumu Komisijai iesniedz līdz 2020. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc trim gadiem, kā arī visos svarīgu izmaiņu gadījumos;

brīvprātīgi piedalās salīdzinošā izvērtēšanā attiecībā uz riska pārvaldības spēju novērtēšanu;

atbilstoši starptautiskajām saistībām uzlabo datu par katastrofu radītajiem zaudējumiem vākšanu valsts vai attiecīgā reģionālā vai vietējā līmenī, lai nodrošinātu uz pierādījumiem balstītu scenāriju izstrādi, kā minēts 10. panta 1. punktā, un atklātu nepietiekamību spējās reaģēt katastrofas gadījumā.

lūgt dalībvalstij sniegt papildu informāciju par konkrētiem novēršanas un sagatavotības pasākumiem saistībā ar risku, kas attiecas uz minētā veida katastrofām; un

attiecīgos gadījumos, pamatojoties uz sniegto informāciju,:

vada ERCC;

vada CECIS, lai nodrošinātu saziņu un informācijas apmaiņu starp ERCC un dalībvalstu kontaktpunktiem;

sadarbojas ar dalībvalstīm, lai:

izveido un pārvalda spēju mobilizēt un nosūtīt ekspertu vienības, kas ir atbildīgas par šādiem uzdevumiem:

izveido un uztur spēju sniegt loģistikas atbalstu d) apakšpunktā minētajām ekspertu vienībām;

izveido un uztur tīklu ar apmācītiem dalībvalstu ekspertiem, kuri var būt pieejami īsā laikā, lai atbalstītu ERCC informācijas pārraudzībā un koordinācijas atvieglošanā;

veicina koordināciju attiecībā uz dalībvalstu reaģēšanas spēju katastrofu gadījumos iepriekšēju izvietošanu Savienībā;

atbalsta centienus uzlabot moduļu un cita veida reaģēšanas spēju savietojamību, ņemot vērā dalībvalstu līmeņa un starptautiska līmeņa paraugpraksi;

savas kompetences robežās veic nepieciešamās darbības, lai veicinātu uzņēmējvalsts atbalstu, tostarp kopā ar dalībvalstīm izstrādājot un atjauninot pamatnostādnes attiecībā uz uzņēmējvalsts atbalstu, pamatojoties uz operatīvo pieredzi;

atbalsta dalībvalstu sagatavotības stratēģiju brīvprātīgu salīdzinošās izvērtēšanas programmu izveidošanu, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem kritērijiem, kas dos iespēju izstrādāt ieteikumus Savienības sagatavotības uzlabošanai;

cieši konsultējoties ar dalībvalstīm, veic papildu nepieciešamās atbalsta darbības un papildinošas sagatavotības darbības, lai sasniegtu 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto mērķi; un

pēc dalībvalstu pieprasījuma sniegt tām atbalstu saistībā ar katastrofām, kas notiek to teritorijā, nodrošinot iespēju izmantot Eiropas zinātniskās partnerības mērķtiecīgai zinātniskai analīzei. Attiecīgo analīzi var kopīgot ar CECIS starpniecību, vienojoties ar skartajām dalībvalstīm.

spēj veikt iepriekš noteiktus uzdevumus reaģēšanas jomā saskaņā ar atzītām starptautiskām pamatnostādnēm un tādēļ:

ir savietojami ar citiem moduļiem;

nodrošina apmācību un praktiskas nodarbības, lai izpildītu savietojamības prasības;

ir tādas personas pakļautībā, kura ir atbildīga par moduļu darbību; un

vajadzības gadījumā spēj sadarboties ar citām Savienības struktūrām un/vai starptautiskām iestādēm, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizāciju.

6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem riska novērtējumiem;

5. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto pārskatu par riskiem;

6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto dalībvalstu riska pārvaldības spēju novērtējumu;

6. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētajiem pieejamajiem datiem par katastrofu radītajiem zaudējumiem;

brīvprātīgu apmaiņu ar informāciju par katastrofu riska pārvaldības plānošanu valsts vai attiecīgā reģionālā un vietējā līmenī;

līdzekļu apzināšanu; un

plānu izstrādāšanu reaģēšanas spēju izvietošanai.

nosaka materiālo līdzekļu nepieciešamo veidu un daudzumu un jebkādus nepieciešamos atbalsta pakalpojumus, kas jau definēti kā rescEU spējas; un/vai

definē papildu materiālos līdzekļus un jebkādus nepieciešamos atbalsta pakalpojumus kā rescEU spējas un nosaka minēto spēju nepieciešamo veidu un daudzumu.

pārsūta pieprasījumu pārējo dalībvalstu kontaktpunktiem;

ar mērķi panākt kopīgu izpratni par situāciju un iespējām reaģēt uz to vāc un analizē apstiprinātu informāciju par situāciju sadarbībā ar skarto dalībvalsti un izplata minēto informāciju tieši dalībvalstīm;

apspriežoties ar dalībvalsti, kas prasa palīdzību, izsaka ieteikumus palīdzības sniegšanai ar Savienības mehānismu, pamatojoties uz vajadzībām uz vietas un attiecīgiem 10. panta 1. punktā minētiem iepriekš izstrādātiem plāniem, aicina dalībvalstis izvietot specifiskas spējas un atvieglo nepieciešamās palīdzības koordināciju; un

veic papildu darbības, lai sekmētu reaģēšanas koordināciju.

uztur dialogu ar kontaktpunktiem dalībvalstīs, lai, reaģējot uz katastrofu gadījumiem, ar Savienības mehānisma starpniecību nodrošinātu efektīvu un saskaņotu Savienības ieguldījumu vispārējos katastrofas seku likvidēšanas centienos, jo īpaši:

nekavējoties un, ja iespējams, sadarbībā ar skarto valsti izsaka ieteikumus, kuru pamatā ir vajadzības uz vietas un attiecīgi iepriekš izstrādāti plāni, aicina dalībvalstis izvietot specifiskas spējas un atvieglo nepieciešamās palīdzības koordināciju;

sazinās ar katastrofas skarto valsti attiecībā uz tehnisku informāciju, piemēram, precīzām vajadzībām pēc palīdzības, piedāvājumu pieņemšanu un praktiskiem vietēja mēroga palīdzības saņemšanas un izplatīšanas pasākumiem;

sazinās ar OCHA vai atbalsta to un sadarbojas ar citiem attiecīgiem dalībniekiem, kas dod ieguldījumu vispārējos palīdzības centienos, lai gūtu maksimālu sinerģiju, nodrošinātu papildināmību un nepieļautu darba dublēšanos un nepilnības; un

sazinās ar visiem attiecīgajiem dalībniekiem, jo īpaši saskaņā ar Savienības mehānismu veiktās palīdzības intervences nobeiguma posmā, lai sekmētu raitu vadības nodošanas procesu.

ja tiek prasītas specializētas zināšanas novēršanas jomā saskaņā ar 5. panta 2. punktu;

ja tiek prasītas specializētas zināšanas sagatavotības jomā saskaņā ar 8. panta 2. punktu;

ja katastrofa ir Savienībā, kā minēts 15. panta 5. punktā;

ja katastrofa ir ārpus Savienības, kā minēts 16. panta 3. punktā.

dalībvalstis uz savu atbildību izvirza ekspertus, kurus var nosūtīt kā ekspertu vienību dalībniekus;

Komisija minētajām vienībām atlasa ekspertus un vadītāju, pamatojoties uz viņu kvalifikāciju un pieredzi, cita starpā Savienības mehānisma jomā pabeigtās apmācības līmeni un līdzšinējo pieredzi, kas gūta ar Savienības mehānismu saistītās misijās un citā starptautiska mēroga palīdzības darbā; atlases pamatā ir arī citi kritēriji, ieskaitot valodu prasmi, ar mērķi nodrošināt, ka vienībai kopumā ir konkrētā situācijā vajadzīgās iemaņas;

Komisija ieceļ misijai vajadzīgos ekspertus un vienību vadītājus, vienojoties ar dalībvalsti, kas tos izvirzījusi.

sniedzot un apmainoties ar informāciju par aprīkojumu un transporta un loģistikas resursiem, ko dalībvalstis var darīt pieejamus, lai veicinātu šāda aprīkojuma vai transporta un loģistikas resursu apvienošanu;

sagatavojot kartogrāfiskus materiālus ātrai resursu izvietošanai un mobilizācijai, jo īpaši ņemot vērā pārrobežu reģionu īpatnības saistībā ar daudzvalstu pārrobežu riskiem;

palīdzot dalībvalstīm apzināt transporta un loģistikas resursus, kas varētu būt pieejami no citiem avotiem, cita starpā komerctirgū, un atvieglojot tām piekļuvi šādiem resursiem; vai

palīdzot dalībvalstīm apzināt aprīkojumu, kas varētu būt pieejams no citiem avotiem, cita starpā komerctirgū.

projektu, pētījumu, semināru, aptauju un citu līdzīgu 5. pantā minēto darbību un pasākumu līdzfinansēšana;

6. panta d) punktā un 8. panta j) punktā minētās salīdzinošās izvērtēšanas līdzfinansēšana;

ERCC funkciju nodrošināšana saskaņā ar 8. panta a) punktu;

gatavošanās 8. panta d) punktā un 17. pantā minētajai ekspertu vienību mobilizācijai un nosūtīšanai un papildspēku izveide un uzturēšana, izmantojot tīklu ar apmācītiem dalībvalstu ekspertiem, kā minēts 8. panta f) punktā;

CECIS un instrumentu izveide un uzturēšana, lai saistībā ar Savienības mehānismu nodrošinātu saziņu un informācijas apmaiņu starp ERCC un dalībvalstu un citu dalībnieku kontaktpunktiem;

ieguldījums tādu transnacionālas atklāšanas, agrīnās brīdināšanas un trauksmes sistēmu izstrādē, kuras ir Eiropas interesēs, lai nodrošinātu ātru reaģēšanu, kā arī lai veicinātu savstarpējo saikni starp valstu agrīnās brīdināšanas un trauksmes sistēmām un to saikni ar ERCC un CECIS. Minētajās sistēmās ņem vērā un ar tām papildina esošos un turpmākos informācijas, uzraudzības vai atklāšanas avotus un sistēmas;

attīstīt katastrofu riska pārvaldības plānošanu, kā minēts 10. pantā;

atbalsts 13. pantā aprakstītajām sagatavotības darbībām;

lēmuma 11. pantā minēto ►M2  Eiropas civilās aizsardzības rezervi ◄ izveide, saskaņā ar šā panta 2. punktu;

rescEU spēju izveide, pārvaldība un uzturēšana saskaņā ar 12. pantu;

loģistikas atbalsta pieejamības nodrošināšana 17. panta 1. punktā minēto ekspertu vienību vajadzībām;

koordinācijas atvieglošana attiecībā uz dalībvalstu katastrofu gadījumiem paredzēto reaģēšanas spēju iepriekšēju izvietošanu Savienībā saskaņā ar 8. panta g) punktu;

atbalsts konsultāciju sniegšanai par pasākumiem novēršanas un sagatavotības jomā, pēc dalībvalsts, trešās valsts, Apvienoto Nāciju Organizācijas vai tās aģentūru pieprasījuma uz vietas nosūtot ekspertu vienību, kā tas minēts 5. panta 2. punktā un 13. panta 3. punktā.

Savienības līmeņa izmaksām, kas rodas, veidojot un pārvaldot ►M2  Eiropas civilās aizsardzības rezervi ◄ un ar tām saistītos procesus, kuri izklāstīti 11. pantā;

izmaksām, ko rada obligātie mācību kursi, praktiskās nodarbības un semināri, kas ►M2  Eiropas civilās aizsardzības rezervi ◄ nolūkos vajadzīgi dalībvalstu reaģēšanas spēju sertifikācijai (turpmāk "sertifikācijas izmaksas"). Sertifikācijas izmaksas var būt vienības izmaksas vai vienreizēji maksājumi, ko nosaka pēc spēju veida, sedzot līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām; un

izmaksām, kas ir vajadzīgas reaģēšanas spēju uzlabošanai vai remontam, lai pārveidotu tās uz tādu gatavības un pieejamības stāvokli, kurš ļauj tās saskaņā ar Eiropas civilās aizsardzības rezerves kvalitātes prasībām un – vajadzības gadījumā – sertifikācijas procesā formulētajiem ieteikumiem izvietot kā daļu no Eiropas civilās aizsardzības rezerves ("pielāgošanas izmaksas"). Minētās izmaksas var būt izmaksas, kas saistītas ar moduļu un citu reaģēšanas spēju darbību, savietojamību, autonomiju, pašapgādi, transportējamību, bagāžu, un citas vajadzīgas izmaksas, ja tās tiešā veidā attiecas uz spēju iekļaušanu Eiropas civilās aizsardzības rezervē.

Ar pielāgošanas izmaksām var segt:

Reaģēšanas spējas, kas saņem finansējumu saskaņā ar i) un ii) punktu, kā daļu no Eiropas civilās aizsardzības rezerves dara pieejamas uz minimālo laikposmu, kas ir saistīts ar saņemto finansējumu un ir no 3 līdz 10 gadiem, sākot no brīža, kad tās ir faktiski pieejamas kā daļa no Eiropas civilās aizsardzības rezervēm, izņemot gadījumus, kad to ekonomiskās izmantošanas ilgums ir īsāks.

Pielāgošanas izmaksas var būt vienības izmaksas vai vienreizēji maksājumi, ko nosaka pēc spēju veida.

informācijas sniegšanai un apmaiņai par aprīkojumu un par transporta un loģistikas resursiem, kurus dalībvalstis nolēmušas darīt pieejamus, lai atvieglotu šāda aprīkojuma vai transporta un loģistikas resursu apvienošanu;

palīdzībai dalībvalstīm apzināt transporta un loģistikas resursus, kas varētu būt pieejami no citiem avotiem, cita starpā komerctirgū, un to piekļuves atvieglošanai šādiem resursiem;

palīdzībai dalībvalstīm apzināt aprīkojumu, kas varētu būt pieejams no citiem avotiem, cita starpā komerctirgū;

tādu transporta un loģistikas resursu finansēšanai, kas vajadzīgi ātrai reaģēšanai uz katastrofām. Šīm darbībām ir tiesības saņemt finansiālu atbalstu tikai tad, ja ir ievēroti šādi kritēriji:

īslaicīga noliktavu noma, lai uz laiku uzglabātu dalībvalstu sniegtās palīdzības materiālus un vienkāršotu to koordinētu transportēšanu;

transportēšana no dalībvalsts, kas piedāvā palīdzību, uz dalībvalsti, kura atvieglo tās koordinētu transportēšanu;

dalībvalstu sniegtās palīdzības objektu pārsaiņošana, lai maksimāli izmantotu pieejamo transporta ietilpību vai lai izpildītu specifiskas operatīvās prasības; vai

apvienotās palīdzības materiālu vietēja transportēšana, tranzīts un uzglabāšana nolūkā nodrošināt koordinētu piegādi palīdzību prasījušās valsts galamērķī.

Savienības finansiālo atbalstu transportam lūdz skartā vai palīdzību sniedzošā dalībvalsts, pamatojoties uz pienācīgi pamatotu vajadzību novērtējumu;

skartā vai attiecīgi palīdzību sniedzošā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pieprasītu un saņemtu kompensāciju no piesārņotāja saskaņā ar visām piemērojamajām starptautiskajām, Savienības vai valsts tiesību normām;

pēc kompensācijas saņemšanas no piesārņotāja skartā vai attiecīgi palīdzību sniedzošā dalībvalsts nekavējoties atmaksā naudu Savienībai.

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) locekles, saskaņā ar EEZ līguma noteikumiem un citas Eiropas valstis, ja to paredz nolīgumi un procedūras;

valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un noteikumiem par minēto valstu līdzdalību Savienības programmās.

ERCC mijiedarbība ar dalībvalstu kontaktpunktiem, kā paredzēts 8. panta b) punktā, 15. panta 3. punktā un 16. panta 3. punkta a) apakšpunktā, kā arī darbības kārtība, lai reaģētu uz katastrofām Savienībā, kā paredzēts 15. pantā, un ārpus Savienības, kā paredzēts 16. pantā, tostarp attiecīgo starptautisko organizāciju noteikšana.

CECIS elementi un tas, kā tiek organizēta informācijas apmaiņa, izmantojot CECIS, kā paredzēts 8. panta b) punktā;

ekspertu grupu nosūtīšanas process, kā paredzēts 17. pantā;

moduļu, citu reaģēšanas spēju un ekspertu apzināšana, kā paredzēts 9. panta 1. punktā;

operatīvās prasības attiecībā uz moduļu darbību un savietojamību, kā paredzēts 9. panta 2. punktā, tostarp attiecībā uz to uzdevumiem, spējām, galvenajiem elementiem, pašapgādi un izvietošanu;

spēju mērķi, kvalitātes un savietojamības prasības un sertifikācijas un reģistrācijas procedūra, kas vajadzīga ►M2  Eiropas civilās aizsardzības rezervi ◄ darbībai, kā paredzēts 11. pantā, kā arī finanšu noteikumi, kā paredzēts 21. panta 2. punktā;

rescEU izveide, pārvaldība un uzturēšana, kā paredzēts 12. pantā, tostarp izvietošanas lēmumu un darbības procedūru kritēriji, kā arī izmaksas, kā minēts 21. panta 3. punktā;

Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīkla izveide un organizācija, kā paredzēts 13. pantā;

tādu risku kategorijas, kuru varbūtība ir maza, bet sekas – smagas, un atbilstošās spējas, ar ko tiem pievērsties, kā minēts 21. panta 4. punktā;

kritēriji un procedūras, ar ko atzīst ilgtermiņa apņemšanos un ārkārtas ieguldījumus Savienības civilajā aizsardzībā, kā minēts 20.a pantā; un

transporta un loģistikas resursu atbalsta organizēšana, kā paredzēts 18. un 23. pantā.