Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52011XG1217(01)

    Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgā politiskā deklarācija par skaidrojošiem dokumentiem

    OV C 369, 17.12.2011, p. 14–14 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    17.12.2011   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 369/14


    Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgā politiskā deklarācija par skaidrojošiem dokumentiem

    2011/C 369/02

    Saskaņā ar LESD 288. pantu “direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu iestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes”.

    Dalībvalstis un Komisija atzīst, ka Savienības tiesību aktu efektīva īstenošana ir priekšnosacījums Savienības politikas mērķu sasniegšanai, kā arī to, ka, lai gan atbildība par šādu īstenošanu galvenokārt gulstas uz dalībvalstīm, tas ir kopējas ieinteresētības jautājums, jo tās mērķis inter alia ir izveidot godīgas konkurences nosacījumus visās dalībvalstīs.

    Dalībvalstis un Komisija atzīst, ka pareiza un savlaicīga Savienības direktīvu transponēšana ir juridisks pienākums. Tās atzīmē arī to, ka Līgumos Komisijai ir dots uzdevums pārraudzīt Savienības tiesību aktu piemērošanu Tiesas uzraudzībā, un ir vienisprātis, ka paziņošanai par transponēšanas pasākumiem vajadzētu palīdzēt Komisijai izpildīt šo uzdevumu.

    Šajā sakarībā dalībvalstis atzīst, ka informācijai, ko tās sniedz Komisijai attiecībā uz direktīvu transponēšanu valsts tiesību aktos, “ir jābūt skaidrai un precīzai” un “tai ir nešaubīgi jānorāda, kādi ir normatīvie un administratīvie pasākumi” vai jebkādi citi valsts tiesību aktu noteikumi, kā arī, attiecīgos gadījumos, valsts tiesu nolēmumi, ar kuru palīdzību, pēc dalībvalsts domām, tā ir izpildījusi dažādos ar direktīvu uzliktos pienākumus (1).

    Lai uzlabotu informācijas kvalitāti par Savienības direktīvu transponēšanu, gadījumos, kad Komisija uzskata, ka ir vajadzīgi dokumenti, kur ir paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un attiecīgām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos, tā, iesniedzot attiecīgos priekšlikumus, sniedz pamatojumu, katru gadījumu apsverot atsevišķi, attiecībā uz šādu dokumentu iesniegšanas nepieciešamību un proporcionalitāti, jo īpaši un attiecīgi ņemot vērā direktīvas un tās transponēšanas sarežģītību, kā arī iespējamo papildu administratīvo slogu.

    Pamatotos gadījumos dalībvalstis apņemas papildus paziņojumiem par transponēšanas pasākumiem iesniegt vienu vai vairākus skaidrojošus dokumentus, kas var būt dokumenti atbilstības tabulu veidā vai citi dokumenti ar tādu pašu nolūku.


    (1)  Skatīt Tiesas 2009. gada 16. jūlija spriedumu Lietā C-427/07, 107. punkts un tajā minētā judikatūra.


    Top