EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02012L0019-20180704
Directive 2012/19/EU of the European Parliament and of the Council of 4 July 2012 on waste electrical and electronic equipment (WEEE) (recast) (Text with EEA relevance)
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/19/ES ( 2012. gada 4. jūlijs ) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (pārstrādāta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/19/ES ( 2012. gada 4. jūlijs ) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (pārstrādāta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ)
02012L0019 — LV — 04.07.2018 — 001.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2012/19/ES (2012. gada 4. jūlijs) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (pārstrādāta versija) (OV L 197, 24.7.2012., 38. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
L 150 |
93 |
14.6.2018 |
||
Labota ar:
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2012/19/ES
(2012. gada 4. jūlijs)
par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA)
(pārstrādāta versija)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
1. pants
Darbības joma
Atbilstīgi Direktīvas 2008/98/EK 1. un 4. pantam šajā direktīvā ir paredzēti pasākumi, lai aizsargātu vidi un cilvēku veselību, novēršot vai samazinot elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) rašanās un apsaimniekošanas negatīvo ietekmi, palīdzot mazināt resursu izmantošanas vispārējo ietekmi un veicinot šādas resursu izmantošanas efektivitāti, kas tādējādi veicina ilgtspējīgu attīstību.
2. pants
Darbības joma
1. Šo direktīvu elektriskajām un elektroniskajām iekārtām (EEI) piemēro šādi:
a) no 2012. gada 13. augusta līdz 2018. gada 14. augustam (pārejas laiks), ņemot vērā 3. punktu, tām EEI, kuras pieder I pielikumā norādītajām kategorijām. Šīs direktīvas II pielikumā ietverts indikatīvs to EEI saraksts, kuras pieder I pielikumā norādītajām kategorijām;
b) no 2018. gada 15. augusta, ņemot vērā 3. un 4. punktu, visām EEI. Visas EEI klasificē III pielikumā norādītājās kategorijās. Šīs direktīvas IV pielikumā ietverts neizsmeļošs to EEI saraksts, kuras pieder III pielikumā norādītajām kategorijām.
2. Šo direktīvu piemēro, neskarot prasības, kas paredzētas Savienības tiesību aktos par drošību un veselības aizsardzību un par ķīmiskām vielām, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembrim), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru ( 1 ), kā arī neskarot īpašus Savienības tiesību aktus par atkritumu apsaimniekošanu vai izstrādājumu konstrukciju.
3. Šo direktīvu nepiemēro šādām EEI:
a) iekārtām, kas vajadzīgas dalībvalstu drošības pamatinterešu aizsardzībai, tostarp ieročiem, munīcijai un militārajam aprīkojumam, kas paredzēts īpašiem militāriem nolūkiem;
b) iekārtām, kas ir īpaši paredzētas un uzstādītas kā daļa no kāda cita tipa iekārtas, kura ir izslēgta no šīs direktīvas darbības jomas vai uz kuru neattiecas šī direktīva, un kas var funkcionēt vienīgi kā šādas citas iekārtas daļa;
c) kvēlspuldzēm.
4. Papildus 3. punktā norādītajām iekārtām no 2018. gada 15. augusta šo direktīvu nepiemēro šādām EEI:
a) iekārtām, kas paredzētas sūtīšanai kosmosā;
b) lielizmēra stacionāriem rūpnieciskiem mehānismiem;
c) lielizmēra stacionārām iekārtām, izņemot ierīces šādās iekārtās, kas nav konkrēti paredzētas un uzstādītas kā šo iekārtu sastāvdaļa;
d) pasažieru vai kravas transportlīdzekļiem, izņemot neapstiprināta tipa elektriskos transportlīdzekļus ar diviem riteņiem;
e) autoceļiem neparedzētai mobilai tehnikai, kas paredzēta tikai profesionālām vajadzībām;
f) iekārtām, kas ir īpaši paredzētas pētniecības un izstrādes vajadzībām un ir pieejamas tikai uzņēmumiem;
g) medicīnas ierīcēm un medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā, ja ir paredzams, ka šīs ierīces var būt inficējošas pirms to aprites cikla beigām, un aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm.
5. Ne vēlāk kā 2015. gada 14. augustā Komisija pārskata šīs direktīvas darbības jomu, kas noteikta šā panta 1. punkta b) apakšpunktā, tostarp kritērijus, lai III pielikumā noteiktu atšķirību starp liela un maza izmēra iekārtām, un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šo jautājumu. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno leģislatīvu priekšlikumu.
3. pants
Definīcijas
1. Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
a) “elektriskās un elektroniskās iekārtas” jeb “EEI” ir iekārtas, kuru pienācīga darbība ir atkarīga no elektriskās strāvas vai elektromagnētiskā lauka, kā arī iekārtas šādas strāvas un lauka ģenerēšanai, pārsūtīšanai un mērīšanai, un kuras paredzētas lietošanai, nominālajam spriegumam nepārsniedzot 1 000 voltus, ja tā ir maiņstrāva, un 1 500 voltus, ja tā ir līdzstrāva;
b) “lielizmēra stacionāri rūpnieciskie mehānismi” ir mehānismu, iekārtu un/vai komponentu lielizmēra agregāti, kuri darbojas konkrētā nolūkā, kurus noteiktā vietā pastāvīgai lietošanai uzstāda un izjauc speciālisti un kurus rūpnieciskā ražotnē vai pētniecības un izstrādes objektā izmanto un apkalpo speciālisti;
c) “lielizmēra stacionāra iekārta” ir dažādu aparātu un, attiecīgos gadījumos, citu ierīču lielizmēra savienojums:
i) ko montē, uzstāda un izjauc speciālisti;
ii) kas kā ēkas vai struktūras daļa paredzēts pastāvīgai lietošanai iepriekš noteiktā un izraudzītā vietā; un
iii) ko var aizstāt tikai ar tādu pašu īpaši konstruētu iekārtu;
d) “autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika” ir tehnika ar iebūvētu piedziņu, kuras ekspluatācija darba laikā paredz mobilitāti un nepārtrauktu vai daļēji nepārtrauktu kustību starp konkrētām fiksētām darba vietām;
e) “elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi” jeb “EEIA” ir elektriskas un elektroniskas iekārtas, kas ir atkritumi Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punkta nozīmē, ietverot visas sastāvdaļas, detaļu blokus un palīgmateriālus, kas ir izstrādājuma daļa brīdī, kad no tā atbrīvojas;
f) “ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas neatkarīgi no pielietotās tirdzniecības metodes, ietverot tālpārdošanu, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 97/7/EK (1997. gada 20. maijs) par patērētāju aizsardzību attiecībā uz tālpārdošanas līgumiem ( 2 ):
i) veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un izgatavo EEI ar savu vārdu vai preču zīmi vai uzdod konstruēt vai izgatavot EEI un tirgo tās ar savu vārdu vai preču zīmi šīs dalībvalsts teritorijā;
ii) veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un šīs dalībvalsts teritorijā tālākpārdod ar savu vārdu vai preču zīmi iekārtas, ko ražojuši citi piegādātāji; tālākpārdevēju neuzskata par “ražotāju”, ja uz iekārtas ir ražotāja firmas zīme, kā noteikts i) punktā;
iii) veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un profesionāli laiž šīs dalībvalsts tirgū EEI no trešās valsts vai no citas dalībvalsts; vai
iv) izmantojot tālpārdošanu, pārdod EEI tieši privātām mājsaimniecībām vai lietotājiem, kas nav privātas mājsaimniecības, vienā dalībvalstī, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī vai trešā valstī.
Personu, kas ekskluzīvi nodrošina finansējumu saskaņā vai atbilstīgi finansējuma nolīgumam, neuzskata par “ražotāju”, ja vien tā nedarbojas arī kā ražotājs i) līdz iv) punkta nozīmē;
g) “izplatītājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas tirgū dara pieejamas EEI. Šī definīcija neliedz izplatītājam vienlaikus būt arī ražotājam f) apakšpunkta nozīmē;
h) “EEIA no privātām mājsaimniecībām” ir EEIA no privātām mājsaimniecībām un EEIA no komerciālām, rūpnieciskām, iestāžu struktūrām un citām vietām un kas veida vai daudzuma ziņā ir līdzīgi tiem EEIA, kuri ir no privātām mājsaimniecībām. Atkritumus no EEI, ko varētu izmantot gan privātas mājsaimniecības, gan tādi lietotāji, kas nav privātas mājsaimniecības, jebkurā gadījumā uzskata par EEIA no privātām mājsaimniecībām;
i) “finansējuma nolīgums” ir jebkurš aizdevuma, nomas, īres līgums vai vienošanās par pārdošanu uz nomaksu, vai vienošanās attiecībā uz jebkādu iekārtu neatkarīgi no tā, vai minētā līguma vai vienošanās, vai jebkura līguma vai papildu līguma noteikumos paredzēta vai nav paredzēta šo iekārtu īpašumtiesību nodošana;
j) “darīt pieejamu tirgū” ir par samaksu vai bez maksas piegādāt kādu ražojumu izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai dalībvalsts tirgū, veicot komercdarbību;
k) “laist tirgū” ir pirmo reizi profesionāli darīt ražojumu pieejamu tirgū dalībvalsts teritorijā;
l) “atdalīšana” ir manuāla, mehāniska, ķīmiska vai metalurģiska apstrāde, kuras rezultātā bīstamas vielas, maisījumi un komponenti tiek ietverti identificējamā plūsmā vai ir identificējamā plūsmas daļa apstrādes procesā. Viela, maisījums vai komponents ir identificējams, ja to var monitorēt, lai pārliecinātos par to, vai apstrāde notiek videi drošā veidā;
m) “medicīnas ierīce” ir medicīnas ierīce vai piederums, kā tas definēts, attiecīgi, 1. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā Padomes Direktīvā 93/42/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par medicīnas ierīcēm ( 3 ), un kas ir EEI;
n) “medicīnas ierīces, ko lieto in vitro diagnostikā” ir medicīnas ierīce vai piederums, kā tas definēts, attiecīgi, 1. panta 2. punkta b) vai c) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/79/EK (1998. gada 27. oktobris) par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā ( 4 ), un kas ir EEI;
o) “aktīva implantējama medicīnas ierīce” ir aktīva implantējama medicīnas ierīce, kā tas definēts Padomes Direktīvas 90/385/EEK (1990. gada 20. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm ( 5 ) 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, kas ir EEI.
2. Turklāt tiek piemērotas Direktīvas 2008/98/EK 3. pantā noteiktās definīcijas – “bīstami atkritumi”, “savākšana”, “dalīta savākšana”, “atkritumu rašanās novēršana”, “atkārtota izmantošana”, “apstrāde”, “reģenerācija”, “sagatavošana atkārtotai izmantošanai”, “pārstrāde” un “apglabāšana”.
4. pants
Izstrādājumu konstruēšana
Neskarot prasības, kas noteiktas Savienības tiesību aktos par iekšējā tirgus pareizu darbību un attiecībā uz izstrādājumu konstrukciju, tostarp Direktīvā 2009/125/EK, dalībvalstis veicina ražotāju un pārstrādātāju sadarbību un pasākumus tādu EEI konstruēšanai un ražošanai, jo īpaši lai veicinātu EEIA, to komponentu un materiālu atkārtotu izmantošanu, demontēšanu un reģenerāciju. Šajā sakarā dalībvalstis paredz attiecīgus pasākumus, lai Direktīvā 2009/125/EK noteiktās ekodizaina prasības, kas veicina EEIA atkārtotu izmantošanu un apstrādi, tiktu piemērotas un lai ražotāji, izmantojot īpašas konstrukcijas vai ražošanas procesus, nekavētu EEIA atkārtotu izmantošanu, ja vien šādas konstrukcijas īpatnības vai ražošanas process nesniedz būtiskas priekšrocības, piemēram, attiecībā uz vides aizsardzības un/vai drošības prasībām.
5. pants
Dalīta savākšana
1. Dalībvalstis paredz attiecīgus pasākumus, lai samazinātu EEIA kā nešķirotu sadzīves atkritumu apglabāšanu, nodrošinātu visu savākto EEIA pareizu aptrādi un sasniegtu augstu EEIA dalītas savākšanas līmeni, jo īpaši un prioritāri attiecībā uz temperatūras maiņas iekārtām, kurās izmantotas ozonu noārdošas vielas un fluorētas siltumnīcefekta gāzes, dienasgaismas spuldzēm, kurās ir dzīvsudrabs, fotoelementu paneļiem un mazām iekārtām, kas minētas III pielikuma 5. un 6. kategorijā.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz privāto mājsaimniecību EEIA:
a) izveido sistēmas, kas ļauj galapatērētājiem un izplatītājiem nodot atpakaļ šādus atkritumus vismaz bez maksas. Dalībvalstis nodrošina vajadzīgo savākšanas iekārtu pieejamību un iespēju tām piekļūt, jo īpaši ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu;
b) piegādājot jaunu izstrādājumu, izplatītāji ir atbildīgi par attiecīgo atkritumu atpakaļnodošanas iespēju vismaz bez maksas, ja attiecīgā iekārta ir līdzīga tipa un veikusi tādas pašas funkcijas kā piegādātā iekārta. Dalībvalstis drīkst atkāpties no šā noteikuma, ja tās nodrošina, ka galapatērētājiem EEIA atpakaļnodošana nerada apgrūtinājumu un ka galapatērētājs to var izmantot bez maksas. Ja dalībvalstis izmanto šo atkāpi, tās attiecīgi informē Komisiju;
c) mazumtirdzniecības veikalos, kuros ir vismaz 400 m2 lielas EEI pārdošanas platības, vai tiešā to tuvumā izplatītāji nodrošina ļoti mazu EEIA (neviens ārējais izmērs nedrīkst pārsniegt 25 cm) savākšanu no galapatērētājiem bez maksas, nenosakot pienākumu iegādāties līdzvērtīga veida EEI, ja vien izvērtējumā netiek konstatēts, ka citas pastāvošās savākšanas programmas varētu būt vismaz tikpat efektīvas. Šādus izvērtējumus publicē. Savāktie EEIA tiks pienācīgi apstrādāti saskaņā ar 8. pantu;
d) neskarot a), b) un c) apakšpunktu, ražotāji drīkst izveidot un vadīt individuālas un/vai kolektīvas privātu mājsaimniecību EEIA atpakaļnodošanas sistēmas ar nosacījumu, ka tās atbilst šīs direktīvas mērķiem;
e) ņemot vērā valsts un Savienības veselības aizsardzības un drošības standartus, saskaņā ar a), b) un c) apakšpunktu var noraidīt tādu EEIA atpakaļnodošanu, kuri piesārņojuma dēļ apdraud personāla drošību un veselību. Dalībvalstis paredz īpašas sistēmas attiecībā uz šādiem EEIA.
Dalībvalstis var paredzēt EEIA īpašas atpakaļnodošanas sistēmas atbilstīgi a), b) un c) apakšpunktam gadījumiem, kad attiecīgajā iekārtā nav būtisku sastāvdaļu vai ja attiecīgā iekārta satur citādus atkritumus nekā EEIA.
3. Dalībvalstis var izraudzīties uzņēmējus, kuriem ir atļauts savākt EEIA no privātām mājsaimniecībām, kā minēts 2. punktā.
4. Dalībvalstis var prasīt, lai EEIA, kas nogādāti savākšanas vietās, kuras minētas 2. un 3. punktā, tiek nodoti ražotājiem vai trešajām personām, kas rīkojas to vārdā, vai arī tiek nodoti attiecīgām iestādēm vai uzņēmumiem, ja tos paredzēts sagatavot atkārtotai izmantošanai.
5. Ja EEIA nav privātu mājsaimniecību EEIA un neskarot 13. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka šādus atkritumus savāc ražotāji vai trešās personas, kas darbojas to vārdā.
6. pants
Savākto EEIA apglabāšana un transportēšana
1. Dalībvalstis aizliedz apglabāt dalīti savāktus EEIA, kas vēl nav apstrādāti, kā norādīts 8. pantā.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka dalīti savāktu EEIA savākšana un transportēšana notiek tā, lai tiktu nodrošināti optimāli apstākļi, kuros EEIA sagatavot atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un bīstamo vielu izplatības ierobežošanai.
Lai pēc iespējas labāk nodrošinātu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, dalībvalstis veicina to, ka – attiecīgi – savākšanas sistēmas vai iekārtas pirms katras turpmākās nosūtīšanas vajadzības gadījumā paredz savākšanas punktos no citiem dalīti savāktiem EEIA nodalīt tādus EEIA, kuri jāsagatavo atkārtotai izmantošanai, jo īpaši piekļuvi nodrošinot atkārtotas izmantošanas centru darbiniekiem.
7. pants
Savākšanas apjoms
1. Neskarot 5. panta 1. punktu, katra dalībvalsts nodrošina ražotāja atbildības principa īstenošanu un to, ka tā iznākumā minimālais savākšanas apjoms tiek sasniegts ik gadu. No 2016 minimālais savākšanas apjoms ir 45 %, un to aprēķina, izmantojot to EEIA kopējo svaru, kas attiecīgajā gadā un dalībvalstī savākti saskaņā ar 5. un 6. pantu, un izsakot to kā procentuālo daļu no to EEI vidējā svara, kas attiecīgajā dalībvalstī ir laistas tirgū trīs iepriekšējos gados. Dalībvalstis nodrošina, lai savākto EEIA apjoms pakāpeniski pieaugtu laikposmā no 2016. līdz 2019. gadam, ja vien jau nav sasniegts šā punkta otrajā daļā noteiktais savākšanas apjoms.
No 2019. gada minimālais savākšanas apjoms, kas ir jāsasniedz katru gadu, ir 65 % no to EEI vidējā svara, kuras attiecīgajā dalībvalstī ir laistas tirgū trīs iepriekšējos gados, vai arī 85 % no minētās dalībvalsts teritorijā radītajiem EEIA.
Līdz 2015. gada 31. decembrim turpina piemērot prasību, ka dalītas atkritumu savākšanas apjoms no privātām mājsaimniecībām ir vidēji vismaz četri kilogrami EEIA uz iedzīvotāju gadā vai arī tāds pats EEIA apjoms kā svars, kas šajā dalībvalstī vidēji tika savākts trīs iepriekšējos gados – atkarībā no tā, kurš no šiem abiem rādītājiem ir lielāks.
Dalībvalstis drīkst noteikt lielākus EEIA dalītas savākšanas apjomus, un tādā gadījumā dalībvalstis par to informē Komisiju.
2. Lai konstatētu, vai ir sasniegts minimālais savākšanas apjoms, dalībvalstis nodrošina, ka tām bez maksas paziņo informāciju par saskaņā ar 5. pantu dalīti savāktiem EEIA, tostarp vismaz informāciju par EEIA:
a) kas saņemti savākšanas vietās un apstrādes iekārtās;
b) kas ir nodoti izplatītājiem;
c) ko dalīti ir savākuši ražotāji vai trešās personas, kuras darbojas to vārdā.
3. Atkāpjoties no 1. punkta, Bulgārija, Čehijas Republika, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Rumānija, Slovēnija un Slovākija nepieciešamās infrastruktūras trūkuma un zemā EEI patēriņa apjoma dēļ var pieņemt lēmumu:
a) no 2016. gada 14. augusta sasniegt mērķi – savākt EEIA apjomā, kas nepārsniegtu 45 %, bet pārsniegtu 40 % no iepriekšējos trīs gados tirgū laisto EEI vidējā svara; un
b) atlikt 1. punkta otrajā daļā minētā savākšanas apjoma sasniegšanu līdz pašu izvēlētam datumam, kas ir ne vēlāk kā 2021. gada 14. augusta.
4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu, nosakot nepieciešamos pārejas posma pielāgojumus, lai pārvarētu grūtības, kas dalībvalstīm rodas, pildot 1. punktā paredzētās prasības.
5. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija līdz 2015. gada 14. augustam pieņem īstenošanas aktus, ar ko izveido vienotu metodoloģiju valsts tirgū laisto EEI svara aprēķināšanai un vienotu metodoloģiju, lai aprēķinātu katrā dalībvalstī radīto EEIA apjomu izteiktu svara mērvienībās. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
6. Komisija līdz 2015. gada 14. augustam iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to termiņu pārskatīšanu, kas attiecas uz 1. punktā minētajiem savākšanas apjomiem, un par iespēju noteikt individuālus savākšanas apjomus vienai vai vairākām III pielikumā paredzētajām EEI kategorijām vai veidiem, jo īpaši temperatūras maiņas iekārtām, fotoelementu paneļiem, mazām iekārtām, mazām IT un telekomunikācijas iekārtām un dzīvsudrabu saturošām spuldzēm. Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno leģislatīvu priekšlikumu.
7. Ja Komisija, pamatojoties uz ietekmes izpēti, uzskata, ka savākšanas apjoms, kura pamatā ir radītie EEIA, ir jāpārskata, tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei leģislatīvu priekšlikumu.
8. pants
Pienācīga apstrāde
1. Dalībvalstis nodrošina, ka visi dalīti savāktie EEIA tiek pienācīgi apstrādāti.
2. Pienācīga apstrāde, kas nav sagatavošana atkārtotai izmantošanai, un reģenerācijas vai pārstrādes darbības ietver vismaz atbrīvošanu no visiem šķidrumiem un selektīvu apstrādi atbilstīgi VII pielikumam.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāji vai trešās personas, kas darbojas to vārdā, izveido sistēmas, lai nodrošinātu EEIA reģenerāciju, izmantojot labākos pieejamos paņēmienus. Ražotāji var izveidot sistēmas individuāli vai kolektīvi. Dalībvalstis nodrošina, ka katra iestāde vai uzņēmums, kas veic savākšanas vai apstrādes operācijas, EEIA apstrādā un glabā saskaņā ar VIII pielikumā noteiktajām tehniskajām prasībām.
4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu attiecībā uz VII pielikuma grozīšanu, lai ieviestu citas apstrādes metodes, kas nodrošina vismaz tādu pašu cilvēku veselības un vides aizsardzību.
Komisija prioritārā kārtā izvērtē, vai jāizdara grozījumi attiecīgajos ierakstos par mobilo telefonu iespiedshēmas platēm un šķidro kristālu displejiem. Komisiju aicina izvērtēt, vai ir nepieciešami grozījumi VII pielikumā attiecībā uz nanomateriālus saturošām EEI.
5. Rūpējoties par vides aizsardzību, dalībvalstis var noteikt savākto EEIA apstrādes minimālos kvalitātes standartus.
Nosakot šādus kvalitātes standartus, dalībvalstis par to informē Komisiju, kura tos publicē.
Komisija ne vēlāk kā 2013. gada 14. februārī pieprasa Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt Eiropas standartus attiecībā uz EEIA apstrādi, tostarp arī reģenerāciju, pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai lietošanai. Minētos standartus nosaka atbilstoši jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem.
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka minimālos kvalitātes standartus, jo īpaši pamatojoties uz Eiropas standartizācijas organizāciju izstrādātiem standartiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Atsauci uz Komisijas pieņemtajiem standartiem publicē.
6. Dalībvalstis veicina iestāžu vai uzņēmumu, kas veic apstrādes procesu, sertificētas vides apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu saskaņā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) ( 6 ).
9. pants
Atļaujas
1. Dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 23. pantu nodrošina, lai katra iestāde vai uzņēmums, kas veic apstrādi, saņemtu kompetentās iestādes atļauju.
2. Atbrīvojumi no prasības iegūt atļauju, nosacījumi atbrīvojumiem un reģistrācija ir saskaņā ar attiecīgi 24., 25. un 26. pantu Direktīvā 2008/98/EK.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. un 2. punktā minētajā atļaujā vai reģistrācijā ir visi nosacījumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību 8. panta 2., 3. un 5. punktam un sasniegtu reģenerācijas mērķus, ko nosaka 11. pants.
10. pants
EEIA sūtījumi
1. Apstrādi var veikt arī ārpus attiecīgās dalībvalsts vai Savienības ar noteikumu, ka EEIA transportē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1013/2006 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1418/2007 (2007. gada 29. novembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006 III vai IIIA pielikumā uzskaitītu dažu atkritumu eksportu reģenerācijai uz valstīm, uz kurām neattiecas ESAO Lēmums par atkritumu pārrobežu pārvietošanas kontroli ( 7 ).
2. No Savienības eksportētos EEIA ieskaita šīs direktīvas 11. pantā noteikto saistību un mērķu izpildē vienīgi tad, ja eksportētājs saskaņā ar Regulām (EK) Nr. 1013/2006 un (EK) Nr. 1418/2007 var pierādīt, ka apstrāde ir notikusi atbilstīgi nosacījumiem, kas ir līdzvērtīgi šīs direktīvas prasībām.
3. Komisija ne vēlāk kā 2014. gada 14. februārī pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, ar ko papildina šā panta 2. punktā izklāstītos noteikumus, jo īpaši kritērijus līdzvērtīgu apstākļu novērtēšanai.
11. pants
Reģenerācijas mērķi
1. Dalībvalstis nodrošina, lai ražotāji izpildītu V pielikumā noteiktos minimālos mērķus attiecībā uz visiem EEIA, kas dalīti savākti saskaņā ar 5. pantu un nosūtīti apstrādei saskaņā ar 8., 9. un 10. pantu.
2. Šo mērķu sasniegšanu aprēķina katrai kategorijai, tādu EEIA svaru, kuri ienāk iekārtā reģenerēšanai vai pārstrādei/sagatavošanai atkārtotai izmantošanai pēc pienācīgas apstrādes saskaņā ar 8. panta 2. punktu, attiecībā uz reģenerēšanu vai pārstrādi katrai kategorijai, dalot ar visu to EEIA svaru, kas konkrētajā kategorijā ir savākti dalīti, un izsakot to kā procentuālo daļu.
Mērķapjomu aprēķinos neiekļauj iepriekšējas darbības, tostarp šķirošanu un pirms reģenerācijas notikušu glabāšanu.
3. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko ievieš papildu noteikumus par aprēķina metodi minimālo mērķu piemērošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
4. Dalībvalstis nodrošina, ka, aprēķinot šos mērķapjomus, ražotāji vai trešās personas, kas darbojas to vārdā, EEIA sastāvdaļu, materiālu un svara uzskaiti veic, tos izvadot (“izvade”) no savākšanas iekārtām, ievietojot (“ievade”) apstrādes iekārtās un izvadot (“izvade”) no tām, un ievadot (“ievade”) reģenerācijas iekārtā vai pārstrādes iekārtā / iekārtā, kurā veic sagatavošanu atkārtotai izmantošanai.
Dalībvalstis nodrošina arī to, ka 6. punkta īstenošanas nolūkā tiek dokumentēts produktu un materiālu svars, tos izvadot (“izvade”) no reģenerācijas vai pārstrādes iekārtas vai iekārtas, kurā veic sagatavošanu atkārtotai izmantošanai.
5. Dalībvalstis veicina jaunu reģenerācijas, pārstrādes un apstrādes tehnoloģiju izstrādi.
6. Pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, kam vajadzības gadījumā pievienots leģislatīvais priekšlikums, Eiropas Parlaments un Padome līdz 2016. gada 14. augustam pārskata V pielikuma 3. daļā minētos reģenerācijas mērķus, izskata iespēju noteikt atsevišķus mērķus attiecībā uz EEIA, kas jāsagatavo atkārtotai izmantošanai, un pārskata šā panta 2. punktā minēto aprēķināšanas metodi, lai analizētu mērķu noteikšanas iespējamību, pamatojoties uz produktiem un materiāliem, kas rodas reģenerācijas, pārstrādes un sagatavošanas atkārtotai lietošanai procesos (“izvade”).
12. pants
Finansējums attiecībā uz privāto mājsaimniecību EEIA
1. Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāji paredz finansējumu vismaz to privāto mājsaimniecību EEIA savākšanai, apstrādei, reģenerācijai un apglabāšanai videi nekaitīgā veidā, kuri nogādāti saskaņā ar 5. panta 2. punktu izveidotajās savākšanas vietās.
2. Dalībvalstis, ja vajadzīgs, var mudināt ražotājus finansēt arī izmaksas, kas rodas saistībā ar EEIA savākšanu no privātām mājsaimniecībām un to nogādāšanu savākšanas vietās.
3. Saistībā ar tiem izstrādājumiem, kas tirgū laisti pēc 2005. gada 13. augusta, katrs ražotājs atbild par 1. punktā minētā procesa finansēšanu attiecībā uz paša ražoto izstrādājumu atkritumiem. Ražotājs var izvēlēties, vai šīs saistības pildīt individuāli vai pievienojoties kopsistēmai.
Dalībvalstis nodrošina, lai, laižot tirgū izstrādājumu, katrs ražotājs sniedz galvojumu par visu EEIA apsaimniekošanas finansēšanu un lai ražotāji skaidri marķē savus izstrādājumus saskaņā ar 15. panta 2. punktu. Šis galvojums nodrošina 1. punktā minētā procesa finansējumu šim izstrādājumam. Šis galvojums var izpausties kā ražotāja dalība attiecīgās EEIA apsaimniekošanas finansēšanas shēmās, pārstrādes apdrošināšana vai bloķēts bankas konts.
4. Lai finansētu apsaimniekošanas izmaksas par EEIA, ko rada izstrādājumi, kuri laisti tirgū 2005. gada 13. augustā vai pirms minētās dienas (“iepriekš radušies atkritumi”), paredz tādu vienas vai vairāku sistēmu ieviešanu, kurās visi izdevumu rašanās laikā tirgū esošie ražotāji veic proporcionālas iemaksas, piemēram, proporcionāli katra iekārtas tipa tirgus daļai.
5. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, ar kuriem nodrošina, lai tiktu izstrādāti piemēroti mehānismi vai kompensācijas procedūras, lai atlīdzinātu ražotāju iemaksas, ja EEI tiek nodotas, lai laistu tirgū ārpus attiecīgās dalībvalsts teritorijas. Šādus mehānismus vai procedūras var izstrādāt ražotāji vai trešās personas, kas darbojas to vārdā.
6. Komisiju aicina ziņot līdz 2015. gada 14. augustam par iespēju izstrādāt kritērijus, ar kuriem iekļauj ekspluatācijas beigu patiesās izmaksas, kas attiecībā uz EEIA jāsedz ražotājiem, un vajadzības gadījumā iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei leģislatīvu priekšlikumu.
13. pants
Finansējums attiecībā uz to lietotāju EEIA, kas nav privātas mājsaimniecības
1. Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāji nodrošina finansējumu EEIA savākšanai, apstrādei, reģenerācijai un apglabāšanai videi nekaitīgā veidā attiecībā uz izstrādājumiem, kas tirgū laisti pēc 2005. gada 13. augusta un kas saņemti no lietotājiem, kuri nav privātas mājsaimniecības.
Aizstājot iepriekš radušos atkritumus ar jauniem līdzvērtīgiem izstrādājumiem vai ar jauniem izstrādājumiem, kuri pilda to pašu funkciju, šo izstrādājumu ražotāji paredz šādu izmaksu finansējumu. Dalībvalstis kā alternatīvu var noteikt pilnīgu vai daļēju atbildību par šo finansējumu arī lietotājiem, kas nav privātas mājsaimniecības.
Citu iepriekš radušos atkritumu gadījumā izmaksu finansējumu veic lietotāji, kas nav privātas mājsaimniecības.
2. Neskarot šo direktīvu, ražotāji un lietotāji, kas nav privātas mājsaimniecības, slēdzot līgumus, var paredzēt citas finansējuma metodes.
14. pants
Informācija lietotājiem
1. Dalībvalstis var pieprasīt, lai ražotāji, pārdodot jaunus izstrādājumus pircējiem, norāda izmaksas par savākšanu, apstrādi un apglabāšanu videi nekaitīgā veidā. Minētās izmaksas nepārsniedz faktisko izmaksu precīzāko novērtējumu.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka EEI lietotāji privātās mājsaimniecībās saņem vajadzīgo informāciju par:
a) prasību neapglabāt EEIA kā nešķirotus sadzīves atkritumus un savākt šādus EEIA dalīti;
b) viņiem pieejamām atpakaļnodošanas un savākšanas sistēmām, tādējādi veicinot informācijas koordināciju par pieejamām savākšanas vietām neatkarīgi no ražotājiem vai citiem uzņēmumiem, kas tās izveidojuši;
c) viņu pienākumiem, lai veicinātu EEIA atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un citus reģenerācijas veidus;
d) varbūtējām sekām, ko bīstamās vielas EEI rada attiecībā uz vidi un cilvēku veselību;
e) šīs direktīvas IX pielikumā parādītā simbola nozīmi.
3. Dalībvalstis paredz attiecīgus pasākumus, lai patērētāji piedalītos EEIA savākšanā un lai viņi veicinātu atkārtotas izmantošanas, apstrādes un reģenerācijas procesa attīstību.
4. Lai līdz minimumam samazinātu to, ka EEIA apglabā kā nešķirotus sadzīves atkritumus, un sekmētu EEIA dalītu savākšanu, dalībvalstis nodrošina, ka ražotāji – saskaņā ar Eiropas standartu EN 50419 ( 8 ) – ar IX pielikumā norādīto simbolu pienācīgi marķē EEI. Izņēmuma gadījumos, kad tas ir vajadzīgs sakarā ar izstrādājuma izmēru vai funkciju, simbolu uzdrukā uz attiecīgās EEI iepakojuma, lietošanas instrukcijas vai garantijas apliecības.
5. Dalībvalstis var pieprasīt, lai visu vai daļu no 2., 3. un 4. punktā prasītās informācijas ražotāji un/vai izplatītāji sniegtu, piemēram, lietošanas instrukcijā, tirdzniecības punktā un rīkojot sabiedrības informēšanas kampaņas.
15. pants
Apstrādes iekārtām paredzētā informācija
1. Lai sekmētu EEIA sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pareizai apstrādei, nekaitējot videi, to skaitā apkopei, modernizācijai, renovācijai un pārstrādei, dalībvalstis ievieš vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ražotāji bez maksas sniedz informāciju par katras jauna tipa Savienības tirgū pirmo reizi laistas EEI sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un apstrādi viena gada laikā pēc iekārtas laišanas tirgū. Ciktāl tas ir vajadzīgs centriem, kas sagatavo atkārtotai izmantošanai un apstrādes un pārstrādes iekārtām, lai tie nodrošinātu atbilstību šai direktīvai, šajā informācijā norāda dažādas EEI sastāvdaļas un materiālus, kā arī bīstamo vielu un maisījumu atrašanās vietu šajās EEI. Centriem, kas sagatavo atkārtotai izmantošanai, un apstrādes un pārstrādes iekārtām EEI ražotāji šo informāciju sniedz vai nu rokasgrāmatās, vai arī elektroniskā veidā (piemēram, CD-ROM, tiešsaistes pakalpojumi).
2. Lai nekļūdīgi varētu noteikt datumu, kad EEI laista tirgū, dalībvalstis nodrošina, ka EEI marķējumā konkrēti norāda, ka tā laista tirgū pēc 2005. gada 13. augusta. Šajā nolūkā vēlams piemērot Eiropas standartu EN 50419.
16. pants
Reģistrācija, informācija un ziņojumi
1. Dalībvalstis saskaņā ar 2. punktu izveido ražotāju reģistru, iekļaujot tajā arī ražotājus, kas piegādā EEI, izmantojot tālpārdošanu. Minēto reģistru izmanto, lai uzraudzītu, vai tiek izpildītas šīs direktīvas prasības.
Ražotājus, kas piegādā EEI, izmantojot tālpārdošanu, kā definēts 3. panta 1. punkta f) apakšpunkta iv) punktā, reģistrē dalībvalstī, kurā tie pārdod attiecīgās iekārtas. Ja šādi ražotāji nav reģistrēti dalībvalstī, kurā viņi pārdod attiecīgās iekārtas, tos reģistrē ar viņu pilnvaroto pārstāvju starpniecību, kas minēti 17. panta 2. punktā.
2. Dalībvalstis nodrošina, lai:
a) ikviens ražotājs vai ikviens pilnvarotais pārstāvis, kas iecelts atbilstīgi 17. pantam, būtu reģistrēts saskaņā ar attiecīgajām prasībām un viņam būtu iespēja tiešsaistē reģistrēt valsts reģistrā visu attiecīgo informāciju, atspoguļojot šā ražotāja darbības attiecīgajā dalībvalstī;
b) veicot reģistrāciju, ikviens ražotājs vai ikviens pilnvarotais pārstāvis, kas iecelts atbilstīgi 17. pantam, sniegtu X pielikuma A daļā paredzēto informāciju un apņemtos to attiecīgos gadījumos atjaunināt;
c) ikviens ražotājs vai ikviens pilnvarotais pārstāvis, kas iecelts atbilstīgi 17. pantam, sniegtu X pielikuma B daļā paredzēto informāciju;
d) valstu reģistri savās tīmekļa vietnēs nodrošinātu saites uz citu valstu reģistriem, lai visās dalībvalstīs atvieglinātu ražotāju vai, ja tādi iecelti atbilstīgi 17. pantam, pilnvaroto pārstāvju reģistrāciju.
3. Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka reģistrēšanas un ziņošanas formātu un reģistrācijas datu ziņošanas biežumu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
4. Dalībvalstis katru gadu apkopo informāciju, tostarp pamatotas aplēses, par tirgū laisto EEI daudzumiem un kategorijām, kas dalībvalstī, izmantojot visdažādākos kanālus, sagatavotas atkārtotai izmantošanai, pārstrādātas un reģenerētas, kā arī par dalīti savākto EEIA eksportu, ņemot vērā to svaru.
▼M1 —————
6. Dalībvalstis paziņo Komisijai datus, kas saistīti ar 4. punkta īstenošanu, par katru kalendāro gadu.
Tās paziņo minētos datus elektroniski 18 mēnešu laikā pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tie ir savākti. Datus paziņo formātā, ko noteikusi Komisija saskaņā ar 9. punktu.
Pirmais pārskata periods sākas pirmajā pilnajā kalendārajā gadā pēc tam, kad saskaņā ar 9. punktu ir pieņemts īstenošanas akts, ar ko nosaka paziņošanas formātu, un tas aptver datus par minēto pārskata periodu.
7. Datus, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 6. punktu, iesniedz kopā ar kvalitātes pārbaudes ziņojumu.
8. Komisija izskata datus, kas paziņoti saskaņā ar 6. punktu, un publicē ziņojumu par šīs izskatīšanas rezultātiem. Ziņojumā novērtē datu vākšanas organizatorisko aspektu, datu avotu un dalībvalstu izmantotās metodikas, kā arī minēto datu pilnīgumu, ticamību, savlaicīgumu un konsekvenci. Novērtējumā var iekļaut konkrētus uzlabošanas ieteikumus. Ziņojumu sagatavo pēc pirmās reizes, kad dalībvalstis paziņojušas datus, un pēc tam ik pēc četriem gadiem.
9. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka šā panta 6. punktā minētās datu paziņošanas formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 21. panta 2. punktā.
16.a pants
Stimuli atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanai
Lai palīdzētu sasniegt šajā direktīvā noteiktos mērķus, dalībvalstis var izmantot ekonomikas instrumentus un citus pasākumus, kas stimulētu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu, piemēram, tādus, kas norādīti Direktīvas 2008/98/EK IVa pielikumā, vai citus piemērotus instrumentus un pasākumus.
17. pants
Pilnvarotais pārstāvis
1. Katra dalībvalsts nodrošina, ka 3. panta 1. punkta f) apakšpunkta i) līdz iii) punktā definētais ražotājs, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, izņēmuma kārtā atkāpjoties no 3. panta 1. punkta f) apakšpunkta i) līdz iii) punkta, drīkst iecelt juridisku vai fizisku personu, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, kā pilnvaroto pārstāvi, kas attiecīgās dalībvalsts teritorijā ir atbildīgs par šā ražotāja pienākumu izpildi saskaņā ar šo direktīvu.
2. Katra dalībvalsts nodrošina, ka 3. panta 1. punkta f) apakšpunkta iv) punktā definētais ražotājs, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgās dalībvalsts teritorijā un pārdod EEI citā dalībvalstī, kurā tas neveic uzņēmējdarbību, ieceļ pēdējā minētajā dalībvalstī pilnvaroto pārstāvi kā personu, kas attiecīgās dalībvalsts teritorijā ir atbildīgs par šā ražotāja pienākumu izpildi saskaņā ar šo direktīvu.
3. Pilnvaroto pārstāvi ieceļ ar rakstisku pilnvarojumu.
18. pants
Administratīva sadarbība un informācijas apmaiņa
Dalībvalstis nodrošina, lai iestādes, kas atbildīgas par šīs direktīvas īstenošanu, sadarbotos savā starpā, jo īpaši nolūkā izveidot piemērotu informācijas apmaiņu, lai nodrošinātu, ka ražotāji ievēro šīs direktīvas noteikumus, un attiecīgos gadījumos sniegt cita citai un Komisijai informāciju, lai sekmētu šīs direktīvas pareizu īstenošanu. Administratīvajā sadarbībā un informācijas apmaiņā, jo īpaši starp valstu reģistriem, izmanto arī elektroniskos saziņas līdzekļus.
Sadarbība ietver, inter alia, piekļuves nodrošināšanu attiecīgajiem dokumentiem un informācijai, tostarp visu pārbaužu rezultātiem, ievērojot datu aizsardzības tiesību aktus, kas ir spēkā dalībvalstī, kuras iestāde ir saņēmusi sadarbības lūgumu.
19. pants
Pielāgošana zinātnes un tehnikas attīstībai
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs direktīvas 20. pantu attiecībā uz grozījumiem, kas vajadzīgi, lai zinātnes un tehnikas attīstībai pielāgotu šīs direktīvas IV, VII, VIII un IX pielikumu. Komisija pieņem atsevišķu deleģēto aktu par katru grozāmo pielikumu. Grozot šīs direktīvas VII pielikumu, ņem vērā atbrīvojumus, kas piešķirti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/65/ES ( 9 ).
Pirms pielikumu grozīšanas Komisija, inter alia, apspriežas ar EEI ražotājiem, pārstrādātājiem, apstrādes uzņēmumiem un vides organizācijām, un darbinieku un patērētāju asociācijām.
20. pants
Deleģējuma īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 7. panta 4. punktā, 8. panta 4. punktā, 10. panta 3. punktā un 19. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2012. gada 13. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu, vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. panta 4. punktā, 8. panta 4. punktā, 10. panta 3. punktā un 19. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 7. panta 4. punktu, 8. panta 4. punktu, 10. panta 3. punktu un 19. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
21. pants
Pastāvīgā komiteja
1. Komisijai palīdz Komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 2008/98/EK 39. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.
22. pants
Sankcijas
Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis ne vēlāk kā 2014. gada 14. februārī paziņo šos noteikumus Komisijai un nekavējoties paziņo tai par visiem turpmākajiem šo noteikumu grozījumiem.
23. pants
Inspekcijas un uzraudzība
1. Dalībvalstis īsteno atbilstīgas inspekcijas un uzraudzību, lai pārliecinātos par šīs direktīvas pareizu īstenošanu.
Šīs inspekcijas aptver vismaz:
a) ražotāju reģistra sniegto informāciju;
b) EEIA sūtījumus, jo īpaši eksportu ārpus Savienības saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1013/2006 un Regulu (EK) Nr. 1418/2007; un
c) darbības apstrādes iekārtās saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK un šīs direktīvas VII pielikumu.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka lietotu EEI sūtījumu, par kurām ir aizdomas, ka tās ir EEIA, veic saskaņā ar VI pielikumā norādīto prasību minimumu, un šādus sūtījumus attiecīgi uzrauga.
3. Saistībā ar EEI, par kurām ir aizdomas, ka tās ir EEIA, veiktu attiecīgu analīžu un pārbaužu izmaksas, tostarp glabāšanas izmaksas, var iekasēt no ražotāja, viņu pārstāvošas trešās personas vai citām personām, kuras organizē lietotu EEI sūtījumu, par kurām ir aizdomas, ka tās ir EEIA.
4. Lai nodrošinātu vienotus šā panta un VI pielikuma īstenošanas nosacījumus, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot papildu noteikumus par pārbaudēm un uzraudzību, un jo īpaši par vienotiem VI pielikuma 2. punkta īstenošanas nosacījumiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
24. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2014. gada 14. februārim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tajos ietver arī norādi, ka spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos ietvertās atsauces uz direktīvām, kas atceltas ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējama minētā norāde.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. Paredzot šajā direktīvā noteikto mērķu sasniegšanu, dalībvalstis transponē noteikumus, kas izklāstīti 8. panta 6. punktā, 14. panta 2. punktā un 15. pantā, izmantojot nolīgumus starp kompetentajām iestādēm un attiecīgajām ekonomikas nozarēm. Minētie nolīgumi atbilst šādām prasībām:
a) nolīgumi ir izpildāmi;
b) nolīgumos norāda mērķus ar atbilstīgiem termiņiem;
c) nolīgumus publicē valsts oficiālajā vēstnesī vai citā sabiedrībai tikpat pieejamā oficiālā dokumentā un nosūta Komisijai;
d) nolīgumu īstenošanā sasniegtos rezultātus pastāvīgi uzrauga, par tiem ziņo kompetentajām iestādēm un Komisijai, un tie ir pieejami sabiedrībai saskaņā ar nolīguma nosacījumiem;
e) kompetentās iestādes nodrošina, ka tiek pārbaudīts saskaņā ar nolīgumu sasniegtais progress;
f) nolīguma neievērošanas gadījumos dalībvalstis īsteno attiecīgos šīs direktīvas noteikumus ar normatīviem vai administratīviem pasākumiem.
25. pants
Atcelšana
Ar šo no 2014. gada 15. februāra atceļ Direktīvu 2002/96/EK, kā tā grozīta ar XI pielikuma A daļā norādītajām direktīvām, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz XI pielikuma B daļā norādītajiem termiņiem, kad tām jātransponē savos tiesību aktos un jāpiemēro attiecīgās direktīvas.
Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XII pielikumā.
26. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
27. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
EEI kategorijas, uz ko pārejas laikposmā attiecas šī direktīva, kā paredzēts 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā
1. Liela izmēra mājsaimniecības preces
2. Maza izmēra mājsaimniecības preces
3. IT un telekomunikāciju iekārtas
4. Patērētāju iekārtas un fotoelementu paneļi
5. Apgaismes iekārtas
6. Elektriskie un elektronikas instrumenti (izņemot liela izmēra stacionārus rūpnieciskos mehānismus)
7. Rotaļlietas, izklaides un sporta aprīkojums
8. Medicīnas ierīces (izņemot visus implantētos un inficētos izstrādājumus)
9. Monitoringa un kontroles instrumenti
10. Automātiskie sadalītāji
II PIELIKUMS
Indikatīvs to EEI saraksts, kuras pieder I pielikumā uzskaitītajām kategorijām
1. LIELA IZMĒRA MĀJSAIMNIECĪBAS PRECES
Liela izmēra saldēšanas iekārtas
Ledusskapji
Saldētavas
Citas liela izmēra iekārtas, ko izmanto pārtikas dzesēšanā, saglabāšanā un glabāšanā
Veļas mazgāšanas mašīnas
Veļas žāvētāji
Trauku mazgājamās mašīnas
Kulinārās apstrādes aprīkojums
Elektriskās cepeškrāsnis
Elektriskās plītiņas
Mikroviļņu krāsnis
Citas liela izmēra iekārtas, ko izmanto pārtikas kulinārai apstrādei un citai pārtikas apstrādei
Elektriskās sildīšanas ierīces
Elektriskie radiatori
Citas liela izmēra iekārtas telpu, gultu un sēdēšanai paredzētu mēbeļu apsildīšanai
Elektriskie ventilatori
Gaisa kondicionēšanas ierīces
Citas ventilācijas, izplūdes ventilācijas un kondicionēšanas iekārtas
2. MAZA IZMĒRA MĀJSAIMNIECĪBAS PRECES
Putekļu sūcēji
Paklāju elektriskās sukas
Citas ierīces, ko izmanto tīrīšanai
Ierīces, ko izmanto šūšanai, adīšanai, aušanai un citai tekstilmateriālu pārstrādei
Gludekļi un citas ierīces gludināšanai, rullēšanai un citai apģērbu kopšanai
Grauzdēšanas ierīces
Fritēšanas ierīces
Dzirnaviņas, kafijas automāti un iekārtas kārbu vai iepakojumu atvēršanai vai hermētiskai slēgšanai
Elektriskie naži
Matu griešanas, žāvēšanas, zobu tīrīšanas, skūšanās, masāžas un citas ķermeņa kopšanas ierīces
Pulksteņi, rokas pulksteņi un iekārtas laika mērīšanai, rādīšanai vai reģistrēšanai
Svari
3. IT UN TELEKOMUNIKĀCIJU IEKĀRTAS
Centralizētas datu apstrādes iekārtas:
Lieldatori
Minidatori
Printeri
Personīgas lietošanas datu apstrādes iekārtas:
Personālie datori (iekļauts centrālais procesors, pele, ekrāns un tastatūra)
Klēpjdatori (iekļauts centrālais procesors, pele, ekrāns un tastatūra)
Piezīmjdatori
Planšetdatori
Printeri
Kopēšanas iekārtas
Elektriskās un elektroniskās rakstāmmašīnas
Kabatas un galda kalkulatori
un citas preces un iekārtas informācijas vākšanai, glabāšanai, apstrādei, noformēšanai vai pārraidīšanai elektroniskā veidā
Lietotāju termināļi un sistēmas
Faksa aparāti
Teleksi
Tālruņi
Maksas taksofoni
Bezvadu tālruņi
Mobilie tālruņi
Automātisko atbildētāju sistēmas
un citas preces un iekārtas skaņas, attēlu vai citas informācijas pārraidīšanai, izmantojot telekomunikāciju līdzekļus
4. PATĒRĒTĀJU IEKĀRTAS UN FOTOELEMENTU PANEĻI
Radioaparāti
Televizori
Videokameras
Videomagnetofoni
Hi-fi magnetofoni
Skaņas pastiprinātāji
Mūzikas instrumenti
un citas preces un iekārtas skaņas vai attēlu, tostarp signālu, ierakstīšanai vai atskaņošanai vai citas skaņas un attēla apraides tehnoloģijas, izņemot ar telekomunikāciju līdzekļiem
Fotoelementu paneļi
5. APGAISMES IEKĀRTAS
Dienasgaismas spuldžu gaismekļi, izņemot gaismekļus mājsaimniecībās
Taisnas dienasgaismas spuldzes
Kompaktas dienasgaismas spuldzes
Augstas intensitātes gāzizlādes spuldzes, tostarp augstspiediena nātrija lampas un metālu halogenīdu spuldzes
Zemspiediena nātrija spuldzes
Cits apgaismojums vai iekārtas apgaismošanai vai gaismas kontrolei, izņemot kvēlspuldzes
6. ELEKTRISKIE UN ELEKTRONISKIE INSTRUMENTI (IZŅEMOT LIELA IZMĒRA STACIONĀRUS RŪPNIECISKOS MEHĀNISMUS)
Urbji
Zāģi
Šujmašīnas
Virpošanas, frēzēšanas, slīpēšanas, asināšanas, zāģēšanas, griešanas, lokšņu griešanas, urbšanas, caurumošanas, štancēšanas, locīšanas, liekšanas vai tamlīdzīgas koka, metāla un citu materiālu apstrādes iekārtas
Kniedēšanas, naglošanas vai skrūvēšanas instrumenti vai kniežu, naglu, skrūvju izņemšanas instrumenti un darbarīki līdzīgu darbību veikšanai
Metināšanas un lodēšanas instrumenti un līdzīgām darbībām paredzēti instrumenti
Šķidrumu vai gāzveida vielu izsmidzināšanas, uzklāšanas, izkliedēšanas iekārtas vai cita veida apstrādes iekārtas
Pļaušanas vai citi dārzkopībā izmantojami darbarīki
7. ROTAĻLIETAS, IZKLAIDES UN SPORTA APRĪKOJUMS
Elektriskie vilcieni vai autosacīkšu komplekti
Rokā turamas videospēļu vadības pultis
Videospēles
Datori riteņbraukšanai, niršanai, skriešanai, airēšanai u. tml.
Sporta aprīkojums ar elektriskām vai elektroniskām sastāvdaļām
Naudas un žetonu spēļu automāti
8. MEDICĪNAS IERĪCES (IZŅEMOT VISUS IMPLANTĒTOS UN INFICĒTOS IZSTRĀDĀJUMUS)
Radioterapijas iekārtas
Kardioloģijas iekārtas
Hemodialīzes iekārtas
Mākslīgās elpināšanas aparatūra
Kodolmedicīnas iekārtas
In vitro diagnostikas laboratorijas iekārtas
Analizatori
Saldētavas
Apaugļošanās testi
Citas slimību, traumu vai invaliditātes konstatēšanas, profilakses, monitoringa, ārstēšanas vai atvieglošanas ierīces
9. MONITORINGA UN KONTROLES INSTRUMENTI
Dūmu detektori
Siltumregulatori
Termostati
Mērīšanas, svēršanas vai koriģēšanas ierīces mājsaimniecībām vai laboratorijām
Citi monitoringa un kontroles instrumenti, ko izmanto rūpnieciskās iekārtās (piemēram, kontrolpaneļos)
10. AUTOMĀTISKIE SADALĪTĀJI
Karsto dzērienu automātiskie sadalītāji
Karsto vai auksto dzērienu pudeļu vai skārdeņu automātiskie sadalītāji
Cietu produktu automātiskie sadalītāji
Bankomāti
Visas ierīces, kas automātiski izsniedz visādu veidu produktus
III PIELIKUMS
EEI KATEGORIJAS, UZ KO ATTIECAS ŠĪ DIREKTĪVA
1. Temperatūras maiņas iekārtas
2. Ekrāni, monitori un iekārtas ar ekrānu, kura virsmas laukums ir lielāks nekā 100 cm2
3. Spuldzes
4. Liela izmēra iekārtas (kaut viens ārējais izmērs pārsniedz 50 cm), tostarp turpmāk minētās un citas iekārtas: mājsaimniecības preces; IT un telesakaru iekārtas; patērētāju iekārtas; gaismekļi; skaņas vai attēlus demonstrējošas iekārtas, mūzikas ierīces; elektriski un elektroniski instrumenti; rotaļlietas, izklaides un sporta aprīkojums; medicīnas ierīces; monitoringa un kontroles instrumenti; automātiskie sadalītāji; ierīces elektriskās strāvas ražošanai. Šai kategorijai nepieder iekārtas, kas minētas 1. līdz 3. kategorijā.
5. Maza izmēra iekārtas (neviens ārējais izmērs nepārsniedz 50 cm), tostarp turpmāk minētās un citas iekārtas:
mājsaimniecības preces; patērētāju iekārtas; gaismekļi; skaņas vai attēlus demonstrējošas iekārtas, mūzikas ierīces; elektriski un elektroniski instrumenti; rotaļlietas, izklaides un sporta aprīkojums; medicīnas ierīces; monitoringa un kontroles instrumenti; automātiskie sadalītāji; ierīces elektriskās strāvas ražošanai. Šai kategorijai nepieder iekārtas, kas minētas 1. līdz 3. un 6. kategorijā.
6. Mazas IT un telekomunikāciju iekārtas (neviens ārējais izmērs nepārsniedz 50 cm).
IV PIELIKUMS
To EEI indikatīvs saraksts, kas pieder III pielikumā uzskaitītajām kategorijām
1. Temperatūras maiņas iekārtas
Ledusskapji, saldētavas, iekārtas, kas automātiski izsniedz aukstus produktus, gaisa kondicionēšanas iekārtas, mitruma aizvadīšanas iekārtas, siltumsūkņi, radiatori, kas satur eļļu, un citas temperatūras maiņas iekārtas, kas temperatūras maiņai izmanto citus šķidrumus, nevis ūdeni.
2. Ekrāni, monitori un iekārtas ar ekrānu, kura virsmas laukums ir lielāks nekā 100 cm2
Ekrāni, televizori, LCD fotorāmji, monitori, klēpjdatori, piezīmjdatori.
3. Spuldzes
Taisnās dienasgaismas spuldzes, kompaktas dienasgaismas spuldzes, dienasgaismas spuldzes, augstas intensitātes gāzizlādes spuldzes (tostarp augstspiediena nātrija spuldzes un metālu halogenīdu spuldzes), zema spiediena nātrija spuldzes, LED.
4. Liela izmēra iekārtas
Veļas mazgāšanas mašīnas, veļas žāvētāji, trauku mazgāšanas mašīnas, kulinārās apstrādes aprīkojums, elektriskās krāsnis, elektriskās plītiņas, gaismekļi, skaņas vai attēlus demonstrējošas iekārtas, mūzikas ierīces (izņemot baznīcās uzstādītas ērģeles), ierīces, ko izmanto adīšanai un aušanai, lieli lieldatori / centrālie procesori, lielas poligrāfijas mašīnas, kopēšanas iekārtas, lieli naudas un žetonu elektroniskie azartspēļu automāti, lielas medicīnas ierīces, lieli monitoringa un kontroles instrumenti, lielas iekārtas, kas automātiski izsniedz preces un naudu, fotoelementu paneļi.
5. Maza izmēra iekārtas
Putekļu sūcēji, elektriskās sukas, ierīces, ko izmanto šūšanai, gaismekļi, mikroviļņu krāsnis, ventilācijas aprīkojums, gludekļi, grauzdēšanas ierīces, elektriskie naži, elektriskās tējkannas, pulksteņi un rokas pulksteņi, elektriskas skūšanās ierīces, svari, ierīces matu un ķermeņa kopšanai, kalkulatori, radioaparāti, videokameras, videomagnetofoni, hi-fi iekārtas, mūzikas instrumenti, skaņas vai attēlus demonstrējošas iekārtas, elektriskas un elektroniskas rotaļlietas, sporta aprīkojums, datori braukšanai ar velosipēdu, skriešanai, airēšanai u. c., dūmu detektori, siltumregulatori, termostati, mazi elektriskie un elektronikas instrumenti, mazas medicīnas ierīces, mazi monitoringa un kontroles instrumenti, mazas iekārtas, kas automātiski izsniedz preces, mazas ierīces, kurās iestrādāti fotoelementu paneļi.
6. Mazas IT un telekomunikāciju iekārtas (neviens ārējais izmērs nepārsniedz 50 cm)
Mobilie telefoni, globālās pozīcijas noteikšanas sistēmu iekārtas, maršrutētāji, personālie datori, printeri, telefoni.
V PIELIKUMS
MINIMĀLIE REĢENERĀCIJAS MĒRĶI, KAS MINĒTI 11. PANTĀ
1. daļa: minimālie mērķi, ko piemēro no 2012. gada 13. augusta līdz 2015. gada 14. augustam pēc kategorijām, atsaucoties uz I pielikumā uzskaitītajām kategorijām:
a) attiecībā uz EEIA, kas atbilst 1. vai 10. kategorijai I pielikumā:
— reģenerē 80 %, un
— 75 % veic pārstrādi;
b) attiecībā uz EEIA, kas atbilst 3. vai 4. kategorijai I pielikumā:
— reģenerē 75 %, un
— 65 % veic pārstrādi;
c) attiecībā uz EEIA, kas atbilst 2., 5., 6., 7., 8. vai 9. kategorijai I pielikumā:
— reģenerē 70 %, un
— 50 % veic pārstrādi;
d) attiecībā uz gāzizlādes lampām 80 % veic pārstrādi.
2. daļa: minimālie mērķi, ko piemēro pēc kategorijām no 2015. gada 15. augusta līdz 2018. gada 14. augustam, atsaucoties uz I pielikumā uzskaitītajām kategorijām:
a) attiecībā uz EEIA, kas atbilst 1. vai 10. kategorijai I pielikumā:
— reģenerē 85 %, un
— 80 % sagatavo atkārtotai izmantošanai un veic to pārstrādi;
b) attiecībā uz EEIA, kas atbilst 3. vai 4. kategorijai I pielikumā:
— reģenerē 80 %, un
— 70 % sagatavo atkārtotai izmantošanai un veic to pārstrādi;
c) attiecībā uz EEIA, kas atbilst 2., 5., 6., 7., 8. vai 9. kategorijai I pielikumā:
— reģenerē 75 %, un
— 55 % sagatavo atkārtotai izmantošanai un veic to pārstrādi;
d) attiecībā uz gāzizlādes lampām 80 % veic pārstrādi.
3. daļa. minimālie mērķi, ko piemēro pēc kategorijām no 2018. gada 15. augusta, atsaucoties uz III pielikumā uzskaitītajām kategorijām:
a) attiecībā uz EEIA, kas atbilst 1. vai 4. kategorijai III pielikumā:
— reģenerē 85 %, un
— 80 % sagatavo atkārtotai izmantošanai un veic to pārstrādi;
b) attiecībā uz EEIA, kas atbilst 2. kategorijai III pielikumā:
— reģenerē 80 %, un
— 70 % sagatavo atkārtotai izmantošanai un veic to pārstrādi;
c) attiecībā uz EEIA, kas atbilst 5. vai 6. kategorijai III pielikumā:
— reģenerē 75 %, un
— 55 % sagatavo atkārtotai izmantošanai un veic to pārstrādi;
d) attiecībā uz EEIA, kas atbilst 3. kategorijai III pielikumā, 80 % veic pārstrādi.
VI PIELIKUMS
SŪTĪJUMUS REGLAMENTĒJOŠS PRASĪBU MINIMUMS
1. Lai nodalītu EEI un EEIA, ja priekšmeta turētājs apgalvo, ka paredzējis nosūtīt vai sūta lietotas EEI, nevis EEIA, dalībvalstis turētājam pieprasa šā apgalvojuma pamatošanai nodrošināt šādu pierādījumu pieejamību:
a) faktūru un līguma kopiju, kas apliecina EEI pārdošanu un vai īpašumtiesību nodošanu, kurā norādīts, ka šīs iekārtas paredzētas tiešai atkārtotai izmantošanai un ir pilnībā funkcionējošas;
b) novērtēšanas vai testēšanas dokumentācijas kopija (testēšanas sertifikāts, funkcionalitātes apstiprinājums) par katru sūtījumā iekļauto priekšmetu un protokols, kurā iekļauta visa dokumentētā informācija saskaņā ar 3. punktu;
c) turētāja deklarācija, kurš organizē EEI transportēšanu par to, ka nekādi materiāli vai iekārtas, kas ir sūtījumā, nav atkritumi, kā definēts Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punktā; un
d) atbilstīga aizsardzība, jo īpaši, izmantojot pietiekamu iepakojumu un pareizu krāvumu, lai iekārtas netiktu bojātas transportēšanas, iekraušanas un izkraušanas laikā.
2. Atkāpjoties no 1. punkta a) un b) apakšpunkta un 3. punkta, tos nepiemēro, ja ir dokumenti ar skaidriem pierādījumiem, ka sūtījums tiek veikts saskaņā ar vienošanos par nodošanu starp uzņēmumiem un ka:
a) bojātas EEI labošanai garantijas laikposmā vai atkārtotas izmantošanas nolūkos tiek nosūtītas atpakaļ ražotājam vai trešai personai, kas darbojas tā vārdā; vai
b) profesionālai lietošanai paredzētas lietotas EEI atjaunošanas vai labošanas nolūkā saskaņā ar spēkā esošu līgumu, lai tās izmantotu atkārtoti, tiek nosūtītas ražotājam vai trešai personai, kas darbojas tā vārdā, vai trešās personas iekārtai valstīs, kurām piemēro ESAO Padomes Lēmumu C(2001) 107/galīgā redakcija, ar kuru tiek pārskatīts Lēmums C(92) 39/galīgā redakcija par reģenerācijai paredzētu atkritumu pārrobežu pārvietošanu; vai
c) profesionālai lietošanai paredzētas bojātas lietotas EEI, piemēram, medicīnas iekārtas vai to sastāvdaļas, tiek nosūtītas ražotājam vai trešai personai, kas darbojas tā vārdā, ar nolūku izvērtēt bojājuma cēloņus saskaņā ar spēkā esošu līgumu gadījumā, ja šādu izvērtējumu var veikt tikai pats ražotājs vai trešās personas, kuras darbojas viņa vārdā.
3. Lai pierādītu, ka sūtāmie priekšmeti ir lietotas EEI, nevis EEIA, dalībvalstis pieprasa, lai lietotām EEI tiktu veikti šādi testēšanas un uzskaites pasākumi.
1. pasākums. Testēšana
a) Testē funkcionalitāti un izvērtē, vai iekārtas satur bīstamas vielas. Veicamie testēšanas pasākumi ir atkarīgi no EEI veida. Vairākumam EEI pietiek ar galveno funkciju funkcionalitātes testēšanu.
b) Novērtēšanas un testēšanas rezultātus reģistrē.
2. pasākums. Protokols
a) Protokolu kārtīgi, bet ne nenoņemami nostiprina vai nu uz pašas EEI (ja tā nav iepakota), vai uz iepakojuma tā, lai to būtu iespējams izlasīt, neizpakojot iekārtu.
b) Protokolā ietver šādu informāciju:
— priekšmeta nosaukums (iekārtas nosaukums, ja attiecīgi uzskaitīts II pielikumā vai IV pielikumā, un kategorija, kas attiecīgi noteikta I pielikumā vai III pielikumā),
— attiecīgos gadījumos – priekšmeta identifikācijas numurs (tipa Nr.),
— izgatavošanas gads (ja zināms),
— tā uzņēmuma nosaukums un adrese, kas atbildīgs par funkcionalitātes pierādījumu,
— testēšanas rezultāts, kā aprakstīts 1. pasākumā (arī funkcionalitātes testa datums),
— veikto testu veidi.
4. Papildus 1., 2 un 3. punktā pieprasītajai dokumentācijai, katrai lietotu EEI kravai (piemēram, transportēšanas konteiners, kravas automobilis) pievieno:
a) attiecīgus transportēšanas dokumentus, piemēram, CMR vai preču pārvadājuma pavadzīmi;
b) atbildīgās personas paziņojumu par atbildību.
5. Ja trūkst pierādījumu, ka attiecīgie priekšmeti ir lietotas EEI, nevis EEIA, proti, nav 1., 2., 3. un 4. punktā norādītās attiecīgās dokumentācijas un nav nodrošināta atbilstīga aizsardzība, jo īpaši, izmantojot pietiekamu iepakojumu un pareizu krāvumu, kas ir jāgarantē transportu organizējošam turētājam, lai iekārtas netiktu bojātas transportēšanas, iekraušanas un izkraušanas laikā, dalībvalstu iestādes uzskata, ka priekšmets ir EEIA, un uzskata, ka krava ir nelegāls sūtījums. Šādos apstākļos ar kravu rīkosies atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1013/2006 24. un 25. pantam.
VII PIELIKUMS
Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu materiālu un detaļu dalīta apstrāde, kā noteikts 8. panta 2. punktā
1. No visiem dalīti savāktajiem EEIA jāizņem vismaz šādas vielas, maisījumi un detaļas:
— kondensatori, kuros ir polihlorēti bifenili (PCB), saskaņā ar Padomes Direktīvu 96/59/EK (1996. gada 16. septembris) par polihlorētu bifenilu un polihlorētu terfenilu apglabāšanu (PCB/PCT) ( 10 ),
— detaļas, kurās ir dzīvsudrabs, piemēram, dzīvsudraba releji vai izgaismošanas spuldzes,
— akumulatori,
— mobilo telefonu un citu ierīču iespiedshēmas plates, ja iespiedshēmas plates virsma pārsniedz 10 kvadrātcentimetrus,
— šķidrā un pastveida, kā arī krāsu tonera kasetnes,
— plastmasa, kurā ir broma liesmu slāpētāji,
— azbesta atkritumi un detaļas, kurās ir azbests,
— katodu staru spuldzes,
— hlorfluorogļūdeņraži (freoni) (CFC), daļēji halogenēti hlorfluorogļūdeņraži (HCFC) vai fluorogļūdeņraži (HFC), ogļūdeņraži (HC),
— gāzizlādes lampas,
— šķidro kristālu displeji (attiecīgā gadījumā kopā ar apvalku), ja to virsma pārsniedz 100 kvadrātcentimetrus, un displeji, ko izgaismo ar gāzizlādes lampām,
— ārējie elektriskie kabeļi,
— detaļas, kurās ir ugunsizturīgas keramikas šķiedras, kas aprakstītas Komisijas Direktīvā 97/69/EK (1997. gada 5. decembris), ar ko divdesmit trešo reizi tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu ( 11 ),
— detaļas, kurās ir radioaktīvas vielas, izņemot detaļas zem izņēmuma līmeņa, ko nosaka 3. pants un I pielikums Padomes Direktīvā 96/29/Euratom (1996. gada 13. maijs), ar ko nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām ( 12 ),
— elektrolītu kondensatori, kuros ir bīstamas vielas (augstums > 25 mm, diametrs > 25 mm vai proporcionāli līdzīgs tilpums).
Šīs vielas, maisījumus un detaļas apglabā vai reģenerē saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK.
2. Turpmāk minētās detaļas no dalīti savāktiem EEI atkritumiem jāapstrādā, kā norādīts:
— katodu staru spuldzes: jānoņem luminiscējošais pārklājums,
— iekārtas, kurās ir ozonu noārdošas gāzes vai gāzes ar globālās sasilšanas potenciālu (GWP) virs 15, piemēram, putās un dzesēšanas ķēdēs: gāzes pareizi jāizsūknē un jāapstrādā; ozonu noārdošās gāzes jāapstrādā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2009,
— gāzizlādes spuldzes: izņem dzīvsudrabu.
3. Ņemot vērā vides aizsardzības apsvērumus un vēlamo sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi, 1. un 2. punktu piemēro tā, lai nekavētu nedalāmas iekārtas vai tās detaļu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi, nekaitējot videi.
VIII PIELIKUMS
TEHNISKĀS PRASĪBAS, KAS MINĒTAS 8. PANTA 3. PUNKTĀ
1. EEIA glabāšanas vietas (to skaitā pagaidu glabāšanas vietas) pirms apstrādes (neskarot Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem ( 13 ) prasības):
— necaurlaidīgas virsmas attiecīgajās platībās ar noplūžu savākšanas iekārtām un vajadzības gadījumā ar novades kanāliem un eļļas attīrītājiem,
— ūdensnecaurlaidīgs pārklājums attiecīgajās platībās.
2. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apstrādes vietas:
— svari apstrādāto atkritumu masas noteikšanai,
— necaurlaidīgas virsmas un ūdensnecaurlaidīgi pārklājumi attiecīgajās platībās ar noplūžu savākšanas iekārtām un vajadzības gadījumā ar novades kanāliem un eļļas attīrītājiem,
— nedemontētu rezerves detaļu piemērota glabāšanas vieta,
— piemēroti konteineri akumulatoru, PCB/PCT glabāšanai, kas ir kondensatoros un citos bīstamos atkritumos, piemēram, radioaktīvajos atkritumos,
— ūdens attīrīšanas iekārtas atbilstīgi veselības un vides aizsardzības prasībām.
IX PIELIKUMS
EEI MARĶĒJUMA SIMBOLS
Simbolā, kas norāda uz EEI dalītu savākšanu, attēlo nosvītrotu atkritumu konteineru uz riteņiem atbilstīgi parādītajam zīmējumam. Simbolu uzdrukā saredzami, salasāmi un neizdzēšami.
X PIELIKUMS
INFORMĀCIJA, KAS SNIEDZAMA SAISTĪBĀ AR 16. PANTĀ MINĒTO REĢISTRĀCIJU UN ZIŅOJUMIEM
A. Informācija, ko sniedz reģistrācijas laikā
1. Ražotāja vai, ja tāds iecelts atbilstīgi 17. pantam, pilnvarotā pārstāvja nosaukums un adrese (pasta indekss un atrašanās vieta, ielas nosaukums un numurs, valsts, telefona un faksa numurs, e–pasts, kā arī kontaktpersona). Reģistrējot pilnvaroto pārstāvi, kas definēts 17. pantā, sniedz arī pārstāvētā ražotāja kontaktinformāciju.
2. Ražotāja valsts identifikācijas kods, arī Eiropas nodokļu maksātāja numurs vai valsts nodokļu maksātāja numurs.
3. EEI kategorija, kas attiecīgi noteikta šīs direktīvas I vai III pielikumā.
4. EEI tips (mājsaimniecības iekārtas vai iekārtas, kas nav mājsaimniecības iekārtas).
5. EEI zīmola nosaukums.
6. Informācija par to, kā ražotājs izpilda savus pienākumus: individuāla vai kolektīva sistēma, arī informācija par finansiālo garantiju.
7. Pārdošanas paņēmiens (piemēram, tālpārdošana).
8. Deklarācija, kurā apliecināts sniegtās informācijas patiesums.
B. Informācija, ko sniedz ziņojumā
1. Ražotāja valsts identifikācijas kods.
2. Ziņojuma laikposms.
3. EEI kategorija, kas attiecīgi noteikta šīs direktīvas I vai III pielikumā.
4. Valsts tirgū laisto EEI daudzums, izteikts svarā.
5. Svara mērvienībās izteikts to EEI daudzums, kuras ir dalīti savāktas, pārstrādātas (tostarp sagatavotas atkārtotai izmantošanai), reģenerētas un apglabātas dalībvalstī vai nosūtītas uz citu dalībvalsti vai ārpus Savienības.
Piezīme: 4. un 5. punktā minēto informāciju sniedz par kategoriju.
XI PIELIKUMS
A DAĻA
Atceltā direktīva ar sekojošiem grozījumiem
(minēta 25. pantā)
|
Direktīva 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) |
(OV L 37, 13.2.2003., 24. lpp.) |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/108/EK |
(OV L 345, 31.12.2003., 106. lpp.) |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/34/EK |
(OV L 81, 20.3.2008., 65. lpp.) |
B DAĻA
Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos
(saskaņā ar 25. pantu)
|
Direktīva |
Transponēšanas termiņš |
|
2002/96/EK |
2004. gada 13. augusts |
|
2003/108/EK |
2004. gada 13. augusts |
|
2008/34/EK |
— |
XII PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
|
Direktīva 2002/96/EK |
Šī direktīva |
|
1. pants |
— |
|
— |
1. pants |
|
2. panta 1. punkts |
2. panta 1. punkts |
|
2. panta 2. punkts |
2. panta 2. punkts |
|
2. panta 3. punkts |
2. panta 3. punkta a) apakšpunkts |
|
2. panta 1. punkts (daļēji) |
2. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
|
IB pielikuma 5. punkts, pēdējais ieraksts |
2. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
|
IB pielikuma 8. punkts |
2. panta 4. punkta g) apakšpunkts |
|
— |
2. panta 4. punkta a) līdz f) apakšpunkts un 5. punkts |
|
3. panta a) punkts |
3. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
— |
3. panta 1. punkta b) līdz d) apakšpunkts |
|
3. panta b) punkts |
3. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
|
3. panta c) līdz h) punkts |
3. panta 2. punkts |
|
3. panta i) punkts |
3. panta 1. punkta f) apakšpunkts |
|
3. panta j) punkts |
3. panta 1. punkta g) apakšpunkts |
|
3. panta k) punkts |
3. panta 1. punkta h) apakšpunkts |
|
3. panta l) punkts |
— |
|
3. panta m) punkts |
3. panta 1. punkta i) apakšpunkts |
|
— |
3. panta 1. punkta j) līdz o) apakšpunkts |
|
4. pants |
4. pants |
|
5. panta 1. līdz 2. punkts |
5. panta 1. līdz 2. punkts |
|
— |
5. panta 3. līdz 4. punkts |
|
5. panta 3. punkts |
5. panta 5. punkts |
|
— |
6. panta 1. punkts |
|
5. panta 4. punkts |
6. panta 2. punkts |
|
5. panta 5. punkts |
7. panta 1. un 2. punkts |
|
— |
8. panta 1. punkts |
|
6. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa un 3. punkts |
8. panta 2., 3. un 4. punkts |
|
II pielikuma 4. punkts |
8. panta 4. punkta otrās daļas pirmais teikums |
|
6. panta 1. punkta trešā daļa |
8. panta 5. punkts |
|
6. panta 6. punkts |
8. panta 6. punkts |
|
6. panta 2. punkts |
9. panta 1. un 2. punkts |
|
6. panta 4. punkts |
9. panta 3. punkts |
|
6. panta 5. punkts |
10. panta 1. un 2. punkts |
|
— |
10. panta 3. punkts |
|
7. panta 1. punkts |
— |
|
7. panta 2. punkts |
11. panta 1. punkts un V pielikums |
|
— |
11. panta 2. punkts |
|
— |
11. panta 3. punkts |
|
7. panta 3. punkta pirmā daļa |
11. panta 4. punkts |
|
7. panta 3. punkta otrā daļa |
— |
|
7. panta 4. punkts |
— |
|
7. panta 5. punkts |
11. panta 5. punkts |
|
— |
11. panta 6. punkts |
|
8. panta 1. punkts |
12. panta 1. punkts |
|
— |
12. panta 2. punkts |
|
8. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa |
12. panta 3. punkts |
|
8. panta 2. punkta trešā daļa |
14. panta 1. punkts (daļēji) |
|
8. panta 3. punkta pirmā daļa |
12. panta 4. punkts |
|
— |
12. panta 5. punkts |
|
8. panta 3. punkta otrā daļa |
14. panta 1. punkts (daļēji) |
|
8. panta 4. punkts |
— |
|
9. panta 1. punkta pirmā daļa |
13. panta 1. punkta pirmā daļa |
|
9. pants, 1. punkta otrā daļa |
— |
|
9. panta 1. punkta trešā daļa |
13. panta 1. punkta otrā daļa |
|
9. panta 1. punkta ceturtā daļa |
13. panta 1. punkta trešā daļa |
|
9. panta 2. punkts |
13. panta 2. punkts |
|
10. panta 1. punkts |
14. panta 2. punkts |
|
10. panta 2. punkts |
14. panta 3. punkts |
|
10. panta 3. punkts |
14. panta 4. punkts |
|
10. panta 4. punkts |
14. panta 5. punkts |
|
11. pants |
15. pants |
|
12. panta 1. punkts (daļēji) |
16. panta 1. līdz 3. punkts |
|
12. panta 1. punkta pirmā daļa (daļēji) |
16. panta 4. punkts |
|
12. panta 1. punkta otrā daļa |
16. panta 1. un 2. punkts un 17. panta 2. un 3. punkts |
|
12. panta 1. punkta trešā daļa |
16. panta 3. un 5. punkts |
|
— |
17. panta 1. punkts |
|
12. panta 1. punkta ceturtā daļa |
18. pants |
|
12. panta 2. punkts |
16. panta 5. punkts |
|
13. pants |
19. pants |
|
— |
20. pants |
|
14. pants |
21. pants |
|
15. pants |
22. pants |
|
16. pants |
23. panta 1. punkts |
|
— |
23. panta 2. un 4. punkts |
|
17. panta 1. līdz 3. punkts |
24. panta 1. līdz 3. punkts |
|
17. panta 4. punkts |
7. panta 3. punkts |
|
17. panta 5. punkts |
7. panta 4. līdz 7. punkts, 11. panta 6. punkts un 12. panta 6. punkts |
|
— |
25. pants |
|
18. pants |
26. pants |
|
19. pants |
27. pants |
|
IA pielikums |
I pielikums |
|
IB pielikums |
II pielikums |
|
— |
III, IV un VI pielikums |
|
II līdz IV pielikums |
VII līdz IX pielikums |
|
— |
X un XI pielikums |
|
— |
XII pielikums |
( 1 ) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.
( 2 ) OV L 144, 4.6.1997., 19. lpp.
( 3 ) OV L 169, 12.7.1993., 1. lpp.
( 4 ) OV L 331, 7.12.1998., 1. lpp.
( 5 ) OV L 189, 20.7.1990., 17. lpp.
( 6 ) OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.
( 7 ) OV L 316, 4.12.2007., 6. lpp.
( 8 ) 2006. gada martā pieņēmusi Cenelec.
( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/65/ES (2011. gada 8. jūnijs) par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (OV L 174, 1.7.2011., 88. lpp.).
( 10 ) OV L 243, 24.9.1996., 31. lpp.
( 11 ) OV L 343, 13.12.1997., 19. lpp.
( 12 ) OV L 159, 29.6.1996., 1. lpp.
( 13 ) OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.