This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02008L0105-20130913
Directive 2008/105/EC of the European Parliament and of the Council of 16 December 2008 on environmental quality standards in the field of water policy, amending and subsequently repealing Council Directives 82/176/EEC, 83/513/EEC, 84/156/EEC, 84/491/EEC, 86/280/EEC and amending Directive 2000/60/EC of the European Parliament and of the Council
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/105/EK ( 2008. gada 16. decembris ) par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/105/EK ( 2008. gada 16. decembris ) par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK
2008L0105 — LV — 13.09.2013 — 001.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2008/105/EK (2008. gada 16. decembris) (OV L 348, 24.12.2008, p.84) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 226 |
1 |
24.8.2013 |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2008/105/EK
(2008. gada 16. decembris)
par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 1 ),
pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru ( 2 ),
tā kā:|
(1) |
Virszemes ūdeņu ķīmiskais piesārņojums rada draudus ūdens videi, radot tādas sekas kā ūdens organismu akūtu un hronisku toksicitāti, akumulāciju ekosistēmā un dzīvotņu un bioloģiskās daudzveidības zaudējumus, kā arī apdraudējumu cilvēku veselībai. Prioritārā kārtā būtu jānosaka piesārņojuma cēloņi, un emisiju radītās problēmas būtu jārisina, novēršot to cēloni, izmantojot visekonomiskākos un ekoloģiski iedarbīgākos līdzekļus. |
|
(2) |
Saskaņā ar Līguma 174. pantu Kopienas vides politikai jābūt balstītai uz piesardzības un preventīvas darbības principiem, kā arī uz principiem, kas nosaka, ka kaitējums videi pirmām kārtām būtu jānovērš pašos pirmsākumos un ka piesārņotājam būtu jāmaksā. |
|
(3) |
Saskaņā ar Līguma 174. panta 3. punktu Kopienai, izstrādājot vides politiku, ir jāņem vērā pieejamie zinātnes un tehnikas atzinumi, vides apstākļi dažādos Kopienas reģionos, Kopienas ekonomiskā un sociālā attīstība kopumā un tās reģionu līdzsvarota attīstība, kā arī iespējamie ieguvumi un izmaksas darbības vai bezdarbības gadījumā. |
|
(4) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1600/2002/EK (2002. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu ( 3 ), norādīts, ka vide un veselība, un dzīves kvalitāte pieder pie minētās programmas galvenajām vides prioritātēm, jo īpaši uzsverot vajadzību izstrādāt specifiskākus tiesību aktus ūdens resursu politikas jomā. |
|
(5) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā ( 4 ), noteikta stratēģija cīņai pret ūdens resursu piesārņošanu un paredzēti turpmāki īpaši pasākumi piesārņojuma kontrolei un vides kvalitātes standarti (VKS). Ar šo direktīvu nosaka VKS saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK noteikumiem un mērķiem. |
|
(6) |
Saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 4. pantu un jo īpaši tā 1. punktu dalībvalstīm būtu jāīsteno vajadzīgie pasākumi saskaņā ar minētās direktīvas 16. panta 1. un 8. punktu, lai pakāpeniski samazinātu prioritāro vielu radīto piesārņojumu un izbeigtu vai pakāpeniski pārtrauktu prioritāro bīstamo vielu emisijas, izplūdes vai zudumus. |
|
(7) |
Kopš 2000. gada ir pieņemti daudzi Kopienas tiesību akti, kuri atbilstīgi Direktīvas 2000/60/EK 16. pantam paredz emisiju kontroles pasākumus attiecībā uz atsevišķām prioritārajām vielām. Turklāt uz daudziem vides aizsardzības pasākumiem attiecas citi pastāvošie Kopienas tiesību akti. Tādēļ prioritāte būtu jāpiešķir pastāvošo instrumentu īstenošanai un pārskatīšanai, nevis jaunu kontroles pasākumu noteikšanai. |
|
(8) |
Saistībā ar kontroli attiecībā uz prioritāro vielu emisijām no stacionārajiem un difūzajiem avotiem, kā minēts Direktīvas 2000/60/EK 16. pantā, dalībvalstīm būtu lietderīgāk un samērīgāk vajadzības gadījumā papildus citu spēkā esošo Kopienas tiesību aktu īstenošanai saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 10. pantu iekļaut piemērotus kontroles pasākumus pasākumu programmā, kas katram upes baseina apgabalam jāizstrādā atbilstīgi minētās direktīvas 11. pantam. |
|
(9) |
Lai noskaidrotu mērķtiecīgas un efektīvas kontroles iespējas, dalībvalstīm būtu jāuzlabo zināšanas un pieejamie dati par prioritāro vielu avotiem un piesārņojuma izplatīšanās veidiem. Dalībvalstīm inter alia būtu pietiekami bieži jāveic arī sedimentu un biotas monitorings, lai savāktu nepieciešamo faktisko materiālu, kas ļauj ar augstu ticamības pakāpi noskaidrot ilgtermiņa izplatības tendences tām prioritārajām vielām, kuras mēdz uzkrāties sedimentos un/vai biotā. Ciktāl tas prasīts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 2455/2001/EK (2001. gada 20. novembris), ar ko izveido prioritāro vielu sarakstu ūdens resursu politikas jomā ( 5 ), 3. pantā, monitoringa, tostarp sedimentu un biotas monitoringa, rezultātiem vajadzētu būt pieejamiem, lai tos ņemtu vērā, gatavojot turpmākos Komisijas priekšlikumus, kā tas paredzēts Direktīvas 2000/60/EK 16. panta 4. un 8. punktā. |
|
(10) |
Lēmumā Nr. 2455/2001/EK ir ietverts pirmais 33 vielu vai vielu grupu saraksts, ko noteica par prioritāti rīcībai Kopienas līmenī. Starp šīm prioritārajām vielām dažas vielas ir noteiktas kā prioritārās bīstamās vielas, un dalībvalstīm attiecībā uz tām būtu jāīsteno vajadzīgie pasākumi, lai samazinātu vai pakāpeniski pārtrauktu to emisiju, izplūdi vai zudumus. Tomēr ir neiespējami pilnībā novērst vai pakāpeniski samazināt tādu vielu emisiju, izplūdi un zudumus no visiem iespējamiem avotiem, kuras rodas dabā vai dabas procesu rezultātā. Dažas vielas ir pārbaudītas, un tās būtu jāklasificē. Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 16. pantā noteikto grafiku būtu jāturpina pārskatīt prioritāro vielu sarakstu, nosakot rīcības steidzamību atbilstīgi saskaņotiem kritērijiem un atkarībā no apdraudējuma, ko šīs vielas rada ūdens videi vai ar tās starpniecību, un, ja vajadzīgs, jāiesniedz priekšlikumi. |
|
(11) |
Kopienas interesēs un lai panāktu efektīvāku virszemes ūdeņu aizsardzības regulējumu, ir lietderīgi noteikt VKS piesārņojošajām vielām, kas Kopienas līmenī klasificētas kā prioritārās vielas, un ļaut dalībvalstīm vajadzības gadījumā valsts līmenī paredzēt noteikumus pārējām piesārņojošajām vielām, ņemot vērā attiecīgo Kopienas tiesību aktu piemērošanu. Tomēr prioritāro vielu sarakstā nav iekļautas astoņas piesārņojošās vielas, uz kurām attiecas Padomes Direktīva 86/280/EEK (1986. gada 12. jūnijs) par emisiju robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dažām bīstamajām vielām, kas iekļautas Direktīvas 76/464/EEK pielikuma I sarakstā ( 6 ), un kuras pieder tādu vielu grupai, attiecībā uz kurām dalībvalstīm būtu jāievieš pasākumi, lai saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 2. un 4. pantu līdz 2015. gadam panāktu labu ķīmisko stāvokli. Tomēr vispārējie šīm piesārņojošajām vielām noteiktie standarti izrādījās noderīgi, un tādēļ ir lietderīgi to reglamentāciju saglabāt Kopienas līmenī. |
|
(12) |
Līdz ar to noteikumi par pašreizējiem vides kvalitātes mērķiem, kas noteikti Padomes Direktīvā 82/176/EEK (1982. gada 22. marts) par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dzīvsudraba emisiju sārmu metālu hlorīdu elektrolīzes rūpniecībā ( 7 ), Padomes Direktīvā 83/513/EEK (1983. gada 26. septembris) par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz kadmija emisijām ( 8 ), Padomes Direktīvā 84/156/EEK (1984. gada 8. marts) par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dzīvsudraba emisijām nozarēs, kas nav sārmu metālu hlorīdu elektrolīze ( 9 ), Padomes Direktīvā 84/491/EEK (1984. gada 9. oktobris) par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz heksahlorcikloheksāna emisijām ( 10 ) un Direktīvā 86/280/EEK, būs lieki, un tie būtu jāsvītro. |
|
(13) |
Ķīmiskais piesārņojums ūdens videi var radīt gan īslaicīgas, gan ilgstošas sekas, un tādēļ VKS noteikšanā būtu jāizmanto dati gan par akūtu, gan hronisku iedarbību. Lai nodrošinātu, ka ūdens vide un cilvēku veselība tiek pienācīgi aizsargāta, būtu jānosaka VKS, kas izteikti kā gada vidējā vērtība, tādā līmenī, kurš nodrošina aizsardzību pret ilgstošu iedarbību, un būtu jānosaka tāda maksimāli pieļaujamā koncentrācija, lai varētu aizsargāt pret īslaicīgu iedarbību. |
|
(14) |
Saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.3.4. iedaļā izklāstītajiem noteikumiem par monitoringa biežumu, pārraugot atbilstību VKS, tostarp VKS, kas izteikti kā maksimālā pieļaujamā koncentrācija, dalībvalstis var ieviest statistikas metodes, piemēram, procentīļu aprēķinu, lai risinātu jautājumu par izkrītošiem rezultātiem, t. i., galējām novirzēm no vidējiem rādītājiem, un novērstu nepareizus mērījumus, nodrošinot pieņemamu ticamības līmeni un precizitāti. Lai nodrošinātu monitoringa salīdzināmību dalībvalstīs, ar komitejas procedūru ir lietderīgi noteikt šādu statistikas metožu sīki izstrādātus noteikumus. |
|
(15) |
VKS vērtības noteikšana vairākumam vielu Kopienas līmenī šajā posmā būtu jāattiecina vienīgi uz virszemes ūdeņiem. Tomēr attiecībā uz heksahlorbenzolu, heksahlorbutadiēnu un dzīvsudrabu tikai ar Kopienas līmeņa vides kvalitātes standartiem vienīgi virszemes ūdeņiem vien nevar nodrošināt aizsardzību pret netiešu iedarbību un sekundāru saindēšanos. Tādēļ ir lietderīgi šīm trim vielām Kopienas līmenī noteikt VKS attiecībā uz biotu. Lai dalībvalstīm atkarībā no to monitoringa stratēģijas ļautu būt elastīgākām, tām vajadzētu būt iespējai vai nu uzraudzīt un piemērot šos vides kvalitātes standartus attiecībā uz biotām, vai noteikt stingrākus vides kvalitātes standartus virszemes ūdeņiem, nodrošinot tādu pašu aizsardzību. |
|
(16) |
Turklāt dalībvalstīm vajadzētu būt spējīgām valsts līmenī noteikt VKS sedimentiem un/vai biotai un piemērot tieši tos, bet nevis šajā direktīvā noteiktos VKS attiecībā uz ūdeni. Šie VKS būtu jānosaka, izmantojot pārskatāmu procedūru, kurā būtu paredzēti paziņojumi Komisijai un citām dalībvalstīm, lai tādējādi nodrošinātu aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs Kopienas līmenī noteiktajiem VKS attiecībā uz ūdeni. Komisijai šie paziņojumi būtu jāapkopo ziņojumos par Direktīvas 2000/60/EK īstenošanu. Turklāt sedimenti un biota joprojām ir svarīgi monitoringa objekti attiecībā uz dažām vielām, kurām ir nozīmīgs uzkrāšanās potenciāls. Lai novērtētu antropogēnas darbības ilgtermiņa iespaidu un tendences, dalībvalstīm, ievērojot Direktīvas 2000/60/EK 4. pantu, būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka biotā un sedimentos būtiski nepalielinās pašreizējais piesārņojuma līmenis. |
|
(17) |
No Direktīvas 2000/60/EK 13. panta un VII pielikuma A daļas 5. punkta izriet, ka katrs atbrīvojums no vides kvalitātes standartu piemērošanas attiecībā uz prioritāro vielu saturu ūdenstilpēs saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 4., 5. un 6. punktu, ņemot vērā tās 4. panta 8. un 9. punktu, būtu jānorāda upju baseinu apsaimniekošanas plānos. Ja ir ievērotas Direktīvas 2000/60/EK 4. panta prasības, tostarp atbrīvojuma nosacījumi, drīkst veikt darbības, tostarp bagarēšanu un kuģošanu, kuras gaitā notiek prioritāro vielu izplūde, emisija un zudumi. |
|
(18) |
Dalībvalstīm jāievēro Padomes Direktīva 98/83/EK (1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti ( 11 ) un jāapsaimnieko virszemes ūdens objekti, kurus izmanto dzeramā ūdens ieguvei atbilstīgi Direktīvas 2000/60/EK 7. pantam. Tādēļ šī direktīva būtu jāīsteno, neskarot prasības, kur varētu būt noteikti stingrāki standarti. |
|
(19) |
Stacionāro avotu tuvumā, kur notiek piesārņojošo vielu izplūde, to koncentrācija parasti ir augstāka nekā apkārtējā ūdenī. Tādēļ dalībvalstīm būtu jādod iespēja izmantot sajaukšanās zonas, ja vien tās neiespaido virszemes ūdens objektu pārējo daļu atbilstību attiecīgajiem VKS. Sajaukšanās zonām vajadzētu būt izplūdes vietas tiešā tuvumā, un tām vajadzētu būt proporcionālām. Vajadzības gadījumā dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 3. panta 4. punktu būtu jānodrošina, lai visā upju baseinu apgabalā būtu saskaņotas minētās direktīvas 4. pantā noteiktās prasības attiecībā uz vides aizsardzības mērķu sasniegšanu, tostarp saistībā ar sajaukšanās zonu noteikšanu pārrobežu ūdenstilpēs. |
|
(20) |
Ir jāpārbauda, vai tiek ievēroti Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktie mērķi attiecībā uz izbeigšanu vai pakāpenisku pārtraukšanu un samazināšanu, un jānodrošina šo saistību izpildes novērtēšanas pārskatāmība, jo īpaši attiecībā uz to, kā ņem vērā būtiskas emisijas, izplūdes un zudumus, kas rodas cilvēka darbības rezultātā. Turklāt izbeigšanas vai pakāpeniskas pārtraukšanas un samazināšanas grafiku var saistīt tikai ar uzskaiti. Vajadzētu arī būt iespējai novērtēt Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 4. līdz 7. punkta piemērošanu. Tāpat ir vajadzīgs piemērots līdzeklis, lai kvantitatīvi noteiktu dabā esošo vai dabiskos procesos radušos vielu zudumus, kad nav iespējama pilnīga izbeigšana vai pakāpeniska pārtraukšana no visiem potenciālajiem avotiem. Lai izpildītu šīs prasības, katrai dalībvalstij būtu jāizveido emisiju, izplūdes un zudumu uzskaite katram tās teritorijas upju baseina apgabalam vai upju baseina apgabala daļai. |
|
(21) |
Lai, veicot šo uzskaiti, novērstu darbu dublēšanos un lai nodrošinātu šīs uzskaites saskanību ar citiem instrumentiem virszemes ūdeņu aizsardzības jomā, dalībvalstīm būtu jāizmanto informācija, kas savākta saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006 (2006. gada 18. janvāris) par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu ( 12 ). |
|
(22) |
Lai panāktu virszemes ūdeņu mērķtiecīgu aizsardzību, dalībvalstīm, kam ir kopīgi virszemes ūdens objekti, būtu jāsaskaņo to monitorings un vajadzības gadījumā arī uzskaites datu apkopošana. |
|
(23) |
Lai labāk atspoguļotu savas vajadzības, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izvēlēties piemērotu viena gada pārskata periodu uzskaites pamatierakstu noteikšanai. Tomēr būtu jāņem vērā tas, ka zudumi no pesticīdu lietošanas gadu no gada var būt ļoti atšķirīgi, jo, piemēram, atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem tiek lietoti atšķirīgs pesticīdu daudzums. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izvēlēties 3 gadu pārskata periodu attiecībā uz noteiktām vielām, uz kurām attiecas Padomes Direktīva 91/414/EEK (1991. gada 15. jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū ( 13 ). |
|
(24) |
Lai optimizētu uzskaites izmantojumu, ir lietderīgi noteikt termiņu, līdz kuram Komisija pārbauda, vai emisiju, izplūžu un zudumu apjoms tuvinās Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem mērķiem, ievērojot minētās direktīvas 4. panta 4. un 5. punktu. |
|
(25) |
Būtu jāizstrādā tehniskās pamatnostādnes, kas palīdz dalībvalstīm saskaņot metodoloģiju, ko tās izmanto, veicot piesārņojošo vielu emisijas, izplūdes un zudumu uzskaiti, arī tāda piesārņojuma zudumus, kas ir uzkrājies sedimentos. |
|
(26) |
Vairākas dalībvalstis ietekmē piesārņojuma avots, kas nav tās jurisdikcijā. Tādēļ būtu atbilstīgi skaidri noteikt to, ka dalībvalsts nepārkāpj šajā direktīvā noteiktās saistības, ja VKS netiek ievēroti pārrobežu piesārņojuma dēļ, ja vien tā ir izpildījusi konkrētus nosacījumus un ja tā ir attiecīgi izmantojusi attiecīgos Direktīvas 2000/60/EK noteikumus. |
|
(27) |
Pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem, kas sagatavoti saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 15. pantu, Komisijai būtu jāapsver vajadzība pēc pastāvošo tiesību aktu grozījumiem un konkrētiem Kopienas mēroga papildu pasākumiem, piemēram, emisijas pārbaudēm un, ja nepieciešams, jāiesniedz atbilstīgi priekšlikumi. Saistībā ar ziņojumu, ko gatavo saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 18. panta 1. punktu, Komisijai pēc paveiktā darba savus secinājumus būtu jādara zināmus Eiropas Parlamentam un Padomei. Iesniedzot priekšlikumus par emisijas kontroles pasākumiem, paturot prātā Direktīvas 2000/60/EK 10. pantu, Komisijai būtu jāņem vērā spēkā esošās emisijas kontroles prasības, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/1/EK (2008. gada 15. janvāris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli ( 14 ), kā arī jaunākos sasniegumus piesārņojuma mazināšanas tehnoloģiju jomā. |
|
(28) |
Kritēriji noturīgu bioakumulējošu un toksisku vielu identifikācijai, kā arī citu vielu identifikācijai, kurām var būt līdzīgas īpašības, proti, ļoti noturīgas un ļoti bioakumulējošas vielas, kā minēts Direktīvā 2000/60/EK, ir noteikti Riska novērtēšanas tehniskajos norādījumos, papildinot Komisijas Direktīvu 93/67/EEK (1993. gada 20. jūlijs), ar ko nosaka principus to risku novērtēšanai, kurus cilvēkiem un videi rada vielas, par ko paziņo saskaņā ar Padomes Direktīvu 67/548/EEK ( 15 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK (1998. gada 16. februāris) par biocīdo produktu laišanu tirgū ( 16 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru ( 17 ). Lai nodrošinātu Kopienas tiesību aktu saskaņotību, vielām, kas jāpārbauda saskaņā ar Lēmumu Nr. 2455/2001/EK, būtu jāpiemēro tikai minētie kritēriji un Direktīvas 2000/60/EK X pielikums būtu attiecīgi jāaizstāj. |
|
(29) |
Direktīvas 2000/60/EK IX pielikumā uzskaitītajās direktīvās noteiktās saistības jau ir iekļautas Direktīvā 2008/1/EK un Direktīvā 2000/60/EK, un ir garantēta vismaz tāda pati aizsardzības pakāpe, ja VKS saglabā vai pārskata. Lai nodrošinātu konsekventu pieeju virszemes ūdeņu ķīmiskajam piesārņojumam un lai vienkāršotu un darītu skaidrākus pašreizējos Kopienas tiesību aktus minētajā jomā, ir lietderīgi atbilstīgi Direktīvai 2000/60/EK no 2012. gada 22. decembra atcelt Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK un 86/280/EEK. |
|
(30) |
Ir apsvērti Direktīvā 2000/60/EK minētie ieteikumi, jo īpaši Toksikoloģijas, ekotoksikoloģijas un vides zinātniskās komitejas ieteikumi. |
|
(31) |
Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu ( 18 ) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kur pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas. |
|
(32) |
Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi - proti, panākt labu virszemes ūdeņu ķīmisko stāvokli, nosakot VKS prioritārajām vielām un dažām citām piesārņojošajām vielām - nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka - saglabājot vienādu virszemes ūdeņu aizsardzības pakāpi visā Kopienā - minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. |
|
(33) |
Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu Nr. 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ( 19 ). |
|
(34) |
Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro grozīt I pielikuma B daļas 3. punktu. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus un papildināt to, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma Nr. 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Priekšmets
Šajā direktīvā ir noteikti vides kvalitātes standarti (VKS) prioritārajām vielām un dažām citām piesārņojošajām vielām, kā paredzēts Direktīvas 2000/60/EK 16. pantā, lai panāktu labu ķīmisko stāvokli virszemes ūdeņiem, un saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta noteikumiem un mērķiem.
2. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā piemēro definīcijas, kas noteiktas Direktīvas 2000/60/EK 2. pantā, kā arī 2. pantā Komisijas Direktīvā 2009/90/EK (2009. gada 31. jūlijs), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK nosaka tehniskās specifikācijas ūdens stāvokļa ķīmiskajām analīzēm un monitoringam ( 20 ).
Turklāt piemēro šādas definīcijas:
1) “matrica” ir ūdens vides segments, proti, ūdens, sedimenti vai biota;
2) “biotas taksons” ir konkrēts ūdens taksons, kam taksonomiskajā rangā atbilst “apakštips”, “klase” vai tam līdzvērtīgs rangs.
3. pants
Vides kvalitātes standarti
1. Neskarot 1.a punktu, dalībvalstis virszemes ūdens objektiem piemēro VKS, kas noteikti šīs direktīvas I pielikuma A daļā, un šos VKS piemēro saskaņā ar I pielikuma B daļā paredzētajām prasībām.
1.a Neskarot pienākumus, kas izriet no šīs direktīvas versijas, kas bija spēkā 2009. gada 13. janvārī, un jo īpaši laba virszemes ūdeņu ķīmiskā stāvokļa panākšanu attiecībā uz tajā uzskaitītajām vielām un VKS, dalībvalstis īsteno I pielikuma A daļā noteiktos VKS attiecībā uz:
i) vielām ar numuru 2, 5, 15, 20, 22, 23, 28 I pielikuma A daļā, kurām ir noteikti pārskatīti VKS, kas ir spēkā no 2015. gada 22. decembra, ar mērķi iegūt labus virszemes ūdeņu ķīmisko stāvokli attiecībā uz minētajām vielām līdz 2021. gada 22. decembrim, izmantojot pasākumu programmas, kas ietvertas 2015. gada upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kas izstrādāti attiecīgi saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 13. panta 7. punktu; un
ii) nesen noteiktajām vielām ar numuru no 34 līdz 45 I pielikuma A daļā no 2018. gada 22. decembra, ar mērķi iegūt labu virszemes ūdeņu ķīmisko stāvokli attiecībā uz minētajām vielām un novērst virszemes ūdeņu ķīmiskā stāvokļa pasliktināšanos attiecībā uz minētajām vielām līdz 2027. gada 22. decembrim. Šajā nolūkā dalībvalstis līdz 2018. gada 22. decembrim attiecībā uz minētajām vielām izstrādā un iesniedz Komisijai papildu monitoringa programmu un pasākumu pagaidu programmu. Pasākumu galīgo programmu saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 11. pantu izstrādā līdz 2021. gada 22. decembrim, un to īsteno un padara pilnīgi darbspējīgu cik vien drīz iespējams pēc minētā datuma un ne vēlāk kā 2024. gada 22. decembrī.
Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 4.–9. punktu piemēro mutatis mutandis vielām, kas uzskaitītas pirmās daļas i) un ii) apakšpunktā.
2. Vielām, kuras I pielikuma A daļā iekļautas ar numuru 5, 15, 16, 17, 21, 28, 34, 35, 37, 43 un 44, dalībvalstis piemēro biotas VKS, kas noteikti I pielikuma A daļā.
Vielām, kas nav minētas šā punkta pirmajā daļā, dalībvalstis piemēro ūdeņu VKS, kas noteikti I pielikuma A daļā.
3. Dalībvalstis var izvēlēties attiecībā uz vienu vai vairākām virszemes ūdeņu kategorijām piemērot VKS tādai matricai, kas nav norādīta 2. punktā, vai attiecīgos gadījumos tādiem biotas taksoniem, kas nav noteikti I pielikuma A daļā.
Dalībvalstis, kuras izmanto pirmajā daļā minēto iespēju, piemēro I pielikuma A daļā noteiktos attiecīgos VKS vai, ja matricai vai biotas taksonam tādi nav paredzēti, nosaka VKS, kas nodrošina vismaz tāda paša līmeņa aizsardzību kā I pielikuma A daļā paredzētie VKS.
Pirmajā daļā minēto iespēju dalībvalstis var izmantot tikai tad, ja izraudzītajai matricai vai biotas taksonam izmantotā analīzes metode atbilst Direktīvas 2009/90/EK 4. pantā noteiktajiem obligātajiem veiktspējas kritērijiem. Ja minētie kritēriji nav izpildīti nevienai no matricām, dalībvalstis nodrošina, ka monitoringu veic, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kas nerada pārmērīgas izmaksas, un ka analīzes metode attiecīgajai vielai dod vismaz tikpat labu rezultātu kā tā, kas ir pieejama šā panta 2. punktā norādītajai matricai.
3.a Ja izmērītu vai aprēķinātu vides koncentrāciju vai emisiju rezultātā ir identificēts akūtas iedarbības iespējams risks ūdens videi vai risks, kas rodas ar tās starpniecību, un ja tiek piemēroti biotas vai sedimentu VKS, dalībvalstis nodrošina, ka monitorings tiek veikts arī virszemes ūdenī, un piemēro šīs direktīvas I pielikuma A daļā paredzētos MPK-VKS, ja šādi VKS ir izstrādāti.
3.b Ja atbilstīgi Direktīvas 2009/90/EK 5. pantam aprēķinātā mērījumu rezultātu vidējā vērtība, izmantojot labāko pieejamo tehnisko paņēmienu, kas nerada pārmērīgas izmaksas, tiek norādīta kā “mazāka par kvantitatīvās noteikšanas robežu” un ja šā paņēmiena “kvantitatīvās noteikšanas robeža” ir lielāka par VKS, rezultātus attiecībā uz minētās vielas mērījumiem neņem vērā, izvērtējot attiecīgā ūdensobjekta vispārējo ķīmisko stāvokli.
4. To vielu monitoringu, kurām piemēro sedimentu un/vai biotas VKS, dalībvalstis attiecīgajā matricā veic vismaz reizi gadā, ja vien tehniskas zināšanas un ekspertu slēdziens nedod pamatu citādākam biežumam.
5. Atjaunotajos upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kas sagatavoti saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 13. panta 7. punktu, dalībvalstis iekļauj šādu informāciju:
a) tabulu ar pielietoto analīzes metožu kvantitatīvās noteikšanas robežām un ziņas par šo metožu veiktspēju atbilstīgi Direktīvas 2009/90/EK 4. pantā noteiktajiem obligātajiem veiktspējas kritērijiem;
b) vielām, kurām izmanto šā panta 3. punktā paredzēto iespēju:
i) minētās iespējas izmantošanas iemeslu un pamatojumu;
ii) vajadzības gadījumā – noteiktos alternatīvos VKS, pierādījumus, ka šie VKS nodrošina vismaz tāda paša līmeņa aizsardzību kā I pielikuma A daļā norādītie VKS, tostarp VKS ieguves datus un izstrādes metodes, kas tiek lietotas VKS iegūšanai, un virszemes ūdeņu kategorijas, kurās šos VKS paredzēts piemērot;
iii) salīdzināšanai ar šī punkta a) apakšpunktā minēto informāciju – šīs direktīvas I pielikuma A daļā norādīto matricu analīzes metožu kvantitatīvās noteikšanas robežas, tostarp ziņas par šo metožu veiktspēju atbilstīgi Direktīvas 2009/90/EK 4. pantā noteiktajiem obligātajiem veiktspējas kritērijiem;
c) ja monitoringa intervāli ir ilgāki par vienu gadu – saskaņā ar 4. punktu īstenotā monitoringa biežuma pamatojumu.
5.a Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atjaunotajiem upju baseinu apsaimniekošanas plāniem, kuri izstrādāti saskaņā Direktīvas 2000/60/EK 13. panta 7. punktu un kuros iekļauti to pasākumu rezultāti un ietekme, kas veikti, lai novērstu virszemes ūdeņu ķīmisko piesārņojumu, un starpposma ziņojumiem, kuros aprakstīti panākumi, kas gūti, īstenojot plānoto pasākumu programmu saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 15. panta 3. punktu, piekļuve tiek nodrošināta ar tāda centrāla portāla palīdzību, kas sabiedrībai pieejams elektroniski atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai ( 21 ) 7. panta 1. punktam.
6. Pamatojoties uz virszemes ūdens stāvokļa monitoringu, ko veic saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. pantu, dalībvalstis paredz mehānismus, kā analizēt ilgtermiņa koncentrācijas tendences tām I pielikuma A daļā minētajām prioritārajām vielām, kuras tiecas uzkrāties sedimentos un/vai biotā, īpašu uzmanību pievēršot vielām, kas ar numuru 2, 5, 6, 7, 12, 15, 16, 17, 18, 20, 21, 26, 28, 30, 34, 35, 36, 37, 43 un 44 uzskaitītas I pielikuma A daļā. Ievērojot Direktīvas 2000/60/EK 4. pantu, dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka sedimentos un/vai attiecīgā biotā šādas koncentrācijas būtiski nepalielinās.
Dalībvalstis nosaka sedimentu un/vai biotas monitoringa biežumu tā, lai nodrošinātu pietiekamus datus ticamai ilgtermiņa tendenču analīzei. Principā monitoringam būtu jānotiek reizi trijos gados, ja vien tehniskas zināšanas un ekspertu slēdziens nedod pamatu citādākam biežumam.
7. Atbilstīgi Direktīvas 2000/60/EK 16. panta 4. punktā noteiktajam grafikam Komisija izskata jaunākās tehniskās un zinātniskās atziņas, tostarp riska novērtējumu secinājumus, kā minēts Direktīvas 2000/60/EK 16. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, un informāciju par vielu reģistrāciju, kas darīta publiski pieejama saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 119. pantu, un vajadzības gadījumā ierosina šīs direktīvas I pielikuma A daļā noteiktos VKS pārskatīt saskaņā ar LESD 294. pantā noteikto procedūru, ievērojot Direktīvā 2000/60/EK paredzēto laika grafiku.
8. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10. pantu, lai vajadzības gadījumā pielāgotu šīs direktīvas I pielikuma B daļas 3. punktu jaunākajām zinātniskajām vai tehniskajām atziņām.
8.a Lai veicinātu šī panta īstenošanu, Direktīvas 2000/60/EK īstenošanas gaitā līdz 2014. gada 22. decembrim, ciktāl iespējams, izstrādā tehniskās pamatnostādnes par vielu monitoringa stratēģijām un analītiskajām metodēm, tostarp biotas paraugu ņemšanu un monitoringu.
Pamatnostādnes jo īpaši aptver:
a) biotā esošo vielu monitoringu, kā paredzēts šā panta 2. un 3. punktā;
b) attiecībā uz jaunidentificētajām vielām (ar numuru no 34 līdz 45 I pielikuma A daļā) un vielām, kam noteikti stingrāki VKS (ar numuru 2, 5, 15, 20, 22, 23 un 28 I pielikuma A daļā), – analītiskās metodes, kas atbilst Direktīvas 2009/90/EK 4. pantā noteiktajiem obligātajiem veiktspējas kritērijiem.
8.b Attiecībā uz tām vielām, kurām līdz 2014. gada 22. decembrim nebūs pieņemtas tehniskās pamatnostādnes, 1.a punkta i) apakšpunktā minētais 2015. gada 22. decembra termiņš tiks pagarināts līdz 2018. gada 22. decembrim un tajā pašā punktā minētais 2021. gada 22. decembra termiņš līdz 2027. gada 22. decembrim.
4. pants
Sajaukšanās zonas
1. Dalībvalstis pie izplūdes vietām var noteikt sajaukšanās zonas. Vienas vai vairāku I pielikuma A daļā uzskaitīto vielu koncentrācija sajaukšanās zonās drīkst pārsniegt attiecīgos VKS, ja tas neietekmē virszemes ūdens objekta pārējo daļu atbilstību minētajiem standartiem.
2. Dalībvalstis, kas nosaka sajaukšanās zonas, upju baseinu apsaimniekošanas plānos, ko izstrādā saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 13. pantu, iekļauj aprakstu par:
a) šādu zonu noteikšanai izmantoto pieeju un metodoloģiju; un
b) pasākumiem, kas veikti, lai ierobežotu sajaukšanās zonu platību nākotnē, piemēram, pasākumiem atbilstīgi Direktīvas 2000/60/EK 11. panta 3. punkta k) apakšpunktam, vai par tādu atļauju pārskatīšanu, kuras minētas Direktīvā 2008/1/EK, kā arī par iepriekšējo noteikumu pārskatīšanu, kuri minēti Direktīvas 2000/60/EK 11. panta 3. punkta g) apakšpunktā.
3. Dalībvalstis, kas nosaka sajaukšanās zonas, nodrošina, ka jebkura tāda zona:
a) atrodas izplūdes vietas tiešā tuvumā;
b) ir samērīga, ņemot vērā piesārņojošo vielu koncentrāciju izplūdes vietā un piesārņojošo vielu emisijas nosacījumus, kas iekļauti agrākās normatīvajās prasībās, piemēram, pilnvarojumos un/vai atļaujās, kā minēts Direktīvas 2000/60/EK 11. panta 3. punkta g) apakšpunktā un citos attiecīgajos Kopienas tiesību aktos, saskaņā ar vislabāko pieejamo tehnisko paņēmienu piemērojumu un Direktīvas 2000/60/EK 10. pantu, jo īpaši pēc minēto agrāko normatīvo prasību pārskatīšanas.
▼M1 —————
5. pants
Emisiju, izplūžu un zudumu uzskaite
1. Pamatojoties uz informāciju, kas iegūta saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. un 8. pantu, atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 166/2006, kā arī uz citiem pieejamiem datiem, dalībvalstis katrā to teritorijā esošā upju baseinu apgabalā vai upju baseinu apgabala daļā veic visu šīs direktīvas I pielikuma A daļā uzskaitīto prioritāro vielu un piesārņojošo vielu emisijas, izplūdes un zudumu uzskaiti, norādot arī to koncentrāciju sedimentos un biotā, kā arī pievienojot kartes, ja tādas ir.
2. Pārskata periods piesārņojošo vielu daudzumu novērtējumam, kas iekļaujams 1. punktā minētajā uzskaitē, ir viens gads laikposmā no 2008. gada līdz 2010. gadam.
Tomēr prioritārajām vielām vai piesārņojošajām vielām, uz ko attiecas Direktīva 91/414/EEK, iekļaujamos datus var aprēķināt kā 2008., 2009. un 2010. gada vidējo vērtību.
3. Datus, kas iegūti, veicot uzskaiti saskaņā ar šā panta 1. punktu, tostarp attiecīgos pārskata periodus, dalībvalstis dara zināmus Komisijai atbilstīgi ziņošanas prasībām, kas paredzētas Direktīvas 2000/60/EK 15. panta 1. punktā.
4. Dalībvalstis precizē uzskaites datus saistībā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. panta 2. punktā minēto analīžu pārskatiem.
Pārskata periods, lai atjaunotajā uzskaitē noteiktu vērtību lielumu, ir gads pirms paredzētās analīzes pabeigšanas. Tomēr prioritārajām vielām vai piesārņojošajām vielām, uz ko attiecas Direktīva 91/414/EEK, iekļaujamos datus var aprēķināt kā vidējo vērtību trīs gados pirms minētās analīzes beigām.
Dalībvalstis koriģēto uzskaiti publicē koriģētos upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kā paredzēts Direktīvas 2000/60/EK 13. panta 7. punktā.
5. Komisija līdz 2018. gadam noskaidro, vai uzskaitē minētais emisijas, izplūdes un zudumu līmenis liecina par uzlabojumiem, kas ļaus sasniegt piesārņojuma samazināšanas vai novēršanas mērķus, kuri noteikti Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā, ievērojot minētās direktīvas 4. panta 4. un 5. punktu.
▼M1 —————
6. pants
Pārrobežu piesārņojums
1. Dalībvalsts nav pārkāpusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus, ja nav ievēroti VKS, bet tā var pierādīt, ka:
a) pārsniegumu ir izraisījis piesārņojuma avots, kas nav tās jurisdikcijā;
b) šāda pārrobežu piesārņojuma dēļ tā nav varējusi veikt efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgos VKS; un
c) tā ir piemērojusi Direktīvas 2000/60/EK 3. pantā izklāstītos koordinācijas mehānismus un attiecīgi izmantojusi minētās direktīvas 4. panta 4., 5. un 6. punkta nosacījumus attiecībā uz tiem ūdens objektiem, ko skāris pārrobežu piesārņojums.
2. Dalībvalstis izmanto Direktīvas 2000/60/EK 12. pantā paredzēto mehānismu, lai šā panta 1. punktā izklāstītajos apstākļos sniegtu Komisijai vajadzīgo informāciju un kopsavilkumu par pasākumiem, kas veikti saistībā ar pārrobežu piesārņojumu un kas saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 15. panta 1. punktā paredzētajām ziņošanas prasībām iekļauti attiecīgajā upju baseinu apsaimniekošanas plānā.
7. pants
Ziņošana un pārskatīšana
1. Pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem, tostarp ziņojumiem saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 12. pantu, un jo īpaši ziņojumiem par pārrobežu piesārņojumu, Komisija apsver vajadzību pēc pastāvošo tiesību aktu grozījumiem un pēc īpašiem Kopienas mēroga papildu pasākumiem, piemēram, emisijas kontroles pasākumiem.
2. Saistībā ar ziņojumu, ko gatavo saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 18. panta 1. punktu, Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par.
a) secinājumiem, kas izdarīti pēc šā panta 1. punktā minēto vajadzību apsvēršanas;
b) pasākumiem, kas veikti, lai ierobežotu sajaukšanās zonu platību saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 1. punktu;
c) 5. panta 5. punktā minētā novērtējuma rezultātiem;
d) stāvokli sakarā ar piesārņojumu, kas radīts ārpus Kopienas teritorijas.
Vajadzības gadījumā Komisija ziņojumam pievieno attiecīgus priekšlikumus.
7.a pants
Koordinācija
1. Saistībā ar prioritārām vielām, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1907/2006, Regula (EK) Nr. 1107/2009 ( 22 ), Regula (ES) Nr. 528/2012 ( 23 ) vai Direktīva 2010/75/ES ( 24 ), Komisija kā daļu no Direktīvas 2000/60/EK 16. panta 4. punktā paredzētās minētās direktīvas X pielikuma regulārās pārskatīšanas izvērtē, vai Savienības un dalībvalstu līmenī spēkā esošie pasākumi ir pietiekami, lai sasniegtu prioritāro vielu VKS un prioritāro bīstamo vielu izplūdes, emisiju un zudumu izbeigšanas vai pakāpeniskas pārtraukšanas mērķi saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 16. panta 6. punktu.
2. Komisija saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 16. panta 4. punktā noteikto laika grafiku ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šā panta 1. punktā minētā izvērtējuma rezultātiem un pievieno ziņojumam attiecīgus priekšlikumus, tostarp priekšlikumus kontroles pasākumiem.
3. Ja ziņojuma rezultāti liecina, ka Savienības vai dalībvalstu līmenī varētu būt nepieciešami papildu pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvai 2000/60/EK attiecībā uz konkrētu vielu, kas apstiprināta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 vai Regulu (ES) Nr. 528/2012, attiecīgi dalībvalstis vai Komisija attiecībā uz minēto vielu vai produktiem, kas satur minēto vielu, piemēro Regulas (EK) Nr. 1107/2009 21. vai 44. pantu vai Regulas (ES) Nr. 528/2012 15. vai 48. pantu.
Saistībā ar vielām, uz kurām attiecas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 darbības joma, Komisija vajadzības gadījumā ierosina minētās regulas 59., 61. vai 69. pantā minēto procedūru.
Piemērojot pirmajā un otrajā daļā minēto regulu noteikumus, dalībvalstis un Komisija ņem vērā jebkādus riska novērtējumus un sociālekonomisko vai izmaksu un ieguvumu analīzi, kā prasīts minētajās regulās, tostarp attiecībā uz alternatīvu iespēju pieejamību.
8. pants
Direktīvas 2000/60/EK X pielikuma pārskatīšana
Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par Direktīvas 2000/60/EK 16. panta 4. punktā paredzētās X pielikuma regulārās pārskatīšanas rezultātu. Vajadzības gadījumā tā pievieno ziņojumam leģislatīvu aktu priekšlikumus grozīt X pielikumu, tostarp jo īpaši priekšlikumus identificēt jaunas prioritārās vielas vai prioritārās bīstamās vielas vai arī identificēt dažas prioritārās vielas kā prioritārās bīstamās vielas un, ja nepieciešams, noteikt attiecīgus VKS virszemes ūdeņiem, sedimentiem un biotai.
8.a pants
Īpaši noteikumi par atsevišķām vielām
1. Upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kas izstrādāti saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 13. pantu, neskarot tās V pielikuma 1.4.3. sadaļas prasības attiecībā uz vispārējā ķīmiskā stāvokļa izklāstu un mērķus un pienākumus, kas noteikti minētās direktīvas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 11. panta 3. punkta k) apakšpunktā un 16. panta 6. punktā, dalībvalstis var paredzēt papildu kartes, kas atsevišķi no informācijas par pārējām šīs direktīvas I pielikuma A daļā minētajām vielām satur informāciju par ķīmisko stāvokli par vienu vai vairākām šādām turpmāk minētām vielām:
a) vielas ar numuru 5, 21, 28, 30, 35, 37, 43 un 44 (vielas, kuru aprite ir līdzīga visuresošām PBT vielām);
b) vielas ar numuru 34 līdz 45 (jaunidentificētas vielas);
c) vielas ar numuru 2, 5, 15, 20, 22, 23 un 28 (vielas, kurām noteikti pārskatīti, stingrāki VKS).
Dalībvalstis šīm vielām, kas minētas pirmās daļas a) līdz c) punktā, upju baseinu apsaimniekošanas plānos var arī paredzēt apmēru jebkādām novirzēm no VKS vērtības. Dalībvalstis, kas sniedz šādas papildu kartes, cenšas nodrošināt to savstarpēju salīdzināmību upju baseinu un Savienības līmenī.
2. Dalībvalstis var veikt monitoringu vielām ar numuru 5, 21, 28, 30, 35, 37, 43 un 44 I pielikuma A daļā mazāk intensīvi, nekā tas paredzēts prioritārajām vielām saskaņā ar šīs direktīvas 3. panta 4. punktu un Direktīvas 2000/60/EK V pielikumu, ar noteikumu, ka monitorings ir reprezentatīvs un ir pieejama statistiski stabila bāzes līnija saistība ar šo vielu klātbūtni ūdens vidē. Principā saskaņā ar šīs direktīvas 3. panta 6. punkta otro daļu monitoringam būtu jānotiek reizi trīs gados, ja vien tehniskas zināšanas un ekspertu slēdziens nepamato citu biežumu.
8.b pants
Novērojamo vielu saraksts
1. Komisija izveido novērojamo vielu sarakstu, par kurām Savienības mērogā jāvāc monitoringa dati turpmākai vielu prioritizēšanai saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 16. panta 2. punktu, lai papildinātu datus, ko iegūst inter alia no analīzēm un pārskatiem saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. pantu un monitoringa programmām saskaņā ar minētās Direktīvas 2000/60/EK 8. pantu.
Pirmajā novērojamo vielu sarakstā iekļauj maksimums 10 vielas vai vielu grupas, un katrai vielai ir norādītas monitoringa matricas un iespējamās analīzes metodes, kas nerada pārmērīgas izmaksas. Ja ir pieejamas analīzes metodes, kas nerada pārmērīgas izmaksas, maksimālo vielu vai vielu grupu skaitu, ko Komisijai atļauts iekļaut sarakstā, katrā saraksta atjaunināšanas reizē saskaņā ar 2. punktu palielina par vienu vielu līdz maksimālajam vielu skaitam 14 katrā konkrētā brīdī. Novērojamo vielu sarakstā iekļaujamās vielas izraugās no tām vielām, par kurām pieejamā informācija liecina, ka tās var radīt ievērojamu Savienības mēroga risku ūdens videi vai risku, kas rodas ar tās starpniecību, un par kurām nav pietiekamu monitoringa datu.
Diklofenaku (CAS Nr. 15307-79-6), 17 β-estradiolu (E2) (CAS Nr. 50-28-2) un 17 α-etinilestradiolu (EE2) (CAS Nr. 57-63-6) iekļauj pirmajā novērojamo vielu sarakstā, lai ievāktu monitoringa datus ar mērķi veicināt tādu pasākumu noteikšanu, kuri vajadzīgi, lai izskatītu šo vielu radīto risku.
Izraugoties novērojamo vielu sarakstā iekļaujamās vielas, Komisija ņem vērā visu pieejamo informāciju, tostarp:
a) rezultātus pēc Direktīvas 2000/60/EK X pielikuma jaunākās pārskatīšanas, kas paredzēta minētās direktīvas 16. panta 4. punktā;
b) izpētes projektus;
c) ieteikumus, ko sniegušas Direktīvas 2000/60/EK 16. panta 5. punktā minētās ieinteresētās personas;
d) dalībvalstu upju baseinu apgabalu raksturojumu un monitoringa programmas rezultātus atbilstīgi Direktīvas 2000/60/EK 5. un 8. pantam;
e) informāciju par ražošanas apjomu, lietojumiem, piemītošajām īpašībām (tostarp attiecīgā gadījumā daļiņu izmēru), koncentrāciju vidē un ietekmi, tostarp informāciju, kas savākta saskaņā ar Direktīvu 98/8/EK, Direktīvu 2001/82/EK ( 25 ), Direktīvu 2001/83/EK ( 26 ) un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 un Regulu (EK) Nr. 1107/2009.
2. Komisija sagatavo pirmo novērojamo vielu sarakstu, kā minēts 1. punktā, līdz 2014. gada 14. septembrim un pēc tam atjaunina to ik pēc 24 mēnešiem. Atjauninot novērojamo vielu sarakstu, Komisija izņem no tā visas vielas, attiecībā uz kurām riska novērtējumu var pabeigt bez papildu monitoringa datiem, kā noteikts Direktīvas 2000/60/EK 16. panta 2. punktā. Katrai vielai novērojamo vielu sarakstā nepārtraukta monitoringa perioda ilgums nepārsniedz četrus gadus.
3. Dalībvalstis īpaši izraudzītās reprezentatīvās monitoringa stacijās vismaz 12 mēnešus veic katras novērojamo vielu sarakstā iekļautās vielas monitoringu. Pirmajam novērojamo vielu sarakstam monitoringa periods sākas līdz 2015. gada 14. septembrim vai sešu mēnešu laikā pēc novērojamo vielu saraksta izveidošanas, atkarībā no tā, kurš no šiem datumiem ir vēlāks. Katrai vielai, ko iekļauj turpmākajos sarakstos, dalībvalstis sāk monitoringu sešu mēnešu laikā pēc attiecīgās vielas iekļaušanas sarakstā.
Katra dalībvalsts izraugās vismaz vienu monitoringa staciju un papildus vēl vienu staciju, ja tajā ir vairāk par vienu miljonu iedzīvotāju, un papildus tādu staciju skaitu, kas atbilst tās ģeogrāfiskajai platībai km2, dalītai ar 60 000 (noapaļojot līdz tuvākajam veselajam skaitlim), papildus tādu staciju skaitu, kas atbilst tās iedzīvotāju skaitam, dalītam ar pieciem miljoniem (noapaļojot līdz tuvākajam veselajam skaitlim).
Izvēloties reprezentatīvās monitoringa stacijas, monitoringa biežumu un laiku katrai vielai, dalībvalstis ņem vērā vielas lietojumus un iespējamo klātesamību. Monitoringu veic ne retāk ka reizi gadā.
Ja dalībvalsts nodrošina no esošām monitoringa programmām vai pētījumiem izrietošus pietiekamus, salīdzināmus, reprezentatīvus un jaunus monitoringa datus attiecībā uz konkrētu vielu, tā var nolemt saistībā ar šo vielu neveikt papildu monitoringu atbilstīgi novērojamo vielu saraksta mehānismam arī ar noteikumu, ka šīs vielas monitorings ir veikts, izmantojot metodoloģiju, kas atbilst to tehnisko pamatnostādņu prasībām, kuras izstrādājusi Komisija saskaņā ar 8.b panta 5. punktu.
4. Dalībvalstis ziņo Komisijai par atbilstīgi 3. punktam veiktā monitoringa rezultātiem. Pirmajam novērojamo vielu sarakstam monitoringa rezultātu ziņošana sākas 15 mēnešus pēc 2015. gada 14. septembra vai 21 mēneša laikā pēc novērojamo vielu saraksta izveidošanas, atkarībā no tā, kurš no šiem datumiem ir vēlāks, un turpmāk ik pēc 12 mēnešiem, kamēr vien attiecīgā viela ir novērojamo vielu sarakstā. Par katru vielu, kas iekļauta turpmākajos sarakstos, dalībvalstis par monitoringa rezultātiem ziņo Komisijai 21 mēneša laikā pēc vielas iekļaušanas novērojamo vielu sarakstā un turpmāk ik pēc 12 mēnešiem, kamēr vien attiecīgā viela ir novērojamo vielu sarakstā. Ziņojumā iekļauj informāciju par monitoringa staciju reprezentativitāti un monitoringa stratēģiju.
5. Komisija pieņem īstenošanas aktus, nosakot un atjauninot novērojamo vielu sarakstu, kā minēts 1. un 2. punktā. Tā var arī pieņemt tehniskos formātus, kādā monitoringa rezultāti un saistītā informācija paziņojami Komisijai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Komisija izstrādā pamatnostādnes, tostarp tehniskās specifikācijas, lai sekmētu novērojamo vielu sarakstā iekļauto vielu monitoringu, un tiek aicināta veicināt šāda monitoringa koordināciju.
8.c pants
Īpaši noteikumi par farmaceitiskām vielām
Atbilstīgi Direktīvas 2000/60/EK 16. panta 9. punktam un vajadzības gadījumā pamatojoties uz rezultātiem, kas gūti 2013. gada pētījumā par riskiem, ko videi rada zāles, un citiem būtiskiem pētījumiem un ziņojumiem, Komisija, ciktāl iespējams, divu gadu laikā no 2013. gada 13. septembra izstrādā stratēģisku pieeju attiecībā uz ūdens piesārņojumu ar farmaceitiskām vielām. Minētajā stratēģiskajā pieejā, ja nepieciešams, iekļauj priekšlikumus, kas dod iespēju, ciktāl vajadzīgs, efektīvāk ņemt vērā zāļu ietekmi uz vidi, īstenojot zāļu tirgū laišanas procedūru. Saistībā ar minēto stratēģisko pieeju Komisija attiecīgā gadījumā līdz 2017. gada 14. septembrim ierosina pasākumus, kas vajadzības gadījumā jāveic Savienības un/vai dalībvalstu līmenī, lai izskatītu farmaceitisko vielu, jo īpaši 8.b panta 1. punktā minēto vielu, iespējamo ietekmi uz vidi, nolūkā samazināt šādu vielu noplūdes, emisijas un zudumus ūdens vidē, ņemot vērā cilvēku veselības vajadzības un ierosināto pasākumu rentabilitāti.
9. pants
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 21. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu ( 27 ), nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.
9.a pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 3. panta 8. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz sešu gadu laikposmu no 2013. gada 13. septembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms sešu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 8. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 3. panta 8. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
10. pants
Direktīvas 2000/60/EK grozījums
Direktīvas 2000/60/EK X pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas II pielikumā izklāstīto tekstu.
11. pants
Grozījumi Direktīvās 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK un 86/280/EEK
1. Svītro Direktīvu 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK un 84/491/EEK II pielikumus.
2. Svītro Direktīvas 86/280/EEK II pielikuma I līdz XI iedaļas B daļas.
12. pants
Direktīvu 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK un 86/280/EEK atcelšana
1. Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK un 86/280/EEK atceļ no 2012. gada 22. decembra.
2. Līdz 2012. gada 22. decembrim dalībvalstis var veikt monitoringu un ziņot saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5., 8. un 15. pantu, nevis saskaņā ar šā panta 1. punktā minētajām direktīvām.
13. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2010. gada 13. jūlijam izpildītu šīs direktīvas prasības.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.
2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
14. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
15. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
VIDES KVALITĀTES STANDARTI PRIORITĀRĀM VIELĀM UN CITĀM PIESĀRŅOJOŠĀM VIELĀM
A DAĻA. VIDES KVALITĀTES STANDARTI (VKS)
|
GVL |
: |
gada vidējais lielums. |
|
MPK |
: |
maksimāli pieļaujamā koncentrācija. |
|
Mērvienība |
: |
[μg/l] tabulas 4.–7. ailei, [μg/kg mitrā svara] tabulas 8. ailei. |
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
(5) |
(6) |
(7) |
(8) |
|
Nr. |
Vielas nosaukums |
CAS numurs (1) |
GVL-VKS (2) Iekšējie virszemes ūdeņi (3) |
GVL-VKS (2) Citi virszemes ūdeņi |
MPK-VKS (4) Iekšējie virszemes ūdeņi (3) |
MPK-VKS (4) Citi virszemes ūdeņi |
VKS Biota (12) |
|
(1) |
Alahlors |
15972-60-8 |
0,3 |
0,3 |
0,7 |
0,7 |
|
|
(2) |
Antracēns |
120-12-7 |
0,1 |
0,1 |
0,1 |
0,1 |
|
|
(3) |
Atrazīns |
1912-24-9 |
0,6 |
0,6 |
2,0 |
2,0 |
|
|
(4) |
Benzols |
71-43-2 |
10 |
8 |
50 |
50 |
|
|
(5) |
Brominēti difenilēteri (5) |
32534-81-9 |
0,14 |
0,014 |
0,0085 |
||
|
(6) |
Kadmijs un tā savienojumi (atkarībā no ūdens cietības pakāpes) (6) |
7440-43-9 |
≤ 0,08 (1. pakāpe) 0,08 (2. pakāpe) 0,09 (3. pakāpe) 0,15 (4. pakāpe) 0,25 (5. pakāpe) |
0,2 |
≤ 0,45 (1. pakāpe) 0,45 (2. pakāpe) 0,6 (3. pakāpe) 0,9 (4. pakāpe) 1,5 (5. pakāpe) |
≤ 0,45 (1. pakāpe) 0,45 (2. pakāpe) 0,6 (3. pakāpe) 0,9 (4. pakāpe) 1,5 (5. pakāpe) |
|
|
(6a) |
Tetrahlorogleklis (7) |
56-23-5 |
12 |
12 |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
|
|
(7) |
Hloralkāni, C10–13 (8) |
85535-84-8 |
0,4 |
0,4 |
1,4 |
1,4 |
|
|
(8) |
Hlorfenvinfoss |
470-90-6 |
0,1 |
0,1 |
0,3 |
0,3 |
|
|
(9) |
Hlorpirifoss (etilhlorpirifoss) |
2921-88-2 |
0,03 |
0,03 |
0,1 |
0,1 |
|
|
(9a) |
Ciklodiēna pesticīdi Aldrīns (7) Dieldrīns (7) Endrīns (7) Izodrīns (7) |
309-00-2 60-57-1 72-20-8 465-73-6 |
Σ = 0,01 |
Σ = 0,005 |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
|
|
(9b) |
Nepiemēro |
0,025 |
0,025 |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
||
|
para-para-DDT (7) |
50-29-3 |
0,01 |
0,01 |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
||
|
(10) |
1,2-dihloretāns |
107-06-2 |
10 |
10 |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
|
|
(11) |
Dihlormetāns |
75-09-2 |
20 |
20 |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
|
|
(12) |
Di(2-etilheksil)-ftalāts (DEHP) |
117-81-7 |
1,3 |
1,3 |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
|
|
(13) |
Diurons |
330-54-1 |
0,2 |
0,2 |
1,8 |
1,8 |
|
|
(14) |
Endosulfāns |
115-29-7 |
0,005 |
0,0005 |
0,01 |
0,004 |
|
|
(15) |
Fluorantēns |
206-44-0 |
0,0063 |
0,0063 |
0,12 |
0,12 |
30 |
|
(16) |
Heksahlorbenzols |
118-74-1 |
0,05 |
0,05 |
10 |
||
|
(17) |
Heksahlorbutadiēns |
87-68-3 |
0,6 |
0,6 |
55 |
||
|
(18) |
Heksahlorcikloheksāns |
608-73-1 |
0,02 |
0,002 |
0,04 |
0,02 |
|
|
(19) |
Izoproturons |
34123-59-6 |
0,3 |
0,3 |
1,0 |
1,0 |
|
|
(20) |
Svins un tā savienojumi |
7439-92-1 |
1,2 (13) |
1,3 |
14 |
14 |
|
|
(21) |
Dzīvsudrabs un tā savienojumi |
7439-97-6 |
0,07 |
0,07 |
20 |
||
|
(22) |
Naftalīns |
91-20-3 |
2 |
2 |
130 |
130 |
|
|
(23) |
Niķelis un tā savienojumi |
7440-02-0 |
4 (13) |
8,6 |
34 |
34 |
|
|
(24) |
Nonifenols (4-nonilfenols) |
84852-15-3 |
0,3 |
0,3 |
2,0 |
2,0 |
|
|
(25) |
Oktilfenols ((4-(1,1′,3,3′-tetrametilbutil)-fenols)) |
140-66-9 |
0,1 |
0,01 |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
|
|
(26) |
Pentahlorbenzols |
608-93-5 |
0,007 |
0,0007 |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
|
|
(27) |
Pentahlorfenols |
87-86-5 |
0,4 |
0,4 |
1 |
1 |
|
|
(28) |
Poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAH) (11) |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
|
|
Benz(a)pirēns |
50-32-8 |
1,7 × 10–4 |
1,7 × 10–4 |
0,27 |
0,027 |
5 |
|
|
Benz(b)fluorantēns |
205-99-2 |
Sk. 11. zemsvītras piezīmi. |
Sk. 11. zemsvītras piezīmi. |
0,017 |
0,017 |
Sk. 11. zemsvītras piezīmi. |
|
|
Benz(k)fluorantēns |
207-08-9 |
Sk. 11. zemsvītras piezīmi. |
Sk. 11. zemsvītras piezīmi. |
0,017 |
0,017 |
Sk. 11. zemsvītras piezīmi. |
|
|
Benz(g,h,i)-perilēns |
191-24-2 |
Sk. 11. zemsvītras |
piezīmi. Sk. 11. zemsvītras piezīmi. |
8,2 × 10–3 |
8,2 × 10–4 |
Sk. 11. zemsvītras piezīmi. |
|
|
Indeno(1,2,3-cd)pirēns |
193-39-5 |
Sk. 11. zemsvītras piezīmi. |
Sk. 11. zemsvītras piezīmi. |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Sk. 11. zemsvītras piezīmi. |
|
|
(29) |
Simazīns |
122-34-9 |
1 |
1 |
4 |
4 |
|
|
(29a) |
Tetrahloretilēns (7) |
127-18-4 |
10 |
10 |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
|
|
(29b) |
Tetrahloretilēns (7) |
79-01-6 |
10 |
10 |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
|
|
(30) |
Tributilalvas savienojumi (tributilalvas katjons) |
36643-28-4 |
0,0002 |
0,0002 |
0,0015 |
0,0015 |
|
|
(31) |
Trihlorbenzoli |
12002-48-1 |
0,4 |
0,4 |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
|
|
(32) |
Trihlormetāns |
67-66-3 |
2,5 |
2,5 |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
|
|
(33) |
Trifluralīns |
1582-09-8 |
0,03 |
0,03 |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
|
|
(34) |
Dikofols |
115-32-2 |
1,3 × 10–3 |
3,2 × 10–5 |
Nepiemēro (10) |
Nepiemēro (10) |
33 |
|
(35) |
Perfluoroktānsulfoskābe un tās atvasinājumi (PFOS) |
1763-23-1 |
6,5 × 10–4 |
1,3 × 10–4 |
36 |
7,2 |
9,1 |
|
(36) |
Hinoksifēns |
124495-18-7 |
0,15 |
0,015 |
2,7 |
0,54 |
|
|
(37) |
Dioksīni un dioksīniem līdzīgie savienojumi |
Sk. Direktīvas |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
PCDD,PCDF un PCB-DL summa 0,0065 μg.kg–1 TEQ (14) |
||
|
(38) |
Aklonifēns |
74070-46-5 |
0,12 |
0,012 |
0,12 |
0,012 |
|
|
(39) |
Bifenokss |
42576-02-3 |
0,012 |
0,0012 |
0,04 |
0,004 |
|
|
(40) |
Cibutrīns |
28159-98-0 |
0,0025 |
0,0025 |
0,016 |
0,016 |
|
|
(41) |
Cipermetrīns |
52315-07-8 |
8 × 10–5 |
8 × 10–6 |
6 × 10–4 |
6 × 10–5 |
|
|
(42) |
Dihlorfoss |
62-73-7 |
6 × 10–4 |
6 × 10–5 |
7 × 10–4 |
7 × 10–5 |
|
|
(43) |
Heksabromciklododekāns (HBCDD) |
Sk. Direktīvas 2000/60/EK X pielikuma 12. zemsvītras piezīmi |
0,0016 |
0,0008 |
0,5 |
0,05 |
167 |
|
(44) |
Heptahlors un heptahlorepoksīds |
76-44-8/1024-57-3 |
2 × 10–7 |
1 × 10–8 |
3 × 10–4 |
3 × 10–5 |
6,7 × 10–3 |
|
(45) |
Terbutrīns |
886-50-0 |
0,065 |
0,0065 |
0,34 |
0,034 |
|
|
(1) CAS: Informatīvais ķīmijas dienests (Chemical Abstracts Service). (2) Šis parametrs ir vides kvalitātes standarts, kas izteikts ar gada vidējo vērtību (GVL-VKS). Ja nav citu norādījumu, tas attiecas uz visu izomēru kopējo koncentrāciju. (3) Iekšzemes virszemes ūdeņi ietver upes un ezerus un saistītas mākslīgas vai stipri pārveidotas ūdenstilpes. (4) Šis rādītājs ir vides kvalitātes standarts, kas izteikts ar maksimālo pieļaujamo koncentrāciju (MPK-VKS). Ja MPK-VKS ailē norādīts “nepiemēro”, uzskata, ka GVL-VKS vērtības, būdamas ievērojami mazākas nekā vērtības, ko iegūst akūtas toksicitātes gadījumā, aizsargā pret īslaicīgu piesārņojuma maksimumu, kas rodas pastāvīgās izplūdēs. (5) Prioritāro vielu grupā, ko aptver bromdifenilēteri (Nr. 5), VKS attiecas uz radniecīgo vielu numuriem (28, 47, 99, 100, 153 un 154) atbilstošo koncentrāciju summu. (6) Kadmijam un tā savienojumiem (Nr. 6) VKS vērtības ir atkarīgas no ūdens cietības, ko iedala piecu pakāpju kategorijās (1. pakāpe: < 40 mg CaCO3/l, 2. pakāpe: 40 līdz < 50 mg CaCO3/l, 3. pakāpe: 50 līdz < 100 mg CaCO3/l, 4. pakāpe: 100 līdz < 200 mg CaCO3/l un 5. pakāpe: ≥ 200 mg CaCO3/l). (7) Šī viela nav prioritārā viela, bet viena no citām piesārņojošajām vielām, kuru VKS ir identiski tiem, kas noteikti tiesību aktos, kurus piemēroja pirms 2009. gada 13. janvāra. (8) Šai vielu grupai indikatīvais parametrs nav noteikts. Indikatīvais parametrs vai parametri jānosaka ar analītisku metodi. “DDT kopā” ir šādu izomēru summa: (9) “DDT kopā” ir šādu izomēru summa: 1,1,1-trihlor-2,2 bis (p-hlorfenil) etāns (CAS Nr. 50-29-3; ES Nr. 200-024-3); 1,1,1-trihlor-2 (o-hlorfenil)-2-(p-hlorfenil) etāns (CAS Nr. 789-02-6; ES Nr. 212-332-5); 1,1-dihlor-2,2 bis (p-hlorpfenil) etilēns (CAS Nr. 72-55-9; ES Nr. 200-784-6); un 1,1-dihlor-2,2 bis (p-hlorfenil) etāns (CAS Nr. 72-54-8; ES Nr. 200-783-0). (10) Pieejamā informācija nav pietiekama, lai šīm vielām noteiktu MPK-VKS. (11) Poliaromātisko ogļūdeņražu (PAH) (Nr. 28) prioritāro vielu grupai biotas VKS un atbilstošie GVL-VKS ūdenī attiecas uz koncentrāciju benz(a)pirēnam, uz kura toksicitāti tie balstās. Benz(a)pirēnu var uzskatīt par citu PAH marķieri, līdz ar to, lai salīdzinātu ar biotas VKS vai attiecīgajiem GVL-VKS ūdenī, nepieciešams veikt tikai benz(a)pirēna monitoringu. (12) Ja nav norādīts citādi, biotas VKS attiecas uz zivīm. Tā vietā var veikt monitoringu alternatīvam biotas taksonam vai citai matricai, ciktāl piemērotie VKS nodrošina līdzvērtīgu aizsardzības līmeni. Vielām ar numuru 15 (fluorantēns) un 28 (PAH), biotas VKS attiecas uz vēžveidīgajiem un moluskiem. Lai noteiktu ķīmisko stāvokli, fluorantēna un PAH monitorings zivīs nav piemērots. Vielai ar numuru 37 (dioksīns un dioksīnam līdzīgi savienojumi) biotas VKS attiecas uz zivīm, vēžveidīgajiem un moluskiem; saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1259/2011 (2011. gada 2. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1881/2006 attiecībā uz dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PHB maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (OV L 320, 3.12.2011., 18. lpp.) pielikuma 5.3. sadaļu. (13) Šie VKS attiecas uz bioloģiski pieejamām vielu koncentrācijām. (14) PCDD: polihlordibenzo-p-dioksīni; PCDF: polihlordibenzofurāni; PCB-DL: dioksīnam līdzīgie polihlorbifenili; TEQ: toksiskuma ekvivalenti saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas 2005. gada Toksiskuma ekvivalences faktoriem. |
|||||||
B DAĻA: A DAĻĀ IZKLĀSTĪTO VKS PIEMĒROŠANA
|
1. |
Tabulas 4. un 5. aile: Katram virszemes ūdens objektam GVL-VKS uzskata par ievērotu, ja dažādos gada laikos katrā reprezentatīvā monitoringa vietā mērīto koncentrāciju vidējā aritmētiskā vērtība nav lielāka par standartu. Vidējās aritmētiskās vērtības aprēķināšanai un izmantotajai analītiskajai metodei un, ja nav piemērotas analītiskas metodes, kas atbilstu minimālajiem veiktspējas kritērijiem – metodei, kā piemērot VKS – jābūt saskaņā ar īstenošanas dokumentiem, ar kuriem pieņem tehniskās specifikācijas ķīmiskajam monitoringam un analītisko rezultātu kvalitātei saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK. |
|
2. |
Tabulas 6. un 7. aile: Konkrēta virszemes ūdensobjekta atbilstība MPK-VKS nozīmē, ka katrā reprezentatīvā ūdensobjekta monitoringa punktā mērītā koncentrācija nepārsniedz standartu. Tomēr saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.3.4. iedaļu dalībvalstis var izmantot statistikas metodes, piemēram, procentiļu aprēķināšanu, lai atbilstību MPK-VKS varētu noteikt pieņemamā ticamības līmenī un ar pieņemamu precizitāti. Ja dalībvalstis to dara, šādām statistikas metodēm ir jāatbilst sīki izstrādātiem noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šīs direktīvas 9. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
|
3. |
Šajā pielikumā noteiktie virszemes ūdeņu VKS ir izteikti kā kopējās koncentrācijas visā ūdens paraugā. Atkāpjoties no pirmās daļas, kadmija, svina, dzīvsudraba un niķeļa gadījumā (turpmāk “metāli”), virszemes ūdeņu VKS attiecas uz šķīduma koncentrāciju, t. i., ūdens parauga šķīduma fāzi, ko iegūst, filtrējot caur 0,45 μm filtru vai ar tamlīdzīgu priekšapstrādi, vai, ja īpaši norādīts, uz bioloģiski pieejamo koncentrāciju. Dalībvalstis, izvērtējot monitoringa rezultātus, salīdzinot ar attiecīgo VKS, var ņemt vērā: a) dabisko fona koncentrāciju metāliem un to savienojumiem, ja šāda koncentrācija neļauj ievērot atbilstību attiecīgajiem VKS; b) cietības pakāpi, pH, izšķīdušo organisko oglekli vai citus ūdens kvalitātes parametrus, kas ietekmē metālu bioloģisko pieejamību, turklāt nosaka bioloģiski pieejamo koncentrāciju, izmantojot piemērotu bioloģiskās pieejamības modelēšanu. |
▼M1 —————
( 1 ) OV C 97, 28.4.2007., 3. lpp.
( 2 ) Eiropas Parlamenta 2007. gada 22. maija Atzinums (OV C 102 E, 24.4.2008., 90. lpp.), Padomes 2007. gada 20. decembra Kopējā nostāja (OV C 71 E, 18.3.2008., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. jūnija Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Padomes 2008. gada 20. oktobra Lēmums.
( 3 ) OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.
( 4 ) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.
( 5 ) OV L 331, 15.12.2001, 1. lpp.
( 6 ) OV L 181, 4.7.1986., 16. lpp.
( 7 ) OV L 81, 27.3.1982., 29. lpp.
( 8 ) OV L 291, 24.10.1983., 1. lpp.
( 9 ) OV L 74, 17.3.1984., 49. lpp.
( 10 ) OV L 274, 17.10.1984., 11. lpp.
( 11 ) OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.
( 12 ) OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.
( 13 ) OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.
( 14 ) OV L 24, 29.1.2008, 8. lpp.
( 15 ) OV L 227, 8.9.1993., 9. lpp.
( 16 ) OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.
( 17 ) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp. Labota ar OV L 136, 29.5.2007., 3. lpp.
( 18 ) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.
( 19 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
( 20 ) OV L 201, 1.8.2009., 36. lpp.
( 21 ) OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.
( 22 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).
( 23 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).
( 24 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).
( 25 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu attiecībā uz veterinārajām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.).
( 26 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu attiecībā uz cilvēkiem paredzētajām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).
( 27 ) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.