Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 52018XG1008(01)

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par labāko praksi saistībā ar Tiesas lēmumu publicēšanu tiešsaistē

ST/7261/2018/INIT

OV C 362, 8.10.2018, p. 2–3 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

8.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 362/2

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par labāko praksi saistībā ar Tiesas lēmumu publicēšanu tiešsaistē

(2018/C 362/02)

1.   

Mūsdienu demokrātijās tiesiskuma princips paredz, ka tiesas likumu piemēro pārredzamā veidā un pilsoņiem ir pienācīga piekļuve tiesību avotiem. Tiesas lēmumu publicēšana sniedz ieskatu tajā, kā tiesnesis piemēro likumu. Zināšanas par principus iedibinošām lietām ir ārkārtīgi svarīgas juridisko profesiju pārstāvjiem, publiskām iestādēm un pilsoņiem, lai tie būtu informēti par tiesību attīstību.

2.   

Internets ir revolucionizējis informācijas izplatīšanu; daudzas tiesas un tiesu iestādes izmanto modernās tehnoloģijas, lai tiesas lēmumus darītu pieejamus visiem.

3.   

Lai ES tiesiskā kārtība darbotos pareizi, neatsverama nozīme ir savstarpējām zināšanām par citu dalībvalstu tiesību sistēmām, it īpaši saistībā ar ES tiesību piemērošanu, bet ne tikai.

4.   

Lai tiesas lēmumus publicētu tiešsaistē, dažādas intereses ir jāsalāgo tādās robežās, kā to paredz tiesiskais un politiskais satvars. Valstu labākās prakses apmaiņa var kalpot par iedvesmas avotu tam, kā salāgot šīs intereses.

5.   

Šajā dokumentā ir aprakstīts šādas labākās prakses kopums. Jāuzsver, ka šī labākā prakse nav obligāta, ar to netiecas panākt nekādu saskaņošanu un tā būtu jāuzlūko vienīgi kā aicinājums uz pārdomām. Par apmēru un veidu, kādā tiesas lēmumus publicē internetā, lemj katra dalībvalsts un/vai tiesa pati.

6.   

Šajā dokumentā termins “tiesas lēmumi” aptver visus tiesas starplēmumus un galīgos lēmumus neatkarīgi no to nosaukuma, kurus pasludinājušas valsts tiesību aktos noteiktas tiesas.

7.   

Šī labākā prakse attiecas vienīgi uz tiesas lēmumu aktīvu publicēšanu internetā; tā neaptver piekļuvi tiesu reģistriem/lēmumiem, kurus reglamentē valstu režīmi attiecībā uz piekļuvi publiskiem dokumentiem, ja šādi režīmi balstās uz piekļuves sniegšanu konkrētos gadījumos pēc individuāla pieprasījuma.

I.   Par atlasi

8.

 Ja internetā publicē vienīgi tiesas lēmumu izlasi, rakstiski atlases kritēriji var atvieglot to iestāžu darba procesus, kuras ir atbildīgas par tiesas lēmumu publicēšanu, vienlaikus radot pārredzamību sabiedrībai. Pārredzamības labad var apsvērt atlases kritēriju publicēšanu – tos formulējot vai nu tiesību aktos, vai tiesu iestāžu lēmumos, vai politikas pamatnostādnēs.

II.   Par datu aizsardzību

9.

 Attiecībā uz internetā publicētajos tiesas lēmumos (un to metadatos) iekļauto personas datu aizsardzību dalībvalstis tiek aicinātas apsvērt, kāda ietekme ir Datu aizsardzības direktīvai un – no 2018. gada 25. maija – Vispārīgajai datu aizsardzības regulai un saistītajiem instrumentiem.

10.

 Izvēloties metodi (ja to izvēlas), kā publicētos tiesas lēmumos aizklāt personas datus, īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai tiktu saglabāta teksta uztveramība un saprotamība.

11.

 Valstu tiesas un citas iestādes tiek mudinātas ņemt vērā Tiesas reglamenta 95. pantu, kurā norādīti apstākļi, kādos strīdā iesaistītām personām vai vienībām pamatlietā var noteikt anonimitāti prejudiciālās tiesvedības ietvaros, un 21. un 22. punktu Ieteikumos valstu tiesām par prejudiciālās tiesvedības ierosināšanu, kas ietver papildu informāciju par procedūru saskaņā ar minēto 95. pantu.

III.   Par atkalizmantošanu

12.

 Par labu praksi var uzskatīt to, ka publicēti tiesas lēmumi tiek darīti pieejami atkalizmantošanai datorlasāmos formātos, ciktāl tas iespējams, ņemot vērā tehniskos un budžeta ierobežojumus un projekta izstrādes iezīmes.

13.

 Par labu praksi var uzskatīt to, ka labi strukturētā formātā atkalizmantošanai tiek darīti pieejami arī vismaz formālie metadati.

14.

 Lai apmierinātu atkalizmantotāju vajadzības, varētu apsvērt attiecīgas lejupielādēšanas iespējas.

IV.   Par lietojamības uzlabošanu

15.

 Ņemot vērā to, ka tiešsaistē tiek publicēts ļoti daudz tiesas lēmumu, būtu jāņem vērā ne vien šo repozitoriju pieejamība, bet arī to lietojamība. Var apsvērt dažādus mehānismus, kā stiprināt datubāzu lietojamību un iespējas uzlabot tajās iekļautās informācijas pieejamību atkarībā no publicēto lēmumu apjoma un konkrētajām iezīmēm, pilsoņu un juristu aprindu faktiskajām vajadzībām, kā arī valstu tradīcijām. Daži piemēri, ko varētu apsvērt, ir meklētājprogrammas un metadati. Attiecībā uz metadatiem par iedvesmas avotu varētu kalpot ECLI secinājumos minētie obligātie un fakultatīvie lauki.

16.

 Tiesas lēmumu visaptveroša publicēšana sekmē tiesu pārredzamību, bet no otras puses – rada apjomīgus repozitorijus, kuros var būt grūti atrast lēmumus, kam ir īpaša juridiska nozīme vai ietekme uz sabiedrību. Ja to tehniski un organizatoriski var panākt, būtu ieteicams ieviest zināmu svarīguma kvalifikāciju, norādot, kuri lēmumi un kādā mērā ir būtiski ne tikai lietā iesaistītajām personām.

Kā labākā prakse attiecībā uz tiesas lēmumu viennozīmīgu identifikāciju un atsaucēm uz tiem būtu jāapsver Eiropas judikatūras identifikatora ieviešana. Lai pilnībā izmantotu ECLI sistēmas sniegtās iespējas, var ieteikt lēmumus, kam ir piešķirts ECLI, darīt pieejamus, izmantojot ECLI meklētājprogrammu.

Top