31999R2792

Padomes Regula (EK) Nr. 2792/1999

(1999. gada 17. decembris),

kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 36. un 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā:

(1) Padomes 1999. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 2760/1999, kas izklāsta vispārējus noteikumus par strūkturfondiem [4], nosaka struktūrfondu vispārējos mērķus un uzdevumus, kā arī Zivsaimniecības vadības finanšu instrumentu (ZVFI), to organizāciju, palīdzības metodes, plānošanu un fondu sniegtā atbalsta vispārējo organizāciju un vispārējo finanšu kārtību.

(2) Padomes 1999. gada 20. decembra Regula (EEK) Nr. 3760/92, kas izveido Kopienas sistēmu zivsaimniecībai un akvakultūrai [5], izklāsta kopējās zivsaimniecības politikas mērķus un vispārējos noteikumus; Kopienas zvejas flotes attīstība jo īpaši jāregulē saskaņā ar lēmumiem, kas Padomei jāpieņem, ievērojot 11. pantu; Komisijas pienākums ir pārvērst šos lēmumus konkrētos pasākumos katras dalībvalsts līmenī; turklāt ir jāievēro Padomes 1993. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2847/93, kas izveido kontroles sistēmu, kura piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai [6].

(3) Padomes 1999. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 2763/1999 par Zivsaimniecību vadības finanšu instrumentu [7] nosaka īpašo struktūrpasākumu mērķi nozarē, kā tas definēts minētās regulas 1. pantā; saskaņā ar tās 4. pantu Padomei ne vēlāk kā līdz 1999. gada 31. decembrim jāpieņem lēmums par noteikumiem un nosacījumiem, ar kādiem ZVFI iegulda līdzekļus nozares pārstrukturēšanā, lai nodrošinātu, ka šī pārstrukturēšana sasniedz tai paredzētos mērķus.

(4) Būtu jāparedz noteikumi attiecībā uz plānošanu.

(5) Daudzgadu vadības programmas attiecībā uz zvejas flotēm laika posmam no 1997. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim paliek spēkā līdz termiņa beigām; atbilstīgi noteikumi būtu jānosaka laika posmam, kas sākas 2002. gada 1. janvārī.

(6) Būtu jākonkretizē noteikumi daudzgadu vadības programmu uzraudzībai un īstenošanai, jo īpaši attiecībā kārtību, kādā notiek pievienošanās flotei un izstāšanās no tās, kā arī valsts atbalsta struktūru flotes atjaunošanai, kuģu modernizēšanai un kopuzņēmumu veidošanai;

(7) Neliela apjoma piekrastes zvejai ir īpašs statuss, ņemot vērā zvejas intensitātes noregulēšanas mērķus; ir būtiski, lai šis īpašais statuss pārtaptu konkrētos pasākumos šīs regulas līmenī.

(8) Zvejas flotes pārstrukturēšanas īstenošanai būtu nepieciešami sociālekonomiski papildu pasākumi.

(9) Būtu jānosaka sīki izstrādāti noteikumi atbalsta piešķiršanai ūdens resursu aizsardzībai un attīstībai, akvakultūrai, zvejas ostu iekārtām, pārstrādei, tirdzniecībai, zvejai iekšzemes ūdeņos un zivsaimniecības un akvakultūras produktu sekmēšanai.

(10) Struktūrpasākumos ražotāju organizāciju atbalstam būtu iekļaujami konkrēti pasākumi, kas pašlaik tiek īstenoti saskaņā ar Padomes 1992. gada 17. decembra Regulu (EEK) Nr. 3759/92 par tirgus kopējo organizāciju zivsaimniecības un akvakultūras produktiem [8], un šādai iekļaušanai nebūtu jāapdraud ražotāju organizāciju regulējošā loma, kā tas noteikts Regulā (EEK) Nr. 3759/92; ir arī piemēroti iekļaut citus kopīgas intereses pasākumus, ko veic profesionāļi.

(11) Būtu jānosaka sīki izstrādāti noteikumi par atlīdzību un finanšu kompensāciju piešķiršanu zvejniekiem un kuģu īpašniekiem darbības īslaicīgas pārtraukšanas vai tehnisku ierobežojumu gadījumos, ko piemēro konkrētām kuģa iekārtām vai zvejas metodēm.

(12) Programmas izstrādātas, lai paredzētu līdzekļus, kas vajadzīgi jaunievedumu un tehniskās palīdzības ieviešanai.

(13) Zivsaimniecības nozare ir būtiski ieinteresēta sasniegt noturīgu līdzsvaru starp ūdens resursiem un to izmantošanu, un ietekmi uz vidi; tādējādi ir tik svarīgi paredzēt atbilstīgus pasākumus trofiskās ķēdes saglabāšanai, jo tā apgādā akvakultūru un zivju pārstrādes rūpniecību.

(14) Ciktāl šādi pasākumus neierobežo Kopienas atbalsta piešķiršana, šajā nozarē jo īpaši atbilstīgi ir regulēt valsts atbalsta projektus, neierobežojot Līguma 87. un 89. pantu, un saskaņotā veidā iekļaut Kopienas zvejas flotes pārstrukturēšanas plānošanu kopējā struktūrpalīdzībā.

(15) Šīs regulas īstenošanai nepieciešamos pasākumus būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, kas nosaka Komisijai piešķirto izpildpilnvaru īstenošanas procedūras [9].

(16) Būtu jāatceļ Padomes 1998. gada 3. novembra Regula (EK) Nr. 2468/98, kas nosaka kritērijus un kārtību attiecībā uz Kopienas struktūrpalīdzību zivsaimniecības un akvakultūras nozarē un tās produktu pārstrādi un tirdzniecību [10], kā arī citi noteikumi; tai pašā laikā, lai pareizi piemērotu atbalstu, darbības un projektus, kas apstiprināti līdz 1999. gada 31. decembrim, šajā nolūkā būtu jāturpina piemērot atceltos noteikumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķi

1. Šī regula paredz sistēmu visiem tiem struktūrpasākumiem zivsaimniecības nozarē, kas tiek veikti dalībvalsts teritorijā, neskarot reģionālās īpatnības un ar nolūku sasniegt Regulas (EK) Nr. 1263/1999 1. panta 1. punktā minētos mērķus, kā arī kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, jo īpaši resursu saglabāšanu un ilgstošu stabilu attīstību.

2. Struktūrpolitikas mērķis šajā nozarē ir pārstrukturēšanas vadīšana un veicināšana. Pārstrukturēšana ietver ilglaicīgas ietekmes darbības un pasākumus, kas palīdz sasniegt uzdevumus, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 1263/1999 1. panta 2. punktā.

2. pants

Līdzekļi

Zivsaimniecības vadības finanšu instruments, še turpmāk tekstā minēts kā ZVFI, saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem paredz palīdzību II, III un IV sadaļā definētajiem pasākumiem tajās jomās, ko aptver kopējā zivsaimniecības politikā, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 3760/92 1. pantā.

I SADAĻA

PLĀNOŠANA

3. pants

Kopējie noteikumi

1. Regulas (EK) Nr. 1260/1999 9. panta a) punktā noteiktajai plānošanai jānotiek saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un ar daudzgadu vadības programmu noteikumiem attiecībā uz zvejas flotēm, kas minētas šīs regulas 4. pantā. Šim nolūkam tās var pārskatīt pēc vajadzības un jo īpaši katra daudzgadu vadības programmas piemērošanas perioda beigās.

Programmu sagatavošana aptver visas jomas, kas minētas II, III un IV sadaļā.

2. ZVFI daļēji finansēto pasākumu plānošana 1. mērķa reģioniem notiek saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1263/1999 2. panta 2. punkta pirmo daļu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 1260/1999 14. pantu, 15. panta 2. punktu, 15. panta 3. punkta pirmo daļu, 15. panta 5., 6. un 7. punktu, 19. panta 3. un 4. punktu.

3. Regulas (EK) Nr. 1260/1999 9. panta b) punktā noteiktie plāni pierāda, ka izvirzīto mērķu sasniegšanai ir nepieciešams valsts atbalsts un, jo īpaši bez valsts atbalsta attiecīgās zvejas flotes nav iespējams atjaunot vai modernizēt, un ka plānotie pasākumi neapdraudēs zivsaimniecības resursu ilgtermiņa līdzsvaru.

Plānu saturam jābūt tādam, kā noteikts I pielikumā.

4. Attiecībā uz atlikušo plānošanas periodu, ko vēl neaptver Komisijas apstiprinātā daudzgadu vadības programma, plānošanas informācijai jābūt vienīgi norādošai; šādu informāciju konkretizē pēc tam, kad tiek apstiprināta jaunā daudzgadu vadības programma, saskaņā ar tās mērķiem.

4. pants

Daudzgadu vadības programmas zvejas flotēm

1. Padome saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3760/92 11. pantu nosaka mērķus un pasākumus zivsaimniecības nozares pārstrukturēšanai. Pamatojoties uz šo Padomes lēmumu, Komisija, darbojoties saskaņā ar 23. panta 2. punktā izklāstīto procedūru, pieņem daudzgadu vadības programmas atsevišķām dalībvalstīm.

2. Komisijas lēmums, kas minēts 1. punktā, jo īpaši nosaka mērķu sēriju kopā ar pasākumu kopumu to īstenošanai, ļaujot vadīt zvejas intensitāti uz visaptveroša, ilgtermiņa pamata.

3. Vēlākais, līdz 2001. gada 1. maijam dalībvalstis sniedz Komisijai šīs regulas II pielikumā norādīto informāciju, kas tiek izmantota, lai sagatavotu turpmākās daudzgadu vadības programmas.

5. pants

Daudzgadu vadības programmas uzraudzība

1. Daudzgadu vadības programmu izpildes uzraudzības nolūkos dalībvalstis, līdz katra gada 1. maijam, nosūta Komisijai dokumentu, kas sniedz pārskatu par to daudzgadu vadības programmu panākumiem. Triju mēnešu laikā pēc šā termiņa Komisija nosūta gada ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par daudzgadu vadības programmu īstenošanu visā Kopienā.

2. Dalībvalstis nosūta Komisijai informāciju par zvejas kuģu fiziskajām īpašībām un zvejas intensitātes uzraudzību atbilstoši flotes vienībai un zivsaimniecībai, jo īpaši attiecībā uz ražošanas jaudu attīstību un atbilstīgām zvejas darbībām saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas Komisijas 1998. gada 30. septembra Regulā (EK) Nr. 2090/98 par Kopienas zvejas kuģu reģistru [11] un 1998. gada 30. septembra Regulā (EK) Nr. 2091/98 par Kopienas zvejas flotes dalījumu un zvejas intensitāti saistībā ar daudzgadu vadības programmām [12].

3. Komisija pati pēc savas iniciatīvas vai pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma, vai saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti daudzgadu vadības programmās, var atkārtoti pārbaudīt un piemērot jebkuru daudzgadu vadības programmu, tai pašā laikā ievērojot 4. panta 1. punktā minēto Padomes lēmumu.

4. Komisija lemj par 3. punktā paredzēto pārskatīšanu saskaņā ar 23. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

5. Šā panta izpildei dalībvalstis piemēro Regulas (EEK) Nr. 2847/93 24. panta noteikumus.

II SADAĻA

DAUDZGADU VADĪBAS PROGRAMMU IZPILDE ZVEJAS FLOTĒM

6. pants

Flotes atjaunošana un zvejas kuģu modernizēšana

1. Flotes atjaunošanu un zvejas kuģu modernizēšanu organizē saskaņā ar šo sadaļu.

Katra dalībvalsts saskaņā 23. panta 2. punktā izklāstīto procedūru iesniedz Komisijai apstiprināšanai pastāvīgus uzraudzības pasākumus flotes atjaunošanai un modernizēšanai. Šajos pasākumos dalībvalsts uzskatāmi parāda, ka pievienošanās flotei un izstāšanās no tās tiks vadīta tādā veidā, lai ražošanas jauda nepārsniegtu daudzgadu vadības programmā noteiktos gada mērķus gan kopumā, gan attiecīgajām vienībām vai, kur tas būtu piemērojams, lai šo mērķu sasniegšanai zvejas intensitāte tiktu pakāpeniski samazināta.

Šajos pasākumos jo īpaši ņem vērā, ka ražošanas jauda, izņemot tos kuģus, kuru kopējais garums ir mazāks par 12 metriem, neskaitot tralerus, kura ir anulēta saistībā ar valsts atbalstu, nevar tikt saņemta atpakaļ.

2. Dalībvalstis var iesniegt lūgumu, prasot skaidri noteiktu un skaitļos izteiktu ražošanas jaudas mērķu palielināšanu, lai uzlabotu drošību, kuģošanu jūrā, higiēnu, produktu kvalitāti un darba apstākļus, paredzot, ka šo pasākumu rezultātā nepieaugs attiecīgo resursu izmantošanas norma.

Komisija šādu lūgumu pārbauda un apstiprina saskaņā ar 23. panta 2. punktā izklāstīto procedūru. Jebkādu ražošanas jaudas pieaugumu dalībvalstis kontrolē saskaņā ar 1. punktā minētajiem pastāvīgajiem pasākumiem.

7. pants

Zvejas intensitātes noregulēšana

1. Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus zvejas intensitātes noregulēšanai, lai sasniegtu 4. pantā minētos daudzgadu vadības programmu mērķus.

Ja nepieciešams, tas tiek panākts, pavisam apturot kuģu zvejas darbības vai tās ierobežojot, vai apvienojot abus pasākumus saskaņā ar piemērojamajiem III pielikuma noteikumiem.

2. Pasākumus kuģu zvejas darbību apturēšanai var piemēroti 10 gadu veciem vai vecākiem kuģiem.

3. Kuģu zvejas darbību apturēšanu pavisam var panākt:

a) nododot kuģi metāllūžņos;

b) pavisam nododot kuģi trešai valstij, ieskaitot kopuzņēmumu struktūrā 8. panta nozīmē, un pēc vienošanās ar attiecīgās valsts kompetentajām iestādēm, ja tiek ievēroti turpmāk minētie kritēriji:

i) pastāv atbilstīgas garantijas, ka, visticamāk, netiks pārkāpti starptautiskie likumi, jo īpaši attiecībā uz jūras resursu saglabāšanu un pārvaldību, vai citi kopējās zivsaimniecības politikas mērķi, un arī attiecībā uz zvejnieku darba apstākļiem;

ii) trešā valsts, kurai tiek nodots kuģis, nav iestāšanās kandidātvalsts;

iii) nodošanas rezultātā samazinās zvejas intensitāte attiecībā uz tiem resursiem, ko pirms tam izmantoja nodotais kuģis; tomēr šo kritēriju nepiemēro, ja nodotais kuģis ir zaudējis zvejas iespējas saskaņā ar zvejas nolīgumu ar Kopienu vai saskaņā ar kādu citu nolīgumu;

c) kuģa tālāknodošana uz pastāvīgu laiku citiem mērķiem, izņemot zveju.

4. Nekādos apstākļos nedrīkst tikt nomainīta to kuģu jauda, izņemot kuģus, kuru kopējais garums ir īsāks par 12 metriem, un neskaitot tralerus, ko var nomainīt bez valsts atbalsta, uz kuriem attiecas pasākums par pastāvīgu zvejas darbību apturēšanu 2. un 3. punktā nozīmē.

Dalībvalstis nodrošina, lai no ekspluatācijas izņemto kuģu zvejas licences tiktu anulētas un lai par kuģu darbības pārtraukšanu tiktu paziņots Kopienas zvejas kuģu reģistram. Tās arī nodrošina, lai kuģiem, kas nodoti trešām valstīm un kas izziņoti par svītrotiem no reģistra uz pastāvīgu laiku, tiktu liegta iespēja zvejot Kopienas ūdeņos.

5. Saņēmējam izmaksātais valsts atbalsts par galīgu zvejas pārtraukšanu nedrīkst pārsniegt turpmāk minētās summas:

a) piemaksa par nodošanu metāllūžņos:

i) no 10 līdz 15 gadus veciem kuģiem: skat. IV pielikuma 1. un 2. tabulu;

ii) no 16 līdz 29 gadus veciem kuģiem: 1. un 2. tabulas shēmas, samazinot par 1,5 % gadā virs 15 gadu vecuma;

iii) 30 gadus veciem vai vecākiem kuģiem: skat. 1. un 2. tabulas shēmas, samazinot par 22,5 %;

b) piemaksas par nodošanu uz pastāvīgu laiku kopuzņēmumiem: 8. panta 3. punktā minētās summas; tomēr šim nolūkam nevar tikt sniegta valsts atbalsts par kuģiem, kuru tonnāža ir mazāka par 20 GRT (bruto reģistrētās tonnas) vai 22 GT (lielās tonnas), vai kas ir 30 gadus veci vai vecāki;

c) piemaksas par cita veida nodošanu uz pastāvīgu laiku trešai valstij: iepriekš a) apakšpunktā minētās maksimālās piemaksu summas par nodošanu metāllūžņos mīnus 50 %. Tomēr šim nolūkam nevar tikt sniegts valsts atbalsts par kuģiem, kuru tonnāža ir mazāka par 20 GRT (bruto reģistrētās tonnas) vai 22 GT (lielās tonnas), vai kas ir 30 gadus veci vai vecāki, izņemot ar nosacījumiem, kas paredzēti 6. punktā;

d) piemaksas par citiem gadījumiem, kad uz pastāvīgu laiku tiek pārtrauktas zvejas darbības; iepriekš a) apakšpunktā minētās maksimālās piemaksu summas par nodošanu metāllūžņos mīnus 50 %. Tomēr šim nolūkam nevar tikt sniegts valsts atbalsts par kuģiem, kuru tonnāža ir mazāka par 20 GRT (bruto reģistrētās tonnas) vai 22 GT (lielās tonnas), vai kas ir 30 gadus veci vai vecāki, izņemot saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti 6. punktā.

6. Neskatoties uz 5. punkta c) un d) apakšpunktu, ja tiek pieņemts galīgs lēmums par kuģa nodošanu saglabāšanai vēsturiskajā mantojumā dalībvalsts teritorijā vai kā šīs dalībvalsts valsts uzņēmums vai uzņēmumu ar valsts kapitāla daļu zivsaimniecības pētniecības vai mācību nolūkiem, vai zvejas darbību kontroles nolūkiem, jo īpaši, ja to veic trešā valsts, valsts atbalsts tiek sniegts saskaņā ar nosacījumiem, kas doti 5. panta a) apakšpunktā.

7. Neierobežojot 16. pantu, pasākumos zvejas darbību ierobežošanai var iekļaut ierobežojumu noteikšanu zvejas dienām vai dienām, kad kuģis atrodas jūrā, kas atļautas konkrētā laika posmā. Šādi pasākumi var nebūt saistīti ar jebkādu valsts sniegtu atbalstu.

8. pants

Kopuzņēmumi

1. Dalībvalstis var veikt pasākumus, lai veicinātu kopuzņēmumu izveidi.

Šajā regulā "kopuzņēmums" nozīmē komercuzņēmumu ar vienu vai vairākiem partneriem, kas ir tās trešās valsts pilsoņi, kurā kuģis ir reģistrēts.

2. Papildus nosacījumiem, kas izklāstīti 7. pantā un III pielikumā par piemaksu piešķiršanu par pastāvīgu kuģa nodošanu piemēro turpmāk minētos nosacījumus:

a) komercuzņēmuma izveidošana un reģistrēšana saskaņā ar trešās valsts likumiem vai īpašuma daļu iegādāšanās uzņēmumā, kas jau ir reģistrēts, ar nolūku iesaistīties komercdarbībās zivsaimniecības nozarē ūdeņos, uz ko attiecas trešās valsts suverenitātē vai jurisdikcijā. Kopienas partnerim jābūt ievērojamas akciju kapitāla daļas turētājam, parasti no 25 % līdz 75 %;

b) īpašumtiesības uz šo uz pastāvīgu laiku nodoto kuģi jānodod kopuzņēmumam trešā valstī. Piecus gadus kuģi nevar izmantot zvejas darbībām, izņemot tās, ko atļāvušas trešās valsts kompetentās iestādes, un tāpat to nedrīkst izmantot kādi citu kuģu īpašnieki.

3. Piemaksas par kopuzņēmumu izveidošanu nevar pārsniegt 80 % no maksimālās piemaksas summas, kas maksājama par 7. panta 5. punkta a) apakšpunktā minēto nodošanu metāllūžņos.

Piemaksas nevar tikt apvienotas ar 7. panta 5. punkta a), c) un d) apakšpunktā minētajām piemaksām.

4. Kuģi nododot kopuzņēmumam, vadības iestāde maksā pretendentam 80 % no piemaksas pēc tam, kad pretendents ir iesniedzis pierādījumu, ka ir iesniegta bankas garantijas ķīla par summu, kas vienāda ar 20 % no piemaksas.

5. Katru gadu piecus gadus pēc kārtas, sākot ar kopuzņēmuma nodibināšanas datumu vai datumu, kurā Kopienas partneris iegādājies uzņēmuma daļas, pretendenti iesniedz vadības iestādei ziņojumu par rīcības plāna izpildi, ieskaitot informāciju par nozveju un zivsaimniecības produktu tirgiem, jo īpaši par tiem produktiem, kas izkrauti Kopienā vai uz to eksportēti, ar papildu dokumentiem, iesniedzot kopā ar uzņēmuma bilanci un paziņojumu par tās aktīvu vērtību. Vadības iestāde informācijas nolūkos nosūta ziņojumu Komisijai.

Piemaksas atlikumu pretendentiem samaksā pēc divu gadu darbības un pēc tam, kad saņemti pirmie divi ziņojumi.

6. Ja visi nosacījumi ir izpildīti, garantijas ķīlu atbrīvo pēc piektā ziņojuma apstiprināšanas.

7. Ja nepieciešams, Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 23. panta 2. punktā.

9. pants

Valsts atbalsts flotes atjaunošanai un zvejas kuģu modernizēšanai

1. Neierobežojot 3. panta 3. punkta otrajā daļā minētos nosacījumus, valsts atbalstu flotes atjaunošanai un modernizēšanai piešķir vienīgi saskaņā ar turpmāk minētajiem nosacījumiem un tiem nosacījumiem, kas minēti 6. pantā un III pielikumā, un ja tiek ievēroti vispārējie daudzgadu vadības programmu katra gada mērķi:

a) ja tiek ievēroti gada mērķi attiecīgajām vienībām, dalībvalstīm jānodrošina, lai programmas darbības laikā no 2000. gada līdz 2006. gadam jaunu ražošanas jaudu ieviešana ar valsts atbalstu tiek kompensēta ar ražošanas jaudas anulēšanu bez valsts atbalsta, kura būtu vismaz vienāda ar jauno ražošanas jaudu, kas tiek ieviesta attiecīgajās vienībās, kopumā ņemot un gan pēc tonnāžas, gan jaudas;

b) līdz 2001. gada 31. decembrim, ja vēl netiek ievēroti attiecīgo vienību gada mērķi, dalībvalstīm jānodrošina, lai laika posmā no 2000. gada līdz 2001. gadam jaunu ražošanas jaudu ieviešana ar valsts atbalstu tiek kompensēta ar ražošanas jaudas anulēšanu bez valsts atbalsta, kas ir vismaz 30 % lielāka par jauno ražošanas jaudu, ko ievieš attiecīgajās vienībās, kopumā ņemot un gan pēc tonnāžas, gan jaudas.

Anulēto ražošanas jaudu nevar aizvietot ne ar kādu citu ražošanas jaudu, izņemot to jauno ražošanas jaudu, kas tiek ieviesta ar valsts atbalstu, kā paredzēts šajā punktā;

c) valsts atbalstu var piešķirt arī par kuģu aprīkošanu vai modernizēšanu, ja tas nav saistīts ar pasākumiem attiecībā uz ražošanas jaudu vai nu tonnāžas, vai jaudas nozīmē.

Padome, rīkojoties saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Līguma 37. pantā, līdz 2001. gada 31. decembrim lemj par nepieciešamajiem pielāgojumiem, kas piemērojami šā panta noteikumiem no 2002. gada 1. janvāra.

2. Par valsts atbalsta piešķiršanas rezultātu jāatskaitās 21. pantā minētajā gada izpildes ziņojumā.

3. Rādītāji, kas attiecas uz valsts atbalsta piešķiršanu flotes atjaunošanai un zvejas kuģu modernizēšanai plānos, kā tas paredzēts I pielikuma 2. punkta d) apakšpunktā, jāsagatavo saskaņā ar šo pantu.

4. Izdevumi, par kuriem ir tiesības uz valsts atbalstu, kā minēts 1. pantā, nedrīkst pārsniegt turpmāk minētās summas:

a) zvejas kuģu būvēšana: divkāršā IV pielikuma 1. tabulā minēto shēmu apmērā;

b) zvejas kuģu modernizēšana, ieskaitot, kur tas piemērojami, tonnāžas pārmērīšanas izmaksas, saskaņā ar 1969. gada Tonnāžas mērīšanas konvencijas I pielikumu [13]: IV pielikuma 1. tabulā sniegtās shēmas.

10. pants

Kopēji noteikumi par zvejas flotēm

1. Valsts atbalstu flotes atjaunošanai un zvejas kuģu modernizēšanai var atļaut vienīgi tad, ja piešķirtajā laika posmā dalībvalsts:

a) ir iesniegusi 5. pantā paredzēto informāciju;

b) ievēro Padomes 1986. gada 22. septembra Regulu (EEK) Nr. 2930/86, kas nosaka zvejas kuģu īpašības [14];

c) ir ieviesusi 6. panta 1. punktā minētos pasākumus un

d) izpilda vispārējos katra gada mērķus, kas norādīti daudzgadu vadības programmās.

2. Ja netiek ievērotas saistības, kas minētas 1. punkta a) līdz d) apakšpunktos, Komisija var koriģēt daudzgadu vadības programmā iekļautos ražošanas jaudu mērķus, ņemot vērā tai pieejamo informāciju un saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 23. panta 2. punktā.

3. Turpmāk minētos noteikumus piemēro zvejas flotei piešķirtā valsts atbalsta līdzekļu uzkrāšanai:

a) nav tiesību uz atbalstu par modernizēšanas izdevumiem piecu gadu laikā pēc valsts atbalsta piešķiršanas attiecīgā kuģa būvēšanai;

b) pastāvīgas piemaksas par izņemšanu no ekspluatācijas 7. panta 5. punkta nozīmē un piemaksas par kopuzņēmumu izveidošanu 8. panta nozīmē nedrīkst pievienot citam Kopienas atbalstam, kas piešķirta saskaņā ar šo regulu vai Regulām (EEK) Nr. 2908/83 [15], (EEK) Nr. 4028/86 [16] un (EK) Nr. 2468/98. Šīs piemaksas jāsamazina:

i) par to summas daļu, kas iepriekš saņemta kā modernizēšanas atbalsts un/vai kā piešķīrums par pagaidu kopuzņēmumu; šo daļu aprēķina pro rata temporis par piecu gadu laika posmu pirms pastāvīgas izņemšanas no ekspluatācijas vai kopuzņēmuma nodibināšanas;

ii) par kopējo summu, kas iepriekš saņemta kā atbalstu par darbību pagaidu pārtraukšanu šīs regulas 16. panta 1. punkta nozīmē un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2468/98 14. pantu, kas samaksāta gada laikā pirms pastāvīgas izņemšanas no ekspluatācijas vai kopuzņēmuma nodibināšanas.

4. Atbalsts būvēšanai vai modernizēšanai saskaņā ar šo regulu tiek atmaksāts pro rata temporis, kad attiecīgais kuģis tiek svītrots no Kopienas zvejas kuģu reģistra, 10 gadu laikā pēc būvēšanas vai piecu gadu laikā pēc modernizēšanas darbiem.

11. pants

Maza mēroga piekrastes zveja

1. Šajā pantā "maza mēroga piekrastes zveja" nozīmē zveju, ko veic kuģi, kuru kopējais garums ir īsāks par 12 metriem.

2. Dalībvalstis saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem noteikumiem var veikt papildu pasākumus, kā tas paredzēts šajā regulā, lai papildinātu pasākumus ar nolūku uzlabot apstākļus, kuros notiek maza mēroga piekrastes zveja.

3. Ja kuģu īpašnieku grupa vai to zvejnieku ģimenes, kuri iesaistījušies maza mēroga piekrastes zvejā, kopīgi īsteno integrētu kolektīvu projektu, lai attīstītu vai modernizētu šīs zvejas darbības, tā dalībniekiem var tikt piešķirts pilns maksājums, ko daļēji finansē ZVFI.

4. Šā panta nolūkiem turpmāk minētos projektus, inter alia, var uzskatīt par integrētiem kolektīviem projektiem:

- drošības iekārtas uz kuģa un sanitāro un darba apstākļu uzlabošana,

- tehnoloģiski jaunievedumi (selektīvāki zvejas paņēmieni),

- izgatavošanas, pārstrādes un tirdzniecības ķēdes organizēšana (veicināšana un produktu pievienotā vērtība),

- profesionālā pārkvalificēšanās vai mācības.

5. Pilna maksājuma piemaksa par integrētu kolektīvo projektu nepārsniedz EUR 150000. Vadības iestāde nosaka faktiski maksājamās piemaksas apjomu un to, kā tas tiek sadalīts starp saņēmējiem saskaņā ar projekta mērogu un katra dalībnieka finanšu saistībām.

12. pants

Sociālekonomiskie pasākumi

1. Šajā pantā "zvejnieks" nozīmē jebkuru personu, kuras galvenās darba vieta atrodas uz ekspluatējama, jūrā ejoša zvejas kuģa.

2. Dalībvalstis attiecībā uz zvejniekiem var veikt sociālekonomiskus pasākumus, kas saistīti ar Kopienas zivsaimniecības nozares pārstrukturēšanu Regulas (EEK) Nr. 3760/92 11. panta nozīmē.

3. ZVFI finanšu palīdzību var piešķirt vienīgi šādiem pasākumiem:

a) daļēja valsts projektu finansēšana attiecībā uz ātrāku zvejnieku aiziešanu pensijā, ja tiek iepildīti turpmāk minētie nosacījumi:

i) notiekot agrākai aiziešanai pensijā, ieguvējiem jābūt ne vairāk kā 10 gadus jaunākām par likumā noteikto pensijas vecumu dalībvalstī spēkā esošo likumu un normatīvo aktu nozīmē vai arī ieguvējiem jābūt vismaz 55 gadus veciem;

ii) ieguvēji var pierādīt, ka viņi vismaz 10 gadus ir strādājuši kā zvejnieki.

Tomēr ieguldījumi parastajai pensionēšanās shēmai zvejniekiem agrākas pensionēšanās laika posmā nav piemēroti finanšu palīdzībai no ZVFI.

Katrā dalībvalstī visā programmas darbības laikā ieguvēju skaits nevar pārsniegt to darba vietu skaitu, kas tiek samazinātas uz zvejas kuģiem tā rezultātā, ka šie kuģi pavisam pārtrauc zvejas darbības 7. panta nozīmē;

b) individuālu kompensācijas veida maksājumu piešķiršana zvejniekiem, kuri var pierādīt, ka viņi vismaz divpadsmit mēnešus ir strādājuši kā zvejnieki, pamatojoties uz kompensējamajām izmaksām, ierobežotām līdz EUR 10000 katram atsevišķam ieguvējam, ja kuģis, uz kura ieguvēji tika nodarbināti, ir bijis to pasākumu mērķis, ar kuriem pastāvīgi apturētas tā darbības 7. panta nozīmē;

c) neatjaunojamu atsevišķu kompensācijas veida maksājumu piešķiršana zvejniekiem, kuri var pierādīt, ka viņi vismaz piecus gadus ir strādājuši kā zvejnieki, lai palīdzētu viņiem pārkvalificēties vai dažādot savas darbības ārpus zvejas jūrā, saskaņā ar atsevišķu vai kolektīvu sociālo plānu, pamatojoties uz kompensējamajām izmaksām, ierobežotām ar EUR 50000 katram atsevišķam ieguvējam; vadības iestāde nosaka konkrēto summu saskaņā ar pārkvalificēšanās un dažādošanas projekta shēmu un finanšu saistībām, ko uzņēmies ieguvējs;

d) atsevišķu piemaksu piešķiršana zvejniekiem, jaunākiem par 35 gadiem, kuri var pierādīt, ka viņi vismaz piecus gadus ir strādājuši kā zvejnieki, vai kuri var pierādīt līdzvērtīgu profesionālo sagatavotību un kuri pirmo reizi iegūst daļējas vai pilnīgas zvejas kuģa īpašumtiesības, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

i) zvejas kuģa kopējam garumam jābūt no 7 līdz 24 metriem; īpašumtiesību iegūšanas laikā tā vecumam jābūt no 10 līdz 20 gadiem, tam jābūt ekspluatējamam un tam jābūt reģistrētam Kopienas zvejas kuģu reģistrā;

ii) īpašumtiesību nodošana nenotiek vienā ģimenē līdz otrajai pakāpei.

Vadības iestāde nosaka katras atsevišķas piemaksas summu, jo īpaši pamatojoties uz kuģa lielumu un vecumu un uz iegūšanas finanšu nosacījumiem (īpašumtiesību iegūšanas izmaksas; bankas aizdevuma līmenis un nosacījumi; trešās puses sniegta garantija, ja tāda būtu; un/vai citas finansēšanas iespējas).

Vadības iestāde paredz arī pārējos nosacījumus un kritērijus, ar kādiem notiek iegūšana.

Jebkurā gadījumā piemaksas apjoms nevar pārsniegt 10 % no īpašumtiesību ieguves izmaksām, ne arī pārsniegt summu EUR 50000.

4. Vadības iestāde veic nepieciešamos pasākumus, jo īpaši, izmantojot atbilstošus kontroles mehānismus, lai nodrošinātu:

a) ka 3. punkta a) apakšpunktā minētā pasākuma ieguvēji beidz strādāt kā zvejnieki uz pastāvīgu laiku;

b) ka neviens zvejnieks negūst labumu no vairāk kā viena no 3. punktā minētajiem pasākumiem;

c) ka 3. punkta b) apakšpunktā minētā kompensācija tiek atmaksāta uz pro rata temporis pamata, ja ieguvēji atsāk no jauna strādāt kā zvejnieki, pirms nav pagājis viens gads pēc kompensācijas izmaksas;

d) ka 3. punkta c) apakšpunktā minētā kompensācija tiek atmaksāta uz pro rata temporis pamata, ja ieguvēji atsāk strādāt kā zvejnieki, pirms nav pagājuši pieci gadi pēc kompensācijas izmaksas;

e) ka 3. punkta c) apakšpunktā minētā pasākuma ieguvēji faktiski iesaistās kādā jaunā darbībā;

f) ka 3. punkta c) apakšpunktā minētā piemaksa tiek atmaksāta uz pro rata temporis pamata, ja ieguvēja iegūtās īpašumtiesības tiek nodotas citai personai vai ja kuģis saskaņā ar 7. pantu tiek izņemts no ekspluatācijas laika posmā, kas mazāks par pieciem gadiem pēc piemaksas izmaksas.

5. Visi pasākumi, aprēķināšanas metodes, kritēriji un citas normas, ko vadošā iestāde nosaka šā panta īstenošanai, ir aprakstīti Regulas (EK) Nr. 1260/1999 18. panta 3. punktā minētajos programmas papildinājumos.

6. Dalībvalstis attiecībā uz zvejniekiem var ieviest valsts finansētus papildu sociālus pasākumus, lai veicinātu zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu saskaņā ar ūdens resursu aizsardzības plāniem.

III SADAĻA

ŪDENS RESURSU, AKVAKULTŪRAS, ZVEJAS OSTU IEKĀRTU, PĀRSTRĀDES UN TIRDZNIECĪBAS, UN ZVEJAS IEKŠZEMES ŪDEŅOS AIZSARDZĪBA UN ATTĪSTĪBA

13. pants

Joma

1. Saskaņā ar nosacījumiem, kas precizēti III pielikumā, dalībvalstis var veikt pasākumus, lai veicinātu kapitālieguldījumus šādās jomās:

a) nekustīgas vai pārvietojamas iekārtas, kas paredzētas ūdens resursu aizsardzībai un attīstībai, izņemot atjaunošanu;

b) akvakultūra;

c) zvejas ostu aprīkojums;

d) zivsaimniecības un akvakultūras produktu pārstrāde un tirdzniecība;

e) zveja iekšzemes ūdeņos.

2. ZVFI finanšu palīdzību var piešķirt vienīgi tiem projektiem, kuri:

a) sniedz ieguldījumu ilgāka laika ekonomiskiem ieguvumiem, saistītiem ar minētajiem strukturālajiem uzlabojumiem;

b) piedāvā atbilstīgu tehniskās un ekonomiskās dzīvotspējas garantiju;

c) novērš pretēja rakstura iedarbību, jo īpaši pārāk lielas ražošanas jaudas radīšanas risku.

IV SADAĻA

CITI PASĀKUMI

14. pants

Pasākumi jaunu noieta tirgu atrašanai un veicināšanai

1. Saskaņā ar nosacījumiem, kas precizēti III pielikumā, dalībvalstis var veikt pasākumus kolektīvu darbību veicināšanai, lai atrastu un sekmētu jaunu noieta tirgu zivsaimniecības un akvakultūras produktiem, jo īpaši:

a) darbības, kas saistītas ar kvalitātes sertifikāciju, produktu marķēšanu, produktu nosaukumu racionalizēšanu un produktu standartizāciju;

b) reklāmas kampaņas, ieskaitot tās, kas īpaši izceļ kvalitāti;

c) projektus ar nolūku pārbaudīt patērētāju un tirgus reakcijas;

d) gadatirgu un izstāžu organizēšanu un piedalīšanos tajās;

e) pētījumu un pārdošanas apmeklējumu organizēšanu;

f) tirgus izpēti un aptaujas, ieskaitot pētījumus saistībā ar izredzēm tirgot Kopienas produktus trešās valstīs;

g) kampaņas tirdzniecības apstākļu uzlabošanai;

h) konsultācijas un palīglīdzekļi realizācijai, vairumtirgotājiem, mazumtirgotājiem un ražotāju organizācijām sniegti pakalpojumi.

2. Prioritāte piešķirama investīcijām:

a) lai veicinātu pārpalikumu vai nepietiekami izmantotu sugu pārdošanu;

b) kuras īsteno Regulas (EEK) Nr. 3759/92 nozīmē oficiāli atzītas organizācijas;

c) ko kopīgi īsteno vairākas ražotāju organizācijas vai citas nozares organizācijas, ko atzīst valsts iestādes;

d) kas atbalsta kvalitātes politiku zivsaimniecības un akvakultūras produktiem;

e) lai atbalstītu produktus, kas iegūti, izmantojot videi draudzīgas metodes.

3. Pasākumu pamatā nevar būt komercmarkas, tāpat tiem nav jāatsaucas uz kādām konkrētām valstīm vai ģeogrāfisku zonu, izņemot īpašus gadījumus, ja oficiāla izcelsmes atzīšana ar atsauci uz konkrētu ģeogrāfisku zonu kādam produktam vai procesam ir piešķirta saskaņā ar 1992. gada 14. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2081/92 par izcelsmes ģeogrāfisko norāžu un apzīmējumu aizsardzību lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem [17]. Atsauci var lietot vienīgi, sākot no datuma, kurā nosaukums ir ierakstīts reģistrā, kā tas paredzēts Regulas (EEK) Nr. 2081/92 6. panta 3. punktā.

15. pants

Tirdzniecības dalībnieku darbības

1. Dalībvalstis var atbalstīt saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 3759/92 atzītu ražotāju organizāciju izveidošanu, kā arī veicināt to darbību:

a) atbalstu uz trīs gadiem var piešķirt ražotāju organizācijām, kuras izveidotas pēc 2000. gada 1. janvāra pēc to atzīšanas datuma. Šim atbalstam pirmajam, otrajam un trešajam gadam jāiekļaujas šādās robežās:

i) attiecīgi 3 %, 2 % un 1 % no to produktu vērtības, ko tirgo ražotāju organizācija;

ii) attiecīgi 60 %, 40 % un 20 % no ražotāju organizācijas administratīvajām izmaksām;

b) neierobežojot a) apakšpunktā minēto atbalstu, atbalstu var piešķirt ražotāju organizācijām, kuras konkrēti atzītas saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3759/92 7.a panta 1. punktu trīs gadu laikā pēc šīs konkrētās atzīšanas, lai atvieglotu to kvalitātes uzlabošanas plānu izpildi. Šī atbalsta summa pirmajam, otrajam un trešajam gadam nepārsniedz attiecīgi 60 %, 50 % un 40 % no izmaksām, kas organizācijai radušās, īstenojot plānu;

c) atbalstu, kas minēts a) un b) apakšpunktā, izmaksā saņēmējam nākošā gada laikā pēc tās piešķiršanas un ne vēlāk kā 2008. gada 31. decembrī.

2. Dalībvalstis var veicināt īslaicīgas kolektīvas darbības ar plašāku jomu salīdzinājumā ar tām darbībām, ko parasti uzņemas privātais bizness, kuras tiek realizētas ar aktīvu pašu tirdzniecības dalībnieku atbalstu vai ko veic organizācijas, kuras rīkojas ražotāju vārdā, vai citas organizācijas, ko atzinusi vadības iestāde, un kas kalpo kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanai.

3. Piemērotas darbības jo īpaši attiecas uz šādiem tematiem:

a) apstākļu pārvaldība un kontrole, lai piekļūtu konkrētām zvejas vietām un kvotu pārvaldībai;

b) zvejas intensitātes pārvaldība;

c) tādu mehānismu vai metožu sekmēšana, ko vadības iestāde atzinusi par selektīvākām;

d) resursu saglabāšanai paredzētu tehnisku pasākumu sekmēšana;

e) tādu pasākumu veicināšana, kuri uzlabo ar produktiem saistītus darba apstākļus un sanitāros apstākļus gan uz kuģa, gan pēc izkraušanas;

f) kolektīvas akvakultūras iekārtas, akvakultūras atrašanās vietu rekonstrukcija vai uzlabošana, kolektīva akvakultūras notekūdeņu apstrāde;

g) ar zivju audzēšanu saistītu patoloģisku risku vai parazītu izskaušana ūdens sateces baseinos vai piekrastes ekosistēmās;

h) pamatinformācijas vākšana un/vai vides pārvaldības modeļu sagatavošana zivsaimniecībām un akvakultūrai ar nolūku sastādīt apvienotus pārvaldības plānus piekrastes apgabaliem;

i) elektroniskas tirdzniecības un citu informācijas tehnoloģiju organizēšana, lai izplatītu tehnisku un komerciālu informāciju;

j) komercinkubatoru izveidošana nozarē un/vai centru izveidošana zivsaimniecības un akvakultūras produktu savākšanai;

k) piekļuve mācībām, jo īpaši attiecībā uz kvalitāti, un know-how informācijas nosūtīšana kuģiem un sauszemes organizācijām;

l) sistēmu plānošana un lietošana, lai uzlabotu un kontrolētu kvalitāti, izsekojamību, higiēnas prasības, statistikas instrumentus un ietekmi uz vidi;

m) pievienotās vērtības radīšana produktiem (inter alia, ar eksperimentiem, jaunievedumiem, vērtības pievienošanu blakusproduktiem un paralēliem produktiem);

n) zināšanu un ražošanas, un tirgus caurskatāmības uzlabošana.

Saskaņā ar šo pantu nav kompensējami izdevumi, kas radušies parastā ražošanas procesā.

4. Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai saskaņā ar 23. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

16. pants

Darbību pagaidu pārtraukšana un cita finanšu kompensācija

1. Dalībvalstis var piešķirt kompensāciju zvejniekiem un kuģu īpašniekiem par pagaidu darba pārtraukšanu šādos gadījumos:

a) neparedzētu apstākļu gadījumos, jo īpaši tādos, ko izraisījuši bioloģiski faktori; kompensācijas piešķiršana var ilgt ne vairāk kā divus mēnešus gadā vai sešus mēnešus visā laikā posmā no 2000. gada līdz 2006. gadam. Vadības iestāde pirms tam nosūta piemērotu zinātnisku pierādījumu;

b) ja zvejas līgums netiek atjaunots vai arī ja tas Kopienas flotēm, kuras tas ietekmē, tiek uz laiku pārtraukts; kompensācijas piešķiršana var ilgt ne vairāk kā sešus mēnešus; to var pagarināt uz nākamajiem sešiem mēnešiem, ja attiecīgajai flotei tiek īstenots Komisijas apstiprināts konversijas plāns;

c) ja plāns tiek ieviests, lai atjaunotu resursus, ko apdraud izsīkums, par kuru lēmumu pieņēmusi Komisija vai viena vai vairākas dalībvalstis; kompensācijas piešķiršana var ilgt ne vairāk kā divus gadus, un to var pagarināt uz papildu gadu. Kompensāciju var arī piešķirt, ievērojot tos pašus termiņa ierobežojumus, pārstrādes rūpniecībai, ja piegāde tai ir atkarīga no resursiem, kas iekļauti resursu atjaunošanas plānā, un ja imports nespēj kompensēt samazināto piegādi. Pirms resursu atjaunošanas plāna ieviešanas vadības iestāde nosūta Komisijai piemērotu zinātnisku un ekonomisku pamatojumu. Komisija bez kavēšanās lūdz atzinumu komitejai, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 3760/92 16. pantā.

2. Dalībvalstis var piešķirt zvejniekiem un kuģu īpašniekiem finanšu kompensāciju, ja Padomes lēmums uzliek tehniskus ierobežojumus konkrētu piederumu vai zvejas metožu lietošanai; šis atbalsts ir paredzēts tehniskiem pielāgojumiem un to nevar maksāt ilgāk par sešiem mēnešiem.

3. ZVFI sniegtā finanšu kompensācija vienai dalībvalstij 1. un 2. punktā minētajiem pasākumiem visam laika posmam no 2000. gada līdz 2006. gadam nedrīkst pārsniegt augstāko no turpmāk minētajiem diviem sliekšņiem: EUR 1 miljonu vai 4 % no Kopienas finanšu palīdzības, kas piešķirta attiecīgās dalībvalsts nozarei.

Vadības iestāde nosaka kompensācijas summu, kā paredzēts 1. un 2. punktā, kas maksājama atsevišķos gadījumos, ņemot vērā atbilstošos kritērijus, tādus kā radušies faktiskie zaudējumi, konversijas ietekmes shēma, resursu atjaunošanas plāns vai tehnisko pielāgojumu darbības.

4. Pasākumus, ko veic saskaņā ar šo pantu, nekādos apstākļos nevar izmantot kā tādus, kas sniedz ieguldījumu 5. pantā minētās daudzgadu vadības programmas mērķu sasniegšanā, tāpat arī tos nevar pamatot ar periodisku sezonas rakstura darbības apturēšanu kā daļu no notiekošās zivsaimniecības vadības.

17. pants

Novatoriski pasākumi un tehniska palīdzība

1. Plāniem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1260/1999 3. panta 3. punktā un noteikti 9. panta b) apakšpunktā, dalībvalstis paredz līdzekļus, kas nepieciešami pētījumu, izmēģinājuma projektu, demonstrējumu projektu, mācību pasākumu, tehniskās palīdzības, pieredzes un publicitātes apmaiņai saistībā ar darbības programmu un atsevišķu programmas dokumentu sagatavošanu, īstenošanu, uzraudzību, novērtēšanu vai pielāgošanu.

2. "Izmēģinājuma projekts" nozīmē projektu, kuru izpilda uzņēmējs, zinātniska vai tehniska iestāde vai cita kompetenta iestāde, kas apstākļos, kas tuvi faktiskajiem apstākļiem rūpniecības nozarē, pārbauda novatoriskās tehnoloģijas tehnisko uzticamību un/vai finansiālo dzīvotspēju, lai iegūtu un izplatītu pārbaudāmās tehnoloģijas tehnisko un/vai finansiālo informāciju. Izmēģinājuma projekti vienmēr ietver zinātnisku pietiekamas intensitātes un ilguma uzraudzību, lai iegūtu nozīmīgus rezultātus; tie jāapraksta zinātniskos ziņojumos, ko nosūta vadības iestādei. Šī vadības iestāde nekavējoties nosūta šādus ziņojumus Komisijai informācijai.

Eksperimentāliem zvejas projektiem ir tiesības tikt uzskatītiem par izmēģinājuma projektiem, ja to mērķis ir saglabāt zivsaimniecības resursus un ja tie ievieš selektīvākas metodes.

3. Pasākumi, kas minēti 1. punktā, jo īpaši attiecībā uz 15. panta 2. un 3. punktā minēto tematiku, ja tie tiek īstenoti, pamatojoties uz valsts uzņēmumu vai uzņēmumu ar valsts kapitāla daļu vai kādu citu institūciju iniciatīvu, ko šādam mērķim nozīmējusi vadības iestāde.

Šie pasākumi var ietvert arī kuģu būvēšanu vai pārveidošanu, ja šie kuģi ir paredzēti vienīgi zvejniecības pētījumu un mācību darbībām, ko veic valsts uzņēmumi vai uzņēmumi ar valsts kapitāla daļu, zem kādas dalībvalsts karoga.

4. Papildus tam 1. punktā minētajos pasākumos var iekļaut vienādu darba iespēju veicināšanu starp šajā nozarē strādājošajiem vīriešiem un sievietēm.

V SADAĻA

VISPĀRĒJI UN FINANŠU NOTEIKUMI

18. pants

Palīdzību reglamentējošo nosacījumu ievērošana

Vadības iestāde nodrošina, lai tiktu ievēroti īpašie nosacījumi, kas reglamentē III pielikumā uzskaitīto palīdzību.

Pirms atbalsta piešķiršanas tā arī pārliecinās par ieguvēju tehniskajām iespējām un firmu finansiālo dzīvotspēju.

19. pants

Paziņošana par atbalsta projektiem

1. Saskaņā ar Līguma 87. līdz 89. pantu dalībvalstis paziņo Komisijai par projektiem, kas paredzēti plānos, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1260/1999 3. panta 3. punktā un noteikti 9. pantā b) apakšpunktā.

2. Saskaņā ar šo regulu dalībvalstis var ieviest papildu atbalsta pasākumus, ievērojot nosacījumus vai normas, kas nav iekļautas šajā regulā vai kas aptver summu, kura pārsniedz IV pielikumā minētās maksimālās summas, ja tās ievēro Līguma 87. līdz 89. pantu.

20. pants

Naudas konversija

Attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras neatrodas eiro zonā, ar šo regulu eiro noteiktās summas tiek konvertētas nacionālajā valūtā ar likmi, kas publicēta Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā.

Konversija notiek ar likmi, kas piemērojama tā gada 1. janvārī, kurā dalībvalsts izlēmusi piešķirt piemaksu vai atbalstu.

21. pants

Izpildes noteikumi

Komisija pieņem izdevumu pārskatu un gada izpildes ziņojumu veidlapu saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 23. panta 2. punktā.

22. pants

Komitejas darba procedūras

Pasākumus, kas nepieciešami šīs regulas izpildīšanai attiecībā uz 4., 5., 6., 8., 10., 15. un 21. pantā minētajiem jautājumiem, pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto vadības procedūru.

23. pants

Komitejas

1. Komisijai palīdz:

a) 8. 15. un 21. panta izpildei Komiteja zivsaimniecības un akvakultūras struktūrām, kas nodibināta ar Regulas (EEK) Nr. 1260/1999 51. pantu, un

b) 4., 5., 6. un 10. panta izpildei Zivsaimniecības un akvakultūras komiteja, kas nodibināta ar Regulas (EEK) Nr. 3760/92 17. pantu.

2. Ja sniegta atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pants.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā minēto laika posmu nosaka uz vienu mēnesi.

3. Komitejas pieņem savu reglamentu.

24. pants

Pārejas noteikumi

Ar 2000. gada 1. janvāri atceļ:

- Regulu (EK) Nr. 2468/98,

- Regulas (EEK) Nr. 3759/92 7. panta 1., 2. un 3. punktu un 7.b pantu,

- Regulu (EEK) Nr. 3140/82 [18].

Tomēr atceltie noteikumi paliek spēkā attiecībā uz atbalstu, pasākumiem un projektiem, kas apstiprināti pirms 1999. gada 31. decembra.

Atsauces uz atceltajām regulām un pantiem saprot kā atsauces uz šo regulu.

25. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1999. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētājs

K. Hemilä

[1] OV C 16, 21.1.1999., 12. lpp.

[2] OV C 279, 1.10.1999., 325. lpp.

[3] OV C 209, 22.7.1999., 10. lpp.

[4] OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp.

[5] OV L 389, 31.12.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1181/98 (OV L 164, 9.6.1998., 1. lpp.).

[6] OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2846/98 (OV L 358 31.12.1998., 5. lpp.).

[7] OV L 161, 26.6.1999., 54. lpp.

[8] OV L 388, 31.12.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3318/94 (OV L 350, 31.12.1994., 15. lpp.).

[9] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[10] OV L 312, 20.11.1998., 19. lpp.

[11] OV L 266, 1.10.1998., 27. lpp.

[12] OV L 266, 1.10.1998., 36. lpp.

[13] Starptautiskā Kuģu tonnāžas noteikšanas konvencija, kas izstrādāta Londonā, 1969. gadā Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) aizgādībā.

[14] OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3259/94 (OV L 339, 29.12.1994., 11. lpp.).

[15] Padomes 1983. gada 4. oktobra Regula (EEK) Nr. 2908/83 par kopīgiem pasākumiem attiecībā uz zvejniecības nozares pārstrukturēšanu, modernizāciju un attīstību un akvakultūras attīstību (OV L 290, 22.10.1983., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 3733/85 (OV L 361, 31.12.1985., 78. lpp.).

[16] Padomes 1986. gada 18. decembra Regula (EEK) Nr. 4028/86 par Kopienas pasākumiem, lai uzlabotu un pielāgotu struktūras zivsaimniecības un akvakultūras nozarē (OV L 376, 31.12.1986., 7. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 3946/92 (OV L 401, 31.12.1992., 1. lpp.).

[17] OV L 208, 27.7.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1068/97 (OV L 156, 13.6.1997., 10. lpp.).

[18] Padomes 1982. gada 22. novembra Regula (EEK) Nr. 3140/82 par atbalsta piešķiršanu un finansēšanu, ko dalībvalstis piešķīrušas ražotāju organizācijām zivsaimniecības nozarē (OV L 331, 26.11.1982., 7. lpp.).

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

PLĀNU SATURS

1. Pašreizējās situācijas apraksts, izsakot skaitļos, katrai no II, III un IV sadaļā minētajām jomām

a) Stiprās un vājās puses;

b) veikto darbību kopsavilkums un iepriekšējos gados izmantoto fondu ietekme;

c) nozares vajadzības, jo īpaši, ņemot vērā daudzgadu vadības programmas ierobežojumus zvejas flotēm.

2. Nozares pārstrukturēšanas stratēģija

a) Konsultāciju un pasākumu rezultāti, lai atbilstīgos līmeņos iesaistītu kompetentās iestādes un organizācijas, un sociālekonomiskos partnerus;

b) mērķi:

i) vispārēji mērķi saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku;

ii) prioritātes;

iii) katrai palīdzības jomai specifiskie mērķi, ja iespējams, izsakot skaitļos;

c) uzskatāmi pierādījumi tam, ka valsts atbalsts ir nepieciešams, lai sasniegtu iecerētos mērķus; soļi, kas veikti pretējas iedarbības rezultātu novēršanai, jo īpaši, saistībā ar pārmērīgas ražošanas jaudas radīšanu;

d) attiecībā uz floti:

i) flotes attīstības rādītāji saistībā ar daudzgadu vadības programmas mērķiem;

ii) zvejas paņēmieni un piederumi, ko būtu vēlams veicināt zvejas darbību pārkārtošanas gadījumā;

e) sagaidāmā ietekme (uz nodarbinātību, ražošanu, utt.).

3. Mērķu sasniegšanas līdzekļi

a) Pasākumi (juridiski, finansiāli vai kādi citi), kas plānu īstenošanai tiek plānoti katrā jomā, jo īpaši atbalsta projekti;

b) visu programmas darbības laiku aptverošs orientējošs finansēšanas grafiks, kurā uzskaitīti reģionālie, valsts, Kopienas vai citi resursi, kas paredzēti katrai palīdzības jomai;

c) prasības, ietverot pētījumus, izmēģinājuma projektus, demonstrējumu projektus, apmācību, tehnisko palīdzību un publicitātes pasākumus saistībā ar attiecīgo pasākumu sagatavošanu, izpildi, pārbaudi, novērtēšanu vai pielāgošanu.

4. Izpilde

a) Dalībvalsts nozīmētā vadības iestāde;

b) pasākumi, kas veikti prasmīgai un iedarbīgai izpildei, ieskaitot uzraudzību un novērtēšanu; skaitlisko rādītāju noteikšana;

c) noteikumi attiecībā uz pārbaudēm, sodiem un publicitātes pasākumiem;

d) attiecībā uz floti:

i) metodes zivsaimniecības resursu tendenču uzraudzībai, jo īpaši saistībā ar neaizsargātiem resursiem;

ii) attiecībā uz statiskiem piederumiem — pasākumi zvejas intensitātes uzraudzībai, ieskaitot ar piederumu daudzumu un izmēru saistītās tendences.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

MINIMĀLAIS TURPMĀKO DAUDZGADU VADĪBAS PROGRAMMU (MAGP) SATURS ZVEJAS FLOTĒM

1. I pielikumā paredzētās situācijas apraksta atjaunināšana

Šeit ietilpst apraksts par situācijas izmaiņām attiecībā uz zivsaimniecību, floti un ar to saistīto nodarbinātību, kopš 3. pantā minēto programmas sagatavošanas dokumentu iesniegšanas datuma.

2. Iepriekšējo programmu rezultāti

a) Dalībvalstis līdz 2001. gada 1. maijam norāda un komentē sasniegtos panākumus un līdzekļus, kas izmantoti 1997. - 2001. gadu programmas noteikto mērķu sasniegšanai;

b) analizē vispārējo administratīvo un sociālekonomisko kontekstu, saistībā ar kuru tā tika izpildīta, un jo īpaši, ja tas būtu atbilstoši, saistībā ar kuru tika ieviesti pasākumi zvejas darbību samazināšanai;

c) precizē un komentē Kopienas, valsts un reģionālos finanšu resursus, kas ieguldīti sasniegto rezultātu iegūšanā katrai flotes vienībai.

3. Jaunas pamatnostādnes

Pamatojoties uz atbildēm, kas sniegtas uz 1. un 2. punktu, norāda pamatnostādnes, kas jāsniedz dažādām turpmākās MAGP flotes vienībām, jo īpaši attiecībā uz divām turpmāk minētajām darbībām:

a) flotes atjaunošana: kritēriji katrai vienībai par pievienošanos flotei vai aiziešanu no tās un ar to saistītais finansējums. Ar likumu paredzēti vai administratīvi nosacījumi, kas ļauj dalībvalstij uzraudzīt kuģus, kas pievienojas tās flotei vai to atstāj. Dalībvalsts veiktie pasākumi attiecībā uz katru flotes vienību, lai nodrošinātu, ka flotes atjaunošanai un zvejas intensitātes noregulēšanai piešķirtajam valsts atbalstam nav pretējas iedarbības rezultātu gadījumos, kad tas saistīts ar programmas mērķu sasniegšanu;

b) zvejas intensitātes noregulēšana; vēlamā zvejas intensitātes attīstība katrā vienībā līdz turpmākās MAGP beigām, kas izteikta attiecībā pret katrai vienībai noteiktajiem mērķiem uz 2001. gada 31. decembri. Attiecīgi normatīvi un administratīvi noteikumi. Zvejas darbības pārvaldes sistēmas. Tādējādi noteikto jauno mērķu sasniegšanai izmantoto administratīvo un finanšu resursu apjoms.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

ĪPAŠI PALĪDZĪBAS NOSACĪJUMI UN KRITĒRIJI

1. Daudzgadu vadības programmu īstenošana (II sadaļa)

1.0. Kuģu vecums

Šajā regulā kuģu vecums ir vesels skaitlis, kas definēts kā starpība starp to gadu, kad vadības iestāde pieņēmusi lēmumu piešķirt piemaksu vai atbalstu, un to gadu, kad kuģis uzbūvēts (vai, ja tas nav zināms, gadu, kad tas ticis nodots ekspluatācijā).

1.1. Izņemšana no ekspluatācijas uz pastāvīgu laiku (7. panta 3. punkts)

a) Izņemšana no ekspluatācijas uz pastāvīgu laiku var skart tikai tos kuģus, kas veikuši zvejas darbību, pavadot vismaz 75 dienas jūrā katrā no diviem 12 mēnešu periodiem pirms datuma, kad iesniegts pieteikums par pastāvīgu izņemšanu no ekspluatācijas, vai, kā tas gadījumā var būt, kas veikuši zvejas darbību vismaz 80 % no to jūrā pavadīto dienu skaita, kuras attiecīgajam kuģim atļauj valsts noteikumi.

Baltijas jūrā 75 dienas tiek samazinātas līdz:

- 60 dienām kuģiem, kas reģistrēti ostās, kuras atrodas uz ziemeļiem no 59° 30'N paralēles,

- 40 dienām kuģiem, kas reģistrēti ostās, kuras atrodas uz ziemeļiem no 59° 30'N paralēles un kuri zvejo lašus;

b) jāievēro turpmāk minētie noteikumi:

i) pirms pastāvīgas izņemšanas no ekspluatācijas kuģim jābūt reģistrētam Kopienas zvejas kuģu reģistrā;

ii) laikā, kad tiek pieņemts lēmums par piemaksas piešķiršanu, kuģim jābūt ekspluatācijā;

iii) pēc pastāvīgas izņemšanas no ekspluatācijas jāanulē zvejas licence un kuģis jāizziņo par pastāvīgi svītrotu no Kopienas zvejas kuģu saraksta;

iv) ja kuģis uz pastāvīgu laiku nodod trešai valstij, tas bez kavēšanās jāreģistrē trešās valsts reģistrā un tas nekad nedrīkst atgriezties Kopienas ūdeņos;

c) ja laikā starp lēmuma pieņemšanu piešķirt piemaksu un faktisko izņemšanas no ekspluatācijas datumu kuģis tiek pazaudēts, vadības iestāde veic finanšu korekcijas apdrošināšanas samaksātajā kompensācijas summā;

d) nekāds valsts atbalsts 7. panta nozīmē nedrīkst tikt izmaksāta par kuģi, kas nodots trešai valstij, lai aizvietotu pazaudētu kuģi, kurš pieder kopuzņēmumam 8. panta nozīmē.

1.2. Kopuzņēmumi (8. pants)

a) Papildus noteikumiem par pastāvīgu kuģa nodošanu trešai valstij 7. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē un šā pielikuma 1.1. punkta nozīmē kuģiem, kas nodoti uz kopuzņēmumu bāzes, jāatbilst šādiem noteikumiem:

i) tiem jābūt strādājušiem vismaz pēdējos piecus gadus zem Kopienas dalībvalsts karoga:

- Kopienas ūdeņos,

- un/vai trešās valsts ūdeņos vai nu saskaņā ar zvejas nolīgumu, kas noslēgts ar Kopienu, vai saskaņā ar kādu citu nolīgumu,

- un/vai starptautiskos ūdeņos, kur zveju regulē starptautiska konvencija;

ii) sešu mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par piemaksas piešķiršanu tie jāapgādā ar tehniskajām iekārtām, kas nepieciešamas to darbībai trešās valsts ūdeņos saskaņā ar zvejas atļauju, ko izsniegušas trešās valsts iestādes; tiem jāatbilst Kopienas drošības noteikumiem, un tie atbilstoši jāapdrošina, kā to izlemj vadības iestāde; ar šādu apgādi, ja tāda būtu, saistītām izmaksām nav tiesību uz Kopienas atbalstu;

b) iesniedzot lūgumu par piemaksu kopuzņēmumiem, ieguvējiem jāiesniedz vadības iestādei šāda informācija:

i) kuģa apraksts, jo īpaši iekļaujot iekšējo numuru, reģistrācijas numuru, tonnāžu, jaudu un gadu, kad tas sācis darbu;

ii) par pēdējiem pieciem gadiem: par kuģa pakalpojumiem un darbību (un nosacījumiem, ar kādiem šī darbība notikusi); norādot zvejas rajonus (Kopienas ūdeņi/citi); jebkādu iepriekš saņemtu Kopienas, valsts vai reģionālu atbalstu;

iii) pierādījums par projekta finansiālo dzīvotspēju, iekļaujot jo īpaši:

- finanšu plānu, norādot dažādu akcionāru ieguldījumus skaidrā naudā un aizvietojamās lietās; Kopienas/trešās valsts partneru ieguldījumu līmeni; 7. panta 5. punkta b) apakšpunktā paredzētās piemaksas proporciju, kas investējama skaidrā naudā kopuzņēmuma kapitālā,

- darbības plānu, kas aptver vismaz piecus gadus, jo īpaši norādot zvejas rajonus, izkraušanas vietas un nozveju galamērķus;

iv) apdrošināšanas līguma kopiju;

c) ieguvējam piecu gadu laikā pēc kuģa īpašumtiesību nodošanas kopuzņēmumam jāievēro turpmāk minētie nosacījumi:

i) jebkādas izmaiņas nosacījumos, saskaņā ar kādiem kuģis strādā (jo īpaši partnera maiņa, izmaiņas kopuzņēmuma akciju kapitālā, karoga maiņa, zvejas rajona maiņa) 8. panta 2. punktā minēto nosacījumu robežās var notikt ar iepriekšēju vadības iestādes atļauju;

ii) kuģis, kas pazaudēts kuģa bojāejas gadījumā, jānomaina ar līdzīga veida kuģi viena gada laikā pēc kuģa bojāejas;

d) ja laikā, kad iesniedz pieteikumu par piemaksu kopuzņēmumam, netiek izpildīti a) un b) apakšpunktos minētie nosacījumi, valsts atbalsts tiek ierobežots līdz 7. panta 5. punkta c) apakšpunktā minētajai piemaksai par pastāvīgu nodošanu;

e) neierobežojot Regulas (EK) Nr. 1260/1999 29. panta 4. punktu un 38. pantu, vadības iestāde veic finanšu korekcijas starpībai starp piemaksu par kopuzņēmumu un piemaksu par tā paša kuģa pastāvīgu nodošanu (turpmāk tekstā minēta kā "starpība") šādos gadījumos:

i) ja ieguvējs paziņo vadības iestādei par izmaiņām darba apstākļos, kuru rezultātā netiek ievēroti šīs regulas 8. panta 2. punktā minētie nosacījumi, ieskaitot kuģa pārdošanu, Kopienas partnera īpašuma daļas nodošanu citai personai vai Kopienas kuģa īpašnieka izstāšanos no kopuzņēmuma, tad finanšu korekcija ir vienāda ar starpības summas daļu; šī daļa tiek aprēķināta pro rata temporis piecu gadu laiku posmam;

ii) ja kontroles laikā tiek konstatēts, ka nav ievēroti šīs regulas 8. panta 2. punktā minētie noteikumi un šā punkta c) apakšpunkts, finanšu korekcija ir vienāda ar starpību;

iii) ja ieguvējs neiesniedz šīs regulas 8. panta 5. punktā minētos darbības pārskatus pēc tam, kad vadības iestāde nosūtījusi viņam attiecīgu paziņojumu, finanšu korekcija ir vienāda ar starpības summas daļu; šī daļa tiek aprēķināta pro rata temporis piecu gadu laiku posmam;

iv) ja kuģis tiek pazaudēts un netiek aizvietots, finanšu korekcija ir vienāda ar starpības summas daļu; šī daļa tiek aprēķināta pro rata temporis piecu gadu laiku posmam.

1.3. Flotes atjaunošana (6. un 9. pants)

a) Kuģi jābūvē, ievērojot regulas un direktīvas, kas reglamentē higiēnu, darba drošību, veselības aizsardzību, produktu kvalitāti un darba apstākļus, un Kopienas nosacījumus attiecībā uz kuģu izmēriem un zvejas darbību uzraudzību;

b) kuģi jāieraksta atbilstošā Kopienas reģistra vienībā;

c) neierobežojot 7., 8. pantu un 12. panta 3. punkta d) apakšpunktu, zvejas kuģa īpašumtiesību nodošana nerada priekšnoteikumus Kopienas atbalsta sniegšanai.

1.4. Kuģu modernizēšana (6. un 9. pants)

a) Kuģi jāreģistrē Kopienas zvejas kuģu reģistrā. Par kuģu īpašību izmaiņām jāpaziņo šim reģistram, un kuģu mērījumi, ja tie tiek modernizēti, jāizdara saskaņā ar Kopienas noteikumiem;

b) investīcijas būtu jāsaista ar:

i) zvejas darbību racionalizāciju, jo īpaši izmantojot uz kuģa selektīvākus zvejas paņēmienus un metodes, lai izvairītos no nevēlamiem blakus lomiem,

un/vai

ii) nozvejoto un uz kuģa saglabāto produktu kvalitātes uzlabojumiem, labāku zvejas un saglabāšanas paņēmienu lietošanu un ar juridisku un regulējošu noteikumu izpildi attiecībā uz veselības aizsardzību,

un/vai

iii) darba un drošības apstākļu uzlabošanu.

Neierobežojot 16. panta 2. punktu, zvejas piederumu nomaiņa nav uzskatāma par izdevumiem, kas dod tiesības uz palīdzību.

2. Investīcijas III sadaļā minētajās jomās

2.0. Vispārēji noteikumi

a) Projekti, kas attiecas uz uzņēmumiem, var iesaistīt kapitālieguldījumus ražošanā un pārvaldē (būvniecība, paplašināšana, iekārtu sagādāšana un modernizēšana);

b) tiesības uz palīdzības saņemšanu par kapitālieguldījumiem ar nolūku uzlabot higiēnas vai cilvēku un dzīvnieku veselības apstākļus, uzlabot produktu kvalitāti vai samazināt vides piesārņošanu un, pēc vajadzības, palielināt pašu ražošanu;

c) uzņēmuma īpašumtiesību nodošana nedod tiesības uz Kopienas atbalsta piešķiršanu.

2.1. Ūdens resursu aizsardzība un uzlabošana

Izdevumi, par kuriem ir tiesības uz palīdzības saņemšanu no ZVFI, var attiekties tikai uz nekustīgu vai pārvietojamu iekārtu uzstādīšanu, lai pasargātu un uzlabotu ūdens resursus un veiktu zinātnisku projektu uzraudzīšanu. Šādiem projektiem jābūt:

a) nozīmīgiem sabiedrībai;

b) tādiem, ko izpilda valsts uzņēmumi vai uzņēmumi ar valsts kapitāla daļu, atzītas profesionālas organizācijas vai citas institūcijas, kuras šādam mērķim nozīmējusi vadības iestāde;

c) bez negatīvas ietekmes uz ūdens vidi.

Katram projektam vismaz piecus gadus jāveic zinātniska uzraudzība, jo īpaši, ietverot attiecīgo ūdens resursu attīstības novērtēšanu un uzraudzību. Vadības iestāde katru gadu nosūta Komisijai informācijai zinātniskās uzraudzības ziņojumus.

2.2. Akvakultūra

a) Šajā regulā "akvakultūra" nozīmē ūdens organismu audzēšanu vai kultivēšanu, izmantojot tehniskus paņēmienus attiecīgo organismu ražošanas palielināšanai, pārsniedzot dabiskās vides iespējas; organismi paliek fiziskās vai juridiskās personas īpašumā visā audzēšanas vai kultivēšanas stadijā līdz pat novākšanai, ieskaitot ražas savākšanu;

b) intensīvās zivju audzēšanas projektu veicinātāji nosūta informāciju, kas paredzēta Direktīvas 85/337/EEK [1] IV pielikumā, vadības iestādei kopā ar savu pieteikumu par valsts atbalstu. Vadības iestāde izlemj, vai projekts iesniedzams novērtēšanai saskaņā ar minētās direktīvas 5. līdz 10. pantu. Ja valsts atbalsts tiek piešķirts, tad no ZVFI pienākas palīdzība par informācijas vākšanas izmaksām par ietekmi uz vidi un par jebkādām novērtējumu izmaksām;

c) ir tiesības uz investīcijām par darbiem, kas saistīti ar ūdens cirkulācijas uzstādīšanu vai uzlabošanu akvakultūras uzņēmumos un uz pakalpojumu kuģiem;

d) neatkarīgi no IV pielikuma 2. punkta 3. tabulas 3. grupas, ja investīcijas attiecas uz tādu tehnisko paņēmienu izmantošanu, kas būtiski samazina ietekmi uz vidi, privāto ieguvēju (C) ieguldījums var tikt ierobežots ar 30 % no kompensējamajām izmaksām 1. mērķa reģionos un ar 50 % citu apgabalu attiecīgo 40 % un 60 % vietā.

2.3. Zvejas ostu iekārtas

Prioritāte tiek piešķirta kopīgas intereses investīcijām zvejniekiem, kuri izmanto ostu, sniedzot ieguldījumu vispārējā ostas attīstībā un zvejniekiem sniegto pakalpojumu uzlabošanā. Investīcijas jo īpaši tiek saistītas ar aprīkojumu un iekārtām, kas paredzētas:

a) lai uzlabotu apstākļus, kādos zivsaimniecības produkti tiek izkrauti, apstrādāti un novietoti uzglabāšanā ostās;

b) lai sniegtu atbalstu zvejas kuģu darbībām (degvielas, ledus un ūdens sagāde, kuģu apkope un remonts);

c) lai uzlabotu molus drošības uzlabošanai, piestājot krastā vai izkraujot vai iekraujot produktus.

2.4. Pārstrāde un tirdzniecība

a) Šajā regulā "zivsaimniecības un akvakultūras produktu pārstrāde un tirdzniecība" nozīmē visas darbības, ieskaitot pārvietošanu, apstrādi, ražošanu un izplatīšanu laikā starp piestāšanu krastā vai izaudzētās produkcijas ievākšanu un gala produkta stadiju;

b) investīcijām nav tiesību uz palīdzību, ja tās attiecas uz:

i) zivsaimniecības un akvakultūras produktiem, ko paredzēts izmantot un pārstrādāt citiem mērķiem, nevis lietošanai cilvēku uzturā, izņemot investīcijas vienīgi zivsaimniecības un akvakultūras produktu atlieku apstrādei, pārstrādāšanai un tirgošanai;

ii) mazumtirdzniecību;

c) neņemot vērā IV pielikuma 2. punkta 3. tabulas 3. grupu, ja investīcijas attiecas uz kolektīvu iekārtu vai tehnisko paņēmienu izmantošanu, kas būtiski samazina ietekmi uz vidi, privāto ieguvēju (C) ieguldījums var tikt ierobežots ar 30 % no kompensējamajām izmaksām 1. mērķa reģionos un ar 50 % citos apgabalos attiecīgo 40 % un 60 % vietā.

2.5. Zveja iekšzemes ūdeņos

a) Šajā regulā "zveja iekšzemes ūdeņos" nozīmē zveju, ko komercnolūkos veic kuģi, kuri strādā vienīgi dalībvalstu teritorijas iekšzemes ūdeņos un kas nav pakļauti II sadaļas noteikumiem;

b) ja investīcija ir saistīta ar kuģa būvēšanu zvejai iekšzemes ūdeņos, piemērojami III pielikuma 1.3. punkta a) apakšpunkta noteikumi;

c) ja investīcija ir saistīta ar kuģa modernizēšanu zvejai iekšzemes ūdeņos, piemērojami III pielikuma 1.4. punkta b) apakšpunkta noteikumi;

d) investīcijām nav tiesību uz palīdzību, ja tās var apdraudēt līdzsvaru starp flotes lielumu un attiecīgajiem pieejamajiem zivju resursiem;

e) piemaksām par iekšzemes zvejas kuģu nodošanu metāllūžņos nav tiesību uz palīdzību;

f) vadības iestāde veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kuģi, kas saņem finanšu palīdzību no ZVFI saskaņā ar 13. pantu, turpina zvejot vienīgi iekšzemes ūdeņos.

3. Pasākumi jaunu noieta tirgu atrašanai un veicināšanai (14. pants)

a) Kompensējamās izmaksas jo īpaši ietver:

i) reklāmas aģentūru un citu pakalpojumu sniedzēju izdevumus, kuri iesaistīti reklāmas kampaņu sagatavošanā un īstenošanā;

ii) reklāmas laukuma pirkšanu vai īrēšanu un saukļu vai etiķešu izgatavošanu reklāmas kampaņas laikam;

iii) izdevumus par publicēšanu, kampaņām nepieciešamā personāla, telpu un transporta līdzekļu iesaistīšanu no ārpuses;

b) ieguvēju darbības izdevumi (personāls, iekārtas, transporta līdzekļi, utt.) nav uzskatāmi par kompensējamiem izdevumiem.

[1] Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīva 85/337/EEK par noteiktu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi izvērtējumu (OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp.). Direktīva jaunakie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/11/EK (OV L 73, 14.3.1997., 5. lpp.).

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

PALĪDZĪBAS SHĒMAS UN LIKMES

1. Zvejas flotēm sniegtās palīdzības shēmas (II sadaļa)

1. TABULA

Kuģa kategorija atbilstoši tonnāžai | EUR (eiro) |

0 < 10 | 11000/GT+2000 |

10 < 25 | 5000/GT+62000 |

25 < 100 | 4200/GT+82000 |

100 < 300 | 2700/GT+232000 |

300 < 500 | 2200/GT+382000 |

500 un vairāk | 1200/GT+882000 |

2. TABULA

Kuģa kategorija atbilstoši bruto reģistrētajām tonnām (GRT) | EUR (eiro) |

0 < 25 | 8200/grt |

25 < 50 | 6000/grt+55000 |

50 < 100 | 5400/grt+85000 |

100 < 250 | 2600/grt+365000 |

No 2000. gada 1. janvāra kuģiem, kas starp perpendikuliem ir garāki par 24 metriem, un no 2004. gada 1. janvāra visiem kuģiem piemēro vienīgi 1. tabulu.

2. Finanšu dalības likmes

Visām II, III un IV sadaļā minētajām darbībām Kopienas finanšu dalības robežas (A), kopējo attiecīgās dalībvalsts sniegto valsts finanšu dalību (valsts, reģionālā un cita veida) (B) un, ja tas piemērojami, privāto ieguvēju finanšu dalību (C), kā minēts turpmāk, izsaka kā kompensējamo izmaksu procentus.

1. grupa:

Piemaksas par pastāvīgu izņemšanu no ekspluatācijas (7. pants), piemaksas par kopuzņēmumu izveidošanu (8. pants), nelielu apjomu piekrastes zveja (11. pants), sociālekonomiski pasākumi (12. pants), ūdens resursu aizsardzība un uzlabošana (13. panta 1. punkta a) apakšpunkts), zvejas ostu iekārtas bez privāto ieguvēju finanšu dalības (13. panta 1. punkta c) apakšpunkts), pasākumi jaunu noieta tirgu atrašanai un veicināšanai bez privāto ieguvēju finanšu dalības (14. pants), tirdzniecības dalībnieku darbības bez privāto ieguvēju finanšu dalības (15. pants), pagaidu darbības pārtraukšanas piemaksas un cita veida finanšu kompensācija (16. pants), novatoriski pasākumi un tehniska palīdzība, ieskaitot izmēģinājuma projektus, kurus īsteno valsts institūcijas (17. pants).

2. grupa:

Flotes atjaunošana un zvejas kuģu modernizēšana (9. pants).

3. grupa:

Akvakultūra (13. panta 1. punkta b) apakšpunkts), zvejas ostu iekārtas ar privāto ieguvēju finanšu dalību (13. panta 1. punkta c) apakšpunkts), pārstrāde un tirdzniecība (13. panta 1. punkta d) apakšpunkts) pants, zveja iekšzemes ūdeņos (13. panta 1. punkta e) apakšpunkts), pasākumi jaunu noieta tirgu atrašanai un veicināšanai ar privāto ieguvēju finanšu dalību (14. pants), tirdzniecības dalībnieku darbības ar privāto ieguvēju finanšu dalību (15. panta 2. punkts).

4. grupa:

Izmēģinājuma projekti, izņemot tos, ko realizē valsts institūcijas (17. pants).

Attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar ūdens resursu aizsardzību un uzlabošanu (13. panta 1. punkta a) apakšpunkts), zvejas ostu iekārtām (13. panta 1. punkta c) apakšpunkts), pasākumiem jaunu noieta tirgu atrašanai un veicināšanai (14. pants) un tirdzniecības dalībnieku veiktajām darbībām (15. pants), vadības iestāde nosaka, vai tās pieder pie 1. grupas, vai pie 3. grupas, konkrēti pamatojoties uz turpmāk minētajiem apsvērumiem:

- kolektīvās intereses pret individuālajām interesēm,

- kolektīvie ieguvēji pret individuāliem ieguvējiem (ražotāju organizācijas, tirdzniecību pārstāvošas organizācijas),

- valsts piekļuve darbības rezultātiem pret privātajām īpašumtiesībām un kontroli,

- kolektīvu institūciju, pētniecības iestāžu finanšu dalība.

3. TABULA

| 1. grupa | 2. grupa | 3. grupa | 4. grupa |

1. mērķa 1. reģioni [1] | | 50 % ≤ A ≤ 75 % | A ≤ 35 % | A ≤ 35 % | A ≤ 75 % |

| B ≥ 25 % | B ≥ 5 % | B ≥ 5 % | B ≥ 5 % |

| | C ≥ 60 % | C ≥ 40 % | C ≥ 20 % |

Citi apgabali | | 25 % ≤ A ≤ 50 % | A ≤ 15 % | A ≤ 15 % | A ≤ 50 % |

| B ≥ 50 % | B ≥ 5 % | B ≥ 5 % | B ≥ 5 % |

| | C ≥ 60 % | C ≥ 60 % | C ≥ 30 % |

Attiecībā uz investīcijām maziem vai vidējiem uzņēmumiem Komisijas Rekomendācijas 96/280/EK [2] nozīmē, (A) likmes 2. un 3. grupai var palielināt par tām finanšu veidu summām, kas nav tieša palīdzība, ja šis palielinājums nepārsniedz 10 % no kopējām kompensējamajām izmaksām. Attiecīgi samazina privātā ieguvēja ieguldījumu.

[1] Ieskaitot tos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1260/1999 6. panta 1. punktā.

[2] Komisijas 1996. gada 3. aprīļa Rekomendācija 96/280/EK, kas attiecas uz mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 107, 30.4.1996., 4. lpp.).

--------------------------------------------------