52008PC0124

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 3.3.2008

COM(2008) 124 galīgā redakcija

2008/0050 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par barības laišanu tirgū un lietošanu

{SEC(2008) 275} {SEC(2008) 276}

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

Vispārējais konteksts

Dzīvnieku audzēšana veido gandrīz pusi no ES lauksaimniecības produkcijas. Barība ir Kopienas 5 miljonu lopkopju galvenais izmaksu faktors. Barības tirgus apstākļi būtiski ietekmē lopkopības nozari. Otra nozīmīga barības joma ir lolojumdzīvnieku barība, ko regulāri pērk vairāk nekā 60 miljonu ES mājsaimniecību, kurās tur lolojumdzīvniekus. ES kombinētās barības ražošanas nozares gada apgrozījums, ieskaitot lolojumdzīvnieku barības ražošanu, ir 50 miljardi euro, neskaitot barības sastāvdaļu nozari.

Marķējumu no vienas puses izmanto ar nolūku nodrošināt tiesību aktu ievērošanu, kā arī izsekojamības un kontroles mērķiem, un no otras puses, ar nolūku sniegt informāciju patērētājam. Tā kā marķējums ir primārais tirgotāja saziņas līdzeklis ar pircēju, marķējumam jābūt pēc iespējas vienkāršākam un skaidrākam. Obligātās prasības ir jāsalīdzina ar to, kas ir vajadzīgs, lai ļautu vidējam patērētājam izdarīt kompetentu izvēli. Barības marķēšana jāskata plašākā kontekstā, proti, saistībā ar lietotāju informēšanu. Lauksaimniecības dzīvnieku barības iegāde mūsdienās ir darījums starp uzņēmumiem.

Priekšlikuma mērķi

Priekšlikums ir iekļauts Komisijas caurviju programmā vienkāršošanai. Tādējādi ar priekšnoteikumu uzturēt Kopienā panākto augsto barības un pārtikas nekaitīguma līmeni, vispārējie mērķi ir konsolidēt, pārskatīt un modernizēt direktīvas par barības sastāvdaļu un barības maisījumu apgrozību un marķēšanu. Vienkāršojot patlaban spēkā esošos noteikumus, netiks apdraudēts dzīvnieku veselības aizsardzības augstais līmenis. Priekšlikums nodrošinās juridisko noteiktību, saskaņotu tiesību aktu īstenošanu un veicinās iekšējā tirgus netraucētu darbību. Lai palielinātu ES barības ražošanas un lauksaimniecības nozares konkurētspēju, jāvienkāršo tehniskās prasības un jālikvidē nevajadzīgais administratīvais slogs. Turklāt barības lietotājiem ir jādod iespēja izdarīt uz kompetentu izvēli, neļaujot sevi maldināt.

Šai gadījumā operatīvais mērķis attiecībā uz barības sastāvdaļu sarakstu ir iekšējā tirgus netraucēta darbība, sniedzot pircējam skaidras norādes un pareizu informāciju. Attiecībā uz atļaujas procedūrām mērķis ir nodrošināt, lai tirdzniecības atļauju saņemšanas prasības ir samērīgas ar risku, un garantēt, lai jaunām barības sastāvdaļām būtu pienācīgi norādījumi to pareizai lietošanai. Barības maisījumu jomā, atbrīvojoties no liekām marķēšanas prasībām, tiks attīstītas inovācijas un uzlabota konkurētspēja. Attiecībā uz lolojumdzīvnieku barību, operatīvais mērķis ir uzlabot lolojumdzīvnieku barības etiķešu piemērotību, lai ļautu pircējam izvairīties no maldinoša marķējuma.

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Padomes Direktīvā 79/373/EEK ir noteikti barības maisījumu apgrozības noteikumi. Padomes Direktīvā 93/74/EEK ir noteikti principi attiecībā uz lopbarību, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem, kā uz īpaša veida barības maisījumu („diētiskā barība”). Padomes Direktīvā 96/25/EK ir ietverti vispārīgi noteikumi barības sastāvdaļu apgrozībai un izmantošanai. Padomes Direktīvā 82/471/EEK ir noteikti tā saukto bioproteīnu (zināmi produkti, ko lieto dzīvnieku barībā), kas pieder pie barības sastāvdaļu kategorijas, tirdzniecības nosacījumi. Turklāt Padomes Direktīvā 93/113/EK ir paredzēti noteikumi fermentu, mikroorganismu un to preparātu izmantošanai dzīvnieku barībā, bet atceltās Padomes Direktīvas 70/524/EEK joprojām spēkā esošais 16. pants paredz noteikumus barības maisījumos iekļauto barības piedevu marķēšanai.

Šos juridiskos noteikumus īsteno ar Komisijas Direktīvu 80/511/EEK, kas noteiktos gadījumos atļauj barības maisījumu tirdzniecību nenoslēgtā iepakojumā vai konteineros, Komisijas Direktīvu 82/475/EEK, ar ko nosaka sastāvdaļu kategorijas, kuras var izmantot lolojumdzīvnieku barības maisījumu marķēšanai, kā arī ar Komisijas Direktīvu 94/39/EK, ar ko izveido to barības lietojumu sarakstu, kuri paredzēti īpašiem barošanas mērķiem un ar Komisijas Lēmumu 2004/217/EK, ar ko pieņem materiālu sarakstu, kuru apgrozība ir aizliegta vai kurus aizliegts izmantot dzīvnieku ēdināšanai („negatīvais saraksts”).

Ar priekšlikumu tiek racionalizēti, vienkāršoti, atjaunināti un modernizēti iepriekšminētie noteikumi.

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Priekšlikums atbilst Komisijas labāka regulējuma politikai un Lisabonas stratēģijai. Uzsvars tiek likts uz regulatīvā procesa vienkāršošanu, tādējādi samazinot administratīvo slogu un uzlabojot Eiropas pārtikas nozares konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot pārtikas nekaitīgumu, uzturot augstā līmenī sabiedrības veselības aizsardzību un ņemot vērā globālos aspektus.

2. APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Dalībvalstu, trešo valstu pārstāvju un ieinteresēto personu viedokļi ir apzināti, kopš 2002. gada ar augošu intensitāti rīkojot apspriedes, tikšanās, vai divpusējas saziņas veidā.

Komisija 2003. gadā uzdeva ārējam darbuzņēmējam veikt pētījumu par dažu ar barību saistītu tiesību aktu pārskatīšanu. Noslēguma ziņojums ar nosaukumu „Novērtējums jaunam priekšlikumam tiesību aktu par barības marķēšanu pārstrādāšanai un dažu barības sastāvdaļu kategoriju atļaujas/atsaukšanas procedūru grozīšanai” tika iesniegts 2004. gada jūnijā.

Komisija 2005. gada novembrī sāka interaktīvu apspriešanos par politiskās stratēģijas veidošanu ar plašāku sabiedrību, lai vāktu informāciju par galveno apspriežamo problēmu iespējamo ietekmi, pārskatot spēkā esošos tiesību aktus.

2007. gada janvārī un februārī Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas ietvaros tika rīkotas paneļdiskusijas ar dalībvalstīm, ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un ar ieinteresētajām personām, kas pārstāvētas Pārtikas aprites un dzīvnieku un augu veselības padomdevējā grupā. Apspriedes ar dalībvalstīm par tiesību akta priekšlikuma projektu tika rīkotas darba grupas divu pilnu dienu sapulcē 2007. gada jūnijā un jūlijā.

Ietekmes novērtējums

Katrā no svarīgajiem politiskajiem pasākumiem, kas piedāvāti regulas projektā, pēc vajadzības ir izskatītas vairākas alternatīvas no prasību atcelšanas (deregulācijas), pastāvošā stāvokļa saglabāšanas, jaunu saistošu pasākumu ieviešanas, līdz atbildības uzticēšanai ieinteresētajām personām (līdzregulēšana), ņemot vērā ekonomisko, sociālo un vides ietekmi, kādu šīs alternatīvas radīs dažādajām iesaistītajām personām un iestādēm.

Komisija veica ietekmes novērtējumu, kura pārskatu iesniedzs līdz ar šo priekšlikumu kā Komisijas personāla darba dokumentu. Tas ir pieejams arī tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/food/food/animalnutrition/labelling/index_en.htm

3. PRIEKšLIKUMA JURIDIISKIE ASPEKTI

Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Eiropas Parlamenta un Padomes regula par barības laišanu tirgū un lietošanu. Ar šo regulu, kas aizstāj spēkā esošos tiesību aktus konkrētas barības tirgošanas un lietošanas jomā, vienkāršo un modernizē noteikumus, lai lietotājiem un pircējiem sniegtu pietiekamu informāciju, vienlaikus nodrošinot iekšējā tirgus efektīvu darbību, pamatojoties uz sabiedrības veselības aizsardzību.

Juridiskais pamats

EK Līguma 37. pants un 152. panta 4. punkts.

Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē.

Dalībvalstis nevar efektīvi sasniegt priekšlikuma mērķus šādu iemeslu dēļ.

Rīcības Kopienas līmenī būtība ir noteikt nosacījumus barības apgrozībai un izmantošanai ES, ko dalībvalstis nespēj pienācīgi risināt vienas pašas, ja ir jānodrošina arī kopējā iekšējā tirgus netraucēta darbība; pieredze liecina, ka atšķirības starp direktīvu transponēšanu dalībvalstīs kavē saskaņota iekšējā tirgus darbību, t.i., barības brīvu apriti. Turklāt Savienībai ir tiesības rīkoties, lai uzlabotu Eiropas lauksaimniecības ražīgumu un ienākumus, nodrošinot vienotus ražošanas nosacījumus.

Dalībvalstīm rīkojoties atsevišķi, barības/pārtikas nekaitīguma līmenis var būt atšķirīgs, radot neskaidrības patērētājiem. Piemēram, pilnībā saskaņoti barības apgrozības tiesību akti atvieglos barības izņemšanu no tirgus, ja tiktu konstatēts risks.

Rīcību ES līmenī pamato centieni nodrošināt iekšējā tirgus efektīvu darbību saistībā ar barības apgrozību un izmantošanu attiecībā uz Eiropas barības nozares un lopkopības konkurētspēju. Turklāt saskaņoti noteikumi ir Eiropas barības lietotāju interesēs, lai tie saņemtu pienācīgu informāciju.

Tāpēc priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam.

Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šadu iemeslu dēļ.

Ar priekšlikumu tiek harmonizēts konkrētas barības tirdzniecības un lietošanas tiesiskais regulējums un tādējādi sekmēta ES barības nozares darbība. Ar priekšnoteikumu nodrošināt barības/pārtikas nekaitīgumu piedāvātie tiesību akti ir rūpīgi pārbaudīti, salīdzinot paredzamos ieguvumus un trūkumus. Turklāt katrā jomā ir rūpīgi pārbaudīts, vai konkrētie pasākumi neuzliek pārmērīgu vai nepamatotu slogu.

Nesaskaņošana nozīmētu, ka saglabājas atsevišķo valstu tirdzniecības un ražošanas nosacījumi. Tiek samazināts administratīvais slogs.

Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: viena regula.

Ņemot vērā to, ka būtisks priekšlikuma elements ir vienkāršošana, kopumā tiek uzskatīts, ka regulas sekmē vienkāršošanu, jo tās garantē, ka visām iesaistītajām personām ir jāievēro vienādi noteikumi (Komisijas paziņojums par vienkāršošanas programmu COM(2005)535).

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šādu iemeslu dēļ.

Kopiena ir izstrādājusi apjomīgas prasības saistībā ar barības apgrozību un izmantošanu. Tās ir noteiktas vairākās direktīvās, kurās ir daudz savstarpēju norāžu un pārklāšanās gadījumu. Taču šīs prasības ir tikušas pieņemtas kā sporādiska reakcija uz iekšējā tirgus vajadzībām vai Kopienas mērķi palielināt barības un pārtikas nekaitīgumu. Tā rezultātā ir izveidojušies un pastāv dažādi režīmi, ko var pamatot tikai ar vēsturiskiem apstākļiem.

Turklāt īstenojot direktīvas atsevišķās valstīs, tika radīti nesaskanīgi tirdzniecības nosacījumi, tādēļ radās šķēršļi iekšējai tirdzniecībai ES, kas apstiprinājies vairākās EKT lietās. Jautājums par konkrētu barības veidu iedalīšanu dažādās kategorijās jau ilgu laiku nodarbina uzņēmumus, valstu un ES iestādes, tostarp tiesas. Vienotas klasifikācijas izveidei būs šķēršļi, kamēr Kopienas noteikumi būs paredzēti direktīvās.

Visbeidzot, attiecīgajās direktīvās veiktie dažādie grozījumu faktiski tika izstrādāti tā, ka dalībvalstīm netika atstāta reāla rīcības brīvība to transponēšanai, tādējādi tām pēc būtības bija vairāk regulām, nevis direktīvām raksturīgu iezīmju. Mērķis bija tieši novērst atšķirības šo tiesību aktu piemērošanā dalībvalstīs. Vairākus gadus Kopienas tiesību aktus dzīvnieku barības jomā izstrādā šādi, ievērojot komersantu un bieži arī dalībvalstu vajadzību pēc juridiskās noteiktības.

Tāpēc ar jaunu visaptverošu regulu ieviestu konsekvenci un noteiktību visā ES barības ražošanas nozarē.

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu.

5. PAPILDINFORMāCIJA

Vienkāršošana

Ar šo priekšlikumu paredzēts vienkāršot tiesību aktus, administratīvās procedūras gan publiskām iestādēm (ES vai valstu), gan privātām struktūrām.

Atceļot liekas iespējas dalībvalstīm atkāpties no vispārējiem noteikumiem un nosakot atkāpšanās iespējas pamatotos gadījumos saistošo Eiropas tiesību aktu līmenī, tiek racionalizēti tiesību akti un palielināta pārskatāmība iesaistītajām personām. Formulējums tiks papildināts un skaidrots.

Priekšlikums ir iekļauts Komisijas caurviju programmā vienkāršošanai un Komisijas 2007. gada darba un likumdošanas programmā ar atsauces numuru 2007/SANCO/004.

Eiropas Ekonomiskā zona

Ierosinātais tiesību akts skar ar EEZ saistītu jautājumu, tādēļ to jāattiecina uz Eiropas Ekonomisko zonu.

Sīkāks priekšlikuma paskaidrojums

1. nodaļa. Ievada noteikumi

Barības sastāvdaļu un barības maisījumu apgrozības un izmantošanas noteikumiem jāgarantē barības/pārtikas nekaitīguma līmenis, vienlaikus iesaistītajām personām nodrošinot mūsdienīgu tirgus vidi. Pildot šos uzdevumus, jāievēro saistītajās jomās spēkā esošie horizontālie un īpašie tiesību akti. Lai sasniegtu mērķus, būtiski svarīgi ir skaidri definēt un formulēt dažādā veida barību.

2. nodaļa. Vispārīgās prasības

Vispārīgās drošības un tirdzniecības prasības ir izvirzītas visai barībai. Ir noteiktas īpašas saistības ražotājiem un citiem komersantiem, lai nodrošinātu pienācīgus kontroles un barības drošības pasākumus.

Komisijai tiek piešķirtas tiesības uzturēt un atjaunināt tādu sastāvdaļu sarakstu, kuras aizliegts laist tirgū.

3. nodaļa. Īpašu barības veidu laišana tirgū

Tiek noteikti kritēriji attiecībā uz piemaisījumiem barības sastāvdaļās, lai nošķirtu barības sastāvdaļas no citiem barības veidiem, Komisijai ir tiesības izdot vadlīnijas.

Attiecībā uz papildbarību, īpaši svarīgi ir skaidrot maksimālo barības piedevu saturu.

Tiek uzturēti noteikumi par barību, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem (diētiska barība), ar iespēju atjaunināt atļauju sarakstu saskaņā ar komiteju procedūru, vajadzības gadījumā pēc apspriešanās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi.

4. nodaļa. Marķēšana, noformējums un iesaiņojums

Vispārīgajiem marķēšanas noteikumiem visām barības sastāvdaļām un barības maisījumam ir jānodrošina precizitāte un piemērotība. Ir jānoskaidro arī atbildība par marķējuma pareizību visā pārtikas apritē. Apgalvojumi pēc kontroles iestāžu pieprasījuma ir zinātniski jāpamato.

Vispārīgajām obligātajām marķēšanas prasībām ir jābūt vienādām gan barības sastāvdaļām, gan barības maisījumiem. Norādēm par barības piedevu jāpamatojas uz drošības klasifikāciju. Attiecībā uz lolojumdzīvnieku barību, jānovērš iespēja, ka barības piedevas marķējums pircējam rada neskaidrības.

Barības sastāvdaļām, barības maisījumiem un diētiskai barībai jānosaka pienācīgas obligātās īpašās marķēšanas prasības.

Barības lietotājiem jābūt tiesībām pēc savas iniciatīvas saņemt informāciju papildus obligātajiem marķējuma datiem.

Jānosaka īpašas prasības piesārņotas barības marķēšanai.

Pamatojoties uz pozitīvu iepriekšējo pieredzi, jāparedz atkāpes no pamata un īpašajām marķēšanas prasībām.

Jānosaka tiesiskais regulējums produktīviem dzīvniekiem un lolojumdzīvniekiem paredzēto barības maisījumu brīvprātīgai marķēšanai.

Attiecībā uz barības iesaiņojumu, zināmos apstākļos, iespējams, ir pieļaujama atkāpe no prasības tirgot barību tikai noslēgtās tvertnēs.

Marķēšanas principi attiecas arī uz barības noformējumu un reklāmu.

5. nodaļa. Barības sastāvdaļu Kopienas reģistrs un Labas marķēšanas prakses kodeksi

Tirgus pārskatāmības ziņā būtu vēlams pilnīgāks barības sastāvdaļu saraksts ar atbilstīgu produkta identifikāciju. Ņemot vērā to, ka barības sastāvdaļu specifikāciju sarakstam nav ietekmes uz barības drošību un ka ieinteresētās personas vislabāk apzinās, kuriem produktiem kādas prioritātes ir risināmas vispirms, un cik detalizētiem datiem jābūt sarakstā, ir samērīgi uzticēt šo uzdevumu ieinteresētajām personām.

Pamatojoties uz pozitīvo pieredzi, kas gūta, izstrādājot nozaru rokasgrāmatas par labu barības higiēnas praksi un uz ieinteresēto personu pamatoto interesi līdzdarboties šajā nozarē, ieinteresētās personas ir jārosina izstrādāt Kopienas marķēšanas labas prakses kodeksu attiecībā uz brīvprātīgo marķēšanu.

Komisija piedalīsies brīvprātīgā Kopienas reģistra un kodeksu izstrādē kā padomdevēja un galīgā apstiprinātāja. Ir jānodrošina, lai visas attiecīgās personas ir iesaistītas šo instrumentu izstrādē.

6. nodaļa. Vispārīgie un nobeiguma noteikumi

Komisija pieņems regulā piedāvāto pasākumu īstenošanu saskaņā ar Padomes Lēmumā 1999/468/EK noteikto regulatīvo procedūru.

Prasības premiksu marķējumam, kā noteikts Regulas 1831/2003 16. pantā, jāgroza, lai labotu dažas neatbilstības.

Pielikumi. Jānosaka tehniskie noteikumi barības marķēšanai, lai nodrošinātu vajadzīgās specifikācijas. Šeit ir ietverti konkrēti barības sastāvdaļu un barības maisījumu obligātie un brīvprātīgie marķējuma dati. Jānosaka arī pielaides marķējuma datu kontrolei.

2008/0050 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par barības laišanu tirgū un lietošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 37. pantu un 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[3],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. punktā noteikto procedūru[4],

tā kā:

(1) Centieni sasniegt augstu cilvēka un dzīvnieku veselības aizsardzības līmeni ir viens no pārtikas aprites tiesību aktu pamata mērķiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu[5]. Minētā regula noteica arī pieeju „no lauka līdz galdam”, kurā barība izvirzīta kā nozīmīgs pārtikas aprites sākuma posms.

(2) Barību var iedalīt šādās kategorijās: barības sastāvdaļas, barības maisījumi, barības piedevas un ārstnieciskā barība. Barības piedevu tirdzniecības noteikumi ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulā (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām barības piedevām[6], bet ārstnieciskās barības tirdzniecības noteikumi aprakstīti Padomes 1990. gada 26. marta Direktīvā 90/167/EEK, ar ko paredz nosacījumus, kas regulē ārstnieciskās barības izgatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu Kopienā[7].

(3) Spēkā esošie tiesību akti par barības sastāvdaļu un barības maisījumu, kas ietver lolojumdzīvnieku barību, apgrozību un izmantošanu, proti, Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīva 79/373/EEK par barības maisījumu tirdzniecību[8], Padomes 1993. gada 13. septembra Direktīva 93/74/EEK par lopbarību, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem[9] („diētiskā barība”), Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīva 96/25/EK par barības sastāvdaļu apriti un lietošanu[10], un Padomes 1982. gada 30. jūnija Direktīva 82/471/EEK par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā[11] („bioproteīniem”), ir jāatjaunina. Aizstājot šīs Direktīvas, ir jāaizstāj arī Komisijas 1980. gada 2. maija Direktīva 80/511/EEK, kas noteiktos gadījumos atļauj barības maisījumu tirdzniecību nenoslēgtā iepakojumā vai konteineros[12].

(4) Aizstājot Direktīvu 79/373/EEK, ir jāaizstāj arī Padomes 1993. gada 14. decembra Direktīva 93/113/EK par fermentu, mikroorganismu un to preparātu lietošanu dzīvnieku barībā[13]. Turklāt Direktīvas 79/373/EEK atcelšana norāda, ka Padomes Direktīvas 70/524/EEK 16. pants, kas palika spēkā pēc Direktīvas 70/524/EEK atcelšanas ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003, ir jāaizstāj ar noteikumiem tādu barības piedevu marķēšanai, kas iekļautas barības maisījumos.

(5) Tā kā uz ūdeni neattiecas barības definīcija, kā paredzēts Kopienas pārtikas un barības aprites tiesību aktos, un to netirgo kā dzīvnieku barību, šajā regulā nav jāiekļauj noteikumi par dzīvnieku barībā izmantoto ūdeni. Ūdens lietošana attiecībā uz barības ražotājiem ir apskatīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 12. janvāra Regulā (EK) Nr. 183/2005, ar ko paredz barības higiēnas prasības[14].

(6) Papildus prasībām attiecībā uz barību, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 178/2002 15. un 16. pantā un Regulas 183/2005 4. pantā, ir lietderīgi paredzēt īpašas prasības nekaitīgumam un tirdzniecībai, kas attiektos arī uz barību dzīvniekiem, ko neizmanto pārtikas ražošanā.

(7) Barības nozares uzņēmumu pienākumi ir noteikti Regulas (EK) Nr. 178/2002 17., 18. un 20. pantā. Šie panti neattiecas uz to dzīvnieku barību, kurus neizmanto pārtikas ražošanā. Jaunākā pieredze liecina, ka šī barība var pasliktināt barības un pārtikas nekaitīgumu. Tādēļ ir jāparedz noteikumi šo pantu attiecināšanai uz to dzīvnieku barību, ko neizmanto pārtikas ražošanā.

(8) Lai nodrošinātu atbilstību šai Regulai, dalībvalstīm jāveic oficiāli kontroles pasākumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem[15]. Šai kontrolei jāattiecas ne tikai uz obligātajiem, bet arī brīvprātīgajiem marķējuma datiem. Lai ļautu kontrolēt datus par sastāvu, jānosaka pieņemamas pielaides marķējumos norādītajām vērtībām.

(9) Lai pārvaldītu risku saistībā ar barības nekaitīgumu, ir jāsaglabā tādu produktu saraksti, kurus ir aizliegts laist tirgū kā dzīvnieku barību, kā paredzēts Komisijas Lēmumā 2004/217/EK[16]. Šāda saraksta esība nenozīmē, ka visi produkti, kas tajā nav iekļauti, ir uzskatāmi par nekaitīgiem.

(10) Tas, ka atsevišķi nošķir barības sastāvdaļas, barības piedevas un veterināros medikamentus, ietekmē nosacījumus šo produktu laišanai tirgū. Barības sastāvdaļas pirmkārt izmanto, lai apmierinātu dzīvnieku vajadzības, piemēram, pēc enerģijas, barības vielām, minerāliem vai uztura šķiedrām. To ķīmiskais sastāvs parasti nav labi definēts, izņemot to sastāvā esošās pamata uzturvielas. Ar zinātnisku novērtējumu pamatojama ietekme, kas attiecināma uz barības piedevām vai veterināriem medikamentiem, ir izslēdzama no barības sastāvdaļu objektīvā lietojuma. Ir lietderīgi izstrādāt nostādnes produktu veidu nošķiršanai.

(11) Papildbarības definīcija Direktīvā 79/373/EEK rada grūtības, piemērojot direktīvu dažādās dalībvalstīs. Lai ļautu vienveidīgi piemērot tiesību aktus, piedevu daudzums papildbarībā nedrīkstētu pārsniegt zināmu līmeni.

(12) Direktīvas 82/471/EEK mērķis bija uzlabot augstu proteīnu līmeni saturoša lopbarības piedāvājumu Kopienā. Minētajā Direktīvā tiek prasīta tirdzniecības atļaujas piešķiršanas procedūra visiem bioproteīniem. Iepriekš ir piešķirts ļoti maz jaunu atļauju, un joprojām ir manāms barības ar augstu proteīnu līmeni trūkums. Tādējādi vispārīgā tirdzniecības atļaujas piešķiršanas prasība izrādījās pārmērīga, un tā vietā nekaitīgumam radīto risku varētu mazināt, aizliedzot risku radošus produktus, pamatojoties uz tirgus uzraudzību. Ja bioproteīna riska novērtējums ir bijis vai ir negatīvs, tā apgrozība vai izmantošana ir jāaizliedz. Tādējādi īpašā prasība par vispārēju tirdzniecības atļaujas procedūru bioproteīniem ir jāatceļ, ieviešot šiem produktiem tādu pašu drošības sistēmu kā citām barības sastāvdaļām.

(13) Direktīvas 93/74/EEK noteikumi, ko īsteno ar Direktīvu 94/39/EK, ar ko izveido to barības lietojumu sarakstu, kuri paredzēti īpašiem barošanas mērķiem[17], darbojas sekmīgi, un tie būtu jāpatur atjauninātā veidā. Par šādas barības iedarbību un nekaitīgumu jāapspriežas ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (turpmāk tekstā — „iestāde”), ja, pamatojoties uz pieejamo zinātnisko un tehnisko informāciju, ir pamats uzskatīt, ka īpašās barības lietojums varētu neatbilst konkrētajam paredzētajam barošanas mērķim vai ka tā var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz dzīvnieku un cilvēku veselību, vidi un dzīvnieku labturību.

(14) Marķēšanas nolūks ir nodrošināt tiesību aktu ievērošanu, kā arī to izmanto izsekojamības un kontroles mērķiem. Turklāt marķējumam jāsniedz pircējiem vajadzīgā informācija, lai ļautu tiem izdarīt izvēli, kas vislabāk apmierinātu to vajadzības, un tai jābūt konsekventai, loģiskai, pārskatāmai un saprotamai. Tā kā klienti, jo īpaši lopkopji, izdara izvēli ne tikai tirdzniecības vietā, kur tie var aplūkot barības iepakojumu, prasībām attiecībā uz marķējumā iekļaujamo informāciju jāattiecas ne tikai uz produkta marķējumu, bet arī uz cita veida saziņu starp pārdevēju un pircēju. Turklāt šos principus jāpiemēro barības noformējumam un reklāmai.

(15) Marķēšana nodrošina obligātos un brīvprātīgos datus, kā arī papildinformāciju. Obligātajai informācijai jāapvieno tie dati, kas ir ietverti marķēšanas pamata prasībās, kā arī īpaši dati tieši attiecībā uz barības sastāvdaļām vai barības maisījumiem, kā arī papildinformācija diētiskas barības gadījumā.

(16) Ir pierādīts, ka sekmīgi darbojas spēkā esošais princips, ka jāmarķē ir tikai zināmas barības piedevas, ja tās ir lietotas barības sastāvdaļās un barības maisījumā. Gan iedalījums kategorijās, kas ieviests ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003, gan fakts, ka it īpaši lolojumdzīvnieku īpašniekiem piedevu marķējumu dēļ var rasties neskaidrības, nosaka vajadzību pēc atjaunināšanas un modernizēšanas.

(17) Govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) un dioksīna krīzes rezultātā 2002. gadā ir ieviesta prasība norādīt visu barības maisījuma sastāvā esošo barības sastāvdaļu svara procentu. Vienlaikus pārtikas un barības nekaitīguma līmenis ir ievērojami uzlabojies Regulas (EK) Nr. 178/2002 (EK) un Nr. 183/2005 un to īstenošanas pasākumu pieņemšanas rezultātā, t.i., pievēršoties barības un pārtikas apritē uzņēmēju atbildībai, uzlabotajai izsekojamības sistēmai, HACCP principa ieviešanai barības nozarē un norādījumiem par labu higiēnas praksi barības nozares uzņēmumos. Šie pozitīvie sasniegumi, kas parādās paziņojumos pārtikas un barības agrā brīdinājuma sistēmai, pamato, ka prasība norādīt svara procentu visām barības maisījuma sastāvā esošajām barības sastāvdaļām ir jāatceļ. Precīzu procentuālo vērtību var sniegt brīvprātīgi.

(18) Lai nodrošinātu pircējam pareizu informāciju un izvairītos no pircēju maldināšanas, precīzs svara procents prasāms gadījumos, kad attiecīgā barības sastāvdaļa ir izcelta uz barības maisījuma marķējuma.

(19) Dažās jomās, kur ražotājam nav obligāti jānorāda marķējumā datus, pircējam jābūt iespējai pieprasīt papildinformāciju. Turklāt norāde par barības maisījuma sastāvā esošajām sastāvdaļām dilstošā secībā pēc svara jau sniedz nozīmīgu informāciju par produkta sastāvu. Ņemot vērā jaunumus Kopienas tiesību aktos, kas dod lielākas garantijas attiecībā uz konkrētu HACCP , izsekojamību, stingriem higiēnas noteikumiem un Kopienas norāžu izstrādi par labu higiēnas praksi, ražotājam jāatļauj noraidīt pieprasījumu, ja tas uzskata, ka pieprasīto datu izpaušana būtu tā intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums. Tas neietekmētu pārtiku un pārtikas nekaitīgumu, jo kompetentajām iestādēm vienmēr ir tiesības uzzināt visu barības sastāvdaļas precīzas procentuālās vērtības.

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. maija Direktīva 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā[18] neregulē tādas barības marķēšanu, kurā ir pārmērīgs nevēlamu vielu sastāvs. Tāpēc jānosaka adekvāti noteikumi.

(21) Ciktāl šo tiesību aktu piemērošana nav vajadzīga, lai aizsargātu cilvēka vai dzīvnieku veselību vai patērētāju intereses, un tā rada nepiemērotu slogu par datu marķēšanu atbildīgajam ražotājam vai barības apritē iesaistītajam uzņēmējam, jāparedz atkāpes no vispārīgajām marķēšanas prasībām. Pamatojoties uz pieredzi, šādas atkāpes ir jānodrošina attiecībā uz barību, ko viens lauksaimnieks tieši piegādā otram izmantošanai viņa saimniecībā, uz barību nelielos daudzumos, uz barības maisījumu, ko veido vairāk nekā trīs barības sastāvdaļas, un augu pilngraudu maisījumiem.

(22) Vispārīgs noteikums ir tirgot barības maisījumu noslēgtās tvertnēs, taču ir jānodrošina piemērotas atkāpes.

(23) Direktīvas 96/25/EK pielikuma B daļā un Direktīvas 82/471/EEK pielikumā ir saraksti ar noteikumi par dažu barības sastāvdaļu apzīmējumiem, aprakstiem un marķēšanu. Šie saraksti veicina apmaiņu ar informāciju par produkta īpašībām starp ražotāju un patērētāju. Taču šie saraksti nav izsmeļoši. Tas norāda, ka var tirgot arī sarakstā neiekļautas barības sastāvdaļas. Turklāt jau gadiem nav reģistrētas tirgū nonākošas jaunas barības sastāvdaļas, kā rezultātā sarakstos iekļauto barības sastāvdaļu apjoms tirgū ir samazinājies. It īpaši attiecībā uz jaunām tirgū nonākošām barības sastāvdaļām šie saraksti ir jāpaplašina iesaistīto personu interesēs, jo tās iegūst no pienācīgiem produkta aprakstiem.

(24) Pieredze ar iesaistīto personu līdzdalību standartu izstrādē, izmantojot Kopienas kopējos norādījumus barības higiēnas jomā, viscaur ir bijusi pozitīva. Ja sarakstu paplašinātu nevis likumdevējs, bet gan ieinteresētās personas, tās varētu rīkoties elastīgāk un labāk pielāgoties lietotāju informācijas vajadzībām. Ieinteresētās personas var lemt par centieniem, ko tās velta, atkarībā no barības sastāvdaļas vērtības. Šobrīd spēkā esošiem barības sastāvdaļu sarakstiem Direktīvā 96/25/EK un 82/471/EEK jākļūst par Kopienas barības sastāvdaļu reģistra sākotnējo versiju, kas jāsagatavo iesaistītajām personām savās interesēs. Reģistrs būtu izmantojams brīvprātīgi, bet ar mērķi izvairīties no pircēja maldināšanas par produkta īsto identitāti, ražotājam jānorāda, vai tam ir apzīmējumi Reģistrā, kurus tas neizmanto.

(25) Moderni marķējumi veicina konkurētspējīgu tirgu, kurā dinamiski, efektīvi, novatoriski uzņēmēji spēj pilnībā izmantot marķējumu, lai pārdotu savus ražojumus. Gan attiecībā uz savstarpējiem darījumiem, ko veic uzņēmumi, ja barību iegādājas lopkopis, gan attiecībā starp ražotāju un lolojumdzīvnieku barības pircēju, moderna marķējuma mērķu sasniegšanā var lieti noderēt labas marķēšanas prakses kodeksi šajās divās jomās. Šie kodeksi varētu interpretēt tiesisko regulējumu brīvprātīgai marķēšanai.

(26) Visu iesaistīto pušu līdzdalība ir svarīgs elements reģistra un labas marķēšanas prakses kodeksu kvalitātes un piemērotības nodrošināšanā. Lai izlabotu patērētāju tiesības uz pienācīgu informāciju, to intereses ir īpaši jāņem vērā. To var nodrošināt Komisija, apstiprinot reģistru un kodeksus.

(27) Tā kā dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt pārtikas un barības nekaitīguma mērķi un nodrošināt iekšējā tirgus netraucētu darbību un tādēļ tos labāk risināt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā paredzēts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā izklāstīts minētajā pantā, šī regula nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu minētos mērķus.

(28) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgos pasākumus jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[19].

(29) Komisijai ir nododamas pilnvaras jo īpaši attiecībā uz lemšanu par produktiem, ko aizliedz izmantot kā barību, atļauju piešķiršanu barībai, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem, saraksta izveidē ar marķēšanas kategorijām barības sastāvdaļām, kas paredzētas neproduktīviem dzīvniekiem, brīvprātīgo marķēšanas saraksta grozīšanu un pielikumu pielāgošanu zinātniskajai un tehniskajai attīstībai. Tā kā šiem pasākumiem ir vispārējs raksturs un tie ir paredzēti šīs regulas nebūtisku elementu grozīšanai, inter alia to papildinot, tie jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā.

(30) Regulas (EK) Nr. 1831/2003 16. pantā ir paredzēti noteikumi barības piedevu un premiksu marķēšanai un iepakošanai. Ir apstiprinājies, ka tieši noteikumi par premiksiem to īstenošanā rada praktiskas problēmas nozarei un kompetentajām iestādēm. Lai panāktu saskaņotāku premiksu marķēšanu, attiecīgais pants ir jāgroza.

(31) Tāpēc jāatceļ Direktīvas 79/373/EEK, 80/511/EEK, 82/471/EEK, 93/74/EEK, 93/113/EK un 96/25/EK.

(32) Dalībvalstīm jānosaka noteikumi par sankcijām, ko piemēro šīs regulas noteikumu pārkāpumu gadījumā, un jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tās tiek īstenotas. Šīm sankcijām ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. nodaļa Ievada noteikumi

1. pants Priekšmets

Šīs regulas mērķis saskaņā ar vispārējiem principiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 178/2002, ir saskaņot noteikumus barības laišanai tirgū, lai nodrošinātu, ka lietotāji un patērētāji saņem pietiekamu informāciju, kā arī iekšējā tirgus efektīvu organizāciju.

2. pants Joma

1. Regulā ir paredzēti noteikumi barības laišanai tirgū un lietošanai Kopienā, ieskaitot prasības marķēšanai, iepakojumam un noformējumam.

2. Šīs regulas noteikumus piemēro, neskarot citus Kopienas noteikumus, kas attiecas uz dzīvnieku barību, proti:

a) Direktīva 90/167/EEK;

b) Direktīva 2002/32/EK;

c) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regula (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai[20];

d) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regula (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam[21];

e) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību[22]; un

f) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1830/2003, kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību, un ar ko groza Direktīvu 2001/18/EK[23].

3. Šī Regula neattiecas uz ūdeni, ko tiešā veidā uzņem dzīvnieki vai kas apzināti iekļauts barībā.

3. pants Definīcijas

1. Šajā regulā piemēro Regulā (EK) Nr. 178/2002 noteiktās definīcijas terminiem „barība”, „barības uzņēmums”, „uzņēmējs, kas iesaistīts barības apritē”, „laišana tirgū” un „izsekojamība”, un Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteiktās definīcijas terminiem „lopbarības piedeva”, ”premiksi“, „pārstrādes palīglīdzekļi” un „dienas deva”.

2. Piemēro arī šādas definīcijas.

a) „Produktīvs dzīvnieks” ir jebkurš dzīvnieks, ko tur pārtikas ražošanai lietošanai cilvēka uzturā, tostarp dzīvnieki, kas netiek lietoti uzturā, bet kas pieder pie sugas, kuru Kopienā var lietot uzturā.

b) „Neproduktīvi dzīvnieki” ir dzīvnieki, ko tur vai audzē, bet ko neizmanto cilvēka uzturā, piemēram, kažokādu dzīvnieki, lolojumdzīvnieki, kā arī laboratorijās, zooloģiskajos dārzos vai cirkos turētie dzīvnieki.

c) „Kažokādu dzīvnieki” ir dzīvnieki, ko tur vai audzē kažokādu ražošanai un ko neizmanto cilvēka uzturā.

d) „Lolojumdzīvnieks” ir tādas sugas dzīvnieks, ko baro, audzē vai tur, bet kuru Kopienā parasti nelieto cilvēka uzturā.

e) „Barības sastāvdaļas” ir augu vai dzīvnieku izcelsmes produkti, kuru galvenais nolūks ir apmierināt dzīvnieku uztura vajadzības, to dabīgajā stāvoklī, svaigi vai konservēti, un produkti, kas iegūti to rūpnieciskas pārstrādes, un organiskas vai neorganiskas vielas, kas satur vai nesatur barības piedevas, kuras ir paredzētas izmantot dzīvnieku barošanā vai nu tieši vai arī pēc pārstrādes, gatavojot kombinēto barību vai kā premiksu nesējus.

f) „Barības maisījums” ir barības sastāvdaļu sajaukums, ar barības piedevām vai bez tām, dzīvnieku barošanai kompleksās barības vai papildbarības veidā.

g) „Kompleksā barība” ir barības maisījums, kura sastāvs ir pietiekams dienas devas nodrošināšanai.

h) „Papildbarība” ir barības maisījums ar vismaz vienu barības sastāvdaļu, kurā ir augsts dažu vielu saturs, bet kurš sava sastāva dēļ ir pietiekams dienas devas nodrošināšanai tikai kopā ar citu barību.

i) „Minerālbarība” ir papildbarība, kuras sastāvā ir vismaz 40% koppelnu.

j) „Piena aizstājējbarība” ir barības maisījumi, ko sausā veidā vai pēc atšķaidīšanas ar noteiktu šķidruma daudzumu lieto jaunu dzīvnieku barošanai kā pirmpiena papildinājumu vai aizvietotāju vai kaušanai paredzētu teļu, jēru vai kazlēnu barošanai.

k) „Nesējs” ir viela, ko izmanto barības piedevas šķīdināšanai, atšķaidīšanai, izkliedēšanai vai citāda veida fiziskai izmainīšanai, lai veicinātu tās pielietošanu, piemērošanu vai izmantošanu, nemainot tās funkcijas, un kas pašas nekādi neietekmē tehnoloģiskos procesus.

l) „Īpašs barošanas mērķis” ir mērķis apmierināt specifiskas uztura prasības tādiem dzīvniekiem, kuru asimilācijas, absorbcijas vai vielmaiņas procesi ir vai varētu būt uz laiku vai neatgriezeniski pasliktinājušies un kuri tāpēc varētu gūt labumu no savam stāvoklim atbilstošas lopbarības uzņemšanas.

m) „Barība, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem” ir barība, kas var apmierināt īpašu uztura mērķi ar savu īpašo sastāvu vai ražošanas metodi, kas to skaidri nošķir no parastas barības. Barība, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem, neietver ārstniecisko dzīvnieku barību Direktīvas 90/167/EEK izpratnē.

(n) „Minimālais glabāšanas termiņš” ir datums, līdz kuram pareizos glabāšanas apstākļos, ražotājs garantē, ka barība saglabā vismaz tās specifiskās īpašības.

(o) „Partija” vai „sērija” ir produkcijas vienība, kas saražota vienā uzņēmumā un ko glabā kopā, izmantojot vienotus ražošanas parametrus vai virkne šādu vienību. Tā sastāv no identificējama barības daudzuma, kam ir noteiktas kopīgas īpašības, piemēram, izcelsme, veids, iepakojuma veids, iepakotājs, nosūtītājs vai marķējums.

(p) „Marķēšana” ir vārdu, ziņu, preču zīmju, firmas zīmju, ilustrāciju vai simbolu saistīšana ar barību, novietojot šo informāciju uz jebkura tāda materiāla kā iepakojums, tvertne, norāde, etiķete, dokuments, riņķītis, apsējs vai internets, kas pievienots barībai vai attiecas uz to.

(q) „Marķējums” ir jebkura etiķete, zīmols, zīme, ilustratīvs vai cits aprakstošs materiāls, kas uzrakstīts, uzdrukāts, uzkrāsots ar šablonu, iezīmēts, iespiests vai uzspiests uz barības tvertnes vai pievienots tai.

(r) „Noformējums” ir forma, izskats vai iepakojums un barībai izmantotā iepakojuma materiāls gan pēc iepakojuma risinājuma, gan tā izskata.

2. nodaļa Vispārīgās prasības

4. pants Prasības nekaitīgumam un tirdzniecībai

1. Šīs regulas nolūkā neproduktīvo dzīvnieku barībai mutatis mutandis piemēro Regulas 178/2002 15. un 16. pantu, kā arī Regulas (EK) Nr. 183/2005 4. pantu.

2. Barību drīkst laist tirgū un lietot tikai, ja:

a) tā ir nebojāta, atbilst savam mērķim un tai ir nevainojama un tirgus prasībām atbilstoša kvalitāte;

b) tai nav tieša nelabvēlīga ietekme uz vidi vai dzīvnieku labturību;

c) tā ir marķēta, iepakota un noformēta saskaņā ar šajā regulā, Direktīvā 90/167/EEK un Regulā (EK) Nr. 1831/2003 paredzētajiem noteikumiem.

3. Barība atbilst tehniskajiem noteikumiem par piemaisījumiem un citiem I pielikumā uzskaitītajiem ķīmiskiem faktoriem.

5. pants Barības uzņēmumu pienākumi un saistības

1. Šīs regulas nolūkā neproduktīvo dzīvnieku barībai, mutatis mutandis piemēro Regulas (EK) Nr. 178/2002 17., 18. un 20. pantu.

2. Barības ražotājiem par oficiālās kontroles veikšanu atbildīgajām iestādēm jānodrošina pieeja jebkurai informācijai par tirgū laistās barības sastāvu vai norādītajām īpašībām, kas ļauj pārbaudīt marķējumā norādītās informācijas precizitāti.

6. pants Aizliegšana

1. Barība nesatur un nesastāv no sastāvdaļām, kuras aizliegts laist tirgū vai izmantot dzīvnieku barošanai.

2. Īpaši ņemot vērā zinātniskas liecības, tehnoloģisko progresu, paziņojumus saskaņā ar pārtikas un barības ātrās reaģēšanas sistēmu vai oficiālo kontroļu rezultātus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004, Komisija pieņem tādu sastāvdaļu sarakstu, kuras aizliegts laist tirgū vai izmantot dzīvnieku barošanai.

Tos pasākumus, kas ir paredzēti šīs regulas nebūtisko elementu grozīšanai, to papildinot, pieņem saskaņā ar 29. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3. nodaļa Īpašu barības veidu laišana tirgū

7. pants Barības veidu raksturojums

Saskaņā ar 29. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija var pieņemt vadlīnijas, kas skaidro barības sastāvdaļu, barības piedevu un veterināro medikamentu atšķirības.

8. pants Barības piedevu saturs papildbarībā

Neskarot nosacījumus, kas paredzēti regulā, kas piešķir atļauju attiecīgajai barības piedevai, papildbarības saturā nav iekļautas barības piedevas, kas pārsniedz attiecīgo fiksēto maksimālo saturu kompleksajā barībā vairāk nekā 100 reižu, vai kokcidiostatu un histomonostatu gadījumā — vairāk nekā piecas reizes.

9. pants Īpašiem barošanas mērķiem paredzētas barības tirdzniecība

Īpašiem barošanas mērķiem paredzētu barību drīkst tirgot tikai tad, ja tās galvenie barības parametri atbilst attiecīgajam īpašajam barošanas mērķim, kas raksturo paredzamo lietojumu, atbilstoši atļaujai un sarakstam, kas noteikts saskaņā ar 10. pantu.

10. pants Paredzamā lietojuma atļauja

1. Paredzamā lietojuma atļaujas var piešķirt pēc Kopienā reģistrētas personas vai dalībvalsts pieteikuma. Šādu pieteikumu vai lūgumu iesniedz Komisijai.

2. Pieteikuma iesniedzējs apkopo dokumentāciju, kas pierāda, ka konkrētā barība atbilst paredzētajam īpašajam barošanas mērķim un ka tā nerada nelabvēlīgu ietekmi uz dzīvnieku un cilvēku veselību, vidi un dzīvnieku labturību.

3. Komisija pārsūta pieteikuma dokumentāciju dalībvalstīm.

4. Ja Komisijai, pamatojoties uz pieejamo zinātnisko un tehnisko informāciju, ir pamats uzskatīt, ka īpašās barības lietojums, iespējams, neatbilst konkrētajam paredzētajam īpašajam barošanas mērķim vai ka tā var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz dzīvnieku un cilvēku veselību, vidi un dzīvnieku labturību, Komisija trīs mēnešu laikā nosūta Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei („iestāde”) novērtējuma pieprasījumu un attiecīgo dokumentāciju. Iestāde sešu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz atzinumu. Šo termiņu pagarina ikreiz, kad iestāde pieprasa pieteikuma iesniedzējam papildinformāciju.

5. Sešu mēnešu laikā pēc dokumentācijas pārsūtīšanas dalībvalstīm vai attiecīgos gadījumos pēc iestādes atzinuma saņemšanas Komisija pieņem regulu par attiecīgās atļaujas piešķiršanu vai atteikumu, un attiecīgi izveido sarakstu, kā minēts 9. pantā.

Tos pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisko elementu grozīšanai, regulu papildinot, pieņem saskaņā ar 29. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

6. Anulēt sarakstā minētu paredzēto lietojumu var pieprasīt sākotnējā pieteikuma iesniedzējs vai dalībvalsts. Pieprasījumam pievieno dokumentāciju, ar ko pamato anulēšanu. Arī Komisija var ierosināt anulēšanas procedūru gadījumos, ja tās rīcībā ir būtiska informācija, ko iekļaut attiecīgajā dokumentācijā.

7. Komisija nosūta dokumentāciju dalībvalstīm un sākotnējā pieteikuma iesniedzējam komentāru sniegšanai. Procedūru, kas paredzēta 4. un 5. punktā, piemēro mutatis mutandis .

4. nodaļa Marķēšana, noformēšana un iepakošana

11. pants Vispārīgi principi

1. Barības marķējums un noformējums nedrīkst maldināt lietotāju:

a) attiecībā uz barības paredzēto lietojumu vai iezīmēm, jo īpaši raksturu, ražošanas vai izgatavošanas metodi, identitāti, īpašībām, sastāvu, daudzumu, ilgderīgumu, dzīvnieku sugām vai kategorijām, kam barība ir paredzēta;

b) piedēvējot barībai iedarbību vai īpašības, kas tai nepiemīt, vai apgalvojot, ka tai piemīt speciālas īpašības, ja patiesībā šādas īpašības piemīt visai līdzīga veida barībai;

c) attiecībā uz marķējuma atbilstību 25. un 26. pantā minēto Kopienas reģistru un Kopienas kodeksiem.

2. Barības sastāvdaļām vai barības maisījumiem, ko tirgo kā beztaras preci vai nenoslēgtā iepakojumā vai konteineros saskaņā ar 23. panta 2. punktu pievieno dokumentu, kurā ir visi obligātie marķējuma dati saskaņā ar šo regulu.

3. Ja barību pārdod distanciālās saziņas veidā, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK 2. pantā[24], šajā regulā prasītajiem obligātajiem marķējuma datiem jābūt redzamiem tālpārdošanas informācijas materiālos.

4. Papildu vispārīgie marķēšanas noteikumi ir paredzēti II pielikumā.

5. Marķējumā norādīto un atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 882/2004 oficiālajās kontrolēs noteikto barības sastāvdaļu vai barības maisījuma sastāvā esošo sastāvdaļu neatbilstībām atļautās pielaides ir uzskaitītas šīs regulas III pielikumā.

12. pants Atbildība

1. Barības ražotājs ir atbildīgs par marķējumā norādītajiem datiem un nodrošina to esību un nemainīgu precizitāti.

2. Ja barību tirgo ar barības apritē iesaistītā uzņēmēja nosaukumu vai uzņēmuma nosaukumu, kas nav ražotāja nosaukums, par marķējuma datiem ir atbildīgs uzņēmējs, kas iesaistīts barības apritē.

3. Uzņēmēji, kas iesaistīti barības apritē, ciktāl to darbības ietekmē marķējumu šī uzņēmēja kontrolē esošā uzņēmējdarbībā, nodrošina, ka jebkura saziņas veida paustā informācija atbilst šīs regulas prasībām.

4. Uzņēmēji, kas iesaistīti barības apritē un kas atbildīgi par mazumtirdzniecības vai sadales darbībām, kas neietekmē marķējumu, rīkojas pietiekoši rūpīgi, lai palīdzētu nodrošināt atbilstību marķēšanas prasībām, konkrēti nepiegādājot barību, par kuru, pamatojoties uz viņu rīcībā esošo informāciju un būdami profesionāļi, zina, ka tā neatbilst prasībām.

5. Uzņēmumos, kas ir to pārziņā, uzņēmēji, kas iesaistīt barības apritē, nodrošina obligāto marķējuma datu nosūtīšanas iespēju visā pārtikas apritē, lai ļautu sniegt informāciju galapatērētājam saskaņā ar šo regulu.

13. pants Apgalvojumi

1. Barības marķējums un noformējums var pievērst īpašu uzmanību kādas vielas esībai vai neesamībai barībā, specifiskām barošanas īpašībām vai procesam vai kādai īpašai funkcijai, kas attiecas uz iepriekšminēto, ar noteikumu, ka tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) apgalvojums ir objektīvs, kompetentajām iestādēm pārbaudāms un barības lietotājam saprotams, un

b) par marķējumu atbildīgā persona pēc kompetentās iestādes pieprasījuma sniedz zinātnisku pamatojumu apgalvojuma patiesīgumam, izmantojot publiski pieejamus zinātniskus pierādījumus vai dokumentētus uzņēmuma veiktus pētījumus. Zinātniskais pamatojums ir pieejams brīdī, kad barību laiž tirgū.

2. Neskarot 1. punktu, apgalvojumi par barības optimizāciju un fizioloģiskā stāvokļa atbalstu vai aizsardzību ir atļauti, ja to pamatā nav farmakoloģiska vai imunoloģiska iedarbība.

3. Barības marķējumā vai noformējumā nav apgalvojumu par to, ka

a) barība novērsīs, ārstēs vai izārstēs slimību, vai

b) barībai ir īpašs barošanas mērķis un īpašības, kas nav uzskaitītas 9. pantā minētajā sarakstā.

14. pants Obligāto marķējuma datu noformējums

1. Visi obligātie marķējuma dati ir skaidri redzami, salasāmi un neizdzēšami norādīti pamanāmā vietā uz iepakojuma, konteinera vai uz tam piestiprinātas etiķetes vismaz tās dalībvalsts valodā, kurā barību laiž tirgū, vai vienā no šīs dalībvalsts oficiālajām valodām.

2. Obligātie marķēšanas dati ir viegli atpazīstami un tos neaizsedz nekāda cita informācija. To attēlojuma krāsa, burti un lielums neaizsedz un neuzsver nevienu informācijas daļu, ja vien šādas atšķirības nav paredzētas, lai pievērstu uzmanību brīdinājumiem.

3. Specifikācijas prasības, kas paredzētas 1. un 2. punktā, var iekļaut minēto Kopienas kodeksu 26. pantā.

15. pants Vispārīgās obligātās marķēšanas prasības

Barības sastāvdaļu vai barības maisījumu nelaiž tirgū, ja marķējumā nav norādīti šādi dati.

a) Barības veids: attiecīgi „barības sastāvdaļa”, „kompleksā barība” vai „papildbarība”.

„Papildbarībai” attiecīgos gadījumos var izmantot šādus precizējošus apzīmējumus: „minerālbarība”, „kompleksā piena aizstājējbarība” vai „piena aizstājēja papildbarība”.

Lolojumdzīvniekiem, kas nav kaķi vai suņi, uzrakstu „kompleksā barība” vai „papildbarība” var aizstāt ar „barības maisījums”.

b) Par marķējuma datiem atbildīgā uzņēmēja, kas iesaistīts barības apritē, vārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese.

c) Ja pieejams, uzņēmuma apstiprinājuma numurs, kas piešķirts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 17. pantu vai Regulas (EK) Nr. 183/2005 10. pantu. Ja ražotājam ir vairāki numuri, tas lieto numuru, kas iegūts saskaņā ar Regulu 183/2005.

d) Partijas vai sērijas atsauces numurs.

e) Svara mērvienībās izteikts neto daudzums cietiem produktiem un svara vai tilpuma mērvienībās izteikts neto daudzums šķidrumiem.

f) Barības piedevu saraksts, pirms tām jābūt nosaukumam un saturam saskaņā ar V vai attiecīgos gadījumos VI pielikuma I nodaļu, neskarot regulā par atļaujas piešķiršanu attiecīgajai barības piedevai paredzētos marķēšanas noteikumus.

g) Mitruma saturs saskaņā ar I pielikuma 6. punktu.

16. pants Īpašas obligātās marķēšanas prasības barības sastāvdaļām

1. Papildus 15. pantā paredzētajām prasībām barības sastāvdaļu marķējumā iekļauj arī barības sastāvdaļas nosaukumu kopā ar obligāto uzskaitījumu, kas atbilst attiecīgajai kategorijai, kā izklāstīts IV pielikumā esošajā sarakstā.

2. Datus, kas minēti 1. punktā, var aizstāt ar datiem, kas paredzēti Kopienas reģistrā, kā minēts 25. pantā.

3. Ja barības sastāvdaļas nosaukums atbilst kādam no 25. pantā minētajā Kopienas reģistrā iekļautajiem nosaukumiem, bet par marķējumu atbildīgā persona nepiemēro attiecīgos noteikumus, tas ir skaidri jānorāda uz etiķetes.

17. pants Īpašas obligātās marķēšanas prasības barības maisījumiem

1. Papildus 15. pantā paredzētajām prasībām, barības maisījumu marķējumā jānorāda arī šāda informācija.

a) Dzīvnieku suga vai kategorija, kam paredzēts barības maisījums.

b) Pareizas lietošanas norādījumi, ieskaitot nolūku, kādam paredzēta barība.

c) Ja ražotājs nav atbildīgs par marķējuma datiem, norāda šādu informāciju:

- ražotāja nosaukumu vai firmas nosaukumu un adresi, vai

- identifikācijas numuru, kas piešķirts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 183/2005 19. pantu; ja šāds identifikācijas numurs nav pieejams, tad reģistrācijas numuru, kas piešķirts pēc ražotāja pieprasījuma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 183/2005 V pielikuma II nodaļā paredzēto formātu.

d) Norāde par minimālo glabāšanas termiņu saskaņā ar šādām prasībām:

- „izlietot līdz..”, kam seko datums, norādot konkrētu dienu, ja barība ļoti ātri bojājas degradācijas procesu rezultātā;

- „derīgs līdz..”, kam seko datums, norādot konkrētu mēnesi cita veida barības gadījumā.

Ja marķējumā ir norādīts ražošanas datums, datumu var norādīt arī kā „..(laikposms dienās vai mēnešos) pēc ražošanas datuma”.

e) Barības sastāvdaļu saraksts, no kā sastāv barība, ar virsrakstu „sastāvs”, norādot katras barības sastāvdaļas nosaukumu un uzskaitot šīs barības sastāvdaļas dilstošā secībā pēc svara; šajā sarakstā var iekļaut svara procentuālo daļu.

f) Obligātais uzskaitījums, kas paredzēts attiecīgi V vai VI pielikuma II nodaļā.

2. Uz sarakstu, kas paredzēts 1. punkta e) apakšpunktā, attiecas šādas prasības :

a) barības sastāvdaļas nosaukumu un svara procentuālo daļu norāda, ja tā ir nosaukta vai izcelta marķējumā ar vārdiem, attēliem vai grafiku;

b) ja barības maisījumā iekļauto barības sastāvdaļu svara procentuālā daļa nav norādīta marķējumā, ražotājs pēc pieprasījuma nodrošina informāciju par kvantitatīvo sastāvu +/- 15 % diapazonā no vērtības atkarībā no barības sastāva, izņemot gadījumus, kad uzskata, ka šī informācija ir komercnoslēpums un ka tās izpaušana būtu ražotāja intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums;

c) attiecībā uz barības maisījumiem, kas paredzēti neproduktīviem dzīvniekiem, konkrētās barības sastāvdaļas nosaukumu var aizstāt ar kategorijas nosaukumu, pie kuras pieder sastāvdaļa.

3. Šī panta 2. punkta c) apakšpunkta nolūkā Komisija izveido barības sastāvdaļu kategoriju sarakstu, ko atsevišķo barības sastāvdaļu vietā var norādīt neproduktīvo dzīvnieku barības marķējumā.

Pasākumus, kas ir paredzēti šīs regulas nebūtisko elementu grozīšanai, to papildinot, pieņem saskaņā ar 29. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

18. pants Papildu prasības īpašiem barošanas mērķiem paredzētas barības marķēšanai

Papildus 15. un 16. pantā vai attiecīgos gadījumos 17. pantā paredzētajām vispārīgajām obligātajām prasībām, īpašiem barošanas mērķiem paredzētas barības marķējumā iekļauj arī:

a) precizējošo apzīmējumu „diētiskā”, kas domāts tikai barībai, kas paredzēta īpašiem barošanas nolūkiem, kam jāatrodas blakus barības veida nosaukumam, kā noteikts 15. panta a) apakšpunktā;

b) šīs regulas 9. pantā minētā saraksta 1., 2., 3., 4., 5. un 6. slejā noteiktos datus par paredzēto lietojumu;

c) norādi par to, ka pirms barības lietošanas vai lietošanas ilguma pagarināšanas ieteicams konsultēties ar uztura speciālistu.

19. pants Papildu prasības lolojumdzīvnieku barības marķēšanai

Lolojumdzīvnieku barības marķējumā jābūt norādītam bezmaksas tālruņu numuram, pa kuru pircējs var iegūt informāciju papildus obligātajiem datiem:

a) par lolojumdzīvnieku barībā iekļautajām barības piedevām, un

b) par iekļautajām barības sastāvdaļām, kas ir nosauktas pēc to kategorijas, kā minēts 17. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

20. pants Papildu prasības piesārņotai barībai

1. Papildus 15., 16. , 17. un 18. pantā paredzētajām vispārīgajām prasībām, barība, kurā nevēlamo vielu saturs pārsniedz Direktīvā 2002/32/EK noradīto pieļaujamo saturu, marķē ar uzrakstu „… (nevēlamās(-o) vielas(-u) apzīmējums(-i) saskaņā ar Direktīvas 2002/32/EK I pielikumu) saturs barībā pārsniedz pieļaujamo līmeni; paredzēta tikai apstiprinātām detoksikācijas iestādēm”. Šādas iestādes apstiprina, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 183/2005 10. panta 2. vai 3. punktu.

2. Ja piesārņojumu paredzēts samazināt vai likvidēt attīrot, piesārņoto barību marķē ar papilduzrakstu „…(nevēlamās(-o) vielas(-u) apzīmējums(-i) saskaņā ar Direktīvas 2002/32/EK I pielikumu) saturs barībā pārsniedz pieļaujamo līmeni, lietot kā barību tikai pēc atbilstošas attīrīšanas”.

21. pants Atkāpes

1. Šīs regulas 15. panta c), d) un e) apakšpunktā un 16. panta 2. punktā minētā informācija netiek pieprasīta, ja pircējs pirms katra darījuma ir rakstiski apliecinājis, ka nepieprasa šo informāciju. Darījumu drīkst veidot vairāki sūtījumi.

2. Iepakotai barībai 15. panta c), d) un e) apakšpunktā un 17. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktā minēto informāciju uz iepakojuma drīkst norādīt ārpus marķējuma vietas, kā minēts 14. panta 1. punktā. Šādos gadījumos norāda, kur ir redzama šī informācija.

3. Neskarot Regulas (EK) Nr. 183/2005 I pielikumu, šīs regulas 15. panta c), d) un e) apakšpunktā un 16. panta 2. punktā minētā informācija nav obligāta barības sastāvdaļām, kas nesatur barības piedevas, izņemot konservantus vai skābbarības piedevas, un ko uzņēmējs, kas iesaistīts barības apritē, ražo un piegādā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 183/2005 5. panta 1. punktu barības patērētājam lietošanai savā saimniecībā.

4. Obligātais uzskaitījums, kas minēts 17. panta 1. punkta f) apakšpunktā, netiek prasīts augu pilngraudu maisījumiem.

5. Attiecībā uz barības maisījumu, kura sastāvā ir ne vairāk kā trīs barības sastāvdaļas, 17. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētā informācija netiek prasīta, ja izmantotās barības sastāvdaļas ir skaidri norādītas aprakstā.

6. Barības sastāvdaļām vai barības maisījumiem, kuru daudzums nepārsniedz 20 kg, kas paredzēti tiešajam patērētājam un ko tirgo kā beztaras preci, 15., 16. un 17. pantā minēto informāciju var darīt pircējam zināmu ar piemērotu paziņojumu tirdzniecības vietā. Šādā gadījumā datus, kas minēti attiecīgi 15. panta a) apakšpunktā un 16. panta 1. punktā vai 17. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, klientam izdrukā vēlākais rēķinā.

7. Lolojumdzīvnieku barības daudzumu, kas nepārsniedz attiecīgās dzīvnieku sugas dienas devu, ko pārdod iepakojumā ar vairākām tvertnēm, 15. panta b), c) un f) apakšpunktā un 17. panta 1. punkta c), e) un f) apakšpunktā minēto informāciju var norādīt tikai uz iepakojuma, nevis uz katras tvertnes.

8. Atkāpjoties no šīs regulas noteikumiem, dalībvalstis var piemērot valstu noteikumus zinātniskiem vai eksperimentāliem nolūkiem turētu dzīvnieku barībai, nosakot, ka tās marķējumā ir skaidri jānorāda šis nolūks. Dalībvalstis nekavējoties paziņo šos noteikumus Komisijai.

22. pants Brīvprātīgā marķēšana

1. Papildus obligātajiem marķēšanas prasībām, barības maisījumu marķējumā var iekļaut arī brīvprātīgos marķēšanas datus ar nosacījumu, ka tiek ievēroti 11. pantā paredzētie vispārīgie principi.

2. Papildu brīvprātīgajā marķējumā drīkst iekļaut tikai šādus datus:

a) brīvprātīgais uzskaitījums, kā paredzēts V un VI pielikumā;

b) ražotāja vai izgatavotāja valsts;

c) produkta apraksts vai tirdzniecības nosaukums;

d) norāde par barības fizisko stāvokli vai tās īpašo apstrādi;

e) mitruma saturs;

f) izgatavošanas datums;

g) īpaši glabāšanas apstākļi;

h) produkta cena.

3. Komisija drīkst grozīt 2. punktā paredzēto datu sarakstu.

Pasākumus, kas ir paredzēti šīs regulas nebūtisko elementu grozīšanai, to papildinot, pieņem saskaņā ar 29. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

23. pants Iepakojums

1. Barību drīkst laist tirgū tikai noslēgtos iepakojumos vai tvertnēs. Iepakojums vai tvertnes ir noslēgtas tā, lai, iepakojumu vai tvertni atverot, noslēgšanas mehānisms tiek bojāts un to nevar izmantot atkārtoti.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, šāda veida barību drīkst laist tirgū kā beztaras preci vai nenoslēgtā iepakojumā vai tvertnē:

a) barības sastāvdaļas;

b) barības maisījumus, kas pilnībā izgatavoti, sajaucot graudus vai veselus augļus;

c) barības maisījumu piegādes starp ražotājiem;

d) barības maisījumu piegādes tieši barības lietotājam;

e) barības maisījumu ražotāju piegādes iepakojuma firmām;

f) barības maisījumu daudzumus, kuru svars nepārsniedz 50 kilogramu, kas ir paredzēti gala patērētājam un ir ņemti tieši no noslēgta iepakojuma vai tvertnes;

g) barība briketēs vai laizāmā sāls.

24. pants Iepakojuma maiņa

1. Ja barības partiju sadala, obligātās marķēšanas datus, kas paredzēti šajā Regulā, kopā ar atsauci uz sākotnējo partiju, katrai partijas daļai atkārtoti norāda uz iepakojuma, tvertnes vai pavaddokumenta.

2. Ja barības maisījums pēc tā laišanas tirgū tiek mainīts, uzņēmējam, kas iesaistīts barības apritē un kurš ir atbildīgs par barības izmaiņām, ir attiecīgi jāpielāgo obligātie marķēšanas dati.

5. nodaļa Barības sastāvdaļu Kopienas reģistrs un Kopienas labas marķēšanas prakses kodekss

25. pants Barības sastāvdaļu Kopienas reģistrs

1. Jāizveido barības sastāvdaļu Kopienas reģistrs („reģistrs”) kā līdzeklis, lai uzlabotu barības sastāvdaļu marķēšanu. Par katru tajā minēto barības sastāvdaļu iekļauj šādus datus:

a) nosaukumu;

b) identifikācijas numuru;

c) barības materiāla aprakstu, attiecīgos gadījumos iekļaujot informāciju par ražošanas procesu;

d) īpašas ziņas attiecībā uz uzturvērtības sastāvu, ko iekļauj marķējumā, kā minēts 16. panta 2. punktā;

e) glosāriju ar dažādo minēto procesu un tehnisko izteicienu definīcijām.

2. Pirmie ieraksti reģistrā ir Direktīvas 96/25/EK pielikuma B daļā un Direktīvas 82/471/EEK pielikumā uzskaitītie ieraksti saskaņā ar 29. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

3. Uz Reģistra grozījumiem attiecas 27. pantā norādītā procedūra.

4. Šā panta noteikumus piemēro, neskarot šīs regulas 4. pantā paredzētās nekaitīguma prasības.

26. pants Kopienas labas marķēšanas prakse

1. Komisija veicina divu Kopienas labas marķēšanas prakses kodeksu izstrādi (turpmāk „kodeksi”), no kuriem viens paredzēts lolojumdzīvnieku barībai, bet otrs — neproduktīviem dzīvniekiem. Tie norāda brīvprātīga marķējuma iespējas, kas paredzētas 22. pantā un atbalsta marķējuma pareizību.

2. Uz kodeksu izveidi un jebkuriem grozījumiem tajos attiecas 27. pantā paredzētā procedūra.

27. pants Reģistra un kodeksu izveide

1. Izveidoto reģistru un kodeksus izstrādā un grozījumus tajos veic visi Eiropas barības aprites nozaru atbilstošie pārstāvji:

a) apspriežoties ar citām iesaistītām personām, piemēram, barības patērētājiem;

b) sadarbojoties ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm un attiecīgos gadījumos ar iestādi,

c) ņemot vērā attiecīgu pieredzi no iestādes izdotiem atzinumiem un zinātnes un tehnikas attīstību.

2. Komisija apstiprina reģistru, kodeksu projektus un to grozījumu projektus saskaņā ar 29. panta 2. punktā minēto procedūru ar noteikumu, ka tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) tie ir izstrādāti saskaņā ar 1. punktu,

b) to saturs ir realizējams visā Kopienā tajās nozarēs, uz kurām tie attiecas, un

c) tie ir piemēroti attiecīgo mērķu īstenošanai.

3. Komisija publicē reģistra un kodeksu nosaukumus un atsauces Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

6. nodaļa Vispārīgie un nobeiguma noteikumi

28. pants Pielikumu grozījumi un īstenošanas pasākumi

1. Komisija drīkst grozīt I līdz VI pielikumu, lai pielāgotu tos zinātnes un tehnikas attīstībai.

Pasākumus, kas ir paredzēti šīs regulas nebūtisko elementu grozīšanai, pieņem saskaņā ar 29. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2. Šīs regulas piemērošanai vajadzīgos īstenošanas pasākumus var pieņemt saskaņā ar 29. panta 3. punktā minēto procedūru.

29. pants Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. pantu, turpmāk tekstā „komiteja”.

2. Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

3. Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

4. Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

30. pants Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1831/2003

Regulas (EK) Nr. 1831/2003 16. pantu groza šādi:

1. Minētā panta 1. punktu groza šādi.

a) Punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

„d) ja vajadzīgs, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 183/2005 10. pantu uzņēmumam, kas ražo vai laiž tirgū barības piedevu vai premiksu, piešķirtais apstiprinājuma numurs*;

* OV L 35, 8.2.2005., 1. lpp.”.

b) Pievieno šādu daļu:

„Premiksu gadījumā b), d), e) un g) apakšpunkts neattiecas uz saturā esošām barības piedevām.”

2. Minētā panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

„3. Papildus 1. punktā minētajai informācijai, uz tās barības piedevas iepakojuma vai konteinera, kas pieder III pielikumā noteiktajai funkcionālajai grupai, vai tāda premiksa, kas satur piedevu, kura pieder III pielikumā noteiktajai funkcionālajai grupai, iepakojuma vai konteinera jābūt minētajā pielikumā norādītajai informācijai, kas sniegta labi redzamā, skaidri salasāmā un neizdzēšamā veidā.”

3. Minētā panta 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

„4. Turklāt attiecībā uz premiksiem uz etiķetes skaidri norāda vārdu „Premikss” (ar drukātiem burtiem) un norāda nesējvielu; attiecībā uz barības sastāvdaļām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. …/… [par barības laišanu tirgū un lietošanu] 17. panta 1. punkta e) apakšpunktu*.

* OV L …”.

31. pants Atcelšana

Direktīvas 79/373/EEK, 80/511/EEK, 82/471/EEK, 93/74/EEK, 93/113/EK un 96/25/EC atceļ.

Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas VII pielikumā.

32. pants Sankcijas

Dalībvalstis nosaka noteikumus par finansiālām sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šīs sankcijas tiek īstenotas. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

Dalībvalstis paziņo šos noteikumus Komisijai vēlākais līdz [pieteikuma iesniegšanas datumam] un nekavējoties informē par vēlākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

33. pants Pārejas pasākumi

Pārejas pasākumus pieņem saskaņā ar 29. panta 3. punktā minēto procedūru

34. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā [divdesmitajā dienā] pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

To sāk piemērot divpadsmit mēnešus pēc publicēšanas dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

Priekšsēdētājs Priekšsēdētājs

I pielikums

TEHNISKIE NOTEIKUMI PAR

PIEMAISĪJUMIEM, PIENA AIZSTĀJĒJU, BARīBAS SASTāVDAļU SAISTīšANU VAI DENATURēšANU, PELNU LĪMENI UN MITRUMA SATURU, KAS MINĒTS 4. PANTĀ

1. Barības sastāvdaļām, saskaņā ar labas ražošanas praksi, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 183/2005 nedrīkst būt ķīmisku piemaisījumu, kas rodas ražošanas procesā un no pārstrādē izmantotajiem palīglīdzekļiem, ja vien 25. pantā minētājā reģistrā nav minēts konkrēts maksimālais daudzums.

2. Barības sastāvdaļu botāniskai tīrībai jābūt ne mazākai par 95 %, ja vien reģistrā, kā minēts 25. pantā, nav noteikts cits līmenis. Augu barības sastāvdaļu botāniskajos piemaisījumos ir augu sastāvdaļu piemaisījumi, kas nerada dzīvniekiem nelabvēlīgas sekas, piemēram, salmi un citu kultivētu sugu sēklas vai nezāles. Tādi botānisku piemaisījumi kā citu eļļas augu sēklu vai eļļas augļu atlikumu, kas iegūti iepriekšējā ražošanas procesā, nepārsniedz 0,5 % katra veida eļļas auga sēklai vai eļļas auglim.

3. Dzelzs saturam piena aizstājējā teļiem, kuru dzīvsvars ir mazāks par 70 kilogramiem, jābūt vismaz 30 miligramu uz kompleksās barības kilograma pie 12 % mitruma satura.

4. Ja barības sastāvdaļas izmanto, lai denaturētu vai saistītu citas barības sastāvdaļas, produktu joprojām var uzskatīt par barības sastāvdaļu. Marķējumā jānorāda saistīšanai vai denaturēšanai izmantotā barības vielas nosaukumu, raksturu un daudzumu. Ja barības sastāvdaļu saista cita barības sastāvdaļa, pēdējās procentuālas īpatsvars nepārsniedz 3 % no kopējā svara.

5. Sālsskābē nešķīstošo pelnu saturs nepārsniedz 2,2 % no sausnas. Tomēr 2,2 % līmeni var pārsniegt:

- barības sastāvdaļās;

- barības maisījumos, kas satur atļautas minerālās saistvielas;

- minerālbarības maisījumos;

- barības maisījumos, kas satur vairāk nekā 50 % rīsa vai cukurbiešu blakusproduktus;

- barības maisījumos, kas paredzēti zivjaudzētavu zivīm un kas satur vairāk nekā 15 % zivju miltu,

ar nosacījumu, ka saturs ir norādīts uz etiķetes.

6. Ja III pielikumā vai 25. punktā minētajā reģistrā nav noteikts cits līmenis, jānorāda mitruma saturs barībā, ja tas pārsniedz:

- 5 % minerālbarībā, kas nesatur organiskas vielas;

- 7 % piena aizstājējbarībā un citos barības maisījumos, kuros piena produkta saturs pārsniedz 40 %;

- 10 % minerālbarībā, kas satur organiskas vielas;

- 14 % citā barībā.

II pielikums

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU, KAS MINĒTA 11. PANTA 4. PUNKTĀ

1. Norādītais vai uzskaitāmais saturs vai līmenis attiecas uz barības svaru, ja nav norādīts citādi.

2. Pirms piedevu saraksta ir virsraksts „Piedevas uz vienu kg”

3. Norādot datumus ar skaitļiem, ievēro šādu secību: diena, mēnesis, gads, ja vien uz etiķetes nav citādi norādīts.

4. Vienādas nozīmes frāzes dažās valodās;

a) Vācu valodā apzīmējumu „Futtermittel-Ausgangserzeugnis” var aizstāt ar „Einzelfuttermittel”, Grieķu valodā „πρώτη ύλη ζωοτροφών” var aizstāt ar “απλή ζωοτροφή”, un itāļu valodā „materie prime per alimenti degli animali” var aizstāt ar “mangime semplice”;

b) lolojumdzīvnieku barības apzīmēšanai atļauts izmantot šādas frāzes: nīderlandiešu valodā „samengesteld voeder”; angļu valodā „pet food”; ungāru valodā „állateledel”; itāļu valodā „alimento”; poļu valodā „karma”; slovēņu valodā „hrane za hišne živali”; spāņu valodā „alimento”.

5. Norādījumos tādas papildbarības pareizai lietošanai, kurā piedevu saturs pārsniedz kompleksai barībai noteikto maksimālo daudzumu, min maksimālo papildbarības daudzumu gramos vai kilogramos vienam dzīvniekam dienā.

6. Neietekmējot analīzes metodes, vārdu „kopproteīns” var aizstāt ar „proteīns”, „kopelļas un tauki” var aizstāt ar „tauku saturs”, un „koppelni” var aizstāt ar „sadedzinātais atlikums” vai „neorganiskas vielas”.

III pielikums

PIELAIDES BARĪBAS SASTĀVDAĻU UN BARĪBAS MAISīJUMU SASTāVA NORāDīšANAI MARķēJUMā, Kā PAREDZēTS 11. PANTA 5. PUNKTā

1. Šajā pielikumā paredzētajās pielaidēs ir ietvertas tehniskas un analītiskas novirzes. Kad Kopienas līmenī būs noteiktas analītiskās pielaides attiecībā uz mērījumu nenoteiktību un atrisinātas mērījumu procedūras atšķirības, būs attiecīgi jāpielāgo 2. apakšpunktā noteiktās vērtības, lai tās attiektos tikai uz tehniskajām pielaidēm.

2. Ja tiek konstatēts, ka barības sastāvdaļas vai barības maisījuma sastāvs atšķiras no marķējumā norādītā sastāva, samazinot tā vērtību, ir pieļaujamas šādas pielaides:

a) kopproteīnam, cukuriem, cietei un inulīnam;

- 3 deklarētā satura vienības, ja tas ir 30 % vai vairāk,

- 10 % no deklarētā satura, ja deklarētais saturs ir mazāk nekā 30 %, bet ne mazāk kā 10 %,

- 1 deklarētā satura vienība, ja tas ir mazāks par 10 %;

b) kopšķiedrai, kopeļļai un taukiem;

- 2,2 deklarētā satura vienības, ja tas ir 15 % vai vairāk,

- 15 % no deklarētā satura, ja deklarētais saturs ir mazāk par 15 %, bet ne mazāk kā 5 %,

- 0,8 deklarētā satura vienības, ja tas ir mazāks par 5 %;

c) mitrumam, koppelniem, sālsskābē nešķīstošiem pelniem un hlorīdiem, kas izteikti kā NaCl, kopējam fosforam, nātrijam, kalcija karbonātam, kalcijam, magnijam, skābes skaitlim un petrolēterī nešķīstošai vielai:

- 1,5 deklarētā satura vienības (vērtības), kas ir 15 % (15) vai vairāk, pēc vajadzības,

- 10 % no deklarētā satura (vērtības) uz deklarēto saturu (vērtībām), kas ir mazāk par 15 % (15), bet ne mazāk kā 2% (2), pēc vajadzības,

- 0,2 deklarētā satura vienības (vērtības), kas ir mazāks par 2 % (2), pēc vajadzības.

d) Enerģētiskajai vērtībai 5 % un olbaltumvielu vērtībai 10 %;

e) barības piedevām[25];

- 10 %, ja deklarētais saturs ir 1000 vienību vai vairāk;

- 100 vienības, ja deklarētais saturs ir mazāk par 1000 vienībām, bet ne mazāk kā 500 vienības;

- 20 % no deklarētā satura, ja tas ir mazāk par 500 vienībām, bet ne mazāk kā 1 vienība;

- 0,2 deklarētā satura vienības, ja tas ir mazāk par 1 vienību, bet ne mazāk kā 0,5 vienības;

- 40 % no deklarētā satura, ja tas ir mazāks par 0,5 vienībām.

Šīs pielaides attiecas arī uz maksimālo barības piedevu saturu barības maisījumos.

3. Kamēr netiek pārsniegts noteiktais barības piedevu maksimums, novirze no deklarētā satura drīkst sasniegt trīskāršu 2. punktā noteikto pielaides vērtību.

4. Barības piedevām, kas pieder pie mikroorganismu grupas, augšējā robeža atbilst noteiktajam maksimālajam daudzumam.

IV pielikums

BARīBAS SASTĀVDAĻU OBLIGĀTĀS MARĶĒŠANAS DATI SASKAŅĀ AR 16. PANTA 1. PUNKTU

Barības sastāvdaļa, kas sastāv no | Obligāti jādeklarē: |

1. | Zāles lopbarība un rupjā lopbarība | Kopproteīns, ja > 10 % Kopšķiedra |

2. | Labības graudi |

3. | Labības graudu produkti un blakusprodukti | Ciete, ja > 20 % Kopproteīns, ja > 10 % Kopeļļas un tauki, ja > 5 % Kopšķiedra |

4. | Eļļas augu sēklas, eļļas augļi |

5. | Eļļas augu sēklu, eļļas augļu produkti un blakusprodukti | Kopproteīns, ja > 10 % Kopeļļas un tauki, ja > 5 % Kopšķiedra |

6. | Pākšaugu sēklas |

7. | Pākšaugu sēklu produkti un blakusprodukti | Kopproteīns, ja > 10 % Kopšķiedra |

8. | Gumi, saknes |

9. | Gumi, sakņu produkti un blakusprodukti | Ciete Kopšķiedra HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % |

10. | Cukurbiešu pārstrādes nozares produkti un blakusprodukti | Kopšķiedra, ja > 15 % Kopējais cukurs, aprēķināts kā saharoze HCl nešķīstoši pelni, ja ir> 3,5 % |

11. | Cukurniedru pārstrādes nozares produkti un blakusprodukti | Kopšķiedra, ja > 15 % Kopējais cukurs, aprēķināts kā saharoze |

12. | Citas sēklas un augļi, to produkti un blakusprodukti | Kopproteīns Kopšķiedra Kopeļļas un tauki, ja > 10 % |

13. | Citi augi, to produkti un blakusprodukti | Kopproteīns, ja > 10 % Kopšķiedra |

14. | Piena produkti un blakusprodukti | Kopproteīns Mitrums, ja > 5 % Laktoze, ja > 10 % |

15. | Lauksaimniecības dzīvnieku produkti un blakusprodukti | Kopproteīns, ja > 10 % Kopeļļas un tauki, ja > 5 % Mitrums, ja > 8 % |

16. | Zivis, citi jūras dzīvnieki, to produkti un blakusprodukti | Kopproteīns, ja > 10 % Kopēji tauki, ja > 5 % Mitrums, ja > 8 % |

17. | Minerālvielas | Kalcijs Nātrijs Fosfors Citas svarīgas minerālvielas |

18. | Pārējie | Kopproteīns, ja > 10 % Kopšķiedras Kopeļļas un tauki, ja> 10 % Ciete, ja > 30 % Kopējais cukurs kā saharoze, ja > 10 % HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % |

V pielikums

PRODUKTĪVO DZīVNIEKU BARīBAS MARķēšANAS DATI

I nodaļa. Barības piedevas, kas minētas 15. panta f) punktā un 22. panta 2 punktā

1. Turpmāk minētās piedevas iekļauj sarakstā, minot to nosaukumu, pievienoto daudzumu, identifikācijas numuru un attiecīgās grupas nosaukumu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1831/2003 I pielikumā, vai kategoriju „kokcidiostatu un histomonostatu gadījumā”:

a) piedevas, kurām ir noteikts maksimālais saturs,

b) piedevas, kas pieder pie kategorijas „zootehniskas piedevas un „kokcidiostati un histomonostati”,

c) piedevas, kas pieder pie kategorijas „uzturfizioloģiskās piedevas” funkcionālās grupas „urīnviela un tās atvasinājumi”, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1831/2003 I pielikumā.

2. Barības piedevas, kas nav minētas 1. punktā, var brīvprātīgi norādīt tikpat pilnā veidā vai daļēji.

3. Uzņēmējs, kas iesaistīts barības apritē un kas laiž barību tirgū, pēc pircēja pieprasījuma dara zināmas barības piedevas, kuras nav minētas 1. punktā.

4. Ja uzturfizioloģisku barības piedevu marķējumā norāda brīvprātīgi, kā minēts Regulas (EK) Nr. 831/2003 I pielikumā, jānorāda tās iekļaušanas līmenis.

5. Ja piedevu, kas pieder pie vairākām funkcionālajām grupām, min brīvprātīgi, tad jānorāda attiecīgās barības pamatfunkcijai atbilstošā grupa.

II nodaļa. Analītiskie komponenti, kas minēti 17. panta 1. punkta f) apakšpunktā un 22. panta 2. punktā

Barība | Analītiskais komponents un tā saturs | Produktīvā dzīvnieka suga vai kategorija |

Obligāti deklarē | Nav obligāti deklarēt |

Kompleksā barība | - Kopproteīns - Kopšķiedra - Kopeļļas un tauki - Koppelni - Ciete - Kopējais cukurs (kā saharoze) - Kopējais cukurs ar cieti - Enerģētiskā vērtība * - Olbaltumvielu vērtība * - Šķiedras daļas - Lizīns - Metionīns - Citas aminoskābes - Vitamīni - Mikroelementi - Kalcijs - Nātrijs - Fosfors - Kālijs - Magnijs | Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Cūkas un putni | Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Atgremotāji Sugas, kas nav cūkas un putni Sugas, kas nav cūkas un putni Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas s |

Papidlbarība – minerālbarība | - Kopproteīns - Kopšķiedras - Kopeļļas un tauki - Koppelni - Ciete - Kopējais cukurs (kā saharoze) - Kopējā kalkulācija un cietes vērtība - Enerģētiskā vērtība* - Olbaltumvielu vērtība* - Šķiedras daļas - Lizīns - Metionīns - Citas aminoskābes - Vitamīni - Mikroelementi - Kālijs - Soda ūdens - Fosfors - Kālijs - Magnijs | Cūkas un putni Cūkas un putni Visas sugas Visas sugas Visas sugas Atgremotāji | Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Atgremotāji Sugas, kas nav cūkas un putni Sugas, kas nav cūkas un putni Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Sugas, kas nav atgremotāji |

Papidlbarība – cita | - Kopproteīns - Kopšķiedra - Kopeļļa un tauki - Koppelni - Ciete - Kopējais cukurs (kā saharoze) - Kopējais cukurs ar cieti - Enerģētiskā vērtība * - Olbaltumvielu vērtība* - Šķiedru frakcijas - Lizīns - Metionīns - Citas aminoskābes - Vitamīni - Mikroelements - Kalcijs ≥ 5 % < 5 % - Nātrijs - Fosfors ≥ 2 % < 2 % - Kālijs - Magnijs | Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Cūkas un putni Cūkas un putni Visas sugas Visas sugas Atgremotāji | Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Atgremotāji Sugas, kas nav cūkas un putni Sugas, kas nav cūkas un putni Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas, kas nav atgremotāji |

* Vērtība ir jādeklarē saskaņā ar EK metodi, ja tāda ir pieejama, vai ar attiecīgās dalībvalsts metodi, kurā barību laiž tirgū, ja tāda ir pieejama.

VI pielikums

MARķēšANAS DATI NEPRODUKTĪVIEM DZīVNIEKIEM

I nodaļa. Barības piedevas, kas minētas 15. panta f) punktā un 22. panta 2. punktā

1. Turpmāk minētās piedevas iekļauj sarakstā, minot to nosaukumu, pievienoto daudzumu, identifikācijas numuru un attiecīgās funkcionālās grupas nosaukumu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1831/ 2003 I pielikumā vai kategoriju „kokcidiostatu un histomonostatu gadījumā”:

a) piedevas, kurām ir noteikts maksimālais saturs,

b) piedevas, kas pieder pie kategorijas „zootehniskas piedevas un „kokcidiostati un histomonostati”,

(c) piedevas, kas pieder pie kategorijas „uzturfizioloģiskās piedevas” funkcionālās grupas „urīnviela un tās atvasinājumi”, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1831/2003 I pielikumā.

2. Barības piedevas, kas nav minētas 1. punktā, var brīvprātīgi norādīt tikpat pilnā veidā vai daļēji.

3. Ja uzturfizioloģisku barības piedevu marķējumā norāda brīvprātīgi, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1831/2003 I pielikumā, jānorāda tā iekļaušanas līmenis.

4. Ja piedevu, kas pieder pie vairākām funkcionālajām grupām, min brīvprātīgi, tad jānorāda attiecīgās barības pamatfunkcijai atbilstošā grupa.

II nodaļa. Analītiskās sastāvdaļas, kas minētas 17. panta 1. punkta f) apakšpunktā un 22. panta 2. punktā

Barība | Analītiskais komponents un tā saturs | Neproduktīvā dzīvnieka suga vai kategorija |

Obligāti deklarē | Nav obligāti deklarēt |

Kompleksā barība | - Proteīni - Diētiskās šķiedras - Kopeļļas un tauki - Koppelni - Ciete - Kopējais cukurs (kā saharoze) - Kopējais cukurs ar cieti - Enerģētiskā vērtība* - Aminoskābes - Vitamīni - Mikroelementi - Kalcijs - Nātrijs - Fosfors - Kālijs - Magnijs | Kaķi un suņi Kaķi un suņi Kaķi un suņi Kaķi un suņi | Sugas, kas nav kaķi un suņi Sugas, kas nav kaķi un suņi Sugas, kas nav kaķi un suņi Sugas, kas nav kaķi un suņi Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas |

Papildbarība – minerālbarība | - Proteīni - Diētiskās šķiedras - Kopeļļas un tauki - Koppelni - Ciete - Kopējais cukurs (kā saharoze) - Kopējais cukurs, ieskaitot cieti - Enerģētiskā vērtība* - Aminoskābes - Vitamīni - Mikroelelementi - Kalcijs - Nātrijs - Fosfors - Kālijs - Magnijs | Visas sugas Visas sugas Visas sugas | Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas |

Papildbarība – cita | - Proteīni - Diētiskās šķiedras - Kopeļļas un tauki - Koppelni - Ciete - Kopējais cukurs (kā saharoze) - Kopējais cukurs ar cieti - Enerģētiskā vērtība * - Aminoskābes - Vitamīni - Mikroelementi - Kalcijs - Nātrijs - Fosfors - Kālijs - Magnijs | Kaķi un suņi Kaķi un suņi Kaķi un suņi Kaķi un suņi | Sugas, kas nav kaķi un suņi Sugas, kas nav kaķi un suņi Sugas, kas nav kaķi un suņi Sugas, kas nav kaķi un suņi Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas Visas sugas |

VII pielikums

KORELĀCIJAS TABULA

Direktīva 79/373/EEK | Direktīva 96/25/EK | Citi tiesību akti: Direktīvas 80/511/EEK (1), 82/471/EEK (2), 93/74/EEK (3) vai 93/113/EK (4) | Šī regula |

- | - | - | 1. pants |

1. pants | 1. pants | (2), (4): 1. pants (3): 4. pants | 2. pants |

2. pants | 2. pants | (2), (3): 2. pants | 3. pants |

- | - | - | 4. panta 1. punkts |

3. pants | 3. pants | (3): 1. panta 2. punkts | 4. panta 2. punkts |

4. pants | 4. panta 3. punkts |

- | - | - | 5. panta 1. punkts |

12. pants | (3): 10. panta 2. punkts | 5. panta 2. punkts |

10.a panta 3. punkts | 11.b pants | (2): 8. pants | 6. pants |

- | - | - | 7. pants |

- | - | - | 8. pants |

(3): 3. pants | 9. pants |

(3): 6. pants | 10. pants |

5.e pants | 11. panta 1. punkts |

5. panta 2. punkts | 5. panta 1. punkts | (2): 5. panta 2. punkts | 11. panta 2. punkts |

- | - | - | 11. panta 3. punkts |

5. panta 6. punkts | 4. pants un 6. panta 4. punkts | 11. panta 4. punkts |

6. pants | 4. pants | 11. panta 5. punkts |

5. panta 1. punkts | 5. panta 1. punkts | 12. pants |

5.e pants | 5. panta 2. punkts | (3): 5. panta 6. punkts | 13. pants |

5. panta 1. punkts, 11. pants | 5. panta 1. punkts, 9. pants | 14. pants |

5. panta 1. punkts un 5. panta 5. punkta c) apakšpunkts | 5. panta 1. punkts | (4): 7. panta 1. punkta E apakšpunkts un Direktīvas 70/524/EEK 16. pants | 15. pants |

5. panta 1. punkta c) un d) apakšpunkts un 7. pants | 16. pants |

5. panta 1. punkts, 5.c pants un 5.d pants | 17. panta 1. punkts |

- | - | - | 17. panta 2. punkts |

5c. panta 3. punkts | 17. panta 3. punkts |

(3): 5. panta 1., 4. un 7. punkts un 6. panta a) punkts | 18. pants |

- | - | - | 19. pants |

8. pants | 20. pants |

6. panta 1. punkta a) apakšpunkts | 21. panta 1. punkts |

5. panta 5. punkta d) apakšpunkts | 21. panta 2. punkts |

6. panta 3. punkta a) apakšpunkts | 21. panta 3. punkts |

5. panta 5. punkta b) apakšpunkts | 21. panta 4. punkts |

5. panta 5. punkta a) apakšpunkts | 21. panta 5. punkts |

5. panta 2. punkts | 5. panta 3. punkts, 6. panta 1. punkta b) apakšpunkts | 21. panta 6. punkts |

- | - | - | 21. panta 7. punkts |

14. panta c) punkts | 21. panta 8. punkts |

5. panta 3. punkts, 5.c panta 4. punkts un 5.e pants | 5. panta 2. punkts | 22. pants |

4. panta 1. punkts | (1): 1. pants | 23. pants |

5. panta 4. punkts | 24. pants |

- | - | - | 25. pants |

- | - | - | 26. pants |

- | - | - | 27. pants |

10. pants | 11. pants | 28. pants |

13. pants | 13. pants | (2): 13. un 14. pants (3): 9. pants | 29. pants |

- | - | - | 30. pants |

- | - | - | 31. pants |

- | - | - | 32. pants |

- | - | - | 33. pants |

- | - | - | 34. pants |

Pielikuma A daļas 2., 3., 4. punkts | Pielikuma A daļas II un VI punkts | I pielikums |

Pielikuma A daļas 1. punkts un 5. panta 6. punkts | 6. panta 4. punkts | II pielikums |

Pielikuma A daļas 5. un 6. punkts | Pielikuma A daļas VII punkts | III pielikums |

Pielikuma C daļa | IV pielikums |

Pielikuma B daļa | V pielikums |

Pielikuma B daļa | VI pielikums |

[1] OV C […], […],[…]. lpp.

[2] OV C […], […], […]. lpp.

[3] OV C […], […], […]. lpp.

[4] OV C […], […], […]. lpp.

[5] OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 575/2006 (OV L 100, 8.4.2006., 3. lpp.).

[6] OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 378/2005 (OV L 59, 5.3.2005., 8. lpp.).

[7] OV L 92, 7.4.1990., 42. lpp.

[8] OV L 86, 6.4.1979., 30. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

[9] OV L 237, 22.9.1993., 23. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

[10] OV L 125, 23.5.1996., 35. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003.

[11] OV L 213, 21.7.1982., 8. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/116/EK (OV L 379, 24.12.2004., 81. lpp.).

[12] OV L 126, 21.5.1980., 14. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/67/EK (OV L 261, 24.9.1998., 10. lpp.).

[13] OV L 334, 31.12.1993., 17. lpp. Direktīva, kurā grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 97/40/EK (OV L 180, 9.7.1997, 21. lpp.).

[14] OV L 35, 8.2.2005., 1. lpp.

[15] OV L 165, 30.4.2004, 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

[16] OV L 67, 5.3.2004., 31. lpp.

[17] OV L 207, 10.8.1994., 20. lpp.

[18] OV L 140, 30.5.2002., 10. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2006/77/EK (OV L 271, 30.9.2006., 53.lpp.).

[19] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

[20] OV L 147, 31.5.2001, 1. lpp.

[21] OV L 273, 10.10.2002, 1. lpp.

[22] OV L 268, 18.10.2003, 1. lpp.

[23] OV L 268, 18.10.2003, 24. lpp.

[24] OV L 144, 4.6.1997., 19. lpp.

[25] 1 vienība šajā punktā nozīmē attiecīgās barības piedevas 1 mg, 1.000 IU, 1x109 CFU vai 100 fermentu aktivitātes vienības.