EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02010D0670-20171122
Commission Decision of 3 November 2010 laying down criteria and measures for the financing of commercial demonstration projects that aim at the environmentally safe capture and geological storage of CO 2 as well as demonstration projects of innovative renewable energy technologies under the scheme for greenhouse gas emission allowance trading within the Community established by Directive 2003/87/EC of the European Parliament and of the Council (notified under document C(2010) 7499) (2010/670/EU)
Consolidated text: Komisijas Lēmums ( 2010. gada 3. novembris ), ar ko nosaka kritērijus un pasākumus tādu komerciālu demonstrējumu projektu finansēšanai, kuru mērķis ir CO 2 uztveršana un ģeoloģiska uzglabāšana videi drošā veidā, kā arī inovatīvu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju demonstrējumu projektu finansēšanai atbilstīgi sistēmai par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecību Kopienā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 7499) (2010/670/ES)
Komisijas Lēmums ( 2010. gada 3. novembris ), ar ko nosaka kritērijus un pasākumus tādu komerciālu demonstrējumu projektu finansēšanai, kuru mērķis ir CO 2 uztveršana un ģeoloģiska uzglabāšana videi drošā veidā, kā arī inovatīvu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju demonstrējumu projektu finansēšanai atbilstīgi sistēmai par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecību Kopienā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 7499) (2010/670/ES)
02010D0670 — LV — 22.11.2017 — 002.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
KOMISIJAS LĒMUMS (2010. gada 3. novembris), ar ko nosaka kritērijus un pasākumus tādu komerciālu demonstrējumu projektu finansēšanai, kuru mērķis ir CO2 uztveršana un ģeoloģiska uzglabāšana videi drošā veidā, kā arī inovatīvu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju demonstrējumu projektu finansēšanai atbilstīgi sistēmai par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecību Kopienā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 7499) (OV L 290, 6.11.2010., 39. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2015/191 izziņots ar dokumenta numuru C(2015 (2015. gada 5. februāris), |
L 31 |
31 |
7.2.2015 |
|
|
KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2017/2172 izziņots ar dokumenta numuru C(2017 (2017. gada 20. novembris), |
L 306 |
24 |
22.11.2017 |
|
KOMISIJAS LĒMUMS
(2010. gada 3. novembris),
ar ko nosaka kritērijus un pasākumus tādu komerciālu demonstrējumu projektu finansēšanai, kuru mērķis ir CO2 uztveršana un ģeoloģiska uzglabāšana videi drošā veidā, kā arī inovatīvu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju demonstrējumu projektu finansēšanai atbilstīgi sistēmai par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecību Kopienā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK
(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 7499)
(2010/670/ES)
1. pants
Priekšmets
Šajā lēmumā noteikti šādi noteikumi un kritēriji:
1) Direktīvā 2003/87/EK minēto komerciālo demonstrējumu projektu, kuru mērķis ir CO2 uztveršana un ģeoloģiska uzglabāšana videi drošā veidā, (“CCS demonstrējumu projekti”) un inovatīvu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju demonstrējumu projektu (“RES demonstrējumu projekti”) atlase;
2) Direktīvā 2003/87/EK minēto kvotu monetizācija CCS un RES demonstrējumu projektu atbalstam un saistīto ieņēmumu pārvaldība;
3) ieņēmumu izmaksa un CCS un RES demonstrējumu projektu īstenošana.
Šis lēmums, tostarp tā noteikumi, kas saistīti ar kvotu monetizāciju, neierobežo citus īstenošanas aktus, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK.
2. pants
Principi
1. Kvotu daudzums jauno iekārtu rezervei, kas minēts Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8. punktā, ir 300 miljoni.
2. CCS un RES demonstrējumu projektus finansēšanai atbilstīgi šim lēmumam izraugās divās priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu kārtās, kuras organizē Komisija un kuras paredzētas dalībvalstīm, attiecīgi pirmajā priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājuma kārtā aptverot 200 miljonus kvotu un otrajā priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu kārtā aptverot 100 miljonus kvotu, kas netika izmantotas pirmajā priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu kārtā.
3. Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8. punkta ceturtās daļas ceturto teikumu finansējums atbilstoši šim lēmumam ir 50 % no attiecīgajām izmaksām. Ja kopējais publiskā finansējuma pieprasījums ir mazāks par 50 % no attiecīgajām izmaksām, kopējo publiskā finansējuma pieprasījumu finansē saskaņā ar šo lēmumu.
Tomēr, ja šajā lēmumā paredzēto finansējumu apvieno ar finansējumu no Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai (EEPEA), šajā lēmumā paredzēto finansējumu samazina tādā apjomā, kādā finansējums saņemts no EEPEA.
4. Visi neizmaksātie ieņēmumi no pirmā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus ir pieejami vienreizīgu, inovatīvu, atkārtojamu un plašā mērogā demonstrēšanai gatavu CCS un RES demonstrējumu projektu atbalstam, izmantojot attiecīgos Eiropas Investīciju bankas grupas pārvaldītos finanšu instrumentus, no kuriem prioritāri ir mehānisms “InnovFin EDP” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta parāda instruments transporta sektorā.
Šo ieņēmumu izmantošanai nepiemēro iepriekšējo punktu, 6. un 8. pantu, 11. panta 1. līdz 5. punktu, 11. panta 6. punkta pirmo un otro daļu un 13. pantu.
Komisija pietiekami savlaicīgi ziņo Klimata pārmaiņu komitejai par to, kā virzās attiecīgo Komisijas un Eiropas Investīciju bankas savstarpējo deleģēšanas nolīgumu izstrāde, jo īpaši par saistītajiem atbalsttiesīguma kritērijiem, attiecīgo finanšu instrumentu īstenošanu, jo sevišķi projektu plūsmas struktūru, projektu pieteikumu novērtējumu, un, visbeidzot, par pārvirzīto ieņēmumu izmantojumu, un ņem vērā dalībvalstu viedokļus.
3. pants
Attiecīgās izmaksas
1. Šā lēmuma 2. panta 3. punkta vajadzībām piemēro šā panta 2. līdz 5. punktā iekļautos noteikumus.
2. CCS demonstrējumu projektu attiecīgās izmaksas ir tās ieguldījumu izmaksas, ko rada CCS izmantošana projektā, atskaitot to ekspluatācijas ieguvumu un izmaksu labāko aplēšu neto pašreizējo vērtību, kuri, izmantojot CCS, rodas pirmo desmit CCS ekspluatācijas gadu laikā.
3. RES demonstrējumu projektu attiecīgās izmaksas ir tās papildu ieguldījumu izmaksas, kas rodas projekta realizācijas laikā, izmantojot inovatīvas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas, atskaitot to ekspluatācijas izmaksu un ieguvumu labāko aplēšu neto pašreizējo vērtību, kuri rodas pirmo piecu gadu laikā salīdzinājumā ar tradicionālu tādas pašas jaudas ražošanu enerģijas efektīvas ražošanas izteiksmē.
4. Ieguldījumu izmaksas, kas minētas 2. un 3. punktā, aptver ieguldījumus zemes platībā, rūpnīcā un aprīkojumā.
Ieguldījumu izmaksas var attiekties arī uz ieguldījumiem tehnoloģiju nodošanā un zinātības izmantošanas licencēm (turpmāk “nemateriālie aktīvi”), ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) nemateriālos aktīvus var uzskatīt par amortizējamiem aktīviem;
b) nemateriālie aktīvi ir iegādāti atbilstīgi tirgus noteikumiem par zemāko iespējamo cenu;
c) nemateriālie aktīvi atrodas saņēmēja uzņēmumā vismaz turpmākos piecus gadus.
Ja nemateriālos aktīvus pārdod, pirms ir beidzies otrās daļas c) apakšpunktā minētais piecu gadu termiņš, ieguvumu no pārdošanas atskaita no attiecīgajām izmaksām.
5. Neto ekspluatācijas izmaksas un ieguvumus, kas minēti 2. un 3. punktā, pamato uz ekspluatācijas izmaksu labākajām aplēsēm projektam saistībā ar ražošanas izmaksām, un tajos ņem vērā jebkādus papildu ieguvumus no atbalsta shēmām, pat ja tās nav valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, apietās izmaksas un spēkā esošos nodokļu atvieglojumu pasākumus.
4. pants
EIB nozīme
Eiropas Investīciju banka (EIB) veic savus šajā lēmumā paredzētos uzdevumus pēc Komisijas pieprasījuma, Komisijas vārdā un uz tās rēķina. Komisija ir atbildīga attiecībā pret trešām personām.
Par minēto uzdevumu izpildi EIB saņem atlīdzību no ienākumiem, kas gūti, tai pārvaldot ieņēmumus.
Komisija un EIB slēdz nolīgumu, kurā iekļauj konkrētus noteikumus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem EIB pilda savus uzdevumus.
5. pants
Atlases procedūra
1. Priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2. Dalībvalstis apkopo finansējuma iesniegumus projektiem, kurus paredzēts īstenot to teritorijā.
Tomēr, ja projektu paredzēts īstenot vairāku dalībvalstu teritorijā (turpmāk “pārrobežu projekts”), dalībvalsts, kas saņem finansējuma iesniegumu, par to informē pārējās attiecīgās dalībvalstis un sadarbojas ar pārējām dalībvalstīm nolūkā vienoties, ka projektu iesniedz konkrētā dalībvalsts, kura saņem finansējuma iesniegumu.
3. Dalībvalstis novērtē, vai projekts atbilst 6. pantā iekļautajiem atbilstības kritērijiem. Ja projekts tiem atbilst un ja dalībvalsts atbalsta projektu, tā iesniedz priekšlikumu EIB un informē par to Komisiju.
Iesniedzot priekšlikumus finansējuma saņemšanai, dalībvalsts katram projektam norāda šādu informāciju:
a) 2. panta 3. punktā minētās attiecīgās izmaksas (euro);
b) kopējais publiskā finansējuma pieprasījums (euro), ko aprēķina, no attiecīgajām izmaksām atņemot operatora ieguldījumu šo izmaksu segšanā;
c) labākās aplēses par tīro pašreizējo vērtību papildu ieguvumiem no atbalsta shēmām, tās aprēķinot atbilstoši 3. panta 5. punktam;
d) CCS demonstrējumu projektiem norāda kopējo CO2 daudzumu, kuru paredzēts uzglabāt pirmajos desmit ekspluatācijas gados, vai – RES demonstrējumu projektiem norāda kopējo enerģijas daudzumu, ko paredzēts saražot pirmajos piecos ekspluatācijas gados.
Dalībvalstis arī informē Komisiju par jebkādu projekta finansējumu, kurā ietverts valsts atbalsts saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu, lai būtu iespējama atlases procedūras koordinēšana ar valsts atbalsta izvērtējumu.
4. Pamatojoties uz saskaņā ar šā panta 3. punktu iesniegtajiem priekšlikumiem, EIB veic projekta finansiālās un tehniskās dzīvotspējas novērtējumu (pienācīgi rūpīgs finansiālais un tehniskais izvērtējums) atbilstīgi 7. pantam.
Ja novērtējuma rezultāts ir pozitīvs, EIB atbilstīgi 8. pantam sniedz Komisijai ieteikumus par piešķiršanas lēmumu pieņemšanu.
5. Pamatojoties uz 4. punktā minētajiem ieteikumiem, pēc vēlreizēja dialoga ar dalībvalstīm, kurā attiecīgā gadījumā tiek apstiprināta kopējā publiskā finansējuma ieguldījuma vērtība un struktūra, kā arī pēc Klimata pārmaiņu komitejas atzinuma saņemšanas saskaņā ar Padomes Lēmuma 1999/468/EK ( 1 ) 3. pantu Komisija pieņem lēmumus par piešķiršanu, kas adresēti attiecīgajām dalībvalstīm, norādot attiecīgajiem projektiem piešķirto finansējumu euro.
6. pants
Atbilstības kritēriji
1. Projektam var piešķirt finansējumu, ja ir izpildīti šādi kritēriji:
a) projektam jāietilpst vienā no I pielikuma A daļā izklāstītajām kategorijām;
b) projektam jāatbilst I pielikuma B daļā izklāstītajām prasībām;
c) I pielikuma A.II daļā uzskaitītajiem projektiem pēc to būtības jābūt inovatīviem; tādām tehnoloģijām, kas jau pastāv un kas jau ir pārbaudītas, finansējumu nepiešķir.
2. Ja dalībvalsts nevar saskaņā ar 5. panta 3. punktu iesniegt EIB priekšlikumus projektiem, kas pieder pie kādas no I pielikuma A.II daļā norādītajām apakškategorijām un ievēro attiecīgās robežvērtības, šī dalībvalsts var iesniegt priekšlikumus projektiem jebkurai no attiecīgajām apakškategorijām zem attiecīgajām robežvērtībām, kas tad uzskatāmi par atbilstīgiem finansējuma piešķiršanai, atkāpjoties no 1. punkta.
7. pants
Finansiālā un tehniskā pamatotība
EIB veic iepriekšēju visu ierosināto projektu pamatotības novērtējumu saskaņā ar specifikācijām, kas noteiktas 5. panta 1. punktā minētajos priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumos, un aplūko vismaz turpmākos aspektus:
1) tehnisko piemērošanas jomu;
2) izmaksas;
3) finansējumu;
4) īstenošanu;
5) ekspluatāciju;
6) ietekmi uz vidi;
7) iepirkuma procedūras.
8. pants
Projektu atlase
1. Finansē astoņus projektus, kas atbilst I pielikuma A.I daļai, un vienu projektu katrā apakškategorijā, kas iekļauta I pielikuma A.II daļā.
Tomēr, ja resursi to ļauj, var finansēt arī papildu projektus, gādājot par to, lai tiktu saglabāts līdzsvars starp CCS un RES demonstrējumu projektiem.
Ja konkrētajā apakškategorijā iesniegti ne vairāk kā divi priekšlikumi, Komisija izvērtē priekšlikumu ierobežotā skaita iespējamo ietekmi uz konkurenci attiecībā uz atlases veikšanu saskaņā ar šā lēmuma noteikumiem un attiecīgā gadījumā var nolemt atlikt lēmumus par līgumu piešķiršanu šajā attiecīgajā apakšnozarē uz otro priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu kārtu.
2. Projektus sakārto augošā secībā atbilstoši izmaksām par izpildes vienību. CCS demonstrējumu projektus sakārto kā vienai grupai piederošus. RES demonstrējumu projektus kārto katrā no I pielikuma A.II daļā norādītajām apakškategorijām.
Pirmās daļas piemērošanas nolūkā izmaksas par izpildes vienību aprēķina, 5. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā norādītās summas dalot ar kopējo CO2 daudzumu, ko plānots uzglabāt pirmajos desmit ekspluatācijas gados attiecībā uz CCS demonstrējumu projektiem, vai kopējo tās enerģijas daudzumu, ko plānots saražot pirmajos piecos ekspluatācijas gados, attiecībā uz RES demonstrējumu projektiem.
Ja attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar 5. panta 5. punktu apstiprina, ka ir nodrošināts pietiekams publiskais finansējums attiecībā uz CCS demonstrējumu projektiem, atlasa projektus, kas ir saraksta augšgalā attiecīgajā sakārtotajā secībā, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti visi sekojošie kritēriji:
a) katrā projektu kategorijā atlasa ne mazāk kā vienu un ne vairāk kā trīs projektus;
b) atlasa vismaz trīs projektus, kuros paredzēta uzglabāšana ogļūdeņražu atradnēs;
c) atlasa vismaz trīs projektus, kuros paredzēta uzglabāšana sālsūdens nesējslānī.
Ja netiek ievēroti minētie kritēriji, attiecīgo projektu atlasē neizvēlas un izskata nākamo augstāko projektu sarakstā atlasei. Minēto procedūru atkārto, līdz ir atlasīti astoņi projekti.
Ja attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar 5. panta 5. punktu apstiprina, ka ir nodrošināts pietiekams publiskais finansējums attiecībā uz RES demonstrējumu projektiem, atlasa projektus, kas ir katras apakškategorijas saraksta augšgalā. Ja nevienā priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu kārtā vienā vai vairākās projektu apakškategorijās nav saņemti atbilstīgi, finansiāli un tehniski pamatoti projekti, finansē attiecīgu skaitu papildu projektus citās tās pašas projektu kategorijas apakškategorijās. Sīkākus noteikumus norāda priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumā saskaņā ar 5. panta 1. punktu.
Atlasītie CCS demonstrējumu projekti kopā veido “CCS grupu”, un atlasītie RES demonstrējumu projekti kopā veido “RES grupu”.
3. Atkāpjoties no 1. punkta, gadījumā, ja saskaņā ar šo lēmumu pieprasītā finansējuma kopsumma pārsniedz pieejamos līdzekļus, izraudzīto projektu skaitu samazina tā, lai pieprasītais finansējums proporcionāli samazinātos visās 2. punkta trešajā un piektajā daļā minētajās grupās.
Katrā no šīm grupām vispirms tiek noraidīti tie projekti, kuros ir augstākās izmaksas par izpildes vienību, pēc tam noraida tos, kuriem ir augstākās izmaksas par izpildes vienību citā kategorijā. Minēto procedūru atkārto, līdz pieprasītais finansējums atbilst pieejamajiem līdzekļiem.
4. Ja pietiek priekšlikumu, kas iesniegti EIB saskaņā ar 5. panta 3. punktu un ko EIB ieteikusi Komisijai finansējuma piešķiršanai saskaņā ar 5. panta 4. punktu, vienā dalībvalstī finansē ne mazāk kā vienu un ne vairāk kā trīs projektus.
Tomēr pirmā daļa neattiecas uz pārrobežu projektiem.
9. pants
Lēmumi par piešķiršanu
Lēmumus par piešķiršanu pieņem ar nosacījumu, ka ►M1 48 mēnešu laikā ◄ no lēmumu par piešķiršanu pieņemšanas izsniedz visas attiecīgās valsts atļaujas saskaņā ar attiecīgajām prasībām, kas noteiktas Savienības tiesību aktos, Komisija apstiprina visus saistībā ar šo projektu piešķirtos valsts atbalstus un sponsori pieņem galīgos lēmumus par ieguldījumiem.
Attiecībā uz CCS demonstrējumu projektiem, kas paredz uzglabāšanu sālsūdens nesējslānī, lēmumus par piešķiršanu pieņem ar nosacījumu, ka ►M1 60 mēnešu laikā ◄ no lēmumu par piešķiršanu pieņemšanas izsniedz visas attiecīgās valsts atļaujas saskaņā ar attiecīgajām prasībām, kas noteiktas Savienības tiesību aktos, Komisija apstiprina visus saistībā ar šo projektu piešķirtos valsts atbalstus un sponsori pieņem galīgos lēmumus par ieguldījumiem.
Ja pirmajā un otrajā daļā minētie nosacījumi nav izpildīti, lēmumi par piešķiršanu zaudē savu juridisko spēku.
10. pants
Kvotu monetizācija un ieņēmumu pārvaldība
1. Kvotu monetizācijas un ieņēmumu pārvaldības nolūkā Komisija rīkojas dalībvalstu vārdā.
2. Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka 300 miljonus kvotu, kas minētas 2. panta 1. punktā, nodod EIB, ieņēmumu monetizācijai un pārvaldībai.
3. Pirms Komisija pieņem lēmumus par piešķiršanu attiecībā uz katru no 5. panta 1. punktā minētajām priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu kārtām, EIB pārdod pirmās priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu kārtas kvotas.
EIB šos ieņēmumus pārvalda un pārved dalībvalstīm izmaksai, kā tas paredzēts 11. pantā.
11. pants
Ieņēmumu izmaksa un neizmaksāto ieņēmumu izmantojums
1. Dalībvalstis izmaksā ieņēmumus projektu sponsoriem, pamatojoties uz tiesiski saistošiem instrumentiem, kas ietver vismaz šādus elementus:
a) projekts un tam piešķirtais finansējums, kas izteikts euro;
b) ekspluatācijas sākuma datums;
c) prasības attiecībā uz zināšanu apmaiņu atbilstīgi 12. pantam;
d) prasības attiecībā uz ieņēmumu izmaksu atbilstīgi šā panta 2. līdz 6. punktam;
e) prasības attiecībā uz ziņošanu atbilstīgi 13. pantam;
f) ziņas par lēmuma piemērošanas nosacījumiem, kas minēti 9. pantā.
Kas attiecas uz pirmo 5. panta 1. punktā minēto priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu kārtu, šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētais ekspluatācijas sākuma datums ir ne vēlāk par ►M1 2017. gada 31. decembri ◄ , izņemot gadījumus, ja attiecīgo lēmumu par piešķiršanu pieņem pēc 2011. gada 31. decembra, – šādā gadījumā ekspluatācijas sākuma datums ir ne vēlāk par ►M1 sešiem gadiem ◄ no lēmuma par piešķiršanu pieņemšanas datuma.
Ja projekts nav nodots ekspluatācijā līdz datumam, kas noteikts kā šā projekta ekspluatācijas sākuma datums, šādu termiņu automātiski pagarina par vienu gadu.
Lēmumi par piešķiršanu zaudē juridisko spēku, ja projekts nav nodots ekspluatācijā līdz datumam, kas noteikts kā ekspluatācijas sākuma datums saskaņā ar trešo daļu. Šādā gadījumā atlīdzina visu izmaksāto vai izmaksāšanai saņemto finansējumu.
2. Izmaksa notiek ik gadu. CCS demonstrējumu projektu gadījumā izmaksātā summa atbilst attiecīgā gada gaitā uzglabātā CO2 apjomam, ievērojot Direktīvas 2003/87/EK 14. un 15. pantā noteiktās prasības attiecībā uz monitoringu, ziņošanu un pārbaudi, kas reizināts ar finansējuma likmi, bet RES demonstrējumu projektiem – saražotās enerģijas daudzumam, kas reizināts ar finansējuma likmi.
Finansējuma likmi aprēķina šādi: CCS demonstrējumu projektiem – piešķirtā finansējuma summu dalot ar 75 % no kopējā plānotā pirmajos desmit ekspluatācijas gados uzglabātā CO2 daudzuma, bet RES demonstrējumu projektiem – piešķirtā finansējuma summu dalot ar 75 % no kopējā plānotā pirmajos piecos ekspluatācijas gados saražotās enerģijas apjoma.
3. Izmaksa par attiecīgo gadu notiek tikai tad, ja šajā gadā ir ievērotas prasības attiecībā uz zināšanu apmaiņu.
4. Izmaksa notiek ierobežotu laiku, proti, CCS demonstrējumu projektiem – desmit gadus no 1. punkta b) apakšpunktā minētā datuma, bet RES demonstrējumu projektu gadījumā – piecus gadus no šā minētā datuma. Izmaksāto līdzekļu kopsumma nepārsniedz 1. punkta a) apakšpunktā minēto piešķirto finansējumu.
5. Ja attiecīgā dalībvalsts garantē atmaksāt EIB finansējumu, kas pārsniedz saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu noteikto finansējumu, daļu no šim projektam piešķirtā finansējuma vai visu finansējuma summu var izmaksāt pirms minētā projekta nodošanas ekspluatācijā saskaņā ar piešķiršanas lēmumā minētajām specifikācijām.
6. Neierobežojot 4. panta otrās daļas piemērošanu, projektiem neizmaksātos ieņēmumus un ieņēmumu pārvaldības rezultātā iegūto peļņu izmanto, lai līdzfinansētu turpmākos demonstrējumu projektus saskaņā ar šo lēmumu līdz 2015. gada 31. decembrim.
Dalībvalstis nodod atpakaļ ieņēmumus, kas nav izmaksāti EIB.
Pēc 2015. gada 31. decembra pāri palikušie līdzekļi pienākas dalībvalstīm. Pēc tam, kad izmaksa ir pabeigta, šos līdzekļus nodod dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 7. punktā minētajiem principiem.
12. pants
Zināšanu apmaiņa
Dalībvalstis gādā par to, lai visi projektu operatori, konsorciju locekļi, piegādātāji un apakšuzņēmēji, kas sakarā ar tiem piešķirto publisko finansējumu ir guvuši nozīmīgu labumu no to produkta vai pakalpojuma izstrādes, dalās informācijā par II pielikumā izklāstītajiem aspektiem ar citu projektu operatoriem, publiskām iestādēm, pētniecības institūtiem, nevalstiskām organizācijām un sabiedrību saskaņā ar papildu specifikācijām, kas izklāstītas 5. panta 1. punktā minētajos priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumos.
Informācijas apmaiņa notiek ik gadus un attiecas uz visu konkrētā gada laikā ģenerēto un apstrādāto informāciju.
13. pants
Dalībvalstu ziņojumi
Katrā no 11. panta 4. punktā minētajiem laikposmiem dalībvalstis ne vēlāk kā līdz katra gada 31. decembrim iesniedz Komisijai ziņojumus par projektu īstenošanu.
Šajos ziņojumos par katru projektu iekļauj vismaz šādas ziņas:
1) uzglabātā CO2 daudzums vai videi nekaitīgā veidā saražotā enerģija;
2) izmaksātās summas;
3) jebkādas būtiskas problēmas ar projektu īstenošanu.
14. pants
Komisijas ziņojums
Pabeidzot pirmo priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu kārtu, Komisija iesniedz Klimata pārmaiņu komitejai ziņojumu par šīs priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu kārtas izpildi, norādot, vai ir nepieciešami šā lēmuma grozījumi ģeogrāfiskā un tehniskā līdzsvara nodrošināšanai otrajā priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu kārtā.
Komisija regulāri ziņo Klimata pārmaiņu komitejai par 2. panta 4. punktā minēto ieņēmumu izmantojumu, tostarp pēc vajadzības ex ante informāciju par plānoto atbalstu projektiem un atbalsta daļu, kas jādara pieejama dotāciju veidā, projektu ģeogrāfisko sadalījumu, projektu mērogu un tehnoloģisko tvērumu, ex post informāciju par panākto progresu projektu realizācijā, CO2 emisiju aiztaupījumu, finansiālās sviras efektu, izpratnes veicināšanu un gūtajām mācībām.
15. pants
Adresāti
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI
A. PROJEKTU KATEGORIJAS
I. CCS demonstrējumu projektu kategorijas (ar minimālajām jaudas robežvērtībām ( 2 ))
— elektroenerģijas ražošana: 250 MW pirmssadedzināšanas tehnoloģija,
— elektroenerģijas ražošana: 250 MW pēcsadedzināšanas tehnoloģija,
— elektroenerģijas ražošana: 250 MW Oxyfuel tehnoloģija,
— industriāli lietojumi izmantošanai a) CCS pārstrādes uzņēmumos, uzglabājot 500 kilotonnas (kt) CO2 gadā no viena vai vairākiem avotiem šajā pārstrādes uzņēmumā; b) CCS lietojumi cementa krāsnīs, uzglabājot 500 kt CO2 gadā; c) CCS lietojumi primārās ražošanas veidos dzelzs un tērauda ražošanā, uzglabājot 500 tūkstošus tonnu CO2 gadā; vai d) CCS lietojumi primārās ražošanas veidos alumīnija ražošanā, uzglabājot 500 kt CO2 gadā.
II. Inovatīvu RES demonstrējumu projektu kategorijas (ar minimālajām jaudas robežvērtībām)
— Bioenerģijas projektu apakškategorijas:
—
— lignocelulozes pārvēršana cietos, šķidros vai pusšķidros bioenerģijas nesējos (starpproduktos), izmantojot pirolīzi, ar jaudu 40 kt galaprodukta gadā,
— lignocelulozes pārvēršana cietos, šķidros vai pusšķidros bioenerģijas nesējos (starpproduktos), izmantojot termisku apstrādi, ar jaudu 40 kt galaprodukta gadā,
— lignocelulozes pārvēršana sintētiskā dabasgāzē vai sintētiskajā gāzē un/vai elektroenerģijā, izmantojot gazifikāciju, ar jaudu 40 miljoni standarta kubikmetru (Nm3) galaprodukta gadā vai 100 GWh elektroenerģijas gadā,
— lignocelulozes pārvēršana biodegvielās vai bioloģiskos šķidros kurināmajos un/vai elektroenerģijā, tai skaitā izmantojot tiešo termisko gazifikāciju, ar jaudu 15 miljoni litru galaprodukta gadā vai 100 GWh elektroenerģijas gadā. Sintētiskās dabasgāzes ražošana šajā apakškategorijā ir izslēgta,
— lignocelulozes izejvielu, piemēram, melnā atsārma un/vai pirolīzes vai termiskas apstrādes produktu, pārvēršana biodegvielā, izmantojot plūsmas gazifikāciju, ar jaudu 40 miljoni litru galaprodukta gadā,
— lignocelulozes pārvēršana elektroenerģijā ar lietderības koeficientu 48 %, pamatojoties uz zemāko siltumspēju (pie 50 % mitruma satura), ar elektrisko jaudu 40 MWe vai vairāk,
— lignocelulozes pārvēršana etanolā un augstākajos spirtos, izmantojot ķīmiskus un bioloģiskus procesus, ar jaudu 40 miljoni litru galaprodukta gadā,
— lignocelulozes un/vai sadzīves atkritumu pārvēršana biogāzē, biodegvielās vai bioloģiskos šķidros kurināmajos, izmantojot ķīmiskus un bioloģiskus procesus, ar jaudu 6 miljoni Nm3 metāna gadā vai 10 miljoni litru galaprodukta gadā,
— aļģu un/vai mikroorganismu pārvēršana biodegvielās vai bioloģiskajos šķidrajos kurināmajos, izmantojot ķīmiskus un/vai bioloģiskus procesus, ar jaudu 40 miljoni litru galaprodukta gadā.
—
Piezīme. Attiecībā uz biodegvielu un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK (
3
) nozīmē ir jāievēro ilgtspējības kritēriji, kā to paredz minētā direktīva par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu.
— Koncentrētas saules enerģijas projektu apakškategorijas:
—
— cilindriski paraboliskā sistēma vai Fresneļa lēcu sistēma, kurā izmanto kausētus sāļus vai citus videi nekaitīgus siltumnesējus šķidrumus, ar 30 MW nominālo jaudu,
— cilindriski paraboliskā sistēma vai Fresneļa lēcu sistēma, kuras pamatā ir tvaika tieša ražošana, ar 30 MW nominālo jaudu. Tieši saražotā tvaika temperatūrai ir jābūt augstākai par 500 °C,
— torņu sistēma, kurā izmanto pārkarsēta tvaika ciklu (vai nu sistēma ar vairākiem torņiem, vai arī lineāru kolektoru un torņa kombinācija), ar 50 MW nominālo jaudu,
— torņu sistēma, kurā izmanto saspiestu gaisu ar temperatūru, kas pārsniedz 750 °C, un ar saules enerģiju darbināmu hibrīdo gāzturbīnu, ar 30 MW nominālo jaudu,
— lielas Stirlinga parabolisko spoguļu (Stirling dish) elektrostacijas ar lietderības koeficientu saules enerģijas pārvēršanai elektroenerģijā virs 20 % un nominālo jaudu vismaz 25 MW.
—
Piezīme. Demonstrējumu iekārtās var iekļaut sausās dzesēšanas, hibridizācijas sistēmas un (progresīvus) siltuma uzglabāšanas risinājumus.
— Fotogalvaniskās enerģijas projektu apakškategorijas:
—
— lielas fotogalvaniskās spēkstacijas, kurās izmanto koncentratorus, ar 20 MW nominālo jaudu,
— lielas fotogalvaniskās spēkstacijas, kurās izmanto plaša spektra silīcija plānslāņa fotoelementus (multi-junction Si-thin-film), ar 40 MW nominālo jaudu,
— lielas fotogalvaniskās spēkstacijas, kurās izmanto vara indija gallija selenīda (CIGS) elementus, ar 40 MW nominālo jaudu.
— Ģeotermālās enerģijas projektu apakškategorijas:
—
— uzlabotas ģeotermālās sistēmas stiepes sprieguma laukos ar 5 MWe nominālo jaudu,
— uzlabotas ģeotermālās sistēmas spiedes sprieguma laukos ar 5 MWe nominālo jaudu,
— uzlabotas ģeotermālās sistēmas apgabalos ar dziļiem, blīviem nogulumiežiem un granīta klintīm, un citiem kristāliskiem veidojumiem ar 5 MWe nominālo jaudu,
— uzlabotas ģeotermālās sistēmas dziļos kaļķakmens nogulumos ar 5 MWe nominālo jaudu.
—
Piezīme. Šajā projektu kategorijā ir vienlīdz pieļaujami koģenerācijas (CHP) lietojumi ar tādām pašām elektroenerģijas ražošanas robežvērtībām.
— Vēja enerģijas projektu apakškategorijas:
—
— jūras vēja ģeneratori (vismaz ar 6 MW turbīnām) un nominālo jaudu 40 MW,
— jūras vēja ģeneratori (vismaz ar 8 MW turbīnām) un nominālo jaudu 40 MW,
— jūras vēja ģeneratori (vismaz ar 10 MW turbīnām) un nominālo jaudu 40 MW,
— peldošas jūras vēja ģeneratoru sistēmas ar nominālo jaudu 25 MW,
— vēja turbīnas, kas izvietotas sauszemē un kas optimizētas topogrāfiski kompleksām teritorijām (piemēram, mežu apgabaliem, kalnainiem apvidiem), ar 25 MW nominālo jaudu,
— vēja turbīnas, kas izvietotas sauszemē un kas optimizētas aukstam klimatam (saderīgas ar temperatūru, kas zemāka par – 30 °C, un ārkārtēja apledojuma apstākļiem), ar 25 MW nominālo jaudu.
— Okeāna enerģijas projektu apakškategorijas:
—
— viļņu enerģijas iekārtas ar 5 MW nominālo jaudu,
— jūras/plūdmaiņu straumju enerģijas iekārtas ar 5 MW nominālo jaudu,
— okeāna termālās enerģijas konversija (OTEC) ar 10 MW nominālo jaudu.
— Hidroenerģijas projektu apakškategorijas:
—
— enerģijas ražošana, izmantojot augstas temperatūras supervadošus ģeneratorus: 20 MW.
— Atjaunojamu enerģijas avotu decentralizēta pārvaldība (viedie tīkli) – projektu apakškategorijas:
—
— atjaunojamu enerģijas avotu pārvaldība un optimizēšana maziem un vidējiem izkliedētiem ražotājiem lauku vidē, kuri galvenokārt ražo saules enerģiju: 20 MW zemsprieguma (ZS) tīklā un 50 MW vidēja sprieguma (VS) tīklā,
— atjaunojamu enerģijas avotu pārvaldība un optimizēšana maziem un vidējiem sadalītiem ražotājiem lauku vidē, kuri galvenokārt ražo vēja enerģiju: 20 MW ZS tīklā un 50 MW VS tīklā,
— atjaunojamu enerģijas avotu pārvaldība un optimizēšana maziem un vidējiem sadalītiem ražotājiem pilsētvidē: 20 MW ZS tīklā un 50 MW VS tīklā.
—
Piezīme. Aktīvās jaudas izmantošana (elektriskie radiatori/siltumsūkņi u. c.) nav izslēgta.
B. PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PROJEKTIEM
I. Kopējas prasības
— ir jāievēro A daļā izklāstītās jaudas robežvērtības,
— attiecībā uz pirmo priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu kārtu projektiem ir jādemonstrē, ka projekta ekspluatācijas uzsākšanai līdz 2015. gada 31. decembrim ir pamatotas izredzes, ņemot vērā attiecīgā lēmuma par piešķiršanu pieņemšanu līdz 2011. gada 31. decembrim,
— dalībvalstīs projektam ir jābūt sagādātām visām attiecīgajām atļaujām, un tām jāatbilst visām attiecīgajām Savienības tiesību aktos paredzētajām prasībām, vai arī ir jābūt uzsāktām un jau pietiekamā mērā sekmīgi ievirzītām visām attiecīgajām atļauju izsniegšanas procedūrām, lai garantētu, ka komerciālā ekspluatācija varētu sākties līdz 2015. gada 31. decembrim attiecībā uz pirmo kārtu, ņemot vērā attiecīgā lēmuma par piešķiršanu pieņemšanu līdz 2011. gada 31. decembrim,
— projekta operators uzņemas saistības attiecībā uz zināšanu apmaiņu atbilstīgi 12. pantā noteiktajām prasībām,
— projekti jāizvieto dalībvalstu teritorijās, šo valstu ekskluzīvajās ekonomikas zonās un kontinentālajos šelfos.
II. CCS demonstrējumu projekti
— visos projektos jāīsteno visi darbību posmi (uztveršana, transportēšana, uzglabāšana),
— visos demonstrējumu projektos jāīsteno siltuma integrācija procesa uztveršanas komponentam,
— uztveršanas efektivitātei jābūt vismaz 85 % CO2 no izplūdes gāzēm, uz ko šo uztveršanu attiecina,
— katrā projektā jāparedz neatkarīgs pētniecības bloks uzglabāšanas objektu drošībai un monitoringa tehnoloģiju pilnveidošanai, jo īpaši sālsūdens migrācijas jomā saistībā ar tās iespējamajiem ceļiem un ietekmi.
II PIELIKUMS
PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ZINĀŠANU APMAIŅU
A. Tehniskais plāns un efektivitāte
— drošums,
— uztvertais CO2,
— efektivitāte dažādos līmeņos, tostarp atšķirības starp plānotajiem un reālajiem rezultātiem,
— kurināmā pieprasījuma pieaugums; elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas pieprasījums,
— svarīgākais ieguldījums un iegūtie rezultāti, un koncepcija,
— turpmākie identificētie pētniecības un izstrādes jomas temati.
B. Izmaksu līmenis
— kapitāla un ekspluatācijas izmaksas,
— kopējās izmaksas un izmaksas par izpildes vienību (uzglabātā CO2 tonnu, videi nekaitīgā veidā saražoto MWh).
C. Projekta vadība
— tiesību akti/atļaujas,
— sakari ar iesaistītajām personām, tostarp sadarbība ar valstu valdībām,
— plānošana,
— projekta organizācija.
D. Ietekme uz vidi
— efektivitāte: CO2 emisiju samazinājums uz vienu elektroenerģijas vienību,
— cita ietekme uz vidi normālos darbības apstākļos.
E. Veselības aizsardzība un drošība
— incidenti un gandrīz notikušie negadījumi (darbības traucējumi),
— pārraudzības un atrisināšanas sistēmas drošības izsekošanai,
— veselības aizsardzības jautājumi normālos darbības apstākļos.
F. CCS uzglabāšanas objekta rādītāji
— modeļi un simulācija (CO2 strūkla – spiediena fronte),
— vēsturisko datu salīdzinājums un korekcijas (veicamais novērtējums: atbilst normai pieļaujamās novirzes robežās vai būtiskas novirzes, kas jākoriģē),
— CO2 ievadīšanas dēļ izspiestā sālsūdens uzvešanās.
( 1 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
( 2 ) CCS jaudas robežvērtības izsaka kā bruto saražoto elektroenerģiju pirms uztveršanas.
( 3 ) OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.