EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02002R0178-20220701
Regulation (EC) No 178/2002 of the European Parliament and of the Council of 28 January 2002 laying down the general principles and requirements of food law, establishing the European Food Safety Authority and laying down procedures in matters of food safety
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu
02002R0178 — LV — 01.07.2022 — 010.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), (OV L 031, 1.2.2002., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1642/2003 (2003. gada 22. jūlijs), |
L 245 |
4 |
29.9.2003 |
|
|
L 100 |
3 |
8.4.2006 |
||
|
L 60 |
17 |
5.3.2008 |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 596/2009 (2009. gada 18. jūnijs), |
L 188 |
14 |
18.7.2009 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 652/2014 (2014. gada 15. maijs), |
L 189 |
1 |
27.6.2014 |
|
|
L 35 |
10 |
10.2.2017 |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/745 (2017. gada 5. aprīlis), |
L 117 |
1 |
5.5.2017 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1243 (2019. gada 20. jūnijs), |
L 198 |
241 |
25.7.2019 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1381 (2019. gada 20. jūnijs) |
L 231 |
1 |
6.9.2019 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 178/2002
(2002. gada 28. janvāris),
ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu
I NODAĻA
JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Mērķis un joma
Ar to nosaka kopējos principus un pienākumus, stingri zinātniska pamata nodrošināšanas līdzekļus, efektīvu organizatorisko kārtību un procedūras, kas ir lēmumu pieņemšanas pamatā jautājumos par pārtikas un barības nekaitīgumu.
Ar šo regulu izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi.
Šajā regulā izstrādātas procedūras attiecībā uz jautājumiem, kam ir tieša vai netieša ietekme uz pārtikas un barības nekaitīgumu.
2. pants
“Pārtikas” definīcija
Šajā regulā, “pārtika” (jeb “pārtikas produkts”) ir jebkura apstrādāta, daļēji apstrādāta vai neapstrādāta viela vai produkts, kas paredzēts cilvēkiem uzturam vai ko saprātīgi paredzamos apstākļos cilvēki varētu lietot uzturā.
Pie “pārtikas” pieder dzērieni, košļājamās gumijas un jebkura viela, tostarp ūdens, kas apzināti pievienota pārtikai tās ražošanas, sagatavošanas vai apstrādes laikā. Pie pārtikas pieder ūdens aiz atbilstības punkta, kā definēts Direktīvas 98/83/EK 6. pantā un neierobežojot Direktīvas 80/778/EEK un Direktīvas 98/83/EK prasības.
Pie “pārtikas” nepieder:
dzīvnieku barība;
dzīvi dzīvnieki, ja vien tie nav sagatavoti laišanai tirgū patēriņam cilvēku uzturā;
augi pirms novākšanas;
kosmētiskie līdzekļi Padomes Direktīvas 76/768/EEK ( 3 ) nozīmē;
tabaka un tabakas izstrādājumi Padomes Direktīvas 89/622/EEK ( 4 ) nozīmē;
narkotiskās vai psihotropās vielas ANO 1961. gada Vienotās Konvencijas par narkotiskajām vielām un ANO 1971. gada Konvencijas par psihotropām vielām nozīmē;
atliekas un piesārņotāji;
medicīniskās ierīces Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/745 ( 5 ) nozīmē.
3. pants
Citas definīcijas
Šajā regulā:
“pārtikas aprites tiesību akti” ir normatīvi un administratīvi akti, kas Kopienas vai valsts līmenī reglamentē pārtiku vispār, un jo īpaši pārtikas nekaitīgumu; tie attiecas uz jebkuru pārtikas — kā arī barības, ko ražo produktīviem dzīvniekiem vai ko izbaro šādiem dzīvniekiem — ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmu;
“pārtikas uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums, kas nes peļņu vai ne, publisks vai privāts, kas saistīts ar jebkuru pārtikas ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmu;
“uzņēmējs, kas iesaistīts pārtikas apritē”, ir ikviena fiziska vai juridiska persona, kura atbildīga par to, lai tiktu nodrošināts, ka viņa/viņas kontrolē esošais pārtikas uzņēmums izpilda pārtikas aprites tiesību aktu prasības;
“barība” (jeb “lopbarība”) ir jebkura pārstrādāta, daļēji pārstrādāta vai nepārstrādāta viela vai produkts, tostarp piedevas, ko paredzēts izbarot dzīvniekiem;
“barības uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums, kas nes peļņu vai ne, ir publisks vai privāts, kas saistīts ar jebkuru barības ražošanas, izgatavošanas, pārstrādes, uzglabāšanas, pārvadāšanas vai izplatīšanas operāciju, tostarp ar jebkuru ražotāju, kas ražo, pārstrādā vai uzglabā barību dzīvnieku barošanai savā saimniecībā;
“uzņēmējs, kas iesaistīts barības apritē”, ir ikviena fiziska vai juridiska persona, kura atbildīga par to, lai tiktu nodrošināts, ka viņa/viņas kontrolē esošais barības uzņēmums izpilda barības aprites tiesību aktu prasības;
“mazumtirdzniecība” ir manipulācijas ar pārtiku un/vai tās apstrāde, un tās uzglabāšana tirdzniecības vai piegādes vietā galapatērētājam, tostarp izplatīšanas vietās, ēdināšanas uzņēmumos, uzņēmumu un iestāžu ēdnīcās, restorānos un citos līdzīgos pārtikas pakalpojumu uzņēmumos, veikalos, lielveikalu izplatīšanas centros un vairumtirdzniecības punktos;
“laišana tirgū” ir pārtikas vai barības turēšana pārdošanas nolūkā, tostarp piedāvāšana pārdošanai vai jebkura cita veida nodošana par maksu vai bez tās, un pārdošana, izplatīšana un citāda nodošana;
“risks” ir apdraudējuma rezultātā radušās negatīvas ietekmes uz veselību varbūtība un minētās ietekmes nopietnība;
“riska analīze” ir process, ko veido trīs savstarpēji saistītas daļas: riska novērtējums, riska pārvaldība un riska paziņošana;
“riska novērtējums” ir zinātniski pamatots process, ko veido četri posmi: apdraudējuma identificēšana, apdraudējuma raksturojums, iedarbības novērtējums un riska raksturojums;
“riska pārvaldība” ir no riska novērtējuma atšķirīgs process, kurā izsver politikas alternatīvas, apspriežoties ar ieinteresētajām personām, ņemot vērā riska novērtējumu un citus tiesiskus faktorus un vajadzības gadījumā izraugoties atbilstīgus profilakses un kontroles pasākumus;
“riska paziņošana” ir informācijas un atzinumu interaktīva apmaiņa visā riska analīzes procesā attiecībā uz apdraudējumu un risku, ar risku saistītiem faktoriem un riska uztveri starp riska novērtētājiem, riska pārvaldītājiem, patērētājiem, pārtikas un barības uzņēmumiem, akadēmisko sabiedrību un citām ieinteresētajām personām, tostarp riska novērtējuma rezultātu izskaidrošana un riska pārvaldības lēmumu pamatojums;
“apdraudējums” ir bioloģisks, ķīmisks vai fizisks aģents pārtikā vai barībā vai tāds pārtikas vai barības stāvoklis, kas potenciāli var izraisīt negatīvu ietekmi uz veselību;
“izsekojamība” ir spēja visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos izsekot un atrast jebkuru pārtiku, barību,produktīvo dzīvnieku vai vielu, ko paredzēts vai ko varētu pievienot pārtikai vai barībai;
“ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmi” ir visi posmi, tostarp imports, no pārtikas primārās ražošanas, to ieskaitot, līdz tās uzglabāšanai, pārvadāšanai, pārdošanai vai piegādei galapatērētājam, tās ieskaitot, un attiecīgā gadījumā barības importēšana, ražošana, izgatavošana, uzglabāšana, pārvadāšana, izplatīšana, pārdošana un piegāde;
“primārā ražošana” ir primāro produktu ražošana vai audzēšana, tostarp ražas novākšana, slaukšana un saimniecībā audzētu dzīvnieku ražošana pirms nokaušanas. Tā iekļauj arī medības, zveju un savvaļas produktu vākšanu;
“galapatērētājs” ir pēdējais pārtikas produkta patērētājs, kurš neizmantos pārtiku uzņēmējdarbībā, kas saistīta ar pārtikas apriti.
II NODAĻA
VISPĀRĪGI PĀRTIKAS APRITES TIESĪBU AKTI
4. pants
Joma
1. IEDAĻA
VISPĀRĪGI PĀRTIKAS APRITES TIESĪBU AKTU PRINCIPI
5. pants
Vispārīgi mērķi
6. pants
Riska analīze
7. pants
Piesardzības princips
8. pants
Patērētāju interešu aizsardzība
Pārtikas aprites tiesību aktu mērķis ir aizsargāt patērētāju intereses, un ar tiem patērētājiem nodrošina pamatu, lai izdarītu uz informāciju balstītu izvēli attiecībā uz pārtikas produktiem, ko viņi lieto uzturā. To mērķis ir novērst:
krāpniecisku vai maldinošu praksi;
pārtikas produktu viltošanu; un
jebkuru citu praksi, kas var maldināt patērētāju.
1.A IEDAĻA
RISKA PAZIŅOŠANA
8.a pants
Riska paziņošanas mērķi
Ņemot vērā riska novērtētāju un riska pārvaldītāju attiecīgos uzdevumus, riska paziņošana ir orientēta uz šādiem mērķiem:
visā riska analīzes procesā uzlabot informētību un izpratni par konkrētajiem aplūkotajiem jautājumiem, tostarp gadījumos, kad zinātniskajā novērtējumā ir atšķirības;
nodrošināt konsekvenci, pārredzamību un precizitāti riska pārvaldības ieteikumu un lēmumu formulēšanā;
nodrošināt stabilu pamatu, tostarp attiecīgā gadījumā zinātnisku pamatu, riska pārvaldības lēmumu izprašanai;
uzlabot vispārējo riska analīzes lietderību un efektivitāti;
sekmēt sabiedrības izpratni par riska analīzi, tostarp par attiecīgajiem riska novērtētāju un riska pārvaldītāju uzdevumiem un pienākumiem, lai vairotu uzticēšanos šā procesa iznākumam;
nodrošināt, lai tiktu attiecīgi iesaistīti patērētāji, barības un pārtikas nozares uzņēmumi, akadēmiskās aprindas un visas citas ieinteresētās personas;
nodrošināt, lai attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar pārtikas apriti, notiktu pienācīga un pārredzama informācijas apmaiņa ar ieinteresētajām personām;
nodrošināt informācijas sniegšanu patērētājiem par riska novēršanas stratēģijām; un
palīdzēt cīnīties pret nepatiesas informācijas izplatīšanu un tās avotiem.
8.b pants
Vispārīgie riska paziņošanas principi
Ņemot vērā attiecīgos riska novērtētāju un riska pārvaldītāju uzdevumus, riska paziņošana:
nodrošina, lai, balstoties uz pārredzamības, atklātības un atsaucības principiem, interaktīvā veidā un laikus notiktu precīzas un visas attiecīgās informācijas apmaiņa ar visām ieinteresētajām personām;
ikvienā riska analīzes posmā no brīža, kad tiek formulēts pieprasījums sniegt zinātnisku konsultāciju, līdz brīdim, kad tiek sniegts riska novērtējums un pieņemti riska pārvaldības lēmumi, sniedz pārredzamu informāciju, tostarp par to, kā riska pārvaldības lēmumi tika pieņemti un kādi faktori tika ņemti vērā;
ņem vērā visu ieinteresēto personu priekšstatus par risku;
atvieglina saprašanos un dialogu starp visām ieinteresētajām personām; un
notiek skaidri un saprotami, arī tiem, kuri procesā nav iesaistīti tieši vai kuriem nav zinātniskas pamatinformācijas, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā piemērojamos tiesību aktu noteikumus par konfidencialitāti un datu aizsardzību.
8.c pants
Vispārīgais riska paziņošanas plāns
Ar vispārīgo riska paziņošanas plānu sekmē integrētu riska paziņošanas satvaru, kuru gan Savienības, gan valsts līmenī saskaņoti un sistemātiski ievēro gan riska novērtētāji, gan riska pārvaldītāji. Tajā:
nosaka galvenos faktorus, kas jāņem vērā, kad tiek apsvērts, kāda veida un līmeņa darbības riska paziņošanā ir vajadzīgas;
nosaka dažādos riska paziņošanas darbību veidus un pakāpes un, ņemot vērā attiecīgo mērķauditorijas grupu vajadzības, galvenos piemērotos rīkus un kanālus, ko paredzēts izmantot riska paziņošanas nolūkos;
izveido piemērotus koordinācijas un sadarbības mehānismus, lai pastiprinātu riska paziņošanas saskaņotību starp riska novērtētājiem un riska pārvaldītājiem; un
izveido attiecīgus mehānismus, ar ko nodrošina atklātu dialogu starp patērētājiem, barības un pārtikas nozares uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un visām citām ieinteresētajām personām, un to attiecīgu iesaisti.
2. IEDAĻA
PĀRREDZAMĪBAS PRINCIPI
9. pants
Apspriešanās ar sabiedrību
Sagatavojot, novērtējot un pārskatot pārtikas aprites tiesību aktus, atklāti un pārredzami, tieši vai ar pārstāvniecības struktūru starpniecību apspriežas ar sabiedrību, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams jautājuma steidzamības dēļ.
10. pants
Sabiedrības informēšana
Neierobežojot Kopienas un valstu tiesību aktu noteikumus, kas piemērojami attiecībā uz piekļuvi dokumentiem, gadījumos, kad ir pamatots iemesls aizdomām, ka pārtika vai barība var radīt risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai, atkarībā no minētā riska iedabas, nopietnības un apjoma, valsts iestādes sper attiecīgus soļus, lai informētu plašu sabiedrību par riska veselībai iedabu, pēc iespējas pilnīgi identificējot pārtiku vai barību, vai pārtikas vai barības veidu, iespējamo risku, un pasākumus, ko veic vai ko veiks, lai no minētā riska izvairītos, lai to samazinātu vai novērstu.
3. IEDAĻA
VISPĀRĒJIE PIENĀKUMI PĀRTIKAS TIRDZNIECĪBĀ
11. pants
Pārtika un barība, ko importē Kopienā
Pārtika un barība, ko importē Kopienā laišanai tirgū, atbilst attiecīgajām pārtikas aprites tiesību aktu prasībām vai nosacījumiem, ko Kopiena atzinusi par vismaz līdzvērtīgiem minētajām prasībām, vai — ja noslēgts īpašs nolīgums starp Kopienu un eksportētājvalsti — tad tajā iekļautajām prasībām.
12. pants
Pārtika un barība, ko eksportē no Kopienas
Citos apstākļos, izņemot gadījumus, kad pārtikas produkti ir kaitīgi veselībai vai barība nav nekaitīga, pārtiku un barību var eksportēt vai reeksportēt tikai tad, ja galamērķa valsts kompetentās iestādes informētas par iemesliem, kāpēc attiecīgo pārtiku vai barību nevarētu laist tirgū Kopienā, un apstākļiem, kādos tas nevar notikt, tam ir noteikti piekritušas.
13. pants
Starptautiskie standarti
Neierobežojot savas tiesības un pienākumus, Kopiena un dalībvalstis:
veicina starptautisko tehnisko pārtikas un barības standartu, kā arī sanitāro un fitosanitāro standartu izstrādi;
veicina koordināciju darbam ar pārtikas un barības standartiem, ko sākušas starptautiskās valstiskās un nevalstiskās organizācijas;
atbilstīgā un piemērotā gadījumā veicina līgumu izstrādi par īpašo ar pārtiku un barību saistīto pasākumu līdzvērtības atzīšanu;
pievērš īpašu uzmanību attīstības valstu īpašajām attīstības, finanšu un tirdzniecības vajadzībām, lai nodrošinātu, ka starptautiskie standarti nerada nevajadzīgus šķēršļus eksportam no attīstības valstīm;
veicina saskaņotību starp pārtikas aprites tiesību aktiem un starptautiskajiem tehniskajiem standartiem, nodrošinot arī, ka nesamazinās augstais aizsardzības līmenis, kas pieņemts Kopienā.
4. IEDAĻA
PĀRTIKAS APRITES TIESĪBU AKTU VISPĀRĪGAS PRASĪBAS
14. pants
Pārtikas nekaitīguma prasības
Uzskata, ka pārtika nav nekaitīga, ja domā, ka tā:
var kaitēt veselībai;
nav derīga lietošanai cilvēku uzturā.
Nosakot, vai pārtika nav nekaitīga, ņem vērā:
parastos apstākļus, kādos patērētājs lieto pārtiku, un apstākļus katrā ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmā; un
informāciju, ko sniedz patērētājam, tostarp informāciju uz etiķetes vai citu patērētājam parasti pieejamu informāciju par to, kā izvairīties no īpašas negatīvas ietekmes uz veselību, ko izraisa kāds konkrēts pārtikas produkts vai konkrētas kategorijas pārtikas produkti.
Nosakot, vai pārtika var kaitēt veselībai, ņem vērā:
ne tikai minētās pārtikas iespējamo tūlītējo un/vai īstermiņa un/vai ilgtermiņa ietekmi uz tās personas veselību, kura to lieto uzturā, bet arī ietekmi uz nākamajām paaudzēm;
iespējamo kumulatīvo toksisko iedarbību;
konkrētas kategorijas patērētāju veselības jutīgumu, ja pārtika ir paredzēta minētajās kategorijas patērētājiem.
15. pants
Barības nekaitīguma prasības
Uzskata, ka barību nav nekaitīga tās paredzētajai izmantošanai, ja domā, ka:
16. pants
Noformējums
Neierobežojot konkrētākus pārtikas aprites tiesību aktu noteikumus, pārtikas vai barības marķējums, reklāma un noformējums, tostarp to forma, izskats vai iepakojums, izmantotie iepakojuma materiāli, veids, kā tie izkārtoti un kā novietoti, kā arī informācija, kas par tiem pieejama ar jebkura saziņas līdzekļa starpniecību, nemaldina patērētājus.
17. pants
Pienākumi
Minētajā nolūkā tajās darbojas oficiālas kontroles sistēma un tiek veiktas citas apstākļiem atbilstīgas darbības, tostarp sabiedrības informēšana par pārtikas un barības nekaitīgumu un risku, pārtikas un barības nekaitīguma uzraudzību, un citas uzraudzības darbības, kas skar visus ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmus.
Dalībvalstis arī izstrādā noteikumus par pasākumiem un sankcijām, ko piemēro par pārtikas un barības aprites tiesību aktu pārkāpšanu. Tādiem pasākumiem un sankcijām jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem.
18. pants
Izsekojamība
Tādēļ minēto uzņēmēju rīcībā ir sistēmas un procedūras, kas dod iespēju pēc pieprasījuma darīt attiecīgo informāciju zināmu kompetentajām iestādēm.
19. pants
Pienākumi attiecībā uz pārtiku: uzņēmēji, kas iesaistīti pārtikas apritē
20. pants
Pienākumi attiecībā uz barību: uzņēmēji, kas iesaistīti barības apritē
21. pants
Atbildība
Šīs nodaļas noteikumi neierobežo Padomes Direktīvu 85/374/EEK (1985. gada 25. jūlijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem ( 6 ).
III NODAĻA
EIROPAS PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA IESTĀDE
1. IEDAĻA
MISIJA UN UZDEVUMI
22. pants
Iestādes misija
Iestādes misija ir arī sniegt:
zinātniskas konsultācijas un zinātnisku un tehnisku atbalstu jautājumos par cilvēku uzturu saistībā ar Kopienas tiesību aktiem un — pēc Komisijas pieprasījuma — palīdzību saistībā ar paziņojumiem par uztura jautājumiem saistībā ar Kopienas veselības programmu;
zinātniskus atzinumus citos jautājumos, kas saistīti ar dzīvnieku veselību un labturību un augu veselību;
zinātniskus atzinumus par produktiem, kas nav pārtika un barība un ir saistīti ar ģenētiski modificētiem organismiem, kā definēts Direktīvā 2001/18/EK, neierobežojot tajā noteiktās procedūras.
Tā cieši sadarbojas ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas veic Iestādes uzdevumiem līdzīgus uzdevumus, un attiecīgā gadījumā ar attiecīgajām Savienības aģentūrām.
23. pants
Iestādes uzdevumi
Iestādes uzdevumi ir:
sniegt Kopienas iestādēm un dalībvalstīm labākos iespējamos zinātniskos atzinumus visos gadījumos, kas noteikti Kopienas tiesību aktos, un par jebkuru jautājumu, kurš ir tās misijas jomā;
sekmēt un koordinēt vienotu riska novērtējuma metožu attīstību sfērās, kas ir tās misijas jomā;
sniegt zinātnisku un tehnisku atbalstu Komisijai sfērās, kas ir tās misijas jomā, un — ja tiek pieprasīts — arī riska novērtējuma atzinumu interpretācijā un apsvērumos;
uzdot, lai tiktu veikti zinātniski pētījumi, kas vajadzīgi tās misijas īstenošanai;
meklēt, vākt, salīdzināt, analizēt un apkopot zinātniskos un tehniskos datus sfērās, kas ir tās misijas jomā;
darboties, lai identificētu un raksturotu potenciālus riskus sfērās, kas ir tās misijas jomā;
izveidot organizāciju tīklu sistēmu, kas darbotos sfērās, kas ir tās misijas jomā, un atbildēt par to darbību;
ja Komisija pieprasa — tad sniegt zinātnisku un tehnisku palīdzību krīzes vadības procedūrās, ko ieviesusi Komisija attiecībā uz pārtikas un barības nekaitīgumu;
ja Komisija pieprasa — tad sniegt zinātnisku un tehnisku palīdzību, lai uzlabotu sadarbību starp Kopienu, kandidātvalstīm, starptautiskajām organizācijām un trešām valstīm sfērās, kas ir tās misijas jomā;
nodrošināt, lai sabiedrība un ieinteresētās personas saņemtu ātru, ticamu, objektīvu un saprotamu informāciju sfērās, kas ir Iestādes misijas jomā;
neatkarīgi izteikt savus secinājumus un orientējošus norādījumus par jautājumiem, kas ir tās misijas jomā;
uzņemties jebkuru citu uzdevumu, ko, nepārsniedzot Iestādes misijas jomu, tai uztic Komisija.
2. IEDAĻA
ORGANIZĀCIJA
24. pants
Iestādes struktūras
Iestādes struktūras ir:
valde;
izpilddirektors un viņa personāls;
konsultatīvā padome;
zinātniskā komiteja un zinātnes ekspertu grupas.
25. pants
Valde
Papildus 1. punktā minētajiem locekļiem un viņu vietniekiem valdē ir:
divi balsstiesīgi locekļi un divi viņu vietnieki, kurus kā tās pārstāvjus iecēlusi Komisija;
divi balsstiesīgi locekļi, kurus iecēlis Eiropas Parlaments;
četri balsstiesīgi locekļi un četri viņu vietnieki kā pilsoniskās sabiedrības un pārtikas aprites ķēdes interešu pārstāvji, proti, viens loceklis un viens vietnieks no patērētāju organizācijām, viens loceklis un viens vietnieks no vides nevalstiskajām organizācijām, viens loceklis un viens vietnieks no lauksaimnieku organizācijām un viens loceklis un viens vietnieks no nozaru organizācijām.
Pirmās daļas c) apakšpunktā minētos locekļus un viņu vietniekus, pamatojoties uz Komisijas sastādītu un Padomei nosūtītu sarakstu un apspriežoties ar Eiropas Parlamentu, ieceļ Padome. Minētajā sarakstā iekļauj vairāk vārdu, nekā ir aizpildāmo amatvietu. Komisijas sagatavoto sarakstu kopā ar attiecīgajiem informatīvajiem dokumentiem Padome nosūta Eiropas Parlamentam. Eiropas Parlaments pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc minētā saraksta saņemšanas savu viedokli var iesniegt izskatīšanai Padomei, kas tad minētos locekļus ieceļ valdē.
Ja vien nav paredzēts citādi, valde pieņem lēmumus ar locekļu balsu vairākumu. Vietnieki pārstāv locekļus viņu prombūtnes laikā un balso viņu vārdā.
Līdz katra gada 30. martam Valde pieņem vispārīgo ziņojumu par Iestādes darbību iepriekšējā gadā.
26. pants
Izpilddirektors
Izpilddirektors ir Iestādes likumīgais pārstāvis un atbild par:
Iestādes ikdienas administratīvo vadību;
Iestādes darba programmas priekšlikuma izstrādāšanu, apspriežoties ar Komisiju;
valdes pieņemto darba programmu un lēmumu izpildi;
to, lai nodrošinātu atbilstīgu zinātnisku, tehnisku un administratīvu atbalstu zinātniskajai komitejai un zinātnes ekspertu grupām;
to, lai nodrošinātu, ka Iestāde pilda savus uzdevumus saskaņā ar pasūtītāju prasībām, jo īpaši attiecībā uz sniegto pakalpojumu un iztērētā laika atbilstību;
iestādes ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta sagatavošanu un tās budžeta izpildi;
visiem personāla jautājumiem;
sakaru dibināšanu un uzturēšanu ar Eiropas Parlamentu un par regulāra dialoga nodrošināšanu ar attiecīgajām tā komitejām.
Katru gadu izpilddirektors iesniedz valdei apstiprināšanai:
vispārējā ziņojuma projektu, kas attiecas uz visu Iestādes darbību iepriekšējā gadā;
darba programmu projektus.
Izpilddirektors pēc tam, kad valde pieņēmusi darba programmas, nosūta tās Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un dalībvalstīm un nodrošina to publicēšanu.
Izpilddirektors pēc tam, kad valde pieņēmusi Iestādes vispārējo ziņojumu, un līdz 15. jūnijam nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, un nodrošina tā publicēšanu.
Izpilddirektors ik gadu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju, kas attiecas uz novērtēšanas procedūru rezultātu.
▼M1 —————
27. pants
Konsultatīvā padome
Ar konsultatīvās padomes starpniecību notiek informācijas apmaiņa par potenciālo risku un zināšanu apkopošana. Tā nodrošina ciešu sadarbību starp Iestādi un dalībvalstu kompetentajām struktūrām jo īpaši šādos gadījumos:
izvairīšanās no Iestādes zinātnisko pētījumu dublēšanās ar dalībvalstu pētījumiem saskaņā ar 32. pantu;
apstākļos, kas precizēti 30. panta 4. punktā, ja ir jāsadarbojas Iestādei un kādai valsts struktūrai;
saskaņā ar 36. panta 1. punktu veicinot to Eiropas organizāciju tīkla darbību, kuras darbojas sfērās, kas ir Iestādes misijas jomā;
ja Iestāde vai kāda dalībvalsts identificē potenciālu risku.
Ja konsultatīvā padome apspriež jautājumus, kas minēti 22. panta 5. punkta b) apakšpunktā, tad pārstāvji no dalībvalstu kompetentajām struktūrām, kas veic uzdevumus, kas līdzīgi 22. panta 5. punkta b) apakšpunktā minētajiem uzdevumiem, var piedalīties konsultatīvās padomes darbā, — katra dalībvalsts izraugās vienu pārstāvi.
28. pants
Zinātniskā komiteja un zinātnes ekspertu grupas
Vajadzības gadījumā, un jo īpaši attiecībā uz gadījumiem, kas nav nevienas zinātnes ekspertu grupas kompetencē, zinātniskā komiteja izveido darba grupas. Tādos gadījumos, sagatavojot zinātniskos atzinumus, tā izmanto minēto darba grupu pieredzi.
Zinātnes ekspertu grupu locekļi ir neatkarīgi zinātnes eksperti. Dibinot Iestādi, izveido šādas zinātnes ekspertu grupas:
zinātnes ekspertu grupu jautājumos, kas saistīti ar pārtikas piedevām un aromatizētājiem;
zinātnes ekspertu grupu jautājumos, kas saistīti ar piedevām un produktiem vai vielām, ko izmanto dzīvnieku barībā;
zinātnes ekspertu grupu jautājumos, kas saistīti ar augu aizsardzības līdzekļiem un to atliekvielām;
zinātnes ekspertu grupu jautājumos, kas saistīti ar ģenētiski modificētiem organismiem;
zinātnes ekspertu grupu jautājumos, kas saistīti ar uzturu, jauniem pārtikas produktiem un pārtikas alergēniem;
zinātnes ekspertu grupu jautājumos, kas saistīti ar bioloģisko apdraudējumu;
zinātnes ekspertu grupu jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas aprites ķēdē;
zinātnes ekspertu grupu jautājumos, kas saistīti ar dzīvnieku veselību un labturību;
zinātnes ekspertu grupu jautājumos, kas saistīti ar augu veselību;
zinātnes ekspertu grupu jautājumos, kas saistīti ar pārtikas fermentiem, pārstrādes līdzekļiem un materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 57.a pantu, lai pēc iestādes pieprasījuma grozītu šā punkta pirmo daļu attiecībā uz zinātnes ekspertu grupu skaitu un nosaukumiem, ņemot vērā tehnisko un zinātnisko attīstību.
Dalībvalstis:
uzaicinājumu izteikt ieinteresētību publicē savu kompetento iestāžu tīmekļa vietnēs un to kompetento struktūru tīmekļa vietnēs, kuras veic uzdevumus, kas ir līdzīgi Iestādes uzdevumiem;
informē attiecīgās zinātniskās organizācijas, kas atrodas to teritorijā;
mudina iespējamos kandidātus pieteikties; un
veic visus piemērotos pasākumus uzaicinājuma izteikt ieinteresētību atbalstam.
Zinātniskās komitejas locekļus, kuri nav zinātnes ekspertu grupu locekļi, un zinātnes ekspertu grupu locekļus atlasa un ieceļ saskaņā ar šādu procedūru:
pamatojoties uz pieteikumiem, kuri ir saņemti pēc uzaicinājuma izteikt ieinteresētību, izpilddirektors sagatavo piemērotu kandidātu saraksta projektu, kurā ir vismaz divtik daudz kandidātu, cik ir nepieciešams, lai aizpildītu zinātniskās komitejas un zinātnes ekspertu grupu locekļu amatvietas, un saraksta projektu nosūta valdei, tajā norādot konkrētās daudznozaru speciālās zināšanas, kas ir vajadzīgas katrā zinātnes ekspertu grupā;
pamatojoties uz minēto saraksta projektu, valde ieceļ tos zinātniskās komitejas locekļus, kuri nav zinātnes ekspertu grupu locekļi, un zinātnes ekspertu grupu locekļus un sastāda rezerves kandidātu sarakstu zinātniskajai komitejai un zinātnes ekspertu grupām;
zinātniskās komitejas locekļu, kuri nav zinātnes ekspertu grupu locekļi, un zinātnes ekspertu grupu locekļu atlases procedūra un iecelšana notiek, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:
augsta līmeņa zinātniskā lietpratība;
neatkarība un interešu konflikta neesamība saskaņā ar 37. panta 2. punktu un Iestādes neatkarības politiku un minētās politikas īstenošanu attiecībā uz zinātnes ekspertu grupu locekļiem;
atbilstība tam, kādas daudznozaru speciālās zināšanas un kāds valodu režīms vajadzīgi zinātnes ekspertu grupā, kurā kandidātus paredzēts iecelt;
ja kandidātiem ir vienāda zinātniskā lietpratība, valde nodrošina, lai ar iecelšanu tiktu panākts iespējami plašākais ģeogrāfiskais sadalījums.
Minētās procedūras skar jo īpaši:
to, cik reižu pēc kārtas kāda persona var būt par locekli zinātniskajā komitejā vai zinātnes ekspertu grupā;
locekļu skaitu katrā zinātnes ekspertu grupā, bet nepārsniedzot 5.f punktā noteikto maksimālo skaitu;
zinātniskās komitejas un zinātnes ekspertu grupu locekļu izdevumu atmaksāšanas kārtību;
veidu, kā zinātniskajai komitejai un zinātnes ekspertu grupām uzdod pildīt uzdevumus un iesniedz pieprasījumus sniegt zinātniskos atzinumus;
zinātniskās komitejas un zinātnes ekspertu grupu darba grupu izveidi un organizāciju, un iespēju iekļaut minētajās darba grupās neatkarīgus ekspertus;
iespēju uzaicināt novērotājus uz zinātniskās komitejas un zinātnes ekspertu grupu sanāksmēm;
iespēju organizēt atklātu izskatīšanu.
3. IEDAĻA
DARBĪBA
29. pants
Zinātniskie atzinumi
Iestāde sniedz zinātnisku atzinumu:
pēc Komisijas pieprasījuma — par jebkuru jautājumu, kas ir tās misijas jomā, un visos gadījumos, kad Kopienas tiesību aktos ir paredzēta Iestādes konsultācija;
pēc savas ierosmes, par jautājumiem, kas ir tās misijas jomā.
Eiropas Parlaments vai dalībvalsts var pieprasīt, lai Iestāde sniegtu zinātnisku atzinumu par jautājumiem, kas ir Iestādes misijas jomā.
Lai piemērotu šo pantu, Komisija pēc apspriešanās ar Iestādi pieņem:
deleģētos aktus saskaņā ar 57.a pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot procedūru, kādu Iestāde piemēro zinātnisko atzinumu pieprasījumiem;
īstenošanas aktus, nosakot pamatnostādnes, kas reglamentē to vielu, produktu vai procesu zinātnisko novērtēšanu, uz kuriem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecas sistēma, saskaņā ar kuru jāsaņem iepriekšēja atļauja vai kuri jāieraksta atļautajā sarakstā, jo īpaši, ja Savienības tiesību aktos ir paredzēts vai atļauts, ka pieteikuma iesniedzējs šim nolūkam iesniedz dokumentāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto procedūru.
30. pants
Atšķirīgi zinātniski atzinumi
31. pants
Zinātniska un tehniska palīdzība
32. pants
Zinātniskie pētījumi
32.a pants
Pirmsiesniegšanas konsultācijas
32.b pants
Paziņošana par pētījumiem
Šis punkts mutatis mutandis ir piemērojams arī laboratorijām un citām testēšanas infrastruktūras iestādēm, kas atrodas trešās valstīs, ciktāl tā nosaka attiecīgi nolīgumi un vienošanās ar minētajām trešām valstīm, tostarp, kā minēts 49. pantā.
Ja pētījumi nav bijuši iepriekš paziņoti saskaņā ar 2. vai 3. punktu un ja nav sniegts derīgs pamatojums, pieteikumu vai paziņojumu var iesniegt atkārtoti ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs vai paziņojuma iesniedzējs Iestādei paziņo minētos pētījumus, jo īpaši to nosaukumu un to jomu, laboratoriju vai testēšanas infrastruktūras iestādi, kas tos veic, kā arī to sākuma un plānotos beigu datumus.
Šāda atkārtoti iesniegta pieteikuma vai paziņojuma derīguma vai pieņemamības novērtējums sākas sešus mēnešus pēc pētījumu paziņošanas saskaņā ar otro daļu.
Ja pētījumi, kas bijuši iepriekš paziņoti saskaņā ar 2. vai 3. punktu, nav iekļauti pieteikumā vai paziņojumā ja un nav sniegts derīgs pamatojums, pieteikumu vai paziņojumu var iesniegt atkārtoti ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs vai paziņojuma iesniedzējs iesniedz visus pētījumus, kas bija paziņoti saskaņā ar 2. vai 3. punktu.
Šāda atkārtoti iesniegta pieteikuma vai paziņojuma derīguma vai pieņemamības novērtējums sākas sešus mēnešus pēc pētījumu iesniegšanas saskaņā ar otro daļu.
32.c pants
Apspriešanās ar trešām personām
32.d pants
Verificējoši pētījumi
Neskarot pieteikuma iesniedzēju pienākumu pierādīt atļauju sistēmai iesniegta priekšmeta drošumu, Komisija nopietnu domstarpību vai pretrunīgu rezultātu ārkārtas apstākļos var pieprasīt, lai Iestāde pasūta zinātniskus pētījumus, kuru mērķis ir verificēt riska novērtēšanas procesā izmantotos datus. Pasūtīto pētījumu tvērums var būt arī plašāks nekā verificējamie dati.
33. pants
Datu vākšana
Iestāde meklē, vāc, salīdzina, analizē un apkopo attiecīgos zinātniskos un tehniskos datus sfērās, kas ir tās misijas jomā. Tas jo īpaši nozīmē datu vākšanu, kas attiecas uz:
pārtikas patēriņu un cilvēku pakļautību riskam, kas saistīts ar pārtikas patēriņu;
bioloģiskā riska sastopamību un izplatību;
piesārņotājiem pārtikā un barībā;
atliekām.
Ziņojumā, kam attiecīgā gadījumā pievienoti priekšlikumi, jo īpaši norāda:
par katru sistēmu — funkcijas, kas būtu jāpiešķir Iestādei, un visus grozījumus vai uzlabojumus, kas varētu būt vajadzīgi, lai Iestāde varētu īstenot tās misiju, sadarbojoties ar dalībvalstīm;
kļūmes, kas būtu jālabo, lai Iestāde varētu savākt un apkopot Kopienas līmenī būtiskus zinātniskos un tehniskos datus sfērās, kas ir tās misijas jomā.
34. pants
Potenciālu risku identificēšana
35. pants
Ātrās reaģēšanas sistēma
Lai Iestāde varētu pēc iespējas efektīvi pildīt savu uzdevumu — uzraudzīt pārtikas produktu risku veselības un uzturvielu ziņā –, tā saņem visus ziņojumus, kas tiek nosūtīti, izmantojot ātrās reaģēšanas sistēmu. Tā analizē šādu paziņojumu saturu, lai sniegtu Komisijai un dalībvalstīm jebkuru informāciju, kas pieprasīta riska analīzes mērķiem.
36. pants
Tīkla darbība starp organizācijām, kas darbojas sfērās, kuras ir Iestādes misijas jomā
Citus īstenošanas noteikumus 1. un 2. punkta piemērošanai nosaka Komisija, apspriedusies ar Iestādi un saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.
4. IEDAĻA
NEATKARĪBA, PĀRREDZAMĪBA, KONFIDENCIALITĀTE UN SAZIŅA
37. pants
Neatkarība
Šim nolūkam viņi sniedz paziņojumu par saistībām un paziņojumu par interesēm, kuros norāda, ka viņiem nav interešu, ko varētu uzskatīt par pretrunā esošām ar viņu neatkarību, vai tiešās vai netiešās intereses, kuras varētu uzskatīt par pretrunā esošām ar viņu neatkarību. Minētos paziņojumus sniedz katru gadu un rakstveidā.
Šim nolūkam viņi sniedz paziņojumu par saistībām un paziņojumu par interesēm, kuros norāda, ka viņiem nav interešu, ko varētu uzskatīt par pretrunā esošām ar viņu neatkarību, vai tiešās vai netiešās intereses, kuras varētu uzskatīt par pretrunā esošām ar viņu neatkarību. Minētos paziņojumus sniedz katru gadu un rakstveidā.
38. pants
Pārredzamība
Iestāde darbojas augstā pārredzamības līmenī. Jo īpaši tā publisko:
valdes, konsultatīvās padomes, zinātniskās komitejas, zinātnes ekspertu grupu un to darba grupu darba kārtības, dalībnieku sarakstus un protokolus;
visu savu zinātnisko devumu – arī zinātniskās komitejas un zinātnes ekspertu grupu atzinumus pēc to pieņemšanas –, vienmēr iekļaujot mazākuma viedokļus un riska novērtēšanā notikušu apspriešanos rezultātus;
ņemot vērā 39. līdz 39.e pantā paredzēto konfidenciālas informācijas un personas datu aizsardzību, – zinātniskus datus, pētījumus un citu informāciju, kas pamato pieteikumus, arī pieteikuma iesniedzēju iesniegtu papildu informāciju, kā arī citus zinātniskus datus un informāciju, kas pamato Eiropas Parlamenta, Komisijas un dalībvalstu pieprasījumus pēc zinātniska devuma, arī jebkādus zinātniskus atzinumus;
informāciju, kas ir pamatā tās zinātniskajam devumam, arī zinātniskos atzinumus, ņemot vērā konfidenciālas informācijas un personas datu aizsardzību, kas paredzēta 39. līdz 39.e pantā;
valdes locekļu, izpilddirektora, konsultatīvās padomes, zinātniskās komitejas, un zinātnes ekspertu grupu locekļu, kā arī to darba grupu locekļu iesniegtās ikgadējās interešu deklarācijas un interešu deklarācijas, kas iesniegtas attiecībā uz sanāksmju darba kārtības jautājumiem;
pētījumus, ko Iestāde veic saskaņā 32. un 32.d pantu;
ikgadējo ziņojumu par savu darbību;
noraidītus vai grozītus Eiropas Parlamenta, Komisijas vai kādas dalībvalsts pieprasījumus pēc zinātniska atzinuma, kā arī noraidījuma vai grozījumu pamatojumus;
kopsavilkumu par konsultācijām, kas potenciāliem pieteikuma iesniedzējiem uz 32.a un 32.c panta pamata sniegtas pirmsiesniegšanas fāzē.
Informāciju, kas minēta pirmajā daļā, nekavējoties publisko, izņemot informāciju, kas minēta tā c) apakšpunktā, ciktāl tas attiecas uz pieteikumiem, un tā i) apakšpunktā, ko nekavējoties publisko, tiklīdz pieteikums ir atzīts par derīgu vai pieņemamu.
Otrajā daļā minēto informāciju publisko tam atvēlētā Iestādes tīmekļvietnes daļā. Minētā atvēlētā daļa ir publiski pieejama un viegli piekļūstama. Minētā informācija ir pieejama lejupielādei, drukāšanai un meklēšanai elektroniskā formā.
Šā panta 1. punkta pirmās daļas c), d) un i) apakšpunktā minēto informāciju nodod atklātībai, neskarot:
nekādus esošos noteikumus par intelektuālā īpašuma tiesībām, kuros izklāstīti ierobežojumi attiecībā uz dažiem publiskoto dokumentu vai to satura izmantošanas veidiem; un
nekādus Savienības tiesību aktos paredzētus noteikumus, kas aizsargā ieguldījumus, kurus izdarījuši novatori, vācot informāciju un datus, kas attiecīgos atļaujas pieteikumus pamato (“datu ekskluzivitātes noteikumi”).
Šā panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētās informācijas nodošanu atklātībai neuzskata par tiešu vai netiešu atļauju vai licenci attiecīgos datus, informāciju un to saturu lietot, reproducēt vai citādi izmantot, pārkāpjot jebkādus intelektuālā īpašuma tiesību vai datu ekskluzivitātes noteikumus, un Savienība neatbild par to, kā to izmanto trešās personas. Iestāde nodrošina, ka tie, kas piekļūst attiecīgajai informācijai, pirms tās nodošanas atklātībai šajā sakarā sniedz skaidru apņemšanos vai parakstītus paziņojumus.
39. pants
Konfidencialitāte
Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma Iestāde konfidenciālai apstrādei var piekrist tikai attiecībā uz šādiem informācijas elementiem, ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka šādas informācijas nodošana atklātībai, iespējams, ievērojamā mērā kaitēs tā interesēm.
ražošanas vai izgatavošanas process, tostarp tā metode un inovatīvie aspekti, kā arī citas, šim procesam vai metodei raksturīgas tehniskas un rūpnieciskas specifikācijas, izņemot informāciju, kura ir saistīta ar drošuma novērtēšanu;
attiecīgā gadījumā komerciālas saiknes starp ražotāju vai importētāju un pieteikuma iesniedzēju vai atļaujas turētāju;
komercinformācija, kas atklāj pieteikuma iesniedzēja avotus, tirgus daļas vai uzņēmējdarbības stratēģiju; un
pieprasījuma priekšmeta kvantitatīvais sastāvs, izņemot informāciju, kas ir svarīga drošuma novērtēšanai.
Neatkarīgi no 2. un 3. punkta:
ja ir svarīgi steidzami rīkoties, lai aizsargātu cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi, piemēram, ārkārtas situācijās, dalībvalsts var nodot atklātībai 2. un 3. punktā minēto informāciju;
tomēr publisko tādu informāciju, kas ietilpst Iestādes zinātniskā devuma – arī zinātnisko atzinumu – secinājumos un kas ir saistīta ar paredzamu ietekmi uz cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi.
39.a pants
Konfidencialitātes pieprasījums
39.b pants
Lēmums par konfidencialitāti
Iestāde:
pieteikuma iesniedzēja iesniegto pieteikuma nekonfidenciālo redakciju nekavējoties publisko, tiklīdz minētais pieteikums ir atzīts par derīgu vai pieņemamu;
konfidencialitātes pieprasījumu saskaņā ar šo pantu tūlīt konkrēti un individuāli izmeklē;
pirms attiecībā uz konfidencialitātes pieprasījumu pieņem oficiālu lēmumu, pieteikuma iesniedzēju rakstiski informē, ka nodomājusi informāciju nodot atklātībai, un paskaidro tā iemeslus. Ja pieteikuma iesniedzējs Iestādes vērtējumam nepiekrīt, divu nedēļu laikā no dienas, kad tam paziņota Iestādes nostāja, pieteikuma iesniedzējs var paust savu viedokli vai pieteikumu atsaukt;
10 nedēļu laikā no dienas, kad attiecībā uz pieteikumiem saņemts konfidencialitātes pieprasījums, un bez kavēšanās papildu datu un informācijas gadījumā pieņem argumentētu lēmumu par konfidencialitātes pieprasījumu, ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja apsvērumus; lēmumu paziņo pieteikuma iesniedzējam un sniedz informāciju par tiesībām iesniegt atkārtotu pieteikumu saskaņā ar šā panta 2. punktu; un attiecīgā gadījumā par lēmumu informē Komisiju un dalībvalstis; un
agrākais divas nedēļas pēc tam, kad Iestādes lēmums saskaņā ar d) apakšpunktu paziņots pieteikuma iesniedzējam, publisko jebkādus papildu datus un informāciju, attiecībā uz kuriem konfidencialitātes pieprasījums nav atzīts par pamatotu.
39.c pants
Konfidencialitātes pārskatīšana
Pirms Iestāde nāk klajā ar zinātnisku devumu – arī zinātniskiem atzinumiem –, tā pārskata, vai informāciju, ko tā iepriekš piekritusi uzskatīt par konfidenciālu, tomēr nav iespējams publiskot saskaņā ar 39. panta 4. punkta b) apakšpunktu. Ja šāda publiskošana iespējama, Iestāde rīkojas saskaņā ar 39.b pantā noteikto procedūru, kas tiek piemērota mutatis mutandis.
39.d pants
Pienākumi attiecībā uz konfidencialitāti
39.e pants
Personas datu aizsardzība
Kas attiecas uz pieprasījumu pēc zinātniska devuma – arī Savienības tiesību aktos paredzētiem zinātniskiem atzinumiem –, Iestāde vienmēr publisko:
pieteikuma iesniedzēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un adresi;
autoru vārdus publicētiem vai publiski pieejamiem pētījumiem, kas šādus pieprasījumus pamato; un
visu zinātniskās komitejas, zinātnes ekspertu grupu, to darba grupu sanāksmju un jebkādas citas ad hoc grupas sanāksmju par attiecīgo priekšmetu dalībnieku un novērotāju vārdus.
39.f pants
Standartizētie datu formāti
Lai varētu pildīt 38. panta 1. punkta c) apakšpunktu un lai garantētu Iestādei iesniegtu zinātniska devuma pieprasījumu efektīvu apstrādi, saskaņā ar šā panta 2. punktu tiek pieņemti tādi standartizēti datu formāti, lai dokumentus būtu iespējams iesniegt, meklēt, kopēt un drukāt, turklāt nodrošinot atbilstību Savienības tiesību aktos noteiktajām regulatīvajām prasībām. Minētie standartizētie datu formāti:
netiek veidoti uz komercstandartu pamata;
pēc iespējas nodrošina sadarbspēju ar esošajām datu iesniegšanas pieejām;
ir ērti lietojami un pielāgoti, lai tos varētu izmantot mazie un vidējie uzņēmumi.
Šā panta 1. punktā minēto standartizētu datu formātu pieņemšanas procedūra ir šāda:
dažādo tiesību aktos paredzēto atļaujas procedūru un attiecīgu Eiropas Parlamenta, Komisijas un dalībvalstu iesniegtu zinātniska devuma pieprasījumu vajadzībām Iestāde izstrādā standartizētu datu formātu projektus;
ņemot vērā prasības, kas ietvertas dažādajās atļaujas procedūrās un citos tiesiskos regulējumos, un izdarot vajadzīgos pielāgojumus, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem standartizētus datu formātus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto procedūru;
pieņemtos standartizētos datu formātus Iestāde dara pieejamus savā tīmekļvietnē;
ja standartizēti datu formāti uz šā panta pamata ir pieņemti, pieteikumus, kā arī pieprasījumus pēc zinātniska devuma – arī pēc Eiropas Parlamenta, Komisijas vai dalībvalstu zinātniska atzinuma – iesniedz tikai saskaņā ar minētajiem standartizētajiem datu formātiem.
39.g pants
Informācijas sistēmas
Informācijas sistēmas, ko Iestāde izmanto savu datu, tostarp konfidenciālu datu un personas datu, glabāšanai, projektē tādā veidā, kas garantē, ka jebkura piekļuve tiem ir pilnībā revidējama un ka tiek sasniegti augstākie drošības standarti, kas atbilst attiecīgajiem drošības riskiem, ņemot vērā 39. līdz 39.f pantu.
40. pants
Iestādes paziņojumi
Visus zinātniskos devumus – arī savus zinātniskos atzinumus un pamatojošus zinātniskus datus un citu informāciju – Iestāde saskaņā ar 38. līdz 39.e pantu publisko.
41. pants
Piekļuve dokumentiem
Informācijai par vidi piemēro arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1367/2006 ( 11 ). Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK ( 12 ) piemēro informācijai par vidi, kura ir dalībvalstīm, neatkarīgi no 39.–39.d pantā paredzētajiem konfidencialitātes noteikumiem.
42. pants
Patērētāji, ražotāji un citas ieinteresētās personas
Iestāde nodibina efektīvus sakarus ar patērētāju pārstāvjiem, ražotāju pārstāvjiem, pārstrādātājiem un visām citām ieinteresētajām personām.
5. IEDAĻA
FINANŠU NOTEIKUMI
43. pants
Iestādes budžeta pieņemšana
Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Iestādes štatu sarakstu.
Ja budžeta lēmējinstitūcijas nodaļa ir paziņojusi par nodomu sniegt atzinumu, tā atzinumu valdei nosūta sešu nedēļu laikā no dienas, kad paziņots par projektu.
44. pants
Iestādes budžeta izpilde
45. pants
Samaksa, ko saņem Iestāde
Trīs gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un apspriedusies ar Iestādi, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, Komisija publicē ziņojumu par to, vai ir iespējams un ieteicams iesniegt likumdošanas iniciatīvu saskaņā ar koplēmuma procedūru un saskaņā ar Līgumu par citiem Iestādes sniegtajiem pakalpojumiem.
6. IEDAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
46. pants
Juridiskas personas statuss un privilēģijas
47. pants
Atbildība
48. pants
Personāls
49. pants
Trešo valstu dalība
Iestādes darbībā var iesaistīties valstis, kas noslēgušas nolīgumus ar Eiropas Kopienu, ar kuriem saskaņā tās ir pieņēmušas un piemēro Kopienas tiesību aktus jomā, uz kuru attiecas šī regula.
Ievērojot attiecīgos minēto līgumu noteikumus, izstrādā kārtību, jo īpaši precizējot, kā un cik lielā mērā minētās valstis piedalīsies Iestādes darbā, tostarp noteikumus par dalību Iestādes vadīto tīklu darbībā, iekļaušanu to kompetento organizāciju sarakstā, kurām Iestāde var uzticēt zināmus uzdevumus, finanšu ieguldījumiem un personālu.
IV NODAĻA
ĀTRĀS REAĢĒŠANAS SISTĒMA, KRĪZES VADĪBA UN ĀRKĀRTAS SITUĀCIJAS
1. IEDAĻA
ĀTRĀS REAĢĒŠANAS SISTĒMA
50. pants
Ātrās reaģēšanas sistēma
Iestāde var papildināt paziņojumu ar jebkuru zinātnisku vai tehnisku informāciju, kas ļautu dalībvalstīm vieglāk veikt ātru, atbilstīgu riska pārvaldības darbību.
Neierobežojot citus Kopienas tiesību aktus, dalībvalstis, izmantojot ātrās reaģēšanas sistēmu tūlīt paziņo Komisijai par:
visiem pasākumiem, ko tās pieņem un kā mērķis ir ierobežot pārtikas vai barības laišanu tirgū vai panākt, ka pārtiku vai barību izņem no tirgus vai saņem atpakaļ no patērētāja, lai aizsargātu cilvēku veselību, un kas jāveic ātri;
ikvienu tādu ieteikumu vai vienošanos ar speciālistiem, kas iesaistīti pārtikas un barības apritē, kuru mērķis ir brīvprātīgi vai obligātā kārtā novērst, ierobežot vai noteikt īpašus nosacījumus pārtikas vai barības laišanai tirgū vai iespējamai izmantošanai, ņemot vērā nopietnu risku cilvēku veselībai, un uz kuriem attiecībā vajadzīga ātra darbība;
visiem gadījumiem, kad saistībā ar tiešu vai netiešu risku cilvēku veselībai kompetentā iestāde Eiropas Savienības robežkontroles postenī noraida pārtikas vai barības partiju, konteineru vai kravu.
Paziņojumam pievieno sīku paskaidrojumu par tās dalībvalsts kompetento iestāžu rīcības iemesliem, no kuras sniegts paziņojums. Pēc tam savlaicīgi nosūta papildu informāciju, jo īpaši, ja pasākumus, kuri ir pamatā paziņojuma izstrādei, groza vai atsauc.
Komisija tūlīt nosūta tīkla locekļiem paziņojumu un papildu informāciju, kas saņemta saskaņā ar pirmo un otro daļu.
Ja kāda kompetentā iestāde Eiropas Savienības robežkontroles postenī noraida pārtikas vai barības partiju, konteineru vai kravu, tad Komisija tūlīt to paziņo visiem robežkontroles posteņiem Eiropas Savienībā, kā arī izcelsmes trešām valstīm.
51. pants
Īstenošanas pasākumi
Komisija pēc pārrunām ar Iestādi un saskaņā ar procedūru, kas norādīta 58. panta 2. punktā, pieņem pasākumus 50. panta īstenošanai. Ar minētajiem pasākumiem jo īpaši precizē īpašos nosacījumus un procedūras, ko piemēro paziņojumu un papildinformācijas pārraidīšanai.
52. pants
Konfidencialitātes noteikumi attiecībā uz ātrās reaģēšanas sistēmu
Tīkla locekļi tomēr sper soļus, lai nodrošinātu, ka viņu darbiniekiem attiecīgi pamatotos gadījumos pieprasa neizpaust informāciju, kas saņemta šīs iedaļas mērķiem un uz ko tās iedabas dēļ attiecas dienesta noslēpums, izņemot informāciju, kas attiecīgos apstākļos jādara pieejama publiski, lai aizsargātu cilvēku veselību.
2. IEDAĻA
ĀRKĀRTAS SITUĀCIJAS
53. pants
Ārkārtas pasākumi attiecībā uz pārtiku un barību, kuras izcelsme ir Kopienā vai kura importēta no kādas trešās valsts
Ja ir acīmredzams, ka pārtika vai barība, kuras izcelsme ir Kopienā vai kura importēta no kādas trešās valsts, var radīt nopietnu risku cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai videi un ka šo risku nevar apmierinoši novērst ar attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, tad Komisija saskaņā ar 58. panta 2. punktā noteikto procedūru pēc savas ierosmes vai pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma atkarībā no situācijas nopietnības tūlīt pieņem vienu vai vairākus šādus pasākumus:
attiecībā uz Kopienas izcelsmes pārtiku vai barību:
aptur attiecīgās pārtikas laišanu tirgū vai lietošanu;
aptur attiecīgās barības laišanu tirgū vai izmantošanu;
izstrādā īpašus nosacījumus attiecībā uz konkrēto pārtiku vai barību;
pieņem jebkurus citus atbilstīgus pagaidu pasākumus;
attiecībā uz pārtiku vai barību, kas importēta no kādas trešās valsts:
aptur konkrētās pārtikas vai barības importu no visas attiecīgās trešās valsts vai no tās daļas un attiecīgā gadījumā no tranzīta trešās valsts;
izstrādā īpašus nosacījumus attiecībā uz konkrēto pārtiku vai barību no visas attiecīgās trešās valsts vai no tās daļas;
pieņem jebkurus citus atbilstīgus pagaidu pasākumus.
Pēc iespējas drīz un ilgākais 10 darbdienu laikā pasākumus, kas veikti, apstiprina, groza, atsauc vai pagarina saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto procedūru, un Komisijas lēmuma iemeslus tūlīt dara publiski pieejamus.
54. pants
Citi ārkārtas pasākumi
3. IEDAĻA
KRĪZES VADĪBA
55. pants
Vispārējais krīzes vadības plāns
Vispārējā plānā precizē arī praktiskās procedūras, kas vajadzīgas krīzes vadībai, tostarp piemērojamos pārredzamības principus un saziņas stratēģiju.
56. pants
Krīzes centrs
57. pants
Krīzes centra uzdevumi
V NODAĻA
PROCEDŪRAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
1. IEDAĻA
DELEĢĒŠANAS ĪSTENOŠANA, KOMITEJU UN STARPNIECĪBAS PROCEDŪRAS
57.a pants
Deleģēšanas īstenošana
58. pants
Komiteja
Visas atsauces Savienības tiesību aktos uz Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgo komiteju uzskata par atsaucēm uz pirmajā daļā minēto komiteju.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais periods ir trīs mēneši.
▼M8 —————
59. pants
Komitejas funkcijas
Komiteja veic funkcijas, kas tai piešķirtas ar šo regulu un ar citiem attiecīgajiem Kopienas noteikumiem, gadījumos un apstākļos, kas paredzēti minētajos noteikumos. Tā var arī izskatīt jebkuru jautājumu, uz kuru attiecas minētie noteikumi vai nu pēc priekšsēdētāja ierosmes, vai pēc kāda tās locekļa rakstiska pieprasījuma.
60. pants
Starpniecības procedūra
2. IEDAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
61. pants
Pārskatīšanas klauzula
61.a pants
Faktu vākšanas misijas
Komisijas eksperti veic faktu vākšanas misijas dalībvalstīs, lai novērtētu, vai laboratorijas un citas testēšanas infrastruktūras iestādes piemēro attiecīgos standartus to testu un pētījumu veikšanai, kuri Iestādei ir iesniegti kā daļa no kāda pieteikuma, un vai ir nodrošināta atbilstība 32.b panta 3. punktā izklāstītajam paziņošanas pienākumam, līdz 2025. gada 28. martam. Līdz minētajai dienai Komisijas eksperti veic arī faktu vākšanas misijas, lai novērtētu, vai minētos standartus piemēro laboratorijas un citas testēšanas infrastruktūras iestādes, kas atrodas trešās valstīs, ciktāl to nosaka attiecīgi nolīgumi un vienošanās ar minētajām trešām valstīm, tostarp 49. pantā minētajās.
Uz neatbilstības gadījumiem, kas konstatēti minēto faktu vākšanas misiju laikā, vērš Komisijas, dalībvalstu, Iestādes, kā arī novērtēto laboratoriju un citu testēšanas infrastruktūras iestāžu uzmanību. Komisija, Iestāde un dalībvalstis nodrošina, lai tiktu veikti attiecīgi pasākumi pēc šādiem konstatētiem neatbilstības gadījumiem.
Faktu vākšanas misiju rezultāti tiek sniegti pārskata ziņojumā. Uz minētā ziņojuma pamata Komisija, ja vajadzīgs, iesniedz leģislatīvā akta priekšlikumu īpaši attiecībā uz jebkādām nepieciešamām kontroles procedūrām, tostarp revīzijām.
62. pants
Norādes uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un Pastāvīgo Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteju
Katru norādi uz Pastāvīgo augu veselības komiteju Kopienas tiesību aktos, kuru pamatā ir un starp kuriem ir Direktīva 76/895/EEK, Direktīva 86/362/EEK, Direktīva 86/363/EEK, Direktīva 90/642/EEK un Direktīva 91/414/EEK, kas attiecas uz augu aizsardzības līdzekļiem un maksimāli pieļaujamā atlieku līmeņa noteikšanu, aizstāj ar norādi uz Pastāvīgo pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteju.
63. pants
Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūras kompetence
Šī regula neierobežo kompetenci, kas Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūrai piešķirta ar Regulu (EEK) Nr. 2309/93, Regulu (EEK) Nr. 2377/90, Padomes Direktīvu 75/319/EEK ( 15 ) un Padomes Direktīvu 81/851/EEK ( 16 ).
64. pants
Iestādes darbības sākums
Iestāde sāk darbību 2002. gada 1. janvārī.
65. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
Šīs regulas 11. un 12. pantu un 14. līdz 20. pantu piemēro no 2005. gada 1. janvāra.
Šīs regulas 29., 56., 57. un 60. pantu, kā arī 62. panta 1. punktu piemēro no zinātniskās komitejas un zinātnes ekspertu grupu locekļu iecelšanas dienas, ko paziņo, publicējot paziņojumu Oficiālā Vēstneša“C” sērijā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
( 1 ) OV 22, 9.2.1965., 369. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/39/EEK (OV L 214, 24.8.1993., 22. lpp.).
( 2 ) OV L 297, 13.10.1992., 8. lpp.
( 3 ) OV L 262, 27.9.1976., 169. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2000/41/EK (OV L 145, 20.6.2000., 25. lpp.).
( 4 ) OV L 359, 8.12.1989., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 92/41/EEK (OV L 158, 11.6.1992., 30. lpp.).
( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/745 (2017. gada 5. aprīlis), kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EK un 93/42/EEK (OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp.).
( 6 ) OV L 210, 7.8.1985., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/34/EK (OV L 141, 4.6.1999., 20. lpp.).
( 7 ) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.; iespiedkļūdas labojums OV L 2, 7.1.2003., 39. lpp.
( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).
( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.).
( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).
( 13 ) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
( 15 ) OV L 147, 9.6.1975., 13. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).
( 16 ) OV L 317, 6.11.1981., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK (OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.).