EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 31.5.2018

COM(2018) 391 final

2018/0213(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Reformu atbalsta programmas izveidi

{SEC(2018) 280 final}
{SWD(2018) 310 final}
{SWD(2018) 311 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Šajā priekšlikumā par piemērošanas datumu ir noteikts 2021. gada 1. janvāris, un tas ir izstrādāts 27 dalībvalstu Savienībai saskaņā ar Eiropadomes 2017. gada 29. martā saņemto Apvienotās Karalistes paziņojumu par tās nodomu izstāties no Eiropas Savienības un Euratom, balstoties uz Eiropas Savienības Līguma 50. pantu.

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Strukturālās reformas ir izmaiņas, kas paliekoši maina ekonomikas struktūru un institucionālo un tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru darbojas uzņēmumi un iedzīvotāji. Bieži vien tās tiecas novērst izaugsmes virzītājspēkus kavējošus šķēršļus, piemēram, reorganizējot darbaspēka, preču, pakalpojumu un finanšu tirgus un tādējādi veicinot darbvietu izveidi, investīcijas un ražīgumu. To mērķis ir arī uzlabot publiskās pārvaldes un to pakalpojumu un priekšrocību efektivitāti un kvalitāti, ko valsts piedāvā saviem pilsoņiem.

Ja strukturālās reformas ir pārdomātas un tiek pareizi īstenotas, tās var paātrināt augšupēju sociālo un ekonomisko konverģenci starp dalībvalstīm gan eurozonā, gan ārpus tās un stiprināt dalībvalstu ekonomikas noturību. Paredzams, ka šādas konverģences un pastiprinātas noturības ietekme vairos labklājību un nodrošinās visas ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) netraucētu un stabilu darbību. Strukturālo reformu efektīva īstenošana ir nepieciešama, lai padziļinātu kohēziju, uzlabotu ražīgumu, radītu darbvietas, veicinātu investīcijas un nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi.

Eiropas ekonomika attīstās ātrāk, nekā ir pieredzēts pēdējās desmitgades laikā, to sekmē augsta nodarbinātība, investīciju atjaunošanās un situācijas uzlabošanās publisko finanšu jomā. Patlaban ekonomiskā situācija visās Savienības valstīs ir salīdzinoši pozitīva, un tas rada iespēju ieviest tik ļoti vajadzīgās reformas. Tomēr ir dalībvalstis, kurās reformu īstenošana virzās lēni un nevienmērīgi un nebūt nav bijusi apmierinoša visās politikas jomās, tādējādi nelabvēlīgi ietekmējot konverģenci un Eiropas Savienības dalībvalstu un līdz ar to arī visas Savienības ekonomikas noturību. Šajā kontekstā panākumi reformu īstenošanā dalībvalstīs, kas neietilpst eurozonā, bet grasās tai pievienoties, varētu pozitīvi ietekmēt arī visu eurozonu. Tāpēc īpašu uzmanību ir pelnījušas reformas, ko īsteno dalībvalstis, kuras nav eurozonā, bet gatavojas ieviest euro.

Viens no iemesliem, kāpēc reformu īstenošana rit lēni, ir zema administratīvā spēja. Vēl viens iemesls ir tāds, ka strukturālo reformu radītās priekšrocības bieži vien izpaužas tikai ilgtermiņā, taču to ekonomiskajām, sociālajām un politiskajām izmaksām nereti ir īstermiņa raksturs. Valstu valdības var atturēties no dažu reformu īstenošanas, piemēram, tāpēc, ka to administratīvā spēja nav pietiekama reformu veikšanai, ka īstermiņā reformām būs augstas politiskās izmaksas vai ka reformas nelabvēlīgi ietekmēs dažas iedzīvotāju grupas. Valdībām, kuras uzdrošinās sākt reformas, dažkārt ir grūti novest to īstenošanu līdz galam, jo vēlēšanu cikls bieži vien ir īsāks par laiku, kas vajadzīgs vērienīgu reformu īstenošanai. Sekas ir tādas, ka vajadzīgās reformas var tikt aizkavētas, apturētas vai pat atceltas.

Junkera vadītā Komisija, balstoties uz piecu priekšsēdētāju ziņojumā izklāstīto redzējumu, Eiropas pusgadā Komisijas prioritātes ir orientējusi uz “pozitīvo trīsstūri” – investīciju palielināšanu, strukturālo reformu īstenošanu un atbildīgas fiskālās politikas nodrošināšanu.

Lai veicinātu strukturālās reformas, Komisijas priekšsēdētāja Junkera 2017. gada runā par stāvokli Savienībā, kā arī pārdomu dokumentā par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu un ES finanšu nākotni tika ieteikts turpināt Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas (SRAP) iestrādes un izveidot īpašu reformu īstenošanas instrumentu, kas dalībvalstis finansiāli stimulētu veikt reformas.

Tika uzsvērts, ka dalībvalstīm, kas gatavojas pievienoties eurozonai, tikpat svarīgi ir panākt lielāku konverģenci, lai iegūtu noturīgu ekonomikas struktūru.

Šīs politiskās ievirzes rada izpausmi Komisijas 2017. gada 6. decembra paziņojumā par jauniem budžeta instrumentiem stabilai eurozonai Savienības sistēmas ietvaros. Tajā tika ierosināts laikposmam pēc 2020. gada paredzētās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 1 satvarā izveidot jaunu reformu īstenošanas instrumentu, kas atbalstīs Eiropas pusgada gaitā konstatēto reformu īstenošanu, un SRAP turpinājumprogrammu, kurā tiktu iekļauts arī īpašs konverģences mehānisms, no kura atbalstīs sagatavošanos dalībai eurozonā. Komisijas paziņojumā par jaunu, modernu DFS laikposmam pēc 2020. gada 2 , kas tika sagatavots pirms neformālās valstu un valdību vadītāju 2018. gada 23. februāra sanāksmes, šis nolūks tika apstiprināts, paziņojot, ka reformu īstenošanas instrumentam un konverģences mehānismam vajadzētu nodrošināt spēcīgu atbalstu un stimulus, kas dalībvalstīs ļaus īstenot plašas reformas. Tajā arī bija norādīts, ka visiem šiem instrumentiem tiktu izveidota budžeta pozīcija, no kuras septiņos gados tiks nodrošināti vismaz 25 miljardi EUR.

Visbeidzot, šī izvēle tika apstiprināta Komisijas 2018. gada 2. maija paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv. Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam” 3 . Tajā tika paziņots par jaunu, iedarbīgu reformu atbalsta programmu, kura sniegtu tehnisku un finansiālu atbalstu valsts līmeņa reformām un kuras kopējais budžets būtu 25 miljardi EUR. Jaunā programma būs nodalīta no turpmākajiem Savienības fondiem, tomēr papildinādama tos, kā noteikts Regulā (ES) XXX/xxx (KNR pēctecības regula) 4 .

Ņemot vērā šos apstākļus, Komisija ierosina jaunu Reformu atbalsta programmu (“programma”), kas ietver trijus atsevišķus, savstarpēji papildinošus instrumentus: i) reformu īstenošanas instrumentu, kas izpaužas kā finansiālā atbalsta instruments; ii) SRAP turpinājumprogrammu, kas izpaužas kā tehniskā atbalsta instruments; iii) konverģences mehānismu, ar ko nodrošināt īpašu, mērķorientētu atbalstu dalībvalstīm, kas neietilpst eurozonā (turpmāk – “konverģences mehānisms”). Līdz ar to programmas mērķis ir atbalstīt dalībvalstu valdības un publiskā sektora iestādes, kas iesniegušas tehniskā atbalsta pieprasījumu vai reformu saistību priekšlikumus, to centienos izstrādāt un īstenot izaugsmi veicinošas strukturālas reformas. Programma ir paredzēta, lai sasniegtu vispārējo mērķi – uzlabotu kohēziju, konkurētspēju, ražīgumu, izaugsmi un nodarbinātību. Tā varētu arī pozitīvi ietekmēt Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu. Šajā nolūkā būtu jāparedz pietiekami finansiāli stimuli, kas sekmēs strukturālo reformu pabeigšanu, un tehniskais atbalsts, kas ļaus stiprināt dalībvalstu administratīvo spēju risināt problēmas, ar kurām saskaras iestādes, pārvaldība, publiskā pārvalde, ekonomika un sociālā joma.

Paturot prātā šo mērķi, visām dalībvalstīm tiks nodrošināts mērķorientēts tehniskais atbalsts un finansiāli stimuli, konverģences mehānisma kontekstā arī tām dalībvalstīm, kuru valūta nav euro un kuras ir apliecinājušas pierādāmus centienus noteiktā termiņā ieviest vienoto valūtu.

•Atbilstība spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Programma atbildīs pašreizējai politikai, kas tiek īstenota saskaņā ar Savienības fondiem un citām Savienības programmām. Turklāt programmas pamatā ir SRAP īstenošanā gūtā līdzšinējā pieredze.

Līdzšinējā DFS un pašreizējos nozaru tiesību aktos ir pieejami vairāki Savienības līmeņa instrumenti, kas atbalsta strukturālo reformu īstenošanu. No politiskā viedokļa raugoties, politikas ieteikumi, ko Savienība sniedz Eiropas pusgada gaitā, palīdz apzināt reformu prioritātes un par tām panākt politisku vienošanos ar dalībvalstīm. Turklāt SRAP nodrošina tehnisko atbalstu dalībvalstīm, tām sagatavojot, izstrādājot un īstenojot strukturālās reformas, savukārt Savienības fondu programmas finansē ar investīciju projektiem saistītos elementus politikas jomās, kurām pievēršas Savienības fondi. Savienības fondu tiesiskais regulējums liek tematiski koncentrēt finansējumu un paredz vairākus nosacījumus, kas jāizpilda pirms līdzekļu izmaksas. Lai gan ir paredzēts, ka saikne starp Savienības fondiem un Eiropas pusgadu tiks vēl vairāk nostiprināta jaunajā DFS, un šīs darbības saskaņā ar Savienības fondiem ir būtiskas, lai sasniegtu kohēzijas politikas mērķus un nodrošinātu šo fondu efektivitāti, ar tām ne vienmēr pietiek, lai novērstu šķēršļus, kas kavē strukturālo reformu straujāku īstenošanu dalībvalstīs.

Reformu īstenošanas instruments

Programmā kā finansiālā atbalsta sniegšanas instrumentā būs iestrādāti finansiāli stimuli reformu īstenošanai dalībvalstīs, vienlaikus nodrošinot saskaņotību ar darbībām, ko finansē no citām pašreizējām Savienības programmām. Patlaban līdzekļi, ar kuriem atbalsta tādu ar investīcijām saistītu darbību īstenošanu, kas attiecas uz strukturālām reformām dalībvalstīs, galvenokārt ir pieejami no Savienības fondiem. Lai gan Savienības fondi var nodrošināt atbalstu dažu kohēzijas politikas strukturālo problēmu investīciju aspektiem, tie tomēr pēc būtības nav paredzēti tādu strukturālo reformu izstrādes un īstenošanas sekmēšanai, kas risinātu problēmas visās Eiropas pusgada laikā norādītajās politikas jomās. Turklāt no Savienības līdzekļiem nevar finansēt reformas, kuras ir tikai regulatīvas un kurām nav īstenošanas vai investīciju izmaksu.

Daudzas strukturālas problēmas, ar ko saskaras dalībvalstis, nevar atrisināt tikai ar investīcijām vai stingri tehniski īstenotu programmu; to risināšanai var būt vajadzīgi politikas pasākumi, kurus papildina tiesību akti, investīcijas un pārvaldes iestāžu un sistēmu uzlabojumi, kopā veidojot sarežģītu kopumu. Strukturālajām reformām īstermiņā var būt augsta politiskā cena, kas var kavēt vai palēnināt to īstenošanu. Šajā ziņā finansiāli stimuli no Savienības budžeta var palīdzēt pārvarēt šos šķēršļus un kopā ar tehnisko atbalstu vai paši par sevi nodrošināt politisko atbildību par reformām. Padziļināts dialogs starp Komisiju un kompetentajām valstu iestādēm varētu pamudināt dalībvalstis izstrādāt un īstenot visaptverošu reformu kopumu.

Reformu atbalsta programma kā finansiālā atbalsta sniegšanas instruments ļaus sagādāt šādus finansiālus stimulus un tāpēc atbildīs pasākumiem, kas būs veikti saskaņā ar citām Savienības finansējuma programmām.

Tehniskā atbalsta instruments

Programma kā tehniskā atbalsta sniegšanas instruments ļaus Komisijai atbalstīt dalībvalstu iestāžu centienus izstrādāt reformas atbilstoši to prioritātēm un uzlabot iestāžu spēju izstrādāt un īstenot reformu politiku un stratēģijas, kā arī izmantot līdzbiedru paraugpraksi un labākos piemērus. Tehniskā atbalsta instrumenta pamatā ir SRAP panākumi: programmas īstenošanas laikā pieredzētajās divās atlases kārtās pieprasījums četrkārt (2017. gadā) un pieckārt (2018. gadā) pārsniedza pieejamo gada budžetu. Tas pievēršas individuāli pielāgotam atbalstam un lietpratības nodrošināšanai uz vietas, lai dalībvalstīm nodrošinātu reformu īstenošanai vajadzīgo institucionālo un administratīvo spēju. Tālab tas palīdzēs atbalstu pieprasījušo dalībvalstu valsts iestādēm visā reformu procesā vai noteiktos vai dažādos šā procesa posmos. Tehniskā atbalsta instruments programmā, kas izstrādāta kā pašreizējās SRAP turpinājumprogramma, ir konsekvents, saskaņots un papildinās pašreizējos spēju veidošanas un tehniskās palīdzības resursus, kas ir pieejami no citām Savienības finansēšanas programmām. Tehniskais atbalsts rada pievienoto vērtību pašreizējai palīdzībai, kas tiek sniegta no dažādām Savienības nozaru programmām, un Savienības fondu ietvaros veiktajām darbībām, jo tas piedāvā konkrētai valstij atbilstošu perspektīvu, vienlaikus atbalstot svarīgākos pasākumus, kas dalībvalstīs veikti saskaņā ar Savienības galvenajiem politikas mērķiem.

Konverģences mehānisms

Programma kā konverģences mehānisms, lai sagatavotos dalībai eurozonā, ļaus Komisijai labāk risināt to eurozonā neietilpstošo dalībvalstu īpašās vajadzības, kuras sāks strukturālas reformas, – tā piedāvās papildu instrumentus, kas šo valstu ekonomiku un sociālo struktūru padarīs noturīgāku pret satricinājumiem un tās labāk sagatavos dalībai eurozonā. Konverģences mehānisms papildinās reformu īstenošanas instrumentu, kas ir pieejams visām dalībvalstīm. Pašlaik nav tādu instrumentu, kas nodrošinātu tiešus finansiālus stimulus strukturālo reformu īstenošanai visās dalībvalstīs, nemaz nerunājot par tām dalībvalstīm, kas nav eurozonā. Lai gan dalībvalstis, kuras nav eurozonā, izmanto Savienības fondu līdzekļus, tie nav paredzēti tādu vērienīgu reformu īstenošanai, kas nostiprinātu ekonomikas noturību un palīdzētu šīm dalībvalstīm vispusēji sagatavoties turpmākajai dalībai eurozonā. Paredzams, ka reformu atbalsta programma, sniedzot mērķorientētu atbalstu dalībvalstīm, kas nav eurozonā, taču ir apliecinājušas pierādāmus centienus noteiktā termiņā pieņemt vienoto valūtu, paātrinās konverģences procesu šajās valstīs, tādējādi veicinot konverģences kritēriju izpildi un eurozonas noturību kopumā.

Kas attiecas uz saskanību ar citiem noteikumiem un politikas jomām, programma nodrošina papildināmību, sinerģiju, saskaņotību un konsekvenci ar citām Savienības programmām un politikas jomām reģionālā, valstu, Savienības un starptautiskā līmenī un it īpaši papildina Eiropas pusgada laikā sniegtās politikas norādes un palīdz uzlabot Savienības fondu līdzekļu pilnvērtīgu izmantošanu.

Komisija nodrošinās, ka šajā programmā ierosinātās darbības papildinās citas Savienības programmas un fondus (jo īpaši Savienības fondus) un nepārklāsies ar tiem, izmantojot skaidras demarkācijas līnijas. Turklāt arī turpmāk tiks nodrošināta visu triju instrumentu koordinēšana saistībā ar citām Savienības programmām un Savienības fondiem, tas notiks, pārvaldot dažādos instrumentus Komisijas iekšējās darba kārtības ietvaros. Tas tiks panākts, jo īpaši izmantojot jau esošo koordinācijas mehānismu, kurā piedalās iesaistīto Komisijas dienestu pārstāvji. Pieņemot lēmumus par atbalsta sniegšanu dalībvalstij, cita starpā ņems vērā pašreizējās darbības un pasākumus, ko finansē no Savienības fondiem un programmām. Koordinācijas mehānisms tiks nostiprināts, lai atspoguļotu pieaugošo vajadzību pēc papildināmības, sinerģijas, saskaņotības un konsekvences starp dažādām DFS programmām, īpaši tālab, lai, no vienas puses, veiktu Savienības fondu plānošanu dalītajā pārvaldībā un, no otras puses, atlasītu reformas saskaņā ar programmu, tādējādi pēc iespējas palielinot Savienības darbību un resursu lietderību un efektivitāti.

Kas attiecas uz finansiālajiem stimuliem, tad pašreizējā Eiropas pusgada procesā tiks noteiktas reformas, kuras varēs saņemt finansiālo ieguldījumu no programmas, un šim faktam būs liela nozīme, lai nodrošinātu papildināmību un nepieļautu, ka no programmas atbalsta reformas, kuras būtu notikušas jebkurā gadījumā. Turklāt šo reformu īstenošanas uzraudzība Eiropas pusgada laikā šajā sakarībā sniegs papildu drošību.

•Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 175. pants (trešā daļa) un 197. panta 2. punkts.

LESD 175. pantā (trešajā daļā) ir noteikts, ka tad, ja izrādās, ka vajadzīga īpaša rīcība, kas nav fondu kompetencē, un neskarot pasākumus, par kuriem lēmumi pieņemti saskaņā ar Savienības politiku citās jomās, Eiropas Parlaments un Padome to var paredzēt saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju.

LESD 197. panta 2. punktā ir noteikts, ka Savienība var atbalstīt dalībvalstu centienus uzlabot to administratīvās spējas, lai īstenotu Savienības tiesību aktus, cita starpā veicinot informācijas apmaiņu un atbalstot mācību programmas. Nevienai dalībvalstij nav pienākuma izmantot šādu atbalstu. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, nosaka vajadzīgos pasākumus minēto mērķu sasniegšanai, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.

Ņemot vērā LESD 175. un 197. pantu, programmas mērķis ir veicināt kohēziju, konkurētspēju, ražīgumu, izaugsmi un nodarbinātību, un šajā kontekstā tā var būtiski palīdzēt: i) pabeigt strukturālas reformas, kuru mērķis ir uzlabot valstu ekonomikas rādītājus un veicināt noturīgas ekonomiskās un sociālās struktūras veidošanos dalībvalstīs; ii) nostiprināt dalībvalstu administratīvo spēju risināt problēmas, ar ko saskaras iestādes, pārvaldība, administrācija, sociālā joma un ekonomika; iii) īstenot strukturālas reformas, kas palīdz veidot noturīgas ekonomiskās un sociālās struktūras un nostiprina administratīvo spēju dalībvalstīs, kuru valūta nav euro un kuras ir uzņēmušās nepārprotamas saistības un apliecinājušas pierādāmus centienus ieviest vienoto valūtu, – lai atbalstītu šo valstu sagatavošanos dalībai eurozonā.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Ierosināto darbību finansējums, ko piešķir paredzētās programmas ietvaros, atbilst Eiropas pievienotās vērtības un subsidiaritātes principiem. Finansējums no Savienības budžeta ir vērsts uz darbībām, kuru mērķus dalībvalstis, darbojoties savrupi, nevar sasniegt pietiekami labi (“nepieciešamības pārbaude”) un kuru gadījumā Savienības iesaistīšanās spēj radīt papildu vērtību salīdzinājumā ar darbību tikai dalībvalstu līmenī.

Programmas vispārējie mērķi ir uzlabot kohēziju, konkurētspēju, ražīgumu, izaugsmi un radīt darbvietas. Šajā nolūkā būtu jāparedz finansiāli stimuli, lai risinātu strukturāla rakstura problēmas, un būtu jāpalīdz stiprināt dalībvalstu administratīvo spēju, ciktāl tas attiecas uz to iestādēm, ekonomiku un sociālo jomu.

Programmas princips ir tāds, ka atbalstu sniedz pēc brīvprātīga pieprasījuma. Tātad katra dalībvalsts pati lemj, vai ir nepieciešama rīcība Savienības līmenī, ņemot vērā valsts, reģionālā vai vietējā līmenī pieejamās iespējas. Reformu īstenošana joprojām ir valstu kompetencē, un dalībvalstis ir iesaistītas visā reformu īstenošanas instrumenta procesā.

Strukturālo reformu īstenošana ir Savienības un eurozonas kopīgu interešu jautājums, jo reformas palīdz stiprināt ne tikai attiecīgās valsts ekonomiku, bet arī Savienības un visas eurozonas noturību.

Attiecībā uz reformu īstenošanas instrumentu šī programma ir tieša atbilde uz strukturālo reformu vājo un nevienmērīgo īstenošanu dalībvalstīs, it īpaši saistībā ar Eiropas pusgada gaitā konstatētajām problēmām. Šajā ziņā Komisijai ir vislabākās iespējas uzņemties iniciatīvu Savienības līmenī, jo tai ir vispusīgas zināšanas par reformu īstenošanu konkrētās dalībvalstīs un lietpratība, kas kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm ļaus noteikt svarīgākās risināmās problēmas. Vienošanās par reformu paketēm starp Komisiju un dalībvalsti (apstiprināta atbilstīgā īstenošanas aktā) palielinās valstu atbildību, jo sākotnējais reformu saistību priekšlikums nāks no attiecīgās dalībvalsts un būs izstrādāts tajā uz vietas atbilstoši tās situācijai. Tas nozīmē arī nepārtrauktu politikas dialogu starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti. Šā instrumenta darbības ilgums, kas atbilst visas nākamās DFS laikposmam, nodrošina reformu centienu nepārtrauktību, tā ka dalībvalstis varēs noteikt, kurš ir vispiemērotākais brīdis finansiālā atbalsta pieprasīšanai.

Attiecībā uz tehniskā atbalsta instrumentu (SRAP turpināšana) Komisijai ir unikāla iespēja rīkoties Savienības līmenī. Tā kopš SRAP pirmsākumiem ir veidojusi Savienības zinātības datubāzi (un jau gūst no tās labumu); tā vislabāk spēj nodrošināt paraugprakses apmaiņu; tā var radīt sinerģiju, pievēršoties reformu centieniem dažādās dalībvalstīs un risinot pārrobežu problēmas. Tajā pašā laikā Komisijas nodrošinātā atbalsta koordinēšana ļaus iegūt plašu lietpratību, gādās par labas prakses apmaiņu un atbalstu dažādos reformu posmos. Turklāt, attīstot sinerģiju starp dalībvalstīm, rīcība ES līmenī palīdz risināt pārrobežu vai Savienības mēroga problēmas.

Konverģences mehānisma mērķis ir palielināt eurozonā neietilpstošo valstu ekonomikas noturību, veicinot patiesu konverģenci. Tas ir svarīgi ne tikai šīm dalībvalstīm, bet arī Savienības labklājībai kopumā un jo īpaši netraucētai pārejai uz eurozonu un tās darbībai. Turklāt instruments sniedz mērķorientētu tehnisko atbalstu administratīvās spējas pilnveidošanai, valstij gatavojoties dalībai eurozonā. Lai sasniegtu šo mērķi, ir vajadzīga rīcība Savienības līmenī.

Minētos mērķus, proti, risināt strukturālās problēmas ar reformām, kas palīdzēs nostiprināt attiecīgo valstu ekonomikas, Savienības un eurozonas noturību, un stiprināt dalībvalstu administratīvo spēju, dalībvalstis vienas pašas nevar sasniegt pietiekamā līmenī, taču Savienības iesaistīšanās spēj radīt papildu vērtību, izveidojot programmu, kas var finansiāli stimulēt un tehniski atbalstīt strukturālo reformu izstrādi un īstenošanu Savienībā.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam tādā ziņā, ka tas nepārsniedz minimumu, kas vajadzīgs, lai Eiropas līmenī sasniegtu noteikto mērķi, un kas ir nepieciešams šim nolūkam. Atbalstu sniedz no trijiem instrumentiem, kas veido programmu laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam, un tā pamatā jābūt brīvprātīgam pieprasījumam, ko izteikusi pati dalībvalsts. Programmas brīvprātīgā izmantošana un labprātīgā sadarbība visā procesā ir papildu garantija, kas nodrošina proporcionalitātes principa ievērošanu un raisa savstarpēju uzticēšanos un sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju.

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Reformu īstenošanas instruments un konverģences mehānisms ir jauni priekšlikumi, kuriem tāpēc vēl nav veikta ex post izvērtēšana/ tiesību aktu atbilstības pārbaudes.

Tehniskā atbalsta instruments turpina pašreizējo 2017.–2020. gada Strukturālo reformu atbalsta programmu, kuras pamatā ir Regula (ES) 2017/825 7 , kas stājās spēkā 2017. gada 20. maijā. SRAP īstenošana sākās, 2017. gada septembrī pieņemot 2017. gada darba programmu 8 , un turpinājās, 2018. gada martā pieņemot 2018. gada darba programmu 9 . Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/825 16. pantu Komisija līdz 2019. gada vidum iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei gada uzraudzības ziņojumu par programmas īstenošanu un neatkarīgu izvērtējuma ziņojumu.

Pat ja, no regulatīvā viedokļa raugoties, ir pārāk agrs, lai sagatavotu oficiālu izvērtējumu, daži fakti ir pieejami no agrāk sniegtā tehniskā atbalsta, kas bija paredzēts strukturālo reformu nodrošināšanai, it īpaši Grieķijā, un to sniedza Darba grupa Grieķijas jautājumos (DGGJ).

Darba grupa Grieķijas jautājumos (DGGJ)

Par tehnisko atbalstu strukturālajām reformām, ko Grieķijai sniedza Komisijas dienesti un koordinēja DGGJ, tika sagatavoti gan iekšēji, gan ārēji novērtējumi, kas deva vērtīgu pieredzi, kura noderēja šīs programmas izstrādē. Komisija pašlaik veic ārējo ex post izvērtējumu par Grieķijai sniegto tehnisko atbalstu.

Neatkarīgs konsultāciju uzņēmums 2014. gada jūlijā izvērtēja DGGJ sniegto tehnisko atbalstu 10 . Kopumā izvērtējumā tika secināts, ka tehniskā palīdzība ir palīdzējusi Grieķijai 2011.–2013. gadā īstenot reformu programmu nodokļu administrācijas un centrālās pārvaldes jomā. Šā secinājuma pamatā bija sniegtās palīdzības efektivitātes, lietderīguma, būtiskuma un ilgtspējas novērtējums, un to savās atbildēs pārsvarā apstiprināja lielākā daļa ieinteresēto personu, kuras norādīja, ka bez DGGJ sniegtās tehniskās palīdzības reformas nebūtu īstenotas.

Turklāt Eiropas Revīzijas palāta 2015. gadā veica lietderības revīziju, lai novērtētu, cik efektīvi DGGJ ir pārvaldījusi palīdzību Grieķijai un vai tā ir pozitīvi ietekmējusi reformu īstenošanu Grieķijā (novērtējot tikai ekonomikas korekciju programmu). Revīzijas palāta secināja, ka kopumā DGGJ bija sekmīgi izpildījusi savu uzdevumu sniegt pienācīgu tehnisko palīdzību gandrīz visās sabiedriskās politikas jomās, un tas kopumā atbilda ekonomikas korekciju programmas nosacījumiem.

Revīzijas palāta konstatēja dažus trūkumus, jo īpaši atvēlētā budžeta trūkumu, visaptverošas stratēģijas trūkumu un rezultātu sistemātiskas uzraudzības trūkumu. Šie trūkumi pēc tam tika izvērtēti SRSS un novērsti 2017.–2020. gada SRAP izstrādē.

•Strukturālo reformu atbalsta programmas (SRAP) ex ante novērtējums un sākotnējā pieredze

Pirms 2015. gada novembra priekšlikuma par SRAP, kas vēlāk kļuva par Regulu (ES) 2017/825, Komisija veica ex ante novērtējumu, lai izvērtētu izaicinājumus un problēmas saistībā ar reformu izstrādi un īstenošanu Savienībā, to iespējamos risinājumus un līdz ar to arī SRAP mērķus un iespējamos izpildes mehānismus. Ex ante novērtējumā tika secināts, ka dalībvalstīs neīstenotās reformas ierobežo Savienības spēju reaģēt uz satricinājumiem un it īpaši EMS noturību, kura ir vajadzīga, lai nodrošinātu konverģenci starp dalībvalstīm un to sabiedrībā. Saskaņā ar ex ante novērtējumu šādu problēmu galvenie iemesli ir ierobežota administratīvā un institucionālā spēja un nepietiekama Savienības tiesību aktu piemērošana un īstenošana.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

Paredzams, ka programmas radītās priekšrocības izpaudīsies arī kā mazāks administratīvais slogs. No reformu īstenošanas instrumenta piešķirtais finansiālais ieguldījums tiks izmaksāts kā ar izmaksām nesaistīts finansējums, tādējādi samazinot gan Komisijas, gan dalībvalstu administratīvās un darījumu izmaksas. Lai samazinātu reformu īstenošanas instrumenta administratīvo slogu un sekmētu vienkāršošanu, Eiropas pusgada procesā tiks pārraudzīts, kā izpildīti starpposma un galīgie mērķrādītāji.

Administratīvās procedūras, kas saistītas ar trijiem tehniskā atbalsta instrumentiem, arī turpmāk nebūs sarežģītas – piemēram, tehniskā atbalsta instrumenta pieteikumu iesniegšana būs vienkārša un prasītā informācija tiks ierobežota līdz minimumam.

Regulējuma kontroles padome izskatīja ietekmes novērtējuma projektu un 2018. gada 22. maijā sniedza pozitīvu atzinumu ar atrunām 12 . Regulējuma kontroles padomes izvirzītie jautājumi tika ņemti vērā, sagatavojot ietekmes novērtējuma pārstrādāto redakciju, kas ir Komisijas dienestu darba dokuments. Tajā ir izskaidrots reformu īstenošanas instrumenta finansējuma piešķiršanas princips un tā pamatojums (sniedzot arī piemēru). Tika precizēta reformu īstenošanas instrumenta darbības joma. Ietekmes novērtējums arī tika papildināts, lai izvērtētu alternatīvu īstenošanas mehānismu – līdzfinansēšanu un daļēji intensīvāku īstenošanu sākumposmā. Tika arī sagatavoti precizējumi par iespējamiem riskiem, kas saistīti ar šo mehānismu (morālais risks, apjoms un apturēšanas, anulēšanas un līdzekļu atgūšanas procedūras). Ietekmes novērtējumam (Komisijas dienestu darba dokuments) ir pievienots īpašs pielikums, kurā precizēts, kādas izmaiņas veiktas pēc Regulējuma kontroles padomes atzinuma.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Priekšlikums nav saistīts ar normatīvās atbilstības un vienkāršošanas pārbaudi un nerada izmaksas par atbilstības nodrošināšanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vai citām ieinteresētajām personām. Programma tiks īstenota ar elektroniskas platformas palīdzību, kas būs pieejama Komisijas dienestiem un dalībvalstīm.

•Pamattiesības

Priekšlikumam ir pozitīva ietekme uz Savienības pamattiesību ievērošanu un attīstību, pieņemot, ka dalībvalstis pieprasa un saņem atbalstu ar tām saistītās jomās. Piemēram, atbalsts tādās jomās kā migrācija, darba tirgus un sociālā apdrošināšana, veselības aprūpe, izglītība, vide, īpašums, publiskā pārvalde un tiesu sistēma var veicināt Savienības pamattiesības, kā cieņu, brīvību, līdztiesību, solidaritāti, pilsoņu tiesības un tiesiskumu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un pārskatu sniegšanas kārtība

Lai uzraudzītu, kā programmas ietvaros sokas ar regulas 6. pantā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu, ir noteikti daži galvenie darbības rādītāji, par kuriem periodiski vāks datus. Rādītāju kopums ir definēts individuālā atbalsta darbību līmenī, lai ievāktu attiecīgos mikrodatus, kas jāapkopo programmas līmenī, un datus vāks Komisija, izmantojot īpašu pārraudzības instrumentu, kas piedāvā sadalījumu pa dalībvalstīm un politikas jomām.

Attiecībā uz finansiālo ieguldījumu (kas piešķirts no reformu īstenošanas instrumenta un no konverģences mehānisma finansiālā atbalsta komponenta) katrā reformu saistību plānā, par ko notiek vienošanās ar dalībvalstīm, tiks noteikti īpaši iznākuma, rezultātu un ietekmes rādītāji, starpposma un galīgo mērķrādītāju izpildīšanu atzīstot par priekšnoteikumu finansiālā ieguldījuma saņemšanai. Šim nolūkam dalībvalstis savos gada progresa ziņojumos iekļaus pierādījumus par to, kā izpildīti starpposma un galīgie mērķrādītāji, un nodrošinās Komisijai piekļuvi datiem, uz kuriem balstās ziņojums, tostarp administratīvajiem datiem, ja tas attiecas uz konkrēto gadījumu.

Attiecībā uz tehniskā atbalsta instrumentu tiks noteikti konkrēti rezultātu un ietekmes rādītāji, kas attieksies uz konkrētiem projektiem, ietverot atsauces rādītājus un mērķrādītājus, lai uzraudzītu virzību uz galīgajiem mērķrādītājiem un izvērtētu īstenoto reformu ietekmi. Minētie rādītāji tiks izmantoti arī konverģences mehānisma tehniskā atbalsta komponentam.

Katram instrumentam tiks veikts vidusposma novērtējums un ex post novērtējums, lai izvērtētu efektivitāti, lietderīgumu, nozīmīgumu, saskanību un Savienības pievienoto vērtību, apkopojot rezultātus visas programmas pārnozaru novērtējumā. Novērtējumi tiks veikti saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma 13 22. un 23. punktu, kurā trīs iestādes apstiprināja, ka spēkā esošo tiesību aktu un politikas novērtējumiem būtu jānodrošina pamats, uz kura novērtēt turpmākas rīcības iespējas. Novērtējumos ietvers atziņas, kas gūtas, nosakot trūkumus un/vai problēmas, vai iespējas vēl vairāk uzlabot darbības vai to rezultātus un maksimāli palielināt to izmantošanu un ietekmi.

Novērtējumus veiks laikus, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

Programmas vidusposma novērtējumu veiks, tiklīdz par programmas īstenošanu būs pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc programmas īstenošanas sākuma.

Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no regulas piemērošanas termiņa beigām, Komisija veiks programmas galīgo izvērtēšanu.

Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņos šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

•Paskaidrojošie dokumenti (attiecībā uz direktīvām)

Neattiecas.

•Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

Reformu atbalsta programmu veido trīs atsevišķi, savstarpēji papildinoši instrumenti: a) reformu īstenošanas instruments, kas dalībvalstīm piedāvās finansiālus stimulus, lai īstenotu strukturālās reformas, kuru nepieciešamība konstatēta Eiropas pusgada gaitā (II nodaļa), b) tehniskā atbalsta instruments, kas ar tehniskiem pasākumiem atbalstīs dalībvalstis, tām veicot institucionālas, administratīvas un izaugsmi veicinošas strukturālās reformas (III nodaļa), un c) konverģences mehānisms atbalstam dalībai eurozonā, no kura sniegs papildu atbalstu (gan tehnisku, gan finansiālu) dalībvalstīm, kuru valūta nav euro un kuras ir apliecinājušas pierādāmus centienus noteiktā termiņā ieviest vienoto valūtu (IV nodaļa) (3. pants).

Programmas vispārējais mērķis ir uzlabot kohēziju, konkurētspēju, ražīgumu, izaugsmi un nodarbinātību. Šajā nolūkā tai būtu jāparedz finansiāli stimuli, kas mudinās risināt strukturālas problēmas, un jāpalīdz nostiprināt dalībvalstu administratīvo spēju attiecībā uz šo valstu iestādēm, ekonomiku un sociālo jomu (4. pants).

Programmas konkrētie mērķi ir noteikti katram programmas instrumentam atsevišķi (5. pants). Attiecībā uz reformu īstenošanas instrumentu tiem būtu jāietver konkrēti starpposma un galīgie mērķrādītāji, no kuru izpildes, īstenojot reformu saistības, būtu atkarīga finansiālo stimulu izmantošana. Attiecībā uz tehniskās palīdzības instrumentu tiem būtu jāatbalsta valstu iestāžu centieni uzlabot savu administratīvo spēju izstrādāt, attīstīt un īstenot reformas, tostarp izmantojot paraugprakses apmaiņu, piemērotas procedūras un metodiku un efektīvāku un lietderīgāku cilvēkresursu pārvaldību. Uz šiem mērķiem būtu jātiecas visām dalībvalstīm, arī tām (saistībā ar konverģences mehānismu), kuru valūta nav euro un kuras ir paudušas skaidru apņemšanos un apliecinājušas pierādāmus centienus noteiktā termiņā ieviest vienoto valūtu.

Šos trijus instrumentus var piemērot visdažādākajās politikas jomās, tostarp tajās, kas saistītas ar publisko finanšu un aktīvu pārvaldību, institucionālo un administratīvo reformu, uzņēmējdarbības vidi, preču, pakalpojumu un darbaspēka tirgu, izglītību un mācībām, ilgtspējīgu attīstību, sabiedrības veselību, izglītības un finanšu nozari (6. pants).

Kopējais programmas finansējums tās īstenošanai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 25 miljardi EUR pašreizējās cenās; starp trijiem instrumentiem tas tiks sadalīts apmēram šādi: 22 miljardi EUR – reformu īstenošanas instrumentam, 840 miljoni EUR – tehniskā atbalsta instrumentam un 2,16 miljardi EUR – konverģences mehānismam. Saskaņā ar noteikumiem, kas ietverti Regulā (ES) [KNR pēctecības regula] 14 , dalībvalstis var pieprasīt pārvietot uz šo programmu līdz 5 % no programmas finanšu piešķīrumiem no ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda vai EJZF 15 . Pārvietotos līdzekļus apgūst saskaņā ar šīs programmas noteikumiem un izmanto attiecīgās dalībvalsts labā (7. pants).

Komisijas priekšlikumos attiecībā uz 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmu ir noteikts vērienīgāks mērķis klimata jautājumu integrēšanai visās ES programmās, nosakot vispārēju mērķrādītāju, proti, 25 % ES izdevumu jāpalīdz sasniegt klimata politikas mērķus. Šīs programmas devumam minētā vispārējā mērķa sasniegšanā tiks sekots, izmantojot ES klimata marķiera sistēmu atbilstīgā iedalījuma līmenī, tai skaitā izmantojot precīzākas metodikas, ja tādas būs pieejamas. Komisija turpinās reizi gadā iesniegt informāciju par saistību apropriācijām gada budžeta projekta kontekstā.

Lai palīdzētu pilnvērtīgi izmantot programmas potenciālu klimata mērķu sasniegšanā, Komisija centīsies apzināt attiecīgās darbības programmas sagatavošanas, īstenošanas, pārskatīšanas un izvērtēšanas gaitā.

Reformu īstenošanas instruments

Strukturālās reformas, kuras var saņemt finansējumu no reformu īstenošanas instrumenta, ietvers reformas, kuru mērķis ir risināt problēmas, kas konstatētas Eiropas pusgadā notiekošās ekonomikas politikas koordinēšanas gaitā, arī tās problēmas, kas minētas konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos (8. pants).

Tiks noteiktas maksimālās summas katrai dalībvalstij. Šīs summas būtu jāaprēķina atkarībā no dalībvalsts iedzīvotāju skaita (9. pants). Līdzekļi no reformu īstenošanas instrumenta dalībvalstīm tiks piešķirti pakāpeniski. Pirmajā posmā, kas būs divdesmit mēnešus ilgs, dalībvalstīm tiktu darīta pieejama puse (11 miljardi EUR) no paredzētā kopējā reformu īstenošanas instrumenta finansējuma, un šajā posmā dalībvalstis, iesniegušas reformu saistību priekšlikumus, varētu saņemt līdz maksimālajam piešķīruma apmēram. Nākamajā posmā, kas ilgs līdz programmas beigām (otrais posms), Komisija izveidos sistēmu, kurā periodiski izsludinās uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, lai sadalītu otru pusi no instrumenta kopējā finansējuma (atlikušos 11 miljardus EUR), pieskaitot summas, kas nav izmantotas iepriekšējā posmā. Katrā otrā posma uzaicinājumā visas dalībvalstis tiks aicinātas vienlaikus iesniegt reformu priekšlikumus, un, balstoties uz tiem, tās varēs saņemt līdz maksimālajam finansiālā ieguldījuma apmēram.

Jāuzsver, ka sākumā pirmais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, ko Komisija izsludinās otrajā posmā, būs par summu, kas atbilst atlikušajai instrumenta kopējā finansējuma pusei (t. i., 11 miljardiem EUR), kam pieskaitīs pirmajā līdzekļu piešķiršanas posmā neizmantotās summas. Turpmākos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus Komisija organizētu tikai tad, ja kopējais finansējums vēl nebūtu izsmelts. Šajā sakarībā Komisijai vajadzētu pieņemt un publicēt indikatīvu grafiku ar ziņām par turpmāk organizējamiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, pie katra uzaicinājuma norādot summu, kas atlikusi no kopējā finansējuma un ir pieejama šim uzaicinājumam (10. pants). Šī pieeja atbilst principam, ka ārpus ES iestādēm jānodrošina pārredzamība attiecībā uz šādu uzaicinājumu summām un grafiku.

Dalībvalstis kopā ar valsts reformu programmu iesniegs reformu saistību priekšlikumu, to noformējot kā atsevišķu pielikumu. Šo atsevišķo pielikumu varētu iesniegt reizē ar valsts reformu programmu vai citā brīdī.

Dalībvalstīm pašām starp Eiropas pusgadā norādītajiem problemātiskajiem jautājumiem būtu jāidentificē reformas un jāierosina sīki izstrādāti pasākumi to īstenošanai, kuros vajadzētu iestrādāt atbilstošus starpposma un galīgos mērķrādītājus un īstenošanas grafiku, kas aptver ne vairāk kā triju gadu ilgu periodu (11. pants). Reformu saistību priekšlikumu drīkstētu grozīt tikai vienu reizi visā programmas darbības laikā, ja šādus grozījumus attaisno objektīvi apstākļi (13. pants). Komisija izvērtēs dalībvalstu ierosināto reformu saistību veidu un nozīmīgumu un noteiks piešķiramo summu, pamatojoties uz pārredzamiem kritērijiem. Komisijai būtu jāņem vērā dalībvalstu sniegtās informācijas būtiskākie elementi un jāizvērtē, i) vai dalībvalstu piedāvātās reformu saistības spēs efektīvi risināt problēmas, kas konstatētas Eiropas pusgada laikā, ii) vai runa ir par visaptverošu reformu kopumu, iii) vai reformas paredz stiprināt valsts ekonomikas sniegumu un noturību un iv) vai to īstenošanai attiecīgajā dalībvalstī ir gaidāma paliekoša ietekme. Turklāt Komisijai būtu arī jānovērtē, v) vai ir gaidāms, ka dalībvalstu ierosinātie iekšējie pasākumi, tostarp ierosinātie starpposma un galīgie mērķrādītāji un saistītie rādītāji spēs nodrošināt reformu saistību efektīvu īstenošanu ne vairāk kā triju gadu laikā (11. pants).

Attiecīgās Padomes ekonomikas politikas komitejas, kas nodarbojas ar Eiropas pusgada jautājumiem, var sniegt atzinumu par dalībvalstu iesniegtajiem reformu saistību priekšlikumiem (11. pants). Dalībvalstīm īstenojamo reformu saistības tiks noteiktas ar īstenošanas aktu (Komisijas lēmumu) (12. pants). Attiecīgās vadlīnijas ir izklāstītas šīs regulas pielikumā, un uz to pamata Komisija pārredzamā un taisnīgā veidā novērtēs reformu saistību priekšlikumus, ko iesniegušas dalībvalstis, un noteiks finansiālo ieguldījumu saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem mērķiem un pārējām būtiskajām prasībām. Lai novērtētu reformu saistību priekšlikumus, tiek izveidota atzīmju sistēma (11. pants saistībā ar II pielikumu).

Attiecīgā dalībvalsts Eiropas pusgada procedūrā regulāri ziņos par to, kādi panākumi ir gūti reformu saistību īstenošanā. Valstu reformu programmas jāizmanto, lai ziņotu par progresu virzībā uz reformas pabeigšanu (14. pants).

Ir iekļauti arī noteikumi par reformas ilgstamību (vismaz piecus gadus pēc finansiālā ieguldījuma saņemšanas), par budžeta saistībām un maksājumiem, kā arī par nepamatoti izmaksāto līdzekļu apturēšanu, atsaukšanu un atgūšanu (15. un 16. pants).

Tehniskā atbalsta instruments

Programmas tehniskā atbalsta instruments arī turpmāk palīdzētu īstenot pēc dalībvalstu iniciatīvas veiktās reformas, ekonomikas pārvaldības kontekstā veiktās reformas vai darbības, kas saistītas ar Savienības tiesību aktu un Savienības politisko prioritāšu īstenošanu, kā arī reformas, kas saistītas ar ekonomikas korekciju programmu īstenošanu. Instrumentam būtu arī jānodrošina tehniskais atbalsts tādu reformu sagatavošanai un īstenošanai, ko veiks saskaņā ar citiem programmas instrumentiem. Komisija analizēs atbalsta pieprasījumus, izvērtējot apzināto problēmu neatliekamību, mērogu un dziļumu, atbalsta vajadzības konkrētajā politikas jomā, sociālekonomisko rādītāju analīzi un dalībvalsts vispārējo administratīvo spēju.

Pamatojoties uz šo analīzi un ņemot vērā pašreizējos pasākumus un darbības, ko finansē no citiem Savienības fondiem vai Savienības programmām, Komisija vienosies ar attiecīgo dalībvalsti par atbalsta prioritārajām jomām, mērķiem, indikatīvo grafiku, atbalsta pasākumu apmēru, kā arī aplēsto kopējo finansiālo ieguldījumu, kas jānosaka sadarbības un atbalsta plānā (19. pants).

Darbības, kas ir tiesīgas saņemt finansējumu no tehniskā atbalsta instrumenta, cita starpā ietvers ar politikas atzinumiem un/vai politikas izmaiņām saistītu lietpratību, stratēģiju un reformu ceļvežu formulēšanu, kā arī likumdošanas, institucionālas, strukturālas un administratīvas reformas; ekspertu, tostarp uz vietas dzīvojošu ekspertu nodrošināšanu; spēju veidošanu un saistītās atbalsta darbības visos pārvaldības līmeņos, arī tādas, kas dod ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības spēju stiprināšanā (18. pants).

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai brīvprātīgi veikt iemaksas programmas tehniskā atbalsta instrumenta budžetā, pārvietojot uz to līdzekļus. Šie brīvprātīgie papildu pārvietojumi var izpausties kā iemaksas no citu Savienības fondu plānotajiem resursiem, kas pārvietoti saskaņā ar Regulas (ES) [KNR pēctecības regula] noteikumiem (21. pants).

Komisija pieņems darba programmas tehniskā atbalsta instrumenta īstenošanai, izmantojot īstenošanas aktus, kuros tiks izklāstīti pasākumi tehniskā atbalsta sniegšanai un visi informācijas elementi, kas prasīti saskaņā ar Finanšu regulu 16 (23. pants).

Konverģences mehānisms

Tiesībām uz atbalstu no konverģences mehānisma vajadzētu būt tādai dalībvalstij, kura ir apliecinājusi pierādāmus centienus noteiktā termiņā pieņemt vienoto valūtu. Šajā ziņā par pierādāmiem centieniem ir uzskatāma oficiāla attiecīgās dalībvalsts valdības vēstule Komisijai, kurā pausta skaidra apņemšanās pieņemamā un noteiktā termiņā pievienoties eurozonai un kurā ir sniegts ticams, ar Komisiju apspriests ceļvedis ar konkrētiem termiņiem, kuros tiks īstenoti konkrēti pasākumi, kas vajadzīgi, lai sagatavotos sekmīgai dalībai eurozonā, tostarp pasākumi, kas nodrošinās valsts tiesību aktu pilnīgu saskaņošanu ar Savienības tiesību aktu prasībām (arī banku savienības jomā).

Darbības, ko finansē no konverģences mehānisma dalībai eurozonā, ietvers gan tehniskā, gan finansiālā atbalsta darbības (papildus tām, kas jau ir pieejamas abos pārējos programmas instrumentos), kas ir būtiskas, lai sagatavotos dalībai eurozonā (25. pants un 30. pants). Finansiālā un tehniskā atbalsta komponentiem, kas tiek īstenoti no konverģences mehānisma, būtu jāatbilst tiem pašiem noteikumiem un jātiek īstenotiem tādā pašā procesā kā citiem šīs programmas instrumentiem.

Ir pievienoti daži papildu noteikumi par to, kādas reformas ir atbalsttiesīgas, un par pasākumiem, kas attiecas uz abiem pārējiem instrumentiem. Šajos papildu noteikumos ir noteikts maksimālais indikatīvais piešķīrums un aplūkoti reformu saistību priekšlikumi, tehniskā atbalsta priekšlikumi un ar tiem saistītais novērtēšanas process. Turklāt Komisija novērtēs arī to, cik būtiskas ir ierosinātās reformu saistības un tehniskais atbalsts, lai sagatavotos dalībai eurozonā (27. pants un 31. pants).

Citi noteikumi

Ir paredzēti noteikumi par komunikāciju ar Padomi un Eiropas Parlamentu, un plašu sabiedrību saistībā ar dažādajiem instrumentiem (17. un 20. punkts), kā arī noteikumi par papildināmību (33. pants), uzraudzību (34. pants), gada ziņojumiem (35. pants) un izvērtēšanu (36. pants).

2018/0213 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Reformu atbalsta programmas izveidi

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 175. panta trešo daļu un 197. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 17 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 18 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Dalībvalstīm saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) 120. un 121. pantu jāīsteno ekonomikas politika, lai saskaņā ar Padomes izstrādātām vadlīnijām veicinātu Savienības mērķu sasniegšanu. Tāpēc dalībvalstu ekonomikas politikas koordinācija ir vispārsvarīgs jautājums.

(2)Līguma 175. pantā cita starpā ir paredzēts, ka dalībvalstīm būtu jākoordinē sava ekonomikas politika tā, lai sasniegtu 174. pantā minēto ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķus.

(3)Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir satvars, kurā tiek noteiktas valstu reformu prioritātes un uzraudzīta to īstenošana. Dalībvalstis izstrādā savu valsts daudzgadu investīciju stratēģiju minēto reformu prioritāšu atbalstam. Minētās stratēģijas būtu jāiesniedz kopā ar gada valsts reformu programmām, jo tas ir līdzeklis, kā izklāstīt un koordinēt prioritāros investīciju projektus, kas saņems atbalstu no valsts un/vai Savienības finansējuma. Tām arī vajadzētu palīdzēt saskaņotā veidā izmantot Savienības finansējumu un radīt pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību finansiālajam atbalstam, kas jo īpaši tiks sniegts no Savienības atbalstītajām programmām, attiecīgā gadījumā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcijas un InvestEU.

(4)Ekonomikas un finanšu krīze ir parādījusi, ka stabilas un noturīgas ekonomikas un finanšu sistēmas, kuru pamatā ir spēcīga ekonomiskā un sociālā struktūra, palīdz dalībvalstīm efektīvāk reaģēt uz satricinājumiem un ātrāk atgūties no tiem. Strukturālo reformu īstenošana ir viena no Savienības politikas prioritātēm, jo šādas reformas cenšas ekonomikas atveseļošanos ievirzīt uz ilgtspējas ceļa, atraisīt izaugsmes potenciālu, stiprināt pielāgošanās spēju un atbalstīt augšupējas konverģences procesu. Strukturālo reformu īstenošana var arī palīdzēt stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju, palielināt ražīgumu un investīcijas un radīt labus apstākļus ilgtspējīgai izaugsmei un nodarbinātībai Savienībā.

(5)Strukturālās reformas var palīdzēt dalībvalstīm sasniegt augstu iekšzemes ekonomikas noturības un ilgtspējīgas pārrobežu konverģences līmeni, kas ir būtiski, lai nodrošinātu sekmīgu un netraucētu dalību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Augsts noturīgas konverģences līmenis ir jo īpaši svarīgs dalībvalstīm, kuru valūta nav euro, tām gatavojoties pievienoties eurozonai.

(6)Strukturālo reformu īstenošanas līmenis Savienības dalībvalstīs vēl joprojām nav pietiekams. Pieredze, kas gūta, Eiropas pusgada gaitā īstenojot ekonomikas politikas koordinācijas mehānismu, liecina, ka strukturālo reformu īstenošana kopumā ir bijusi lēna un nevienmērīga un ka valstu reformu centieni būtu jāpastiprina un jāstimulē.

(7)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/825 19 laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam tika izveidota Strukturālo reformu atbalsta programma (SRAP), kuras budžets ir 142 800 000 EUR. SRAP tika izveidota ar mērķi nostiprināt dalībvalstu spēju sagatavot un īstenot izaugsmi veicinošas administratīvas un strukturālas reformas, tostarp nodrošinot palīdzību Savienības fondu efektīvai un lietderīgai izmantošanai. Programmas ietvaros Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma sniedz tehnisko atbalstu, kas var aptvert ļoti dažādas politikas jomas. Sākotnējā pieredze ar SRAP liecina par lielu pieprasījumu pēc tehniskā atbalsta: tas četrkārt (2017. gadā) un pieckārt (2018. gadā) pārsniedza programmas pieejamo gada budžetu.

(8)Arī citi Savienības instrumenti un programmas sniedz nozīmīgu ieguldījumu, uzlabojot apstākļus, kas dalībvalstīs rada pamatu noteiktām investīcijām, kuras var veicināt šādu reformu īstenošanu vai būt daļa no tām. Konkrētāk, Savienības fondi, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. YYY/XX [KNR], sasaista investīcijas ar nepieciešamo nosacījumu izpildi (agrāk tie bija pazīstami kā ex ante nosacījumi), paredz makroekonomikas pārvaldības mehānismu un pieļauj to strukturālo reformu izmaksu finansēšanu, kas saistītas ar investīcijām politikas jomās, kuras skar kohēzijas politiku. Tomēr pašlaik neviens instruments neparedz tiešu finansiālu atbalstu, kas nodrošinātu dalībvalstīm stimulus īstenot reformas visās politikas jomās, reaģējot uz Eiropas pusgada laikā konstatētajām problēmām. Turklāt dalībvalstīm, kuru valūta nav euro, šobrīd neviens instruments nepiedāvā īpašu un mērķorientētu finansiālo un tehnisko atbalstu to centieniem īstenot reformas, kas ir būtiskas, lai pievienotos eurozonai.

(9)Komisijas 2017. gada 6. decembra paziņojumā 20 , kas ietilpst iniciatīvu kopumā, kura mērķis ir padziļināt ekonomisko un monetāro savienību, ir ierosināts izveidot reformu īstenošanas instrumentu un konverģences mehānismu kā jaunus budžeta instrumentus. Šādu instrumentu mērķis ir stiprināt iekšzemes ekonomikas noturību un veicināt pozitīvu netiešu ietekmi citās dalībvalstīs, nodrošinot stimulus tādu strukturālo reformu īstenošanai, kas veicina šo mērķu sasniegšanu un ir būtiski svarīgas ekonomiskās un monetārās savienības stabilitātei.

(10)Ņemot vērā šo kontekstu, ir nepieciešams nostiprināt pašreizējo satvaru, kas nosaka atbalsta sniegšanu dalībvalstīm, piedāvājot tiešu finansiālo atbalstu, kā arī tehnisko atbalstu. Šim nolūkam būtu jāizveido jauna Reformu atbalsta programma (“programma”), lai nodrošinātu iedarbīgus stimulus paātrināt strukturālo reformu īstenošanu dalībvalstīs. Programmai vajadzētu būt visaptverošai, un tajā vajadzētu arī izmantot pieredzi, ko Komisija un dalībvalstis guvušas, īstenojot citus instrumentus un programmas. Programmai vajadzētu arī turpināt SRAP pasākumus un darbības veidu, tā kā tie ir izrādījušies ļoti noderīgi un tos atzinīgi vērtē dalībvalstis, jo tie nostiprina valsts iestāžu administratīvo spēju dažādās politikas jomās. Programmai vajadzētu ietvert arī mērķorientētu atbalstu reformām dalībvalstīs, kuru valūta nav euro un kuras ir apliecinājušas pierādāmus centienus noteiktā termiņā ieviest vienoto valūtu.

(11)Lai vajadzīgo atbalstu būtu iespējams sniegt dažādos veidos un ņemtu vērā katra komponenta īpatnības, programmai vajadzētu ietvert trīs atsevišķus, bet savstarpēji papildinošus instrumentus, proti, reformu īstenošanas instrumentu, tehniskā atbalsta instrumentu un īpašu konverģences mehānismu, no kura atbalstīs sagatavošanos dalībai eurozonā.

(12)Šajā regulā minētos finansēšanas veidus un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas atkarībā no iespējām ar tiem sasniegt konkrētos darbību mērķus un gūt rezultātus, īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Šajā saistībā vajadzētu apsvērt iespēju izmantot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā tas minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(13) Programmas vispārējais mērķis ir uzlabot kohēziju, konkurētspēju, ražīgumu, izaugsmi un nodarbinātību. Tālab tai būtu jāparedz finansiāli stimuli, kas mudinātu risināt strukturāla rakstura problēmas, un būtu jāpalīdz stiprināt dalībvalstu administratīvo spēju, ciktāl tas attiecas uz to iestādēm, ekonomiku un sociālo jomu.

(14)Programmas konkrētos mērķus vajadzētu noteikt katram programmas instrumentam atsevišķi. Attiecībā uz reformu īstenošanas instrumentu tiem būtu jāietver konkrēti starpposma un galīgie mērķrādītāji, no kuru izpildes, īstenojot reformu saistības, būtu atkarīga finansiālo stimulu līdzekļu saņemšana. Tehniskā atbalsta instrumenta mērķiem būtu jāatbalsta valstu iestādes to centienos izstrādāt un īstenot reformas, ņemot vērā paraugpraksi un no līdzbiedriem gūto pieredzi. Minētos mērķus būtu jātiecas sasniegt visās dalībvalstīs, kas izmanto abus instrumentus, un konverģences mehānisma mērķus – dalībvalstīs, kuru valūta nav euro un kuras ir apliecinājušas pierādāmus centienus noteiktā termiņā pieņemt vienoto valūtu.

(15)Lai nodrošinātu, ka programmas atbalstītās reformas attieksies uz visām galvenajām ekonomikas un sociālajām jomām, Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma no programmas nodrošinās gan finansiālo, gan tehnisko atbalstu dažādām politikas jomām, tostarp jomām, kas saistītas ar publisko finanšu un aktīvu pārvaldību, institucionālo un administratīvo reformu, uzņēmējdarbības vidi, finanšu nozari, preču, pakalpojumu un darba tirgu, izglītību un apmācību, ilgtspējīgu attīstību, sabiedrības veselību un sociālo labklājību.

(16)Šajā regulā ir noteikts programmas finansējums, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā būs galvenā atsauces summa atbilstīgi Iestāžu nolīgumam par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 21 . Būtu jānosaka budžeta kopējās summas pienācīgs indikatīvais sadalījums starp visiem trijiem programmas instrumentiem tādā līmenī, kas ir samērīgs ar to vispārīgajiem un konkrētajiem mērķiem un attiecīgajām vajadzībām.

(17)Lai ņemtu vērā papildu vajadzības saskaņā ar programmu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai saskaņā ar attiecīgo procedūru uz programmas budžetu pārvietot līdzekļus no Savienības fondiem, kurus bija plānots apgūt dalītā pārvaldībā. Pārvietotos līdzekļus vajadzētu apgūt saskaņā ar šīs programmas noteikumiem un izlietot attiecīgās dalībvalsts labā.

(18)Atzīstot to, cik svarīgi ir risināt ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, šī programma palīdzēs integrēt klimata politikas aspektus un sasniegt kopējo mērķi, kas paredz 25 % no ES budžeta izdevumiem izlietot, atbalstot klimata mērķu sasniegšanu. Attiecīgās darbības tiks apzinātas programmas sagatavošanas un īstenošanas gaitā, un tās vēlreiz tiks novērtētas attiecīgajās izvērtēšanās un pārskatīšanas procedūrās.

(19)Attiecībā uz reformu īstenošanas instrumentu ir jānosaka, kādi reformu veidi būs tiesīgi saņemt finansiālu atbalstu. Lai nodrošinātu to ieguldījumu programmas mērķu sasniegšanā, atbalsttiesīgajām reformām jābūt tādām, kas risina Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadā konstatētās problēmas, arī tās, kurām ieteikts pievērsties konkrētai valstij adresētajos ieteikumos.

(20)Lai dalībvalstīm dotu pārliecinošu stimulu pabeigt strukturālās reformas, ir lietderīgi noteikt tām pieejamo maksimālo finansiālo ieguldījumu, ko tās var saņemt no instrumenta katrā līdzekļu piešķiršanas posmā un katrā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Šo maksimālo summu būtu jāaprēķina atkarībā no dalībvalsts iedzīvotāju skaita. Lai nodrošinātu finansiālo stimulu vienmērīgu sadalījumu visā programmas piemērošanas perioda laikā, līdzekļu piešķiršana dalībvalstīm būtu jāorganizē pa posmiem. Pirmajā posmā, kas būs divdesmit mēnešus ilgs, dalībvalstīm tiktu darīta pieejama puse (11 000 000 000 EUR) no reformu īstenošanas instrumenta kopējā finansējuma, un šajā posmā dalībvalstis, iesniegušas reformu saistību priekšlikumus, varētu saņemt līdz maksimālajam piešķīruma apmēram.

(21)Nākamajā posmā, kas ilgs līdz programmas beigām, Komisijai pārredzamības un efektivitātes interesēs būtu jāizveido sistēma, kurā periodiski izsludinās uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, lai sadalītu atlikušo pusi no instrumenta kopējā finansējuma (11 000 000 000 EUR), pieskaitot summas, kas nav izmantotas iepriekšējā posmā. Tālab būtu jāorganizē vienkāršas procedūras. Katrā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus visas dalībvalstis vajadzētu aicināt vienlaikus iesniegt reformu priekšlikumus un atkarībā no tiem tās varētu saņemt līdz maksimālajam finansiālajam ieguldījumam. Pārredzamības interesēs pirmajam uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus, ko Komisija organizēs otrajā posmā, vajadzētu būt par summu, kas atbilst instrumenta kopējā finansējuma atlikušajai daļai (11 000 000 000 EUR). Turpmākos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus Komisija organizētu tikai tad, ja kopējais finansējums vēl nebūtu pilnībā izmantots. Komisijai būtu jāpieņem un jāpublicē indikatīvs nākamo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus kalendārs, kurā katram uzaicinājumam būtu jānorāda no kopējā finansējuma atlikusī summa, kas ir pieejama šajā uzaicinājumā.

(22)Ir jāizveido procedūra, kā dalībvalstis iesniegs reformu saistību priekšlikumus, un jānosaka to satura elementi. Lai procedūras ritētu raitāk, dalībvalstij reformu saistību priekšlikumu vajadzētu iesniegt kopā ar valsts reformu programmu, noformējot to kā atsevišķu pielikumu, ko drīkstētu iesniegt arī citā brīdī. Kaut arī dalība programmā ir brīvprātīga, dalībvalstis, kuras pieredz pārmērīgas nelīdzsvarotības problēmas, būtu īpaši jāmudina saskaņā ar reformu īstenošanas instrumentu iesniegt reformu priekšlikumus, ar kuriem tiek risinātas problēmas, kas izraisījušas šādu pārmērīgu nelīdzsvarotību.

(23)Lai nodrošinātu atbildīgumu un pievērstos attiecīgajām reformām, dalībvalstīm reformu saistības būtu jānosaka, reaģējot uz Eiropas pusgadā konstatētajām problēmām (arī tām, kas minētas konkrētai valstij adresētajos ieteikumos), un jāierosina sīki izstrādāts reformu īstenošanas pasākumu kopums, kurā būtu jāietver attiecīgi starpposma un galīgie mērķrādītāji un īstenošanas grafiks, kas nepārsniedz trijus gadus. Visā procesa gaitā būtu jāmeklē un jāpanāk cieša sadarbība starp Komisiju un dalībvalstīm.

(24)Komisijai būtu jāizvērtē dalībvalstu ierosināto reformu saistību veids un nozīmīgums un, pamatojoties uz pārredzamiem kritērijiem, jānosaka piešķiramā summa. Tālab tai būtu jāņem vērā dalībvalstu piedāvātie būtiskie elementi un jāizvērtē, vai dalībvalstu piedāvātās reformu saistības spēs efektīvi risināt problēmas, kas konstatētas Eiropas pusgada laikā, vai runa ir par visaptverošu reformu kopumu, vai reformas spēs stiprināt valsts ekonomikas sniegumu un noturību un vai ir gaidāms, ka to īstenošanai būs paliekoša ietekme dalībvalstī, attiecīgā gadījumā nostiprinot konkrētās dalībvalsts institucionālo un administratīvo spēju. Turklāt Komisijai būtu jānovērtē, vai dalībvalstu ierosinātā iekšējā kārtība, tostarp ierosinātie starpposma un galīgie mērķrādītāji un saistītie rādītāji, spēs nodrošinās reformu saistību efektīvu īstenošanu ne ilgāk kā triju gadu laikā.

(25)Attiecīgās vadlīnijas būtu jāizklāsta šīs regulas pielikumā, un uz to pamata Komisija pārredzamā un taisnīgā veidā novērtēs reformu saistību priekšlikumus, ko iesniegušas dalībvalstis, un noteiks finansiālā ieguldījuma apmēru saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem mērķiem un pārējām būtiskajām prasībām. Pārredzamības un efektivitātes labad šajā nolūkā būtu jāizveido atzīmju sistēma reformu saistību priekšlikumu novērtēšanai.

(26)Lai palīdzētu sagatavot kvalitatīvus priekšlikumus un palīdzētu Komisijai novērtēt dalībvalstu iesniegtos reformu saistību priekšlikumus un to sasniegšanas līmeni, būtu jāparedz noteikums, kas ļauj izmantot līdzbiedru un ekspertu konsultācijas. Turklāt Padomes Ekonomikas politikas komitejai, kas nodarbojas ar Eiropas pusgada jautājumiem, vajadzības gadījumā apspriežoties ar attiecīgajām Līgumā noteiktajām komitejām, vajadzētu dot iespēju sniegt atzinumu par dalībvalstu iesniegtajiem reformu saistību priekšlikumiem. Lai vienkāršotu procedūru, dalībvalstu ziņojumi par progresu, kas panākts reformu saistību īstenošanā, būtu jāiesniedz Eiropas pusgadā.

(27)Vienkāršošanas nolūkā finansiālā ieguldījuma apmērs būtu jānosaka saskaņā ar vienkāršiem kritērijiem. Finansiālajam ieguldījumam vajadzētu atbilst maksimālajai indikatīvajai summai, ja dalībvalsts ierosinātās reformu saistības pilnībā atbilst novērtēšanas kritērijiem, vai pusei no maksimālās indikatīvās summas, ja dalībvalsts ierosinātās reformu saistības atbilst šiem kritērijiem tikai apmierinoši. Dalībvalstij nebūtu jāsaņem nekāds finansiālais ieguldījums, ja reformu saistību priekšlikums neatbilst vērtēšanas kritērijiem.

(28)Lai veicinātu reformu saistību stabilitāti, dalībvalstij vajadzētu būt iespējai grozīt reformu saistību priekšlikumu tikai vienu reizi īstenošanas periodā, ja objektīvi apstākļi attaisno šādu rīcību.

(29)Pārredzamības labad Komisijas pieņemtās reformu saistības būtu jāpaziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, un Komisijai būtu attiecīgā gadījumā jāveic komunikācijas darbības.

(30)Lai efektīvāk un ar vienkāršākiem līdzekļiem nodrošinātu instrumenta finanšu pārvaldību, Savienības finansiālajam atbalstam, kas paredzēts reformu saistībām, būtu jāizpaužas kā finansiālajam ieguldījumam, kurš nav saistīts ar izmaksām, kā tas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) YYY/XX 22 (“Finanšu regula”) 121. panta 1. punkta e) apakšpunktā, un kuram tiek nodrošināta tiešā pārvaldība.

(31)Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā būtu jāparedz īpaši noteikumi par budžeta saistībām, maksājumiem, to apturēšanu, atcelšanu un līdzekļu atgūšanu. Maksājumu pamatā vajadzētu būt pozitīvam Komisijas novērtējumam par reformu saistību īstenošanu dalībvalstī. Ja dalībvalsts nav apmierinoši īstenojusi savas reformu saistības, vajadzētu būt iespējai apturēt un atcelt finansiālā ieguldījuma izmaksu. Lai nodrošinātu reformu ilgtspējīgu ietekmi pēc to īstenošanas, būtu jānosaka saprātīgs laikposms reformu ilgstamībai pēc finansiālā ieguldījuma izmaksas. Piecu gadu periods būtu jāuzskata par piemērotu minimumu. Būtu jāievieš atbilstošas ierunu procedūras, lai nodrošinātu, ka Komisijas lēmumā par izmaksāto summu apturēšanu, atcelšanu un atgūšanu tiek ņemtas vērā dalībvalstu tiesības iesniegt apsvērumus.

(32)Attiecībā uz tehniskā atbalsta instrumentu jānorāda, ka dalībvalstis ir sākušas aizvien vairāk izmantot tehnisko atbalstu no SRAP, pārsniedzot sākotnējās prognozes. Gandrīz visas dalībvalstis ir pieprasījušas atbalstu no SRAP, un pieprasījumi skar visas minētajā programmā ietvertās politikas jomas. Šā iemesla dēļ būtu jāsaglabā galvenās SRAP iezīmes, tostarp attiecībā uz darbībām, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no tehniskā atbalsta instrumenta.

(33)Programmas tehniskā atbalsta instrumentam arī turpmāk vajadzētu palīdzēt īstenot pēc dalībvalstu iniciatīvas veiktās reformas, ekonomikas pārvaldības procesu kontekstā veiktās reformas vai darbības, kas saistītas ar Savienības tiesību aktu īstenošanu, kā arī reformas, kas saistītas ar ekonomikas korekciju programmu īstenošanu. Tam arī būtu jānodrošina tehniskais atbalsts, lai sagatavotu un īstenotu reformas, ko veiks saskaņā ar citiem programmas instrumentiem.

(34)Ievērojot jau esošos SRAP noteikumus un praksi, būtu jāizveido vienkārša tehniskās palīdzības pieprasījumu iesniegšanas procedūra. Ņemot vērā vispārējos vienlīdzīgas attieksmes, pareizas finanšu pārvaldības un pārredzamības principus, būtu jānosaka piemēroti kritēriji, uz kuru pamata analizēt dalībvalstu iesniegtos priekšlikumus. Šajos kritērijos jāņem vērā problēmu steidzamība, nopietnība un apjoms, kā arī atbalsta vajadzības politikas jomās, kurās paredzēts tehniskais atbalsts.

(35)Būtu jāprecizē arī sadarbības un atbalsta plānu satura elementi, kuros tiks sīki izklāstīti pasākumi tehniskā atbalsta sniegšanai dalībvalstīm. Šajā nolūkā paredzētajos tehniskā atbalsta pasākumos un saistītajā aplēstajā kopējā finansiālajā ieguldījumā būtu jāņem vērā Savienības fondu vai Savienības programmu finansētie pasākumi un darbības.

(36)Lai nodrošinātu pārskatatbildību, pārredzamību un izceltu Savienības darbības redzamību, Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei sadarbības un atbalsta plāni un attiecīgā gadījumā jāveic komunikācijas pasākumi, ievērojot konkrētus nosacījumus, kuru mērķis ir aizsargāt sensitīvu informāciju.

(37)Būtu jāparedz noteikumi par tehniskā atbalsta instrumenta īstenošanu, īpaši attiecībā uz pārvaldības veidiem, tehniskā atbalsta pasākumu finansēšanas veidiem un darba programmu satura elementiem, šādi noteikumi būtu jāpieņem ar īstenošanas aktiem. Ņemot vērā to, cik svarīgi ir atbalstīt dalībvalstu centienus sākt un īstenot reformas, dotācijām ir jāparedz līdzfinansējuma likme līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām. Lai tehnisko atbalstu steidzamā gadījumā varētu izmantot nekavējoties, būtu jāparedz iespēja pieņemt īpašus pasākumus uz ierobežotu laikposmu. Šim nolūkam īpašu pasākumu vajadzībām būtu jāatvēl ierobežots budžets tehniskā atbalsta instrumenta darba programmā.

(38)Konverģences mehānismam vajadzētu orientēties gan uz finanšu atbalsta, gan tehniskā atbalsta (papildus atbalstam, kas jau ir pieejams no abiem pārējiem programmas instrumentiem) sniegšanu dalībvalstīm, kuru valūta nav euro un kuras ir apliecinājušas pierādāmus centienus noteiktā termiņā pieņemt vienoto valūtu, lai palīdzētu tām sagatavoties dalībai eurozonā. Šajā ziņā par pierādāmiem centieniem būtu uzskatāma oficiāla attiecīgās dalībvalsts valdības vēstule Komisijai, kurā pausta skaidra apņemšanās pieņemamā un noteiktā termiņā pievienoties eurozonai un kurā ir sniegts ticams, ar Komisiju apspriests ceļvedis ar konkrētiem termiņiem, kuros tiks īstenoti konkrēti pasākumi, kas vajadzīgi, lai sagatavotos sekmīgai dalībai eurozonā, tostarp pasākumi, kas nodrošinās valsts tiesību aktu pilnīgu saskaņošanu ar Savienības tiesību aktu prasībām (arī banku savienības jomā).

(39)Instrumentam būtu jāietver divi dažādi komponenti, kuru mērķis būtu nodrošināt pastiprinātus finansiālus stimulus dalībvalstīm, kas sāk un beidz īstenot attiecīgās strukturālās reformas, kuras vajadzīgas, lai pievienotos eurozonai, un kuru mērķis būtu arī piedāvāt papildu mērķorientētu tehnisko atbalstu šādu reformu izstrādei un īstenošanai.

(40)Konsekvences un vienkāršošanas labad konverģences mehānisma finansiālajam un tehniskajam komponentam vajadzētu atbilst tādiem pašiem noteikumiem un īstenošanas procedūrai kā pārējiem šīs programmas instrumentiem. Tādēļ attiecīgie programmas reformu īstenošanas instrumenta un tehniskā atbalsta instrumenta noteikumi būtu jāpiemēro arī attiecīgajiem konverģences mehānisma komponentiem, uz kuriem attiektos vēl daži īpaši noteikumi.

(41)Attiecībā uz reformu un darbību atbalsttiesīgumu būtu vajadzīgi daži papildu noteikumi par maksimālā indikatīvā piešķīruma noteikšanu, par reformu saistību priekšlikumiem, tehniskā atbalsta pieprasījumiem un saistīto novērtēšanas procesu. Konkrētāk, atbalsttiesīgajām dalībvalstīm no konverģences mehānisma finansiālā atbalsta komponenta vajadzētu būt pieejamam papildu finansiālajam ieguldījumam, ko varētu piešķirt papildus tā finansiālā ieguldījuma summai, kuru nodrošina no reformu īstenošanas instrumenta, un ko vajadzētu piešķirt par papildu reformām, kuras veikusi attiecīgā dalībvalsts.

(42)Lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu un saskaņotu piešķiršanu no Savienības budžeta un ievērotu pareizas finanšu pārvaldības principu, saskaņā ar programmu veicamajām darbībām vajadzētu atbilst Savienības pašreizējām programmām un būtu tās jāpapildina, vienlaikus novēršot divkāršu finansējumu par tiem pašiem izdevumiem. Komisijai un dalībvalstij visos procesa posmos jo īpaši jānodrošina efektīva koordinācija, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem, tostarp tehnisko palīdzību.

(43)Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu šo programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota ar īpašu uzraudzības prasību palīdzību, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm. Attiecīgā gadījumā šādām prasībām vajadzētu ietvert izmērāmus rādītājus kā pamatu, uz kura novērtēt programmas ietekmi uz vietas.

(44)Būtu jāveic neatkarīgs vidusposma novērtējums, lai novērtētu programmas mērķu sasniegšanu, tās resursu izmantošanas efektivitāti un tās pievienoto vērtību. Turklāt neatkarīgam ex post novērtējumam būtu jāpievēršas arī programmas ilgtermiņa ietekmei.

(45)Būtu jāpieņem dalībvalstīm īstenojamās reformu saistības, metode, kā noteikt tām piešķiramo finansiālo ieguldījumu no programmas budžeta, un tehniskā atbalsta īstenošanas darba programmas. Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai.

(46)Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir noteikti Finanšu regulā un jo īpaši paredz budžeta apstiprināšanas un īstenošanas procedūru, izmantojot dotācijas, publisko iepirkumu, balvas, netiešu īstenošanu, un paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Uz LESD 322. panta pamata pieņemtie noteikumi attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību gadījumos, kad dalībvalstīs ir konstatētas vispārējas nepilnības tiesiskuma ziņā, tā ka tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un ES finansējuma efektīvai apgūšanai.

(47)Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 23 , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 24 , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 25 un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 26 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un vajadzības gadījumā administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var veikt izmeklēšanu un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 27 . Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas piešķir līdzvērtīgas tiesības Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai.

(48)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(49)Šai regulai nebūtu jāietekmē atbalsta pasākumu turpināšana vai grozīšana, ko Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Regulu (ES) 2017/825 vai uz jebkuru citu Savienības tiesību aktu, ko minētajai palīdzībai piemēro 2020. gada 31. decembrī. Tāpēc pasākumiem, kas apstiprināti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/825, būtu jāpaliek spēkā. Šajā nolūkā būtu jāparedz arī pārejas noteikums,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA
Vispārīgi noteikumi

1. pants
Priekšmets

Ar šo regulu izveido Reformu atbalsta programmu (“programma”).

Tajā ir izklāstīti programmas mērķi, 2021.–2027. gada budžets, Savienības finansējuma veidi un šāda finansējuma piešķiršanas noteikumi.

2. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1.“tehniskais atbalsts” ir pasākumi, kas dalībvalstīm palīdz veikt institucionālas, administratīvas un izaugsmi veicinošas strukturālās reformas, tai skaitā pasākumi, kas palīdz sagatavoties dalībai eurozonā dalībvalstīm, kuru valūta nav euro;

2.“finansiālais atbalsts” ir finansiālais ieguldījums, ko piešķir dalībvalstij, lai īstenotu strukturālās reformas, kuras konstatētas Eiropas pusgada procesā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 28 2-a. pantu, un reformas, kuras ir būtiskas, lai sagatavotos dalībai eurozonā;

3.“valsts iestāde” ir viena vai vairākas publiskās iestādes valsts, reģionālās vai vietējās pārvaldes līmenī [, kā arī dalībvalsts organizācijas Finanšu regulas [2. panta 42. punkta] nozīmē, kas sadarbojas partnerības garā saskaņā ar dalībvalstu institucionālo un tiesisko regulējumu;

4.“Savienības fondi” ir fondi, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) YYY/XX [KNR pēctecības regula] 29 ;

5.“starptautiska organizācija” ir organizācija Finanšu regulas 156. panta nozīmē un šādai starptautiskai organizācijai saskaņā ar minēto pantu pielīdzinātas organizācijas un

6.“atbalsttiesīga dalībvalsts” saskaņā ar konverģences mehānismu ir dalībvalsts, kuras valūta nav euro un kura ir apliecinājusi pierādāmus centienus noteiktā termiņā ieviest vienoto valūtu, gatavojoties pievienoties eurozonai. Par pierādāmiem centieniem ir uzskatāma oficiāla attiecīgās dalībvalsts valdības vēstule Komisijai, kurā pausta skaidra apņemšanās pieņemamā un noteiktā termiņā pievienoties eurozonai un kurā ir sniegts ticams, ar Komisiju apspriests ceļvedis ar konkrētiem termiņiem, kuros tiks īstenoti konkrēti pasākumi, kas vajadzīgi, lai sagatavotos sekmīgai dalībai eurozonā, tai skaitā pasākumi, kas nodrošinās valsts tiesību aktu pilnīgu saskaņošanu ar Savienības tiesību aktu prasībām (arī banku savienības jomā).

3. pants
Programmas uzbūve

Programmu veido šādi instrumenti:

(a)reformu īstenošanas instruments;

(b)tehniskā atbalsta instruments un

(c)konverģences mehānisms, kas palīdz sagatavoties dalībai eurozonā.

4. pants
Vispārīgie mērķi

Programma visās dalībvalstīs atbalsta šādus vispārīgus mērķus:

(a)palīdzēt risināt strukturāla rakstura valstu reformu problēmas, lai uzlabotu valsts ekonomikas darbības rezultātus un veicinātu noturīgas ekonomiskās un sociālās struktūras veidošanos dalībvalstīs, tādējādi sekmējot kohēziju, konkurētspēju, ražīgumu, izaugsmi un nodarbinātību, un

(b)palīdzēt stiprināt dalībvalstu administratīvo spēju saistībā ar problēmām, ar kurām saskaras iestādes, pārvaldība, valsts pārvalde, ekonomika un sociālā joma.

5. pants
Konkrētie mērķi

1.Lai sasniegtu 4. pantā noteiktos vispārīgos mērķus, programmai ir konkrētie mērķi, ko īsteno ciešā sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm.

2.Programmas konkrētie mērķi ir šādi:

(a)no reformu īstenošanas instrumenta nodrošināt dalībvalstīm finansiālus stimulus, lai izpildītu strukturālo reformu starpposma un galīgos mērķrādītājus, kas noteikti dalībvalstu reformu saistībās, par kurām tās ir vienojušās ar Komisiju;

(b)no tehniskā atbalsta instrumenta atbalstīt valsts iestāžu centienus uzlabot savu administratīvo spēju izstrādāt, attīstīt un īstenot reformas, tostarp apmainoties ar paraugpraksi, piemērotām procedūrām un metodiku un nodrošinot efektīvāku un lietderīgāku cilvēkresursu pārvaldību;

(c)no konverģences mehānisma, kas paredzēts, lai sagatavotos dalībai eurozonā:

(i) nodrošināt finansiālus stimulus atbalsttiesīgajām dalībvalstīm, lai palīdzētu tām izpildīt tādu reformu starpposma un galīgos mērķrādītājus, kas ir būtiskas, lai sagatavotos dalībai eurozonā, kā noteikts dalībvalstu reformu saistībās, par kurām tās vienojušās ar Komisiju, un

(ii) atbalstīt atbalsttiesīgo dalībvalstu valsts iestāžu centienus uzlabot savu administratīvo spēju izstrādāt, attīstīt un īstenot reformas, kas ir būtiskas, lai sagatavotos dalībai eurozonā, tostarp apmainoties ar paraugpraksi, piemērotām procedūrām un metodiku un nodrošinot efektīvāku un lietderīgāku cilvēkresursu pārvaldību.

6. pants
Darbības joma

Regulas 4. un 5. pantā izklāstītie vispārīgie un konkrētie mērķi attiecas uz politikas jomām, kas saistītas ar kohēziju, konkurētspēju, ražīgumu, pētniecību, inovāciju, gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, nodarbinātību un ieguldījumiem, un jo īpaši uz vienu vai vairākām šādām jomām:

(a)publisko finanšu un aktīvu pārvaldība, budžeta procedūra, parāda pārvaldība un ieņēmumu administrēšana, kā arī politikas pasākumi, kuru mērķis ir apkarot nodokļu nemaksāšanu;

(b)institucionālā reforma, efektīva un uz pakalpojumiem vērsta publiskās pārvaldes un e-pārvaldes darbība, tostarp attiecīgā gadījumā vienkāršojot noteikumus, nodrošinot faktisku tiesiskumu, reformējot tieslietu sistēmu un pastiprinot cīņu pret krāpšanu, korupciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;

(c)uzņēmējdarbības vide, ietverot mazos un vidējos uzņēmumus, reindustrializācija, privātā sektora attīstība, preču un pakalpojumu tirgus, investīcijas, publiskā sektora līdzdalība uzņēmumos, privatizācijas process, tirdzniecība un ārvalstu tiešās investīcijas, konkurence un publiskais iepirkums, ilgtspējīga nozaru attīstība un atbalsts pētniecībai, inovācijai un digitalizācijai;

(d)izglītība un apmācība, darba tirgus politika, tostarp sociālais dialogs darbvietu radīšanai, digitālās prasmes, cīņa pret nabadzību, sociālās iekļautības veicināšana, sociālā nodrošinājuma un sociālās labklājības sistēmas, sabiedrības veselības aizsardzības un veselības aprūpes sistēmas, kā arī kohēzijas, patvēruma, migrācijas un robežu politika;

(e)politika, kas nosaka klimata pasākumu īstenošanu, mobilitāti, sekmē energoefektivitāti, resursu efektīvu izmantošanu un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu, gādā par energoapgādes dažādošanu un energoapgādes drošību, kā arī lauksaimniecības, zivsaimniecības un lauku apvidu ilgtspējīgas attīstības politika;

(f)finanšu nozares politika, tostarp finanšpratības, finansiālās stabilitātes, finansējuma pieejamības veicināšana un aizdevumi reālajai ekonomikai, kā arī datu un statistikas sagatavošana, sniegšana, kvalitātes uzraudzība un paziņošana.

7. pants
Budžets

1.Finansējums programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 25 000 000 000 EUR pašreizējās cenās.

2.Indikatīvais 1. punktā minētās summas sadalījums ir šāds:

(a)līdz 22 000 000 000 EUR – reformu īstenošanas instrumentam;

(b)līdz 840 000 000 EUR – reformu īstenošanas instrumentam;

(c)līdz 2 160 000 000 EUR – konverģences mehānismam, kurā:

(i) līdz 2 000 000 000 EUR – finansiālā atbalsta komponentam un

(ii) līdz 160 000 000 EUR – tehniskā atbalsta komponentam.

Ja līdz 2023. gada 31. decembrim kāda eurozonā neietilpstoša dalībvalsts nav saskaņā ar konverģences mehānismu īstenojusi apliecināmus centienus noteiktā termiņā pieņemt vienoto valūtu, tad šai dalībvalstij no konverģences mehānisma finansiālā atbalsta komponenta maksimālā pieejamā summa saskaņā ar 26. pantu tiks pārvietota uz reformu īstenošanas instrumentu, kas minēts šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā. Komisija par to pieņem lēmumu pēc tam, kad tā attiecīgajai dalībvalstij ir devusi iespēju divu mēnešu laikā no secinājumu paziņošanas iesniegt savus apsvērumus.

3.No programmas finansējuma var segt arī izdevumus, kas attiecas uz sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kuras nepieciešamas programmas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši izdevumus par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informēšanas un komunikācijas darbībām, tostarp korporatīvo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās saistītas ar šīs regulas mērķiem, izdevumus saistībā ar IT tīkliem, kas vērsti uz informācijas apstrādi un apmaiņu, ietverot korporatīvos informācijas tehnoloģijas rīkus, un visus pārējos tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas Komisijai rodas programmas pārvaldības rezultātā. No katra no trijiem 3. pantā minētajiem instrumentiem var segt arī citu atbalsta pasākumu izdevumus, piemēram, par kvalitātes kontroli un tehniskā atbalsta projektu pārraudzību uz vietas, kā arī līdzbiedru konsultāciju un tādu ekspertu darba izmaksas, kas palīdz novērtēt un īstenot strukturālās reformas.

4.Pēc dalībvalstu pieprasījuma uz šo programmu var pārvietot resursus, kas tām ir piešķirti dalītā pārvaldībā. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai netieši, saskaņā ar minēta punkta c) apakšpunktu. Ja iespējams, minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

II NODAĻA
Reformu īstenošanas instruments

8. pants
Atbalsttiesīgās reformas 

Saskaņā ar mērķiem, kas noteikti 4. panta a) punktā un 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā, finansējumu no programmas ir tiesīgas saņemt reformas, kas tiecas risināt problēmas, kuras konstatētas Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada gaitā.

9. pants
Maksimālais finansiālais ieguldījums

Regulas I pielikumā ir noteikts maksimālais finansiālais ieguldījums, kas katrai dalībvalstij ir pieejams no reformu īstenošanas instrumenta kopējā finansējuma, kurš minēts 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā. Maksimālo finansiālo ieguldījumu aprēķina katrai dalībvalstij atsevišķi, izmantojot minētajā pielikumā noteiktos kritērijus un metodiku, kuras pamatā ir katras dalībvalsts iedzīvotāju skaits. Šāds maksimālais finansiālais ieguldījums būs pieejams, lai to pilnā vai daļējā apmērā piešķirtu konkrētajai dalībvalstij katrā 10. pantā aprakstītās piešķiršanas procedūras posmā un uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

10. pants
Piešķiršanas procedūra un uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus

1.Procedūra, kurā piešķir katrai dalībvalstij pieejamo maksimālo finansiālo ieguldījumu, kas minēts 9. pantā, notiek pa posmiem, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Katrā posmā un katrā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus dalībvalstis var pieteikties uz summu, kura nepārsniedz maksimālo 9. pantā minēto finansiālo ieguldījumu un kura palīdzēs izpildīt reformu saistības, ko tās ierosinājušas saskaņā ar 11. pantu.

2.Divdesmit mēnešu laikposmā no šīs regulas piemērošanas dienas Komisija dara pieejamus piešķiršanai 11 000 000 000 EUR, kas atbilst 50 % no kopējā finansējuma, kurš minēts 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā. Katra dalībvalsts var pieteikties uz summu, kas nepārsniedz maksimālo 9. pantā minēto finansiālo ieguldījumu, lai izpildītu saskaņā ar 11. pantu ierosinātās reformu saistības.

3.Laikposmā, kas sākas pēc 2. punktā minētā laikposma beigām, Komisija dara pieejamus piešķiršanai 11 000 000 000 EUR, kas atbilst atlikušajiem 50 % no reformu īstenošanas instrumenta kopējā finansējuma, kurš minēts 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā, kā arī summu, kas nav piešķirta saskaņā ar 2. punktu rīkotajos un publicētajos reformu īstenošanas instrumenta uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus. Pirmais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus ir par 11 000 000 000 EUR piešķiršanu.

4.Ja pēc pirmā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, kas minēts 3. punktā, kopējais 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētais finansējums vēl nav pilnībā izmantots saskaņā ar 2. un 3. punktu, Komisija rīko papildu uzaicinājumus. Tālab tā pieņem un publicē indikatīvu grafiku par papildu uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kas tiks rīkoti šajā laikposmā, un katram uzaicinājumam norāda no 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā kopējā finansējuma atlikušo summu.

5.Ja ar 4. punktā minēto atlikušo summu nepietiek, lai segtu saskaņā ar 12. pantu noteikto finansiālo ieguldījumu dalībvalstīm, kuras ir iesniegušas priekšlikumu, atsaucoties uz uzaicinājumu, piešķīrumus attiecīgajām dalībvalstīm proporcionāli koriģē, izmantojot I pielikumā noteikto metodi.

11. pants
Reformu saistību priekšlikums

1.Dalībvalsts, kura vēlas saņemt atbalstu no reformu īstenošanas instrumenta, iesniedz Komisijai reformu saistību priekšlikumu. Šajā priekšlikumā nosaka sīki izstrādātus pasākumus, kas ļaus īstenot strukturālas reformas, lai risinātu Eiropas pusgada procesā konstatētās problēmas, un tajā ir iekļauti starpposma un galīgie mērķrādītāji un laika grafiks reformu īstenošanai ne ilgāk kā triju gadu laikā.

2.Attiecīgā dalībvalsts kopā ar valsts reformu programmu iesniedz reformu saistību priekšlikumu, to noformējot kā atsevišķu pielikumu. Šo atsevišķo pielikumu drīkst iesniegt reizē ar valsts reformu programmu vai citā brīdī.

3.Reformu saistību priekšlikumam jābūt pienācīgi argumentētam un pamatotam. Tajā jo īpaši nosaka šādus elementus:

(a) saistībā ar Eiropas pusgadā konstatētajām problēmām ierosinātās strukturālās reformas veids un nozīme;

(b) prognozējamā reformas ietekme uz attiecīgās dalībvalsts ekonomiku un sociālo jomu un attiecīgā gadījumā plašāka ietekme uz citām dalībvalstīm;

(c) papildu pasākumi, kas varētu būt vajadzīgi;

(d) ar reformām saistītās iespējamās investīciju izmaksas, tostarp informācija par pašreizējo vai plānoto Savienības finansējumu šo izmaksu segšanai;

(e) iekšējā kārtība, kā attiecīgā dalībvalsts efektīvi īstenos savas reformu saistības, ieskaitot ierosinātos starpposma un galīgos mērķrādītājus un saistītos rādītājus, un

(f) cita būtiska informācija.

4.Procesā, kurā tiek sagatavoti augstas kvalitātes reformu saistību priekšlikumi, Komisija var rīkot līdzbiedru konsultācijas, lai pieprasījuma iesniedzējas dalībvalstis varētu izmantot citu dalībvalstu gūto pieredzi.

5.Komisija reformu saistību priekšlikumu izvērtē ciešā sadarbībā ar attiecīgo dalībvalsti. Komisija var paust savus apsvērumus vai pieprasīt papildu informāciju. Attiecīgā dalībvalsts sniedz pieprasīto papildu informāciju un vajadzības gadījumā pārstrādā priekšlikumu pirms tā oficiālās iesniegšanas.

6.Izvērtējot reformu saistību priekšlikumu un nosakot attiecīgajai dalībvalstij piešķiramo summu, Komisija ņem vērā attiecīgās dalībvalsts iesniegto pamatojumu, 3. punktā minētos satura elementus un pārējo būtisko informāciju.

7.Komisija novērtē reformu saistību priekšlikuma būtību un nozīmi, šajā nolūkā ņemot vērā šādus kritērijus:

(a) vai reformu saistības:

(i)    spēs efektīvi risināt problēmas, kas konstatētas Eiropas pusgada kontekstā, proti:

-        konkrētai valstij adresētajos ieteikumos un citos attiecīgajos Eiropas pusgada dokumentos, ko oficiāli pieņēmusi Komisija, vai

-        attiecīgā gadījumā makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1176/2011 30 ;

(ii)    veido visaptverošu reformu kopumu;

(iii)    spēs stiprināt attiecīgās dalībvalsts ekonomikas sniegumu un noturību;

(iv)    spēs nodrošināt, ka to īstenošanai būs paliekoša ietekme, attiecīgā gadījumā nostiprinot konkrētās dalībvalsts institucionālo un administratīvo spēju, un

(b) vai attiecīgo dalībvalstu ierosinātā iekšējā kārtība spēs nodrošināt reformu saistību, tostarp starpposma un galīgo mērķrādītāju un saistīto rādītāju, efektīvu īstenošanu ne ilgāk kā triju gadu laikā.

Šajā punktā minētos vērtēšanas kritērijus piemēro saskaņā ar vadlīnijām, kas noteiktas II pielikumā.

8.Lai novērtētu dalībvalstu iesniegtos reformu saistību priekšlikumus, Komisija var izmantot ekspertu palīdzību.

9.Ekonomikas politikas komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2000/604/EK par Ekonomikas politikas komitejas sastāvu un statūtiem 31 , var sniegt atzinumu par dalībvalstu iesniegtajiem reformu saistību priekšlikumiem.

12. pants
Komisijas lēmums

1.Komisija, izmantodama īstenošanas aktu, pieņem lēmumu četru mēnešu laikā no brīža, kad dalībvalsts oficiāli iesniegusi priekšlikumu. Ja Komisijas vērtējums par dalībvalsts iesniegto reformu saistību priekšlikumu ir pozitīvs, minētajā lēmumā nosaka dalībvalstij īstenojamās reformu saistības, tostarp starpposma un galīgos mērķrādītājus un finansiālo ieguldījumu, kas piešķirts saskaņā ar 10. pantu.

Šis finansiālais ieguldījums papildina citus pasākumus vai darbības, kas tiek atbalstītas no Savienības fondiem saskaņā ar 33. pantu.

2.Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 1. punktā, nosaka atkarībā no attiecīgās dalībvalsts ierosināto reformu veida un nozīmes, tās novērtējot pēc 11. panta 7. punkta kritērijiem, pamatojoties uz II pielikumā noteiktajām vadlīnijām un ievērojot šādus kritērijus:

(a)ja attiecīgās dalībvalsts iesniegtais reformu saistību priekšlikums pilnībā atbilst 11. panta 7. punktā izklāstītajiem kritērijiem, reformu saistības uzskata par “vērienīgām” un attiecīgajai dalībvalstij piešķir visu 9. pantā minēto maksimālo finansiālo ieguldījumu;

(b)ja attiecīgās dalībvalsts iesniegtais reformu saistību priekšlikums apmierina 11. panta 7. punktā izklāstītos kritērijus, reformu saistības uzskata par “nozīmīgām” un attiecīgajai dalībvalstij piešķir pusi no 9. pantā minētā maksimālā finansiālā ieguldījuma un

(c)ja attiecīgās dalībvalsts iesniegtais reformu saistību priekšlikums neatbilst 11. panta 7. punktā noteiktajiem kritērijiem, attiecīgajai dalībvalstij finansiālo ieguldījumu nepiešķir.

3.Šā panta 1. punktā minētajā lēmumā nosaka finansiālo ieguldījumu, ko izmaksā vienā maksājumā, tiklīdz dalībvalsts ir apmierinoši izpildījusi visus starpposma un galīgos mērķrādītājus, kas noteikti katru reformu saistību īstenošanai.

Lēmumā nosaka reformu saistību īstenošanas termiņu, kas nedrīkst pārsniegt trīs gadus kopš lēmuma pieņemšanas. Tajā arī nosaka: sīki izstrādātu kārtību un laika grafiku, saskaņā ar kuriem attiecīgajai dalībvalstij jāīsteno reformu saistības un jāziņo par tām Eiropas pusgada procesā; attiecīgos rādītājus, kas attiecas uz starpposma un galīgo mērķrādītāju izpildīšanu; kārtību, kā Komisija nodrošina piekļuvi lēmuma pamatā esošajiem attiecīgajiem datiem.

4.Ja Komisijas vērtējums par dalībvalsts iesniegto reformu saistību priekšlikumu ir negatīvs, tā šo vērtējumu paziņo četru mēnešu laikā pēc tam, kad dalībvalsts oficiāli iesniegusi reformu saistību priekšlikumu.

13. pants
Reformu saistību grozījumi

1.Ja attiecīgā dalībvalsts objektīvu apstākļu dēļ nespēj pilnībā vai daļēji īstenot reformu saistības, tai skaitā izpildīt starpposma un galīgos mērķrādītājus, attiecīgā dalībvalsts var iesniegt Komisijai pamatotu lūgumu grozīt vai aizstāt 12. panta 1. punktā minēto lēmumu. Šajā nolūkā dalībvalsts var ierosināt grozītu vai jaunu reformu kopumu.

2.Ja Komisija uzskata, ka attiecīgās dalībvalsts sniegtie iemesli attaisno reformu saistību grozījumus, Komisija novērtē jauno priekšlikumu saskaņā ar 11. panta noteikumiem un saskaņā ar 12. pantu pieņem jaunu lēmumu četru mēnešu laikā kopš oficiālās pieprasījuma iesniegšanas.

3.Ja Komisija uzskata, ka attiecīgās dalībvalsts sniegtie iemesli neattaisno reformu saistību grozījumus, tā noraida pieprasījumu četru mēnešu laikā kopš tā oficiālās iesniegšanas, devusi attiecīgajai dalībvalstij iespēju iesniegt savus apsvērumus viena mēneša laikā no Komisijas secinājumu paziņošanas.

4.Reformu saistību grozījumus var izdarīt tikai vienu reizi visā 12. panta 1. punktā minētā lēmuma īstenošanas periodā.

14. pants
Dalībvalsts ziņošanas pienākumi Eiropas pusgadā

Neskarot 12. panta 3. punkta otro daļu, attiecīgā dalībvalsts Eiropas pusgada procesā regulāri ziņo par to, kādi panākumi gūti reformu saistību īstenošanā. Tālab dalībvalstis tiek aicinātas izmantot valsts reformu programmas, lai to satvarā ziņotu par progresu virzībā uz reformas pabeigšanu. Lēmumā, kas minēts 12. panta 1. punktā, nosaka sīku kārtību un laika grafiku, kā notiek šī ziņošana, un arī noteikumus par to, kā Komisija nodrošina piekļuvi pamatā esošajiem attiecīgajiem datiem.

15. pants
Noteikumi par finansiālā ieguldījuma izmaksu, apturēšanu un atcelšanu

1.Finansiālais ieguldījums, ko dalībvalstij nodrošina no reformu īstenošanas instrumenta, tiek piešķirts kā finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā tas minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punkta a) apakšpunktā; to pārvalda saskaņā ar minētajā regulā paredzētajiem tiešās pārvaldības noteikumiem, un tam nav nepieciešams valsts līdzfinansējums.

2.Šīs regulas 12. panta 1. punktā minētais lēmums rada atsevišķas juridiskas saistības Finanšu regulas nozīmē, kuras var balstīties uz vispārējām saistībām. Budžeta saistības var sadalīt pa vairākiem gadiem sadalītos gada maksājumos. 

3.Finansiālo ieguldījumu izmaksu attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar šo pantu veic atbilstīgi budžeta apropriācijām un atkarībā no pieejamā finansējuma.

4.Izpildot reformu saistības, attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu finansiālā ieguldījuma izmaksas pieprasījumu. Komisija divu mēnešu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas izvērtē, vai pienācīgi izpildīti attiecīgie starpposma un galīgie mērķrādītāji, kas izklāstīti 12. panta 1. punktā minētajā lēmumā. Šajā nolūkā tai var palīdzēt attiecīgie eksperti, kas minēti 11. panta 8. punktā.

Ja novērtējumam ir pozitīvs rezultāts, tiek veikta finansiālā ieguldījuma izmaksa saskaņā ar Finanšu regulu.

5.Ja Komisija, veicot 4. punktā minēto novērtējumu, ir konstatējusi, ka nav apmierinoši izpildīti 12. panta 1. punktā minētajā lēmumā noteiktie starpposma un galīgie mērķrādītāji, tā aptur visa finansiālā ieguldījuma vai tā daļas izmaksu. Attiecīgajai dalībvalstij ir iespēja iesniegt savus apsvērumus viena mēneša laikā kopš Komisijas novērtējuma paziņošanas.

Apturēšanu atceļ, ja dalībvalsts ir veikusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu apmierinošu 12. panta 1. punktā minēto starpposma un galīgo mērķrādītāju izpildi.

6.Atkāpjoties no Finanšu regulas 116. panta 2. punkta, maksājuma termiņš sāk ritēt dienā, kad dalībvalstij paziņots pozitīvais vērtējuma rezultāts saskaņā ar 4. punkta otro daļu, vai dienā, kad paziņots par finansējuma apturēšanas atcelšanu saskaņā ar 5. punkta otro daļu.

7.Ja attiecīgā dalībvalsts nav veikusi nepieciešamos pasākumus sešu mēnešu laikā no finansējuma apturēšanas, Komisija atceļ finansiālo ieguldījumu saskaņā ar Finanšu regulas 14. panta 1. punktu pēc tam, kad attiecīgajai dalībvalstij ir devusi iespēju iesniegt savus apsvērumus divu mēnešu laikā no secinājumu paziņošanas.

8.Ja astoņpadsmit mēnešu laikā no reformu saistību pieņemšanas dienas, kas noteikta 12. panta 1. punktā minētajā lēmumā, attiecīgajai dalībvalstij nav izdevies panākt reālu progresu attiecībā uz visiem būtiskajiem starpposma un galīgajiem mērķrādītājiem, finansiālā ieguldījuma summu atceļ saskaņā ar Finanšu regulas 14. panta 1. punktu. Reāla progresa trūkums nozīmē to, ka dalībvalsts nav ievērojusi 12. panta 3. punktā minēto laika grafiku.

Komisija pieņem lēmumu par finansiālā ieguldījuma atcelšanu pēc tam, kad attiecīgajai dalībvalstij ir devusi iespēju iesniegt savus apsvērumus divu mēnešu laikā no secinājumu paziņošanas. 

16. pants
Reformu ilgstamība

1.Dalībvalsts atmaksā Komisijai visu saskaņā ar 15. pantu izmaksāto finansiālo ieguldījumu par reformu saistībām, ja piecu gadu laikā no maksājuma veikšanas attiecīgajā dalībvalstī ir ievērojami mainījušies apstākļi, kas savulaik pieļāva šāda maksājuma veikšanu.

2.Šādos gadījumos uzskata, ka ir ievērojami mainījušies apstākļi, kas pieļāva maksājuma veikšanu:

(a)elementi, kas ļāva izpildīt reformu saistības, ir mainījušies pretējā virzienā, vai

(b)elementus, kas ļāva izpildīt reformu saistības, ir ievērojami mainījuši citi pasākumi.

3.Komisija pieņem lēmumu par izmaksātā finansējuma atmaksu pēc tam, kad tā attiecīgajai dalībvalstij ir devusi iespēju divu mēnešu laikā no secinājumu paziņošanas iesniegt savus apsvērumus. 

17. pants
Informācija Eiropas Parlamentam un Padomei un komunikācija par reformu saistībām 

1.Komisija bez liekas kavēšanās nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei 12. pantā minētās reformu saistības.

2.Ja attiecīgā dalībvalsts ir devusi piekrišanu, Komisija var iesaistīties komunikācijas pasākumos, lai vairotu informētību par reformu saistību kopuma īstenošanai paredzēto Savienības finansiālo atbalstu.

III NODAĻA
Tehniskā atbalsta instruments

18. pants
Darbības, kas tiesīgas saņemt tehnisko atbalstu

Ievērojot 4. panta b) punktā un 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktos mērķus, no tehniskā atbalsta instrumenta finansē jo īpaši šādus darbību veidus:

(a)ar politikas atzinumiem, politikas izmaiņām, stratēģiju un reformu ceļvežu formulēšanu, kā arī likumdošanas, institucionālām, strukturālām un administratīvām reformām saistītās lietpratības nodrošināšana;

(b)ekspertu, tostarp vietējo ekspertu, nodrošināšana uz īsāku vai ilgāku laikposmu, lai tie pildītu uzdevumus specifiskās jomās vai veiktu operatīvas darbības, vajadzības gadījumā saņemot atbalstu mutiskajai un rakstiskajai tulkošanai un sadarbībai, kā arī administratīvo palīdzību, infrastruktūru un aprīkojumu;

(c)institucionālo, administratīvo vai nozaru spēju veidošana un saistītās atbalsta darbības visos pārvaldības līmeņos, attiecīgā gadījumā arī dodot ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības spēju stiprināšanā, jo īpaši:

(i)semināri, konferences un darbsemināri;

(ii)darba vizītes attiecīgajās dalībvalstīs vai trešās valstīs, lai amatpersonas varētu iegūt vai uzlabot zināšanas vai lietpratību attiecīgajos jautājumos, un

(iii)mācību pasākumi un tiešsaistes vai citu mācību moduļu veidu izstrāde, lai palīdzētu veidot vajadzīgās profesionālās prasmes un zināšanas attiecīgo reformu jomā;

(d)datu un statistikas apkopošana, kopējas metodikas un attiecīgā gadījumā rādītāju vai kritēriju izstrāde;

(e)vietējā operatīvā atbalsta organizēšana tādās jomās kā patvērums, migrācija un robežkontrole;

(f)IT spēju veidošana, tostarp lietpratība saistībā ar attiecīgo reformu īstenošanai vajadzīgās IT infrastruktūras un lietotņu izstrādi, uzturēšanu, darbību un kvalitātes kontroli, IT infrastruktūra un lietojumprogrammas, kas nepieciešamas, lai īstenotu attiecīgās reformas, kā arī lietpratība, kas saistīta ar sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijas programmām;

(g)pētījumi, izpēte, analīze un apsekojumi, izvērtējumi un ietekmes novērtējumi un ceļvežu, ziņojumu un izglītojošu materiālu izstrāde un publicēšana;

(h)komunikācijas projekti, kuru mērķis ir mācīšanās, sadarbība, izpratnes veicināšana, informācijas izplatīšanas darbības un paraugprakses apmaiņa; izpratnes veicināšanas un informācijas kampaņu, plašsaziņas līdzekļu kampaņu un pasākumu organizēšana, tostarp korporatīvā komunikācija un attiecīgā gadījumā komunikācija sociālajos tīklos un

(i)materiālu vākšana un publicēšana, lai izplatītu informāciju un programmas rezultātus, tostarp izstrādājot, lietojot un uzturot sistēmas un rīkus, kuros izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

19. pants
Tehniskā atbalsta pieprasījums

1.Dalībvalsts, kura vēlas saņemt atbalstu no šā instrumenta, iesniedz Komisijai tehniskā atbalsta pieprasījumu, norādot politikas jomas un atbalsta prioritātes, kuras ietilpst 6. pantā noteiktajā programmas darbības jomā. Komisija rīko uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus tehniskā atbalsta instrumenta ietvaros, nosakot piemērotus termiņus pieprasījumu iesniegšanai. Komisija var sniegt norādījumus par galvenajiem elementiem, kas iekļaujami atbalsta pieprasījumā.

2.Dalībvalstis var iesniegt pieprasījumu tehniskā atbalsta saņemšanai šādos apstākļos, kas saistīti ar:

(a)to reformu īstenošanu, ko dalībvalstis veic pēc savas iniciatīvas, lai jo īpaši panāktu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu;

(b)ekonomikas korekciju programmu īstenošanu dalībvalstīs, kas saņem Savienības finansiālo palīdzību no esošajiem instrumentiem, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 472/2013 32 attiecībā uz dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, un Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002 33 attiecībā uz dalībvalstīm, kuru valūta nav euro;

(c)izaugsmi veicinošu reformu īstenošanu saistībā ar ekonomikas pārvaldības procesiem, jo īpaši Eiropas pusgada gaitā sniegtu konkrētai valstij adresētu ieteikumu īstenošanu, vai ar Savienības tiesību īstenošanu saistītu pasākumu izpildi;

(d)reformu saistību priekšlikuma sagatavošanu un dalībvalstu reformu saistību īstenošanu;

(e)tādu reformu īstenošanu, kas ir būtiskas, lai dalībai eurozonā sagatavotu dalībvalstis, kuru valūta nav euro un kuras ir apliecinājušas pierādāmus centienus noteiktā termiņā ieviest vienoto valūtu.

3.Komisija pēc dialoga (arī Eiropas pusgada satvarā) ar dalībvalsti, ņemot vērā pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un pareizas finanšu pārvaldības principus, izvērtē 1. punktā minēto pieprasījumu atbalsta saņemšanai atkarībā no konstatēto problēmu neatliekamības, apmēra un intensitātes, atbalsta nepieciešamības attiecīgajās politikas jomās, sociālekonomisko rādītāju analīzes un dalībvalsts vispārējās administratīvās spējas.

Pamatojoties uz minēto analīzi un ņemot vērā Savienības fondu vai citu Savienības programmu finansētās esošās darbības un pasākumus, Komisija vienojas ar attiecīgo dalībvalsti par atbalsta prioritārajām jomām, mērķiem, indikatīvu grafiku, sniedzamo atbalsta pasākumu apmēru, kā arī aplēsto kopējo finansiālo ieguldījumu šādam tehniskajam atbalstam, kas izklāstāmi sadarbības un atbalsta plānā.

4.Šā panta 3. punktā minētajā sadarbības un atbalsta plānā atsevišķi no pārējā tehniskā atbalsta norāda pasākumus, kas saistīti ar sagatavošanos dalībai eurozonā saskaņā ar 32. pantu. Plānā atsevišķi jānorāda arī pasākumi, kas saistīti ar dalībvalstu reformu saistībām, ko tās uzņēmušās saskaņā ar 13. un 29. pantu.

20. pants
Informācija Eiropas Parlamentam un Padomei un komunikācija par sadarbības un atbalsta plāniem 

1.Komisija ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu bez liekas kavēšanās nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei sadarbības un atbalsta plānu. Attiecīgā dalībvalsts var atteikt savu piekrišanu, ja plānā ir sensitīva vai konfidenciāla informācija, kuras izpaušana apdraudētu šīs dalībvalsts sabiedrības intereses.

2.Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem Komisija nosūta sadarbības un atbalsta plānu Eiropas Parlamentam un Padomei šādos apstākļos:

(a)tiklīdz attiecīgā dalībvalsts ir pārformulējusi visu sensitīvo vai konfidenciālo informāciju, kuras izpaušana apdraudētu šīs dalībvalsts sabiedrības intereses;

(b)pēc saprātīga laikposma, pēc kura attiecīgās informācijas izpaušana nevarētu nelabvēlīgi ietekmēt programmas atbalsta pasākumu īstenošanu, un katrā ziņā ne vēlāk kā divus mēnešus pēc šādu pasākumu īstenošanas saskaņā ar sadarbības un atbalsta plānu.

3.Komisija var iesaistīties komunikācijas pasākumos, lai nodrošinātu informētību par Savienības finansējumu sadarbības un atbalsta plānos paredzētajiem atbalsta pasākumiem.

21. pants
Citas finansiālās iemaksas tehniskā atbalsta instrumentam

1.Papildus 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā un c) apakšpunkta ii) punktā noteiktajam finansējumam programmas tehniskā atbalsta budžetu var finansēt ar brīvprātīgām papildu iemaksām no dalībvalstīm.

2.Šā panta 1. punktā minētās brīvprātīgās papildu iemaksas var būt iemaksas, kas veiktas saskaņā ar Regulas [KNR pēctecības regula] 100. pantu saskaņā ar minētajā pantā noteikto procedūru, kā norādīts 7. panta 4. punktā.

22. pants
Papildu finansējums

No tehniskā atbalsta instrumenta finansētās darbības var saņemt atbalstu no citām Savienības programmām, instrumentiem vai fondiem saskaņā ar Savienības budžetu, ja šāds atbalsts nesedz vienas un tās pašas izmaksas.

23. pants
Tehniskā atbalsta instrumenta īstenošana

1.Komisija īsteno šīs programmas tehniskā atbalsta instrumentu saskaņā ar Finanšu regulu.

2.Programmas tehniskā atbalsta instrumenta pasākumus var īstenot tiešā veidā Komisija vai netiešā veidā tiesību subjekti un personas, kas nav dalībvalstis, saskaņā ar Finanšu regulas XX. pantu. Konkrētāk, Savienības atbalsts saskaņā ar 19. pantu veiktām darbībām izpaužas kā:

(a)dotācijas;

(b)publiskā iepirkuma līgumi;

(c)ārējiem ekspertiem, tostarp ekspertiem no atbalstu sniedzošo vai saņemošo dalībvalstu valsts, reģionālajām vai vietējām iestādēm, radušos izmaksu atlīdzināšana;

(d)starptautisku organizāciju izveidotos trasta fondos veiktas iemaksas un

(e)darbības, ko veic netiešajā pārvaldībā.

3.Dotācijas var piešķirt dalībvalstu valsts iestādēm, Eiropas Investīciju bankas grupai, starptautiskām organizācijām, publiskām vai privātām struktūrām un tiesību subjektiem, kas likumīgi veic uzņēmējdarbību:

(a)dalībvalstīs;

(b)Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīs, kuras ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzējas puses, saskaņā ar tajā izklāstītajiem nosacījumiem.

Līdzfinansējuma likme dotācijām ir līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

4.Tehnisko atbalstu var sniegt arī individuāli eksperti, kurus var uzaicināt dot ieguldījumu izvēlētās, saskaņā ar programmu organizētās darbībās, ja tas ir nepieciešams 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā un c) apakšpunkta ii) punktā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanai.

5.Lai īstenotu programmas tehniskā atbalsta instrumentu, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem darba programmas un par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

Darba programmās nosaka līdzekļu piešķīrumu tehniskās palīdzības instrumentam. Tajās arī izklāsta pasākumus, kas vajadzīgi to īstenošanai saskaņā ar 4. panta b) punktā un 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā un c) apakšpunkta ii) punktā minētajiem vispārīgajiem un konkrētajiem mērķiem, kā arī atlases un dotāciju piešķiršanas kritērijus un visus Finanšu regulā prasītos elementus.

6.Lai nodrošinātu resursu savlaicīgu pieejamību, ierobežotu daļu no darba programmas rezervē īpašiem pasākumiem, ja neparedzētu un pienācīgi pamatotu steidzamu iemeslu gadījumā ir nepieciešama tūlītēja reakcija, tostarp tad, ja ekonomika saskaras ar nopietniem traucējumiem vai ja dalībvalsts ekonomisko vai sociālo situāciju nopietni skar tādi būtiski apstākļi, kurus tā nevar ietekmēt.

Komisija pēc tās dalībvalsts pieprasījuma, kura vēlas saņemt tehnisko atbalstu, var pieņemt īpašus pasākumus saskaņā ar šajā instrumentā noteiktajiem mērķiem un darbībām, lai nodrošinātu tehnisko atbalstu valsts iestādēm steidzamo vajadzību risināšanai. Šādiem īpašiem pasākumiem ir pagaidu raksturs, un uz tiem attiecas vienīgi 19. panta 2. punktā izklāstītie nosacījumi. Īpašie pasākumi beidzas sešu mēnešu laikā, un tos var aizstāt ar tehniskā atbalsta pasākumiem saskaņā ar 19. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

IV NODAĻA
Konverģences mehānisms

24. pants
Vispārīgi noteikumi

1.Konverģences mehānisms dalībai eurozonā ir pieejams ikvienai atbalsttiesīgajai dalībvalstij, kā tā definēta 2. panta 6. punktā. Atbalstam ir šādi divi komponenti:

(a)finansiālā atbalsta komponents un

(b)tehniskā atbalsta komponents.

2.Finansiālā atbalsta komponentam piemēro II nodaļas noteikumus, ko papildina 25.–29. pantā izklāstītie noteikumi.

3.Tehniskā atbalsta komponentam piemēro III nodaļas noteikumus, ko papildina 30.–32. pantā izklāstītie noteikumi.

1. iedaļa
Finansiālais atbalsts

25. pants
Atbalsttiesīgās reformas

No konverģences mehānisma var tikt finansētas strukturālās reformas, kas palīdz atbalsttiesīgajām dalībvalstīm sagatavoties dalībai eurozonā. Šo reformu mērķis ir risināt Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada gaitā konstatētās problēmas. 

26. pants
Dalībvalstīm pieejamais maksimālais finansiālais ieguldījums

Regulas X pielikumā ir noteikts maksimālais finansiālais ieguldījums, kas katrai dalībvalstij ir pieejams no kopējā finansējuma, kurš minēts 7. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punktā. Šādu maksimālo finansiālo ieguldījumu aprēķina katrai atbalsttiesīgajai dalībvalstij, izmantojot kritērijus un metodiku, kuri izklāstīti minētajā pielikumā un kuru pamatā ir katras dalībvalsts iedzīvotāju skaits, un to piemēro katrā finansējuma piešķiršanas posmā un uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, kas precizēti 10. pantā.

Neskarot 7. panta 2. punkta otro daļu, katrai atbalsttiesīgajai dalībvalstij ir pieejams šāds maksimālais finansiālais ieguldījums, ko piešķir pilnā vai daļējā apmērā katrā līdzekļu piešķiršanas procesa posmā saskaņā ar 10. pantā izklāstīto procedūru, un tas ir papildu ieguldījums, kas papildina 9. pantā minēto finansiālo ieguldījumu, kuru piešķir apmaiņā pret papildu reformām, ko attiecīgā dalībvalsts veic saskaņā ar 25. pantu.

27. pants
Reformu saistību priekšlikums

1.Atbalsttiesīgā dalībvalsts iesniedz reformu saistību priekšlikumu attiecībā uz konverģences mehānisma finansiālā atbalsta komponentu saskaņā ar 11. pantu.

2.Reformu saistību priekšlikumā, kas minēts 1. punktā, izklāsta reformas, kas uzskatāmas par būtiskām, lai atbalsttiesīgā dalībvalsts sagatavotos dalībai eurozonā, un tas ietver atsauci uz oficiālu attiecīgās dalībvalsts valdības vēstuli Komisijai, kurā pausta skaidra apņemšanās pieņemamā un noteiktā termiņā pievienoties eurozonai un kurā ir sniegts ticams, ar Komisiju apspriests ceļvedis ar konkrētiem termiņiem, kuros tiks īstenoti konkrēti pasākumi, kas vajadzīgi, lai sagatavotos sekmīgai dalībai eurozonā, tostarp pasākumi, kas nodrošinās valsts tiesību aktu pilnīgu saskaņošanu ar Savienības tiesību aktu prasībām (arī banku savienības jomā).

Šāds priekšlikums neattiecas uz reformām, kas jau ir ierosinātas vai jau tiek finansētas no II nodaļā minētā reformu īstenošanas instrumenta.

3.Komisija katru reformu saistību priekšlikumu, kas iesniegts saskaņā ar konverģences mehānisma finansiālā atbalsta komponentu, novērtē saskaņā ar 11. pantu. Turklāt Komisija novērtē arī to, cik būtiskas ir ierosinātās reformu saistības, lai sagatavotos dalībai eurozonā.

28. pants
Komisijas lēmums

1.Komisija saskaņā ar 12. panta 1. punktu pieņem lēmumu, kas ietver tos pašus minētajā pantā norādītos elementus attiecībā uz reformu saistībām, kas jāīsteno atbalsttiesīgajai dalībvalstij un kas ir būtiskas, lai tā spētu sagatavoties dalībai eurozonā. Šādā lēmumā ir iekļauta atsauce uz oficiālu attiecīgās dalībvalsts valdības vēstuli Komisijai, kurā pausta skaidra apņemšanās pieņemamā un noteiktā termiņā pievienoties eurozonai un kurā ir sniegts ticams, ar Komisiju apspriests ceļvedis ar konkrētiem termiņiem, kuros tiks īstenoti konkrēti pasākumi, kas vajadzīgi, lai sagatavotos sekmīgai dalībai eurozonā, tostarp pasākumi, kas nodrošinās valsts tiesību aktu pilnīgu saskaņošanu ar Savienības tiesību aktu prasībām (arī banku savienības jomā).

2.Finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts 12. panta 1. punktā minētajā lēmumā, nosaka saskaņā ar minētajā pantā uzskaitītajiem kritērijiem un saskaņā ar papildu kritēriju, kas noteikts 27. panta 3. punktā. Salīdzinājumā ar finansiālo ieguldījumu, kas piešķirts no reformu īstenošanas instrumenta, tas ir atsevišķs ieguldījums un tiek piešķirts par attiecīgās dalībvalsts veiktām reformām, kas ir būtiskas, lai sagatavotos dalībai eurozonā.

29. pants
Papildu finansējums

Reformas, kas tiek finansētas no reformu īstenošanas instrumenta saskaņā ar II nodaļu, nevar finansēt no konverģences mehānisma finansiālā atbalsta komponenta.

2. iedaļa
Tehniskais atbalsts

30. pants
Atbalsttiesīgās darbības

Saskaņā ar mērķiem, kas noteikti 4. panta b) punktā un 5. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) punktā, no konverģences mehānisma var finansēt darbības un pasākumus saskaņā ar 18. pantu, kas atbalsta reformas, kuras palīdz atbalsttiesīgajām dalībvalstīm sagatavoties dalībai eurozonā.

31. pants
Tehniskā atbalsta pieprasījums

1.Atbalsttiesīgā dalībvalsts iesniedz konverģences mehānisma tehniskā atbalsta pieprasījumu saskaņā ar 19. pantu. Šādā pieprasījumā ir iekļauta arī atsauce uz oficiālu attiecīgās dalībvalsts valdības vēstuli Komisijai, kurā pausta skaidra apņemšanās pieņemamā un noteiktā termiņā pievienoties eurozonai un sniegts ticams, ar Komisiju apspriests ceļvedis ar konkrētiem termiņiem, kuros tiks īstenoti konkrēti pasākumi, kas vajadzīgi, lai sagatavotos sekmīgai dalībai eurozonā, tostarp pasākumi, kas nodrošinās valsts tiesību aktu pilnīgu saskaņošanu ar Savienības tiesību aktu prasībām (arī banku savienības jomā).

2.Tehniskā atbalsta pieprasījumos norāda, vai tie ir būtiski, lai sagatavotos dalībai eurozonā saskaņā ar 30. pantu, un sniedz pienācīgu pamatojumu.

3.Komisija konverģences mehānisma tehniskā atbalsta pieprasījumus analizē atsevišķi no citiem tehniskā atbalsta pieprasījumiem. Veicot analīzi saskaņā ar 19. pantu, Komisija arī izvērtē, vai pieprasījums ir būtisks, lai sagatavotos dalībai eurozonā.

4.Regulas 19. panta 3. punktā minētajā sadarbības un atbalsta plānā atsevišķi no pārējā tehniskā atbalsta norāda pasākumus, kas saistīti ar sagatavošanos dalībai eurozonā.

32. pants
Tehniskā atbalsta īstenošana

Regulas 23. panta 5. punktā minētajās darba programmās nosaka arī tehnisko atbalstu, kas piešķirts atbalsttiesīgajām dalībvalstīm saistībā ar reformām, kuras palīdz sagatavoties dalībai eurozonā. Darba programmās izklāsta arī pasākumus, kas vajadzīgi to īstenošanai saskaņā ar 4. panta b) punktā un 5. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minētajiem vispārīgajiem un konkrētajiem mērķiem, kā arī atlases un dotāciju piešķiršanas kritērijus un visus Finanšu regulā prasītos elementus.

V NODAĻA
Papildināmība, uzraudzība un izvērtēšana

33. pants
Koordinācija un papildināmība

1.Komisija un attiecīgās dalībvalstis atbilstīgi saviem attiecīgajiem pienākumiem sekmē sinerģiju un nodrošina efektīvu koordināciju starp šo programmu un citām Savienības programmām un instrumentiem un jo īpaši no Savienības fondiem finansētiem pasākumiem. Šajā nolūkā tās:

(a)gan plānošanas, gan īstenošanas posmā nodrošina papildināmību, sinerģiju, saskaņotību un konsekvenci starp dažādiem instrumentiem Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī, jo īpaši saistībā ar Savienības fondu finansētiem pasākumiem;

(b)pilnveido koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no darba dublēšanās, un

(c)nodrošina ciešu sadarbību starp tiem, kas ir atbildīgi par īstenošanu Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī, lai nodrošinātu saskaņotus un racionalizētus atbalsta pasākumus no katra instrumenta, kas izveidots saskaņā ar šo regulu.

2.Komisija tiecas nodrošināt papildināmību un sinerģiju ar atbalstu, ko sniedz citas attiecīgās starptautiskās organizācijas.

34. pants
Īstenošanas uzraudzība

1.Komisija uzrauga programmas īstenošanu un mēra 4. pantā noteikto vispārīgo mērķu un 5. pantā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu. Regulas III pielikumā katram programmas instrumentam ir noteikti rādītāji, kas jāizmanto, lai ziņotu par progresu, uzraudzītu programmu un novērtētu, kā veicies ar tās vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu. Īstenošanas uzraudzība, ievērojot samērīgumu, būs vērsta uz darbībām, kas veiktas saskaņā ar dažādajiem programmas instrumentiem.

2.Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

35. pants
Gada ziņojums

1.Komisija katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par programmas īstenošanu.

2.Attiecībā uz finansiālā atbalsta darbībām gada ziņojumā iekļauj informāciju par progresu, kas panākts, attiecīgajām dalībvalstīm īstenojot reformu saistības saskaņā ar reformas īstenošanas instrumentu. Gada ziņojumā iekļauj arī analoģisku informāciju par konverģences mehānisma finansiālā atbalsta komponentu.

Lai ziņotu par šā punkta pirmajā daļā minētajām finansiālā atbalsta darbībām, Komisija pēc vajadzības var izmantot to attiecīgo dokumentu saturu, ko Komisija oficiāli pieņēmusi Eiropas pusgada gaitā.

3.Attiecībā uz tehniskā atbalsta darbībām gada ziņojumā iekļauj informāciju par:

(a)dalībvalstu atbalsta pieprasījumiem, kas iesniegti saskaņā ar 19. panta 1. punktu;

(b)analīzi par to, kā piemēroti 19. panta 2. punktā minētie kritēriji, kas tiek izmantoti dalībvalstu iesniegto atbalsta pieprasījumu analizēšanai;

(c)sadarbības un atbalsta plāniem, kas minēti 19. panta 3. punktā, un

(d)īpašiem pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 23. panta 6. punktu.

4.Attiecībā uz tehniskā atbalsta darbībām 3. punktā minētos elementus iekļauj arī gada ziņojumā par konverģences mehānisma tehniskā atbalsta komponenta īstenošanu.

36. pants
Programmas novērtēšana

1.Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai neatkarīgu starpposma izvērtējuma ziņojumu par programmas darbību ne vēlāk kā četrus gadus pēc programmas īstenošanas sākuma un neatkarīgu ex post izvērtējuma ziņojumu par programmu ne vēlāk kā četrus gadus pēc 1. pantā minētā laikposma beigām.

2.Izvērtējums aptver reformu īstenošanas instrumentu, tehniskā atbalsta instrumentu un konverģences mehānismu.

3.Starpposma izvērtējuma ziņojumā iekļauj informāciju par programmas mērķu sasniegšanu, resursu izmantošanas efektivitāti un programmas radīto Eiropas mēroga pievienoto vērtību. Tajā arī izskata jautājumu par to, vai visi mērķi un darbības joprojām ir atbilstīgi.

4.Ex post izvērtējuma ziņojumā iekļauj vispārēju programmas novērtējumu un informāciju par tās ilgtermiņa ietekmi.

VI NODAĻA
PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

37. pants
Informācija, komunikācija un publicitāte

1.Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 4. un 5. pantā minētajiem mērķiem.

38. pants

Pārejas noteikumi

1.Tehniskā atbalsta darbības un pasākumus, kas sākti ne vēlāk kā 2020. gada 31. decembrī saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/825, līdz to pabeigšanai arī turpmāk reglamentē minētā regula.

2.No programmas finansējuma, kas minēts 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā un c) apakšpunkta ii) punktā, var segt arī tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, tostarp izdevumus par uzraudzības, komunikācijas un izvērtēšanas darbībām, kas jāveic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/825 un kas nav pabeigtas līdz 2020. gada 31. decembrim.

3.Lai segtu 7. panta 3. punktā paredzētos izdevumus par tādu darbību pārvaldību, kas nebūs pabeigtas līdz 2020. gada 31. decembrim, vajadzības gadījumā apropriācijas var iekļaut budžetā pēc 2020. gada.

39. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā(-s) rīcībpolitikas joma(-s) (programmu kopums)

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

1.6.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgā(-s) daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija(-s) un budžeta izdevumu pozīcija(-s)

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Reformu atbalsta programmas izveidi laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam

1.2.Attiecīgās rīcībpolitikas joma(-s) (programmu kopums)

Ekonomika un finanses

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

✓ jaunu darbību 

◻ jaunu darbību, kas balstās uz iepriekš veiktu izmēģinājuma projektu/ sagatavošanas darbību 34  

✓ spēkā esošas darbības turpināšanu 

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.4.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Strukturālās reformas ir izmaiņas, kas paliekoši maina ekonomikas struktūru vai institucionālo un tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru darbojas uzņēmumi un iedzīvotāji. Ja strukturālās reformas ir pārdomātas un tiek pareizi īstenotas, tās var paātrināt sociālo un ekonomisko konverģenci starp dalībvalstīm gan eurozonā, gan ārpus tās, un stiprināt dalībvalstu ekonomikas noturību. Paredzams, ka tas vairos labklājību un nodrošinās visas ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) netraucētu un stabilu darbību.

Lai gan strukturālo reformu mērķis ir uzlabot ekonomikas konkurētspēju, izaugsmes potenciālu un ekonomisko un sociālo noturību, to priekšrocības bieži vien izpaužas tikai ilgākā termiņā, taču ekonomiskās, sociālās un politiskās izmaksas bieži rodas īstermiņā. Tāpēc valstu valdības var atturēties no dažu reformu īstenošanas. Pieredze, kas gūta, īstenojot ekonomikas politikas koordinācijas mehānismu Eiropas pusgada gaitā, liecina, ka reformu īstenošana dalībvalstīs joprojām virzās lēni un nevienmērīgi, negatīvi ietekmējot ES dalībvalstu ekonomikas konverģenci un noturību un līdz ar to Savienību kopumā.

Ņemot vērā šos apstākļus, Komisija ierosina jaunu Reformu atbalsta programmu (“programma”), kas ietver trīs atsevišķus, savstarpēji papildinošus instrumentus: i) reformu īstenošanas instrumentu; ii) SRAP turpinājumprogrammu, kas izpaužas kā tehniskā atbalsta instruments, un iii) konverģences mehānismu, no kura nodrošinās īpašu un mērķorientētu atbalstu dalībvalstīm, kuras nav eurozonas dalībnieces, bet ir apliecinājušas pierādāmus centienus noteiktā termiņā pievienoties eurozonai. Līdz ar to programmas mērķis ir atbalstīt dalībvalstu valdības un iestādes, kas iesniegušas attiecīgu pieprasījumu vai reformu priekšlikumus, tiecoties izstrādāt un īstenot izaugsmi veicinošas strukturālas reformas. Programma ir paredzēta, lai sasniegtu vispārējo mērķi – uzlabotu kohēziju, konkurētspēju, ražīgumu, izaugsmi un nodarbinātību. Šajā nolūkā būtu jāparedz finansiāli stimuli, kas sekmēs strukturālo reformu pabeigšanu, un tehniskais atbalsts, kas stiprinās dalībvalstu administratīvo spēju reaģēt uz izaicinājumiem, ar kuriem saskaras iestādes, pārvaldība, publiskā pārvalde, ekonomika un sociālā joma.

1.4.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība. Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

Eiropas līmeņa rīcības pamatojums (ex ante)

Jaunā Reformu atbalsta programma visām ES dalībvalstīm piedāvās vēl nebijušā veidā apvienotus instrumentus, tādējādi maksimāli palielinot ietekmi ES līmenī. Programmas galvenā pievienotā vērtība ir tās brīvprātīgais raksturs un dalībvalstu atbildības par reformām veicināšana.

Reformu īstenošanas instruments ir tieša atbilde uz strukturālo reformu vājo īstenošanu valstu līmenī un uz nepilnībām pašreizējā ES ekonomikas pārvaldības sistēmā. Kaut arī strukturālo reformu īstenošana dalībvalstīs joprojām ir pašu valstu kompetencē, rīcība ES līmenī nodrošinās stimulu, kas palīdzēs pārvarēt politisko vilcināšanos veikt reformas (tā daļēji varētu būt saistīta ar finansiālajām vai politiskajām īstermiņa izmaksām). Programmas mērķis ir arī sniegt konkrētu finansiālo atbalstu Eiropas pusgada gaitā konstatēto reformu īstenošanai, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principus.

Tehniskā atbalsta instruments (un konverģences mehānisma tehniskā atbalsta komponents) turpinās stiprināt dalībvalstu administratīvo spēju, izmantojot Savienības mēroga ekspertu tīklu, kas noderēs visām dalībvalstīm, kuras pieprasa atbalstu, un veicinās savstarpēju uzticēšanos un ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju.

Konverģences mehānisma finansiālā atbalsta komponents būs paredzēts dalībvalstīm, kas ir apliecinājušas pierādāmus centienus noteiktā termiņā pieņemt vienoto valūtu, un tā mērķis būs nostiprināt šo dalībvalstu, kuras grasās pievienoties eurozonai, noturību un visas eurozonas noturību, nodrošinot pozitīvu pārrobežu ietekmi un/vai pozitīvās ietekmes izplatību eurozonā un visā Savienībā.

Gaidāmā radītā Savienības pievienotā vērtība (ex post)

Kaut arī strukturālo reformu īstenošana joprojām ir dalībvalstu kompetencē, krīzes gados atklājās, ka dalībvalstu ekonomiku vieno ciešas saiknes, tāpēc reformas nevar būt tikai valsts līmeņa jautājums. Ir nostiprinājusies ekonomikas politikas koordinācija Eiropas pusgadā, taču konkrētai valstij adresētu ieteikumu īstenošana dažādās dalībvalstīs līdz šim ir notikusi nevienmērīgi. Programma nodrošinās papildu atbalstu reformu īstenošanai saskaņā ar Eiropas pusgadu. Tādējādi tā veicinās dalībvalstu makroekonomisko stabilitāti un ekonomisko un sociālo noturību. Tādēļ tās ietekme būs jūtama ne tikai valsts līmenī, bet arī plašāk visā Eiropas Savienībā.

1.4.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Tehniskā atbalsta instruments turpina pašreizējo 2017.–2020. gada Strukturālo reformu atbalsta programmu (SRAP), kas stājās spēkā 2017. gada 20. maijā. SRAP īstenošana sākās, 2017. gada septembrī pieņemot 2017. gada darba programmu, un turpinājās, 2018. gada martā pieņemot 2018. gada darba programmu. Pat tad, ja no regulatīvā viedokļa oficiālai SRAP novērtēšanai vēl ir pārāk agrs, dažas atziņas var gūt, novērtējot Grieķijai sniegto tehnisko atbalstu (ar to nodarbojās darba grupa Grieķijas jautājumos (DGGJ)) un Kiprai sniegto tehnisko atbalstu (ar to nodarbojās Kipras atbalsta grupa (KAG)), īpaši saistībā ar korekciju programmām, un 2016. gadā veikto strukturālo reformu sagatavošanas darbību (3 000 000 EUR). Īpaši DGGJ gadījumā 2014. gadā veiktais izvērtējums apstiprināja, ka tehniskās palīdzības veidā sniegtais atbalsts ir ievērojami sekmējis reformu programmas īstenošanu. Arī Eiropas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā tika secināts, ka kopumā DGGJ bija sekmīgi izpildījusi savu uzdevumu – sniegt pienācīgu tehnisko palīdzību gandrīz visās sabiedriskās politikas jomās, un tas kopumā atbilda ekonomikas korekciju programmas nosacījumiem.

Kā jau minēts, SRAP tika pieņemta un sagatavošanas darbība tika īstenota pavisam nesen (nupat tika pabeigts darbs uz vietas), tāpēc ir sarežģīti analizēt to veikumu un ietekmi, tomēr ir iespējams izdarīt dažus sākotnējos secinājumus:

•    programma novērš nepilnības strukturālo reformu īstenošanā, atbalstot dalībvalstis dažādos reformu procesa posmos;

•    dalība programmā rada samērā zemu administratīvo slogu, ja salīdzina ar citām Savienības programmām, un atbalstu var sniegt samērā ātri;

•    SRAP ļoti sekmē Savienības stratēģisko prioritāšu konsekventu īstenošanu;

•    SRAP darbības bieži vien palīdz izstrādāt un īstenot risinājumus, kas novērš pārrobežu un Savienības mēroga problēmas;

•    dažos gadījumos atbalsts ir ļāvis piesaistīt arī finansējumu no citām Savienības programmām, piemēram, palīdzot labāk sagatavot vai integrēt projektus, kas saņem Savienības līdzekļus;

•    ir iespaids, ka dalībvalstis īpaši atzinīgi vērtē zinātības apmaiņu ar citām dalībvalstīm vai ekspertiem, un

•    tā kā dalība programmā ir brīvprātīga un sadarbība visā atbalsta procesā noris, ievērojot vienprātību, tas palīdz veidot savstarpēju uzticēšanos un sekmē sadarbību.

1.4.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Programma atbildīs Eiropas pusgadā veiktajai politikas koordinācijai un to pastiprinās. Tajā pašā laikā tā atbilst Eiropas strukturālo un investīciju fondu (Savienības fondu) ieguldījumu projektu instrumentam un citām Savienības programmām un nodrošinās sviras efektu attiecībā uz Savienības fondiem. Turklāt programma pamatojas uz SRAP īstenošanā gūto līdzšinējo pieredzi.

Komisija arī turpmāk nodrošinās, ka darbības, ko ierosināts īstenot šajā programmā, papildinās citas Savienības programmas un fondus (tostarp Savienības fondus) un nepārklāsies ar tiem. Arī turpmāk tiks nodrošināta koordinācija, izmantojot iekšējo darba kārtību (koordinācijas mehānismu, kas līdzīgs pašreizējam SRAP tehniskā atbalsta koordinācijas mehānismam, kurā iesaistīti visvairāk skarto dienestu pārstāvji) un sadarbojoties dalībvalstīm (lēmumā par atbalsta sniegšanu dalībvalstij cita starpā varētu ņemt vērā pašreizējās darbības un pasākumus, kas saņem finansējumu no Savienības fondiem un programmām).

Uzstādījumam, ka pašreizējā Eiropas pusgada procesā jāapzina reformas, kuras varēs saņemt finansiālo ieguldījumu no programmas, būs liela nozīme, lai nodrošinātu papildināmību un novērstu situāciju, kad no Reformu atbalsta programmas atbalstītu reformas, kuras būtu notikušas jebkurā gadījumā. Turklāt šo reformu īstenošanas pārraudzība Eiropas pusgada laikā sniegs papildu drošību šajā sakarībā.

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

✓ ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

–✓    spēkā no 2021. līdz 2027. gadam;

–◻    finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam.

◻ beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.6.Plānotie pārvaldības veidi 35  

✓ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–✓ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

✓ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–✓ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–✓ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

–✓ publisko tiesību subjektiem;

–✓ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP jomā, kāda tā paredzēta Līguma par Eiropas Savienību V sadaļā, un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Priekšlikumā ir paredzēti uzraudzības un izvērtēšanas pienākumi. Konkrēto mērķu sasniegšana tiks uzraudzīta, pamatojoties uz priekšlikumā iekļautajiem rādītājiem; Komisija katru gadu iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par programmas īstenošanu.

Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei starpposma izvērtējuma ziņojumu un ex post izvērtējuma ziņojumu.

Starpposma izvērtējuma ziņojumā būs iekļauta informācija par programmas mērķu sasniegšanu, efektivitāti, atbilstīgumu, saskaņotību un ES pievienoto vērtību. Tajā arī izvērtēs, vai visi mērķi un darbības vēl joprojām ir būtiski. Ex post izvērtējuma ziņojumā būs sniegts vispārējs programmas novērtējums un informācija par tās ilgtermiņa ietekmi.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosinātā(-o) pārvaldības veida(-u), finansējuma apgūšanas mehānisma, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Programmu var īstenot tiešā pārvaldībā Komisija vai netiešā pārvaldībā citi tiesību subjekti un personas, kas nav dalībvalstis, saskaņā ar Finanšu regulas 58. panta c) punktu (nākamās Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunkts).

Attiecībā uz tehniskā atbalsta nodrošināšanu programmas pamatā ir pieredze, kas gūta saistībā ar tiešā un netiešā pārvaldībā īstenoto SRAP – šīs pārvaldības veids ir ērts un izceļas ar administratīvu vienkāršību. Lai nodrošinātu nepārtrauktību un saglabātu visu triju instrumentu vienotā regulējuma saskaņotību, tieša pārvaldība ir vispiemērotākais risinājums. Vajadzības gadījumā, ņemot vērā politikas un arī kontroles mērķus, tiks izmantota arī netieša pārvaldība darbā ar starptautiskām organizācijām.

Tieša pārvaldība ir arī piemērota, lai sniegtu finansiālo ieguldījumu no reformu īstenošanas instrumenta (arī no konverģences mehānisma), kas ir iecerēts kā stimulējošs mehānisms, kura līdzekļi tiks ieskaitīti dalībvalstu budžetā neatkarīgi no izmaksām. Tiešā pārvaldībā Komisija varēs aktīvi sadarboties ar dalībvalstīm reformu sagatavošanā un īstenošanā. Tieša pārvaldība arī nodrošinās pārredzamākas, vienkāršākas un ātrākas procedūras. Fakts, ka finansiālais ieguldījums nebūs saistīts ar izmaksām, arī uzlabos efektivitāti un ļaus vienkāršot finanšu pārvaldību.

Kontroles stratēģija (sīkāka informācija 2.2.2. punktā) tiek uzskatīta par piemērotu un līdzsvarotu līdzekli, kā, no vienas puses, risināt tradicionālo risku, kas saistīts ar Komisijas īstenotu tiešu vai netiešu darbības projektu pārvaldību (attiecībā uz dotācijām un iepirkumiem, kā izklāstīts 2.2.2. punktā), un, no otras puses, pārvaldīt ar izmaksām nesaistītu finansiālo ieguldījumu (finanšu instrumentam), ja darījumu risks ir zemāks.

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto(-ajām) iekšējās kontroles sistēmu(-ām)

Galvenie noteiktie riski ir šādi:

1) Reformu īstenošanas instrumentam (ieskaitot attiecīgo konverģences mehānisma komponentu):

–risks, ka reformu saistības netiek īstenoti apmierinoši,

–riski, kas saistīti ar neskaidru starpposma un galīgo mērķrādītāju formulējumu īstenošanas aktā,

–nepareiza novērtējuma risks vai aizkavējies novērtējums par to, vai reformas ir pabeigtas apmierinoši, un

–riski, kas ir saistīti ar iespējamu finansiālā ieguldījuma summas atcelšanu.

Šo risku mazināšanai tiks veikti šādi pasākumi:

–kontroles sistēmas pamatā būs rūpīgs novērtējums par to, kādā mērā izpildītas reformu saistības. Tā kā finansējums tiks piešķirts kā finansiāls ieguldījums, kas nav saistīts ar izmaksām, ar darījumiem saistītais risks ir ļoti zems;

2) finansiālā atbalsta instrumentam (ieskaitot attiecīgo konverģences mehānisma komponentu):

riski, kas saistīti ar partneru (piemēram, starptautisko finanšu iestāžu (SFI) un galīgo saņēmēju) atlasi, līgumslēgšanas posmu (Komisijas prasību iestrādāšana līgumu dokumentācijā), uzraudzību un finanšu darījumiem (Komisijas noteikto procedūru neievērošana) un izpildi (iepriekš noteikto mērķrādītāju/mērķu nesasniegšana).

Šo risku mazināšanai tiks veikti šādi pasākumi:

–pirms lēmuma pieņemšanas par finansējuma piešķiršanu tiks ievērota noteikta izvērtēšanas procedūra;

–programmas pārvaldības dienests veiks ex ante pārbaudi un finansiālais dienests – finanšu pārbaudi;

–notiks hierarhiska darbību validācija, izmantojot attiecīgas shēmas;

–pilnvarotajai struktūrai tiks veikts ex ante novērtējums (pīlāru novērtējums) un

–notiks ex post kontroles, lai izvērtētu ex ante kontroles sistēmiskos trūkumus un palīdzētu koriģēt nepamatoti izmaksātās summas.

2.2.3.Pārbaužu izmaksas un to lietderības pamatojums (attiecība “kontroles izmaksas ÷ attiecīgo pārvaldīto fondu vērtība”), un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas un programmas slēgšanas brīdī)

Pamatojoties uz informāciju, kas pieejama 2017. gada SRSS vadības plānā un gada darbības pārskatā, kontroles izmaksu lietderība saskaņā ar aplēsēm ir mazāka par 5 %.

Personāla izmaksas ir aprēķinātas, izmantojot tuvinājumus, kuru pamatā ir struktūrshēmas un darba aprakstu analīze, savukārt ārējās kontroles izmaksas balstās uz attiecīgo līgumu un ar tiem saistīto maksājumu vērtību.

Ņemot vērā ierosināto pārvaldības veidu, riska novērtējumu un ierosinājumus par riska mazināšanu, paredzamais kļūdu līmenis ir zems.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai paredzētos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

Lai novērstu krāpšanu un pārkāpumus, attiecībā uz programmu tiks ieviesti dažādi pasākumi.

Saskaņā ar Komisijas stratēģiju krāpšanas apkarošanai, kas aptver visu izdevumu ciklu, SRSS attiecībā uz šiem izdevumiem īstenos īpašu krāpšanas apkarošanas rīcības plānu, ņemot vērā proporcionalitāti un īstenojamo pasākumu izmaksu lietderību. Tas notiks, lielā mērā balstoties uz pieredzes, kas gūta saistībā ar pašreizējo SRSS krāpšanas apkarošanas stratēģiju.

Visos vadības līmeņos tiks piemērotas pienācīgas iekšējās kontroles procedūras, kas būs izstrādātas tā, lai nodrošinātu pietiekamu pārliecību par to, ka tiks sasniegti šādi mērķi: darbību efektivitāte, lietderīgums un ekonomiskums; ziņojumu ticamība; aktīvu un informācijas aizsardzība; atbilstoša to risku pārvaldība, kas saistīti ar pamatā esošo darījumu likumību un pareizību, kā arī krāpšanas un nelikumību novēršana, atklāšana, izlabošana un turpmākie pasākumi šajā saistībā.

Krāpšanas apkarošanas rīcības plānā tiks aprakstīta ex ante un ex post pārbaužu sistēma, kuras pamatā ir t.s. sarkano karodziņu sistēma, un tiks precizētas procedūras, kas jāievēro darbiniekiem, konstatējot krāpšanu vai pārkāpumus. Tajā iekļaus arī informāciju par sadarbības kārtību ar OLAF.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija un jauna(-s) ierosinātā(-s) budžeta izdevumu pozīcija(-s)

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

miljonos EUR (līdz trim zīmēm aiz komata, ja komatu izmanto kā decimāldaļu atdalītāju)

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

miljonos EUR (līdz trim zīmēm aiz komata, ja komatu izmanto kā decimāldaļu atdalītāju)

miljonos EUR (līdz trim zīmēm aiz komata, ja komatu izmanto kā decimāldaļu atdalītāju)

3.2.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–✓    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

miljonos (līdz trim zīmēm aiz komata, ja komatu izmanto kā decimāldaļu atdalītāju)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.2.1.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu.

–✓    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

3.2.3.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva:

–◻    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–✓    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–✓    Priekšlikums/iniciatīva ieņēmumus finansiāli neietekmē.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    citus ieņēmumus

Norādiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām

◻    

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) budžeta izdevumu pozīciju(-as).

Citas piezīmes (piem., metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei un Eiropas Centrālajai bankai “Jauni budžeta instrumenti stabilai eurozonai Savienības sistēmas ietvaros”, COM(2017) 822 final.

(2)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada”, COM(2018) 98 final.

(3)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv”, SWD(2018) 171 final.

(4)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(5)    Pārdomu dokuments par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu, COM(2017) 291, 2017. gada 31. maijs.

(6)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei un Eiropas Centrālajai bankai “Jauni budžeta instrumenti stabilai eurozonai Savienības sistēmas ietvaros”, COM(2017) 822 final.

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regula (ES) 2017/825, ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 1305/2013 (OV L 129, 19.5.2017., 1. lpp.).

(8)    Pielikums Komisijas Īstenošanas lēmumam par darba programmas pieņemšanu 2017. gadam un par Strukturālo reformu atbalsta programmas finansēšanu un Lēmuma C(2017)3093 atcelšanu, 2017., C(2017) 5780 final.

(9)    Pielikums Komisijas Īstenošanas lēmumam par darba programmas pieņemšanu 2017. gadam un par Strukturālo reformu atbalsta programmas finansēšanu, 2018., C(2018) 1358 final.

(10)    Alvarez & Marsal Taxand, Adam Smith International, VC/2014/0002 “Preliminary Evaluation of the Technical Assistance provided to Greece in 2011–2013 in the areas of Tax Administration and Central Administration Reform”, 2014.

(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 attiecībā uz strukturālo reformu atbalstu dalībvalstīs, COM(2017) 826 final – 2017/0336 (COD).

(12)

    http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/?fuseaction=ia

(13)    Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.).

(14)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(15)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(16)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(17)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(18)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(19)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regula (ES) 2017/825, ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 1305/2013 (OV L 129, 19.5.2017., 1. lpp.).

(20)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei un Eiropas Centrālajai bankai “Jauni budžeta instrumenti stabilai eurozonai Savienības sistēmas ietvaros”, COM(2017) 822 final.

(21)    Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.).

(22)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(23)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(24)    Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(25)    Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(26)    Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(27)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(28)    Padomes 1997. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.).

(29)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(30)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regula (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.).

(31)    Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmums par Ekonomikas politikas komitejas sastāvu un statūtiem (2000/604/EK) (OV L 257, 11.10.2000., 28.–31. lpp.).

(32)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 472/2013 par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības (OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.).

(33)    Padomes 2002. gada 18. februāra Regula (EK) Nr. 332/2002, ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (OV L 53, 23.2.2002., 1. lpp.).

(34)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā.

(35)    Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļvietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx  

(36)    Dif. – diferenciētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(37)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(38)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(39)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība. No visiem trijiem 3. pantā minētajiem instrumentiem var segt arī citu atbalsta pasākumu izmaksas, piemēram, par kvalitātes kontroli un tehniskā atbalsta projektu pārraudzību uz vietas, par līdzbiedru konsultācijām un ekspertu un to grupu darbu, kas palīdz novērtēt un īstenot strukturālās reformas (7. panta 3. punkts). Šie izdevumi atbilst 50 miljoniem EUR, t.i., 0,2 % no RAP (20 miljoni EUR no budžeta pozīcijas 06.02.02 un 30 miljoni EUR no budžeta pozīcijas 06.02.03.02).

(40)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(41)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, TIN – aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(42)    Ārštata darbiniekiem paredzētā maksimālā summa, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(43)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē,31.5.2018

COM(2018) 391 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai

par Reformu atbalsta programmas izveidi

{SEC(2018) 280 final}
{SWD(2018) 310 final}
{SWD(2018) 311 final}

I PIELIKUMS

Maksimālā finansiālā ieguldījuma aprēķināšana katrai dalībvalstij

Šajā pielikumā ir izklāstīta metodika, kā aprēķina 9. pantā minēto maksimālo finansiālo ieguldījumu, kas katrai dalībvalstij ir pieejams no finansiālā atbalsta instrumenta, un 26. pantā minēto maksimālo finansiālo ieguldījumu, kas katrai dalībvalstij ir pieejams no konverģences atbalsta instrumenta finansiālā atbalsta komponenta.

Reformu īstenošanas instruments

Maksimālo finansiālo ieguldījumu, ko dalībvalsts var saņemt no reformu īstenošanas instrumenta, nosaka šādi:

kur:

FS (finansiālais atbalsts) ir reformu īstenošanas instrumentam pieejamais kopējais finansējums, kas minēts 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un

αi ir dalībvalsts i piešķīruma koeficients, ko nosaka šādi:

ir kopējais iedzīvotāju skaits valstī i,

ir kopējais iedzīvotāju skaits visās 27 ES dalībvalstīs.

Piemērojot šo formulu, iegūst šādu reformu īstenošanas instrumenta maksimālā finansiālā ieguldījuma īpatsvaru un summu, kas katrai dalībvalstij būs pieejama katrā 10. pantā aprakstītā līdzekļu piešķiršanas procesa posmā un uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus:

Konverģences mehānisma finansiālā atbalsta komponents

Maksimālo finansiālo ieguldījumu no konverģences mehānisma finansiālā atbalsta komponenta, kas minēts 26. pantā, aprēķina, reizinot ar daļu, ko veido katras potenciālās eurozonas dalībvalsts reformu īstenošanas instrumenta piešķīruma koeficients pret visu potenciālo eurozonas dalībvalstu reformu īstenošanas instrumenta piešķīruma koeficientu kopsummu, proti:

Maksimālais finansiālais ieguldījums no konverģences mehānisma finansiālā atbalsta komponenta dalībvalstij i ir:

kur CF (konverģences mehānisma finansiālā atbalsta komponents) ir konverģences mehānisma finansiālā atbalsta komponentam pieejamais finansējums, kas minēts 7. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punktā,

un

Rezultātā attiecībā uz konverģences mehānisma finansiālā atbalsta komponentu iegūst šādas maksimālā finansiālā ieguldījuma summas un īpatsvarus:

Papildinājums: finansiālā ieguldījuma proporcionāla korekcija (10. panta 5. punkts)

Šajā papildinājumā ir izklāstīta metode, pēc kuras nosaka dalībvalstīm piešķiramo finansiālo ieguldījumu, ja ar summu, kas atlikusi no kopējā finansējuma, uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, kas organizēts vēlāk nekā divdesmit mēnešus pēc programmas darbības sākuma, nepietiek, lai segtu finansiālo ieguldījumu dalībvalstīm, kuras iesniegušas priekšlikumu saskaņā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus (vai nu attiecībā uz reformu īstenošanas instrumentu, vai attiecībā uz konverģences mehānisma finansiālā atbalsta komponentu).

Tādā gadījumā finansiālo ieguldījumu, ko piešķir dalībvalstij i, aprēķina šādi:

kur FCi ir finansiālais piešķīrums dalībvalstij i, ko nosaka saskaņā ar 12. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem pēc formulas:

un γ ir korekcijas koeficients, ko aprēķina pēc formulas:

kur i ir jebkura dalībvalsts, kas iesniegusi priekšlikumu, atsaucoties uz uzaicinājumu.

Finansiālais ieguldījums FCi atbildīs formulai:

·, ja dalībvalsts reformu priekšlikums, ko tā iesniegusi saskaņā ar reformu īstenošanas instrumentu, ir novērtēts kā pilnīgi atbilstīgs 11. panta 7. punktā noteiktajiem kritērijiem, tāpēc tā var saņemt maksimālo finansiālo ieguldījumu;

·, ja dalībvalsts reformu priekšlikums, ko tā iesniegusi saskaņā ar reformu īstenošanas instrumentu, ir novērtēts kā apmierinošs, salīdzinot ar 11. panta 7. punktā noteiktajiem kritērijiem, tāpēc tā var saņemt pusi no maksimālā finansiālā ieguldījuma;

·, ja dalībvalsts reformu priekšlikums, ko tā iesniegusi saskaņā ar konverģences mehānisma finansiālā atbalsta komponentu, ir novērtēts kā pilnīgi atbilstīgs 11. panta 7. punktā un 27. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, tāpēc tā var saņemt maksimālo finansiālo ieguldījumu vai

·, ja dalībvalsts reformu priekšlikums, ko tā iesniegusi saskaņā ar konverģences mehānisma finansiālā atbalsta komponentu, ir novērtēts kā apmierinošs, salīdzinot ar 11. panta 7. punktā un 27. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, tāpēc tā var saņemt pusi no maksimālā finansiālā ieguldījuma.

II PIELIKUMS

Novērtēšanas vadlīnijas

1. Darbības joma

Novērtēšanas vadlīnijas kopā ar šo regulu jāizmanto par pamatu, lai Komisija, īstenodama reformu īstenošanas instrumentu un konverģences mehānisma finansiālā atbalsta komponentu, varētu pārredzamā un taisnīgā veidā novērtēt dalībvalstu izvirzītos reformu saistību priekšlikumus un noteikt finansiālā ieguldījuma apjomu saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem mērķiem un visām pārējām attiecīgajām prasībām. Šīs vadlīnijas it īpaši ir pamats, uz kura piemērot novērtēšanas kritērijus un noteikt finansiālo ieguldījumu, kā minēts attiecīgi 11. panta 7. punktā, 12. panta 2. punktā un 28. pantā.

Līdz ar to šīs vadlīnijas neattiecas uz tehniskā atbalsta instrumentu un uz konverģences mehānisma tehniskā atbalsta komponentu. Tāpēc tās nepiemēro, izvērtējot tehniskā atbalsta pieprasījumus, kas minēti 19. un 31. pantā.

Novērtēšanas vadlīnijas ir izstrādātas, lai:

a) sniegtu papildu norādījumus par dalībvalstu iesniegto reformu saistību priekšlikumu novērtēšanas procesu;

b) sniegtu sīkāku informāciju par novērtēšanas kritērijiem un izveidotu atzīmju sistēmu, kas nodrošinās taisnīgu un pārredzamu procesu, un

c) definētu saikni starp novērtējumu, kas Komisijai jāveic saskaņā ar novērtēšanas kritērijiem, un finansiālo ieguldījumu, kura apjomu Komisija nosaka lēmumā, kas attiecas uz izraudzītajām reformu saistībām.

Vadlīnijas ir instruments, kas Komisijai atvieglo dalībvalstu iesniegto saistību priekšlikumu novērtēšanu un nodrošina, ka reformu īstenošanas instruments un konverģences mehānisma finansiālā atbalsta komponents sniedz finansiālus stimulus tādu reformu īstenošanai, kuras ir būtiskas un izceļas ar augstu pievienoto vērtību, vienlaikus nodrošinot vienādu attieksmi pret visām dalībvalstīm.

2. Process

Saskaņā ar 11. pantu dalībvalsts, kura vēlas saņemt atbalstu no reformu īstenošanas instrumenta, iesniedz Komisijai reformu saistību priekšlikumu. Priekšlikumam jābūt pienācīgi pamatotam un argumentētam un jāietver visi 11. panta 3. punktā minētie elementi. Lai reformu saistību priekšlikumi būtu kvalitatīvi sagatavoti, Komisija var organizēt līdzbiedru konsultācijas, kas attiecīgajai dalībvalstij dos iespēju iepazīties ar citu dalībvalstu pieredzi pirms sava priekšlikuma iesniegšanas.

Novērtēšanas procesā Komisija cieši sadarbojas ar attiecīgo dalībvalsti. Komisija var paust savus apsvērumus vai pieprasīt papildu informāciju. Attiecīgā dalībvalsts sniedz pieprasīto papildu informāciju un vajadzības gadījumā var pārstrādāt savu priekšlikumu pirms tā oficiālās iesniegšanas. Komisija ņem vērā pamatojumu un citus elementus, ko iesniegusi attiecīgā dalībvalsts, un visu pārējo attiecīgo informāciju.

Saskaņā ar 12. panta 1. punktu Komisija veic novērtēšanu un četru mēnešu laikā pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts oficiāli iesniegusi reformu saistību priekšlikumu, ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu.

Lai novērtētu dalībvalstu iesniegtos reformu saistību priekšlikumus, Komisijai var palīdzēt eksperti.

Neatkarīgi no novērtēšanas, kas jāveic Komisijai, Ekonomikas politikas komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2000/604/EK 1 , arī var sniegt atzinumu par dalībvalstu iesniegtajiem reformu saistību priekšlikumiem.

Komisijas lēmumā nosaka dalībvalstij īstenojamās reformu saistības, tostarp vidusposma un galīgos mērķrādītājus. Tajā nosaka reformu saistību īstenošanas periodu, kas nedrīkst pārsniegt trīs gadus kopš lēmuma pieņemšanas. Tajā arī nosaka sīki izstrādātu kārtību un laika grafiku, saskaņā ar kuru attiecīgā dalībvalsts sniedz ziņojumus Eiropas pusgada procesā, un attiecīgos rādītājus, kas raksturo starpposma un galīgo mērķrādītāju izpildi, kā arī kārtību, kā Komisija nodrošina piekļuvi attiecīgajiem datiem, kas ir lēmuma pamatā. Visbeidzot, Komisijas lēmumā saskaņā ar 12. panta 2. punktu nosaka finansiālo ieguldījumu, ko piešķir izraudzītajām reformu saistībām.

3. Novērtēšanas kritēriji

Komisija saskaņā ar 11. panta 7. punktu novērtē reformu saistību priekšlikumu reformu veidu un nozīmi, šajā nolūkā ņemdama vērā šādus kritērijus:

(a)vai reformu saistības:

(1)spēs efektīvi risināt problēmas, kas konstatētas Eiropas pusgada gaitā, proti:

–konkrētai valstij adresētajos ieteikumos un citos attiecīgajos Eiropas pusgada dokumentos, ko oficiāli pieņēmusi Komisija, vai

–attiecīgā gadījumā makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā;

(2)veido visaptverošu reformu kopumu;

(3)spēs stiprināt attiecīgās dalībvalsts ekonomikas sniegumu un noturību;

(4)spēs nodrošināt, ka to īstenošanai būs paliekoša ietekme, attiecīgā gadījumā nostiprinot konkrētās dalībvalsts institucionālo un administratīvo spēju,

   un

(b)vai ir gaidāms, ka attiecīgo dalībvalstu ierosinātā iekšējā kārtība nodrošinās reformu saistību efektīvu īstenošanu ne ilgāk kā triju gadu laikā, tostarp izpildot ierosinātos starpposma un galīgos mērķrādītājus un saistītos rādītājus.

Novērtēšanas procesa rezultātā Komisija dalībvalstu iesniegtajiem reformu saistību priekšlikumiem piešķir atzīmi par katru no 11. panta 7. punktā minētajiem vērtēšanas kritērijiem, lai novērtētu priekšlikumu veidu un nozīmi saskaņā ar finanšu atbalsta instrumentu un lai noteiktu finanšu piešķīrumu saskaņā ar 12. panta 2. punktu.

Vienkāršības un efektivitātes labad par katru kritēriju piešķir atzīmi diapazonā no A līdz C, kā noteikts turpmāk:

3.1. Reformu saistības spēs efektīvi risināt problēmas, kas konstatētas Eiropas pusgada gaitā

Vērtējot atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā šādus elementus:

Darbības joma

Atzīme

3.2. Reformu saistības ir visaptverošs reformu kopums

Vērtējot atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā šādus elementus:

Darbības joma

Atzīme

3.3. Reformu saistības spēs stiprināt attiecīgās dalībvalsts ekonomikas sniegumu un noturību

Vērtējot atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā šādus elementus:

Darbības joma

Atzīme

3.4. Reformu īstenošana spēs nodrošināt paliekošu ietekmi, attiecīgā gadījumā nostiprinot institucionālo un administratīvo spēju

Vērtējot atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā šādus elementus:

Darbības joma

Atzīme

3.5. Attiecīgo dalībvalstu ierosinātā iekšējā kārtība spēs nodrošināt reformu saistību efektīvu īstenošanu ne ilgāk kā triju gadu laikā, tostarp izpildot ierosinātos starpposma un galīgos mērķrādītājus un saistītos rādītājus

Vērtējot atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā šādus elementus:

Darbības joma

Atzīme

4. No reformu īstenošanas instrumenta piešķiramā finansiālā ieguldījuma noteikšana

Saskaņā ar 12. panta 2. punktu Komisija nosaka finansiālo ieguldījumu atkarībā no attiecīgās dalībvalsts ierosināto reformu veida un nozīmes, tās novērtējot pēc 11. panta 7. punkta kritērijiem. Šajā nolūkā tā piemēro šādus kritērijus:

(a)ja attiecīgās dalībvalsts iesniegtais reformu saistību priekšlikums pilnībā atbilst 11. panta 7. punktā izklāstītajiem kritērijiem, reformu saistības uzskata par “vērienīgām” un attiecīgajai dalībvalstij piešķir visu 9. pantā minēto maksimālo finansiālo ieguldījumu;

(b)ja attiecīgās dalībvalsts iesniegtais reformu saistību priekšlikums apmierina 11. panta 7. punktā izklāstītos kritērijus, reformu saistības uzskata par “nozīmīgām” un attiecīgajai dalībvalstij piešķir pusi no 9. pantā minētā maksimālā finansiālā ieguldījuma;

(c)ja attiecīgās dalībvalsts iesniegtais reformu saistību priekšlikums neatbilst 11. panta 7. punktā noteiktajiem kritērijiem, attiecīgajai dalībvalstij finansiālo ieguldījumu nepiešķir.

Novērtējuma procesa rezultātā Komisija, ņemot vērā piešķirtās atzīmes, piešķir dalībvalstīm finanšu ieguldījumu šādā veidā:

5. Konverģences mehānisma papildu kritērijs

Attiecībā uz konverģences mehānismu papildus 11. panta 7. punktā izklāstītajiem kritērijiem, starp kuriem visai svarīga ir paredzamās ietekmes uz noturību novērtēšana saistībā ar gatavošanos dalībai eurozonā, Komisija saskaņā ar 27. panta 3. punktu novērtē arī to, cik būtiskas ir ierosinātās reformu saistības, lai palīdzētu attiecīgajai dalībvalstij sagatavoties dalībai eurozonā.

5.1. Reformu saistību būtiskums attiecībā uz dalību eurozonā

Vērtējot atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā šādus elementus:

Darbības joma

Atzīme

5.2. No konverģences mehānisma piešķiramā finansiālā ieguldījuma noteikšana

No konverģences mehānisma finansiālā atbalsta komponenta piešķiramo finansiālo ieguldījumu nosaka saskaņā ar 26. un 28. pantu, ievērojot tos pašus kritērijus, kas minēti 12. panta 2. punktā, un tas ir atsevišķs papildu ieguldījums, kuru piešķir apmaiņā pret papildu reformām, ko veic attiecīgā dalībvalsts un kas ir svarīgas, lai sagatavotos dalībai eurozonā.

Novērtējuma procesa rezultātā Komisija, ņemot vērā piešķirtās atzīmes, piešķir dalībvalstīm finanšu ieguldījumu šādā veidā:

III PIELIKUMS

Rādītāji

Regulas 4. un 5. pantā minēto mērķu sasniegšanu mēra, balstoties uz šādiem rādītājiem, kas sadalīti pa dalībvalstīm un intervences jomām.

Rādītājus izmanto saskaņā ar pieejamajiem datiem un informāciju, tai skaitā kvantitatīviem un/vai kvalitatīviem datiem.

Reformu īstenošanas instruments

·iznākuma rādītāji:

(a)noslēgto reformu saistību skaits;

(b)reformu saistībām piešķirtais kopējais finansiālais ieguldījums;

·rezultātu rādītāji:

(c)pabeigto reformu saistību skaits;

Tehniskā atbalsta instruments

·iznākuma rādītāji:

(d)noslēgto sadarbības un atbalsta plānu skaits;

(e)veikto tehniskā atbalsta darbību skaits;

(f)tehniskā atbalsta darbību nodevumi, piemēram, rīcības plāni, ceļveži, vadlīnijas, rokasgrāmatas un ieteikumi;

·rezultātu rādītāji:

(g)tehnisko atbalsta pasākumu iznākums, piemēram, stratēģijas pieņemšana, jauna tiesību akta pieņemšana vai spēkā esoša tiesību akta grozīšana, (jaunu) procedūru un pasākumu pieņemšana, lai veicinātu reformu īstenošanu;

Konverģences mehānisms

·attiecībā uz finansiālā atbalsta komponentu – tie paši rādītāji, kas minēti a) līdz c) apakšpunktā;

·attiecībā uz tehniskā atbalsta komponentu – tie paši rādītāji, kas minēti d) līdz g) apakšpunktā.

Programmas ietekmes rādītāji

·Reformu saistību priekšlikumos izvirzītie mērķi, kas sasniegti, cita starpā pateicoties finansiālajam atbalstam, kurš saņemts no programmas instrumentiem;

·sadarbības un atbalsta plānos izvirzītie mērķi, kas sasniegti, cita starpā pateicoties tehniskajam atbalstam, kurš saņemts no programmas instrumentiem.

Komisija veic 36. pantā paredzēto ex-post izvērtēšanu arī tālab, lai izveidotu saikni starp programmas (finansiālo un tehnisko) atbalstu un strukturālo reformu īstenošanu attiecīgajā dalībvalstī ar nolūku uzlabot konkurētspēju, ražīgumu, izaugsmi, nodarbinātību un kohēziju.

(1)    Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmums par Ekonomikas politikas komitejas sastāvu un statūtiem (2000/604/EK) (OV L 257, 11.10.2000., 28.–31. lpp.).