This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02009L0073-20220623
Directive 2009/73/EC of the European Parliament and of the Council of 13 July 2009 concerning common rules for the internal market in natural gas and repealing Directive 2003/55/EC (Text with EEA relevance)Text with EEA relevance
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
No longer in force
)
02009L0073 — LV — 23.06.2022 — 003.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) |
L 328 |
1 |
21.12.2018 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2019/692 (2019. gada 17. aprīlis), |
L 117 |
1 |
3.5.2019 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2022/869 (2022. gada 30. maijs) |
L 152 |
45 |
3.6.2022 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/73/EK
(2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu
un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
I NODAĻA
PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets un darbības joma
2. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
“dabasgāzes uzņēmums” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic vismaz vienu no šīm funkcijām – ražo, pārvada, sadala, piegādā, iegādājas vai uzglabā dabasgāzi, tostarp SDG, un atbild par komerciāliem, tehniskiem un/vai uzturēšanas uzdevumiem, kas ir saistīti ar šīm funkcijām, bet šo personu kategorija neietver tiešos lietotājus;
“gāzes sākumposma pārvades cauruļvadu tīkls” ir jebkāds cauruļvads vai cauruļvadu tīkls, ko izmanto un/vai būvē naftas vai gāzes ražošanas projektā vai izmanto, lai pārvadītu dabasgāzi no viena vai vairākiem tādiem projektiem uz pārstrādes uzņēmumu vai terminālu vai pēdējo piekrastes terminālu;
“pārvade” ir dabasgāzes transportēšana tīklā, ko galvenokārt veido augstspiediena cauruļvadi un kas nav gāzes sākumposma pārvades cauruļvadu tīkls, kā arī nav daļa no augstspiediena cauruļvadiem, kurus galvenokārt lieto vietējai dabasgāzes sadalei, lai to piegādātu tiešajiem lietotājiem, bet neietverot piegādi;
“pārvades sistēmas operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas veic pārvades funkciju un atbild par pārvades sistēmas vadīšanu, uzturēšanas nodrošināšanu un, vajadzības gadījumā, attīstību konkrētā teritorijā un – attiecīgā gadījumā – par tās starpsavienošanu ar citām sistēmām un par sistēmas spēju ilgtermiņā atbilst pamatotām gāzes pārvades prasībām;
“sadale” ir dabasgāzes transportēšana vietējos vai reģionālos gāzes cauruļvadu tīklos, lai to piegādātu lietotājiem, bet neietverot piegādi;
“sadales sistēmas operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par sadales sistēmas darbību, vadīšanu, uzturēšanas nodrošināšanu un, vajadzības gadījumā, attīstību konkrētā teritorijā un – attiecīgā gadījumā – par tās starpsavienošanu ar citām sistēmām un par sistēmas spēju ilgtermiņā atbilst pamatotām gāzes sadales prasībām;
“piegāde” ir dabasgāzes, tostarp SDG, pārdošana, tostarp tālākpārdošana, lietotājiem;
“piegādes uzņēmums” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic gāzes piegādi;
“uzglabāšanas objekts” ir objekts, ko izmanto dabasgāzes uzglabāšanai un kas pieder dabasgāzes uzņēmumam un/vai ko tas izmanto – arī SDG iekārtu daļa, ko izmanto uzglabāšanai, bet kas nav ražošanā izmantotā daļa un iekārtas, kuras rezervētas vienīgi pārvades sistēmu operatoriem, kuri nodrošina pārvadi;
“uzglabāšanas sistēmas operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas pilda uzglabāšanas funkciju un ir atbildīga par uzglabāšanas objekta vadīšanu;
“SDG iekārta” ir termināls, ko izmanto dabasgāzes šķidrināšanai vai SDG importēšanai, izkraušanai un atkārtotai pārvēršanai gāzē, un pie tās pieder palīgpakalpojumi un pagaidu glabātuves, kas vajadzīgas atkārtotai pārvēršanai gāzē un turpmākai piegādei uz pārvades sistēmu, bet tā neietver tās SDG terminālu daļas, ko izmanto uzglabāšanai;
“SDG sistēmas operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas pilda dabasgāzes šķidrināšanas funkciju vai importē un izkrauj SDG, un pārvērš to atpakaļ gāzē, un ir atbildīgs par SDG iekārtas vadīšanu;
“sistēma” ir visi pārvades tīkli, sadales tīkli, SDG iekārtas un/vai uzglabāšanas objekti, kas pieder dabasgāzes uzņēmumam un/vai ko tas vada, tostarp uzņēmuma iekārtas, kas nodrošina saspiestas gāzes uzglabāšanu sistēmā un palīgpakalpojumus, kā arī tīkli un iekārtas, kas pieder saistītiem uzņēmumiem vai ko tie vada, kur tas vajadzīgs, lai nodrošinātu piekļuvi pārvadei, sadalei un SDG;
“palīgpakalpojumi” ir visi pakalpojumi, kas vajadzīgi, lai piekļūtu pārvades tīkliem, sadales tīkliem, SDG iekārtām un/vai uzglabāšanas objektiem un vadītu tos, tostarp lai veiktu balansēšanu, jaukšanu un inerto gāzu ievadīšanu, bet neietverot objektus vai iekārtas, kuras paredzētas vienīgi pārvades sistēmu operatoriem, kas nodrošina pārvadi;
“saspiestas gāzes uzglabāšana sistēmā” ir gāzes uzglabāšana, to saspiežot gāzes pārvades un sadales sistēmās, bet kas nav iekārtas, kuras ir rezervētas vienīgi pārvades sistēmu operatoriem, kas nodrošina pārvadi;
“starpsavienota sistēma” ir vairākas sistēmas, kas ir savstarpēji saistītas;
“starpsavienojums” ir pārvades līnija, kas šķērso robežu starp dalībvalstīm, lai savienotu attiecīgo dalībvalstu valsts pārvades sistēmas, vai pārvades līnija starp dalībvalsti un trešo valsti līdz dalībvalstu teritorijai vai attiecīgās dalībvalsts teritoriālajai jūrai;
“tieša līnija” ir dabasgāzes cauruļvads, kas papildina starpsavienotu sistēmu;
“integrēts dabasgāzes uzņēmums” ir vertikāli vai horizontāli integrēts uzņēmums;
“vertikāli integrēts uzņēmums” ir dabasgāzes uzņēmums vai dabasgāzes uzņēmumu grupa, kurā viena un tā pati persona vai personas var tieši vai netieši kontrolēt uzņēmumu un kurā uzņēmums vai uzņēmumu grupa veic vismaz vienu no dabasgāzes pārvades, sadales, SDG vai uzglabāšanas funkcijām un vismaz vienu no dabasgāzes ražošanas vai piegādes funkcijām;
“horizontāli integrēts uzņēmums” ir uzņēmums, kas veic vismaz vienu no dabasgāzes ražošanas, pārvades, sadales, piegādes vai uzglabāšanas funkcijām un kādu darbību, kas nav saistīta ar gāzi;
“saistīts uzņēmums” ir saistīts uzņēmums nozīmē, kas paredzēta 41. pantā Padomes Septītajā direktīvā 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs), kas pamatojas uz Līguma 44. panta 2. punkta g) apakšpunktu ( *1 ) un attiecas uz konsolidētiem pārskatiem ( 1 ), un/vai saistīts uzņēmums minētās direktīvas 33. panta 1. punkta nozīmē, un/vai uzņēmums, kas pieder vieniem un tiem pašiem akcionāriem;
“sistēmas lietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas veic piegādes sistēmai vai saņem piegādes no sistēmas;
“lietotājs” ir dabasgāzes vairumtirgotājs vai tiešais lietotājs, kā arī dabasgāzes uzņēmumi, kas pērk dabasgāzi;
“mājsaimniecības lietotājs” ir lietotājs, kas pērk dabasgāzi mājsaimniecības patēriņam;
“lietotājs, kas nav mājsaimniecību lietotājs” ir lietotājs, kurš pērk dabasgāzi patēriņam, kas nav mājsaimniecības patēriņš;
“tiešais lietotājs” ir lietotājs, kas pērk dabasgāzi pašu patēriņam;
“tiesīgais lietotājs” ir lietotājs, kam ir tiesības pirkt gāzi no brīvi izvēlēta piegādātāja 37. panta nozīmē;
“vairumtirgotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas nav pārvades sistēmas operators un sadales sistēmu operators un kas pērk dabasgāzi, lai to pārdotu sistēmā, kurā tās pastāvīgi darbojas, vai ārpus tās;
“ilgtermiņa plānošana” ir dabasgāzes uzņēmumu piegāžu un transportēšanas jaudu plānošana ilgtermiņā, lai apmierinātu pieprasījumu pēc dabasgāzes sistēmā, dažādotu avotus un nodrošinātu lietotāju apgādi;
“jauns tirgus” ir dalībvalsts, kuras pirmā ilgtermiņa dabasgāzes piegādes līguma pirmā komerciālā piegāde ir notikusi pirms nepilniem 10 gadiem;
“drošums” ir gan dabasgāzes piegādes drošums, gan arī tehniskā drošība;
“jauna infrastruktūra” ir infrastruktūra, kas vēl nav pabeigta līdz 2003. gada 4. augustam;
“gāzes piegādes līgums” ir līgums par dabasgāzes piegādi, kas neietver gāzes atvasinātos instrumentus;
“gāzes atvasinātais instruments” ir finanšu instruments, kas norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem ( 2 ), I pielikuma C sadaļas 5., 6. vai 7. punktā un ir saistīts ar dabasgāzi;
“kontrole” ir jebkādas tiesības, līgumi un citi līdzekļi, kas atsevišķi vai kopā faktiski vai juridiski dod iespēju izšķiroši ietekmēt uzņēmumu, jo īpaši:
īpašumtiesības vai tiesības izmantot visus uzņēmuma aktīvus vai to daļu;
tiesības vai līgumi, kas piešķir izšķirošu ietekmi attiecībā uz uzņēmuma institūciju sastāvu, balsojumu vai lēmumiem.
II NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI NOZARES ORGANIZĀCIJAI
3. pants
Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības un lietotāju aizsardzība
Dalībvalstis nodrošina, ka:
ja lietotājs, ievērojot līguma noteikumus, vēlas mainīt piegādātāju, attiecīgais(-ie) operators(-i) maiņu veic trīs nedēļās; un
lietotājiem ir tiesības saņemt visus attiecīgos patēriņa datus.
Dalībvalstis nodrošina, ka šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētās tiesības nediskriminējoši piešķir visiem lietotājiem attiecībā uz izmaksām, ieguldīto darbu vai laiku.
Dalībvalstis nodrošina vienotu kontaktpunktu izveidi, lai padarītu patērētājiem pieejamu visu informāciju par viņu tiesībām, spēkā esošajiem tiesību aktiem un domstarpību izšķiršanas līdzekļiem, kas viņu rīcībā ir domstarpību gadījumā. Šādi kontaktpunkti var būt daļa no vispārējiem patērētāju informācijas punktiem.
Dalībvalstis nodrošina, ka neatkarīgs mehānisms, piemēram, enerģētikas ombuds vai patērētāju organizācija, nodrošina sūdzību efektīvu izskatīšanu un domstarpību ārpustiesas izšķiršanu.
4. pants
Atļauju izsniegšanas procedūra
▼M1 —————
6. pants
Reģionu solidaritāte
Sadarbība attiecas uz situācijām, kad īstermiņā veidojas vai var veidoties nopietni piegādes traucējumi, kas ietekmē kādu dalībvalsti. Pie tās pieder:
valstu ārkārtas pasākumu koordinācija, kā minēts 8. pantā Padomes Direktīvā 2004/67/EK (2004. gada 26. aprīlis) par pasākumiem, lai nodrošinātu dabasgāzes piegādes drošību ( 3 );
elektroenerģijas un dabasgāzes tīklu vajadzīgo starpsavienojumu apzināšana un, vajadzības gadījumā, izbūve vai modernizācija; un
savstarpējas palīdzības nosacījumi un tās īstenošanas mehānismi.
7. pants
Reģionālas sadarbības veicināšana
8. pants
Tehniskie noteikumi
Regulatīvās iestādes, ja dalībvalstis tā paredz, vai dalībvalstis nodrošina, ka tiek noteikti tehniskie drošības kritēriji un ka tiek izstrādāti un publiskoti tehniskie noteikumi, ar ko nosaka tehniskā projekta un vadīšanas obligātās prasības savienojumam ar SDG iekārtu sistēmu, uzglabāšanas objektiem, citām gāzes pārvades vai sadales sistēmām un tiešajām līnijām. Šie tehniskie noteikumi nodrošina sistēmu savstarpēju izmantojamību un ir objektīvi un nediskriminējošie. Aģentūra var izstrādāt attiecīgus ieteikumus, lai attiecīgajā gadījumā nodrošinātu šo noteikumu saderību. Šos noteikumus dara zināmus Komisijai saskaņā ar 8. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā ( 4 ).
III NODAĻA
PĀRVADE, UZGLABĀŠANA UN SDG
9. pants
Pārvades sistēmu un pārvades sistēmu operatoru nodalīšana
Dalībvalstis nodrošina, ka no 2012. gada 3. marta:
visi uzņēmumi, kam pieder pārvades sistēma, darbojas kā pārvades sistēmas operatori;
viena un tā pati persona vai personas nevar:
tieši vai netieši kontrolēt uzņēmumu, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām, un tieši vai netieši kontrolēt kādu pārvades sistēmas operatoru vai pārvades sistēmu vai izmantot tiesības šajos uzņēmumos; vai
tieši vai netieši kontrolēt pārvades sistēmas operatoru vai pārvades sistēmu un tieši vai netieši kontrolēt uzņēmumu, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām, vai izmantot tiesības šādā uzņēmumā;
viena un tā pati persona vai personas nevar iecelt Uzraudzības padomes, Administratīvās valdes vai tādu struktūru locekļus, kas juridiski pārstāv uzņēmumu, pārvades sistēmas operatoru vai pārvades sistēmu, nedz arī tieši vai netieši kontrolēt uzņēmumu, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām, vai izmantot tiesības šādā uzņēmumā; un
viena un tā pati persona nav tiesīga kļūt par Uzraudzības padomes, Administratīvās valdes vai to struktūru locekli, kas juridiski pārstāv uzņēmumu, ne uzņēmumā, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām, ne pārvades sistēmas operatorā vai pārvades sistēmā.
Šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētās tiesības attiecas jo īpaši uz:
iespējām izmantot balsstiesības;
tiesībām iecelt Uzraudzības padomes, Administratīvās valdes vai to struktūru locekļus, kas juridiski pārstāv uzņēmumu; vai
kontrolpaketes turēšanu.
Ja 2009. gada 3. septembrī pārvades sistēma piederēja vertikāli integrētam uzņēmumam, dalībvalsts var nolemt nepiemērot 1. punktu. Attiecībā uz pārvades sistēmas, kura savieno dalībvalsti ar trešo valsti, daļu starp minētās dalībvalsts robežu un pirmo savienojuma punktu ar minētās dalībvalsts tīklu – ja 2019. gada 23. maijā pārvades sistēma pieder vertikāli integrētam uzņēmumam, dalībvalsts var pieņemt lēmumu nepiemērot 1. punktu.
Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts vai nu:
norīko neatkarīgu sistēmas operatoru atbilstīgi 14. pantam; vai arī
ievēro IV nodaļas noteikumus.
Attiecībā uz pārvades sistēmas, kas savieno dalībvalsti ar trešo valsti, daļu starp minētās dalībvalsts robežu un pirmo savienojuma punktu ar minētās dalībvalsts tīklu, ja 2019. gada 23. maijā pārvades sistēma pieder vertikāli integrētam uzņēmumam un ir ieviesti pasākumi, kas garantē lielāku pārvades sistēmas operatora neatkarību nekā IV nodaļas noteikumi, dalībvalsts var pieņemt lēmumu nepiemērot šā panta 1. punktu.
10. pants
Pārvades sistēmu operatoru norīkošana un sertifikācija
Regulatīvās iestādes pastāvīgi uzrauga pārvades sistēmu operatoru pastāvīgu atbilstību 9. panta prasībām. Tās sāk sertifikācijas procedūru atbilstības nodrošināšanai:
ja tās saņem pārvades sistēmas operatora paziņojumu atbilstīgi 3. punktam;
pēc savas iniciatīvas, ja tās ir informētas, ka plānotās tiesību vai ietekmes izmaiņas pārvades sistēmas īpašniekā vai pārvades sistēmas operatorā var radīt 9. panta pārkāpumu, vai ja tām ir iemesls uzskatīt, ka šāds pārkāpums varētu būt noticis; vai arī
pēc pamatota Komisijas pieprasījuma.
11. pants
Sertifikācija attiecībā uz trešām valstīm
Ja sertifikāciju lūdz pārvades sistēmas īpašnieks vai pārvades sistēmas operators, kuru kontrolē kāda persona vai personas no trešās valsts vai trešām valstīm, regulatīvā iestāde to dara zināmu Komisijai.
Regulatīvā iestāde arī tūlīt dara zināmus Komisijai visus apstākļus, kuru dēļ kāda persona vai personas no trešās valsts vai trešām valstīm varētu iegūt kādas pārvades sistēmas vai pārvades sistēmas operatora kontroli.
Regulatīvā iestāde pieņem lēmumu par pārvades sistēmas operatora sertifikāciju četros mēnešos no pārvades sistēmas operatora paziņojuma iesniegšanas dienas. Tā atsaka sertifikāciju, ja nav pierādīts:
ka attiecīgais operators atbilst 9. panta prasībām; un
regulatīvajai iestādei vai citai kompetentai dalībvalsts norīkotai iestādei, ka sertifikācijas piešķiršana neapdraudēs dalībvalstu un Kopienas energoapgādes drošumu. Izskatot šo jautājumu, regulatīvā iestāde vai cita norīkotā kompetentā iestāde ņem vērā:
Kopienas tiesības un pienākumus pret attiecīgo trešo valsti, ko uzliek starptautiskās tiesības, tostarp jebkādu ar vienu vai vairākām trešām valstīm noslēgtu nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Kopiena un kurā ir risināti ar energoapgādes drošumu saistīti jautājumi;
dalībvalstu tiesības un pienākumus pret attiecīgo trešo valsti, ko uzliek ar to noslēgti nolīgumi, ciktāl tie atbilst Kopienas tiesību aktiem; un
citus konkrētus lietas faktus un apstākļus un attiecīgo trešo valsti.
Dalībvalstis nodrošina, ka regulatīvā iestāde un/vai 3. punkta b) apakšpunktā minētā norīkotā kompetentā iestāde pirms lēmuma pieņemšanas par sertifikāciju lūdz Komisijas atzinumu par to, vai:
attiecīgais operators atbilst 9. panta prasībām; un
sertifikācijas piešķiršana neapdraudēs Kopienas energoapgādes drošumu.
Komisija izskata 5. punktā minēto lūgumu tūlīt pēc saņemšanas. Divos mēnešos pēc lūguma saņemšanas Komisija sniedz atzinumu valsts regulatīvajai iestādei vai norīkotajai kompetentajai iestādei, ja lūgumu iesniegusi šī iestāde.
Gatavojot atzinumu, Komisija var lūgt Aģentūras, attiecīgās dalībvalsts un ieinteresēto personu viedokļus. Ja Komisija izsaka šādu lūgumu, divu mēnešu termiņu pagarina par diviem mēnešiem.
Ja Komisija šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētajā termiņā nesniedz atzinumu, uzskata, ka tai nav iebildumu pret regulatīvās iestādes lēmumu.
Izvērtējot, vai kontrole, ko īsteno kāda persona vai personas no trešās valsts vai trešām valstīm, apdraudēs Kopienas energoapgādes drošumu, Komisija ņem vērā:
konkrētus lietas faktus un attiecīgo trešo valsti vai trešās valstis; un
Kopienas tiesības un pienākumus pret attiecīgo trešo valsti vai trešām valstīm, ko uzliek starptautiskās tiesības, tostarp ar vienu vai vairākām trešām valstīm noslēgtu nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Kopiena un kurā ir risināti ar piegādes drošumu saistīti jautājumi.
12. pants
Uzglabāšanas objektu un SDG sistēmu operatoru norīkošana
Dalībvalstis norīko vai paredz, ka dabasgāzes uzņēmumi, kam pieder uzglabāšanas vai SDG objekti, norīko vienu vai vairākus uzglabāšanas objektu un SDG sistēmu operatorus uz laiku, ko dalībvalstis nosaka, ņemot vērā ar efektivitāti un ekonomisko līdzsvaru saistītus apsvērumus.
13. pants
Pārvades, uzglabāšanas objektu un/vai SDG sistēmu operatoru uzdevumi
Pārvades sistēmas, uzglabāšanas objekta un/vai SDG sistēmas operators:
lai nodrošinātu atvērtu tirgu, attiecīgos saimnieciskos apstākļos vada, uztur un attīsta drošus, stabilus un efektīvus gāzes pārvades, uzglabāšanas un/vai SDG objektus, pienācīgi ņemot vērā vides aizsardzības prasības, un nodrošina pietiekamus līdzekļus pakalpojumu saistību izpildei;
atturas diskriminēt sistēmas lietotājus vai dažu kategoriju sistēmas lietotājus, jo īpaši par labu saviem saistītajiem uzņēmumiem;
visiem citiem pārvades sistēmas operatoriem, citiem uzglabāšanas sistēmas operatoriem, citiem SDG sistēmas operatoriem un/vai visiem sadales sistēmas operatoriem nodrošina pietiekamu informāciju, lai dabasgāzes transportēšanu un uzglabāšanu varētu veikt, neapdraudot starpsavienotas sistēmas drošu un efektīvu darbību; un
sniedz sistēmas lietotājiem informāciju, kas vajadzīga, lai efektīvi piekļūtu sistēmai.
14. pants
Neatkarīgi sistēmu operatori
Attiecībā uz pārvades sistēmas, kas savieno dalībvalsti ar trešo valsti, daļu starp minētās dalībvalsts robežu un pirmo savienojuma punktu ar minētās dalībvalsts tīklu, ja pārvades sistēma 2019. gada 23. maijā pieder vertikāli integrētam uzņēmumam, minētā dalībvalsts var pieņemt lēmumu nepiemērot 9. panta 1. punktu un pēc pārvades sistēmas īpašnieka priekšlikuma norīkot neatkarīgu sistēmas operatoru.
Neatkarīga sistēmas operatora norīkošanu apstiprina Komisija.
Dalībvalstis var apstiprināt un norīkot neatkarīgu sistēmas operatoru vienīgi tad, ja:
potenciālais operators ir apliecinājis savu atbilstību 9. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta prasībām;
potenciālais operators ir apliecinājis, ka tā rīcībā ir cilvēkresursi, tehniskie, fiziskie un finanšu resursi, kas vajadzīgi 13. pantā paredzēto uzdevumu veikšanai;
potenciālais operators ir apņēmies ievērot regulatīvās iestādes pārraudzīto tīkla attīstības desmit gadu plānu;
pārvades sistēmas īpašnieks ir apliecinājis spēju ievērot saistības, kas izriet no 5. punkta. Lai to apliecinātu, viņš iesniedz projektus visiem līgumiem, ko šis potenciālais uzņēmums slēgs ar citām attiecīgām struktūrām;
potenciālais operators ir apliecinājis spēju izpildīt Regulā (EK) Nr. 715/2009 paredzētās saistības, tostarp īstenot pārvades sistēmas operatoru sadarbību Eiropas un reģionālā līmenī.
Ja ir norīkots neatkarīgs sistēmas operators, pārvades sistēmas īpašnieks:
pienācīgi sadarbojas ar neatkarīgo sistēmas operatoru un palīdz tam veikt pienākumus, tostarp sniedzot visu attiecīgo informāciju;
finansē ieguldījumus, par kuriem nolemj neatkarīgais sistēmas operators un kurus apstiprina regulatīvā iestāde, vai piekrīt, ka to finansē cita ieinteresētā persona, arī neatkarīgais sistēmas operators. Attiecīgos finanšu līgumus apstiprina regulatīvā iestāde. Pirms šādas apstiprināšanas regulatīvā iestāde apspriežas ar pārvades sistēmas īpašnieku un citām ieinteresētajām personām;
nodrošina segumu saistībām, kas attiecas uz tīkla aktīviem, izņemot to saistību daļu, kas ir saistīta ar neatkarīgā sistēmas operatora uzdevumiem; un
nodrošina garantijas, kas ir vajadzīgas finansējuma piesaistei tīkla paplašināšanai, izņemot ieguldījumus, attiecībā uz kuriem saskaņā ar b) apakšpunktu pārvades sistēmas īpašnieks ir piekritis, ka finansējumu nodrošina cita ieinteresētā persona, arī neatkarīgais sistēmas operators.
15. pants
Pārvades sistēmas īpašnieku un uzglabāšanas sistēmas operatoru nodalīšana
Ja ir norīkots neatkarīgs sistēmas operators, kas ir daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, pārvades sistēmas īpašnieks un uzglabāšanas sistēmas operators vismaz juridiskās formas, organizācijas un lēmumu pieņemšanas aspektā ir neatkarīgs no citām darbībām, kas nav saistītas ar pārvadi.
Šis pants attiecas tikai uz tādiem uzglabāšanas objektiem, kas ir tehniski un/vai ekonomiski vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi sistēmai lietotāju apgādes vajadzībām atbilstoši 33. pantam.
Lai nodrošinātu 1. punktā minēto pārvades sistēmas īpašnieka un uzglabāšanas sistēmas operatora neatkarību, piemēro vismaz šādus obligātus kritērijus:
personas, kas atbildīgas par pārvades sistēmas īpašnieka un uzglabāšanas sistēmas operatora vadību, neiesaistās integrētā dabasgāzes uzņēmuma struktūrās, kas tieši vai netieši ir ikdienā atbildīgas par dabasgāzes ražošanu un piegādi;
veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā to personu profesionālās intereses, kuras atbildīgas par pārvades sistēmas īpašnieka un uzglabāšanas sistēmas operatora vadību, vienlaikus ļaujot tām rīkoties neatkarīgi;
uzglabāšanas sistēmas operatoram ir reālas tiesības pieņemt lēmumus par aktīviem, kas vajadzīgi uzglabāšanas objektu vadīšanai, uzturēšanai vai attīstīšanai – neatkarīgi no integrētā dabasgāzes uzņēmuma. Tas neliedz pastāvēt attiecīgiem koordinācijas mehānismiem, lai nodrošinātu mātesuzņēmuma saimnieciskās un vadības pārraudzības tiesību aizsardzību no aktīvu atdeves viedokļa, kurus meitasuzņēmumā netieši regulē saskaņā ar 41. panta 6. punktu. Konkrēti tas ļauj mātesuzņēmumam apstiprināt uzglabāšanas sistēmas operatora gada finanšu plānu vai līdzvērtīgu instrumentu un noteikt vispārējus meitasuzņēmuma parādsaistību ierobežojumus. Tas neļauj mātesuzņēmumam dot norādījumus par ikdienas darbībām vai par konkrētiem lēmumiem par uzglabāšanas objektu būvi vai modernizāciju, kas nav lielāki par apstiprinātā finanšu plāna vai līdzvērtīgu instrumentu noteikumos paredzētiem; un
pārvades sistēmas īpašnieks un uzglabāšanas sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāsta pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu diskriminējošas rīcības nepieļaušanu, un nodrošina, ka tās ievērošana tiek atbilstīgi kontrolēta. Atbilstības programmā paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic šo mērķu sasniegšanai. Par atbilstības programmas kontroli atbildīgā persona vai struktūra iesniedz regulatīvajai iestādei gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem, un šo ziņojumu publicē.
16. pants
Konfidencialitāte, kas jāievēro pārvades sistēmu operatoriem un pārvades sistēmu īpašniekiem
IV NODAĻA
NEATKARĪGS PĀRVADES OPERATORS
17. pants
Aktīvi, iekārtas, darbinieki un identitāte
Pārvades sistēmas operatoru rīcībā ir vajadzīgie cilvēkresursi, tehniskie, fiziskie un finanšu resursi, lai tie varētu pildīt šajā direktīvā noteiktos pienākumus un veikt gāzes pārvades darbības, jo īpaši:
gāzes pārvades darbības veikšanai vajadzīgie aktīvi, tostarp pārvades sistēma, pieder pārvades sistēmas operatoram;
gāzes pārvades darbības veikšanai, tostarp korporatīvo uzdevumu veikšanai, vajadzīgais personāls ir pārvades sistēmas operatora darbinieki;
aizliegta darbinieku nomāšana un pakalpojumu sniegšana vertikāli integrētiem uzņēmumiem vai no tiem. Pārvades sistēmas operators tomēr var sniegt pakalpojumus vertikāli integrētam uzņēmumam tiktāl, ciktāl:
šo pakalpojumu sniegšana nediskriminē tīkla lietotājus, ir pieejama visiem tīkla lietotājiem ar vienādiem noteikumiem un nosacījumiem un neierobežo, nekropļo un nekavē konkurenci ražošanas vai piegādes jomā; un
šo pakalpojumu sniegšanas noteikumus un nosacījumus apstiprina regulatīvā iestāde;
neskarot saskaņā ar 20. pantu pieņemtos uzraudzības struktūras lēmumus, vertikāli integrētais uzņēmums pēc pārvades sistēmas operatora atbilstīga pieprasījuma savlaicīgi dara pārvades sistēmas operatoram pieejamus atbilstīgus finanšu resursus turpmākiem ieguldījumu projektiem un/vai pašreizējo aktīvu aizstāšanai.
Papildus 13. pantā minētajām darbībām gāzes pārvades darbība ietver vismaz šādas darbības:
pārvades sistēmas operatora pārstāvēšana un kontaktu uzturēšana attiecībās ar trešām personām un regulatīvajām iestādēm;
pārstāvēt pārvades sistēmu operatoru gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklā (gāzes PSOET);
piešķirt un pārvaldīt trešo personu piekļuvi, nediskriminējot sistēmas lietotājus vai lietotāju kategorijas;
iekasēt visas maksas, kas ir saistītas ar pārvades sistēmu, tostarp piekļuves maksas, balansēšanas maksas par palīgpakalpojumiem, piem., pakalpojumu iepirkumu (balansēšanas izmaksas, enerģijas zudumi);
nodrošināt, uzturēt un pilnveidot drošu, efektīvu un saimnieciski izdevīgu pārvades sistēmas darbību;
plānot ieguldījumus, nodrošinot sistēmas ilgtermiņa spēju apmierināt saprātīgu pieprasījumu un garantēt piegāžu drošumu;
izveidot atbilstīgus kopuzņēmumus, ietverot vienu vai vairākus pārvades sistēmu operatorus, gāzes apmaiņas uzņēmumus un citas attiecīgas iesaistītās personas, kas cenšas attīstīt reģionālu tirgu izveidi vai veicināt liberalizācijas procesu; un
visi korporatīvie pakalpojumi, tostarp juridiskie pakalpojumi, grāmatvedība un IT pakalpojumi.
18. pants
Pārvades sistēmas operatora neatkarība
Neskarot atbilstīgi 20. pantam pieņemtus uzraudzības struktūras lēmumus, pārvades sistēmas operatoram ir:
neatkarīgi no vertikāli integrēta uzņēmuma – reālas lēmumu pieņemšanas tiesības pārvades sistēmas darbībai, uzturēšanai un attīstīšanai vajadzīgajiem aktīviem; un
tiesības piesaistīt līdzekļus kapitāla tirgū, jo īpaši aizņemoties un palielinot kapitālu.
19. pants
Pārvades sistēmas operatora darbinieku un vadības neatkarība
Regulatīvajai iestādei dara zināmu to personu identitāti, kuras uzraudzības struktūra ierosinājusi iecelt par personām, kas atbildīgas par pārvades sistēmas operatora vadību, un/vai par pārvades sistēmas operatora administratīvo struktūru locekļiem vai atjaunot šajos amatos, un nosacījumus, kas reglamentē šo personu amata pilnvaru termiņu, tā ilgumu un izbeigšanos, kā arī iemeslus jebkuram ierosinājumam pārtraukt šādu amata pilnvaru termiņu. Šā panta 1. punktā minētie nosacījumi un lēmumi kļūst saistoši vienīgi tad, ja trīs nedēļās pēc paziņošanas regulatīvā iestāde nav iebildusi pret tiem.
Regulatīvā iestāde var iebilst pret 1. punktā minētajiem lēmumiem, ja:
rodas šaubas par tās personas profesionālo neatkarību, kuru ierosināts iecelt par personu, kas atbildīga par pārvades sistēmas operatora vadību, un/vai par pārvades sistēmas operatora administratīvo struktūru locekli; vai
amata pilnvaru termiņa priekšlaicīgas izbeigšanas gadījumā pastāv šaubas par šādas priekšlaicīgas izbeigšanas pamatotību.
Šā panta 3. punktu piemēro lielākajai daļai personu, kas atbild par pārvades sistēmas operatora vadību, un/vai pārvades sistēmas operatora administratīvo struktūru locekļiem.
Personas, kas atbildīgas par pārvades sistēmas operatora vadību, un/vai pārvades sistēmas operatora administratīvo struktūru locekļi, uz kuriem neattiecas 3. punkts, vismaz sešus mēnešus pirms viņu iecelšanas amatā nav veikuši vadības vai citas attiecīgas darbības vertikāli integrētajā uzņēmumā.
Šā punkta pirmo daļu un 4. līdz 7. punktu piemēro attiecībā uz visām personām, kas pieder izpildvadībai, un personām, kas ir viņu tiešā pakļautībā jautājumos, kuri saistīti ar tīkla darbību, uzturēšanu vai attīstību.
20. pants
Uzraudzības struktūra
Šīs direktīvas 19. panta 2. punktu un 3. līdz 7. punktu piemēro vismaz pusei uzraudzības struktūras locekļu, atņemot vienu no uzraudzības struktūras locekļu kopskaita.
Šīs direktīvas 19. panta 2. punkta otrās daļas b) apakšpunktu piemēro visiem uzraudzības struktūras locekļiem.
21. pants
Atbilstības programma un atbilstības amatpersona
Atbilstības amatpersonas pienākums ir:
uzraudzīt atbilstības programmas īstenošanu;
sagatavot gada ziņojumu, norādot pasākumus, kas veikti atbilstības programmas īstenošanai, un iesniegt to regulatīvajai iestādei;
ziņot uzraudzības struktūrai un sniegt ieteikumus attiecībā uz atbilstības programmu un tās īstenošanu;
informēt regulatīvo iestādi par jebkādiem būtiskiem pārkāpumiem attiecībā uz atbilstības programmas īstenošanu; un
ziņot regulatīvajai iestādei par tirdzniecības un finansiālām attiecībām starp vertikāli integrētu uzņēmumu un pārvades sistēmas operatoru.
Atbilstības amatpersona var piedalīties visās pārvades sistēmas operatora vadības un administratīvās struktūras un uzraudzības struktūras sanāksmēs, kā arī pilnsapulcēs. Atbilstības amatpersona piedalās visās sanāksmēs, kurās izskata šādus jautājumus:
tīkla piekļuves nosacījumi, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 715/2009, jo īpaši attiecībā uz tarifiem, trešo personu piekļuvi pakalpojumiem, jaudas sadali un pārslodzes vadību, pārredzamību, balansēšanu un sekundāriem tirgiem;
projekti, kas uzsākti, lai pārvades sistēma darbotos, tiktu uzturēta un attīstīta, tostarp ieguldījumi jaunos starpsavienojumos, jaudas paplašināšanā un esošo jaudu optimizācijā;
enerģijas pirkšana vai pārdošana pārvades sistēmas darbības vajadzībām.
22. pants
Tīklu attīstība un pilnvaras pieņemt lēmumus par ieguldījumiem
Tīkla attīstības desmit gadu plānā jo īpaši:
norāda tirgus dalībniekiem galveno pārvades infrastruktūru, kas jāizveido vai jāatjaunina nākamajos desmit gados;
ietver visus ieguldījumus, par kuriem jau pieņemts lēmums, un nosaka jaunus ieguldījumus, kas jāveic nākamos trīs gados; un
paredz grafikus visiem ieguldījumu projektiem.
Ja tādu iemeslu dēļ, kas nav sevišķi svarīgi un kas ir ārpus tā kontroles, pārvades sistēmas operators neveic ieguldījumus, kas atbilstīgi tīkla attīstības desmit gadu plānam bija jāveic tuvākajos trīs gados, dalībvalstis nodrošina, ka regulatīvajai iestādei ir jāveic vismaz viens no turpmāk norādītajiem pasākumiem, lai nodrošinātu, ka attiecīgie ieguldījumi tiek veikti, ja šie ieguldījumi, pamatojoties uz jaunāko tīkla attīstības desmit gadu plānu, joprojām ir nozīmīgi:
jāliek pārvades sistēmas operatoram veikt attiecīgos ieguldījumus;
jārīko konkurss, kas attiecīgā ieguldījuma gadījumā būtu atvērts visiem ieguldītājiem; vai
jāliek pārvades sistēmas operatoram pieņemt kapitāla palielinājumu, lai finansētu vajadzīgos ieguldījumus, un jāļauj neatkarīgiem ieguldītājiem piedalīties kapitāla veidošanā.
Ja regulatīvā iestāde ir izmantojusi šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā paredzētās pilnvaras, tā var likt pārvades sistēmas operatoram piekrist vienam vai vairākiem no turpmāk norādītajiem:
trešās personas nodrošinātam finansējumam;
trešās personas veiktiem būvdarbiem;
pašam veikt attiecīgo jauno aktīvu būvniecību;
pašam ekspluatēt attiecīgos jaunos aktīvus.
Pārvades sistēmas operators sniedz ieguldītājiem visu ieguldījuma veikšanai vajadzīgo informāciju, un tas saista jaunos aktīvus ar pārvades sistēmu un cenšas veicināt ieguldījumu projekta īstenošanu.
Attiecīgos finanšu pasākumus apstiprina regulatīvā iestāde.
23. pants
Pilnvaras pieņemt lēmumus par uzglabāšanas objektu, iekārtu SDG atkārtotai pārvēršanai gāzē un rūpniecisko lietotāju pieslēgšanu pārvades sistēmai
V NODAĻA
SADALE UN PIEGĀDE
24. pants
Sadales sistēmu operatoru norīkošana
Dalībvalstis norīko vai prasa, lai uzņēmumi, kam pieder sadales sistēmas vai kas par tām atbild, norīko vienu vai vairākus sadales sistēmu operatorus uz laiku, ko nosaka dalībvalstis, ņemot vērā efektivitātes un ekonomiskā līdzsvara apsvērumus, un nodrošina, ka šie operatori darbojas saskaņā ar 25., 26. un 27. pantu.
25. pants
Sadales sistēmu operatoru uzdevumi
26. pants
Sadales sistēmu operatoru nodalīšana
Papildus 1. punktam, ja sadales sistēmas operators ir daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, viņš ir neatkarīgs no citām ar sadali nesaistītām darbībām tiktāl, ciktāl tas attiecas uz organizāciju un lēmumu pieņemšanu. Lai to panāktu, piemēro vismaz šādus obligātus kritērijus:
personas, kas atbildīgas par sadales sistēmas operatora vadību, nedrīkst iesaistīties integrētā dabasgāzes uzņēmuma daļās, kas tieši vai netieši ir atbildīgas par dabasgāzes ražošanu, pārvadi un piegādi ikdienā;
jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā to personu profesionālās intereses, kas atbildīgas par sadales sistēmas operatora vadību, vienlaikus ļaujot tām rīkoties neatkarīgi;
attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi tīkla vadīšanai, uzturēšanai vai attīstībai sadales sistēmas operatoram ir jābūt efektīvām tiesībām pieņemt lēmumus neatkarīgi no integrētā dabasgāzes uzņēmuma. Šo uzdevumu veikšanai sadales sistēmas operatora rīcībā ir vajadzīgie resursi, tostarp cilvēkresursi, tehniskie, fiziskie un finanšu resursi. Tas neliedz veidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu to, ka ir aizsargātas mātesuzņēmuma ekonomiskās un vadības uzraudzības tiesības meitasuzņēmumā attiecībā uz ieņēmumiem no aktīviem, ko netieši regulē saskaņā ar 41. panta 6. punktu. Tas jo īpaši ļauj mātesuzņēmumam apstiprināt sadales sistēmas operatora gada finanšu plānus vai līdzvērtīgu instrumentu un noteikt vispārīgus ierobežojumus attiecībā uz meitasuzņēmuma parādsaistībām. Tas neļauj mātesuzņēmumam dot norādes par ikdienas darbību vai atsevišķiem lēmumiem par sadales līniju būvniecību vai modernizāciju, ja tie nepārsniedz apstiprināto finanšu plānu vai līdzvērtīgu instrumentu; un
sadales sistēmas operatoram ir jāizstrādā atbilstības programma, kurā izklāsta pasākumus, ko veic, lai nodrošinātu diskriminējošas rīcības nepieļaušanu, un nodrošina, ka tās ievērošana tiek atbilstīgi kontrolēta. Atbilstības programmā paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic, lai sasniegtu šo mērķi. Persona vai struktūra, kas atbildīga par atbilstības programmas kontroli, proti, atbilstības amatpersona, iesniedz 39. panta 1. punktā minētajai regulatīvajai iestādei gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem, un šo ziņojumu publicē. Pārvades sistēmas operatora atbilstības amatpersona ir pilnīgi neatkarīga, un tai ir piekļuve visai sadales sistēmas operatora un visu saistīto uzņēmumu informācijai, kas vajadzīga tās uzdevumu veikšanai.
27. pants
Sadales sistēmu operatoru konfidencialitātes pienākumi
28. pants
Slēgtas sadales sistēmas
Dalībvalstis var paredzēt, ka valstu regulatīvās iestādes vai citas kompetentās iestādes kā slēgtu sadales sistēmu klasificē sistēmu, kas gāzi sadala ģeogrāfiski ierobežotās rūpnieciskās, komerciālās vai koplietojuma pakalpojumu vietās un, neskarot 4. punktu, nepiegādā gāzi mājsaimniecību lietotājiem, ja:
īpašu tehnisku vai drošības iemeslu dēļ šādas sistēmas lietotāju darbība vai ražošanas process ir integrēts; vai
šāda sistēma gāzi sadala galvenokārt sistēmas īpašniekam vai operatoram vai ar tiem saistītiem uzņēmumiem.
29. pants
Apvienotais operators
Šīs direktīvas 26. panta 1. punkts neliedz darboties apvienotam pārvades, SDG, uzglabāšanas un sadales sistēmas operatoram ar nosacījumu, ka operators izpilda 9. panta 1. punkta vai 14. un 15. panta, vai IV nodaļas prasības vai ka uz to attiecas 49. panta 6. punkts.
VI NODAĻA
ATSEVIŠĶA UZSKAITE UN GRĀMATVEDĪBAS PĀRREDZAMĪBA
30. pants
Tiesības uz piekļuvi grāmatvedībai
31. pants
Atsevišķa uzskaite
Neatkarīgi no īpašumtiesību sistēmas vai juridiskās formas dabasgāzes uzņēmumi sagatavo, iesniedz revīzijai un publicē savus gada pārskatus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību normām par uzņēmumu ar ierobežotu atbildību gada pārskatiem, kuras ir pieņemtas atbilstīgi Padomes Ceturtajai direktīvai 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas pamatojas uz Līguma 44. panta 2. punkta g) apakšpunktu ( *2 ) un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem ( 7 ).
Uzņēmumi, kam juridiski nav pienākuma publicēt gada pārskatus, to eksemplāru glabā galvenajā birojā, kur tas ir publiski pieejams.
VII NODAĻA
SISTĒMAS PIEKĻUVES ORGANIZĀCIJA
32. pants
Trešo personu piekļuve
33. pants
Piekļuve uzglabāšanai
Lai nodrošinātu piekļuvi uzglabāšanas objektiem un saspiestas gāzes uzglabāšanai sistēmā, ja tas ir tehniski un/vai ekonomiski vajadzīgs, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi sistēmai lietotāju apgādes vajadzībām, kā arī lai organizētu piekļuvi palīgpakalpojumiem, dalībvalstis var izvēlēties vienu vai abas no 3. un 4. punktā minētajām procedūrām. Procedūras darbojas saskaņā ar objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem.
Regulatīvās iestādes, ja dalībvalstis tā nosaka, vai dalībvalstis nosaka un publicē kritērijus, saskaņā ar kuriem var noteikt, kādu piekļuves režīmu izmantot attiecībā uz uzglabāšanas objektiem un saspiestas gāzes glabātuvēm. Tās dara publiski pieejamu – vai uzglabāšanas un pārvades sistēmu operatoriem uzliek pienākumu darīt publiski pieejamu – informāciju par to, kuri uzglabāšanas objekti vai to daļas un kāda saspiestas gāzes uzglabāšana sistēmā ir piedāvāta saskaņā ar 3. un 4. punktā minētajām procedūrām.
Šā punkta otrās daļas otrajā teikumā paredzētais pienākums neierobežo dalībvalstīm šā punkta pirmajā daļā piešķirtās izvēles tiesības.
Ja par piekļuvi notiek pārrunas, dalībvalstis vai, ja dalībvalstis tā nosaka, regulatīvās iestādes veic vajadzīgos pasākumus, lai dabasgāzes uzņēmumi un tiesīgie lietotāji tajā teritorijā, uz ko attiecas starpsavienota sistēma, vai ārpus tās, var vienoties par piekļuvi uzglabāšanas objektiem un saspiestas gāzes uzglabāšanai sistēmā, ja tas ir tehniski un/vai ekonomiski vajadzīgs, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi sistēmai, kā arī organizētu piekļuvi citiem palīgpakalpojumiem. Pušu pienākums ir labticīgi vienoties par piekļuvi uzglabāšanai un saspiestas gāzes uzglabāšanai sistēmā, un citiem palīgpakalpojumiem.
Par līgumiem, kas attiecas uz piekļuvi uzglabāšanai un saspiestas gāzes uzglabāšanai sistēmā, un citiem palīgpakalpojumiem, vienojas ar attiecīgo uzglabāšanas sistēmas operatoru vai dabasgāzes uzņēmumiem. Regulatīvās iestādes, ja dalībvalstis tā nosaka, vai dalībvalstis prasa, lai uzglabāšanas sistēmas operatori un dabasgāzes uzņēmumi – līdz 2005. gada 1. janvārim un pēc tam reizi gadā – publicē nozares galvenos nosacījumus par glabātuvju un saspiestas gāzes uzglabāšanas sistēmas pakalpojumu, un citu palīgpakalpojumu izmantošanu.
Izstrādājot šā punkta otrajā daļā minētos nosacījumus, uzglabāšanas sistēmas operatori un dabasgāzes uzņēmumi apspriežas ar sistēmas lietotājiem.
34. pants
Piekļuve sākumposma pārvades cauruļvadu tīkliem
Šā panta 1. punktā minēto piekļuvi nodrošina tā, kā dalībvalstī ir paredzēts saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem. Dalībvalstis par mērķi izvirza taisnīgu un atklātu piekļuvi, konkurētspējīga dabasgāzes tirgus izveidi un izvairīšanos no dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas, ņemot vērā piegādes drošumu un regularitāti, pieejamo vai attiecīgi iegūstamo jaudu un vides aizsardzību. Var ņemt vērā arī:
to, ka piekļuve ir jāatsaka, ja tehniskie parametri nav saderīgi, un ja nesaderību nevar loģiski novērst;
to, ka jāizvairās no grūtībām, ko nevar loģiski novērst, un kas varētu traucēt efektīvu kārtējo un plānoto ogļūdeņražu ieguvi nākotnē, tostarp no gāzes laukiem ar mazu saimniecisko efektu;
to, ka jāievēro pienācīgi pamatotas sākumposma pārvades tīkla īpašnieka vai operatora gāzes transportēšanas un pārstrādes vajadzības, kā arī pārējo gāzes piegādes tīkla vai attiecīgo pārstrādes vai apstrādes iekārtu lietotāju intereses, kas varētu būt skartas; un
to, ka jāpiemēro tiesību akti un administratīvas procedūras atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, lai izsniegtu atļaujas ražošanai vai sākumposma pārvades tīklu izbūvei.
35. pants
Piekļuves atteikšana
36. pants
Jauna infrastruktūra
Uz nozīmīgākiem jauniem gāzes infrastruktūras objektiem, proti, starpsavienojumiem, SDG un uzglabāšanas iekārtām, pēc lūguma uz noteiktu laiku var neattiecināt 9., 32., 33. un 34. pantu un 41. panta 6., 8. un 10. punktu, ja:
ieguldījumiem jāuzlabo konkurence gāzes piegādes jomā un piegādes drošums;
ar ieguldījumu saistītajam riskam ir jābūt tādam, ka ieguldījums netiktu veikts, ja nebūtu piešķirts atbrīvojums;
infrastruktūrai jābūt tādas fiziskas vai juridiskas personas īpašumā, kas vismaz pēc juridiskā statusa ir nodalīta no sistēmas operatoriem, kuru sistēmās infrastruktūru ierīkos;
minētās infrastruktūras lietotājiem ir jāmaksā par tās lietošanu; un
izņēmuma piešķiršana nedrīkst kaitēt konkurencei attiecīgajos tirgos, kurus varētu ietekmēt minētie ieguldījumi, dabasgāzes iekšējā tirgus efektīvai funkcionēšanai, attiecīgo regulēto sistēmu efektīvai funkcionēšanai vai dabasgāzes piegādes drošumam Savienībā.
Pirms lēmuma par atbrīvojumu pieņemšanas valsts regulatīvā iestāde vai attiecīgā gadījumā cita attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde apspriežas ar:
to dalībvalstu valsts regulatīvajām iestādēm, kuru tirgus varētu ietekmēt jaunā infrastruktūra; un
to trešo valstu attiecīgajām iestādēm, kur attiecīgā infrastruktūra ir savienota ar Savienības tīklu dalībvalsts jurisdikcijā un sākas vai beidzas vienā vai vairākās trešās valstīs.
Ja trešās valsts iestādes, ar kurām paredzēts apspriesties, saprātīgā termiņā vai noteiktā termiņā, kas nepārsniedz trīs mēnešus, neatbild uz apspriešanās pieprasījumu, attiecīgā valsts regulatīvā iestāde var pieņemt nepieciešamo lēmumu.
Ja attiecīgā infrastruktūra atrodas vairāku dalībvalstu teritorijā, tad Aģentūra var attiecīgās dalībvalsts regulatīvajām iestādēm iesniegt padomdevēja atzinumu, kuru šīs iestādes var izmantot lēmuma pamatošanai, turklāt tas paveicams divu mēnešu laikā no dienas, kad atbrīvojuma lūgums bija iesniegts pēdējā no šīm regulatīvajām iestādēm.
Ja visas attiecīgās regulatīvās iestādes sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pēdējā regulatīvā iestāde saņēmusi atbrīvojuma lūgumu, vienojušās par to, tās par šo lēmumu informē Aģentūru. Ja attiecīgā infrastruktūra ir pārvades līnija starp dalībvalsti un trešo valsti, pirms lēmuma par atbrīvojumu pieņemšanas valsts regulatīvā iestāde vai attiecīgā gadījumā cita kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā atrodas pirmais starpsavienojuma punkts ar dalībvalstu tīklu, var apspriesties ar minētās trešās valsts attiecīgo iestādi, lai attiecībā uz attiecīgo infrastruktūru nodrošinātu, ka šī direktīva tiek konsekventi piemērota minētās dalībvalsts teritorijā un attiecīgā gadījumā minētās dalībvalsts teritoriālajā jūrā. Ja trešās valsts iestāde, ar kuru paredzēts apspriesties, saprātīgā termiņā vai noteiktā termiņā, kas nepārsniedz trīs mēnešus, neatbild uz apspriešanās pieprasījumu, attiecīgā valsts regulatīvā iestāde var pieņemt nepieciešamo lēmumu.
Uzdevumus, kas ar šo pantu uzticēti dalībvalstu pārvaldes iestādēm, Aģentūra veic tad, ja:
visas attiecīgās regulatīvās iestādes nav spējušas vienoties sešos mēnešos no dienas, kad pēdējā no šīm regulatīvajām iestādēm ir iesniegts atbrīvojuma lūgums; vai
to kopīgi lūdz attiecīgās regulatīvās iestādes.
Visas attiecīgās regulatīvās iestādes var kopīgi lūgt, lai šā punkta trešās daļas a) apakšpunktā norādīto termiņu pagarina, ilgākais, par trim mēnešiem.
Atbrīvojums var attiekties uz visām jaunā infrastruktūras objekta jaudām vai daļu no tām, vai uz būtiski palielinātām pastāvošās infrastruktūras jaudām.
Pieņemot lēmumus par atbrīvojumu piešķiršanu, katrā konkrētā gadījumā izskata vajadzību piemērot nosacījumus par atbrīvojuma ilgumu un nediskriminējošu piekļuvi infrastruktūrai. Pieņemot lēmumu par minētajiem nosacījumiem, īpaši ņem vērā būvējamās papildu jaudas vai esošo jaudu modifikācijas, projekta grafiku un stāvokli attiecīgā valstī.
Pirms piešķirt atbrīvojumu, regulatīvā iestāde pieņem lēmumus par jaudu apsaimniekošanas un atvēlēšanas noteikumiem un mehānismiem. Noteikumos ir prasīts pirms jaunās infrastruktūras jaudas sadales, tostarp savām vajadzībām, uzaicināt visus potenciālos infrastruktūras lietotājus apliecināt ieinteresētību jaudu līgumu slēgšanā. Regulatīvā iestāde paredz, ka pārslodzes vadības noteikumos ir ietverts pienākums neizmantoto jaudu pārdot sekundārajā tirgū, un ka infrastruktūras lietotāji jaudas, par ko viņi ir noslēguši līgumu, var pārdot sekundārajā tirgū. Vērtējot pēc 1. punkta a), b) un e) punktā minētajiem kritērijiem, regulatīvā iestāde ņem vērā jaudas sadales procedūras rezultātus.
Lēmumu par atbrīvojuma piešķiršanu, tostarp šā punkta otrajā daļā minētos nosacījumus, pienācīgi pamato un publicē.
Regulatīvā iestāde bez kavēšanās, tūlīt pēc saņemšanas pārsūta Komisijai katru atbrīvojuma lūgumu. Kompetentā iestāde lēmumu tūlīt dara zināmu Komisijai, un iesniedz tai visu attiecīgo informāciju par lēmumu. Informāciju Komisijai var iesniegt arī apkopotu, lai Komisija varētu pieņemt pamatotu lēmumu. Šajā informācijā konkrēti ietilpst:
sīki izklāstīti iemesli, pamatojoties uz kuriem regulatīvā iestāde vai dalībvalsts ir piešķīrusi atbrīvojumu vai to atteikusi, un atsauce uz 1. punktu, tostarp minētā punkta attiecīgo apakšpunktu vai attiecīgajiem apakšpunktiem, kas ir šāda lēmuma pamatā, tostarp visa finanšu informācija, kas pamato tāda atbrīvojuma vajadzību;
analīze, kas veikta par to, kā atbrīvojuma piešķiršana ietekmēs konkurenci un dabasgāzes iekšējā tirgus efektīvu funkcionēšanu;
pamatojums par laiku un attiecīgās gāzes infrastruktūras kopējās jaudas daļu, par ko ir piešķirts atbrīvojums;
ja atbrīvojums attiecas uz kādu starpsavienojumu – rezultāti, kas gūti apspriedē ar attiecīgām regulatīvām iestādēm; un
infrastruktūras ieguldījums gāzes piegādes dažādošanā.
Divos mēnešos pēc paziņojuma saņemšanas Komisija var pieņemt lēmumu, prasot, lai regulatīvā iestāde groza vai atceļ lēmumu piešķirt atbrīvojumu. Minētais termiņš sākas otrajā dienā pēc paziņojuma saņemšanas. Minēto divu mēnešu termiņu var pagarināt vēl par diviem mēnešiem, ja Komisija prasa papildu informāciju. Minētais papildu termiņš sākas otrajā dienā pēc pilnīgas informācijas saņemšanas. Sākotnējo divu mēnešu termiņu var pagarināt arī tad, ja tam piekrīt gan Komisija, gan regulatīvā iestāde.
Paziņojumu uzskata par anulētu, ja lūgumā noliktā termiņā nav sniegta lūgtā informācija, izņemot gadījumus, kad pirms minētā termiņa beigām ar Komisijas un regulatīvās iestādes piekrišanu termiņš ir pagarināts, vai arī, ja regulatīvā iestāde pienācīgi pamatotā paziņojumā informē Komisiju par to, ka tā uzskata, ka paziņojums ir pilnīgs.
Regulatīvā iestāde viena mēneša laikā izpilda Komisijas lēmumu grozīt vai atcelt atbrīvojuma lēmumu, un attiecīgi informē Komisiju.
Komisija ievēro konfidencialitāti saistībā ar komerciāli jutīgu informāciju.
Komisijas apstiprinājums atbrīvojuma lēmumam zaudē spēku divus gadus pēc pieņemšanas, ja līdz minētajam termiņam nav sākta infrastruktūras būvniecība, un piecus gadus pēc pieņemšanas, ja līdz minētajam termiņam infrastruktūra nav nodota ekspluatācijā, ja vien Komisija nenolemj, ka kavēšanās bijusi nopietnu šķēršļu dēļ, kurus persona, kam piešķirts atbrīvojums, nav spējīga ietekmēt.
37. pants
Tirgus atvērtība un savstarpīgums
Dalībvalstis nodrošina to, ka tiesīgie lietotāji ir:
līdz 2004. gada 1. jūlijam – tie tiesīgie lietotāji, kas norādīti 18. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/30/EK (1998. gada 22. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem dabasgāzes iekšējam tirgum ( 8 ). Dalībvalstis katru gadu līdz 31. janvārim publicē šo tiesīgo lietotāju definēšanas kritērijus;
no 2004. gada 1. jūlija – visi lietotāji, kas nav mājsaimniecību lietotāji;
no 2007. gada 1. jūlija – visi lietotāji.
Lai nepieļautu gāzes tirgu nevienmērīgu atvēršanu:
neaizliedz līgumus par gāzes piegādi tiesīgam lietotājam citas dalībvalsts sistēmā, ja lietotāju uzskata par tiesīgu abās šajās sistēmās; un
ja a) apakšpunktā minētos darījumus atsaka tādēļ, ka lietotājs ir tiesīgs tikai vienā no abām sistēmām, tad Komisija var, ņemot vērā stāvokli tirgū un vispārējās intereses, tai pusei, kura atsaka piegādi, uzlikt par pienākumu veikt pieprasīto piegādi pēc tās dalībvalsts lūguma, kurā atrodas kāda no abām sistēmām.
38. pants
Tiešās līnijas
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:
visi dabasgāzes uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, var veikt piegādes tiesīgajiem lietotājiem, izmantojot tiešo līniju; un
dabasgāzes uzņēmumi var veikt piegādes ikvienam šādam tiesīgajam lietotājam attiecīgās dalībvalsts teritorijā, izmantojot tiešo līniju.
VIII NODAĻA
VALSTS REGULATĪVĀS IESTĀDES
39. pants
Regulatīvo iestāžu norīkošana un neatkarība
Dalībvalstis garantē regulatīvās iestādes neatkarību un nodrošina, ka tā izmanto savas pilnvaras taisnīgi un pārredzami. Tādēļ dalībvalsts nodrošina, ka regulatīvā iestāde, veicot šajā direktīvā un saistītajos tiesību aktos paredzētos regulatīvos uzdevumus:
ir juridiski un funkcionāli neatkarīga no citām publiskām vai privātām struktūrām;
nodrošina, ka tās personāls un par tās vadību atbildīgās personas:
darbojas neatkarīgi no tirgus interesēm; un
veicot regulatīvus uzdevumus, neprasa un nepieņem tiešus norādījumus no valdības vai citām publiskām vai privātām struktūrām. Attiecīgos gadījumos šīs prasības neskar ciešu sadarbību ar citām attiecīgām valsts iestādēm vai valdības noteiktās vispārējās politikas nostādnes, kas nav saistītas ar 41. pantā noteiktajām regulatīvajām pilnvarām un uzdevumiem.
Lai aizsargātu regulatīvās iestādes neatkarību, dalībvalstis jo īpaši nodrošina, ka:
regulatīvā iestāde var pieņemt lēmumus neatkarīgi no politiskām struktūrām un ka tai ir atsevišķi ikgadēji budžeta piešķīrumi un iespēja neatkarīgi īstenot piešķirto budžetu, kā arī to, ka tai ir atbilstīgi cilvēkresursi un finanšu resursi, lai veiktu savus pienākumus; un
regulatīvās iestādes valdes locekļus vai, ja valdes nav, regulatīvās iestādes vadību ieceļ uz noteiktu laiku no pieciem līdz septiņiem gadiem, un šo termiņu var atjaunot vienu reizi.
Attiecībā uz šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktu dalībvalstis nodrošina atbilstīgu valdes vai vadības rotācijas sistēmu. Valdes locekļus vai, ja valdes nav, vadības locekļus var atbrīvot no amata pirms pilnvaru termiņa beigām vienīgi tad, ja viņi vairs neatbilst šajā pantā minētajiem nosacījumiem vai ir vainīgi attiecīgās valsts tiesību aktu pārkāpumā.
40. pants
Regulatīvās iestādes vispārējie mērķi
Pildot šajā direktīvā noteiktos regulatīvos uzdevumus, regulatīvā iestāde veic visus piemērotos pasākumus, lai 41. pantā izklāstīto pienākumu un pilnvaru robežās ciešā sadarbībā ar citām atbilstīgām valsts iestādēm, tostarp konkurences iestādēm, un neskarot to kompetenci, sekmētu šādu mērķu sasniegšanu:
ciešā sadarbībā ar Aģentūru, citu dalībvalstu regulatīvajām iestādēm un Komisiju sekmēt Kopienā konkurētspējīgu un drošu dabasgāzes iekšējo tirgu, kurš ilgtermiņā neapdraud vidi, un efektīvu tirgus atvēršanu visiem Kopienas lietotājiem un piegādātājiem, kā arī nodrošināt atbilstošus apstākļus gāzes tīklu efektīvai un uzticamai darbībai, ņemot vērā ilgtermiņa mērķus;
attīstīt konkurējošus un pienācīgi funkcionējošus reģionālos tirgus Kopienā, lai sasniegtu a) punktā minēto mērķi;
likvidēt ierobežojumus dabasgāzes tirdzniecībai starp dalībvalstīm, tostarp attīstīt pieprasījumam atbilstīgas pārrobežu pārvades jaudas, lai apmierinātu pieprasījumu un palielinātu valstu tirgu integrāciju, kas var sekmēt dabasgāzes plūsmu visā Kopienā;
iespējami rentablākā veidā palīdzēt panākt uz patērētājiem orientētu drošu, uzticamu un efektīvu nediskriminējošu sistēmu izstrādi, kā arī veicināt sistēmu piemērotību un – atbilstīgi vispārīgiem enerģētikas politikas mērķiem energoefektivitāti, kā arī gan liela un neliela apjoma gāzes ražošanas no atjaunīgiem enerģijas avotiem, gan decentralizētās ražošanas integrāciju pārvades un sadales tīklos;
sekmēt jaunu ražošanas jaudu piekļuvi tīklam, jo īpaši atceļot šķēršļus, kas varētu kavēt jaunu dalībnieku un no atjaunīgiem avotiem iegūtas gāzes piekļuvi;
nodrošināt īstermiņā un ilgtermiņā atbilstošu stimulu tīkla operatoriem un tīkla lietotājiem palielināt tīkla efektivitāti un sekmēt tirgus integrāciju;
nodrošināt, ka lietotāji gūst labumu no valsts tirgus efektīvas darbības, sekmējot efektīvu konkurenci un palīdzot nodrošināt patērētāju aizsardzību;
palīdzēt sasniegt augstus standartus attiecībā uz dabasgāzes universālo pakalpojumu, veicinot neaizsargāto lietotāju aizsardzību un nodrošinot piegādātāja maiņai nepieciešamo datu apmaiņas procesu atbilstību.
41. pants
Regulatīvās iestādes pienākumi un pilnvaras
Regulatīvajai iestādei ir šādi pienākumi:
atbilstīgi pārredzamiem kritērijiem noteikt vai apstiprināt pārvades vai sadales tarifus vai to aprēķināšanas metodiku;
nodrošināt, ka pārvades un sadales sistēmu operatori un, attiecīgā gadījumā, sistēmu īpašnieki, kā arī visi dabasgāzes uzņēmumi pilda saistības, kas izriet no šīs direktīvas un citiem attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem, tostarp saistības, kas attiecas uz pārrobežu jautājumiem;
saistībā ar pārrobežu jautājumiem sadarboties ar attiecīgo dalībvalstu regulatīvo iestādi vai iestādēm un Aģentūru. Attiecībā uz infrastruktūru uz trešo valsti un no tās regulatīvā iestāde dalībvalstī, kurā atrodas pirmais starpsavienojuma punkts ar dalībvalstu tīklu, var sadarboties ar attiecīgajām trešās valsts iestādēm pēc apspriešanās ar citu attiecīgo dalībvalstu regulatīvajām iestādēm, lai attiecībā uz šo infrastruktūru nodrošinātu, ka šīs direktīvas noteikumi tiek konsekventi piemēroti dalībvalstu teritorijā;
ievērot un izpildīt visus atbilstīgos juridiski saistošos Aģentūras un Komisijas lēmumus;
katru gadu ziņot par savu darbību un pienākumu izpildi attiecīgajām dalībvalsts iestādēm, Aģentūrai un Komisijai. Šajos ziņojumos ietver veiktos pasākumus un panāktos rezultātus attiecībā uz katru šajā pantā uzskaitīto uzdevumu;
nodrošināt to, ka netiek veikta pārvades, sadales, uzglabāšanas, SDG un piegādes darbību šķērssubsidēšana;
pārraudzīt pārvades sistēmu operatoru ieguldījumu plānus un savā gada ziņojumā ietvert pārvades sistēmu operatoru ieguldījumu plānu izvērtējumu attiecībā uz to atbilstību Kopienas tīkla attīstības plānam, kas minēts Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. panta 3. punkta b) apakšpunktā; šādā izvērtējumā var iekļaut ieteikumus par minēto ieguldījumu plānu grozījumiem;
pārraudzīt tīkla drošuma un uzticamības noteikumu ievērošanu un darbības rezultātu atbilstību, kā arī noteikt vai apstiprināt pakalpojumu un piegādes kvalitātes standartus un prasības vai arī veikt šos uzdevumus kopā ar citām kompetentām iestādēm;
pārraudzīt pārredzamību, tostarp saistībā ar vairumtirdzniecības cenām, un nodrošināt, ka dabasgāzes uzņēmumi ievēro pārredzamības pienākumus;
pārraudzīt tirgus atvērtības līmeni un efektivitāti, un konkurenci vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, tostarp saistībā ar dabasgāzes biržām, cenām mājsaimniecību lietotājiem, arī priekšapmaksas sistēmām, operatoru maiņas maksām, maksām par atteikšanos no pieslēguma, maksām par uzturēšanas pakalpojumiem un to īstenošanu un sūdzībām no mājsaimniecību lietotājiem, kā arī konkurences kropļojumiem vai ierobežojumiem, tostarp sniedzot attiecīgu informāciju, un nodot attiecīgos gadījumus attiecīgajām konkurences iestādēm;
uzraudzīt ierobežojošu līgumisku praksi, tostarp ekskluzīvu tiesību klauzulas, kuras lieliem lietotājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji, var liegt vai ierobežot izvēli vienlaikus slēgt līgumus ar vairāk nekā vienu piegādātāju. Attiecīgā gadījumā valsts regulatīvās iestādes par šādu praksi informē valsts konkurences iestādes;
ievērot līgumisko brīvību attiecībā uz pārtraucamiem piegādes līgumiem, kā arī attiecībā uz ilgtermiņa līgumiem, ja tie ir saderīgi ar Kopienas tiesību aktiem un atbilst Kopienas politikas virzieniem;
pārraudzīt laiku, ko pārvades un sadales sistēmu operatori patērē, lai izveidotu pieslēgumus un veiktu remontdarbus;
pārraudzīt un pārskatīt nosacījumus par piekļuvi glabātuvēm, saspiestas gāzes uzglabāšanai sistēmā un citiem palīgpakalpojumiem, kā paredzēts 33. pantā. Ja piekļuves režīmu glabātuvēm nosaka saskaņā ar 33. panta 3. punktu, uzdevumā neiekļauj tarifu pārskatīšanu;
kopā ar citām attiecīgām iestādēm palīdzēt nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzības pasākumu, tostarp I pielikumā minēto, efektivitāti un piemērošanu;
vismaz reizi gadā publicēt ieteikumus par piegādes cenu atbilstību 3. pantam un attiecīgā gadījumā nosūtīt tos konkurences iestādēm;
nodrošināt piekļuvi lietotāju patēriņa datiem, valsts līmenī nodrošināt neobligātu saskaņotu un viegli saprotamu formātu patēriņa datiem un nodrošināt visiem lietotājiem tūlītēju piekļuvi šādiem datiem saskaņā ar I pielikuma h) punktu;
pārraudzīt, kā īsteno noteikumus par pārvades sistēmu operatoru, sadales sistēmu operatoru, piegādātāju un lietotāju un citu tirgus dalībnieku tiesībām un pienākumiem atbilstoši Regulai (EK) Nr. 715/2009;
pārraudzīt, vai pareizi piemēro kritērijus, kā noteikt uzglabāšanas objektu atbilstību 33. panta 3. vai 4. punktam; un
pārraudzīt 46. pantā minēto aizsardzības pasākumu īstenošanu;
veicināt datu apmaiņas procesu savietojamību attiecībā uz svarīgākajām tirgus norisēm reģionālā līmenī; un
veikt pienākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/869 ( 9 ) 3. pantā, 5. panta 7. punktā un 14.–17. pantā.
Ja dalībvalsts tā noteikusi, 1. punktā izklāstītos pārraudzības pienākumus var veikt citas iestādes, kas nav regulatīvā iestāde. Tādā gadījumā informāciju, ko gūst no šādas pārraudzības, pēc iespējas drīz dara pieejamu regulatīvajai iestādei.
Rīkojoties neatkarīgi, neskarot to īpašās kompetences un saskaņā ar labāka regulējuma principiem, regulatīvā iestāde, veicot 1. punktā izklāstītos pienākumus, attiecīgā gadījumā apspriežas ar pārvades sistēmu operatoriem un attiecīgā gadījumā cieši sadarbojas ar citām attiecīgām valsts iestādēm.
Regulatīvās iestādes vai Aģentūras apstiprinājumi saskaņā ar šo direktīvu neskar nekādu attiecīgi pamatotu regulatīvās iestādes pilnvaru īstenošanu nākotnē saskaņā ar šo pantu vai jebkādas sankcijas, ko piemēro citas attiecīgas iestādes vai Komisija.
Ja saskaņā ar 14. pantu ir norīkots neatkarīgs sistēmas operators, papildus uzdevumiem, kādi tai ir saskaņā ar šā panta 1. punktu, regulatīvā iestāde:
pārrauga, kā pārvades sistēmas īpašnieks un neatkarīgais sistēmas operators pilda šajā pantā paredzētos pienākumus, un saskaņā ar 4. punkta d) apakšpunktu piemēro sankcijas par neizpildi;
pārrauga attiecības un saziņu starp neatkarīgo sistēmas operatoru un pārvades sistēmas īpašnieku, nodrošinot neatkarīgā sistēmas operatora saistību izpildi, un jo īpaši apstiprina līgumus un darbojas kā domstarpību izšķiršanas iestāde starp neatkarīgo sistēmas operatoru un pārvades sistēmas īpašnieku attiecībā uz sūdzībām, ko saskaņā ar 11. punktu iesniegusi kāda no pusēm;
neskarot 14. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteikto procedūru, attiecībā uz pirmo tīkla attīstības desmit gadu plānu apstiprina ieguldījumu plānus un tīkla attīstības daudzgadu plānu, ko katru gadu iesniedz neatkarīgais sistēmas operators;
nodrošina, ka neatkarīgā sistēmas operatora iekasētās tīkla piekļuves tarifos noteiktās maksas ietver atlīdzību tīkla īpašniekam vai īpašniekiem, kas nodrošina pienācīgu atdevi no tīkla aktīviem un no jauniem ieguldījumiem tajā, ja vien tie ir ekonomiski un efektīvi integrējušies; un
ir pilnvarota veikt pārbaudes, tostarp bez iepriekšēja paziņojuma, pārvades sistēmas īpašnieka un neatkarīgā sistēmas operatora telpās.
Dalībvalstis nodrošina, ka regulatīvajām iestādēm ir piešķirtas vajadzīgās pilnvaras, lai tās varētu efektīvi un bez kavēšanās veikt 1., 3. un 6. punktā minētos pienākumus. Tādēļ regulatīvajai iestādei ir vismaz šādas pilnvaras:
pieņemt dabasgāzes uzņēmumiem saistošus lēmumus;
analizēt gāzes tirgu darbību, kā arī noteikt un piemērot jebkādus nepieciešamus un samērīgus pasākumus, lai veicinātu efektīvu konkurenci un nodrošinātu tirgus pareizu darbību. Attiecīgā gadījumā regulatīvajai iestādei, veicot izmeklēšanu saistībā ar konkurences tiesību aktiem, ir arī pilnvaras sadarboties ar valsts konkurences iestādi un finanšu tirgus regulatoriem vai Komisiju;
pieprasīt no dabasgāzes uzņēmumiem informāciju, kas vajadzīga tās uzdevumu veikšanai, tostarp pamatojumu atteikumam piešķirt piekļuvi trešām personām un informāciju par pasākumiem, kas vajadzīgi tīkla pastiprināšanai;
piemērot iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas dabasgāzes uzņēmumiem, kas nepilda saistības, kuras izriet no šīs direktīvas vai no juridiski saistošiem regulatīvās iestādes vai Aģentūras lēmumiem, vai ierosināt, lai kompetenta tiesa piemēro šādas sankcijas. Tas ietver pilnvaras noteikt vai ierosināt noteikt, attiecīgi, pārvades sistēmas operatoram vai vertikāli integrētam uzņēmumam sankcijas līdz pat 10 % apjomā no pārvades sistēmas operatora gada apgrozījuma vai līdz pat 10 % apjomā no vertikāli integrēta uzņēmuma gada apgrozījuma, ja tie neievēro šajā direktīvā noteiktos attiecīgos pienākumus; un
atbilstīgas tiesības veikt izmeklēšanu un attiecīgas pilnvaras izšķirt domstarpības atbilstīgi 11. un 12. punktam.
Ja saskaņā ar IV nodaļu ir norīkots pārvades sistēmas operators, papildus pienākumiem un pilnvarām, kādas tai ir saskaņā ar šā panta 1. un 4. punktu, regulatīvajai iestādei piešķir vismaz šādus pienākumus un pilnvaras:
atbilstīgi 4. punkta d) apakšpunktam noteikt sankcijas par diskriminējošu rīcību vertikāli integrēta uzņēmuma labā;
uzraudzīt saziņu starp pārvades sistēmas operatoru un vertikāli integrētu uzņēmumu, nodrošinot pārvades sistēmas operatora atbilstību pienākumiem;
darboties kā domstarpību izšķiršanas iestādei starp vertikāli integrētu uzņēmumu un pārvades sistēmas operatoru attiecībā uz sūdzībām, kas iesniegtas saskaņā ar 11. punktu;
uzraudzīt tirdzniecības un finanšu attiecības, tostarp pārvades sistēmas operatora un vertikāli integrēta uzņēmuma aizņēmumus;
apstiprināt visus tirdzniecības un finansiālus nolīgumus starp vertikāli integrētu uzņēmumu un pārvades sistēmas operatoru, ja vien tie atbilst tirgus noteikumiem;
lūgt vertikāli integrētam uzņēmumam sniegt paskaidrojumu, kad to atbilstīgi 21. panta 4. punktam ir informējusi atbilstības amatpersona. Šajā paskaidrojumā jo īpaši ietver pierādījumus tam, ka nav notikusi nekāda diskriminējoša rīcība par labu vertikāli integrētam uzņēmumam;
veikt pārbaudes, tostarp iepriekš nepaziņotas, vertikāli integrēta uzņēmuma un pārvades sistēmas īpašnieka telpās; un
ja pārvades sistēmas operators nepārtraukti pārkāpj šajā direktīvā noteiktos pienākumus – jo īpaši attiecībā uz atkārotu diskriminējošu rīcību par labu vertikāli integrētam uzņēmumam – piešķirt visus vai konkrētus pārvades sistēmas operatora pienākumus neatkarīgam sistēmas operatoram, kas norīkots atbilstīgi 14. pantam.
Regulatīvo iestāžu kompetencē ir noteikt vai pietiekamu laiku pirms tās stāšanās spēkā apstiprināt vismaz tādu metodiku, ko izmanto, lai aprēķinātu vai paredzētu noteikumus un nosacījumus attiecībā uz:
pieslēgumu un piekļuvi valsts tīkliem, tostarp pārvades un sadales tarifiem, un noteikumiem un tarifiem, kas attiecas uz piekļuvi SDG iekārtām. Šie tarifi vai metodika ļauj veikt visus vajadzīgos ieguldījumus tīklos un SDG iekārtās, lai nodrošinātu tīklu un SDG iekārtu dzīvotspēju;
balansēšanas pakalpojumu nodrošināšanu, kurus sniedz visekonomiskākajā veidā un kuri nodrošina pienācīgus stimulus tīkla lietotājiem, lai balansētu to jaudu un patēriņu. Balansēšanas pakalpojumus sniedz taisnīgi un nediskriminējoši, un to pamatā ir objektīvi kritēriji; un
piekļuvi pārrobežu infrastruktūrai, tostarp jaudas sadalījuma un pārslodzes vadības procedūras.
42. pants
Pārrobežu jautājumu regulējums
Regulatīvās iestādes sadarbojas vismaz reģionālā līmenī, lai:
sekmētu operatīvus mehānismus, lai panāktu tīkla optimālu pārvaldību, veicinātu kopīgu gāzes biržu izveidi un pārrobežu jaudu piešķiršanu, kā arī lai nodrošinātu pietiekamu starpsavienojuma jaudu, tostarp ar jauniem starpsavienojumiem, un lai reģionā un starp reģioniem varētu izvērst efektīvu konkurenci un uzlabotu piegādes drošumu, nediskriminējot dažādu dalībvalstu piegādes uzņēmumus;
saskaņotu visu tīklu kodeksu izstrādi attiecīgajiem pārvades sistēmu operatoriem un citiem tirgus dalībniekiem; un
saskaņotu to noteikumu izstrādi, kas reglamentē pārslodzes vadību.
43. pants
Pamatnostādņu ievērošana
Ja Komisija pieņem lēmumu lietu izskatīt sīkāk, tā četros mēnešos pēc minētā lēmuma pieņemšanas pieņem galīgu lēmumu:
neiebilst pret regulatīvās iestādes lēmumu; vai
pieprasīt attiecīgajai regulatīvajai iestādei atcelt savu lēmumu, pamatojoties uz to, ka nav ievērotas pamatnostādnes.
44. pants
Lietvedība
IX NODAĻA
MAZUMTIRDZNIECĪBAS TIRGI
45. pants
Mazumtirdzniecības tirgi
Lai veicinātu labi funkcionējošu un pārredzamu mazumtirdzniecības tirgu veidošanos Kopienā, dalībvalstis nodrošina, ka tiek noteikti pārvades sistēmu operatoru, sadales sistēmu operatoru, piegādes uzņēmumu, lietotāju un, vajadzības gadījumā, citu tirgus dalībnieku pienākumi attiecībā uz līgumiem, saistībām pret lietotājiem, datu apmaiņas un līguma izpildes noteikumiem, datu īpašumtiesībām un patēriņa mērīšanas pienākumiem.
Šos noteikumus publicē, un tos izstrādā ar mērķi atvieglot lietotāju piekļuvi tīkliem, un regulatīvās iestādes vai citas attiecīgas valsts iestādes tos pārskata.
X NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
46. pants
Aizsardzības pasākumi
47. pants
Vienādi noteikumi
48. pants
Atkāpes no “take-or-pay” līgumu saistībām
Ja dabasgāzes uzņēmums sastopas vai uzskata, ka sastapsies ar nopietnām ekonomiskām un finansiālām grūtībām sakarā ar tā sauktajām “take-or-pay” saistībām, ko tas ir uzņēmies ar vienu vai vairākiem gāzes iegādes līgumiem, tas var attiecīgai dalībvalstij vai norīkotai kompetentai iestādei var iesniegt pieteikumu piešķirt pagaidu atkāpi no 32. panta piemērošanas. Saskaņā ar dalībvalstu izvēli pieteikumus iesniedz individuāli vai nu pirms, vai pēc sistēmas piekļuves atteikuma. Dalībvalstis var arī ļaut dabasgāzes uzņēmumam izvēlēties, vai iesniegt pieteikumu pirms vai pēc sistēmas piekļuves atteikuma. Ja dabasgāzes uzņēmums ir atteicis piekļuvi, pieteikumu iesniedz uzreiz. Pieteikumiem pievieno visu atbilstīgo informāciju par problēmas būtību un apjomu, un gāzes uzņēmuma centieniem atrisināt problēmu.
Ja nav pieejami pieņemami alternatīvi risinājumi, kā arī ņemot vērā 3. punktu, dalībvalsts vai norīkotā kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu par atkāpes piešķiršanu.
Dalībvalsts vai norīkotā kompetentā iestāde tūlīt Komisijai dara zināmu lēmumu piešķirt atkāpi, kā arī visu atbilstīgo informāciju, kas attiecas uz atkāpi. Šo informāciju Komisijai var iesniegt apkopotu, lai Komisija varētu pieņemt pamatotu lēmumu. Astoņās nedēļās pēc šā paziņojuma saņemšanas Komisija var lūgt attiecīgo dalībvalsti vai norīkoto kompetento iestādi grozīt vai atcelt lēmumu par atkāpes piešķiršanu.
Ja dalībvalsts vai norīkotā kompetentā iestāde neizpilda šo lūgumu četrās nedēļās, galīgo lēmumu pieņem paātrināti saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
Komisija ievēro konfidencialitāti saistībā ar komerciāli jutīgu informāciju.
Pieņemot lēmumu par 1. punktā minētajām atkāpēm, dalībvalsts vai norīkotā kompetentā iestāde un Komisija jo īpaši ņem vērā šādus kritērijus:
mērķis izveidot konkurētspējīgu gāzes tirgu;
vajadzība izpildīt komunālo pakalpojumu sniegšanas saistības un nodrošināt piegādes drošumu;
dabasgāzes uzņēmuma stāvoklis gāzes tirgū un konkurences pašreizējais stāvoklis šajā tirgū;
tas, cik nopietnas ir ekonomiskās un finansiālās grūtības, ar ko sastapušies dabasgāzes uzņēmumi un gāzes pārvades uzņēmumi vai tiesīgie lietotāji;
attiecīgā līguma vai līgumu parakstīšanas datumi un darbības termiņi, tostarp tas, cik lielā mērā tajos iestrādātas iespējamās pārmaiņas tirgū;
centieni atrast problēmas atrisinājumu;
tas, cik lielā mērā, ņemot vērā šīs direktīvas noteikumus, uzņēmums ir varējis loģiski paredzēt nopietnu grūtību rašanos, uzņemoties attiecīgās “take-or-pay” saistības;
apjoms, kādā sistēma ir saistīta ar citām sistēmām, un šo sistēmu savstarpējās izmantojamības apjoms; un
ietekme, kādu atkāpes piešķiršana atstās uz šīs direktīvas pareizu piemērošanu, ciktāl tas attiecas uz dabasgāzes iekšējā tirgus netraucētu darbību.
Lēmums par atbrīvojuma lūgumu attiecībā uz “take-or-pay” līgumiem, kas noslēgti pirms 2003. gada 4. augusta, nedrīkstētu radīt stāvokli, kad nav iespējams atrast saimnieciski dzīvotspējīgus alternatīvus realizācijas punktus. Katrā ziņā uzskata, ka nopietnas grūtības nepastāv, ja dabasgāzes pārdošanas apjomi nav mazāki par obligātām patēriņa garantijām, kas ir ietvertas gāzes iegādes “take-or-pay” līgumos vai ciktāl attiecīgu gāzes iegādes “take-or-pay” līgumu var pielāgot, vai dabasgāzes uzņēmums var atrast alternatīvus realizācijas punktus.
48.a pants
Tehniski nolīgumi par pārvades līniju darbību
Šī direktīva neietekmē pārvades sistēmu operatoru vai citu ekonomikas dalībnieku brīvību saglabāt spēkā vai slēgt tehniskus nolīgumus par jautājumiem, kas attiecas uz pārvades līniju darbību starp dalībvalsti un trešo valsti, ciktāl minētie nolīgumi ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem un attiecīgo dalībvalstu valsts regulatīvo iestāžu attiecīgiem lēmumiem. Par šādiem nolīgumiem paziņo attiecīgo dalībvalstu regulatīvajām iestādēm.
49. pants
Jauni un izolēti tirgi
Dalībvalstis, kam nav tieša pieslēguma citas dalībvalsts starpsavienotai sistēmai un kam ir tikai viens galvenais piegādātājs no ārienes, var atkāpties no 4., 9., 37. un/vai 38. panta. Par galveno piegādātāju uzskata piegādātāju, kura tirgus daļa ir lielāka par 75 %. Jebkāda šāda atkāpe automātiski zaudē spēku, tiklīdz vairs nav spēkā vismaz viens no šajā punktā minētajiem nosacījumiem. Par visām tādām atkāpēm ziņo Komisijai.
Kipra var atkāpties no 4., 9., 37. un/vai 38. panta. Šāda atkāpe zaudē spēku, tiklīdz Kipru vairs neuzskata par izolētu tirgu.
Šīs direktīvas 4., 9., 37. un/vai 38. pants neattiecas uz Igauniju, Latviju un/vai Somiju līdz brīdim, kad jebkura no šīm dalībvalstīm tieši pievienosies jebkuras dalībvalsts, izņemot Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Somijas, starpsavienotai sistēmai. Šī daļa neskar šā punkta pirmajā daļā paredzētās atkāpes.
Dalībvalsts, kas atzīta par jaunu tirgu un kas sakarā ar šīs direktīvas īstenošanu sastaptos ar nopietnām problēmām, var atkāpties no 4., 9. panta, 13. panta 1. un 2. punkta, 14., 24. panta, 25. panta 5. punkta, 26., 31., 32. panta, 37. panta 1. punkta un/vai 38. panta. Šāda atkāpe automātiski zaudē spēku, tiklīdz dalībvalsti vairs neuzskata par jaunu tirgu. Par visām tādām atkāpēm ziņo Komisijai.
Kipra var atkāpties no 4. un 9. panta, 13. panta 1. un 2. punkta, 14. un 24. panta, 25. panta 5. punkta, 26., 31. un 32. panta, 37. panta 1. punkta un/vai 38. panta. Šāda atkāpe zaudē spēku, tiklīdz Kipru vairs neuzskata par jaunu tirgu.
Komisija var piešķirt 4. punktā minēto atkāpi, jo īpaši ņemot vērā tādus kritērijus:
Gāzes infrastruktūrām, kas nav sadales infrastruktūras, atkāpi var piešķirt tikai tad, ja attiecīgā teritorijā nav izveidota gāzes infrastruktūra vai ja gāzes infrastruktūra ir izveidota pirms mazāk nekā 10 gadiem. Pagaidu atkāpe nepārsniedz 10 gadus no laika, kad veic pirmo gāzes piegādi šajā teritorijā.
Sadales infrastruktūrai atkāpi var piešķirt uz laiku, kas nepārsniedz 20 gadus no laika, kad veic pirmo gāzes piegādi šajā teritorijā, izmantojot minēto infrastruktūru.
49.a pants
Atkāpes attiecībā uz pārvades līnijām uz trešām valstīm un no tām
Atkāpes laiks ir ierobežots līdz 20 gadiem, tā balstās uz objektīvu pamatojumu, to var atjaunot, ja tas ir pamatoti, un uz to var attiecināt nosacījumus, kas palīdz izpildīt iepriekš minētos nosacījumus.
Šādas atkāpes nepiemēro pārvades līnijām starp dalībvalsti un trešo valsti, kurai ir izvirzīta prasība transponēt šo direktīvu un kura efektīvi to ir īstenojusi saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts ar Savienību.
Pēc attiecīgo dalībvalstu lūguma Komisija var nolemt būt par novērotāju apspriedēs starp to dalībvalsti, kuras teritorijā atrodas pirmais savienojuma punkts, un trešo valsti saistībā ar šīs direktīvas konsekventu piemērošanu tās dalībvalsts teritorijā un teritoriālajā jūrā, kurā atrodas pirmais starpsavienojuma punkts, tostarp atkāpju piešķiršanu šādām pārvades līnijām.
49.b pants
Pilnvarojuma procedūra
Šādā paziņojumā ietver attiecīgo dokumentāciju un norāda noteikumus, kuri tiks aplūkoti sarunās vai tiks pārskatīti, sarunu mērķus un jebkādu citu attiecīgu informāciju, un to nosūta Komisijai vismaz piecus mēnešus pirms plānotā sarunu sākuma.
Papildus paziņošanai, ko veic, ievērojot 2. punktu, Komisija atļauj attiecīgajai dalībvalstij sākt oficiālas sarunas ar trešo valsti attiecībā uz to daļu, kas var ietekmēt Savienības kopīgos noteikumus, izņemot, ja tā uzskata, ka šādu sarunu sākšana:
būtu pretrunā Savienības tiesību aktiem, neņemot vērā nesaderības, kuras izriet no Savienības un dalībvalstu savstarpējā kompetenču sadalījuma;
kaitētu iekšējā dabasgāzes tirgus darbībai, konkurencei vai piegādes drošumam dalībvalstī vai Savienībā;
apdraudētu mērķus, kas izvirzīti Savienības un trešās valsts notiekošām sarunām par starpvaldību nolīgumiem;
būtu diskriminējoša.
50. pants
Pārskatīšanas procedūra
Ja 52. panta 6. punktā minētajā ziņojumā Komisija secina, ka, ņemot vērā faktisko veidu, kā dalībvalsts nodrošina piekļuvi tīklam, kas veido pilnībā efektīvu, nediskriminējošu un netraucētu piekļuvi tīklam, dažas šajā direktīvā noteiktās uzņēmumu saistības (tostarp tās, kas attiecas uz sadales sistēmu operatoru juridisko nodalīšanu) nav samērojamas ar izvirzīto mērķi, attiecīgā dalībvalsts var iesniegt lūgumu Komisijai atbrīvot to no attiecīgās prasības piemērošanas.
Dalībvalsts šo lūgumu nekavējoties dara zināmu Komisijai, kopā ar to iesniedzot visu vajadzīgo informāciju, lai pierādītu, ka ziņojumā izdarītais secinājums par efektīvu piekļuvi tīklam būs spēkā arī turpmāk.
Trijos mēnešos pēc paziņojuma saņemšanas Komisija pieņem atzinumu par attiecīgās dalībvalsts lūgumu un attiecīgā gadījumā iesniedz priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei, lai grozītu attiecīgos šīs direktīvas noteikumus. Priekšlikumos par šīs direktīvas grozījumiem Komisija var ierosināt atbrīvot attiecīgo dalībvalsti no konkrētu prasību izpildes ar noteikumu, ka šī dalībvalsts īstenos vienlīdz iedarbīgus pasākumus.
51. pants
Komiteja
52. pants
Ziņošana
Komisija uzrauga un pārskata šīs direktīvas piemērošanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispārēju progresa ziņojumu, kuru kā pielikumu pievieno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 ( 11 ) 35. pantā minētajam enerģētikas savienības stāvokļa apskatam.
53. pants
Atcelšana
No 2011. gada 3. marta atceļ Direktīvu 2003/55/EK, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem, kad tām minētā direktīva jātransponē savos tiesību aktos un jāpiemēro. Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.
54. pants
Transponēšana
Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2011. gada 3. martam izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.
Dalībvalstis piemēro minētos noteikumus no 2011. gada 3. marta, izņemot 11. pantu, ko piemēro no 2013. gada 3. marta.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.
55. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
56. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI
1. |
Neskarot Kopienas noteikumus par patērētāju aizsardzību, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (1997. gada 20. maijs) ar patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem ( 12 ) un Padomes Direktīvu 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos ( 13 ), šīs direktīvas 3. pantā minētie pasākumi ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka lietotāji:
a)
ir tiesīgi slēgt līgumu ar gāzes piegādātāju, kurā norādīta:
—
piegādātāja identitāte un adrese,
—
sniedzamie pakalpojumi, piedāvātā pakalpojuma kvalitāte, kā arī pirmās pieslēgšanas laiks,
—
uzturēšanas pakalpojumu veidi,
—
līdzekļi, ar kādiem var iegūt jaunāko informāciju par visiem piemērojamiem tarifiem un maksu par uzturēšanas pakalpojumiem,
—
līguma darbības ilgums, pakalpojumu un līguma atjaunošanas un pārtraukšanas noteikumi un tas, vai ir atļauta līguma laušana bez maksas,
—
kompensācijas un atlīdzības noteikumi, ko piemēro, ja līgumā paredzētais pakalpojuma kvalitātes līmenis nav ievērots, tostarp ja izrakstīti neprecīzi rēķini vai ja tie izrakstīti ar kavēšanos,
—
domstarpību izšķiršanas procedūru sākšanas metodes saskaņā ar šā pielikuma f) apakšpunktu, un
—
informācija par patērētāju tiesībām, tostarp par sūdzību izskatīšanas kārtību, un visa šajā apakšpunktā minētā informācija, kas skaidrā veidā tiek norādīta rēķinos vai dabasgāzes uzņēmumu tīmekļa vietnēs.
Nosacījumi ir taisnīgi un labi zināmi iepriekš. Jebkurā gadījumā šī informācija būtu jāsniedz pirms līguma noslēgšanas vai apstiprināšanas. Ja līgumus slēdz, izmantojot starpniekus, informāciju par šajā punktā izklāstītajiem jautājumiem sniedz arī pirms līguma noslēgšanas;
b)
saņem atbilstīgu paziņojumu par jebkuru nodomu grozīt līguma nosacījumus un ir informēti par savām tiesībām lauzt līgumu pēc paziņojuma saņemšanas. Pakalpojumu sniedzēji tieši informē abonentus par maksas palielināšanu un dara to savlaicīgi – ne vēlāk kā viena parastā rēķina apmaksas termiņa laikā pēc palielinājuma stāšanās spēkā, turklāt pārredzamā un saprotamā veidā. Dalībvalstis nodrošina to, ka lietotāji var brīvi lauzt līgumus, ja viņi nepieņem jaunos nosacījumus, kurus tiem ir paziņojis gāzes pakalpojumu sniedzējs;
c)
saņem pārredzamu informāciju par piemērojamām cenām un tarifiem un par standarta nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi gāzes pakalpojumiem un to izmantošanu;
d)
var izvēlēties no plaša norēķināšanās metožu klāsta, kuras nerada lietotāju nepamatotu diskrimināciju. Priekšapmaksas sistēmas ir taisnīgas un atbilstoši atspoguļo iespējamo patēriņu. Noteikumu un nosacījumu atšķirībās atspoguļo dažādu norēķinu sistēmu izmaksas piegādātājam. Vispārīgie noteikumi un nosacījumi ir taisnīgi un pārredzami. Tos sniedz skaidrā un saprotamā valodā, un tajos nav ārpuslīgumisku šķēršļu lietotāju tiesību īstenošanai, piemēram, pārlieku sarežģītas līguma dokumentācijas. Lietotājus aizsargā pret negodīgām vai maldinošām pārdošanas metodēm;
e)
nemaksā par piegādātāja maiņu;
f)
gūst labumu no pārredzamām, vienkāršām un lētām sūdzību izskatīšanas procedūrām. Jo īpaši visiem patērētājiem ir tiesības uz augsta līmeņa pakalpojumiem un to, ka viņu gāzes pakalpojumu sniedzējs izskata sūdzības. Šādas domstarpību ārpustiesas izšķiršanas procedūras ļauj taisnīgi un ātri – ja iespējams, trīs mēnešos – izšķirt domstarpības, izveidojot atlīdzības un/vai kompensācijas sistēmu, ja tāda ir pamatota. Tām pēc iespējas vajadzētu būt atbilstīgām principiem, kas izklāstīti Komisijas Ieteikumā 98/257/EK (1998. gada 30. marts) par principiem, kas piemērojami iestādēm, kuras ir atbildīgas par patērētāju strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā ( 14 );
g)
kas ir pieslēgti gāzes sistēmai, tiek informēti par viņu tiesībām, saskaņā ar attiecīgiem valsts tiesību aktiem, saņemt noteiktas kvalitātes dabasgāzi par pieņemamām cenām;
h)
var piekļūt saviem patēriņa datiem un ar skaidru vienošanos un bez maksas var nodrošināt piekļuvi saviem mērījumu datiem jebkuram reģistrētam piegādes uzņēmumam. Par datu apsaimniekošanu atbildīgās puses pienākums ir sniegt šos datus uzņēmumam. Dalībvalstis nosaka datu formātu un procedūru, kādā piegādātāji un patērētāji var piekļūt datiem. Par šo pakalpojumu no patērētāja neiekasē papildu maksu;
i)
pietiekami bieži saņem pienācīgu informāciju par faktisko gāzes patēriņu un izmaksām, lai varētu regulēt savu gāzes patēriņu. Šo informāciju sniedz, izmantojot pietiekamu termiņu, ņemot vērā lietotāju mērījumu iekārtu jaudu. Pienācīgi jāņem vērā šādu pasākumu rentabilitāte. Par šo pakalpojumu no patērētāja neiekasē papildu maksu;
j)
saņem galīgo kontu slēgšanas rēķinu pēc jebkuras gāzes piegādātāja maiņas ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc šīs maiņas. |
2. |
Dalībvalstis nodrošina viedo mēraparātu sistēmu ieviešanu, kas palīdz sasniegt patērētāju aktīvu dalību gāzes piegādes tirgū. Attiecībā uz šādu mēraparātu sistēmu ieviešanu var veikt ekonomisku izvērtējumu par visām ilgtermiņa izmaksām un ieguvumiem gan tirgum, gan individuālajiem patērētājiem vai arī par to, kāda veida viedo mēraparātu sistēma ir ekonomiski pamatota un izmaksu ziņā izdevīga, un kāds grafiks būtu piemērots to ieviešanai. Šādu izvērtējumu veic līdz 2012. gada 3. septembrim. Pamatojoties uz šo izvērtējumu, dalībvalstis vai jebkura to norīkota kompetenta iestāde sagatavo viedo mēraparātu sistēmu ieviešanas grafiku. Dalībvalstis vai jebkura to norīkota kompetenta iestāde nodrošina šo attiecīgās valsts teritorijā ieviešamo mēraparātu sistēmu savstarpēju izmantojamību un pievērš pienācīgu uzmanību atbilstīgu standartu un paraugprakses izmantošanai un tam, cik svarīga ir dabasgāzes iekšējā tirgus attīstība. |
II PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
Direktīva 2003/55/EK |
Šī direktīva |
1. pants |
1. pants |
2. pants |
2. pants |
3. pants |
3. pants |
4. pants |
4. pants |
5. pants |
5. pants |
— |
6. pants |
— |
7. pants |
6. pants |
8. pants |
9. pants |
9. pants |
7. pants |
10. pants |
— |
11. pants |
7. pants |
12. pants |
8. pants |
13. pants |
— |
14. pants |
— |
15. pants |
10. pants |
16. pants |
— |
17. pants |
— |
18. pants |
— |
19. pants |
— |
20. pants |
— |
21. pants |
— |
22. pants |
— |
23. pants |
11. pants |
24. pants |
12. pants |
25. pants |
13. pants |
26. pants |
14. pants |
27. pants |
15. pants |
29. pants |
16. pants |
30. pants |
17. pants |
31. pants |
18. pants |
32. pants |
19. pants |
33. pants |
20. pants |
34. pants |
21. pants |
35. pants |
22. pants |
36. pants |
23. pants |
37. pants |
24. pants |
38. pants |
25. panta 1. punkts (pirmais un otrais teikums) |
39. pants |
— |
40. pants |
25. pants (pārējais) |
41. pants |
— |
42. pants |
— |
43. pants |
— |
44. pants |
— |
45. pants |
26. pants |
46. pants |
— |
47. pants |
27. pants |
48. pants |
28. pants |
49. pants |
29. pants |
50. pants |
30. pants |
51. pants |
31. pants |
52. pants |
32. pants |
53. pants |
33. pants |
54. pants |
34. pants |
55. pants |
35. pants |
56. pants |
A pielikums |
I pielikums |
( *1 ) Direktīvas 83/349/EEK nosaukums ir koriģēts, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pantu pārnumurēšanu saskaņā ar Amsterdamas līguma 12. pantu; sākotnēji atsauce bija uz 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu.
( 1 ) OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.
( 2 ) OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.
( 3 ) OV L 127, 29.4.2004., 92. lpp.
( 4 ) OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.
( 5 ) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 55. lappusi.
( 6 ) Padomes pirmā Direktīva 68/151/EEK (1968. gada 9. marts) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (OV L 65, 14.3.1968., 8. lpp.).
( *2 ) Direktīvas 78/660/EEK nosaukums ir koriģēts, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pantu pārnumurēšanu saskaņā ar Amsterdamas līguma 12. pantu; sākotnēji atsauce bija uz 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu.
( 7 ) OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.
( 8 ) OV L 204, 21.7.1998., 1. lpp.
( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/869 (2022. gada 30. maijs) par Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnēm un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2009, (ES) 2019/942 un (ES) 2019/943 un Direktīvas 2009/73/EK un (ES) 2019/944, kā arī atceļ Regulu (ES) Nr. 347/2013 (OV L 152, 3.6.2022., 45.. lpp.).
( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2017/684 (2017. gada 5. aprīlis), ar ko izveido informācijas apmaiņas mehānismu attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem un nesaistošiem aktiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 994/2012/ES (OV L 99, 12.4.2017., 1. lpp.).
( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).
( 12 ) OV L 144, 4.6.1997., 19. lpp.
( 13 ) OV L 95, 21.4.1993., 29. lpp.
( 14 ) OV L 115, 17.4.1998., 31. lpp.