This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02002A0430(02)-20150915
Agreement between the European Community and the Swiss Confederation on Air Transport
Consolidated text: Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu
Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu
ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2002/309(2)/2015-09-15
2002A2430 — LV — 15.09.2015 — 004.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
NOLĪGUMS starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu (OV L 114, 30.4.2002., 73. lpp) |
Grozīta ar:
|
(*) |
Šis tiesību akts nekad nav publicēts latviešu valodā. |
NOLĪGUMS
starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu
ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,
še turpmāk “Šveice”,
un
EIROPAS KOPIENA
še turpmāk “Kopiena”,
še turpmāk “Līgumslēdzējas puses”,
ATZĪSTOT starptautiskās civilās aviācijas integrēto raksturu un vēloties saskaņot Eiropas gaisa transporta noteikumus;
VĒLOTIES izstrādāt noteikumus civilajā aviācijā Eiropas Kopienas un Šveices teritorijai, šajos noteikumos neskarot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (še turpmāk “EK Līgums”) noteikumus un jo īpaši Kopienas kompetences saskaņā ar EK Līguma 81. un 82. pantu un no tā atvasinātos konkurences noteikumus;
VIENOJOTIES, ka ir lietderīgi pamatot šos noteikumus ar tiesību aktiem, kas šā Nolīguma parakstīšanas laikā ir spēkā Kopienā;
VĒLOTIES novērst dažādas interpretācijas, tomēr pilnīgi atzīstot tiesu neatkarību, un nonākt pie iespējami vienādas šā Nolīguma noteikumu un šajā Nolīgumā pēc būtības reproducēto atbilstošo Kopienas tiesību aktu noteikumu interpretācijas,
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.
1. NODAĻA
Mērķi
1. pants
1. Šajā Nolīgumā izstrādāti noteikumi, kas jāievēro Līgumslēdzējām pusēm civilās aviācijas jomā. Šie noteikumi neskar EK Līguma noteikumus un jo īpaši tos, kas attiecas uz Kopienas kompetencēm saskaņā ar konkurences noteikumiem un regulām par to piemērošanu, kā arī saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem, kas uzskaitīti šā Nolīguma pielikumā.
2. Šim mērķim šajā Nolīgumā izklāstītos noteikumus, kā arī regulas un direktīvas, kas precizētas pielikumā, piemēro saskaņā ar šeit paredzētajiem nosacījumiem. Ciktāl tie pēc būtības ir identiski atbilstošajiem EK Līguma noteikumiem un aktiem, kas pieņemti minētā Līguma piemērošanai, šie noteikumi, tos īstenojot un piemērojot, interpretējami saskaņā ar attiecīgajiem Tiesas un Eiropas Kopienu Komisijas nolēmumiem un lēmumiem, kas pieņemti pirms šā Nolīguma parakstīšanas. Par nolēmumiem un lēmumiem, kas pieņemti pēc šā Nolīguma parakstīšanas, paziņo Šveicei. Pēc vienas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma Apvienotā komiteja izvērtē šādu vēlāko nolēmumu un lēmumu sekas, lai nodrošinātu šā Nolīguma pareizu darbību.
2. pants
Šā Nolīguma noteikumus un tā pielikumu piemēro tādā apmērā, kādā tas attiecas uz gaisa transportu vai jautājumiem, kas tieši saistīti ar gaisa transportu, kā minēts šā Nolīguma pielikumā.
2. NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
3. pants
Nepārsniedzot šā Nolīguma darbības jomu un neierobežojot nevienu tajā ietverto īpašo noteikumu, ir aizliegta jebkāda diskriminācija pilsonības dēļ.
4. pants
Nepārsniedzot šā Nolīguma darbības jomu un neierobežojot Padomes Regulas (EEK) Nr. 2407/92 noteikumus, kas ietverti šā Nolīguma pielikumā, EK dalībvalsts vai Šveices pilsoņiem nepastāv ierobežojumi uzņēmējdarbības brīvībai nevienā no šo valstu teritorijām. Tas attiecas arī uz jebkuras EK dalībvalsts vai Šveices pilsoņu tiesībām dibināt aģentūras, nodaļas vai filiāles, ja viņi reģistrēti jebkurā šo valstu teritorijā. Uzņēmējdarbības brīvība ietver tiesības sākt un veikt darbību kā pašnodarbinātām personām, kā arī dibināt un vadīt uzņēmumus, jo īpaši uzņēmējsabiedrības vai firmas 5. panta 2. punkta nozīmē, saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti pilsoņiem tās valsts likumos, kur veic šādu uzņēmējdarbību.
5. pants
1. Juridiskais statuss tām uzņēmējsabiedrībām, kas izveidotas saskaņā ar EK dalībvalsts vai Šveices tiesību aktiem un kuru juridiskā adrese, galvenā vadības mītne vai galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Kopienas vai Šveices teritorijā, ir tāds pats kā to fizisko personu statuss, kuras ir EK dalībvalstu vai Šveices pilsoņi.
2. “Uzņēmējsabiedrības vai firmas” ir uzņēmējsabiedrības vai firmas, kas izveidotas saskaņā ar civiltiesībām vai komerctiesībām, ietverot kooperatīvus un citas juridiskas personas, kas pakļautas publiskajām vai privātajām tiesībām, izņemot bezpeļņas uzņēmumus.
6. pants
Nolīguma 4. un 5. pants, ciktāl tie skar Līgumslēdzēju pusi, neattiecas uz darbībām, kuru veikšana saistīta ar valsts varas īstenošanu, pat ja šīm darbībām ir gadījuma raksturs.
7. pants
Nolīguma 4. un 5. pants un saskaņā ar tiem veiktie pasākumi neliedz piemērot tādus normatīvo un administratīvo aktu noteikumus, kuri sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības dēļ paredz īpašu režīmu ārvalstniekiem.
8. pants
1. Kā nesaderīgi ar šo Nolīgumu ir aizliegti: visi nolīgumi uzņēmumu starpā, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības, kuras var iespaidot tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm un kuru mērķis vai sekas traucē, ierobežo vai izkropļo konkurenci Nolīguma darbības teritorijā, un jo īpaši darbības, ar kurām:
a) tieši vai netieši nosaka iepirkuma vai pārdošanas cenas vai kādus citus tirdzniecības nosacījumus;
b) ierobežo vai kontrolē ražošanu, tirgus, tehnikas attīstību vai investīcijas;
c) sadala tirgus vai piegādes avotus;
d) līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem piemēro atšķirīgus nosacījumus, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus;
e) slēdzot līgumus, prasa, lai otra puse uzņemtos papildu saistības, kuras būtībā vai saskaņā ar nozares praksi nekādi nav saistītas ar šo līgumu priekšmetu.
2. Visi nolīgumi vai lēmumi, kas ir aizliegti saskaņā ar šo pantu, automātiski nav spēkā.
3. Šā panta 1. punkta noteikumus tomēr var atzīt par nepiemērojamiem attiecībā uz:
— jebkuru nolīgumu vai nolīguma kategoriju starp uzņēmumiem,
— jebkuru uzņēmumu apvienību pieņemtu lēmumu vai lēmumu kategoriju,
— jebkādām saskaņotām darbībām vai to kategorijām,
kas palīdz uzlabot preču ražošanu vai izplatīšanu vai veicina tehnisku vai saimniecisku attīstību, reizē ļaujot patērētājiem baudīt pienācīgu daļu no iegūtajiem labumiem, un kas:
a) neuzspiež attiecīgiem uzņēmumiem ierobežojumus, kas nav obligāti vajadzīgi, lai sasniegtu šos mērķus;
b) neļauj šādiem uzņēmumiem likvidēt konkurenci būtiskai daļai šo ražojumu.
9. pants
Vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kas dominē Nolīguma darbības teritorijas kopējā tirgū vai būtiskā tā daļā, aizliegts jebkā ļaunprātīgi izmantot savu stāvokli, kas nav saderīgi ar šo Nolīgumu, ciktāl tas var ietekmēt tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm.
Stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var jo īpaši izpausties kā:
a) tieši vai netieši uzspiestas netaisnīgas iepirkuma vai pārdošanas cenas vai citi netaisnīgi tirdzniecības noteikumi;
b) ierobežota ražošana, tirgus vai tehnikas attīstība, kas kaitē patērētājiem;
c) atšķirīgi noteikumi līdzvērtīgiem darījumiem ar citiem tirdzniecības partneriem, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus;
d) prasība, lai otra puse, slēdzot līgumus, uzņemtos papildu saistības, kas būtībā vai saskaņā ar nozares praksi nekādi nav saistītas ar šo līgumu priekšmetu.
10. pants
Uz visiem nolīgumiem, lēmumiem un saistītām darbībām, kuru mērķis vai sekas ir kavēt, ierobežot vai izkropļot konkurenci, kā arī ļaunprātīgi izmantot dominējošo stāvokli, un kuri var skart tikai tirdzniecību Šveices teritorijā, attiecas Šveices tiesību akti, un tie paliek Šveices iestāžu pārziņā.
11. pants
1. Nolīguma 8. un 9. panta noteikumus piemēro un uzņēmumu koncentrācijas kontrolē Kopienas iestādes saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, kas noteikti šā Nolīguma pielikumā, ņemot vērā ciešākas sadarbības vajadzību starp Kopienas un Šveices iestādēm.
2. Šveices iestādes saskaņā ar 8. un 9. panta noteikumiem lemj par visu nolīgumu, lēmumu un saistīto darbību pieņemamību, kā arī par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmatošanu attiecībā uz maršrutiem starp Šveici un trešām valstīm.
12. pants
1. Attiecībā uz valsts uzņēmumiem un uzņēmumiem, kam EK dalībvalstis vai Šveice piešķir īpašas vai izņēmuma tiesības, Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka netiek ieviesti un nepaliek spēkā nekādi pasākumi, kas ir pretrunā ar šajā Nolīgumā ietvertajiem noteikumiem.
2. Uzņēmumi, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju ekonomisku nozīmi vai kas darbojas kā dalībvalstu fiskāli monopoli, ir pakļauti šajā Nolīgumā ietvertajiem noteikumiem, un jo īpaši noteikumiem, kas attiecas uz konkurenci, ja šo noteikumu piemērojums de iure vai de facto netraucē veikt tiem uzticētos tiešos uzdevumus. Tirdzniecības attīstību nedrīkst ietekmēt tādā mērā, lai tā būtu pretrunā ar Līgumslēdzēju pušu interesēm.
13. pants
1. Ja vien šis Nolīgums neparedz ko citu, ar to nav saderīgs nekāds atbalsts, ko Šveice vai EK dalībvalsts piešķir vai jebkā sniedz no valsts līdzekļiem, kas rada vai draud izraisīt konkurences traucējumus, ciktāl tas ietekmē tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai.
2. Ar šo Nolīgumu ir saderīgs šāds atbalsts:
a) sociāla rakstura atbalsts, ko piešķir individuāliem patērētājiem ar noteikumu, ka to piešķir bez diskriminācijas attiecībā uz šo ražojumu izcelsmi;
b) atbalsts, ko sniedz, lai atlīdzinātu zaudējumus, kurus izraisījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi.
3. Var uzskatīt, ka ar šo Nolīgumu ir saderīgs šāds atbalsts:
a) atbalsts, kas veicina ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur ir nepietiekama nodarbinātība;
b) atbalsts, kas veicina kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs vai novērš nopietnus traucējumus kādas Līgumslēdzējas puses ekonomikā;
c) atbalsts, kas attīsta atsevišķas saimnieciskās darbības vai atsevišķas ekonomikas jomas, ja šāds atbalsts nemaina tirdzniecības apstākļus tiktāl, ka tie būtu pretrunā vispārējām interesēm.
14. pants
Komisija un Šveices iestādes pastāvīgi uzrauga pārskatāmos jautājumus, uz kuriem atsauce izdarīta 12. pantā, un visas atbalsta sistēmas, kas attiecīgi pastāv EK dalībvalstīs un Šveicē. Katra Līgumslēdzēja puse apņemas informēt otru Līgumslēdzēju pusi par jebkādu procedūru, ko ievieš, lai nodrošinātu 12. un 13. panta noteikumu ievērošanu, un vajadzības gadījumā tās var iesniegt apsvērumus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas. Apvienotā komiteja pēc Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma apspriež jebkādus piemērotus pasākumus, kas ir vajadzīgi saskaņā ar šā Nolīguma mērķiem un darbību.
3. NODAĻA
Tiesības veikt satiksmi
15. pants
1. Ievērojot Padomes Regulas (EEK) Nr. 2408/92 noteikumus, kas ietverti šā Nolīguma pielikumā:
— Kopienas un Šveices aviācijas uzņēmumiem tiek piešķirtas tiesības veikt satiksmi starp jebkuru vietu Šveicē un jebkuru vietu Kopienā;
— divus gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā, Šveices aviācijas uzņēmumiem ir piešķirtas tiesības veikt satiksmi starp vietām dažādās EK dalībvalstīs.
2. Šā panta 1. punktā:
— Kopienas aviācijas uzņēmumi ir aviācijas uzņēmumi, kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta un tā juridiskā adrese, ja tāda ir, atrodas Kopienā, un kuri ir licencēti saskaņā ar šā Nolīguma pielikumā iekļautās Padomes Regulas (EEK) Nr. 2407/92 noteikumiem;
— Šveices aviācijas uzņēmumi ir aviācijas uzņēmumi, kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta un tā juridiskā adrese, ja tāda ir, atrodas Šveicē, un kuri ir licencēti saskaņā ar šā Nolīguma pielikumā iekļautās Padomes Regulas (EEK) Nr. 2407/92 noteikumiem.
3. Līgumslēdzējas puses sāk sarunas par šā panta darbības jomas iespējamo paplašināšanu, lai ietvertu tiesības veikt satiksmi starp vietām Šveicē un vietām EK dalībvalstīs piecus gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā.
16. pants
Šīs nodaļas noteikumi aizstāj pastāvošo divpusējo Šveices un EK dalībvalstu nolīgumu attiecīgos noteikumus. Tomēr pastāvošās tiesības veikt satiksmi, kuras izriet no šiem divpusējiem nolīgumiem un uz kurām neattiecas 15. pants, turpina īstenot ar noteikumu, ka nenotiek diskriminācija tautības dēļ un nav traucēta konkurence.
4. NODAĻA
Nolīguma piemērošana
17. pants
Līgumslēdzējas puses veic visus vajadzīgos pasākumus, gan vispārējus, gan īpašus, lai nodrošinātu šajā Nolīgumā ietverto saistību izpildi, un atturas no jebkāda pasākuma, kas var apdraudēt šā Nolīguma mērķu sasniegšanu.
18. pants
1. Neskarot 2. punktu un 2. nodaļas noteikumus, katra Līgumslēdzēja puse savā teritorijā ir atbildīga par pareizu šā Nolīguma piemērošanu un jo īpaši attiecībā uz regulām un direktīvām, kas uzskaitītas pielikumā.
2. Gadījumos, kas var skart gaisa satiksmes pakalpojumus, kuri jāatļauj saskaņā ar 3. nodaļu, Kopienas iestādes bauda pilnvaras, kas tām piešķirtas, ievērojot to regulu un direktīvu noteikumus, kuru piemērošana ir noteikti apstiprināta pielikumā. Tomēr tajos gadījumos, kad Šveice veic vai gatavojas veikt pasākumus, kas attiecas uz vidi, ievērojot Padomes Regulas (EEK) Nr. 2408/92 8. panta 2. punktu vai 9. pantu, Apvienotā komiteja pēc vienas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma lemj, vai šādi pasākumi ir saskaņā ar šo Nolīgumu.
3. Jebkādu piemērošanas pasākumu, ievērojot 1. un 2. pantu, veic saskaņā ar 19. pantu.
19. pants
1. Katra Līgumslēdzēja puse sniedz otrai Līgumslēdzējai pusei visu vajadzīgo informāciju un palīdzību gadījumā, ja otra Līgumslēdzēja puse atbilstoši savām, šajā Nolīgumā paredzētajām pilnvarām veic izmeklēšanu par iespējamiem pārkāpumiem.
2. Kad Kopienas iestādes rīkojas saskaņā ar pilnvarām, kādas tām piešķir šis Nolīgums, jautājumos, kas attiecas uz Šveici un kas skar Šveices iestādes vai Šveices uzņēmumus, Šveices iestādes tiek pilnībā informētas un pirms galīgā lēmuma pieņemšanas tām tiek dota iespēja sniegt komentārus.
20. pants
Visi jautājumi par to lēmumu derīgumu, kurus Kopienas iestādes pieņēmušas, pamatojoties uz to pilnvarām saskaņā ar šo Nolīgumu, ir Eiropas Kopienu Tiesas ekskluzīvā kompetencē.
5. NODAĻA
Apvienotā komiteja
21. pants
1. Ar šo tiek izveidota komiteja, kurā ir Līgumslēdzēju pušu pārstāvji, tās nosaukums – Kopienas/Šveices gaisa transporta komiteja (še turpmāk “Apvienotā komiteja”), un kura ir atbildīga par šā Nolīguma izpildi un nodrošina tā pareizu īstenošanu. Šim nolūkam tā sniedz ieteikumus un pieņem lēmumus šajā Nolīgumā paredzētos gadījumos. Apvienotās komitejas lēmumus Līgumslēdzējas puses īsteno saskaņā ar saviem noteikumiem. Apvienotā komiteja rīkojas, savstarpēji vienojoties.
2. Šā Nolīguma pareizas īstenošanas nolūkā Līgumslēdzējas puses apmainās ar informāciju un pēc otras Līgumslēdzējas puses pieprasījuma apspriežas Apvienotajā komitejā.
3. Apvienotā komiteja ar lēmumu pieņem savu reglamentu, kurā starp citiem noteikumiem ietver procedūras sanāksmju sasaukšanai un priekšsēdētāja iecelšanai, kā arī nosaka priekšsēdētāja kompetenci.
4. Komiteja sanāk pēc vajadzības un vismaz vienreiz gadā. Katra Līgumslēdzēja puse var prasīt sanāksmes sasaukšanu.
5. Apvienotā komiteja var nolemt izveidot jebkādu darba grupu, kas var palīdzēt tās pienākumu izpildē.
22. pants
1. Apvienotās komitejas lēmumi uzliek saistības Līgumslēdzējām pusēm.
2. Ja pēc kādas Līgumslēdzējas puses ieskatiem otra Līgumslēdzēja puse pienācīgi nepilda Apvienotās komitejas lēmumu, tā var prasīt, lai šo jautājumu izskata Apvienotajā komitejā. Ja Apvienotā komiteja nevar atrisināt jautājumu divu mēnešu laikā pēc tā iesniegšanas, minētā Līgumslēdzēja puse laikposmā, kas nepārsniedz 6 mēnešus, var veikt pagaidu aizsardzības pasākumus saskaņā ar 31. pantu.
3. Apvienotās komitejas lēmumus publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī un “Šveices Federālo Likumu Oficiālajā Krājumā”. Katrā lēmumā Līgumslēdzējai pusei norāda izpildes termiņu un jebkādu citu informāciju, kas varētu skart uzņēmējus. Vajadzības gadījumā lēmumus nosūta Līgumslēdzējām pusēm ratificēšanai vai apstiprināšanai saskaņā ar valstu iekšējām procedūrām.
4. Līgumslēdzējas puses informē cita citu par šīs formalitātes pabeigšanu. Ja, beidzoties divpadsmit mēnešu termiņam, kopš Apvienotā komiteja pieņēmusi lēmumu, šādu paziņojumu nesaņem, mutatis mutandis piemēro 5. pantu.
5. Neskarot 2. punkta noteikumus, ja Apvienotā komiteja nepieņem lēmumu par tai paziņoto jautājumu sešu mēnešu laikā, laikposmā, kas nepārsniedz sešus mēnešus, Līgumslēdzējas puses var veikt piemērotus pagaidu aizsardzības pasākumus, ievērojot 31. pantu.
6. Uzskata, ka 23. pantā ietverto tiesību aktu iesniegšanas diena, kas minēta 5. punktā, ja šie tiesību akti pieņemti laika posmā starp šā Nolīguma parakstīšanu un stāšanos spēkā un par tiem informēta otra Līgumslēdzēja puse, ir diena, kad šī informācija ir saņemta. Apvienotā komiteja pieņem lēmumu ne ātrāk kā divus mēnešus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā.
6. NODAĻA
Jauni tiesību akti
23. pants
1. Šis Nolīgums neierobežo nevienas Līgumslēdzējas puses tiesības, ievērojot nediskriminācijas principu un šā Nolīguma noteikumus, vienpusēji grozīt savus tiesību aktus kādā punktā, ko reglamentē šis Nolīgums.
2. Tiklīdz viena no Līgumslēdzējām pusēm ir sagatavojusi jaunus tiesību aktus, tā informācijas nolūkā konsultējas ar otras Līgumslēdzējas puses ekspertiem. Laikposmā pirms jauno tiesību aktu oficiālās pieņemšanas Līgumslēdzējas puses informē cita citu un apspriežas, cik vien tuvu tas iespējams. Pēc vienas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma Apvienotajā komitejā var notikt iepriekšēja viedokļu apmaiņa.
3. Tiklīdz Līgumslēdzēja puse pieņem savu tiesību aktu grozījumus, tā informē otru Līgumslēdzēju pusi vēlākais astoņas dienas pēc publikācijas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī vai “Šveices Federālo Likumu Oficiālajā Krājumā”. Pēc vienas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma un vēlākais sešas nedēļas pēc tā Apvienotajā komitejā notiek viedokļu apmaiņa par šādu grozījumu ietekmi uz šā Nolīguma pareizu darbību.
4. Apvienotā komiteja:
— vai nu pieņem lēmumu pārskatīt pielikumu, vai, ja tas vajadzīgs, ierosina pārskatīt šā Nolīguma noteikumus tā, lai tajos iestrādātu attiecīgajos tiesību aktos izdarītos grozījumus, ja vajadzīgs, to darot uz savstarpīguma pamata;
— vai pieņem lēmumu, ka apspriežamie tiesību aktu grozījumi uzskatāmi par atbilstīgiem šā Nolīguma pareizai darbībai;
— nolemj pieņemt kādu citu pasākumu, kas nodrošinātu šā Nolīguma pareizu darbību.
7. NODAĻA
Trešās valstis un starptautiskas organizācijas
24. pants
Pēc vienas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma Līgumslēdzējas puses savlaicīgi apspriežas cita ar citu saskaņā ar 25., 26. un 27. pantā noteiktajām procedūrām:
a) par gaisa transporta jautājumiem, ko risina starptautiskas organizācijas; un
b) par dažādiem iespējamās attīstības aspektiem Līgumslēdzēju pušu un trešo valstu attiecībās gaisa transportā, kā arī par šajā jomā noslēgto divpusēju un daudzpusēju nolīgumu svarīgāko elementu darbību.
Apspriedes rīko mēneša laikā pēc pieprasījuma un iespējami īsā laikā steidzamos gadījumos.
25. pants
1. Nolīguma 24. panta a) apakšpunktā paredzēto apspriežu galvenais mērķis ir:
a) kopīgi noskaidrot, vai apspriežamie jautājumi izvirza kopīgi risināmas problēmas; un
b) atkarībā no šo problēmu rakstura:
— kopīgi izvērtēt, vai būtu saskaņojama Līgumslēdzēju pušu rīcība attiecīgajās starptautiskajās organizācijās, vai
— kopīgi izskatīt jebkādu citu pieeju, kas varētu būt noderīga.
2. Līgumslēdzējas puses iespējami īsā laikā apmainās ar visu būtisko informāciju par 1. punktā norādītajiem mērķiem.
26. pants
1. Nolīguma 24. panta b) punktā paredzēto apspriežu galvenais mērķis ir izskatīt svarīgus jautājumus un apsvērt jebkuru piemērotu risinājumu.
2. Pirmajā punktā paredzēto apspriežu mērķiem katra Līgumslēdzēja puse informē otru Līgumslēdzēju pusi par iespējamo attīstību gaisa transporta jomā, kā arī par šajā jomā noslēgto divpusējo vai daudzpusējo nolīgumu darbību.
27. pants
1. Apspriedes, kas paredzētas 24., 25. un 26. pantā, notiek Apvienotajā komitejā.
2. Ja kāds nolīgums starp vienu Līgumslēdzēju pusi un trešo valsti vai starptautisku organizāciju negatīvi ietekmē otras Līgumslēdzējas puses intereses, pēdējā, neskarot Padomes Regulas (EEK) Nr. 2408/92 noteikumus, kas ietvert šā Nolīguma pielikumā, var veikt piemērotus pagaidu aizsardzības pasākumus attiecībā uz pieeju tirgum, lai saglabātu šā Nolīguma līdzsvaru. Tomēr šādus pasākumus var pieņemt tikai pēc tam, kad Apvienotajā komitejā notikušas apspriešanās par šo jautājumu.
8. NODAĻA
Nobeiguma noteikumi
28. pants
Uz pārstāvjiem, ekspertiem un citiem Līgumslēdzēju pušu darbiniekiem attiecas prasība, pat pēc savu pienākumu izbeigšanas, neatklāt saistībā ar šo Nolīgumu iegūto informāciju, kas ir tāda, uz kuru attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums.
29. pants
Katra Līgumslēdzēja puse var Apvienotajā komitejā apstrīdēt kādu jautājumu, kas skar šā Nolīguma piemērošanu. Apvienotā komiteja cenšas strīdu atrisināt. Lai rastu pieņemamu risinājumu, Apvienotajai komitejai iesniedz visu informāciju, kas var būt noderīga padziļinātai situācijas izpētei. Šim nolūkam Apvienotā komiteja izskata visas iespējas, lai saglabātu labu šā Nolīguma darbību. Šā panta noteikumus nepiemēro jautājumiem, kas saskaņā ar 20. pantu ir Eiropas Kopienu Tiesas ekskluzīvā kompetencē.
30. pants
1. Ja viena Līgumslēdzēja puse vēlas pārskatīt šā Nolīguma noteikumus, tā attiecīgi par to paziņo Apvienotajai komitejai. Šā Nolīguma grozījumi stājas spēkā pēc attiecīgo iekšējo procedūru pabeigšanas.
2. Pēc vienas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma un saskaņā ar 23. pantu Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumu grozīt pielikumu.
31. pants
Ja kāda Līgumslēdzēja puse atsakās pildīt kādas saistības saskaņā ar šo Nolīgumu, otra Līgumslēdzēja puse, neskarot 22. pantu un pēc tam, kad pabeigtas visas citas šajā Nolīgumā paredzētās procedūras, pieņem attiecīgus pagaidu aizsardzības pasākumus, lai saglabātu šā Nolīguma līdzsvaru.
32. pants
Šā Nolīguma pielikums ir tā sastāvdaļa.
33. pants
Neskarot 16. pantu, šis Nolīgums aizstāj attiecīgos divpusējo nolīgumu noteikumus, kas no vienas puses, ir spēkā starp Šveici un EK dalībvalstīm, no otras puses, attiecas uz visiem jautājumiem, uz ko attiecas šis Nolīgums un tā pielikums.
34. pants
Šo Nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un saskaņā ar šajā Līgumā paredzētajiem nosacījumiem, bet, no otras puses, Šveices teritorijā.
35. pants
1. Ja saskaņā ar 36. panta 4. punkta noteikumiem šis Nolīgums tiek izbeigts, gaisa satiksmes pakalpojumus, kas pastāv tā izbeigšanas dienā, saskaņā ar 15. panta noteikumiem var turpināt sniegt līdz tās maršrutu sezonas beigām, kurā iekrīt šis izbeigšanas datums.
2. Tiesības un pienākumus, ko uzņēmumi ieguvuši saskaņā ar šā Nolīguma 4. un 5. pantu un šā Nolīguma pielikumā iekļautās Padomes Regulas (EEK) Nr. 2407/92 noteikumiem, saskaņā ar 36. panta 4. punktu neskar šā Nolīguma izbeigšana.
36. pants
1. Šo Nolīgumu katra Līgumslēdzēja puse ratificē vai apstiprina saskaņā ar tās procedūrām. Tas stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā paziņojuma par to, ka deponēti visu turpmāk minēto septiņu nolīgumu ratifikācijas vai apstiprināšanas dokumenti:
— nolīgums par gaisa transportu,
— nolīgums par personu brīvu pārvietošanos,
— nolīgums par kravu un pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu un autoceļiem,
— nolīgums par lauksaimniecības produktu tirdzniecību,
— nolīgums par dažiem valsts iepirkuma aspektiem,
— nolīgums par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtēšanu,
— nolīgums par zinātnisko un tehnisko sadarbību.
2. Šis Nolīgums sākotnēji ir noslēgts uz septiņiem gadiem. To pagarina uz nenoteiktu laiku, ja vien līdz minētā perioda beigām Kopiena vai Šveice otrai Līgumslēdzējai pusei nepaziņo par pretējo. Ja šāds paziņojums ir sniegts, piemēro 4. punktu.
3. Kopiena vai Šveice var izbeigt šo Nolīgumu, paziņojot savu lēmumu otrai Līgumslēdzējai pusei. Ja šāds paziņojums ir sniegts, piemēro 4. punktu.
4. Pirmajā punktā minētos septiņus nolīgumus pārtrauc piemērot sešus mēnešus pēc tam, kad saņemts paziņojums par nepagarināšanu, kas minēts 2. punktā, vai par izbeigšanu, kas minēta 3. punktā.
Hecho en Luxemburgo, el veintiuno de junio de mil novecientos noventa y nueve, en doble ejemplar en lenguas alemana, danesa, española, finesa, francesa, griega, inglesa, italiana, neerlandesa, portuguesa y sueca, siendo cada uno de estos textos igualmente auténtico.
Udfærdiget i Luxembourg, den enogtyvende juni nitten hundrede og nioghalvfems, i to eksemplarer på dansk, engelsk, finsk, fransk, græsk, italiensk, nederlandsk, portugisisk, spansk, svensk og tysk, idet hver af disse tekster har samme gyldighed.
Geschehen zu Luxemburg am einundzwanzigsten Juni neunzehnhundertneunundneunzig in zwei Urschriften in dänischer, deutscher, englischer, finnischer, französischer, griechischer, italienischer, niederländischer, portugiesischer, spanischer und schwedischer Sprache, wobei jeder dieser Wortlaute gleichermaßen verbindlich ist.
Έγινε στο Λουξεμβούργο, στις είκοσι μία Ιουνίου χίλια εννιακόσια ενενήντα εννέα, σε δύο αντίγραφα στην αγγλική, γαλλική, γερμανική, δανική, ελληνική, ισπανική, ιταλική, ολλανδική, πορτογαλική, σουηδική και φινλανδική γλώσσα· καθένα από τα κείμενα είναι εξίσου αυθεντικό.
Done at Luxembourg on the twenty-first day of June in the year one thousand and ninety-nine, in two copies in the Danish, Dutch, English, Finnish, French, German, Greek, Italian, Portuguese, Spanish and Swedish languages, each of those texts being equally authentic.
Fait à Luxembourg, le vingt-et-un juin mil neuf cent quatre-vingt dix-neuf, en deux exemplaires en langues allemande, anglaise, danoise, espagnole, finnoise, française, grecque, italienne, néerlandaise, portugaise et suédoise, chacun de ces textes faisant également foi.
Fatto a Lussemburgo, addì ventuno giugno millenovecentonovantanove, in due copie, nelle lingue danese, finlandese, francese, greca, inglese, italiana, olandese, portoghese, spagnola, svedese e tedesca, ciascun testo facente ugualmente fede.
Gedaan te Luxemburg, de eenentwintigste juni negentienhonderd negenennegentig, in tweevoud, in de Deense, de Duitse, de Engelse, de Finse, de Franse, de Griekse, de Italiaanse, de Nederlandse, de Portugese, de Spaanse en de Zweedse taal, zijnde alle teksten gelijkelijk authentiek.
Feito em Luxemburgo, em vinte e um de Junho de mil novecentos e noventa e nove, em duplo exemplar nas línguas alemã, dinamarquesa, espanhola, finlandesa, francesa, grega, inglesa, italiana, neerlandesa, portuguesa e sueca, fazendo igualmente fé qualquer dos textos.
Tehty Luxemburgissa kahdentenakymmenentenäensimmäusenä päivänä kesäkuuta vuonna tuhatyhdeksänsataayhdeksänkymmentäyhdeksän kahtena kappaleena englannin, espanjan, hollannin, italian, kreikan, portugalin, ranskan, ruotsin, saksan, suomen ja tanskan kielellä, ja jokainen teksti on yhtä todistuvsvoimainen.
Utfärdat i Luxemburg den tjugoförsta juni nittonhundranittionio i två exemplar på det danska, engelska, finska, franska, grekiska, italienska, nederländska, portugisiska, spanska, svenska och tyska språket, vilka samtliga texter är lika giltiga.
Por la Comunidad Europea
For Det Europæiske Fællesskab
Für die Europäische Gemeinschaft
Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα
For the European Community
Pour la Communauté européenne
Per la Comunità europea
Voor de Europese Gemeenschap
Pela Comunidade Europeia
Euroopan yhteisön puolesta
På Europeiska gemenskapens vägnar
Por la Confederación Suiza
For Det Schweiziske Edsforbund
Für der Schweizerischen Eidgenossenschaft
Για την Ελβετική Συνομοσπονδία
For the Swiss Confederation
Pour la Confédération suisse
Per la Confederazione svizzera
Voor de Zwitserse Bondsstaat
Pela Confederação Suíça
Sveitsin valaliiton puolesta
På Schweiziska Edsförbundets vägnar
PIELIKUMS
Šajā nolīgumā:
— saskaņā ar Lisabonas līgumu, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, Eiropas Savienība aizstāj Eiropas Kopienu un ir tās pēctece,
— kur vien šajā pielikumā norādītajos tiesību aktos ir atsauces uz Eiropas Kopienas (aizstāta ar Eiropas Savienību) dalībvalstīm vai prasība par saistību ar tām, šajā nolīgumā atsauce jāsaprot kā vienlīdz piemērojama Šveicei vai kā prasība par saistību ar Šveici,
— nolīguma 4., 15., 18., 27. un 35. pantā atsauces uz Padomes Regulu (EEK) Nr. 2407/92 un (EEK) Nr. 2408/92 saprot kā atsauces uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008,
— neskarot šā nolīguma 15. pantu, ar terminu “Kopienas gaisa pārvadātājs”, kas minēts uzskaitītajās Kopienas direktīvās un regulās, apzīmē gaisa pārvadātāju, kurš saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1008/2008 noteikumiem ir licencēts un kura galvenā uzņēmējdarbības vieta un juridiskā adrese (ja tāda ir) ir Šveicē. Atsauci uz Regulu (EEK) Nr. 2407/92 saprot kā atsauci uz Regulu (EK) Nr. 1008/2008,
— jebkuru atsauci uz Līguma 81. un 82. pantu vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pantu turpmākajos dokumentos saprot kā atsauci uz šā nolīguma 8. un 9. pantu.
1. Aviācijas liberalizācija un citi civilās aviācijas noteikumi
Nr. 1008/2008
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regula par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā
Nr. 2000/79
Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva par Eiropas Nolīgumu par civilās aviācijas mobilo darba ņēmēju darba laika organizēšanu, kas noslēgts starp Eiropas Aviokompāniju asociāciju (AEA), Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF), Eiropas Lidotāju asociāciju (ECA), Eiropas Reģionālo aviokompāniju asociāciju (ERA) un Starptautisko aviosabiedrību asociāciju (IACA)
Nr. 93/104
Padomes 1993. gada 23. novembra Direktīva par dažiem darba laika organizācijas aspektiem, kurā grozījumi izdarīti ar:
— Direktīvu 2000/34/EK
Nr. 437/2003
Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. februāra Regula par statistikas pārskatiem attiecībā uz pasažieru, kravu un pasta gaisa pārvadājumiem
Nr. 1358/2003
Komisijas 2003. gada 31. jūlija Regula, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 437/2003 par statistikas pārskatiem attiecībā uz pasažieru, kravu un pasta gaisa pārvadājumiem un ar ko groza tās I un II pielikumu
Nr. 785/2004
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regula par apdrošināšanas prasībām, kas attiecas uz gaisa pārvadātājiem un gaisa kuģu ekspluatantiem, kurā grozījumi izdarīti ar:
— Komisijas Regulu (ES) Nr. 285/2010
Nr. 95/93
Padomes 1993. gada 18. janvāra Regula par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Kopienas lidostās (1.–12. pants), kurā grozījumi izdarīti ar:
— Regulu (EK) Nr. 793/2004
Nr. 2009/12
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Direktīva par lidostas maksām
Nr. 96/67
Padomes 1996. gada 15. oktobra Direktīva par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās
(1.–9., 11.–23. un 25. pants)
Nr. 80/2009
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 14. janvāra Regula par rīcības kodeksu datorizētām rezervēšanas sistēmām un par Padomes Regulas (EEK) Nr. 2299/89 atcelšanu
2. Konkurences noteikumi
Nr. 1/2003
Padomes 2002. gada 16. decembra Regula par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (1.–13. pants, 15.–45. pants)
(Ciktāl šī regula attiecas uz šā nolīguma piemērošanas jomu. Minētās regulas iekļaušana nolīguma pielikumā neietekmē atbilstoši nolīgumam ieviesto pienākumu sadalījumu)
Nr. 773/2004
Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regula par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK līguma 81. un 82. pantu, ko vada Komisija, kurā grozījumi izdarīti ar:
— Komisijas Regulu (EK) Nr. 1792/2006,
— Komisijas Regulu (EK) Nr. 622/2008
Nr. 139/2004
Padomes 2004. gada 20. janvāra Regula par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula)
(1.–18. pants, 19. panta 1.–2. punkts un 20.–23. pants)
Attiecībā uz Apvienošanās regulas 4. panta 5. punktu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju piemēro šādus nosacījumus:
1) saistībā ar Regulas (EK) Nr. 139/2004 3. pantā definēto koncentrāciju, kas nav Kopienas mēroga koncentrācija minētās regulas 1. panta nozīmē un ko var izskatīt saskaņā ar vismaz trīs EK dalībvalstu un Šveices Konfederācijas konkurences jomas tiesību aktiem, minētās regulas 4. panta 2. punktā norādītās personas vai uzņēmumi pirms koncentrācijas paziņošanas kompetentajām iestādēm var informēt EK Komisiju, iesniedzot pamatotu iesniegumu, ka koncentrācija jāpārbauda Komisijai;
2) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. panta 5. punktu un saskaņā ar iepriekšējo punktu Eiropas Komisija visus iesniegumus nekavējoties nosūta Šveices Konfederācijai;
3) ja Šveices Konfederācija izteikusi pretenzijas attiecībā uz prasību nodot lietu izskatīšanai, kompetentā Šveices konkurences iestāde saglabā savas pilnvaras un saskaņā ar šo punktu lieta paliek Šveices Konfederācijai.
Attiecībā uz termiņiem, kas minēti Apvienošanās regulas 4. panta 4. un 5. punktā, 9. panta 2. un 6. punktā un 22. panta 2. punktā:
1) saskaņā ar 4. panta 4. un 5. punktu, 9. panta 2. un 6. punktu un 22. panta 2. punktu Eiropas Komisija visus attiecīgos dokumentus nekavējoties nosūta kompetentajai Šveices konkurences iestādei;
2) Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. panta 4. un 5. punktā, 9. panta 2. un 6. punktā un 22. panta 2. punktā noteikto termiņu attiecībā uz Šveices Konfederāciju rēķina no dienas, kad kompetentā Šveices konkurences iestāde saņem attiecīgos dokumentus.
Nr. 802/2004
Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regula, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (1.–24. pants), kurā grozījumi izdarīti ar:
— Komisijas Regulu (EK) Nr. 1792/2006,
— Komisijas Regulu (EK) Nr. 1033/2008,
— Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1269/2013
Nr. 2006/111
Komisijas 2006. gada 16. novembra Direktīva par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību, kā arī par dažu uzņēmumu finanšu pārredzamību
Nr. 487/2009
Padomes 2009. gada 25. maija Regula par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu dažām nolīgumu un saskaņotu darbību kategorijām gaisa transporta nozarē.
3. Aviācijas drošums
Nr. 216/2008
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regula par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK, kurā grozījumi izdarīti ar:
— Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2009,
— Regulu (EK) Nr. 1108/2009,
— Komisijas Regulu (ES) Nr. 6/2013
Aģentūrai arī Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar regulas noteikumiem.
Komisijai arī Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas attiecībā uz lēmumiem saskaņā ar regulas 11. panta 2. punktu, 14. panta 5. un 7. punktu, 24. panta 5. punktu, 25. panta 1. punktu, 38. panta 3. punkta i) apakšpunktu, 39. panta 1. punktu, 40. panta 3. punktu, 41. panta 3. un 5. punktu, 42. panta 4. punktu, 54. panta 1. punktu un 61. panta 3. punktu.
Neskarot horizontālos pielāgojumus, kas paredzēti Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīguma par gaisa transportu pielikuma otrajā ievilkumā, atsauces uz “dalībvalstīm” regulas 65. pantā vai Lēmuma 1999/468/EK noteikumos, kuri minēti minētajā pantā, neuzskata par tādām, ko attiecina uz Šveici.
Nekas šajā regulā nesniedz EASA pilnvaras rīkoties Šveices vārdā saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem citos nolūkos, kas nav palīdzība saistību pildīšanā saskaņā ar šādiem nolīgumiem.
Šā nolīguma vajadzībām regulas tekstu lasa ar šādiem pielāgojumiem:
a) regulas 12. pantu groza šādi:
i) panta 1. punktā aiz vārda “Kopienu” iekļauj vārdus “vai Šveici”;
ii) panta 2. punkta a) apakšpunktā aiz vārda “Kopiena” iekļauj vārdus “vai Šveice”;
iii) panta 2. punktā svītro b) un c) apakšpunktu;
iv) pantu papildina ar šādu punktu:
“3. Ja Kopiena ar trešo valsti risina sarunas par tāda nolīguma noslēgšanu, kurā paredzēts, ka dalībvalsts vai Aģentūra var izsniegt sertifikātus, pamatojoties uz attiecīgās trešās valsts aeronavigācijas iestāžu izsniegtiem sertifikātiem, tā centīsies panākt, ka arī Šveice piedāvā noslēgt tādu pašu nolīgumu ar attiecīgo trešo valsti. Šveice savukārt centīsies ar trešām valstīm noslēgt nolīgumus, kuri atbilst nolīgumiem, kas noslēgti ar Kopienu.”;
b) regulas 29. pantu papildina ar šādu punktu:
“4. Atkāpjoties no Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta, Šveices valstspiederīgos, kam ir visas pilsoņu tiesības, var pieņemt darbā Aģentūras izpilddirektors, noslēdzot ar viņiem līgumu.”;
c) regulas 30. pantu papildina ar šādu daļu:
“Šveice attiecībā uz Aģentūru piemēro Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas izklāstīts šā pielikuma A pielikumā, saskaņā ar A pielikuma papildinājumu.”;
d) regulas 37. pantu papildina ar šādu daļu:
“Šveice pilnībā piedalās valdē, kur tai ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā Eiropas Savienības dalībvalstīm, izņemot balsstiesības.”;
e) regulas 59. pantu papildina ar šādu punktu:
“12. Šveice piedalās 1. punkta b) apakšpunktā minētajā finansiālajā ieguldījumā, un Šveices ieguldījuma apjomu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
S (0,2/100) + S [1 – (a + b) 0,2/100] c/C
kur:
|
S |
= |
Aģentūras budžeta daļa, ko nesedz 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētās maksas un atlīdzība, |
|
a |
= |
asociēto valstu skaits, |
|
b |
= |
ES dalībvalstu skaits, |
|
c |
= |
Šveices ieguldījums ICAO budžetā, |
|
C |
= |
ES dalībvalstu un asociēto valstu kopējais ieguldījums ICAO budžetā.”; |
f) regulas 61. pantu papildina ar šādu daļu:
“Noteikumi par Kopienas finanšu kontroli Šveicē attiecībā uz personām, kas piedalās Aģentūras darbībā, ir izklāstīti šā pielikuma B pielikumā.”;
g) regulas II pielikumu paplašina, lai tajā iekļautu turpmāk minētos gaisa kuģus kā ražojumus, uz kuriem attiecas 2. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) punkts Komisijas 2003. gada 24. septembra Regulā (EK) Nr. 1702/2003, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju ( 1 ):
gaisa kuģis – [HB IDJ] – tips CL600-2B19,
gaisa kuģis – [HB-IKR, HB-IMY, HB-IWY] – tips Gulfstream G-IV,
gaisa kuģis – [HB-IMJ, HB-IVZ, HB-JES] – tips Gulfstream G-V,
gaisa kuģis – [HB-XJF, HB-ZCW, HB-ZDF] – tips MD900.
Nr. 1108/2009
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 216/2008 lidlauku, gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu jomā un atceļ Direktīvu 2006/23/EK
Nr. 1178/2011
Komisijas 2011. gada 3. novembra Regula, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008, kurā izdarīti grozījumi ar:
— Komisijas Regulu (ES) Nr. 290/2012,
— Komisijas Regulu (ES) Nr. 70/2014,
— Komisijas Regulu (ES) Nr. 245/2014,
— Komisijas Regulu (ES) 2015/445
Nr. 3922/91
Padomes 1991. gada 16. decembra Regula par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā (1.–3. pants, 4. panta 2. punkts, 5.–11. pants un 13. pants), kurā grozījumi izdarīti ar:
— Regulu (EK) Nr. 1899/2006,
— Regulu (EK) Nr. 1900/2006,
— Komisijas Regulu (EK) Nr. 8/2008,
— Komisijas Regulu (EK) Nr. 859/2008
Nr. 996/2010
Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula par nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā un ar ko atceļ Direktīvu 94/56/EK
Nr. 2003/42
Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. jūnija Direktīva attiecībā uz ziņošanu par notikumiem civilajā aviācijā (1.–12. pants)
Nr. 1321/2007
Komisijas 2007. gada 12. novembra Regula, ar kuru nosaka īstenošanas noteikumus attiecībā uz to, kā centrālajā repozitārijā integrējama informācija par notikumiem civilajā aviācijā, kuras apmaiņu veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/42/EK
Nr. 1330/2007
Komisijas 2007. gada 24. septembra Regula, ar kuru nosaka īstenošanas noteikumus attiecībā uz to, kā ieinteresētajām personām izplatāma Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/42/EK 7. panta 2. punktā minētā informācija par notikumiem civilajā aviācijā
Nr. 2042/2003
Komisijas 2003. gada 20. novembra Regula par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu, kurā grozījumi izdarīti ar:
— Komisijas Regulu (EK) Nr. 707/2006,
— Komisijas Regulu (EK) Nr. 376/2007,
— Komisijas Regulu (EK) Nr. 1056/2008,
— Komisijas Regulu (ES) Nr. 127/2010,
— Komisijas Regulu (ES) Nr. 962/2010,
— Komisijas Regulu (ES) Nr. 1149/2011,
— Komisijas Regulu (ES) Nr. 593/2012
Nr. 104/2004
Komisijas 2004. gada 22. janvāra Regula, ar ko nosaka Eiropas Aviācijas drošības aģentūras Apelācijas padomes izveidošanu un sastāvu
Nr. 2111/2005
Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 14. decembra Regula par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti un par Direktīvas 2004/36/EK 9. panta atcelšanu
Nr. 473/2006
Komisijas 2006. gada 22. marta Regula, ar kuru nosaka īstenošanas noteikumus darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstam, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā
Nr. 474/2006
Komisijas 2006. gada 22. marta Regula par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar:
— Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1318/2014,
Nr. 1332/2011
Komisijas 2011. gada 16. decembra Regula, ar ko nosaka kopējas gaisa telpas izmantošanas prasības un ekspluatācijas procedūras attiecībā uz gaisa kuģa sadursmju novēršanu,
Nr. 646/2012
Komisijas 2012. gada 16. jūlija Regula, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par naudas sodiem un periodiskiem kavējuma maksājumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2008,
Nr. 748/2012
Komisijas 2012. gada 3. augusta Regula, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju, kurā grozījumi izdarīti ar:
— Komisijas Regulu (ES) Nr. 7/2013,
— Komisijas Regulu (ES) Nr. 69/2014
Nr. 965/2012
Komisijas 2012. gada 5. oktobra regula, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008, kurā grozījumi izdarīti ar:
— Komisijas Regulu (ES) Nr. 800/2013,
— Komisijas Regulu (ES) Nr. 71/2014,
— Komisijas Regulu (ES) Nr. 83/2014,
— Komisijas Regulu (ES) Nr. 379/2014,
— Komisijas Regulu (ES) 2015/140
Nr. 2012/780
Komisijas 2012. gada 5. decembra Lēmums par tiesībām piekļūt Eiropas centrālajam drošības rekomendāciju un attiecīgo atbildes pasākumu repozitorijam, kurš izveidots ar 18. panta 5. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 996/2010 par nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā un ar ko atceļ Direktīvu 94/56/EK
Nr. 628/2013
Komisijas 2013. gada 28. jūnija Īstenošanas regula par darba metodēm, ar kādām Eiropas Aviācijas drošības aģentūra veic standartizācijas inspekcijas un pārrauga Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2008 piemērošanu, un par Komisijas Regulas (EK) Nr. 736/2006 atcelšanu
Nr. 139/2014
Komisijas 2014. gada 12. februāra Regula, ar ko nosaka prasības un administratīvās procedūras saistībā ar lidlaukiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008
Nr. 319/2014
Komisijas 2014. gada 27. marta Regula par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras iekasētajām maksām un atlīdzību un par Regulas (EK) Nr. 593/2007 atcelšanu
Nr. 452/2014
Komisijas 2014. gada 29. aprīļa Regula, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras gaisa kuģu ekspluatācijai, ko veic trešo valstu ekspluatanti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2008
Nr. 1321/2014
Komisijas 2014. gada 26. novembra Regula par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu
Nr. 2015/340
Komisijas 2015. gada 20. februāra Regula, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa satiksmes vadības dispečeru licencēm un sertifikātiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008, groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 923/2012 un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 805/2011
4. Aviācijas drošība
Nr. 300/2008
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regula par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002
Nr. 272/2009
Komisijas 2009. gada 2. aprīļa Regula, ar ko papildina vispārējos civilās aviācijas drošības pamatstandartus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 300/2008 pielikumā; regulā grozījumi izdarīti ar:
— Komisijas Regulu (ES) Nr. 297/2010,
— Komisijas Regulu (ES) Nr. 720/2011,
— Komisijas Regulu (ES) Nr. 1141/2011,
— Komisijas Regulu (ES) Nr. 245/2013
Nr. 1254/2009
Komisijas 2009. gada 18. decembra Regula, ar ko nosaka kritērijus, lai ļautu dalībvalstīm atkāpties no kopējiem pamatstandartiem civilās aviācijas drošības jomā un pieņemt alternatīvus drošības pasākumus
Nr. 18/2010
Komisijas 2010. gada 8. janvāra Regula, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 300/2008 attiecībā uz kvalitātes kontroles valsts programmu specifikācijām civilās aviācijas drošības jomā
Nr. 72/2010
Komisijas 2010. gada 26. janvāra Regula, ar ko nosaka procedūras Komisijas pārbaužu veikšanai civilās aviācijas drošības jomā
Nr. 185/2010
Komisijas 2010. gada 4. marta Regula, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā, kurā grozījumi izdarīti ar:
— Komisijas Regulu (ES) Nr. 357/2010,
— Komisijas Regulu (ES) Nr. 358/2010,
— Komisijas Regulu (ES) Nr. 573/2010,
— Komisijas Regulu (ES) Nr. 983/2010,
— Komisijas Regulu (ES) Nr. 334/2011,
— Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 859/2011,
— Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1087/2011,
— Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1147/2011,
— Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 173/2012,
— Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 711/2012,
— Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1082/2012,
— Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 104/2013,
— Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 246/2013,
— Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 654/2013,
— Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1103/2013,
— Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1116/2013,
— Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 278/2014,
— Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 687/2014,
— Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/187
Nr. 2010/774
Komisijas 2010. gada 13. aprīļa Lēmums, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus tādu kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā, kuros ir Regulas (EK) Nr. 300/2008 18. panta a) punktā minētā informācija, kurā grozījumi izdarīti ar:
— Komisijas Lēmumu C(2010) 2604,
— Komisijas Lēmumu C(2010) 3572,
— Komisijas Lēmumu C(2010) 9139,
— Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2011) 5862,
— Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2011) 8042,
— Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2011) 9407,
— Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2012) 1228,
— Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2012) 5672,
— Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2012) 5880,
— Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2013) 1587,
— Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2013) 2045,
— Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2013) 4180,
— Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2013) 7275,
— Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2014) 1200,
— Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2014) 1635,
— Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2014) 3870,
— Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2014) 4054,
— Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2015) 561,
— Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2015) 984
Nr. 2013/511
Komisijas 2013. gada 4. februāra Īstenošanas lēmums attiecībā uz pasažieru un citu personu pārbaudi ar sprāgstvielu palieku detektoriem (ETD) kombinācijā ar rokas metāla detektoriem (HHMD)
5. Gaisa satiksmes pārvaldība
Nr. 549/2004
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula), kurā grozījumi izdarīti ar:
— Regulu (EK) Nr. 1070/2009
Komisijai Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar 6., 8., 10., 11. un 12. pantu.
Regulas 10. pantu groza šādi:
panta 2. punktā vārdus “Kopienas līmenī” aizstāj ar vārdiem “Kopienas līmenī, iesaistot Šveici”.
Neskarot horizontālos pielāgojumus, kas paredzēti Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīguma par gaisa transportu pielikuma otrajā ievilkumā, atsauces uz “dalībvalstīm” Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. pantā vai Lēmuma 1999/468/EK noteikumos, kas minēti minētajā pantā, neuzskata par attiecināmām uz Šveici.
Nr. 550/2004
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula), kurā grozījumi izdarīti ar:
— Regulu (EK) Nr. 1070/2009
Komisijai Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar 9.a, 9.b, 15., 15.a, 16. un 17. pantu.
Šā nolīguma vajadzībām regulas noteikumus groza šādi:
a) regulas 3. pantu groza šādi:
panta 2. punktā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “un Šveicē”;
b) regulas 7. pantu groza šādi:
panta 1. punktā un 6. punktā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “un Šveicē”;
c) regulas 8. pantu groza šādi:
panta 1. punktā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “un Šveicē”;
d) regulas 10. pantu groza šādi:
panta 1. punktā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus“un Šveicē”;
e) regulas 16. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“3. Komisija lēmumu adresē dalībvalstīm un par to informē pakalpojumu sniedzēju, ciktāl šāda informācija uz to juridiski attiecas.”
Nr. 551/2004
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Gaisa telpas regula), kurā grozījumi izdarīti ar:
— Regulu (EK) Nr. 1070/2009
Komisijai Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar 3.a, 6. un 10. pantu.
Nr. 552/2004
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (Savietojamības regula), kurā grozījumi izdarīti ar:
— Regulu (EK) Nr. 1070/2009
Komisijai Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar 4. un 7. pantu un 10. panta 3. punktu.
Šā nolīguma vajadzībām regulas noteikumus groza šādi:
a) regulas 5. pantu groza šādi:
panta 2. punktā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “vai Šveicē”;
b) regulas 7. pantu groza šādi:
panta 4. punktā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “vai Šveicē”;
c) regulas III pielikumu groza šādi:
pielikuma 3. punkta otrajā un pēdējā ievilkumā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “vai Šveicē”.
Nr. 2150/2005
Komisijas 2005. gada 23. decembra Regula, ar ko nosaka kopīgus noteikumus gaisa telpas elastīgai izmantošanai
Nr. 1033/2006
Komisijas 2006. gada 4. jūlija Regula, ar ko nosaka prasības attiecībā uz lidojuma plānu sastādīšanas procedūrām lidojuma sagatavošanas fāzē vienotajā Eiropas gaisa telpā, kurā grozījumi izdarīti ar:
— Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 923/2012,
— Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 428/2013
Nr. 1032/2006
Komisijas 2006. gada 6. jūlija Regula, ar ko nosaka prasības lidojuma datu apmaiņas automātiskajām sistēmām, lai paziņotu, koordinētu un nodotu lidojumus starp gaisa satiksmes vadības vienībām, kurā grozījumi izdarīti ar:
— Komisijas Regulu (EK) Nr. 30/2009
Nr. 730/2006
Komisijas 2006. gada 11. maija Regula par gaisa telpas klasifikāciju un lidojumu, kurus veic saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem, piekļuvi virs 195. lidojuma līmeņa, kurā grozījumi izdarīti ar:
— Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 923/2012
Nr. 219/2007
Padomes 2007. gada 27. februāra Regula, ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR), kurā grozījumi izdarīti ar:
— Padomes Regulu (EK) Nr. 1361/2008,
— Padomes Regulu (ES) Nr. 721/2014,
Nr. 633/2007
Komisijas 2007. gada 7. jūnija Regula, ar ko nosaka prasības attiecībā uz to, kā piemērot lidojuma ziņojumu nodošanas protokolu, ko izmanto lidojumu paziņošanai, koordinēšanai un nodošanai starp gaisa satiksmes vadības struktūrvienībām, kurā grozījumi izdarīti ar:
— Komisijas Regulu (ES) Nr. 283/2011
Nr. 482/2008
Komisijas 2008. gada 30. maija Regula, ar kuru izveido programmatūras drošības garantijas sistēmu, kas jāīsteno aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, un ar kuru groza Regulas (EK) Nr. 2096/2005 II pielikumu
Nr. 29/2009
Komisijas 2009. gada 16. janvāra Regula, ar ko nosaka prasības datu pārraides pakalpojumu sniegšanai Eiropas vienotajā gaisa telpā, kurā grozījumi izdarīti ar:
— Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/310
Šā nolīguma vajadzībām regulas tekstu lasa ar šādu pielāgojumu:
I pielikuma A daļu papildina ar “Switzerland UIR”.
Nr. 262/2009
Komisijas 2009. gada 30. marta Regula, ar ko nosaka prasības S režīma pieprasītāja kodu koordinētai piešķiršanai un izmantošanai Eiropas vienotajā gaisa telpā
Nr. 73/2010
Komisijas 2010. gada 26. janvāra Regula, ar ko nosaka prasības attiecībā uz aeronavigācijas datu un aeronavigācijas informācijas kvalitāti vienotajā Eiropas gaisa telpā, kura grozīta ar:
— Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1029/2014
Nr. 255/2010
Komisijas 2010. gada 25. marta Regula, ar ko nosaka kopējus gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības noteikumus, kurā grozījumi izdarīti ar:
— Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 923/2012
Nr. C(2010) 5134
Komisijas 2010. gada 29. jūlija lēmums par Eiropas vienotās gaisa telpas darbības izvērtēšanas iestādes noteikšanu
Nr. 2014/672
Komisijas 2014. gada 24. septembra Īstenošanas lēmums par pilnvaru termiņa pagarināšanu Eiropas Vienotās gaisa telpas darbības izvērtēšanas iestādei
Nr. 176/2011
Komisijas 2011. gada 24. februāra Regula par informāciju, kas jāsniedz pirms funkcionālo gaisa telpas bloku izveidošanas un pārveidošanas
Nr. 677/2011
Komisijas 2011. gada 7. jūlija Regula, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkciju īstenošanai un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 691/2010, kura grozīta ar:
— Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 970/2014
Nr. 2011/4130
Komisijas 2011. gada 7. jūlija Lēmums par Tīkla pārvaldnieka iecelšanu gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkciju veikšanai Eiropas vienotajā gaisa telpā
Nr. 1034/2011
Komisijas 2011. gada 17. oktobra Īstenošanas regula par drošības uzraudzību gaisa satiksmes pārvaldībā un aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 691/2010
Nr. 1035/2011
Komisijas 2011. gada 17. oktobra Īstenošanas regula par drošības uzraudzību gaisa satiksmes pārvaldībā un aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 482/2008 un Regulu (ES) Nr. 691/2010, kurā grozījumi izdarīti ar:
— Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 923/2012,
— Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 448/2014
Nr. 1206/2011
Komisijas 2011. gada 22. novembra Īstenošanas regula, ar ko nosaka prasības gaisa kuģa identifikācijai uzraudzības nolūkos Eiropas vienotajā gaisa telpā
Šā nolīguma vajadzībām regulas tekstu lasa ar šādu pielāgojumu:
I pielikumu papildina ar “Switzerland UIR”.
Nr. 1207/2011
Komisijas 2011. gada 22. novembra Īstenošanas regula, ar ko nosaka prasības uzraudzības veiktspējai un savstarpējai savietojamībai Eiropas vienotajā gaisa telpā, kura grozīta ar:
— Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1028/2014
Nr. 923/2012
Komisijas 2012. gada 26. septembra Īstenošanas regula, ar ko nosaka vienotus lidojumu noteikumus un ekspluatācijas normas aeronavigācijas pakalpojumiem un procedūrām un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1035/2011 un Regulas (EK) Nr. 1265/2007, (EK) Nr. 1794/2006, (EK) Nr. 730/2006, (EK) Nr. 1033/2006 un (ES) Nr. 255/2010, kura grozīta ar:
— Komisijas Regulu (ES) 2015/340
Nr. 1079/2012
Komisijas 2012. gada 16. novembra Īstenošanas regula, ar ko nosaka prasības balss sakaru kanālu atstatumam Eiropas vienotajā gaisa telpā, kurā grozījumi izdarīti ar:
— Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 657/2013
Nr. 390/2013
Komisijas 2013. gada 3. maija Īstenošanas regula, ar ko nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu
Nr. 391/2013
Komisijas 2013. gada 3. maija Īstenošanas regula, ar ko nosaka kopīgu tarifikācijas sistēmu aeronavigācijas pakalpojumiem
Nr. 409/2013
Komisijas 2013. gada 3. maija Īstenošanas regula par kopprojektu definēšanu, pārvaldības izveidi un tādu stimulu apzināšanu, kuri atbalsta Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplāna īstenošanu
Nr. 2014/132
Komisijas 2014. gada 11. marta Īstenošanas lēmums noteikt gaisa satiksmes pārvaldības tīkla Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus un brīdinājuma robežvērtības otrajam pārskata periodam no 2015. līdz 2019. gadam
Nr. 716/2014
Komisijas 2014. gada 27. jūnija Īstenošanas regula par kopprojektu sērijas pilotprojekta izveidi Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplāna atbalstam
6. Vide un trokšņa piesārņojums
Nr. 2002/30
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 26. marta Direktīva par noteikumiem un procedūrām attiecībā uz tādu ekspluatācijas ierobežojumu ieviešanu Kopienas lidostās, kas saistīti ar troksni (1.–12. un 14.–18. pants)
(Piemēro I pielikuma grozījumus, kas izriet no Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, II pielikuma 8. nodaļas (Transporta politika) G iedaļas (Gaisa transports) 2. punkta.)
Nr. 89/629
Padomes 1989. gada 4. decembra Direktīva par civilo zemskaņas reaktīvo lidmašīnu trokšņa emisijas ierobežošanu
(1.–8. pants)
Nr. 2006/93
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva par to lidaparātu ekspluatācijas regulēšanu, uz kuriem attiecas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 16. pielikuma otrā izdevuma (1988.) 1. sējuma 3. nodaļas II daļa
7. Patērētāju aizsardzība
Nr. 90/314
Padomes 1990. gada 13. jūnija Direktīva par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām
(1.–10. pants)
Nr. 93/13
Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos
(1.–11. pants)
Nr. 2027/97
Padomes 1997. gada 9. oktobra Regula par gaisa pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos (1.–8. pants), kurā grozījumi izdarīti ar:
— Regulu (EK) Nr. 889/2002
Nr. 261/2004
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91
(1.–18. pants)
Nr. 1107/2006
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regula par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu
8. Pārējie
Nr. 2003/96
Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīva, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai
(14. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 14. panta 2. punkts)
9. Pielikumi
|
A |
: |
Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā |
|
B |
: |
Noteikumi par Eiropas Savienības finanšu kontroli Šveicē attiecībā uz personām, kas piedalās EASA darbībā |
A PIELIKUMS
PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ
AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,
ŅEMOT VĒRĀ to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 343. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma, saīsinājumā – “EAEK”, 191. pantu Eiropas Savienībai un EAEK dalībvalstīs ir privilēģijas un imunitāte, kas vajadzīga, lai pildītu to uzdevumus,
IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam.
I NODAĻA
EIROPAS SAVIENĪBAS ĪPAŠUMS, LĪDZEKĻI, AKTĪVI UN DARBĪBAS
1. pants
Savienības telpas un ēkas ir neaizskaramas. Tajās nevar izdarīt kratīšanu, tās nevar rekvizēt, konfiscēt vai ekspropriēt. Uz Savienības īpašumu un aktīviem bez Tiesas atļaujas nevar attiecināt nekādus administratīvus vai juridiskus piespiedu pasākumus.
2. pants
Savienības arhīvi ir neaizskarami.
3. pants
Savienība, tās aktīvi, ieņēmumi un citi īpašumi ir atbrīvoti no visiem tiešajiem nodokļiem.
Ja vien tas iespējams, dalībvalstu valdības veic attiecīgus pasākumus, lai atlaistu vai atlīdzinātu netiešo nodokļu vai tirdzniecības nodokļu summas, kas iekļautas kustama vai nekustama īpašuma cenā, ja Savienība savai dienesta lietošanai izdara lielus pirkumus, kuru cenā ietilpst šādi nodokļi. Šos noteikumus tomēr nepiemēro tā, lai to darbība Savienībā izkropļotu konkurenci
Nekādus izņēmumus neparedz attiecībā uz nodokļiem un nodevām, kas ir maksājami par sabiedriskiem pakalpojumiem.
4. pants
Savienība ir atbrīvota no visiem muitas nodokļiem, importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz oficiālai lietošanai paredzētu priekšmetu importu un eksportu; tajā valstī, kur šādi priekšmeti ievesti, tos var atsavināt par atlīdzību vai bez atlīdzības tikai saskaņā ar nosacījumiem, ko apstiprinājusi attiecīgās valsts valdība.
Savienība ir atbrīvota arī no visiem muitas nodokļiem un visiem importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tās publikācijām.
II NODAĻA
SAZIŅA UN CEĻOŠANAS ATĻAUJAS
5. pants
Katrā dalībvalstī Savienības iestāžu oficiālai saziņai un visu dokumentu sūtījumiem ir tāds pats statuss, kādu attiecīgā valsts piešķir diplomātiskām pārstāvniecībām.
Savienības iestāžu oficiālo korespondenci un citu oficiālu saziņu necenzē.
6. pants
Savienības iestāžu locekļiem un darbiniekiem šo iestāžu vadītāji var izsniegt ceļošanas atļaujas Padomes ar vienkāršu balsu vairākumu noteiktā formā, ko dalībvalstu iestādes atzīst par derīgiem ceļošanas dokumentiem. Šīs ceļošanas atļaujas izdod ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem saskaņā ar nosacījumiem, kas ietverti Savienības Civildienesta noteikumos un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.
Komisija var noslēgt nolīgumus par to, lai šīs ceļošanas atļaujas atzītu par derīgiem ceļošanas dokumentiem trešo valstu teritorijā.
III NODAĻA
EIROPAS PARLAMENTA LOCEKĻI
7. pants
Eiropas Parlamenta locekļiem, kas dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu vai prom no tās, nepiemēro nekādus administratīvus vai citādus brīvas pārvietošanās ierobežojumus.
Eiropas Parlamenta locekļiem attiecībā uz muitām un valūtas kontroli:
a) viņu valstu valdības piešķir tādas pašas iespējas kā augstākajiem ierēdņiem, kas dodas uz ārzemēm pildīt īslaicīgus oficiālus uzdevumus;
b) citu dalībvalstu valdības piešķir tādas pašas iespējas kā ārvalstu valdību pārstāvjiem, kas pilda īslaicīgus oficiālus uzdevumus.
8. pants
Attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus nevar aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus.
9. pants
Eiropas Parlamenta sesijās tā locekļiem ir:
a) savā valstī – imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;
b) visās citās dalībvalstīs – imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību.
Imunitāte tāpat attiecas uz Eiropas Parlamenta locekļiem, kamēr viņi dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu un prom no tās.
Ja Eiropas Parlamenta locekli aiztur pārkāpuma izdarīšanas laikā, viņš nevar atsaukties uz imunitāti, un tā neliedz Eiropas Parlamentam izmantot tiesības kādam no tā locekļiem atņemt imunitāti.
IV NODAĻA
DALĪBVALSTU PĀRSTĀVJI, KAS PIEDALĀS EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU DARBĀ
10. pants
Dalībvalstu pārstāvjiem, kas piedalās Savienības iestāžu darbā, viņu padomdevējiem un tehniskiem ekspertiem, veicot pienākumus, kā arī dodoties uz sanāksmes vietu un atgriežoties no tās, ir parastās privilēģijas, imunitāte un atvieglojumi.
Šis pants attiecas arī uz Savienības padomdevēju struktūru locekļiem.
V NODAĻA
EIROPAS SAVIENĪBAS IERĒDŅI UN PĀRĒJIE DARBINIEKI
11. pants
Neatkarīgi no pilsonības Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem visās dalībvalstīs
a) saskaņā ar Līgumu noteikumiem, kas, no vienas puses, attiecas uz ierēdņu un pārējo darbinieku atbildību attiecībā pret Savienību un, no otras puses, uz Eiropas Savienības Tiesas jurisdikciju strīdos starp Savienību un tās ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, ir imunitāte pret tiesvedību saistībā ar darbībām, ko viņi veikuši, pildot amata pienākumus, tostarp viņu teikto vai rakstīto. Šī imunitāte saglabājas arī tad, kad viņi beiguši pildīt amata pienākumus;
b) uz viņiem, kā arī viņu laulātajiem un apgādājamiem ģimenes locekļiem neattiecas imigrācijas ierobežojumi vai ārvalstnieku reģistrācijas formalitātes;
c) attiecībā uz naudas vai valūtas maiņas noteikumiem viņiem piešķir tādus pašus atvieglojumus, kādus parasti piešķir starptautisku organizāciju amatpersonām;
d) viņiem ir tiesības, pirmo reizi stājoties amatā, bez muitas nodokļiem attiecīgā valstī ievest savas mēbeles un sadzīves priekšmetus un tiesības bez muitas nodokļiem izvest savas mēbeles un sadzīves priekšmetus atpakaļ, beidzot pildīt pienākumus attiecīgajā valstī, jebkurā gadījumā ievērojot nosacījumus, ko par vajadzīgiem atzinusi tās valsts valdība, kurā šīs tiesības īsteno;
e) viņiem ir tiesības personiskai lietošanai bez muitas nodokļiem ievest automašīnu, kas iegādāta iepriekšējā dzīves vietā vai arī valstī, kuras pilsoņi viņi ir, saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā attiecīgās valsts vietējā tirgū, kā arī to izvest atpakaļ, nemaksājot muitas nodokļus, jebkurā gadījumā ievērojot nosacījumus, ko attiecīgās valsts valdība uzskata par vajadzīgiem.
12. pants
Savienības ierēdņi un pārējie darbinieki maksā Savienībai nodokļus no algas un citas atlīdzības, ko tiem maksā Savienība, saskaņā ar nosacījumiem un Eiropas Parlamenta un Padomes noteiktu procedūru, pieņemot regulas atbilstīgi parastajai likumdošanas procedūrai un pēc apspriešanās ar attiecīgajām iestādēm.
Viņi ir atbrīvoti no valstu nodokļiem no algas un citas atlīdzības, ko viņiem maksā Savienība.
13. pants
Piemērojot ienākumu nodokli, īpašuma nodokli un mantojuma nodokli, kā arī piemērojot starp Savienības dalībvalstīm noslēgtās konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, kas tikai tādēļ, lai veiktu savus pienākumus Savienības dienestā, apmetas uz dzīvi tādā dalībvalstī, kas nav valsts, kurā viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, stājoties Savienības dienestā, gan valsts, kurā viņi faktiski dzīvo, gan valsts, kurā viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, pieņem, ka to pastāvīgā dzīvesvieta ir valstī, kurai viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, ja tā ir Savienības dalībvalsts. Šis noteikums attiecas arī uz laulāto, ja vien viņš nav atsevišķi iesaistījies algotā darbā, un uz apgādājamiem bērniem, kas ir šajā pantā minēto personu aprūpē.
Kustams īpašums, kas pieder šā panta pirmajā daļā minētajām personām un atrodas tajā valstī, kurā tās uzturas, ir atbrīvots no šīs valsts mantojuma nodokļiem; lai aprēķinātu šādu nodokli, pieņem, ka šāds īpašums nodokļu uzlikšanas nolūkos atrodas valstī, kurai viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, ievērojot trešo valstu tiesības, kā arī, iespējams, starptautiskas konvencijas attiecībā uz nodokļu dubulto uzlikšanu.
Piemērojot šo pantu, neņem vērā pastāvīgu dzīvesvietu, kas iegūta vienīgi tādēļ, lai pildītu pienākumus citās starptautiskās organizācijās.
14. pants
Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, pēc apspriešanās ar attiecīgajām iestādēm nosaka Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku sociālā nodrošinājuma sistēmu.
15. pants
Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, pēc apspriešanās ar attiecīgajām iestādēm nosaka to Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku kategorijas, uz kurām pilnībā vai daļēji attiecas 11. pants, 12. panta otrā daļa un 13. pants.
Šādās kategorijās iekļautu ierēdņu un pārējo darbinieku vārdus, amata pakāpes un adreses periodiski dara zināmus dalībvalstu valdībām.
VI NODAĻA
EIROPAS SAVIENĪBĀ AKREDITĒTO TREŠO VALSTU PĀRSTĀVNIECĪBU PRIVILĒĢIJAS UN IMUNITĀTE
16. pants
Dalībvalsts, kurā ir Savienības mītne, Savienībā akreditēto trešo valstu pārstāvniecībām piešķir parasto diplomātisko imunitāti un privilēģijas.
VII NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
17. pants
Privilēģijas, imunitāti un atvieglojumus Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem piešķir vienīgi Savienības interesēs.
Jebkurai Savienības iestādei ir jāatņem ierēdnim vai darbiniekam piešķirtā imunitāte, ja šī iestāde uzskata, ka šādas imunitātes atņemšana nav pretrunā ar Savienības interesēm.
18. pants
Lai piemērotu šo protokolu, Savienības iestādes sadarbojas ar attiecīgo dalībvalstu atbildīgajām iestādēm.
19. pants
Šā protokola 11. līdz 14. pants un 17. pants attiecas uz Komisijas locekļiem.
20. pants
Šā Protokola 11. līdz 14. pants un 17. pants attiecas uz Eiropas Savienības Tiesas tiesnešiem, ģenerāladvokātiem, sekretāriem un referentu palīgiem, neskarot 3. panta noteikumus Protokolā par Eiropas Savienības Tiesas Statūtiem, kas saistīti ar tiesnešu un ģenerāladvokātu imunitāti pret tiesvedību.
21. pants
Šis Protokols attiecas arī uz Eiropas Investīciju banku, tās struktūru locekļiem, tās personālu un uz dalībvalstu pārstāvjiem, kas piedalās tās darbā, neskarot Protokolu par bankas statūtiem.
Eiropas Investīciju banka turklāt, to veidojot un palielinot tās kapitālu, ir atbrīvota no jebkādiem nodokļiem vai līdzīgiem maksājumiem, kā arī no dažādām formalitātēm, kas var būt ar to saistītas valstī, kurā banka atrodas. Arī bankas darbības izbeigšanas vai bankas likvidācijas gadījumā tai neuzliek nekādus maksājumus. Visbeidzot, bankai un tās struktūru darbībām, kas notiek saskaņā ar Statūtiem, neuzliek nekādus apgrozījuma nodokļus.
22. pants
Šis protokols attiecas arī uz Eiropas Centrālo banku, tās struktūru locekļiem un personālu, neskarot noteikumus, kas ietverti Protokolā par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem.
Eiropas Centrālā banka turklāt ir atbrīvota no jebkādiem nodokļiem vai līdzīgiem maksājumiem gadījumā, ja palielinās tās kapitāls, un no dažādām formalitātēm, kas ar to var būt saistītas valstī, kurā ir Bankas mītne. Bankas un tās iestāžu darbībām, kas veiktas saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem, neuzliek nekādus apgrozījuma nodokļus.
Papildinājums
Protokola par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti piemērošanas kārtība Šveicē
1. Piemērošanas attiecinājums uz Šveici
Visas Protokolā par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti (turpmāk “protokols”) minētās atsauces uz dalībvalstīm jāsaprot kā attiecināmas arī uz Šveici, ja vien turpmāk izklāstītajos noteikumos nav paredzēts citādi.
2. Aģentūras atbrīvojums no netiešajiem nodokļiem (tostarp PVN)
Preces un pakalpojumi, ko eksportē no Šveices, nav apliekami ar Šveices pievienotās vērtības nodokli (PVN). Ja Aģentūrai preces piegādā un pakalpojumus sniedz Šveicē oficiālai izmantošanai, saskaņā ar protokola 3. panta otro daļu atbrīvojumu no PVN piešķir kā kompensāciju. Atbrīvojumu no PVN piešķir, ja faktiskā preču un pakalpojumu iepirkuma cena, kas minēta faktūrrēķinā vai līdzvērtīgā dokumentā, kopā ir vismaz 100 Šveices franku (ar nodokli).
Lai saņemtu PVN kompensāciju, Federālās nodokļu administrācijas PVN galvenajā nodaļā jāiesniedz veidlapas, kas Šveicē paredzētas šim nolūkam. Parasti kompensācijas pieteikumus izskata trīs mēnešu laikā no dienas, kad tie iesniegti kopā ar nepieciešamajiem apliecinošajiem dokumentiem.
3. Piemērošanas kārtība noteikumiem, kas attiecas uz Aģentūras personālu
Saistībā ar protokola 12. panta otro daļu Šveice atbilstīgi valsts tiesību aktu principiem Aģentūras ierēdņus un pārējos darbiniekus Padomes Regulas (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69 ( 2 ) 2. panta nozīmē atbrīvo no federālajiem, kantonu un komunālajiem nodokļiem attiecībā uz Eiropas Savienības maksāto algu, darba samaksu un citu atalgojumu, uz ko attiecas iekšējais nodoklis par labu Eiropas Savienībai.
Protokola 13. panta piemērošanai Šveici neuzskata par dalībvalsti iepriekš izklāstītā 1. punkta nozīmē.
Aģentūras ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem un to ģimenes locekļiem, kuri ir Eiropas Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem piemērojamās sociālās nodrošināšanas maksājumu sistēmas dalībnieki, nav obligāti jābūt Šveices sociālās nodrošināšanas sistēmas dalībniekiem.
Eiropas Savienības Tiesai ir ekskluzīva jurisdikcija visos jautājumos, kas saistīti ar Aģentūras vai Komisijas un tās personāla attiecībām saistībā ar Padomes Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 ( 3 ) piemērošanu un citiem Eiropas Savienības tiesību aktu noteikumiem, kuros izklāstīti darba apstākļi.
B PIELIKUMS
FINANŠU KONTROLE SAISTĪBĀ AR ŠVEICES DALĪBU EIROPAS AVIĀCIJAS DROŠĪBAS AĢENTŪRAS DARBĪBĀ
1. pants
Tieša saziņa
Aģentūra un Komisija tieši sazinās ar visām personām vai struktūrām, kas dibinātas Šveicē un piedalās Aģentūras darbībā kā līgumslēdzēji, Aģentūras programmu dalībnieki, maksājumu saņēmēji no Aģentūras vai Komisijas budžeta vai apakšuzņēmēji. Šādas personas var tieši nosūtīt Komisijai un Aģentūrai visu attiecīgo informāciju un dokumentus, kas jāiesniedz, pamatojoties uz šajā lēmumā minētajiem instrumentiem un noslēgtajiem līgumiem vai nolīgumiem, kā arī uz lēmumiem, kuri pieņemti saskaņā ar tiem.
2. pants
Pārbaudes
1. Saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam ( 4 ), un Aģentūras valdes 2003. gada 26. martā pieņemtajiem finanšu noteikumiem, Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam ( 5 ), un citiem šajā lēmumā minētajiem instrumentiem ar Šveicē dibinātiem saņēmējiem noslēgtajos līgumos vai nolīgumos un pieņemtajos lēmumos var paredzēt, ka saņēmēju un to apakšuzņēmēju telpās Aģentūras un Komisijas ierēdņi vai citas Aģentūras un Komisijas pilnvarotas personas jebkurā laikā var veikt zinātnisku, finanšu, tehnoloģisku vai cita veida revīziju.
2. Aģentūras un Komisijas ierēdņi un citas Aģentūras un Komisijas pilnvarotas personas var attiecīgi piekļūt vietām, darbiem un dokumentiem, kā arī visai informācijai, kas vajadzīga šādu revīziju veikšanai, tostarp elektroniskā formātā. Šīs piekļuves tiesības skaidri norāda līgumos vai nolīgumos, ko noslēdz šajā lēmumā minēto instrumentu īstenošanai.
3. Eiropas Revīzijas palātai ir tādas pašas tiesības kā Komisijai.
4. Revīzijas var veikt piecu gadu laikā pēc šā lēmuma darbības termiņa beigām vai saskaņā ar noslēgto līgumu vai nolīgumu un pieņemto lēmumu noteikumiem.
5. Par Šveices teritorijā veicamām revīzijām iepriekš informē Šveices Federālo revīzijas biroju. Šī informācija nav juridisks nosacījums šādu revīziju veikšanai.
3. pants
Pārbaudes uz vietas
1. Saskaņā ar šo nolīgumu Komisija (OLAF) ir pilnvarota veikt pārbaudes un kontroli uz vietas Šveices teritorijā atbilstīgi noteikumiem, kas izklāstīti Padomes 1996. gada 11. novembra Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām ( 6 ).
2. Pārbaudes un kontroli uz vietas Komisija sagatavo un veic ciešā sadarbībā ar Šveices Federālo revīzijas biroju vai citām kompetentām Šveices Federālā revīzijas biroja norādītām Šveices iestādēm, kas laikus informējamas par pārbaužu un kontroles priekšmetu, mērķi un tiesisko pamatu, lai tās varētu sniegt vajadzīgo palīdzību. Šai nolūkā kompetento Šveices iestāžu ierēdņi var piedalīties pārbaudēs un kontrolē uz vietas.
3. Ja attiecīgās Šveices iestādes vēlas, tad tās var veikt pārbaudes un kontroli uz vietas kopā ar Komisiju.
4. Ja programmas dalībnieki pretojas pārbaudēm vai kontrolei uz vietas, Šveices iestādes, rīkojoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem, sniedz Komisijas inspektoriem vajadzīgo palīdzību, lai tie varētu izpildīt savu pienākumu veikt pārbaudes vai kontroli uz vietas.
5. Komisija iespējami drīz paziņo Šveices Federālajam revīzijas birojam par jebkuru faktu vai aizdomām par pārkāpumu, ko tā atklājusi, veicot pārbaudes un kontroli uz vietas. Jebkurā gadījumā Komisijai jāinformē iepriekšminētā iestāde par šādu pārbaužu un kontroles iznākumu.
4. pants
Informācija un konsultācijas
1. Šā pielikuma pienācīgas īstenošanas nolūkā Šveices un Kopienas kompetentās iestādes regulāri apmainās ar informāciju un pēc vienas puses pieprasījuma rīko konsultācijas.
2. Kompetentās Šveices iestādes bez kavēšanās informē Aģentūru un Komisiju par jebkuru faktu vai aizdomām par pārkāpumu, ko tās atklājušas saistībā ar tādu līgumu vai nolīgumu noslēgšanu un īstenošanu, kuri noslēgti, piemērojot šajā lēmumā minētos instrumentus.
5. pants
Konfidencialitāte
Uz paziņoto vai jebkādā citā veidā iegūto informāciju saskaņā ar šo pielikumu attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, un tā aizsargājama tāpat, kā līdzīgu informāciju aizsargā Šveices tiesību akti un attiecīgie Kopienas iestādēm piemērojamie noteikumi. Šādu informāciju var izpaust tikai tām personām Kopienas iestādēs, dalībvalstīs vai Šveicē, kurām tā ir jāzina amata pienākumu veikšanai, un to var izmantot tikai tam, lai nodrošinātu līgumslēdzēju pušu finansiālo interešu efektīvu aizsardzību.
6. pants
Administratīvie pasākumi un sodi
Neskarot Šveices krimināltiesību piemērošanu, Aģentūra vai Komisija var piemērot administratīvos pasākumus un sodus saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam ( 7 ), un Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību ( 8 ).
7. pants
Atgūšana un izpilde
Šveicē ir izpildāmi Aģentūras vai Komisijas lēmumi, kas pieņemti šā lēmuma darbības jomā un uzliek finansiālas saistības personām, kuras nav valstis.
Izpildes rīkojumu, neveicot citu kontroli kā vien tiesību akta autentiskuma pārbaudi, izdod Šveices valdības norādīta iestāde, kura par to informē Aģentūru vai Komisiju. Izpilde notiek saskaņā ar Šveices noteiktu kārtību. Izpildes lēmuma likumību pārbauda Eiropas Savienības Tiesa.
Eiropas Savienības Tiesas spriedumi saskaņā ar šķīrējklauzulu izpildāmi ar tādiem pašiem noteikumiem.
NOBEIGUMA AKTS
Pilnvarotie:
EIROPAS KOPIENA
un
ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,
sanākot Luksemburgā 1999. gada 21. jūnijā, lai parakstītu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu, pieņēma kopīgās deklarācijas, kas minētas turpmāk un pievienotas šim Nobeiguma aktam:
— Kopīgā deklarācija par nolīgumiem ar trešām valstīm,
— Kopīgā deklarācija par turpmākām sarunām.
Tās ir pieņēmušas zināšanai arī šādas deklarācijas, kas pievienotas šim Nobeiguma aktam:
— Deklarācija par Šveices dalību komitejās,
— Šveices deklarācija par iespējamu Eiropas Kopienu Tiesas Statūtu grozījumu.
Hecho en Luxemburgo, el ventiuno de junio de mil novecientos noventa y nueve.
Udfærdiget i Luxembourg den enogtyvende juni nitten hundrede og nioghalvfems.
Geschehen zu Luxemburg am einundzwanzigsten Juni neunzehnhundertneunundneunzig.
Έγινε στο Λουξεμβούργο, στις είκοσι μία Ιουνίου χίλια εννιακόσια ενενήντα εννέα.
Done at Luxembourg on the twenty-first day of June in the year one thousand nine hundred and ninety-nine.
Fait à Luxembourg, le vingt-et-un juin mil neuf cent quatre-vingt dix-neuf.
Fatto a Lussemburgo, addì ventuno giugno millenovecentonovantanove.
Gedaan te Luxemburg, de eenentwintigste juni negentienhonderd negenennegentig.
Feito em Luxemburgo, em vinte e um de Junho de mil novecentos e noventa e nove.
Tehty Luxemburgissa kahdentenakymmenentenäensimmäisenä päivänä kesäkuuta vuonna tuhatyhdeksänsataayhdeksänkymmentäyhdeksän.
Som skedde i Luxemburg den tjugoförsta juni nittonhundranittionio.
Por la Comunidad Europea
For Det Europæiske Fællesskab
Für die Europäische Gemeinschaft
Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα
For the European Community
Pour la Communauté européenne
Per la Comunità europea
Voor de Europese Gemeenschap
Pela Comunidade Europeia
Euroopan yhteisön puolesta
På Europeiska gemenskapens vägnar
Por la Confederación Suiza
For Det Schweiziske Edsforbund
Für der Schweizerischen Eidgenossenschaft
Για την Ελβετική Συνομοσπονδία
For the Swiss Confederation
Pour la Confédération suisse
Per la Confederazione svizzera
Voor de Zwitserse Bondsstaat
Pela Confederação Suíça
Sveitsin valaliiton puolesta
På Schweiziska Edsförbundets vägnar
KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA
par nolīgumiem ar trešām valstīm
Līgumslēdzējas puses apzinās, ka ir vēlams darīt visu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu saskanību to savstarpējās gaisa transporta attiecībās un citos, plašākos gaisa transporta nolīgumos, kas pamatojas uz tiem pašiem principiem.
KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA
par turpmākām sarunām
Eiropas Kopiena un Šveices Konfederācija paziņo par savu nodomu sākt sarunas, lai noslēgtu nolīgumus tādu kopēju interešu jomās, kā 1972. gada brīvās tirdzniecības nolīguma 2. protokola atjaunināšana un Šveices dalība dažās Kopienas mācību, jaunatnes, plašsaziņas līdzekļu, statistikas un vides programmās. Sagatavošanās darbi šīm sarunām būtu jāuzsāk tūliņ pēc pašreizējo divpusējo sarunu pabeigšanas.
DEKLARĀCIJA
par Šveices dalību komitejās
Padome piekrīt, ka Šveices pārstāvji drīkst kā novērotāji, ciktāl jautājumi uz tiem attiecas, apmeklēt šādu komiteju un speciālistu darba grupu sanāksmes:
— pētniecības programmu komitejas, tostarp Zinātnes un tehnisko pētījumu komiteja (CREST);
— Migrējošā darbaspēka sociālā nodrošinājuma administratīvā komisija;
— Koordinācijas grupa augstākās izglītības diplomu savstarpējai atzīšanai;
— Padomdevējas komitejas par lidojumu maršrutiem un konkurences noteikumu piemērošanu gaisa transporta jomā.
Šveices pārstāvju nav klāt, kad šīs komitejas balso.
Attiecībā uz citām komitejām, kas darbojas jomās, uz ko attiecas šie nolīgumi, kuros Šveice ir pieņēmusi vai nu acquis communautaire, vai līdzvērtīgus pasākumus, Komisija konsultēs Šveices speciālistus tādā veidā, kā precizēts EEZ Līguma 100. pantā.
ŠVEICES DEKLARĀCIJA
par iespējamu Eiropas Kopienu Tiesas Statūtu grozījumu
Šveices valdība norāda, ka tā sagaida, lai gadījumā, ja Eiropas Kopienu Tiesas Statūti vai Reglaments būtu jāgroza, lai atļautu advokātiem uzstāties kā aizstāvjiem to valstu tiesās, kas ir šim Nolīgumam līdzīga nolīguma puses, lai uzstātos kā aizstāvji Eiropas Kopienu Tiesā, šādos grozījumos jāiekļauj arī iespēja Šveices advokātiem, kas praktizē Šveices tiesā, uzstāties kā aizstāvjiem Eiropas Kopienu Tiesā jautājumos, kas iesniegti izskatīšanai Tiesā saskaņā ar šo Nolīgumu.
Informācija, kas attiecas uz septiņu nolīgumu ar Šveices Konfederāciju stāšanos spēkā tādās nozarēs, kā personu brīva pārvietošanās, gaisa un sauszemes transports, valsts iepirkums, sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā, atbilstības novērtējuma savstarpēja atzīšana un tirdzniecība ar lauksaimniecības produktiem
Galīgais paziņojums par visu to procedūru pabeigšanu, kas vajadzīgas, lai stātos spēkā 1999. gada 21. jūnijā Luksemburgā parakstītie septiņi nolīgumi tādās nozarēs, kā personu brīva pārvietošanās, gaisa un sauszemes transports, valsts iepirkums, sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā, atbilstības novērtējuma savstarpēja atzīšana un tirdzniecība ar lauksaimniecības produktiem starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, tika sniegts 2002. gada 17. aprīlī, šie nolīgumi stājas spēkā vienlaicīgi – 2002. gada 1. jūnijā.
( 1 ) OV L 243, 27.9.2003., 6. lpp.
( 2 ) Padomes 1969. gada 25. marta Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69, ar ko nosaka Eiropas Kopienu ierēdņu un citu darbinieku kategorijas, uz kurām attiecas Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 12. pants, 13. panta otrā daļa un 14. pants (OV L 74, 27.3.1969., 1. lpp.).
( 3 ) Padomes 1968. gada 29. februāra Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko apstiprina Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību un ievieš īpašus pasākumus, kas uz laiku attiecināmi uz Komisijas amatpersonām (Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība) (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.).
( 4 ) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
( 5 ) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.
( 6 ) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.
( 7 ) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.
( 8 ) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.