32002R0094

Komisijas Regula (EK) Nr. 94/2002

(2002. gada 18. janvāris),

ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 2826/2000 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 2826/2000 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū [1], un jo īpaši tās 12. un 16. pantu,

tā kā:

(1) Būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par to, kā piemērot pasākumus, lai iekšējā tirgū izplatītu informāciju par lauksaimniecības produktiem un bez tam arī par pārtikas produktiem, kā arī lai tos veicinātu.

(2) Pareizas vadības labad būtu jānosaka, cik bieži jāizstrādā to tematu un produktu saraksti, uz kuriem var attiecināt šos pasākumus.

(3) Lai novērstu konkurences izkropļojumu risku, būtu jāizstrādā pamatnostādnes par to, kā norādīt to produktu konkrēto izcelsmi, uz kuriem attiecas veicināšanas un informācijas kampaņas.

(4) Būtu jānosaka programmu iesniegšanas un to īstenotāju iestāžu izraudzīšanās procedūra, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku konkurenci un pakalpojumu sniegšanas brīvību.

(5) Būtu jānosaka kritēriji, saskaņā ar kuriem dalībvalstis izraugās programmas un saskaņā ar kuriem Komisija tās rūpīgi pārbauda, lai nodrošinātu Kopienas noteikumu ievērošanu un īstenojamo pasākumu efektivitāti, jo īpaši ņemot vērā Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvu 92/50/EEK par valsts pasūtījuma līgumu piešķiršanas procedūru koordināciju [2], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2001/78/EK [3].

(6) Ievērojot tās sadarbību ar dalībvalstīm, Komisijai pēc programmu rūpīgas pārbaudes jāpaziņo attiecīgajai pārvaldības komitejai par apstiprinātajām programmām un to budžetiem.

(7) Īstenojamo programmu vadības nolūkā būtu jānosaka kampaņu vispārīgas pamatnostādnes. Kampaņās būtu jāiekļauj informatīvais aspekts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2826/2000 3. pantu. Sākotnēji šīs pamatnostādnes izstrādātas noteiktam skaitam galveno nozaru, neierobežojot iespējas vēlāk iekļaut arī citas nozares vai tēmas. Attiecībā uz dzīviem augiem un puķkopības produktiem pamatnostādnes vēl jāizstrādā.

(8) Lai nodrošinātu Kopienas pasākumu efektivitāti, būtu jāizstrādā atviegloti kritēriji, saskaņā ar kuriem programmas izraugās tā, lai to ietekme būtu optimāla.

(9) Ja programmas attiecas uz vairākām dalībvalstīm, tad būtu jāparedz pasākumi, lai nodrošinātu attiecīgo dalībvalstu sadarbību, iesniedzot un rūpīgi pārbaudot programmas.

(10) Ja organizāciju noraida dalībvalsts līdzfinansējuma trūkuma dēļ un ja nepiemēro Regulas (EK) Nr. 2826/2000 9. panta 3. punktu, būtu jāparedz sekas, kas attiecīgā gadījumā var būt saistītas ar Kopienas finansējuma samazināšanu.

(11) Būtu jānosaka, kādas pārbaudes dalībvalstīm jāveic attiecībā uz pašu vadītajām programmām.

(12) Pareizas finanšu vadības labad būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz Kopienas finanšu iemaksām. Konkrēti būtu jāparedz, ka vairākgadu programmu gadījumā Kopienas kopējās finanšu iemaksas nedrīkst pārsniegt 50 % no kopējām izmaksām.

(13) Dažādie pasākumi, ar ko nodrošina, ka tiek izpildītas saistības, kuras puses uzņēmušās, būtu jāparedz līgumos, ko, izmantojot Komisijas piedāvātos tipveida līgumus, saprātīgā termiņā slēdz ieinteresētās puses un valsts kompetentās iestādes.

(14) Lai šādi līgumi tiku pienācīgi pildīti, līgumslēdzējiem būtu jāiemaksā kompetentajai iestādei drošības nauda, kas vienāda ar 15 % no Kopienas iemaksām. Tā paša iemesla dēļ drošības nauda būtu jāiemaksā tad, ja pieprasa izmaksāt avansu.

(15) Būtu jādefinē galvenā prasība tādā nozīmē, kā paredzēts 20. pantā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2220/85 [4], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1932/1999 [5].

(16) Ņemot vērā budžeta vadības prasības, būtu jāparedz sankcijas gadījumiem, ja nav iesniegti starpposmu maksājumu pieprasījumi vai tie iesniegti ar kavēšanos, kā arī ja kavējas dalībvalstu maksājumi.

(17) Pareizas finanšu vadības labad un, lai novērstu draudus, ka veicamajiem maksājumiem tiek izlietota visa Kopienas finanšu iemaksa, neatstājot nekādu atlikumu, būtu jāparedz, ka avansa un starpposmu maksājumi nedrīkst pārsniegt 80 % no Kopienas iemaksām. Tā paša iemesla dēļ atlikuma izmaksas pieprasījumi jānogādā kompetentajām iestādēm noteiktajā termiņā.

(18) Dalībvalstīm būtu jāuzrauga to pasākumu izpilde, uz kuriem attiecas šī regula, un būtu pastāvīgi jāinformē Komisija par šo pasākumu izpildes gaitu. Pareizas finanšu vadības labad būtu jāparedz, ka dalībvalstis sadarbojas gadījumā, ja pasākumus īsteno dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kur izveidota līgumu parakstījusī kompetentā iestāde.

(19) Ar Regulu (EK) Nr. 2826/2000 saskaņo informācijas un veicināšanas pasākumus attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un apkopo tos vienā dokumentā. Tādēļ būtu jāsaskaņo un jāvienkāršo arī sīki izstrādātie īstenošanas noteikumi dažādās nozarēs. Attiecīgi būtu jāatceļ nozarēs esošie izpildes noteikumi attiecībā uz lauksaimniecības produktu veicināšanu.

(20) Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko apvienotajā sanāksmē sniegušas pārvaldības komitejas lauksaimniecības produktu veicināšanas jautājumos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 2826/2000 6. panta 1. punktā un 7. panta 1. punktā "programma" ir saskaņots pasākumu kopums tādā apmērā, kas ir pietiekams, lai veicinātu informācijas uzlabošanu par attiecīgajiem produktiem un to noietu.

2. pants

1. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2826/2000 3. pantā izklāstītajiem kritērijiem veicināšanas pasākumu un/vai informatīvajā ziņojumā, kuru nodod patērētājiem un citām mērķgrupām, iekļauj attiecīgajam produktam raksturīgās vērtības un/vai īpašības.

2. Jebkura norāde uz produktu izcelsmi ir mazāk svarīga par kampaņā izplatīto galveno ziņojumu. Produkta izcelsmi tomēr var norādīt, ja apzīmējums atbilst Kopienas noteikumiem vai kāda tipiska produkta pazīme ir vajadzīga veicināšanas vai informācijas kampaņas ilustrēšanai.

3. pants

Regulas (EK) Nr. 2826/2000 4. pantā minēto tēmu un produktu sarakstu izstrādā reizi divos gados vēlākais līdz 31. martam. Sākotnējie saraksti iekļauti šīs regulas I pielikumā.

Kompetentās valsts iestādes šīs regulas piemērošanai ir uzskaitītas II pielikumā.

4. pants

Šīs regulas 1. pantā minētās programmas īsteno vismaz vienu gadu, tomēr ne ilgāk kā trīs gadus no dienas, kad stājas spēkā attiecīgais līgums.

5. pants

1. Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 2826/2000 6. pantā minētajās programmās iekļautos pasākumus, attiecīgo nozari vai nozares pārstāvošās Kopienas nozaru organizācijas vai starpnozaru organizācijas pēc attiecīgo dalībvalstu aicinājuma iesniegt priekšlikumus iesniedz savas programmas ne vēlāk kā 15. martā – pirmoreiz, un ne vēlāk kā 15. jūnijā – nākamās reizēs. Šādām programmām jāatbilst Regulas (EK) Nr. 2826/2000 5. pantā minētajām pamatnostādnēm, kā arī specifikācijām, ar ko nosaka izslēgšanas, izraudzīšanās un piešķiršanas kritērijus, kurus šajā nolūkā izplata attiecīgās dalībvalstis.

Sākotnējās pamatnostādnes izklāstītas šīs regulas III pielikumā.

2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka iestādes, kas piešķir attiecīgajām valstīm piekritīgus līgumus, izpilda Direktīvas 92/50/EEK prasības.

3. Ja plāno informācijas un/vai veicināšanas programmu, kas attiecas uz vairākām dalībvalstīm, tad attiecīgās dalībvalstis sadarbojas, izstrādājot saskaņotas specifikācijas un uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.

4. Pēc šādiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus 1. punktā minētās organizācijas izstrādā informācijas un veicināšanas programmas sadarbībā ar īstenotāju iestādi vai iestādēm, ko iepriekšminētās organizācijas izraudzījušās, rīkojot konkursu un izmantojot atbilstošus līdzekļus, kurus apstiprinājusi attiecīgā dalībvalsts.

5. Ja programmas attiecas uz vairākām dalībvalstīm, tad attiecīgās dalībvalstis sadarbojas, izraugoties programmas, un apņemas piedalīties to finansēšanā saskaņā ar 9. panta 2. punktu.

6. pants

Ja dalībvalsts neveic finanšu iemaksu un Regulas (EK) Nr. 2826/2000 9. panta 3. punktu nepiemēro, tad minētās dalībvalsts nozares vai starpnozaru organizāciju izslēdz no programmas.

7. pants

1. Katru gadu līdz 31. augustam, bet pirmoreiz – līdz 15. maijam dalībvalstis nosūta Komisijai pagaidu sarakstu, kurā iekļautas to izraudzītās programmas un īstenotājas iestādes, kā arī katras programmas kopiju. Ja programmas attiecas uz vairākām dalībvalstīm, tad šo paziņošanu veic pēc attiecīgo dalībvalstu savstarpējas vienošanās.

2. Ja atklājas, ka programma neatbilst Kopienas noteikumiem vai III pielikumā minētajām pamatnostādnēm, tad Komisija 60 kalendāro dienu laikā pēc pagaidu saraksta saņemšanas informē attiecīgo dalībvalsti vai dalībvalstis par to, ka visa vai daļa no minētās programmas ir prasībām neatbilstoša.

3. Pēc programmu pārbaudes Komisija paziņo Regulas (EK) Nr. 2826/2000 13. pantā paredzētajām apvienotajām pārvaldības komitejām par izraudzītajām programmām un to attiecīgajiem budžetiem līdz 31. jūlijam – pirmoreiz, bet nākamās reizēs – līdz 15. novembrim.

4. Ierosinātājas nozares vai starpnozaru organizācijas ir atbildīgas par izraudzīto programmu pienācīgu izpildi.

8. pants

Ja piemēro Regulas (EK) Nr. 2826/2000 7. pantu, tad pagaidu sarakstu ar programmām Komisijai pirmoreiz dara zināmu līdz 15. jūnijam un nākamās reizēs – līdz 30. septembrim. Apvienotās pārvaldības komitejas pirmoreiz informē līdz 15. septembrim un nākamās reizēs – līdz 15. decembrim.

9. pants

1. Kopienas finanšu iemaksas Regulas (EK) Nr. 2826/2000 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem ir:

a) 50 % no tajās programmās ietilpstošo pasākumu faktiskajām izmaksām, kas ilgst vienu gadu;

b) 60 % no tajās programmās ietilpstošo pasākumu faktiskajām izmaksām pirmajā gadā un 40 % otrajā gadā, kas ilgst divus gadus, Kopienas kopējai iemaksai nepārsniedzot 50 % no programmas kopējām izmaksām;

c) 60 % no tajās programmās ietilpstošo pasākumu faktiskajām izmaksām pirmajā gadā, 50 % otrajā gadā un 40 % trešajā gadā, kas ilgst trīs gadus, Kopienas kopējai iemaksai nepārsniedzot 50 % no programmas kopējām izmaksām.

Šo finanšu iemaksu izmaksā dalībvalstīm, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 2826/2000 10. panta 2. punktā.

2. Dalībvalstu finanšu iemaksas Regulas (EK) Nr. 2826/2000 9. panta 2. punktā minētajos pasākumos ir 20 % no to faktiskajām izmaksām. Ja finansēšanā piedalās vairākas dalībvalstis, tad daļu, kas katrai no tām jāmaksā, nosaka proporcionāli tās ierosinātājas organizācijas finanšu iemaksai, kura izveidota attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

10. pants

1. Tiklīdz ir sagatavots Regulas (EK) Nr. 2826/2000 6. panta 3. punkta trešajā daļā minētais galīgais saraksts ar dalībvalstu izraudzītajām programmām, dalībvalstis informē katru atsevišķu attiecīgo organizāciju par to, vai viņu pieteikumi ir vai nav apstiprināti. Turpmāko 30 kalendāro dienu laikā dalībvalstis noslēdz līgumus ar izraudzītajām organizācijām. Pēc minētā termiņa beigām līgumus var slēgt tikai ar Komisijas iepriekšēju atļauju.

2. Dalībvalstis izmanto Komisijas piedāvātos tipveida līgumus.

3. Abas puses var slēgt līgumus tikai tad, ja ir iemaksāta drošības nauda par izpildi 15 % apmērā no Kopienas un attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu maksimālās ikgada finanšu iemaksas, lai nodrošinātu apmierinošu līguma izpildi. Drošības naudu iemaksā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2220/85 III sadaļu.

Tomēr, ja līgumslēdzējs ir publisko tiesību subjekts vai darbojas šādas iestādes pārraudzībā, tad dalībvalsts kompetentā iestāde var pieņemt no pārraudzītājas iestādes rakstisku garantiju par summu, kas ir vienāda ar pirmajā daļā norādīto procentuālo daļu, ja pārraudzītāja iestāde apņemas nodrošināt to, ka

- saistības, ko līgumslēdzējs uzņēmies, tiek pienācīgi izpildītas un

- saņemtās summas tiek pienācīgi izlietotas, pildot saistības.

Pierādījumam, ka drošības nauda par izpildi ir iemaksāta, jābūt dalībvalsts rīcībā 1. punktā noteiktajā termiņā.

Drošības naudu par izpildi atmaksā, ievērojot termiņu un noteikumus, kas paredzēti šīs regulas 12. pantā attiecībā uz atlikuma izmaksu.

4. To pasākumu īstenošana, uz kuriem attiecas līgums, ir galvenā prasība Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta nozīmē.

5. Dalībvalsts tūlīt nosūta Komisijai līguma kopiju un pierādījumu, ka iemaksāta drošības nauda par izpildi. Tā nosūta arī tā līguma kopiju, kuru izraudzītā organizācija noslēgusi ar īstenotāju iestādi.

Pēdējā minētajā līgumā iekļauj noteikumu, ka īstenotājai iestādei jāpakļaujas 13. pantā paredzētajām pārbaudēm.

11. pants

1. Līgumslēdzējs 30 kalendāro dienu laikā pēc līguma parakstīšanas drīkst iesniegt attiecīgajai dalībvalstij avansa izmaksas pieprasījumu, tam pievienojot 3. punktā paredzēto drošības naudu. Pēc minētā termiņa beigām avansa pieprasījumus nepieņem.

Avansa maksājums nedrīkst pārsniegt 30 % no Kopienas un attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu ikgada iemaksas summas.

2. Dalībvalsts izmaksā avansu 30 kalendāro dienu laikā pēc avansa izmaksas pieprasījuma iesniegšanas. Ja maksājumu izdara ar kavēšanos, tad piemēro 4. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 296/96 [6].

3. Avansu izmaksā ar nosacījumu, ka līgumslēdzējs iemaksā dalībvalstij drošības naudu 110 % apmērā no minētā avansa summas, to veicot saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2220/85 III sadaļu.

Tomēr, ja līgumslēdzējs ir publisko tiesību subjekts vai darbojas šādas iestādes pārraudzībā, tad kompetentā iestāde var pieņemt no pārraudzītājas iestādes rakstisku garantiju par summu, kas atbilst pirmajā daļā paredzētajam procentuālajam daudzumam, ar noteikumu, ka minētā iestāde apņemas samaksāt tās garantēto summu gadījumā, ja konstatē nepamatotu avansa izmaksu.

12. pants

1. Kopienas un dalībvalsts iemaksu starpposmu maksājumu pieprasījumus iesniedz līdz tā kalendārā mēneša beigām, kas seko mēnesim, kurā beidzas kārtējais trīs mēnešu laika posms, ko aprēķina no līguma parakstīšanas dienas. Šie pieprasījumi attiecas uz izdevumiem, kas radušies attiecīgajā ceturksnī, un tiem pievieno finanšu pārskata kopsavilkumu, attiecīgos attaisnojošos dokumentus un starpziņojumu par līguma izpildi. Ja attiecīgajā ceturksnī izdevumu nav, par to iesniedz paziņojumu tajā pašā termiņā, kas noteikts starpposmu maksājumu pieprasījumu iesniegšanai.

Ja starpposma maksājuma pieprasījums un attiecīgie dokumenti ir iesniegti ar kavēšanos, tad, izņemot force majeure gadījumus, maksājumu samazina par 3 % par katru kavētu veselu mēnesi.

Starpposmu maksājumi un 11. panta 1. punktā minētais avansa maksājums kopumā nedrīkst pārsniegt 80 % no Kopienas un attiecīgo dalībvalstu kopējās ikgada finanšu iemaksas. Kad izmaksāts minētais daudzums, starpposma maksājuma pieprasījumus vairs neiesniedz.

2. Atlikuma izmaksas pieprasījumus iesniedz četros mēnešos pēc tam, kad pabeigti ikgada pasākumi, uz kuriem attiecas līgums.

Pieprasījumus uzskata par pareizi iesniegtiem, ja tiem pievienots:

a) finanšu pārskata kopsavilkums, kas atspoguļo visus plānotos un radušos izdevumus, kā arī visi attiecīgie apliecinošie dokumenti, kuri attiecas uz šiem izdevumiem;

b) veikto darbu pārskats (ziņojums par darbu);

c) līgumslēdzēja izstrādāts iekšējs ziņojums, kurā novērtēti sasniegtie rezultāti, kas konstatējami ziņojuma izstrādes laikā, kā arī novērtēta to iespējamā izmantošana.

Ja atlikuma izmaksas pieprasījums iesniegts ar kavēšanos, tad, izņemot force majeure gadījumus, atlikumu samazina par 3 % par katru kavēto mēnesi.

3. Atlikumu izmaksā tikai pēc 2. punktā minēto dokumentu pārbaudes.

Ja nav pilnībā izpildīta galvenā prasība, kas minēta 10. panta 4. punktā, tad proporcionāli samazina izmaksājamo atlikumu.

4. Drošības naudu, kas minēta 11. panta 3. punktā, atmaksā ar noteikumu, ka izmaksātajam avansam ir skaidrs un galīgs pamatojums.

5. Iepriekšējos punktos minētos maksājumus dalībvalstis veic 60 kalendāro dienu laikā no maksājuma pieprasījuma saņemšanas. Tomēr jebkurā no minētajām 60 dienām pēc saņemtā maksājuma pieprasījuma pirmās reģistrācijas šo termiņu var pārtraukt, paziņojot attiecīgajam līgumslēdzējam, ka pieprasījumu nevar pieņemt vai nu tāpēc, ka attiecīgā summa tam nepienākas, vai tāpēc, ka nav iesniegti vajadzīgie attaisnojošie dokumenti attiecībā uz visiem papildu pieprasījumiem, vai tāpēc, ka dalībvalsts vēlas saņemt papildu ziņas vai veikt papildu pārbaudes. Maksājuma termiņš atsākas dienā, kad ir saņemtas pieprasītās ziņas, kas jāpārsūta 30 kalendāro dienu laikā. Ja minētos maksājumus veic ar kavēšanos, tad, izņemot force majeure gadījumus, summu, ko atmaksā dalībvalstij, samazina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 296/96 4. pantu.

6. Drošības naudu par izpildi, kas paredzēta 10. panta 3. punktā, atmaksā pēc atlikuma izmaksas un tad, kad kompetentā iestāde izsniedz samaksu apliecinošu dokumentu.

7. Dalībvalsts 30 kalendāro dienu laikā pēc saņemšanas nosūta Komisijai

- ceturkšņa ziņojumus par līguma izpildi,

- pārskatu kopsavilkumus, kas minēti 2. punkta a) un b) apakšpunktā,

- iekšējā novērtējuma ziņojumu.

8. Pēc atlikuma izmaksas dalībvalsts nosūta Komisijai finanšu pārskatu, kurā detalizēti norādīti izdevumi, kas radušies, pildot līgumu.

Tā arī apliecina, ka, ņemot vērā veiktās pārbaudes, visi izdevumi uzskatāmi par pamatotiem saskaņā ar līguma noteikumiem.

9. Jebkuru ieturēto drošības naudu un uzlikto naudassodu atskaita no Kopienas daļēji finansētajiem un ELVGF Garantiju nodaļai deklarētajiem izdevumiem.

13. pants

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, jo īpaši izmantojot tehniskas, administratīvas un grāmatvedības pārbaudes līgumslēdzēja un īstenotājas struktūras telpās, lai pārliecinātos, vai

a) sniegtās ziņas un attaisnojošie dokumenti ir precīzi un

b) visas līgumā paredzētās saistības ir izpildītas.

Neskarot Padomes Regulu (EEK) Nr. 595/91 [7], dalībvalstis cik vien iespējams drīz informē Komisiju par visiem pārbaudēs atklātajiem pārkāpumiem.

2. Attiecīgā dalībvalsts nosaka, kā vislabāk pārbaudīt to pasākumu izpildi, uz kuriem attiecas šī regula, un ziņo par to Komisijai.

3. Ja programmas attiecas uz vairākām dalībvalstīm, tad attiecīgās dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai koordinētu to veiktās pārbaudes, un paziņo par tām Komisijai.

4. Komisija jebkurā laikā var piedalīties 2. un 3. punktā paredzētajos verifikācijas un pārbaudes pasākumos. Šajā nolūkā dalībvalstu kompetentās iestādes laikus paziņo Komisijai par plānotajiem verifikācijas un pārbaudes pasākumiem.

Komisija var veikt arī papildu pārbaudes, ja uzskata tās par vajadzīgām.

14. pants

1. Ja veikti nepamatoti maksājumi, tad saņēmējs atmaksā attiecīgās summas, kā arī samaksā procentus par laiku starp maksājumu un tā atmaksu.

Piemēro to procentu likmi, ko nepamatotā maksājuma dienā Eiropas Centrālā banka piemēro savām operācijām eiro un ko publicē Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā, pieskaitot tai trīs procentu daļas.

2. Atgūtās summas un attiecīgos procentus samaksā maksājumu aģentūrām vai dienestiem, kas tos atskaita no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda finansētajiem izdevumiem proporcionāli Kopienas finanšu iemaksai.

15. pants

Šīs regulas 10., 11., 12., 13. un 14. pantu piemēro arī tām programmām, kuras iesniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2826/2000 7. pantu.

Līgumus, kas attiecas uz šīm programmām, slēdz attiecīgās dalībvalstis un izraudzītās īstenotājas organizācijas.

16. pants

1. Ar šo svītro šādus noteikumus:

a) 13., 14., 15., 16. un 17. pantu Komisijas 1989. gada 18. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2159/89, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot konkrētus pasākumus attiecībā uz riekstiem un ceratoniju augļiem, kā paredzēts Padomes Regulas (EEK) Nr. 1035/72 IIa sadaļā [8];

b) 6. pantu Komisijas 1994. gada. 27. jūlija Regulā (EK) Nr. 1905/94 par sīki izstrādātiem noteikumiem par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 399/94 par konkrētiem pasākumiem attiecībā uz žāvētām vīnogām [9].

2. Ar šo atceļ šādas regulas:

a) Komisijas 1981. gada 20. maija Regulu (EEK) Nr. 1348/81 par sīki izstrādātiem noteikumiem par to, kā piemērot Padomes Regulu (EEK) Nr. 1970/80, ar ko paredz vispārējus īstenošanas noteikumus attiecībā uz kampaņām, kas vērstas uz olīveļļas patēriņa veicināšanu Kopienā [10];

b) Komisijas 1989. gada 28. aprīļa Regulu (EEK) Nr. 1164/89, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz palīdzību par šķiedras liniem un kaņepēm [11];

c) Komisijas 1990. gada 31. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2282/90, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai palielinātu ābolu patēriņu un izmantošanu, kā arī citrusaugļu patēriņu [12];

d) Komisijas 1992. gada 14. decembra Regulu (EEK) Nr. 3601/92, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus konkrētu pasākumu piemērošanai attiecībā uz galda olīvām [13];

e) Komisijas 1993. gada 28. maija Regulu (EEK) Nr. 1318/93 par sīki izstrādātiem noteikumiem, lai piemērotu Padomes Regulu (EEK) Nr. 2067/92 par pasākumiem kvalitatīvas liellopu un teļa gaļas produktu veicināšanai un noietam [14];

f) Komisijas 1999. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 890/1999 par informācijas pasākumu organizēšanu attiecībā uz liellopu un teļa gaļas marķēšanas sistēmu Kopienā [15];

g) Komisijas 1993. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3582/93 par sīki izstrādātiem noteikumiem, lai piemērotu Padomes Regulu (EEK) Nr. 2073/92 par piena un piena produktu patēriņa veicināšanu Kopienā un tirgu paplašināšanu [16];

h) Komisijas 1998. gada 16. aprīļa Regulu (EK) Nr. 803/98, ar ko 1998. gadam paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 2275/96, ar ko ievieš konkrētus pasākumus attiecībā uz dzīviem augiem un puķkopības produktiem [17].

3. Šā panta 2. punktā uzskaitītās regulas turpina piemērot attiecībā uz informācijas un veicināšanas programmām, kas apstiprinātas pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

17. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2002. gada 18. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz Fischler

[1] OV L 328, 21.12.2000., 2. lpp.

[2] OV L 209, 24.7.1992., 1. lpp.

[3] OV L 285, 29.10.2001., 1. lpp.

[4] OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp.

[5] OV L 240, 10.9.1999., 11. lpp.

[6] OV L 39, 17.2.1996., 5. lpp.

[7] OV L 67, 14.3.1991., 11. lpp.

[8] OV L 207, 19.7.1989., 19. lpp.

[9] OV L 194, 29.7.1994., 21. lpp.

[10] OV L 134, 21.5.1981., 17. lpp.

[11] OV L 121, 29.4.1989., 4. lpp.

[12] OV L 205, 3.8.1990., 8. lpp.

[13] OV L 366, 15.12.1992., 17. lpp.

[14] OV L 132, 29.5.1993., 83. lpp.

[15] OV L 113, 30.4.1999., 5. lpp.

[16] OV L 326, 28.12.1993., 23. lpp.

[17] OV L 115, 17.4.1998., 5. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

a) Tēmu saraksts, attiecībā uz kurām drīkst veikt informācijas un/vai veicināšanas pasākumus:

- informācija par aizsargātiem cilmes vietu nosaukumiem (ACVN), aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (AĢIN), garantētām tradicionālām īpatnībām (GTĪ) un grafiskajiem simboliem, kas noteikti lauksaimniecības tiesību aktos,

- informācija par bioloģisko lauksaimniecību,

- informācija par lauksaimnieciskās ražošanas sistēmām, kas garantē produkta izsekojamību un par šādu produktu marķējumu,

- informācija par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par uzturvērtību un veselīguma aspektiem;

b) produktu saraksts, attiecībā uz kuriem drīkst rīkot kampaņas:

- piena produkti,

- kvalitatīvi NRR vīni, galda vīni ar ģeogrāfiskas izcelsmes norādi,

- svaigi augļi un dārzeņi,

- pārstrādāti augļi un dārzeņi,

- dzīvi augi un puķkopības produkti.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Dalībvalstu kompetento struktūru saraksts

(Regulas (EK) Nr. 2702/1999 un Regulas (EK) Nr. 2826/2000 administrēšanai)

Dalībvalsts | Nosaukums un adrese |

| |

Beļģija | B.I.R.B. Rue de Trèves B-1040 Bruxelles | Tālr.: (32-02) 287 24 11 Fakss: (32-02) 230 25 33 E-pasts: |

Vlaamse Gemeenschap: Administratie Land- en Tuinbouw (ALT)(dhr. J. Van Liefferinge)Directeur-generaalLeuvenseplein 4B-1000Brussel | Tālr.: (32-02) 553 63 40 Fakss: (32-02) 553 63 50 E-pasts: jules.vanliefferinge@ewbl.vlaanderen.be |

Région wallonne: Agence Wallonne à l'Exportation (AWEX)(M. Ph. Suinen)Directeur généralPlace Sainctelette 2B-1080Bruxelles | Tālr.: (32-02) 421 82 11 Fakss: (32-02) 421 87 87 E-pasts: mail@awex.wallonie.be |

Dānija | Ministeriet for Fødevarer, Landbrug og Fiskeri Direktoratet for FødevareErhvervEU-Koordinationskontoret (Thor Lind Haugstrup)Kampmannsgade 3 DK-1780 København V | Tālr.: (45) 33 95 83 83 Fakss: (45) 33 95 80 21 E-pasts: hau@dffe.dk |

Ministeriet for Fødevarer, Landbrug og Fiskeri Direktoratet for FødevareErhverv,Interventionskontoret (Carsten Andersen)Kampmannsgade 3 DK-1780 København V | Tālr.: (45) 33 95 80 00/33 95 88 04 Fakss: (45) 33 95 80 34 E-pasts: dffe@dffe.dk/caea@dffe.dk |

Vācija | Bundesanstalt für Landwirtschaft und Ernährung (BLE) D-60631 Frankfurt/Main | Tālr.: Fakss: E-pasts: www.dainet.de/ble/ |

Referat 322 pflanzliche Erzeugnisse | Tālr.: (069) 15 64 335 Fakss: (069) 15 64 940 E-pasts: |

Referat 411 tierische Erzeugnisse | Tālr.: (069) 15 64 862/756 Fakss: (069) 15 64 791 E-pasts: |

Grieķija | Ministry of Agriculture Direction of Agricultural Extenses Acharnon Street 5 GR-10176 Athens | Tālr.: 00 30 10 52 47 044 Fakss: 00 30 10 52 48 022 E-pasts: direfarm@minagric.gr |

Spānija | Ministerio de Agricultura, Pesca y Alimentación (MAPA) Subsecretaría — Dirección General de Alimentación(Don Juan García Butragueño)Paseo Infanta Isabel 1, E Madrid | Tālr.: (34-91) 347 50 91 Fakss: (34-91) 347 51 68 E-pasts: |

Francija | Office national interprofessionnel des viandes de l'élevage et de l'aviculture (OFIVAL) (M. Geudar-Delahaye)80, avenue des terroirs de France F-75607 Paris Cedex 12 | Tālr.: 33 1 44 68 50 00 Fakss: 33 1 44 68 52 33 E-pasts: |

Office national interprofessionnel du lait et des produits laitiers (ONILAIT) (Mme Boulengier)2, rue Saint-Charles F-75740 Paris Cedex 15 | Tālr.: 33 1 73 00 50 00 Fakss: 33 1 73 00 50 50 E-pasts: |

Office national interprofessionnel des fruits, des légumes et de l'horticulture (ONIFLHOR) (M. Laneret)164, rue de Javel F-75739 Paris Cedex 15 | Tālr.: 33 1 44 25 36 36 Fakss: 33 1 44 25 31 69 E-pasts: |

Office national interprofessionnel des vins (ONIVINS)(M. Dairien)232, rue de Rivoli F-75001 Paris | Tālr.: 33 1 42 86 32 00 Fakss: 33 1 40 15 06 96 E-pasts: |

Office national interprofessionnel des produits de la mer et de l'aquaculture (OFIMER) (M. Merckelbagh)11, rue de Sébastopol F-75001 Paris | Tālr.: 33 1 53 00 96 96 Fakss: 33 1 53 00 96 99 E-pasts: |

Office national interprofessionnel des céréales (ONIC)Office national interprofessionnel des oléagineux, protéagineux et cultures textiles (ONIOL) (M. Drege)21, avenue Bosquet F-75015 Paris | Tālr.: 33 1 44 18 20 00 Fakss: 33 1 45 51 90 99 E-pasts: |

Institut national des appellations d'origines (INAO) (M. Bernard)138, Champs-Élysées F-75008 Paris | Tālr.: 33 1 53 89 80 00 Fakss: 33 1 42 25 57 97 E-pasts: |

Fonds d'intervention et de régulation du marché du sucre (FIRS)(Mme Ulmann)120, boulevard de Courcelles F-75017 Paris | Tālr.: 33 1 56 79 46 00 Fakss: 33 1 56 79 46 50 E-pasts: |

Office de développement de l'économie agricole des départements d'outre-mer (ODEADOM) (M. Lefevre)31, quai de Grenelle, Tour Mercure 1 F-75738 Paris Cedex 15 | Tālr.: 33 1 53 95 41 70 Fakss: 33 1 53 95 41 95 E-pasts: |

Office national interprofessionnel des plantes à parfum, aromatiques et médicinales (ONIPPAM) (M. De Laurens)25, rue du Maréchal Foch F-04130 Voix | Tālr.: 33 4 92 79 34 46 Fakss: 33 4 92 79 33 22 E-pasts: |

Īrija | Department of Agriculture, Food and Rural Development(Ms Maura Nolan)Kildare Street Dublin 2 | Tālr.: (353-1) 607 20 00/607 26 53 Fakss: (353-1) 661 62 63 E-pasts: maura.nolan@daff.irlgov.ie |

Itālija | AGEA Dr. Alberto Migliorini Direzione Organismo Pagatore Via Palestro, 81 I-00185 Roma | Tālr.: (39-06) 49 49 91 Fakss: (39-06) 445 39 40 E-pasts: aimauo01@tin.it |

Luksemburga | Administration des services techniques de l'Agriculture 16, route d'Esch, boîte postale 1904 L-1019 Luxembourg | Tālr.: 45 71 72 215 Fakss: 45 72 341 E-pasts: www.asta.etat.lu asta.asta@asta.etat.lu |

Nīderlande | Ministerie van Landbouw, Natuurbeheer en Visser Directie I.Z.; desk P.P. Postbus 20401 2500 EK Den Haag Nederland | Tālr.: (31-70) 378 68 68 Fakss: (31-70) 378 61 05 E-pasts: p.j.buiter@iz.agro.nl |

Ministerie van Landbouw, Natuurbeheer en Visser Agentschap LASER T.a.v. ir. M.A. Romeyn-van Zwieten Regio Zuid-West Postbus 1191 3300 BD Dordrecht Nederland | Tālr.: (31-78) 639 53 95 Fakss: (31-78) 639 53 94 E-pasts: m-a.romeyn@laser.agro.nl |

Austrija | Agrarmarkt Austria Dresdner Straße 70 A-1200 Wien | Tālr.: (43-1) 33 151 – 0 Fakss: (43-1) 33 151 – 297 E-pasts: www.ama.at |

Wein: Bundesministerium für Land- und Forstwirtschaft, Umwelt und Wasserwirtschaft Stubering 12 A-1010 Wien | Tālr.: (43-1) 711 00 – 0 Fakss: (43-1) 711 00 – 29 01 E-pasts: |

Portugāle | Ministério da Agricultura (GPPAA) Rua padre António Vieira, n.o 1 P-1099-073 Lisboa | Tālr.: (351) 21 381 93 36 Fakss: (351) 21 381 93 22 E-pasts: anacastro@GPPAA.min-agricultura.pt |

Somija | Ministry of Agriculture and Forestry Intervention Unit (SIRVIO Tapani)PO Box 30 FIN-00023 GOVERNMENT | Tālr.: (358-9) 160 27 54 Fakss: (358-9) 160 97 90 E-pasts: petri.koskela@mmm.fi |

Zviedrija | Swedish Board of Agriculture S-55182 Jönköping | Tālr.: (46-36) 15 50 00, 15 58 58 Fakss: (46-36) 71 95 11 E-pasts: jordbruksverket@sjv.se Maria.nyquist@sjv.se |

Apvienotā Karaliste | Ministry of Agriculture, Fisheries and Food (MAFF) International Relations and Export Promotion Division (Jill Russell)Whitehall Place (East Block) London SWIA 2 HH | Tālr.: (44-207) 270 19 04 Fakss: (44-207) 270 84 94 E-pasts: j.russell@irep.maff.gsi.gov.uk |

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

PAMATNOSTĀDNES VEICINĀŠANAS PASĀKUMIEM IEKŠĒJĀ TIRGŪ

Informācija par Kopienas sistēmu attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietu nosaukumiem (ACVN), aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (AĢIN) un garantētām tradicionālām īpatnībām (GTĪ), kā arī to attiecīgajiem logotipiem

1. SITUĀCIJAS APRAKSTS

Kopienas 1996.-1998. gada informācijas kampaņa bija pirmais pasākums, kas tika veikts, lai informētu par to abu Kopienas sistēmu esamību, nozīmi un izdevīgumu, kuras paredzētas, lai aizsargātu lauksaimniecības pārtikas produktus ar specifiskām īpašībām un lai palielinātu to tirgus vērtību.

Ņemot vērā neilgo kampaņas laiku, to nosaukumu atpazīstamība, kas šobrīd attiecas uz 562 Kopienas produktiem, būtu jāuzlabo, turpinot informēt par minēto sistēmu nozīmi un izdevīgumu. Informācijai jāattiecas arī uz šim nolūkam radītiem Kopienas logotipiem, jo īpaši 1998. gadā izstrādātiem ACVN un AĢIN logotipiem.

2. MĒRĶI

- Iedrošināt ražotājus/apstrādātājus izmantot šīs kvalitātes sistēmas.

- Sekmēt pieprasījumu pēc attiecīgajiem produktiem, informējot patērētājus un izplatītājus par kvalitātes sistēmu un to logotipu esamību, nozīmi un izdevīgumu, par nosacījumiem, ar kādiem piešķir tiesības izmantot atbilstošos nosaukumus un par attiecīgajām pārbaudēm.

3. GALVENĀS MĒRĶGRUPAS

- Ražotāji un apstrādātāji.

- Izplatītāji (lielveikali, vairumtirgotāji, mazumtirdzniecības veikali, restorāni).

- Patērētāji.

- Viedokļa noteicēji.

4. GALVENĀS IDEJAS KOMUNIKĀCIJĀ

- Produktam ir specifiskas īpašības, kas saistītas ar tā izcelsmes ģeogrāfisko vietu (ACVN/AĢIN).

- Produktam ir specifiskas īpašības, kas saistītas ar tā īpašo tradicionālo ražošanas metodi neatkarīgi no ražošanas vietas (GTĪ).

- Kvalitātes aspekti (nekaitīgums, uzturvērtība un garša, izsekojamība).

- Attiecīgo produktu dažādība, sātīgums un smarža.

- Dažu AĢIN, ACVN vai GTĪ produktu prezentācija, kas ir kā piemērs tam, kā iespējams veiksmīgi palielināt tirgus vērtību pārtikas produktiem ar specifiskām īpašībām.

5. GALVENIE INFORMĀCIJAS KANĀLI

- Elektroniskie līdzekļi (interneta mājas lapa).

- Sabiedriskās attiecības ar masu informācijas līdzekļiem (specializētie izdevumi, sieviešu žurnāli, preses izdevumi par kulināriju).

- Kontakti ar patērētāju apvienībām.

- Informācija tirdzniecības vietās.

- Audiovizuālie informācijas nesēji.

- Rakstiski dokumenti (informācijas lapas, brošūras utt.).

- Piedalīšanās tirdzniecības izstādēs un skatēs.

- Publicitāte specializētajā presē.

6. PROGRAMMAS ILGUMS

24-36 mēneši, nosakot mērķus katram posmam.

7. PAREDZAMAIS BUDŽETS

EUR 4 miljoni.

Informācija par grafisko simbolu, ar ko apzīmē visattālākos apvidus

1. SITUĀCIJAS APRAKSTS

Veicot ārējo novērtējumu konstatēts, ka Kopienas 1998.-1999. gada informācijas kampaņa par grafisko simbolu (logotipu), ar ko apzīmē visattālākos apvidus, izraisīja lielu interesi attiecīgajā nozarē strādājošajiem uzņēmējiem.

Tā rezultātā vairāki ražotāji un apstrādātāji meklēja iespēju apstiprināt savus kvalitatīvos produktus, lai viņi varētu izmantot minēto logotipu.

Ņemot vērā neilgo šīs pirmās kampaņas laiku, tagad ir īstais brīdis uzlabot dažādo mērķgrupu informētību par minēto logotipu, turpinot informēt par logotipa nozīmi un tā izmantošanas izdevīgumu.

2. MĒRĶI

- Informēt par logotipa esamību, nozīmi un izmantošanas izdevīgumu.

- Mudināt ražotājus un apstrādātājus attiecīgajos reģionos izmantot šo logotipu.

- Uzlabot izplatītāju un patērētāju informētību par logotipu.

3. GALVENĀS MĒRĶGRUPAS

- Vietējie ražotāji un apstrādātāji.

- Izplatītāji un patērētāji.

- Viedokļa noteicēji.

4. GALVENĀS IDEJAS KOMUNIKĀCIJĀ

- Produkts ir cilmes vietai tipisks un dabīgs.

- Tā cilmes vieta ir Kopienas reģions.

- Kvalitāte (nekaitīgums, uzturvērtība un garša, ražošanas metode, saikne ar izcelsmi).

- Produkta eksotiskums.

- Piegāžu daudzveidība, ieskaitot piegādes ārpus sezonas.

- Izsekojamība.

5. GALVENIE INFORMĀCIJAS KANĀLI

- Elektroniskie līdzekļi (interneta mājas lapa utt.).

- Informatīvais tālrunis.

- Sabiedriskās attiecības ar masu informācijas līdzekļiem (piem., ar žurnālistiem, kas specializējušies šai jomā, sieviešu žurnāliem, preses izdevumiem par kulināriju).

- Degustācijas tirdzniecības vietās, izstādēs un skatēs utt..

- Kontakti ar ārstiem un dietologiem.

- Citi informācijas kanāli (informācijas lapas, brošūras, receptes utt.).

- Audiovizuālie informācijas nesēji.

- Publicitāte specializētajā un vietējā presē.

6. PROGRAMMU ILGUMS

24-36 mēneši, nosakot mērķus katram posmam.

7. PAREDZAMAIS BUDŽETS

EUR 3 miljoni.

Bioloģiskā lauksaimniecība

1. SITUĀCIJAS APRAKSTS

Bioloģiskās lauksaimniecības produktu patēriņš ir jo sevišķi populārs pilsētu iedzīvotāju vidū, bet salīdzinājumā ar parastajiem produktiem tomēr nav pietiekoši izplatīts.

2. MĒRĶI

- Plašā sabiedrībā darīt zināmus Kopienas noteikumus par bioloģiskās ražošanas metodēm, veicamajām pārbaudēm un Kopienas izstrādāto logotipu.

- Veicināt bioloģiskās lauksaimniecības produktu patēriņu.

- Paplašināt patērētāju zināšanas par bioloģisko lauksaimniecību un tās produktiem.

3. GALVENĀS MĒRĶGRUPAS

- Mājsaimniecības (vecāki vecumā no 20 līdz 50 gadiem).

- Nozares uzņēmēji (lai informētu par Kopienas logotipu un rosinātu interesi to izmantot).

4. GALVENĀS IDEJAS KOMUNIKĀCIJĀ

- Bioloģiskās lauksaimniecības produkti ir dabīgi, piemēroti modernai ikdienas dzīvei, un ir prieks tos nobaudīt. Tos audzē, izmantojot metodes, kas saudzē vidi. Šiem produktiem piemēro stingrus noteikumus, un to atbilstību pārbauda neatkarīgas struktūras un valsts iestādes.

- Komunikācijai jābūt labi pārdomātai un pozitīvai, un tajā jāņem vērā dažādajām mērķgrupām raksturīgie īpašie patēriņa ieradumi.

- Kopienas izstrādātais logotips ir tādu bioloģiskās lauksaimniecības produktu simbols, kas atbilst stingriem ražošanas kritērijiem un ir izturējuši stingru pārbaudi.

Informāciju par Kopienas ieviesto logotipu var papildināt ar informāciju par dalībvalstīs ieviestajiem kolektīvajiem logotipiem, ja to specifikācijas atbilst stingrākiem nosacījumiem nekā tie, kas paredzēti attiecībā uz Kopienas ieviesto logotipu.

5. GALVENIE INFORMĀCIJAS KANĀLI

- Interneta mājas lapa.

- Informatīvais tālrunis.

- Kontakti ar masu informācijas līdzekļiem (piem., ar žurnālistiem, kas specializējušies šai jomā, sieviešu žurnāliem).

- Kontakti ar ārstiem un dietologiem.

- Kontakti ar skolotājiem.

- Citi informācijas kanāli (informācijas lapas, brošūras utt.).

- Vizuālie informācijas nesēji (kino, specializētie televīzijas kanāli).

- Radio reklāmas.

- Publicitāte specializētajā presē (sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem).

6. PROGRAMMU ILGUMS

12-36 mēneši, priekšroku dodot vairākgadu programmām, kurās nosaka mērķus katram atsevišķam posmam.

7. PAREDZAMAIS BUDŽETS

EUR 6 miljoni.

Piens un piena produkti

1. SITUĀCIJAS APRAKSTS

Šķidra piena patēriņš ir samazinājies, jo īpaši lielākajās patērētājvalstīs, un tas noticis galvenokārt dēļ konkurences, kuru rada uz jauniem cilvēkiem vērstais bezalkoholisko dzērienu piedāvājums. Pretstatā iepriekš minētajam, vērojams vispārējs patēriņa pieaugums piena produktiem, izsakot tos ar piena ekvivalentu.

2. MĒRĶI

- Palielināt šķidra piena patēriņu.

- Stabilizēt piena produktu patēriņu.

- Veicināt patēriņu jaunu cilvēku vidū.

3. GALVENĀS MĒRĶGRUPAS

- Bērni un pusaudži, jo īpaši meitenes vecumā no 8 līdz 13 gadiem.

- Jaunas sievietes un mātes vecumā no 20 līdz 40 gadiem.

4. GALVENĀS IDEJAS KOMUNIKĀCIJĀ

- Piens un piena produkti ir veselīgi, dabīgi produkti ar augstu enerģētisko vērtību, tie ir piemēroti modernai ikdienas dzīvei, un ir prieks tos nobaudīt.

- Komunikācijai jābūt pozitīvai, un tajā jāņem vērā dažādiem tirgiem raksturīgie patēriņa ieradumi.

- Visas programmas gaitā jānodrošina galveno ideju komunicēšanas nepārtrauktība, lai pārliecinātu patērētājus par labumiem, ko viņi gūs, regulāri lietojot pārtikā šos produktus.

5. GALVENIE INFORMĀCIJAS KANĀLI

- Elektroniskie līdzekļi.

- Informatīvais tālrunis.

- Kontakti ar masu informācijas līdzekļiem (piem., ar žurnālistiem, kas specializējušies šai jomā, sieviešu žurnāliem, preses izdevumiem jauniešiem).

- Kontakti ar ārstiem un dietologiem.

- Kontakti ar skolotājiem.

- Citi informācijas kanāli (informācijas lapas un brošūras, bērnu spēles utt.).

- Degustācijas tirdzniecības vietās.

- Vizuālie informācijas nesēji (kino, specializētie televīzijas kanāli).

- Radio reklāmas.

- Publicitāte specializētajā presē (jauniešiem un sievietēm).

6. PROGRAMMU ILGUMS

12-36 mēneši, priekšroku dodot vairākgadu programmām, kurās nosaka mērķus katram atsevišķam posmam.

7. PAREDZAMAIS BUDŽETS

EUR 6 miljoni.

Vīns

1. SITUĀCIJAS APRAKSTS

Vīna ražošana ir plaši izvērsta, bet patēriņš ir nemainīgs vai konkrētiem vīna veidiem pat samazinās, un palielinās piegādes no trešām valstīm.

2. MĒRĶI

Informēt patērētājus par Eiropas vīnu daudzveidību, kvalitāti un to ražošanas apstākļiem, kā arī par zinātnisko pētījumu rezultātiem.

3. GALVENĀS MĒRĶGRUPAS

Patērētāji vecumā no 20 līdz 40 gadiem.

4. GALVENĀS IDEJAS KOMUNIKĀCIJĀ

- Kopienas tiesību akti stingri reglamentē ražošanu, kvalitātes norādes, marķēšanu un realizāciju, tā patērētājiem garantējot tirgū piedāvātā vīna kvalitāti un izsekojamību.

- Vilinoša iespēja izvēlēties no ļoti plaša dažādas izcelsmes Eiropas vīnu piedāvājuma.

- Mērenas vīna lietošanas ietekme uz veselību.

5. GALVENIE INFORMĀCIJAS KANĀLI

- Informācijas un sabiedrisko attiecību pasākumi.

- Izplatītāju un piegādātāju mācības.

- Kontakti ar mediķiem un specializētiem preses izdevumiem.

- Citi informācijas kanāli (interneta mājas lapa, informācijas lapas un brošūras), lai palīdzētu patērētājiem izvēlēties un radītu patēriņa iespējas ģimenes svinībās.

6. PROGRAMMU ILGUMS

12-36 mēneši, priekšroku dodot vairākgadu programmām, kurās nosaka mērķus katram atsevišķam posmam.

7. PAREDZAMAIS BUDŽETS

EUR 6 miljoni.

Svaigi augļi un dārzeņi

1. SITUĀCIJAS APRAKSTS

Šī nozare cieš no strukturāliem tirgus traucējumiem, kas ir izteiktāki attiecībā uz dažiem produktiem neatkarīgi no līdz šim veiktajiem komunikācijas pasākumiem.

Ir manāms intereses trūkums to patērētāju vidū, kas jaunāki par 35 gadiem, un skolēnu vidū tas ir vēl izteiktāks. Tas neatbilst līdzsvarota uztura interesēm.

2. MĒRĶI

Mērķis ir atjaunot šo produktu kā "svaigu" un "dabīgu" produktu tēlu, kā arī samazināt patērētāju vidējo vecumu, galvenokārt iedrošinot gados jaunus cilvēkus lietot pārtikā attiecīgos produktus.

3. GALVENĀS MĒRĶGRUPAS

- Mājsaimniecības, kuru locekļi ir vecumā līdz 35 gadiem.

- Jaunākā skolas vecuma bērni un pusaudži.

- Sabiedriskās ēdināšanas iestādes un skolu ēdnīcas.

- Ārsti un dietologi.

4. GALVENĀS IDEJAS KOMUNIKĀCIJĀ

- Produkti ir dabīgi.

- Produkti ir svaigi.

- Kvalitāte (nekaitīgums, uzturvērtība un garša, ražošanas metodes, vides aizsardzība, saikne ar produkta izcelsmi).

- Baudījums.

- Līdzsvarots uzturs.

- Svaigu produktu piegādes dažādība un sezonālais raksturs.

- Viegla pagatavošana: svaigi pārtikas produkti nav termiski jāapstrādā.

- Izsekojamība.

5. GALVENIE INFORMĀCIJAS KANĀLI

- Elektroniskie līdzekļi (interneta mājas lapa, kurā stāstīts par pieejamiem produktiem, tiešsaistē spēlējamas spēles bērniem).

- Informatīvais tālrunis.

- Sabiedriskās attiecības ar masu informācijas līdzekļiem (piem., ar žurnālistiem, kas specializējušies šai jomā, sieviešu žurnāliem, jauniešu žurnāliem un avīzēm).

- Kontakti ar ārstiem un dietologiem.

- Izglītojoši, uz bērniem un pusaudžiem vērsti pasākumi, iesaistot to veikšanā skolotājus un skolu ēdnīcu vadītājus.

- Citi informācijas kanāli (informācijas lapas un brošūras ar informāciju par produktiem un receptēm, bērnu spēles utt.).

- Vizuālie informācijas nesēji (kino, specializētie televīzijas kanāli).

- Radio reklāmas.

- Publicitāte specializētajā presē (sievietēm un jauniešiem).

6. PROGRAMMU ILGUMS

12-36 mēneši, priekšroku dodot vairākgadu programmām, kurās nosaka mērķus katram atsevišķam posmam.

7. PAREDZAMAIS BUDŽETS

EUR 6 miljoni.

Apstrādāti augļi un dārzeņi

1. SITUĀCIJAS APRAKSTS

Šim tirgum raksturīga struktūras nelīdzsvarotība, kas ir izteiktāka attiecībā uz dažiem produktiem, kuri turklāt sīvi konkurē ar importētajiem produktiem, un šajā tirgū mēģinājumi uzturēt komunikāciju ar patērētājiem nav bijuši sevišķi veiksmīgi.

Jo īpaši ir vērts atzīmēt, ka patērētāji labprāt izvēlas apstrādātus produktus, jo tie ir viegli pagatavojami. Tādēļ šim tirgum ir izaugsmes iespējas, kas var dot labumu arī pamatražošanai.

2. MĒRĶI

Produkta tēlu vajag modernizēt un padarīt jaunatnei atbilstošāku, sniedzot patēriņa veicināšanai nepieciešamo informāciju.

3. GALVENĀS MĒRĶGRUPAS

- Mājsaimnieces.

- Sabiedriskās ēdināšanas iestādes un skolu ēdnīcas.

- Ārsti un dietologi.

4. GALVENĀS IDEJAS KOMUNIKĀCIJĀ

- Kvalitāte (nekaitīgums, uzturvērtība un garša, gatavošanas metodes).

- Viegla izmantošana.

- Baudījums.

- Piedāvājuma daudzveidība un pieejamība visu gadu.

- Līdzsvarots uzturs.

- Izsekojamība.

5. GALVENIE INFORMĀCIJAS KANĀLI

- Elektroniskie līdzekļi (interneta mājas lapa).

- Informatīvais tālrunis.

- Sabiedriskās attiecības ar masu informācijas līdzekļiem (piem., ar žurnālistiem, kas specializējušies šai jomā, sieviešu žurnāliem).

- Degustācijas tirdzniecības vietās.

- Kontakti ar ārstiem un dietologiem.

- Citi informācijas kanāli (informācijas lapas un brošūras ar produktu aprakstiem un receptēm).

- Vizuālie informācijas nesēji.

- Preses izdevumi sievietēm, preses izdevumi par kulināriju, preses izdevumi profesionāļiem.

6. PROGRAMMU ILGUMS

12-36 mēneši, priekšroku dodot vairākgadu programmām, kurās nosaka mērķus katram atsevišķam posmam.

7. PAREDZAMAIS BUDŽETS

EUR 3 miljoni.

--------------------------------------------------