17.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 370/18

1)

Vai Padomes 2003. gada 18. februāra Regulas (EK) Nr. 343/2003 (1), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, 3. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj, ka dalībvalsts uzņemas atbildību par patvēruma pieteikuma izskatīšanu, ja patvēruma meklētāja personiskie apstākļi nav tādi, kas pamatotu šīs regulas 15. pantā paredzētās humānās klauzulas piemērojamību, un ja uz dalībvalsti, kas ir atbildīgā saskaņā ar regulas 3. panta 1. punktu, attiecas vismaz šādi apstākļi:

2)

Vai Regulas Nr. 343/2003 3. panta 2. punkta piemērošanas nolūkos ir pieļaujams, ka dalībvalsts tiesa, kurā, pamatojoties uz apgalvojumiem par Savienības tiesību pārkāpumu patvēruma jomā dalībvalstī, kas saskaņā ar šīs regulas 3. panta 1. punktu ir atbildīgā dalībvalsts, tiek prasīta regulas piemērošana, izvērtē šo tiesību pārkāpumu un no tā izrietošās sekas attiecībā uz patvēruma meklētāja tiesībām, ko Savienības tiesības viņam nodrošina viņa pārsūtīšanas gadījumā uz atbildīgo dalībvalsti, ja Eiropas Savienības Tiesa Savienības tiesībās paredzētajā procedūrā nav konstatējusi atbilstošu šīs dalībvalsts Savienības tiesību noteikumu pārkāpumu?

Gadījumā, ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, varētu sniegt atbildes arī uz šādiem jautājumiem par Savienības tiesību pārkāpuma kritēriju noteikšanu:

3)

Kāds ir patvēruma tiesību saturs atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 18. pantam, skatot to kopā ar Hartas 53. pantu, kā arī ar Regulas Nr. 343/2003 2. panta c) apakšpunktā paredzēto definīciju un preambulas divpadsmito apsvērumu?

4)

Vai Regulas Nr. 343/2003 3. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas atļauj dalībvalsts tiesai uzskatīt, ka ir atspēkots neizraidīšanas un drošas valsts principa ievērošanas pieņēmums šīs regulas preambulas otrā apsvēruma izpratnē attiecībā uz dalībvalsti, kas ir atbildīga saskaņā ar regulas 3. panta 1. punktu, ja Eiropas Savienības Tiesa to nav konstatējusi, saistībā ar to ņemot vērā:

5)

Vai Regulas Nr. 343/2003 3. panta 2. punkts, skatot to kopā ar LESD 78. panta 1. punktā paredzēto pienākumu ievērot starptautisko tiesību dokumentus patvēruma jomā, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstīm ir pienākums saskaņā ar Regulas Nr. 343/2003 atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procesā lūgt UNHCR atzinumu, ja šī biroja dokumentos tiek minēti fakti un secinājumi, atbilstoši kuriem saskaņā ar Regulas Nr. 343/2003 3. panta 1. punktu atbildīgā dalībvalsts pārkāpj Eiropas Savienības tiesību noteikumus patvēruma jomā?

Gadījumā, ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, varētu sniegt atbildi arī uz šādu jautājumu:

Vai ar to, ka netiek prasīts šāds UNHCR biroja atzinums, tiek būtiski pārkāpts saskaņā ar Regulas Nr. 343/2003 3. pantu atbildīgās dalībvalsts noteikšanas process un tiek pārkāptas tiesības uz labu pārvaldību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. un 47. pantu, ņemot vērā arī Direktīvas 2005/85 21. pantu, kurā ir paredzētas šā biroja tiesības paust savus uzskatus individuālu patvēruma pieteikumu izskatīšanā?