“KONVENCIJA PAR SADARBĪBU ZIEMEĻRIETUMU ATLANTIJAS ZVEJNIECĪBĀ”

“LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

IEVĒROJOT, ka Ziemeļrietumu Atlantijas piekrastes valstis ir izveidojušas ekskluzīvas ekonomikas zonas, kuras atbilst 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijai un vispārīgiem starptautisko tiesību principiem un kurās tās īsteno savas suverēnās tiesības, lai pētītu un izmantotu, saglabātu un pārvaldītu dzīvos resursus;

ATGĀDINOT attiecīgos Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas, 1995. gada 4. augusta Nolīguma par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību un 1993. gada 24. novembraFAO Nolīguma, lai veicinātu starptautisko saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ievērošanu uz tāljūrā esošiem zvejas kuģiem, noteikumus;

ŅEMOT VĒRĀ Atbildīgas zivsaimniecības vadības kodeksu, ko pieņēma ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) konferences 28. sesijā 1995. gada 31. oktobrī, un saistītos dokumentus, ko pieņēmusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija;

ATZĪSTOT ekonomiskos un sociālos ieguvumus, kas izriet no zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas;

VĒLOTIES veicināt Ziemeļrietumu Atlantijas zvejas resursu ilglaicīgu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu;

APZINOTIES nepieciešamību pēc starptautiskas sadarbības un konsultēšanās par šiem zvejas resursiem;

IEVĒROJOT, ka šo zvejas resursu faktiskai saglabāšanai un pārvaldībai būtu jābalstās uz vislabāko pieejamo zinātnisko informāciju un piesardzīgu pieeju;

APŅĒMUŠĀS izmantot uz ekosistēmām balstītu pieeju zvejniecības pārvaldībai Ziemeļrietumu Atlantijā, kas ietver jūras vides aizsardzību, jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, zvejas darbību ilgtermiņa vai neatgriezeniskas nelabvēlīgas ietekmes riska mazināšanu, un ņemot vērā saistību starp visām ekosistēmas daļām;

APŅĒMUŠĀS veikt atbildīgas zvejas darbības un aizkavēt, novērst un izskaust NNN zveju;

IR VIENOJUŠĀS par turpmāko.”

“I pants

Termini

Šajā Konvencijā:

a)	“1982. gada konvencija” ir Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencija;

b)	“1995. gada nolīgums” ir 1995. gada 4. decembra Nolīgums par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu;

c)	“piekrastes valsts” ir Līgumslēdzēja puse, kurai Konvencijas apgabalā ir ekskluzīva ekonomikas zona;

d)

“Līgumslēdzēja puse” ir: i) jebkura valsts vai reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, kas piekritusi uzņemties saistības, kuras uzliek šī Konvencija, un attiecībā uz kuru Konvencija ir spēkā; un ii) šo Konvenciju mutatis mutandis piemēro visiem 1982. gada konvencijas 305. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktā minētajiem subjektiem, kas atrodas Ziemeļatlantijā un kas kļūst par šīs Konvencijas Pusi, un tiktāl, cik terminu “Līgumslēdzēja puse” var attiecināt uz šādiem subjektiem;

e)	“Konvencijas apgabals” ir teritorija, kurā piemēro šo Konvenciju, kā tas aprakstīts IV panta 1.punktā;

f)

“zvejas resursi” ir visas Konvencijas apgabalā atrodošās zivis, gliemji un vēžveidīgie, izņemot: i) nometnieku sugas, attiecībā uz kurām piekrastes valstis var izmantot savas suverēnās tiesības saskaņā ar 1982. gada konvencijas 77. pantu; un ii) 1982. gada konvencijas I pielikumā uzskaitītās anadromās un katadromās sugas un tālmigrējošās sugas – tiktāl, cik tās tiek pārvaldītas saskaņā ar citiem starptautiskiem līgumiem;

g)

“zvejas darbības” ir zvejas resursu ieguve vai apstrāde vai zvejas resursu vai no tiem iegūtu produktu pārkraušana citā kuģī, vai jebkura cita darbība, kuru veic, gatavojoties zvejas resursu ieguvei, palīdzot zvejas resursu ieguvē vai saistībā ar zvejas resursu ieguvi, tostarp: i) faktiska zvejas resursu meklēšana, zvejošana vai ieguve, vai mēģinājums veikt šādas darbības; ii) visas darbības, kuru rezultāts pamatoti var būt zvejas resursu atrašanās vietas noteikšana, to zvejošana, notveršana vai ieguve jebkuriem mērķiem; un iii) jebkāda darbība jūrā, kas atbalsta vai sagatavo jebkuru šajā definīcijā aprakstītu darbību, bet neietver ārkārtas operācijas, kuras saistītas ar apkalpes locekļu veselību un drošību vai kuģa drošību;

h)	“zvejas kuģis” ir kuģis, kas veic vai ir veicis zvejas darbības, un ietverot zivju apstrādes kuģus un kuģus, kuri iesaistīti pārkraušanā citā kuģī vai jebkurā citā darbībā, ko veic, gatavojoties zvejai vai saistībā ar zveju, vai eksperimentālās vai pētnieciskās zvejas darbībās;

i)	“karoga valsts” ir: i) valsts, kuras kuģiem ir tiesības kuģot ar tās karogu; vai ii) reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, kuras kuģiem ir dotas tiesības kuģot ar šīs reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas dalībvalsts karogu;

j)	“NNN zveja” apzīmē darbības, kuras aprakstītas ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2001. gada 2. martā pieņemtajā Starptautiskajā nelegālās, nereģistrētās un neregulētās zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plānā;

k)	“dzīvie resursi” ir visi jūras ekosistēmu dzīvie komponenti;

l)	“jūras bioloģiskā daudzveidība” ir dzīvo jūras organismu un to veidoto ekoloģisko kompleksu dažādība, tas ietver sugu, starpsugu un ekosistēmu daudzveidību;

m)	“valstspiederīgie” ietver gan fiziskas, gan juridiskas personas;

n)	“ostas valsts” ir jebkura valsts, kas uzņem zvejas kuģus savās ostās, termināļos atklātā jūrā vai citos objektos, lai šie kuģi, inter alia, veiktu izkraušanu, pārkraušanu citā kuģī, degvielas uzpildi vai kuģa krājumu papildināšanu;

o)	“reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija” ir reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, kurai tās dalībvalstis ir nodevušas kompetenci jautājumos, uz kuriem attiecas šī Konvencija, tostarp tiesības pieņemt lēmumus, kas ir saistoši tās dalībvalstīm attiecībā uz šiem jautājumiem; un

p)	“pārvaldības apgabals” ir tā Konvencijas apgabala daļa, kura atrodas ārpus valstu jurisdikcijas.

II pants

Mērķis

Šīs Konvencijas mērķis ir nodrošināt zvejas resursu ilglaicīgu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu Konvencijas apgabalā un, veicot šos pasākumus, aizsargāt jūras ekosistēmas, kurās šie resursi atrodas.

III pants

Vispārīgi principi

Līgumslēdzējas puses, ievērojot šīs konvencijas mērķus, attiecīgā gadījumā individuāli vai kopīgi:

a)	veicina zvejas resursu optimālu izmantošanu un ilglaicīgu ilgtspējību;

b)	pieņem pasākumus, kas balstīti uz vislabāko pieejamo zinātnisko informāciju, lai nodrošinātu zvejas resursu saglabāšanu vai atjaunošanu tādā līmenī, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu;

c)	piemēro piesardzīgu pieeju atbilstīgi 1995. gada nolīguma 6. pantam;

d)	pienācīgi ņem vērā zvejas darbību ietekmi uz pārējām sugām un jūras ekosistēmām un, to darot, pieņem pasākumus, lai samazinātu kaitīgo ietekmi uz dzīvajiem resursiem un jūras ekosistēmām;

e)	pienācīgi ievēro vajadzību saglabāt jūras bioloģisko daudzveidību;

f)	novērš vai izskauž pārzveju un pārmērīgu zvejas kapacitāti, kā arī nodrošina, ka zvejas piepūle nepārsniedz tādu līmeni, kas ir savienojams ar zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

g)	nodrošina, lai tiktu savākti pilnīgi un precīzi dati par zvejas darbībām Konvencijas apgabalā un lai šie dati tiktu laikus nodoti citām Līgumslēdzējām pusēm;

h)	nodrošina pārvaldības pasākumu faktisku izpildi un to, ka sankcijas par pārkāpumiem ir atbilstīgas pārkāpuma smagumam; un

i)

pienācīgi ievēro nepieciešamību samazināt piesārņojumu un atkritumus, kas rodas no zvejas kuģiem, kā arī samazina izmetumus, ar pazaudētiem vai pamestiem rīkiem iegūtas nozvejas, tādu sugu nozveju, kuras netiek zvejotas specializētajā zvejā, un ietekmi uz ar to saistītām vai no tās atkarīgām sugām, jo īpaši apdraudētajām sugām.

IV pants

Piemērošanas ģeogrāfiskais apgabals

1.   Šī konvencija ir piemērojama Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļas ūdeņos uz ziemeļiem no 35° 00′ ziemeļu platuma un uz rietumiem no līnijas, kura stiepjas uz ziemeļiem no 35° 00′ ziemeļu platuma un 42° 00′ rietumu garuma līdz 59° 00′ ziemeļu platuma, tad uz rietumiem līdz 44° 00′ rietumu garuma, un tad uz ziemeļiem līdz Grenlandes krastam, kā arī Sv. Labrenča līča, Deivisa jūras šauruma un Bafina jūras ūdeņiem uz dienvidiem no 78° 10′ ziemeļu platuma.

2.   Konvencijas apgabalu iedala zinātniskos un statistiskos apakšapgabalos, rajonos un apakšrajonos, kuru robežas noteiktas šīs Konvencijas I pielikumā.

V pants

Organizācija

1.   Ar šo Līgumslēdzējas puses vienojas izveidot, uzturēt un nostiprināt Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizāciju (turpmāk “organizācija”), kura veic šajā Konvencijā paredzētās funkcijas ar nolūku sasniegt šīs Konvencijas mērķi.

2.   Organizāciju veido:

a)

Komisija;

b)	Zinātniskā padome; un

c)	Sekretariāts.

3.   Organizācija ir juridiska persona un attiecībās ar citām starptautiskām organizācijām un Līgumslēdzēju pušu teritorijā tai ir tāda juridiskā rīcībspēja, kāda vajadzīga, lai veiktu tās funkcijas un sasniegtu tās mērķi. Organizācijas un tās personāla privilēģijas un imunitāti Līgumslēdzējas puses teritorijā nosaka ar nolīgumu starp organizāciju un attiecīgo Līgumslēdzēju pusi, jo īpaši ar mītnes nolīgumu starp organizāciju un uzņemošo Līgumslēdzēju pusi.

4.   Komisijas priekšsēdētājs darbojas kā organizācijas prezidents un galvenais pārstāvis.

5.   Prezidents sasauc organizācijas gadskārtējās sanāksmes tādā laikā un vietā, kā to nosaka Komisija.

6.   Organizācijas mītne ir Halifaksas reģionālajā pašvaldībā Jaunskotijā (Kanāda) vai kādā citā Komisijas izraudzītā vietā.

VI pants

Komisija

1.   Katra Līgumslēdzēja puse ir Komisijas locekle un ieceļ Komisijā pārstāvi, ko var pavadīt vietnieki, eksperti un padomdevēji.

2.   Komisija tās priekšsēdētāju un viņa vietnieku ievēlē uz diviem gadiem. Katru no šīm amatpersonām var ievēlēt atkārtoti ar nosacījumu, ka pilnvaru laiks katrā amatā nepārsniedz četrus gadus pēc kārtas. Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks nav vienas un tās pašas Līgumslēdzējas puses pārstāvji.

3.   Jebkura Līgumslēdzēja puse var lūgt sasaukt īpašu Komisijas sanāksmi. Šādā gadījumā sanāksmes laiku un vietu var noteikt Komisijas priekšsēdētājs.

4.   Ja vien nav noteikts savādāk, Komisijas pieņemtie pasākumi ir piemērojami pārvaldības apgabalā.

5.   Komisija:

a)	pieņem un var grozīt savu sanāksmju noturēšanas kārtību un funkciju izpildes noteikumus, tostarp reglamentu, finanšu noteikumus un citus noteikumus;

b)	izveido tādas palīgstruktūras, kādas tā uzskata par lietderīgām savu funkciju izpildei, un vada to darbību;

c)	pārrauga un koordinē organizācijas organizatorisko, administratīvo, finansiālo darbību un citas iekšējās lietas, tostarp attiecības starp tās struktūrvienībām;

d)	ieceļ izpildsekretāru ar noteikumiem, ko tā var pati noteikt;

e)	vada organizācijas ārējās attiecības;

f)	apstiprina organizācijas budžetu;

g)

pieņem noteikumus, lai pēc vajadzības nodrošinātu starpvaldību organizāciju, valstu, kas nav Līgumslēdzējas puses, un nevalstisko organizāciju pārstāvju līdzdalību novērotāju statusā savās sanāksmēs. Šādi noteikumi nav pārlieku ierobežojoši, un tie nodrošina savlaicīgu piekļuvi Komisijas ziņojumiem un dokumentācijai;

h)	īsteno citas pašnosacītas funkcijas un darbības saskaņā ar šo konvenciju;

i)	vada Zinātniskās padomes darba uzdevumu un prioritāšu noteikšanu; un

j)	saskaņā ar starptautiskajām tiesībām izstrādā attiecīgas procedūras, lai novērtētu, kā Līgumslēdzējas puses pilda X un XI pantā noteiktās saistības.

6.   Komisija sadarbībā ar Zinātnisko padomi:

a)	regulāri pārskata zivju krājumu stāvokli un nosaka darbības, kas vajadzīgas šo krājumu saglabāšanai un pārvaldībai;

b)	apkopo, analizē un izplata attiecīgu informāciju;

c)	novērtē zvejas darbību un citu cilvēka darbību ietekmi uz dzīvajiem resursiem un to ekosistēmām;

d)	izstrādā zinātniskiem nolūkiem paredzētu zvejas darbību pamatnostādnes; un

e)	izstrādā noteikumus par datu vākšanu, iesniegšanu, verifikāciju, piekļuvi tiem un to izmantošanu.

7.   Komisija var adresēt Zinātniskajai padomei jebkuru jautājumu, kas attiecas uz tādu lēmumu zinātnisku pamatojumu, ko tai varētu būt jāpieņem attiecībā uz zvejas resursiem, zvejas darbību ietekmi uz dzīvajiem resursiem un to ekosistēmu aizsardzību, kurās šie resursi ir atrodami.

8.   Piemērojot III pantā izklāstītos principus, Komisija attiecībā uz pārvaldības apgabalu pieņem:

a)	saglabāšanas un pārvaldības pasākumus šīs Konvencijas mērķa sasniegšanai;

b)	saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, lai mazinātu zvejas darbību ietekmi uz dzīvajiem resursiem un to ekosistēmām;

c)	kopējo pieļaujamo nozveju un/vai zvejas piepūli un nosaka līdzdalības zvejā raksturu un apjomu;

d)	pasākumus zvejas veikšanai zinātniskos nolūkos, kā norādīts 6. punkta d) apakšpunktā;

e)	pasākumus attiecībā uz datu vākšanu, iesniegšanu, verifikāciju, piekļuvi tiem un to izmantošanu, kā norādīts 6. punkta e) apakšpunktā; un

f)	pasākumus, lai nodrošinātu atbilstīgas karoga valsts darbības.

9.   Komisija pieņem pasākumus par piemērotiem sadarbības mehānismiem Komisijas pieņemto saglabāšanas un pārvaldības pasākumu faktiskai uzraudzībai, kontrolei, pārraudzībai un izpildei, ietverot:

a)	Līgumslēdzēju pušu abpusējās tiesības atrasties uz klāja un veikt inspekciju pārvaldības apgabalā un karoga valsts tiesības saukt pie atbildības un piemērot sankcijas, pamatojoties uz pierādījumiem, kas gūti šādās uz klāja atrašanās reizēs un veiktajās inspekcijās;

b)	minimālos standartus zvejas kuģu inspekcijai, ko veic Līgumslēdzējas puses ostās, kurās tiek izkrauti tādi zvejas resursi vai no tādiem zvejas resursiem iegūti produkti, kuru izcelsmes vieta ir pārvaldības apgabals;

c)	turpmākus pasākumus, kā paredzēts X, XI vai XII pantā, pamatojoties uz šādu inspekciju rezultātā iegūtiem pierādījumiem; un

d)	neskarot nevienu no pasākumiem, jebkura Līgumslēdzēja puse šajā sakarībā pati var veikt pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

10.   Komisija var pieņemt pasākumus 8. un 9. punktā izklāstītajos jautājumos, ja tie attiecas uz kādas Līgumslēdzējas puses valsts jurisdikcijai pakļautu apgabalu, ar noteikumu, ka to pieprasa attiecīgā piekrastes valsts un tā apstiprinoši balso par šo pasākumu.

11.

a) Veicot savas funkcijas saskaņā ar 8. punktu, Komisija gādā par saskaņu starp: i) pasākumiem, kuri attiecas uz tiem krājumiem vai krājumu grupām, kas sastopami pārvaldības apgabalā un piekrastes valsts jurisdikcijā esošā teritorijā, vai pasākumiem, kuri ietekmētu to krājumu vai krājumu grupu sugu savstarpējās attiecības, kuri daļēji vai pilnībā atrodas apgabalā, kurš ir piekrastes valsts zvejniecības jurisdikcijā; un ii) šāda krājuma vai krājumu grupas pārvaldības un saglabāšanas pasākumiem, kurus piekrastes valstis veikušas attiecībā uz zvejas darbībām to jurisdikcijā esošā teritorijā. b) Komisija un attiecīgā piekrastes valsts atbilstīgi veicina savu attiecīgo pasākumu un darbību koordināciju. Katra piekrastes valsts informē Komisiju par tās darbībām saskaņā ar šo pantu.

12.   Pasākumos, ko pieņēmusi Komisija, iedalot zvejas iespējas pārvaldības apgabalā, ņem vērā to Līgumslēdzēju pušu intereses, kuru kuģi tradicionāli ir zvejojuši šajā apgabalā, kā arī attiecīgo piekrastes valstu intereses. Iedalot zvejas iespējas Lielajā sēklī un Flāmu ragā, Komisija pievērš īpašu uzmanību Līgumslēdzējai pusei, kuras piekrastes iedzīvotāji ir tieši atkarīgi no šo zvejas sēkļu rajonā sastopamo krājumu zvejas un kura ir pielikusi lielas pūles, lai ar starptautisku rīcību nodrošinātu šādu krājumu saglabāšanu, jo īpaši veicot starptautisku zvejas darbību uzraudzību un inspekciju šajos sēkļos saskaņā ar starptautisku programmu noteikumu izpildes kopīgai nodrošināšanai.

13.   Komisija var izstrādāt procedūras, kas paredz pasākumus, to skaitā ar nediskriminējošu tirdzniecību saistītus pasākumus, kas Līgumslēdzējām pusēm jāveic pret jebkuru karoga valsti vai zvejas tiesību subjektiem, kuru zvejas kuģi ir iesaistīti zvejas darbībās, kas mazina Komisijas pieņemto saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti. Līgumslēdzējas puses ar tirdzniecību saistīto pasākumu īstenošanu veic saskaņā ar tās starptautiskajām saistībām.

VII pants

Zinātniskā padome

1.   Katra Līgumslēdzēja puse ir Zinātniskās padomes dalībniece un var norīkot tās pārstāvjus, kurus katrā sanāksmē var pavadīt vietnieki, eksperti un padomdevēji.

2.   Zinātniskā komiteja ievēlē priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, kuru pilnvaru termiņš ir divi gadi. Šīs amatpersonas var tikt ievēlētas atkārtoti ar nosacījumu, ka pilnvaru laiks katrā amatā nepārsniedz četrus gadus pēc kārtas.

3.   Zinātniskās padomes priekšsēdētājs pēc savas ierosmes, pēc piekrastes valsts lūguma vai pēc Līgumslēdzējas puses lūguma, kuram piekrišanu ir paudusi kāda cita Līgumslēdzēja puse, var sasaukt īpašu Zinātniskās padomes sanāksmi laikā un vietā, kuru var noteikt priekšsēdētājs.

4.   Zinātniskā padome pieņem un vajadzības gadījumā groza tās sanāksmju noturēšanas kārtību un funkciju izpildes noteikumus, tostarp reglamentu.

5.   Zinātniskā padome var izveidot tādas palīgstruktūras, kādas tā uzskata par nepieciešamām savu funkciju izpildei.

6.   Amatpersonas tiek ievēlētas, un noteikumi un citi jautājumi, kuri attiecas uz darba organizāciju, tiek pieņemti vai grozīti ar visu klātesošo Līgumslēdzēju pušu balsu vairākumu, tām balsojot “par” vai “pret”. Balsošanā katrai Līgumslēdzējai pusei ir viena balss. Balsošana notiek tikai tādā gadījumā, ja ir kvorums no vismaz divām trešdaļām Līgumslēdzēju pušu.

7.   Zinātniskā padome pieņem noteikumus, lai pēc vajadzības nodrošinātu starpvaldību organizāciju, organizāciju, kas nav Līgumslēdzējas puses, un nevalstisku organizāciju pārstāvju līdzdalību savās sanāksmēs novērotāju statusā. Šādi noteikumi nav pārlieku ierobežojoši, un tie nodrošina savlaicīgu piekļuvi Zinātniskās padomes ziņojumiem un dokumentācijai.

8.   Zinātniskā padome atbilstīgi Konvencijas mērķim un principiem:

a)

nodrošina forumu konsultācijām un sadarbībai starp Līgumslēdzējām pusēm, lai pētītu un apmainītos ar zinātnisko informāciju un viedokļiem par zvejas darbībām un ekosistēmām, kurās šīs zvejas darbības notiek, kā arī lai izpētītu un novērtētu pašreizējo un turpmāko zvejas resursu stāvokli, tostarp šos resursus ietekmējošos vides un ekoloģiskos faktorus;

b)	veicina sadarbību zinātniskās pētniecības jomā starp Līgumslēdzējām pusēm, lai iegūtu pēc iespējas pilnīgāku zinātnisko informāciju;

c)	gatavo un uztur statistikas un datu reģistrus;

d)	publicē vai izplata ziņojumus, informāciju un materiālus, kas attiecas uz zvejas darbībām Konvencijas apgabalā un tā ekosistēmās; un

e)	pēc Komisijas pieprasījuma sniedz zinātniskas konsultācijas Komisijai.

9.   Zinātniskā padome var:

a)	pēc savas ierosmes sniegt tādas konsultācijas, kas varētu palīdzēt Komisijai tās funkciju izpildē;

b)	sadarboties ar jebkuru publisku vai privātu organizāciju, kurai ir līdzīgi mērķi; un

c)	lūgt Līgumslēdzējas puses sniegt tādu statistisku vai zinātnisku informāciju, kas tai varētu būt nepieciešama tās funkciju izpildei.

10.   Zinātniskā padome sniedz zinātniskas konsultācijas, atbildot uz jebkuru jautājumu, ko tai iesniegusi:

a)	Komisija attiecībā uz zvejas resursu un to ekosistēmu saglabāšanas un pārvaldības zinātnisko pamatojumu pārvaldības apgabalā, ņemot vērā darba uzdevumu, kuru Komisija devusi attiecībā uz šo jautājumu; vai

b)	piekrastes valsts attiecībā uz zvejas resursu un to ekosistēmu saglabāšanas un pārvaldības zinātnisko pamatojumu Konvencijas apgabalā, kas atrodas šīs piekrastes valsts jurisdikcijā.

11.   Piekrastes valsts, apspriežoties ar Zinātnisko padomi, nosaka darba uzdevumu jebkuru šīs valsts iesniegto jautājumu izskatīšanai Zinātniskajā padomē. Šādā darba uzdevumā ietver, inter alia:

a)	izskatāmo zvejas darbību un apgabala aprakstu;

b)	gadījumos, kad tiek lūgtas zinātniskās aplēses un prognozes, visu vērā ņemamo ietekmējošo faktoru vai pieņēmumu aprakstu; un

c)	vajadzības gadījumā, jebkuru piekrastes valstij sasniedzamo mērķu aprakstu un norādi par to, vai būtu vajadzīgi konkrēti ieteikumi vai izvēles iespējas.

12.   Zinātniskā padome atzinumu parasti sniedz vienprātīgi. Gadījumos, kad vienprātību nevar sasniegt, Zinātniskās padomes ziņojumā atspoguļo visu tās locekļu viedokļus.

13.   Sekretariāts publicē visus Zinātniskās padomes sniegtos ziņojumus.

VIII pants

Sekretariāts

1.   Sekretariāts sniedz pakalpojumus Komisijai, Zinātniskajai padomei un to palīgstruktūrām, lai atvieglotu to funkciju izpildi.

2.   Sekretariāta galvenā administratīvā amatpersona ir izpildsekretārs.

3.   Sekretariāta darbiniekus ieceļ izpildsekretārs saskaņā ar tādiem noteikumiem un procedūrām, kādas Komisija vajadzības gadījumā var pieņemt, apspriežoties ar Zinātnisko padomi.

4.   Komisija veic vispārēju Sekretariāta uzraudzību, un izpildsekretārs ir pilnībā atbildīgs par Sekretariāta vadības un darba jautājumiem un veic citus pienākumus un funkcijas, kādas tam var noteikt Komisija.

IX pants

Budžets

1.   Katra Līgumslēdzēja puse apmaksā savu delegāciju izdevumus saskaņā ar šo Konvenciju notikušajās sanāksmēs.

2.   Komisija nosaka katras Līgumslēdzējas puses ikgadējās iemaksas summu saskaņā ar gada budžetu, pamatojoties uz šādiem principiem:

a)	10 % budžeta sadala starp piekrastes valstīm atkarībā no to nominālās nozvejas Konvencijas apgabalā gadā, kurš beidzas divus gadus pirms budžeta gada sākuma;

b)	30 % budžeta sadala vienādās daļās starp Līgumslēdzējām pusēm;

c)	60 % budžeta sadala starp visām Līgumslēdzējām pusēm atkarībā no to nominālās nozvejas Konvencijas apgabalā gadā, kurš beidzas divus gadus pirms budžeta gada sākuma; un

d)	jebkuras tādas Līgumslēdzējas puses ikgadējo iemaksu, kuras iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā 300 000, ierobežo līdz maksimālajam apmēram 12 % no kopējā budžeta. Kad šī iemaksa ir šādi ierobežota, atlikušo budžeta daļu sadala starp pārējām Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar a), b) un c) apakšpunktu.

Iepriekšminētā nominālā nozveja ir paziņotā nozveja no zvejas resursiem, kuri norādīti Komisijas atbilstīgi VI panta 5. punkta a) apakšpunktam pieņemtajos finanšu noteikumos.

3.   Izpildsekretārs paredzētās iemaksas, kas aprēķinātas saskaņā ar šā panta 2. punktu, dara zināmas visām Līgumslēdzējām pusēm, un katra Līgumslēdzēja puse, cik vien drīz iespējams, samaksā organizācijai savas iemaksas.

4.   Iemaksas veic tās valsts valūtā, kurā atrodas Komisijas galvenā mītne.

5.   Ne vēlāk kā sešdesmit dienas pirms gadskārtējās sanāksmes izpildsekretārs iesniedz katrai Līgumslēdzējai pusei gada budžeta projektu kopā ar iemaksu grafiku.

6.   Līgumslēdzēja puse, kas pievienojas šai konvencijai, iemaksā par to gadu, kurā tā pievienojas, summu, kas ir proporcionāla atlikušo pilno mēnešu skaitam šajā gadā, rēķinot no pievienošanās datuma.

7.   Ja vien Komisija nenolemj citādi, Līgumslēdzēja puse, kas nav pilnībā samaksājusi savas iemaksas divus gadus pēc kārtas, zaudē tiesības balsot un izteikt iebildumus līdz brīdim, kad tā ir izpildījusi finansiālās saistības pret organizāciju.

8.   Organizācijas finanšu lietas katru gadu revidē ārējie revidenti, kas jāizvēlas Komisijai.

X pants

Līgumslēdzējas puses pienākumi

1.   Katra Līgumslēdzēja puse:

a)	īsteno šo Konvenciju un visus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus vai citas savas saistības un regulāri iesniedz Komisijai aprakstu par tās veiktajām darbībām, lai īstenotu un izpildītu šādus pasākumus vai saistības, tostarp par XI panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto procedūru rezultātiem;

b)	sadarbojas šīs Konvencijas mērķa sasniegšanā;

c)	veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu Komisijas pieņemto saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti un izpildītu tos;

d)

savāc un apmainās ar zinātniskiem, tehniskiem un statistiskiem datiem un zināšanām, kas attiecas uz dzīvajiem resursiem un to ekosistēmām Konvencijas apgabalā, ietverot pilnīgu un izsmeļošu informāciju par komerciālo nozveju un zvejas piepūli, un veic attiecīgas darbības, lai pārbaudītu šo datu pareizību;

e)	veic komerciālās nozvejas bioloģisko paraugu ņemšanu;

f)	savlaicīgi nodrošina tādu informāciju, kādu pieprasa Komisija vai Zinātniskā padome;

g)

neskarot karoga valsts jurisdikciju, tik lielā mērā, cik vien tas iespējams, veic pasākumus vai sadarbojas ar citām Līgumslēdzējām pusēm, lai nodrošinātu, ka tās valstspiederīgie un zvejas kuģi, kuri pieder tās valstspiederīgajiem vai kurus ekspluatē tās valstspiederīgie, un kuri veic zvejas darbības, ievēro šīs Konvencijas noteikumus un Komisijas pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus;

h)

neskarot karoga valsts jurisdikciju, tik lielā mērā, cik vien tas iespējams, attiecīgas informācijas sniegšanas gadījumā nekavējoties un pilnīgi izmeklē un bez kavēšanās ziņo par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz jebkuru iespējamu nopietnu šīs Konvencijas noteikumu vai Komisijas pieņemto saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpumu, ko pieļāvuši tās valstspiederīgie vai zvejas kuģi ar ārvalsts karogu, kuri pieder tās valstspiederīgajiem vai kurus ekspluatē tās valstspiederīgie.

2.   Katra piekrastes valsts Līgumslēdzēja puse regulāri iesniedz Komisijai aprakstu par tās veiktajām darbībām, tostarp noteikumu izpildes darbībām, lai saglabātu un pārvaldītu transzonālos zivju krājumus tās jurisdikcijā esošajos ūdeņos Konvencijas apgabalā.

XI pants

Karoga valsts pienākumi

1.   Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka zvejas kuģi, kam ir tiesības kuģot ar tās karogu:

a)	ievēro šīs Konvencijas noteikumus un Komisijas pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus un ka šie zvejas kuģi neiesaistās nekādās darbībās, kuras varētu mazināt šādu pasākumu efektivitāti;

b)	neveic neatļautas zvejas darbības valsts jurisdikcijā esošajos apgabalos, kuri atrodas Konvencijas apgabalā; un

c)	neiesaistās zvejas darbībās pārvaldības apgabalā, ja vien to nav atļāvusi minētā Līgumslēdzēja puse.

2.   Katra Līgumslēdzēja puse:

a)	atturas izdot atļaujas zvejas kuģiem, kam ir tiesības kuģot ar tās karogu, iesaistīties zvejas darbībās pārvaldības apgabalā, ja vien tā nav spējīga faktiski pildīt savus pienākumus attiecībā uz šiem kuģiem saskaņā ar šo Konvenciju un atbilstīgi starptautiskajām tiesībām;

b)	uztur kārtībā to zvejas kuģu reģistru, kuriem atļauts kuģot ar tās karogu un zvejai izmantot pārvaldības apgabala zvejas resursus, un nodrošina, lai par šiem kuģiem šajā reģistrā tiktu ietverta informācija, kuru var noteikt Komisija;

c)	apmainās ar b) apakšpunktā minētajā reģistrā ietverto informāciju atbilstīgi Komisijas noteiktajām procedūrām;

d)	saskaņā ar Komisijas noteiktajām procedūrām nekavējoties un pilnīgi izmeklē un bez kavēšanās ziņo par pasākumiem, ko tā veikusi, reaģējot uz jebkuru iespējamu Komisijas pieņemto pasākumu pārkāpumu, kur izdarījis kuģis, kam ir tiesības peldēt ar tās karogu; un

e)	attiecībā uz iespējamo pārkāpumu, kas minēts d) apakšpunktā, nodrošina nekavējošu attiecīgu noteikumu izpildes darbību veikšanu un administratīvās tiesvedības vai tiesas procesa uzsākšanu atbilstīgi tās tiesību aktiem.

3.   Saskaņā ar 2. punkta e) apakšpunktu veiktie izpildes pasākumi vai piemērotās sankcijas ir atbilstīgas pārkāpuma smagumam, lai faktiski nodrošinātu noteikumu ievērošanu, atturot no turpmākiem pārkāpumiem un atņemot pārkāpējiem labumu, kas rodas no to nelikumīgās darbības.

XII pants

Ostas valsts pienākumi

1.   Pasākumos, ko veic ostas valsts Līgumslēdzēja puse atbilstīgi šai konvencijai, pilnībā ņem vērā tās tiesības un pienākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, lai veicinātu Komisijas pieņemto saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti.

2.   Katra ostas valsts Līgumslēdzēja puse īsteno Komisijas pieņemtos pasākumus attiecībā uz pārbaudēm ostās.

3.   Nekas šajā pantā neskar Līgumslēdzēju pušu suverēnās tiesības ostās, kas atrodas to teritorijā.

XIII pants

Komisijas lēmumu pieņemšana

1.   Parasti Komisija lēmumus pieņem vienprātīgi. Piemērojot šo pantu, “vienprātīgi” nozīmē to, ka lēmuma pieņemšanas brīdī nav saņemti nekādi oficiāli iebildumi.

2.   Ja priekšsēdētājs uzskata, ka visas iespējas panākt vienprātību ir izsmeltas, Komisijas lēmumus, ja vien nav noteikts citādi, ar balsu vairākumu pieņem divas trešdaļas visu Līgumslēdzēju pušu, kas piedalās un balso “par” vai “pret” ar noteikumu, ka balso tikai tad, ja ir kvorums – vismaz divas trešdaļas Līgumslēdzēju pušu. Katrai Līgumslēdzējai pusei ir viena balss.

XIV pants

Komisijas lēmumu izpilde

1.   Visi pasākumi, kurus Komisija pieņēmusi atbilstīgi VI panta 8. un 9. punktam, Līgumslēdzējām pusēm kļūst saistoši šādā veidā:

a)	izpildsekretārs piecu darba dienu laikā pēc pieņemšanas paziņo pasākumu katrai Līgumslēdzējai pusei, norādot paziņošanas datumu 2. punkta vajadzībām;

b)	ievērojot 2. punktu, ja vien pasākumā nav noteikts citādi, tas kļūst saistošs visām Līgumslēdzējām pusēm sešdesmit dienas pēc pasākuma paziņošanas.

2.   Ja kāda Līgumslēdzēja puse iesniedz iebildumu pret pasākumu, nododot to izpildsekretāram sešdesmit dienu laikā no paziņošanas datuma, kurš noteikts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, jebkura cita Līgumslēdzēja puse var līdzīgi iesniegt savu iebildumu līdz divdesmit dienu ilga papildu termiņa beigām vai piecpadsmit dienu laikā pēc paziņošanas datuma, kurš norādīts paziņojumā Līgumslēdzējām pusēm par ikvienu iebildumu, kas iesniegts papildu divdesmit dienu termiņa laikā, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas vēlāk. Pasākums tad kļūst saistošs Līgumslēdzējām pusēm, izņemot tās, kas iesniegušas iebildumus. Ja tomēr šāda pagarinātā termiņa vai termiņu beigās ir iesniegti iebildumi, kurus atbalsta lielākā daļa Līgumslēdzēju pušu, pasākums nekļūst saistošs, ja vien kāda vai visas Līgumslēdzējas puses tomēr savstarpēji nevienojas uzņemties šādas saistības no kādas noteiktas dienas.

3.   Jebkura Līgumslēdzēja puse, kura ir iesniegusi iebildumu, var to atsaukt jebkurā laikā, un tad pasākums kļūst saistošs arī šai Līgumslēdzējai pusei.

4.

a) Jebkurā laikā pēc tam, kad pagājis gads pēc pasākuma stāšanās spēkā, jebkura Līgumslēdzēja puse var iesniegt izpildsekretāram paziņojumu par tās nodomu neuzņemties šā pasākuma paredzētās saistības, un, ja paziņojums nav atsaukts, pasākums kļūst nesaistošs šai Līgumslēdzējai pusei vienu gadu pēc datuma, kurā izpildsekretārs saņēmis paziņojumu. b) Jebkurā laikā pēc tam, kad saskaņā ar a) apakšpunktu kāds pasākums ir kļuvis nesaistošs kādai Līgumslēdzējai pusei, šis pasākums kļūst nesaistošs jebkurai citai Līgumslēdzējai pusei datumā, kurā izpildsekretārs saņēmis paziņojumu par šīs Līgumslēdzējas puses nodomu neuzņemties šā pasākuma paredzētās saistības.

5.   Jebkura Līgumslēdzēja puse, kura ir iesniegusi iebildumu pret kādu pasākumu saskaņā ar 2. punktu vai saskaņā ar 4. punktu sniegusi paziņojumu par savu nodomu neuzņemties šā pasākuma paredzētās saistības, vienlaicīgi sniedz paskaidrojumu par šādas rīcības iemesliem. Šajā paskaidrojumā Līgumslēdzēja puse norāda, vai tā uzskata, ka pasākums ir pretrunā ar šo Konvenciju vai ka šis pasākums formāli vai faktiski to nepamatoti diskriminē. Paskaidrojumā ietver arī deklarāciju par pasākumiem, kurus tā gatavojas veikt pēc iebilduma vai paziņojuma, tostarp tādu alternatīvo pasākumu aprakstu, kurus tā gatavojas veikt vai kurus tā jau ir veikusi, lai saglabātu un pārvaldītu attiecīgos zvejas resursus atbilstīgi šai Konvencijai.

6.   Izpildsekretārs tūlīt dara zināmu katrai Līgumslēdzējai pusei:

a)	jebkura iebilduma saņemšanu vai atsaukšanu saskaņā ar 2. vai 3. punktu;

b)	dienu, kurā kāds pasākums kļūst saistošs saskaņā ar 1. punktu;

c)	jebkura paziņojuma saņemšanu saskaņā ar 4. punktu; un

d)	visu paskaidrojumu un alternatīvo pasākumu aprakstu saņemšanu saskaņā ar 5. punktu.

7.   Jebkura Līgumslēdzēja puse, kas atsaucas uz 2., 4. vai 5. punktā norādīto procedūru, var vienlaicīgi iesniegt konkrēto jautājumu izskatīšanai ad hoc ekspertu grupā. Konvencijas II pielikumu piemēro mutatis mutandis.

8.   Gadījumos, kad Līgumslēdzēja puse neiesniedz jautājumu izskatīšanai ad hoc ekspertu grupā saskaņā ar 7. punktu, Komisija, balsojot pa pastu, ar vienkāršu balsu vairākumu pieņem lēmumu par to, vai minētās Līgumslēdzējas puses paskaidrojums, kas sniegts saskaņā ar 5. punktu, ir nododams šādai izskatīšanai. Ja Komisija nolemj iesniegt jautājumu šādai izskatīšanai, II pielikumu piemēro mutatis mutandis.

9.   Ja saskaņā ar 8. punktu Komisija nolemj neiesniegt jautājumu izskatīšanai ad hoc ekspertu grupā, jebkura Līgumslēdzēja puse var pieprasīt Komisijas sanāksmes sasaukšanu, lai izskatītu Komisijas pieņemto pasākumu un saskaņā ar 5. punktu sniegto paskaidrojumu.

10.   Ad hoc ekspertu grupa, kas izveidota saskaņā ar 7. vai 8. punktu, izskata saskaņā ar 5. punktu sniegto paskaidrojumu un pasākumu, uz kuru tas attiecas, un Komisijai sniedz ieteikumus par to:

a)	vai paskaidrojums, ko Līgumslēdzēja puse ir iesniegusi saskaņā ar 5. punktu, ir labi pamatots un, ja tas tā ir, vai pasākums būtu attiecīgi jāgroza vai jāatceļ, vai arī, ja tā konstatē, ka paskaidrojums nav pamatots, vai pasākums būtu jāpatur spēkā;

b)	vai alternatīvie pasākumi, kuri norādīti Līgumslēdzējas puses saskaņā ar 5. punktu iesniegtajā paskaidrojumā, atbilst šīs Konvencijas mērķim un saglabā visu Līgumslēdzēju pušu attiecīgās tiesības.

11.   Ne vēlāk kā trīsdesmit dienas pēc tam, kad pabeigta jautājuma izskatīšana ad hoc ekspertu grupā saskaņā ar šo pantu, Komisija notur sanāksmi, lai izskatītu ad hoc ekspertu grupas ieteikumus.

12.   Ja 7. līdz 11. punktā norādītās procedūras ir pabeigtas, jebkura Līgumslēdzēja puse var izmantot XV pantā noteikto domstarpību izšķiršanas kārtību.

XV pants

Domstarpību izšķiršana

1.   Līgumslēdzējas puses sadarbojas, lai nepieļautu domstarpību izcelšanos.

2.   Ja starp divām vai vairākām Līgumslēdzējām pusēm rodas domstarpības par šīs Konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, tostarp par XIV panta 5. punktā minēto paskaidrojumu, jebkuras darbības, kuru veikusi kāda no Līgumslēdzējām pusēm pēc iebilduma, kas iesniegts saskaņā ar XIV panta 2. punktu, vai jebkura paziņojuma, kas iesniegts saskaņā ar XIV panta 4. punktu, interpretāciju vai piemērošanu, tad šīs Līgumslēdzējas puses (turpmāk “domstarpībās iesaistītās Līgumslēdzējas puses”) cenšas domstarpības izšķirt sarunu, izmeklēšanas, starpniecības, samierināšanas, arbitrāžas, tiesas, ad hoc ekspertu grupas procedūras vai citā mierīgā ceļā pēc pašu izvēles.

3.   Ja domstarpības attiecas uz kāda pasākuma, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar VI panta 8. un 9. punktu, vai ar to saistītu jautājumu interpretāciju vai piemērošanu, tostarp uz XIV panta 5. punktā minēto paskaidrojumu, jebkuras darbības, kuru veikusi kāda no Līgumslēdzējām pusēm pēc iebilduma, kas iesniegts saskaņā ar XIV panta 2. punktu, vai jebkura paziņojuma, kas iesniegts saskaņā ar XIV panta 4. punktu, interpretāciju vai piemērošanu, tad domstarpībās iesaistītās Līgumslēdzējas puses var nodot domstarpības nesaistošai izskatīšanai ad hoc ekspertu grupā saskaņā ar II pielikumu.

4.   Ja domstarpības ir nodotas izskatīšanai ad hoc ekspertu grupā, ad hoc ekspertu grupa pēc iespējas drīzāk apspriežas ar domstarpībās iesaistītajām Līgumslēdzējām pusēm, lai ātri atrisinātu domstarpības. Ad hoc ekspertu grupa iesniedz ziņojumu domstarpībās iesaistītajām Līgumslēdzējām pusēm un – ar izpildsekretāra starpniecību – arī pārējām Līgumslēdzējām pusēm. Ziņojumā iekļauj ieteikumus, kurus ad hoc ekspertu grupa uzskata par atbilstīgiem, lai atrisinātu domstarpības.

5.   Ja domstarpībās iesaistītās Līgumslēdzējas puses pieņem ad hoc ekspertu grupas ieteikumus, tās četrpadsmit dienu laikā pēc ad hoc ekspertu grupas ziņojuma saņemšanas ar izpildsekretāra starpniecību sniedz paziņojumu visām pārējām Līgumslēdzējām pusēm par pasākumiem, kurus tās gatavojas veikt, lai īstenotu šos ieteikumus. Pēc tam ad hoc ekspertu grupas ieteikumus var nodot izskatīšanai Komisijā saskaņā ar tās attiecīgajām procedūrām.

6.   Ja pēc ad hoc ekspertu grupas ieteikumu saņemšanas nav panākts izlīgums, jebkura no domstarpībās iesaistītajām Līgumslēdzējām pusēm var iesniegt domstarpību risināšanai saskaņā ar obligātajām procedūrām, kas paredz lēmumu obligātu izpildi saskaņā ar 1982. gada konvencijas XV daļas 2. sadaļu vai 1995. gada nolīguma VIII daļu.

7.   Ja domstarpībās iesaistītās Līgumslēdzējas puses ir vienojušās nodot domstarpības izskatīšanai ad hoc ekspertu grupā, vienlaicīgi tās var vienoties par Komisijas pieņemtā pasākuma pagaidu piemērošanu līdz ad hoc ekspertu grupas ziņojuma saņemšanai, ja vien tās nebūs atrisinājušas domstarpības kādā citā veidā.

8.   Ja domstarpībās iesaistītās Līgumslēdzējas puses nespēj panākt vienošanos ar 2. punktā norādīto mierīgo līdzekļu palīdzību vai nespēj šīs domstarpības atrisināt citādā veidā, pēc vienas šādas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma domstarpības var iesniegt risināšanai saskaņā ar obligātajām procedūrām, kas paredz lēmumu obligātu izpildi saskaņā ar 1982. gada konvencijas XV daļas 2. sadaļu vai 1995. gada nolīguma VIII daļu.

9.   Ja domstarpības ir iesniegtas risināšanai saskaņā ar obligātajām procedūrām, kas paredz lēmumu obligātu izpildi, domstarpībās iesaistītās Līgumslēdzējas puses (ja vien tās nav vienojušās citādi) provizoriski piemēro ad hoc ekspertu grupas ieteikumus, kuri pieņemti saskaņā ar 4. punktu un, vajadzības gadījumā, saskaņā ar XIV panta 10. punktu. Tās turpina piemērot šādus savstarpēji saskaņotus pagaidu pasākumus vai citus līdzvērtīgas iedarbības pasākumus, kamēr tiesa, kuras jurisdikcijā atrodas konkrētās domstarpības, nav noteikusi pagaidu pasākumus vai pieņēmusi lēmumu vai kamēr nav beidzies konkrētais pasākums.

10.   Šā panta 5. punkta noteikumus par paziņojuma sniegšanu piemēro mutatis mutandis attiecībā uz pagaidu pasākumiem, kurus piemēro saskaņā ar 7. punktu vai kuri ir noteikti saskaņā ar 9. punktu, kā arī jebkuram tādas tiesas lēmumam, kurā ir iesniegtas domstarpības.

11.   Tiesa vai ad hoc ekspertu grupa, kurai domstarpības izskatīšanai nodotas saskaņā ar šo pantu, piemēro attiecīgos šīs Konvencijas, 1982. gada konvencijas un 1995. gada nolīguma noteikumus, kā arī vispārpieņemtus dzīvo resursu saglabāšanas un pārvaldības standartus un citus starptautisko tiesību aktu noteikumus, kas nav pretrunā ar šo Konvenciju, ar nolūku sasniegt šīs Konvencijas mērķi.

12.   Nekas šajā Konvencijā nav uzskatāms vai interpretējams kā tāds, kurš liegtu jebkurai domstarpībās iesaistītai Līgumslēdzējai pusei kā 1982. gada konvencijas dalībvalstij iesniegt domstarpības risināšanai saskaņā ar obligātajām procedūrām, kas paredz lēmumu obligātu izpildi, attiecībā pret citu dalībvalsti saskaņā ar 1982. gada konvencijas XV daļas 2. sadaļu vai kā 1995. gada nolīguma dalībvalstij iesniegt domstarpības risināšanai saskaņā ar obligātajām procedūrām, kas paredz lēmumu obligātu izpildi, attiecībā pret citu dalībvalsti saskaņā ar 1995. gada nolīguma 30. pantu.

XVI pants

Sadarbība ar valstīm, kas nav Līgumslēdzējas puses

1.   Ja kuģis, kuram ir tiesības kuģot ar tādas valsts karogu, kas nav Līgumslēdzēja puse, uzsāk zvejas darbības pārvaldības apgabalā, Komisija pieprasa karoga valstij pilnībā sadarboties ar organizāciju, vai nu kļūstot par Līgumslēdzēju pusi, vai piekrītot piemērot Komisijas pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

2.   Līgumslēdzējas puses:

a)	apmainās ar informāciju par zvejas darbībām pārvaldības apgabalā, ko veic kuģi, kuriem ir tiesības kuģot ar tādu valstu karogu, kuras nav Līgumslēdzējas puses, un par jebkuru pasākumu, ko tās veikušas, reaģējot uz šādām zvejas darbībām;

b)	veic šai Konvencijai un starptautiskajām tiesībām atbilstīgus pasākumus, lai novērstu tādas zvejas darbības, ko veic kuģi, kuriem ir tiesības kuģot ar tādu valstu karogu, kuras nav Līgumslēdzējas puses, un kas mazina Komisijas pieņemto saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti;

c)	informē jebkuru valsti, kas nav šīs Konvencijas Līgumslēdzēja puse, par visām zvejas darbībām, ko veic tās valstspiederīgie vai kuģi, kuriem ir tiesības kuģot ar šādas valsts karogu, un kas mazina Komisijas pieņemto saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti;

d)	meklē sadarbības iespējas ar jebkuru valsti, kas nav Līgumslēdzēja puse un kas, kā konstatēts, importē, eksportē vai reeksportē zvejas produktus, kuri iegūti zvejas darbībās Konvencijas apgabalā.

XVII pants

Sadarbība ar citām organizācijām

Organizācija:

a)	vajadzības gadījumā jautājumos, kas interesē abas Puses, sadarbojas ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju, citām specializētām ANO aģentūrām un citām attiecīgām organizācijām;

b)

cenšas attīstīt sadarbības attiecības un šai nolūkā var slēgt līgumus ar starpvaldību organizācijām, kuras var veicināt tās darbu un kurām ir kompetence, lai nodrošinātu dzīvo resursu un to ekosistēmu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu. Tā var lūgt šīm organizācijām atsūtīt novērotājus uz savām vai jebkuru tās palīgstruktūru sanāksmēm; vajadzības gadījumā tā var arī lūgt iespēju piedalīties šādu organizāciju sanāksmēs; un

c)	sadarbojas ar citām attiecīgajām reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām, ņemot vērā to saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

XVIII pants

Pārskatīšana

Komisija regulāri aizsāk šīs Konvencijas noteikumu atbilstības pārskatīšanu un novērtēšanu un vajadzības gadījumā ierosina līdzekļus to būtības un īstenošanas metožu stiprināšanai, lai novērstu potenciālas problēmas šīs Konvencijas mērķu sasniegšanā.

XIX pants

Pielikumi

Pielikumi ir Konvencijas sastāvdaļa, un, ja vien nav skaidri paredzēts pretējais, tā automātiski nozīmē arī atsauci uz pielikumiem.

XX pants

Labticība un tiesību ļaunprātīga izmantošana

Līgumslēdzējas puses godprātīgi pilda saistības, ko tās uzņēmušās saskaņā ar šo Konvenciju, un neizmanto ļaunprātīgi šajā Konvencijā atzītās tiesības.

XXI pants

Saistība ar citiem nolīgumiem

1.   Šī Konvencija nemaina tās Līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus, kas izriet no citiem ar šo Konvenciju saderīgiem nolīgumiem un kas netraucē citām Līgumslēdzējām pusēm izmantot savas tiesības vai pildīt saistības, kas izriet no šīs Konvencijas.

2.   Neviens no šīs Konvencijas noteikumiem neskar Līgumslēdzēju pušu tiesības, jurisdikciju un pienākumus, kas izriet no 1982. gada konvencijas vai 1995. gada nolīguma. Šo konvenciju interpretē un piemēro 1982. gada konvencijas un 1995. gada nolīguma kontekstā un saskaņā ar tiem.

XXII pants

Konvencijas grozījumi

1.   Jebkura Līgumslēdzēja puse var ierosināt šīs Konvencijas grozījumus Komisijā, lai tā gadskārtējā vai īpašā sanāksmē tos izskatītu un pieņemtu par tiem lēmumu. Visus šādus ierosinājumus nosūta izpildsekretāram vismaz deviņdesmit dienu pirms sanāksmes, kurā ir plānots rīkoties, un izpildsekretārs tūlīt nosūta priekšlikumu visām Līgumslēdzējām pusēm.

2.   Lai varētu pieņemt ierosināto grozījumu, nepieciešams visu Līgumslēdzēju pušu trīs ceturtdaļu balsu vairākums. Šādi pieņemtu grozījumu tekstu depozitārs nosūta visām Līgumslēdzējām pusēm.

3.   Grozījumi attiecībā uz visām Līgumslēdzējām pusēm stājas spēkā simt divdesmit dienu pēc nosūtīšanas datuma, kurš norādīts depozitāra paziņojumā par to, ka tas ir saņēmis rakstisku paziņojumu par grozījuma apstiprināšanu ar trīs ceturtdaļu visu Līgumslēdzēju pušu balsu vairākumu, ja vien deviņdesmit dienu laikā pēc minētajā depozitāra paziņojumā par saņemšanu norādītā nosūtīšanas datuma kāda cita Līgumslēdzēja puse nedara zināmu depozitāram, ka tā iebilst pret grozījumiem; šādā gadījumā grozījumi nestājas spēkā attiecībā ne uz vienu Līgumslēdzēju pusi. Katra Līgumslēdzēja puse, kura ir iebildusi pret grozījumiem, var jebkurā laikā atsaukt šos iebildumus. Ja visi iebildumi pret kādu grozījumu, kurš ir apstiprināts ar trīs ceturtdaļu visu Līgumslēdzēju pušu balsu vairākumu, ir atsaukti, šis grozījums stājas spēkā attiecībā uz visām Līgumslēdzējām pusēm simt divdesmit dienu pēc nosūtīšanas datuma, kurš norādīts depozitāra paziņojumā par pēdējā atsaukuma saņemšanu.

4.   Uzskata, ka jebkura puse, kura kļūst par Konvencijas Līgumslēdzēju pusi pēc grozījumu pieņemšanas saskaņā ar šā panta 2. punktu, ir pieņēmusi minētos grozījumus.

5.   Depozitārs tūlīt dara zināmu Līgumslēdzējām pusēm par grozījumu apstiprinājuma paziņojuma saņemšanu, iebildumu vai iebildumu atteikuma paziņojuma saņemšanu un grozījumu stāšanos spēkā.

6.   Neatkarīgi no šā panta 1. līdz 5. punkta Komisija ar divu trešdaļu visu Līgumslēdzēju pušu balsu vairākumu var:

a)

ņemot vērā Zinātniskās padomes ieteikumus un ja tā uzskata to par nepieciešamu pārvaldības nolūkos, pēc vajadzības sadalīt pārvaldības apgabalu zinātniskos un statistiskos apakšapgabalos, pārvaldības rajonos un apakšrajonos. Šo apakšapgabalu, rajonu un apakšrajonu robežas tiek noteiktas I pielikumā;

b)	pēc Zinātniskās padomes prasības un ja tā uzskata to par nepieciešamu pārvaldības, zinātniskiem vai statistiskiem nolūkiem, grozīt I pielikumā noteiktās zinātnisko un statistisko apakšapgabalu, rajonu un apakšrajonu robežas ar noteikumu, ka šādai rīcībai piekrīt visas skartās piekrastes valstis.”

“XXIV pants

Denonsēšana

1.   Jebkura Līgumslēdzēja puse var denonsēt šo Konvenciju ar rakstisku paziņojumu depozitāram līdz jebkura gada 30. jūnijam (ieskaitot). Denonsēšana stājas spēkā tā paša gada 31. decembrī. Depozitārs nekavējoties informē visas pārējās Līgumslēdzējas puses.

2.   Pēc tam jebkura cita Līgumslēdzēja puse, iesniedzot rakstisku paziņojumu depozitāram ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas saskaņā ar 1. punktu, arī var denonsēt Konvenciju, un denonsēšana stājas spēkā tā paša gada 31. decembrī. Depozitārs nekavējoties informē visas pārējās Līgumslēdzējas puses.

XXV pants

Reģistrācija

1.   Šīs Konvencijas oriģinālu deponē Kanādas valdībai, kura nosūta sertificētas oriģināla kopijas visiem parakstītājiem un visām Līgumslēdzējām pusēm.

2.   Depozitārs reģistrē šo Konvenciju un visus tās grozījumus ANO Sekretariātā.”

“ ”