32023R0730

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
Regula - 2023/730 - EN - EUR-Lex

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 32023R0730

Padomes Regula (ES) 2023/730 (2023. gada 31. marts), ar kuru groza Regulu (ES) 2023/194, ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko šādas zvejas iespējas uz 2023. un 2024. gadu nosaka konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem, un Regulu (ES) 2022/109

ST/7526/2023/INIT

OV L 95, 4.4.2023, p. 1–27 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/730/oj

HTML

PDF

Official Journal

4.4.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 95/1

PADOMES REGULA (ES) 2023/730

(2023. gada 31. marts),

ar kuru groza Regulu (ES) 2023/194, ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko šādas zvejas iespējas uz 2023. un 2024. gadu nosaka konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem, un Regulu (ES) 2022/109

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padomes Regula (ES) 2023/194 (1) nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras 2023. gadā piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi. Kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un pasākumi, kas funkcionāli saistīti ar Regulā (ES) 2023/194 noteiktajām KPN, būtu jāgroza, lai ņemtu vērā zinātnisko ieteikumu publicēšanu, kā arī ar trešām valstīm noturēto apspriežu un reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) sanāksmju iznākumu.

(2)

Regulā (ES) 2023/194 periodam no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 30. jūnijam ir noteikta provizoriska KPN anšovam (Engraulis encrasicolus) ICES 8. apakšapgabalā, un to piemēro, līdz par šo krājumu kļūst pieejams zinātniskais ieteikums 2023. gadam. Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) 2023. gada zinātnisko ieteikumu par minēto krājumu publicēja 2022. gada 16. decembrī. Krājuma galīgā KPN 2023. gadam būtu jānosaka saskaņā ar minēto ieteikumu.

(3)

Laikā no 2023. gada 9. līdz 13. martam notika divpusējas apspriedes starp Savienību un Apvienoto Karalisti par KPN līmeni tūbītēm un saistītajām piezvejas sugām (Ammodytes spp.) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā un Savienības ūdeņos 3.a rajonā. Minētās apspriedes tika rīkotas, ievērojot Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (2) (TSN) 498. panta 2., 4. un 6. punktu un pamatojoties uz Savienības nostāju, ko Padome apstiprināja 2023. gada 2. martā. Minēto apspriežu rezultāti tika dokumentēti rakstiskā protokolā. Tāpēc attiecīgā KPN būtu jānosaka līmenī, par ko panākta vienošanās ar Apvienoto Karalisti.

(4)

Savienība un Norvēģija rīkoja divpusējas apspriedes par: i) kopīgiem un kopīgi pārvaldītiem krājumiem Skagerakā, tostarp ziemeļu garneli (Pandalus borealis) un merlangu (Merlangius merlangus) ICES 3.a rajonā, ar mērķi vienoties par minēto krājumu, tostarp zvejas iespēju, pārvaldību; ii) piekļuvi ūdeņiem; un iii) zvejas iespēju apmaiņu. Apspriedes par krājumu pārvaldību Skagerakā notika no 2022. gada 9. novembra līdz 9. decembrim, pamatojoties uz Savienības nostāju, par kuru Padome bija vienojusies. Laikposmā no 2022. gada 9. novembra līdz 2023. gada 16. martam notika apspriedes par piekļuvi ūdeņiem un par zvejas iespēju apmaiņu, arī pamatojoties uz Savienības nostāju, par kuru Padome bija vienojusies. Minēto apspriežu iznākums tika dokumentēts divos saskaņotos protokolos, kurus 2023. gada 17. martā parakstīja Savienības un Norvēģijas delegāciju vadītāji. Attiecīgās zvejas iespējas būtu jānosaka apjomā, kas paredzēts minētajos saskaņotajos protokolos, un Savienības tiesību aktos būtu jāievieš pārējie saskaņoto protokolu noteikumi. Būtu attiecīgi jāgroza Regulā (ES) 2023/194 noteiktās attiecīgās zvejas iespējas un moivas (Mallotus villosus) zvejas iespējas Grenlandes ūdeņos ICES 5. un 14. apakšapgabalā, kas noteiktas ar Padomes Regulu (ES) 2022/109 (3).

(5)

Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija (SPRFMO) savā 11. gadskārtējā sanāksmē 2023. gadā pieņēma nozvejas limitus Čīles stavridai (Trachurus murphyi), saglabāja ilkņzivju (Dissostichus spp.) izpētes zveju un atcēla zvejas piepūles limitu pelaģiskajām zvejniecībām. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(6)

Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) 2022. gada gadskārtējā sanāksmē saglabāja dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares) nozvejas limitus IOTC kompetences apgabalā saskaņā ar minētā krājuma atjaunošanas plānu. Regulā (ES) 2023/194 ir noteikta Savienības kvota minētajam krājumam 2023. gadam saskaņā ar IOTC pieņemto pasākumu. Pēc tam, kad saskaņā ar dzeltenspuru tunzivs atjaunošanas plānu IOTC kompetences apgabalā tika pārskatīts Savienības ikgadējais nozvejas bāzes limits, IOTC pārskatīja minētā krājuma Savienības kvotu 2023. gadam saskaņā ar atjaunošanas plānu. Minētās pārskatītās Savienības kvotas būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(7)

Saskaņā ar vairākiem Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikumiem Savienība var pēc pieprasījuma pārnest procentuālo daļu no tās neizmantotās krājumu kvotas ICCAT konvencijas apgabalā no priekšpēdējā vai no iepriekšējā gada uz konkrētu gadu saskaņā ar ICCAT paredzētajiem noteikumiem par katru krājumu. Minētie ieteikumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos pēc iespējas ātrāk, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, lai dalībvalstis varētu pilnībā izmantot ICCAT krājumu Savienības kvotas, kā ICCAT to paredzējusi 2024. gadam. Kamēr minētie ieteikumi Savienības tiesību aktos vēl nav ieviesti, Regulā (ES) 2023/194 ir noteiktas kvotas individuālām dalībvalstīm par konkrētiem krājumiem, pamatojoties uz kopējo Savienības kvotu 2023. gadam, par ko ICCAT vienojusies, pirms tiek veikti jebkādi pielāgojumi dalībvalstu pārzvejas vai nepietiekamas nozvejas dēļ.

(8)

Savienības kvotas krājumiem ICCAT konvencijas apgabalā 2023. gadam tika pielāgotas ICCAT gadskārtējā sanāksmē 2022. gada novembrī saskaņā ar vairākiem ICCAT ieteikumiem, kuros paredzēts, ka Savienība pēc pieprasījuma var noteiktu procentuālo daļu no savas neizmantotās zvejas iespēju kvotas pārnest no 2021. gada uz 2023. gadu. Atsevišķām dalībvalstīm iedalītajās minēto krājumu kvotās 2023. gadam būtu jāņem vērā neizmantoto Savienības kvotu pārnesumi, ko ICCAT atļāvusi pirms šo krājumu zvejas sezonu sākuma. Tāpēc būtu jāgroza garspuru tunzivs (ziemeļu krājums) (Thunnus alalunga) (ALB/AN05N), garspuru tunzivs (dienvidu krājums) (ALB/AS05N) un lielacu tunzivs (Thunnus obesus) Atlantijas okeānā (BET/ATLANT), kā arī zobenzivs (Xiphias gladius) Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° N (SWO/AN05N) un zobenzivs Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5° N (SWO/AS05N) kvotas, lai atspoguļotu šādus pielāgojumus, ņemot vērā relatīvās stabilitātes principu. Turklāt, lai ievērotu Savienības starptautiskās saistības, būtu jāsaglabā daži pasākumi, kas funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām.

(9)

Zvejas piepūles limiti Savienības kuģiem, kas zvejo zilo tunzivi (Thunnus thynnus) ICCAT konvencijas apgabalā, un Savienības zilās tunzivs audzētavu maksimālā zvejas ielaide un kapacitāte pamatojas uz informāciju, kas sniegta dalībvalstu zilās tunzivs gada zvejas plānos, gada zvejas kapacitātes pārvaldības plānos un gada audzēšanas pārvaldības plānos. Dalībvalstīm katru gadu līdz 31. janvārim ir jānosūta minētie plāni Komisijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1627 6. panta 1. punktu (4). Pēc tam Komisija Savienības zvejas un kapacitātes pārvaldības plāna ietvaros paziņo ICCAT Sekretariātam zvejas piepūles limitus un maksimālo audzēšanas ielaidi un kapacitāti, lai ICCAT to apspriestu un apstiprinātu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1627 6. panta 2. punktu. Savienības zvejas piepūles limiti un Savienības maksimālā audzēšanas ielaide un kapacitāte 2023. gadam būtu jānosaka saskaņā ar ICCAT2023. gada 8. martā apstiprināto Savienības plānu.

(10)	Tāpēc Regula (ES) 2023/194 būtu attiecīgi jāgroza.

(11)

Regulā (ES) 2023/194 paredzētās zvejas iespējas piemēro no 2023. gada 1. janvāra. Tāpēc ar šo regulu ieviestie noteikumi par zvejas iespējām arī būtu jāpiemēro no 2023. gada 1. janvāra, izņemot moivas zvejas iespējas Grenlandes ūdeņos ICES 5. un 14. apakšapgabalā, kuras būtu jāpiemēro no 2022. gada 15. oktobra līdz 2023. gada 15. aprīlim. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, jo attiecīgās zvejas iespējas tiek palielinātas. Ņemot vērā lietas steidzamību, zvejas darbību pārtraukumu nepieļaušanas nolūkā šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījums Regulā (ES) 2023/194

Regulu (ES) 2023/194 groza šādi:

1)	regulas 7. pantu svītro;

2)	regulas 34. panta 2. punktu svītro;

3)	regulas IA, IB, ID, IH, IJ un VI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2 pants

Grozījums Regulā (ES) 2022/109

Regulas (ES) 2022/109 IB pielikumā tabulu attiecībā uz moivu (Mallotus villosus) Grenlandes ūdeņos ICES 5. un 14. apakšapgabalā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Moiva Mallotus villosus		Zona:	Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (CAP/514GRN)
Dānija	0		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	0
Zviedrija	0
Visas dalībvalstis	0	(1)
Savienība	0	(2)
Norvēģija	10 000	(2)

KPN	Nepiemēro
(1)	Dānija, Vācija un Zviedrija “visu dalībvalstu” kvotu drīkst izmantot tikai tad, kad tās ir pilnībā apguvušas savu kvotu. Tomēr dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % Savienības kvotas, “visu dalībvalstu” kvotu neizmanto vispār. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (CAP/514GRN_AMS).
(2)	Attiecībā uz zvejas sezonu no 2022. gada 15. oktobra līdz 2023. gada 15. aprīlim.

“

3. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas noteikumus piemēro no 2023. gada 1. janvāra, izņemot noteikumus par moivu (Mallotus villosus) Grenlandes ūdeņos ICES 5. un 14. apakšapgabalā, kurus piemēro no 2022. gada 15. oktobra līdz 2023. gada 15. aprīlim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 31. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

J. ROSWALL

(1) Padomes Regula (ES) 2023/194 (2023. gada 30. janvāris), ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko šādas zvejas iespējas uz 2023. un 2024. gadu nosaka konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (OV L 28, 31.1.2023., 1. lpp.).

(2) Tirdzniecības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (OV L 149, 30.4.2021., 10. lpp.).

(3) Padomes Regula (ES) 2022/109 (2022. gada 27. janvāris), ar ko 2022. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 21, 31.1.2022., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1627 (2016. gada 14. septembris) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 (OV L 252, 16.9.2016, 1. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (ES) 2023/194 pielikumus groza šādi:

IA pielikumā:

pielikuma A daļā pirmo tabulu aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Anšovs Engraulis encrasicolus		Zona:	8 (ANE/08.)
Spānija		29 700	Analītiska KPN
Francija		3 300
Savienība		33 000

KPN		33 000

“.

pielikuma B daļā tabulas attiecībā uz turpmāk uzskaitītajiem krājumiem aizstāj ar šādām:

tabulu par tūbītēm un saistītās piezvejas sugām (Ammodytes spp.) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā un Savienības ūdeņos 3a zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Tūbītes un saistītās piezvejas sugas Ammodytes spp.			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Savienības ūdeņi 3.a zonā
Dānija		181 637	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija		279	(1)
Zviedrija		6 678	(1)
Savienība		188 594
Apvienotā Karaliste		5 773

KPN		194 367
(1)	Līdz 2 % no kvotas drīkst būt merlanga un makreles piezvejas (OT1/*2A3A4X). Merlanga un makreles piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti III pielikumā, drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
	1.r	2.r	3.r	4	5.r	6	7.r
	(SAN/234_1R)(1)	(SAN/234_2R) (1)	(SAN/234_3R) (1)	(SAN/234_4) (1)	(SAN/234_5R) (1)	(SAN/234_6)(1)	(SAN/234_7R) (1)
Dānija	109 166	38 311	2 285	31 744	0	131	0
Vācija	167	59	4	49	0	0	0
Zviedrija	4 013	1 409	84	1 167	0	5	0
Savienība	113 346	39 779	2 373	32 960	0	136	0
Apvienotā Karaliste	3 469	1 218	73	1 009	0	4	0
Kopā	116 815	40 997	2 446	33 969	0	140	0
(1)	Līdz 10 % no šīs kvotas var uzkrāt un izmantot nākamajā gadā tikai šajā pārvaldības apgabalā

“;

ii)

tabulu par brosmi (Brosme brosme) Norvēģijas ūdeņos 4. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Brosme Brosme brosme		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (USK/04-N.)
Beļģija		0	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Dānija		50
Vācija		0
Francija		0
Nīderlande		0
Savienība		50

KPN		Nepiemēro

“;

iii)

tabulu par siļķi (Clupea harengus) 3.a rajonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Siļķe (1) Clupea harengus			Zona:	3.a (HER/03A.)
Dānija		9 771	(1)(2)(3)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija		156	(1)(2)(3)
Zviedrija		10 221	(1)(2)(3)
Savienība		20 148	(1)(2)(3)
Norvēģija		3 102	(2)

KPN		23 250
(1)	Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.
(2)	No siļķes krājumiem HER/03A.(HER/03A.) un HER/03A-BC (HER/03A-BC) 3.a rajonā drīkst nozvejot tikai šādus apjomus:
	Dānija	559
	Vācija	7
	Zviedrija	403
	Savienība	969
	Norvēģija	310
(3)	Īpašs nosacījums: no šā daudzuma Apvienotās Karalistes ūdeņos 4. zonā (HER/04-UK) drīkst zvejot līdz 50 % un Savienības ūdeņos 4.b zonā (HER/4B-EU) drīkst zvejot 50 %.

“;

iv)

tabulu par siļķi (Clupea harengus) Savienības, Apvienotās Karalistes un Norvēģijas ūdeņos 4. zonā uz ziemeļiem no 53°30' N aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Siļķe (1) Clupea harengus			Zona:	Savienības, Apvienotās Karalistes un Norvēģijas ūdeņi 4. zonā uz ziemeļiem no 53° 30' N (HER/4AB.)
Dānija		55 491		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Vācija		37 409
Francija		19 555
Nīderlande		49 163
Zviedrija		3 753
Savienība		165 371
Fēru Salas		0
Norvēģija		115 001	(2)
Apvienotā Karaliste		72 563

KPN		396 556
(1)	Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.
(2)	Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. Ievērojot šīs kvotas limitu, Savienības ūdeņos 4.b zonā (HER/*4AB-C) nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu:
(2)		2 700
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N Savienība nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādīto daudzumu:
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (HER/*4N-S62)
Savienība		2 700

“;

tabulu par mencu (Gadus morhua) 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā; 3.a zonas daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	4; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (COD/2A3AX4)
Beļģija		542	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Dānija		3 118
Vācija		1 977
Francija		670	(1)
Nīderlande		1 761	(1)
Zviedrija		21
Savienība		8 089
Norvēģija		3 681	(2)
Apvienotā Karaliste		9 882	(1)

KPN		21 652
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot šādā zonā: 7d (COD/*07D.).
(2)	No tās 3 064 tonnas drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu:
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (COD/*04N-)
Savienība		5 853

“;

vi)

tabulu par makšķerniekzivju dzimtu (Lophiidae) Norvēģijas ūdeņos 4. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (ANF/04-N.)
Beļģija		33	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Dānija		842
Vācija		13
Nīderlande		12
Savienība		900

KPN		Nepiemēro

“;

vii)

tabulu par pikšu (Melanogrammus aeglefinus) 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus			Zona:	4; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; (HAD/2AC4.)
Beļģija		363	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Dānija		2 495	(1)
Vācija		1 588	(1)
Francija		2 768	(1)
Nīderlande		272	(1)
Zviedrija		223	(1)
Savienība		7 709	(1)
Norvēģija		13 432	(2)
Apvienotā Karaliste		37 261

KPN		58 402
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58° 30' N (HAD/*6AN58).
(2)	No tās 11 182 tonnas drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu:
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (HAD/*04N-)
Savienība		4 774

“;

viii)

tabulu par merlangu (Merlangius merlangus) 3.a zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	3.a (WHG/03A.)
Dānija		480	Piesardzīga KPN
Nīderlande		2
Zviedrija		52
Savienība		534

KPN		676

“;

ix)

tabulu par merlangu (Merlangius merlangus) 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus			Zona:	4; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; (WHG/2AC4.)
Beļģija		600		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Dānija		2 596
Vācija		675
Francija		3 900
Nīderlande		1 500
Zviedrija		4
Savienība		9 275
Norvēģija		3 429	(1)
Apvienotā Karaliste		21 410

KPN		34 294
(1)	No tās 2 855 tonnas nozvejotas Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu:
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (WHG/*04N-)
Savienība		5 333

“;

tabulu par heku (Merluccius merluccius) Norvēģijas ūdeņos 4. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Heks Merluccius merluccius		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (HKE/04-N.)
Beļģija		16	Piesardzīga KPN
Dānija		1 496
Vācija		169
Francija		69
Nīderlande		120
Zviedrija		Nepiemēro
Savienība		1 870

KPN		Nepiemēro

“;

xi)

tabulu par putasu (Micromesistius poutassou) Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskos ūdeņos 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou			Zona:	Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/1X14)
Dānija		62 968	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Vācija		24 483	(1)
Spānija		53 383	(1)(2)
Francija		43 821	(1)
Īrija		48 761	(1)
Nīderlande		76 784	(1)
Portugāle		4 959	(1)(2)
Zviedrija		15 576	(1)
Savienība		330 735	(1)(3)
Norvēģija		74 000	(4)(5)
Fēru Salas		0
Apvienotā Karaliste		106 036

KPN		Nepiemēro
(1)	Īpašs nosacījums: ievērojot Savienībai paredzēto kopējo piekļuves limitu 0 tonnu apmērā, dalībvalstis Fēru Salu ūdeņos drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu no savām kvotām (WHB/*05-F.): 0 %
(2)	Šo kvotu drīkst pārcelt uz šādu zonu: 8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai.
(3)	Īpašs nosacījums: no Savienības kvotām, kurām atbilstošās zonas ir Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/NZJM1) un 8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu:
		10 000
(4)	Var zvejot Savienības ūdeņos 2.a, 4., 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′N, 6.b un 7. zonā uz rietumiem no 12°W.
(5)	Īpašs nosacījums: no Norvēģijas kvotas Savienības ūdeņos 2.a, 4., 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′N, 6.b un 7. zonā uz rietumiem no 12°W drīkst nozvejot šādu daudzumu:
		150 000

“;

xii)

tabulu par putasu (Micromesistius poutassou) 8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou			Zona:	8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (WHB/8C3411)
Spānija		41 910		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Portugāle		10 477
Savienība		52 387	(1)

KPN		Nepiemēro
(1)	Īpašs nosacījums: no Savienības kvotām, kurām atbilstošās zonas ir Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/NZJM1) un 8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu:
		10 000

“;

xiii)

tabulu par jūras līdaku (Molva molva) Norvēģijas ūdeņos 4. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Jūras līdaka Molva molva		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (LIN/04-N.)
Beļģija		4	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Dānija		477
Vācija		13
Francija		5
Nīderlande		1
Savienība		500

KPN		Nepiemēro

“;

xiv)

tabulu par Norvēģijas omāru (Nephrops norvegicus) Norvēģijas ūdeņos 4. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (NEP/04-N.)
Dānija		200	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija		0
Savienība		200

KPN		Nepiemēro

“;

xv)

tabulu par ziemeļu garnelēm (Pandalus borealis) 3.a zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis		Zona:	3.a (PRA/03A.)
Dānija		1 429	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Zviedrija		769
Savienība		2 198

KPN		4 117

“;

xvi)

tabulu par ziemeļu garnelēm (Pandalus borealis) Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62o N aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis			Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (PRA/4N-S62)
Dānija		200		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Zviedrija		123	(1)
Savienība		323

KPN		Nepiemēro
(1)	Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas minēto sugu kvotās.

“;

xvii)

tabulu par jūras zeltpleksti (Pleuronectes platessa) 4. zonas; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā; 3.a zonas daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa			Zona:	4; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (PLE/2A3AX4)
Beļģija		4 732		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Dānija		15 378
Vācija		4 436
Francija		887
Nīderlande		29 572
Savienība		55 005
Norvēģija		9 305	(1)
Apvienotā Karaliste		35 184

KPN		132 922
(1)	No tās 7 746 tonnas nozvejotas Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu:
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (PLE/*04N-)
Savienība		30 209

“;

xviii)

tabulu par saidu (Pollachius virens) 3a un 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Saida Pollachius virens			Zona:	3a un 4.; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (POK/2C3A4)
Beļģija		17	(1)	Analītiska KPN
Dānija		1 964	(1)
Vācija		4 960	(1)
Francija		11 672	(1)
Nīderlande		50	(1)
Zviedrija		270	(1)
Savienība		18 933	(1)
Norvēģija		28 255	(2)
Apvienotā Karaliste		6 186

KPN		53 374
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 15 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58° 30' N (POK/*6AN58).
(2)	No kā 23 106 tonnas drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 4. un 3.a zonā (POK/*3A4-C). Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu:
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (POK/*04N-)
Savienība		16 178

“;

xix)

tabulu par parasto jūrasmēli (Solea solea) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (SOL/24-C.)
Beļģija		681		Analītiska KPN
Dānija		311
Vācija		545
Francija		136
Nīderlande		6 151
Savienība		7 824
Norvēģija		5	(1)
Apvienotā Karaliste		1 323

KPN		9 152
(1)	Nozvejo tikai Savienības ūdeņos 4. zonā (SOL/*04-EU).

“;

xx)

tabulu par citām sugām Norvēģijas ūdeņos 4. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Citas sugas			Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (OTH/04-N.)
Beļģija		14		Piesardzīga KPN
Dānija		1 320
Vācija		149
Francija		61
Nīderlande		106
Zviedrija		Nepiemēro	(1)
Savienība		1 650	(2)

KPN		Nepiemēro
(1)	“Citu sugu” kvotu parastajā apmērā Zviedrijai iedalījusi Norvēģija.
(2)	Sugas, uz kurām neattiecas citas KPN.

“;

xxi)

tabulu par citām sugām Savienības ūdeņos 4. un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30' N aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Citas sugas			Zona:	Savienības ūdeņi 4. un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30' N (OTH/46AN-EU)
Savienība		Nepiemēro		Piesardzīga KPN
Norvēģija		500	(1)(2)
Fēru Salas		0

KPN		Nepiemēro
(1)	Tikai 4. zonā (OTH/*4-EU).
(2)	Sugas, uz kurām neattiecas citas KPN.

“.

IB pielikumā:

tabulu par siļķi (Clupea harengus) Apvienotās Karalistes, Fēru Salu, Norvēģijas un starptautiskos ūdeņos 1. un 2. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Siļķe Clupea harengus	Zona:	Apvienotās Karalistes, Fēru Salu, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (HER/1/2-)
Beļģija	10	Analītiska KPN
Dānija	10 220
Vācija	1 790
Spānija	34
Francija	441
Īrija	2 646
Nīderlande	3 657
Polija	517
Portugāle	34
Somija	158
Zviedrija	3 787
Savienība	23 294
Apvienotā Karaliste	9 983

KPN	511 171
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN)
	19 780
2., 5.b uz ziemeļiem no 62° N (Fēru Salu ūdeņi) (HER/*25B-F)
Beļģija	0
Dānija	0
Vācija	0
Spānija	0
Francija	0
Īrija	0
Nīderlande	0
Polija	0
Portugāle	0
Somija	0
Zviedrija	0

“;

tabulu par mencu (Gadus morhua) Norvēģijas ūdeņos 1. un 2. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Menca Gadus morhua	Zona:	Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (COD/1N2AB.)
Vācija	2 081	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Grieķija	258
Spānija	2 321
Īrija	258
Francija	1 911
Portugāle	2 321
Savienība	9 150

KPN	Nepiemēro

“;

tabulu par makrūrzivi (Macrourus spp.) Grenlandes ūdeņos 5. un 14. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Makrūrzivis Macrourus spp.			Zona:	Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (GRV/514GRN)
Savienība	60		(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN	Nepiemēro		(2)
(1)	Īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.
(2)	Norvēģijai ir iedalīts turpmāk norādītais apjoms (tonnās). Uz šo apjomu attiecas īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.
		45

“;

tabulu par makrūrzivi (Macrourus spp.) Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Makrūrzivis Macrourus spp.			Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (GRV/N1GRN.)
Savienība	45		(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN	Nepiemēro		(2)
(1)	Īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/N1GRN.) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.
(2)	Norvēģijai ir iedalīts turpmāk norādītais apjoms (tonnās). Uz šo apjomu attiecas īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/N1GRN.) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.
		55

“;

tabulu par pikšu (Melanogrammus aeglefinus) Norvēģijas ūdeņos 1. un 2. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus	Zona:	Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (HAD/1N2AB.)
Vācija	250	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	150
Savienība	400

KPN	Nepiemēro

“;

tabulu par ziemeļu garneli (Pandalus borealis) Grenlandes ūdeņos 5. un 14. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis	Zona:	Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (PRA/514GRN)
Dānija	1 439	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	1 438
Savienība	2 877
Norvēģija	2 123

KPN	Nepiemēro

“;

tabulu par saidu (Pollachius virens) Norvēģijas ūdeņos 1. un 2. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Saida Pollachius virens	Zona:	Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (POK/1N2AB.)
Vācija	474	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	76
Savienība	550

KPN	Nepiemēro

“;

tabulu par Grenlandes paltusu (Reinhardtius hippoglossoides) Norvēģijas ūdeņos 1. un 2. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (GHL/1N2AB.)
Vācija	125	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība	125	(1)

KPN	Nepiemēro
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

“;

tabulu par Grenlandes paltusu (Reinhardtius hippoglossoides) Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (GHL/N1G-S68)
Vācija	1 700	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība	1 700	(1)
Norvēģija	325	(1)

KPN	Nepiemēro
(1)	Jāzvejo uz dienvidiem no 68o N.

“;

tabulu par Grenlandes paltusu (Reinhardtius hippoglossoides) Grenlandes ūdeņos 5., 12. un 14. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	Grenlandes ūdeņi 5., 12. un 14. zonā (GHL/5-14GL)
Vācija	4 300		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība	4 300	(1)
Norvēģija	850

KPN	Nepiemēro
(1)	Jāzvejo ne vairāk kā ar sešiem kuģiem vienlaikus.

“;

(k)

tabulu par sarkanasariem (Sebastes mentella) Norvēģijas ūdeņos 1. un 2. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Sarkanasari Sebastes mentella	Zona:	Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (REB/1N2AB.)
Vācija	851	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Spānija	106
Francija	93
Portugāle	450
Savienība	1 500

KPN	Nepiemēro

“;

tabulu par sarkanasariem (demersāliem) (Sebastes spp.) Grenlandes ūdeņos NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņos 5. un 14. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Sarkanasari (demersālie) Sebastes spp.		Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (RED/N1G14D)
Vācija	969	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	5	(1)
Savienība	974	(1)
Norvēģija	556	(1)

KPN	Nepiemēro
(1)	Drīkst nozvejot tikai ar trali un tikai uz ziemeļiem un uz rietumiem no līnijas, kura savieno šādas koordinātas:
	Punkts	Ģeogrāfiskais platums	Ģeogrāfiskais garums
	1	59° 15' N	54° 26' W
	2	59° 15' N	44° 00' W
	3	59° 30' N	42° 45' W
	4	60° 00' N	42° 00' W
	5	62° 00' N	40° 30' W
	6	62° 00' N	40° 00' W
	7	62° 40' N	40° 15' W
	8	63° 09' N	39° 40' W
	9	63° 30' N	37° 15' W
	10	64° 20' N	35° 00' W
	11	65° 15' N	32° 30' W
	12	65° 15' N	29° 50' W

“;

tabulu par citām sugām Norvēģijas ūdeņos 1. un 2. zonā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Citas sugas		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (OTH/1N2AB.)
Vācija	89	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	36	(1)
Savienība	125	(1)

KPN	Nepiemēro
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

“.

Regulas ID pielikumā:

tabulu par garspuru tunzivi (ziemeļu krājums) (Thunnus alalunga) Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° ziemeļu platuma aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Garspuru tunzivs (ziemeļu krājums) Thunnus alalunga			Zona:	Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° ziemeļu platuma (ALB/AN05N)
Īrija		3 398,46		Analītiska KPN
Spānija		19 154,93
Francija		6 024,53
Portugāle		2 100,86
Savienība		30 678,78	(1) (2)

KPN		37 801
(1)	To Savienības zvejas kuģu skaits, kas ziemeļu krājuma garspuru tunzivi zvejo kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu ir 1 241 .
(2)	Īpašs nosacījums: ievērojot šīs kvotas limitu, Apvienotās Karalistes ūdeņos nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu (ALB/*AN05N-UK): 280,00.

“;

tabulu par garspuru tunzivi (dienvidu krājums) (Thunnus alalunga) Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5°N aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Garspuru tunzivs (dienvidu krājums) Thunnus alalunga		Zona:	Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5°N (ALB/AS05N)
Spānija		1 051,29	Analītiska KPN
Francija		345,49
Portugāle		735,71
Savienība		2 132,50

KPN		28 000

“;

tabulu par lielacu tunzivi (Thunnus obesus) Atlantijas okeānā aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Lielacu tunzivs Thunnus obesus			Zona:	Atlantijas okeāns (BET/ATLANT)
Spānija		8 181,90	(1)	Analītiska KPN
Francija		3 475,31	(1)
Portugāle		3 106,23	(1)
Savienība		14 763,44	(1)

KPN		62 000	(1)
(1)	Par lielacu tunzivs nozvejām, ko guvuši riņķvada kuģi (BET/ATLPS) un āķu jedu kuģi, kuru lielākais garums ir 20 metri un vairāk (BET/ATLLL), ziņo atsevišķi. No jūnija, kad ar nozvejām ir apgūti 80 % no kvotas, dalībvalstīm ir pienākums minēto kuģu nozvejas datus iesūtīt katru nedēļu.

“;

tabulu par zobenzivi (Xiphias gladius) Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5°N aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Zobenzivs Xiphias gladius			Zona:	Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5°N (SWO/AN05N)
Spānija		6 359,36	(2)	Analītiska KPN
Portugāle		1 155,83	(2)
Citas dalībvalstis		129,84	(1)(2)
Savienība		7 645,03

KPN		13 200
(1)	Tikai piezvejām. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (SWO/AN05N_AMS).
(2)	Īpašs nosacījums: līdz 2,39 % no šā daudzuma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5° N (SWO/AS05N). Par nozvejām, kas ieskaitāmas kopīgās kvotas īpašajā nosacījumā, ziņo atsevišķi (SWO/AS05N_AMS).

“;

tabulu par zobenzivi (Xiphias gladius) Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5°N aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Zobenzivs Xiphias gladius			Zona:	Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5°N (SWO/AS05N)
Spānija		5 002,72	(1)	Analītiska KPN
Portugāle		329,53	(1)
Savienība		5 332,26

KPN		10 000
(1)	Īpašs nosacījums: līdz 3,51 % no šā daudzuma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5° N (SWO/*AS05N).

“.

IH pielikumu aizstāj ar šādu:

“IH PIELIKUMS

SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS

Suga:

Ilkņzivis

Dissostichus spp.

Zona:

SPRFMO konvencijas apgabals

(TOT/SPR-RB)

KPN

(1)

Piesardzīga KPN

(1)

Šī ikgadējā KPN paredzēta tikai izpētes zvejai. Atļauts veikt tikai vienu zvejas reisu, kura ilgums nepārsniedz 60 secīgas dienas un kurš var notikt jebkurā laikā no 2023. gada 1. maija līdz 15. novembrim. No 2023. gada 1. līdz 15. novembrim āķu rindas iemet tikai naktī, un visu zveju nekavējoties pārtrauc, ja tiek konstatēts:

a)	viena šādu sugu īpatņa nāves gadījums: klejotājalbatross (Diomedea exulans), pelēkgalvas albatross (Thalassarche chrysostoma), melnuzacu albatross (Thalassarche melanophris), pelēkais vētrasputns (Procellaria cinerea), zīda vētrasputns (Pterodroma mollis); vai

b)	trīs šādu sugu īpatņu nāves gadījums: pelēkais albatross (Phoebetria palpebrata), dienvidu lielais vētrasputns (Macronectes giganteus) un Hola vētrasputns (Macronectes halli).

Turklāt ir atļauts zvejot, vienā ievietošanas reizē nepārsniedzot 5 000 āķu, un zvejas rīku ievietošanas reižu skaitam nepārsniedzot 120. Āķu rindas iestata vismaz 3 jūras jūdžu attālumā vienu no otras, un vienā kalendārajā gadā tās neievieto iepriekšējās āķu jedu atrašanās vietās. Zveju izbeidz līdz ar KPN sasniegšanu vai tad, kad zvejas rīki reisa laikā ir ievietoti un izcelti 120 reižu, atkarībā no tā, kas iestājas drīzāk. Atļauts veikt zveju līdz dziļumam, kas ir no 600 m līdz 2 500 m, un tikai šādā pētniecības blokā:

—

50° 30’ S, 136° E

—

50° 30’ S, 140° 30’ E

—	E (ievilkums)

52° 45’ S, 140° 30’ E

—	E (stūris)

52° 45’ S, 145° 30’ E

—

54° 50’ S, 145° 30’ E

—

54° 50’ S, 136° E

Suga:	Čīles stavrida Trachurus murphyi	Zona:	SPRFMO konvencijas apgabals (CJM/SPRFMO)
Vācija	15 280,63	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Nīderlande	16 562,63
Lietuva	10 632,66
Polija	18 282,08
Savienība	60 758,00

KPN	Nepiemēro

“.

Regulas IJ pielikumu aizstāj ar šādu:

“IJ PIELIKUMS

IOTC KOMPETENCES APGABALS

Dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares) nozvejas, ko gūst Savienības kuģi, nepārsniedz šajā pielikumā noteiktos nozvejas limitus.

Suga:	Dzeltenspuru tunzivs Thunnus albacares		Zona:	IOTC kompetences apgabals (YFT/IOTC)
Francija	27 710		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Itālija	2 365
Spānija	42 903
Portugāle	100	(1)
Savienība	73 078

KPN	Nepiemēro
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

“

VI pielikumā:

pielikuma 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.

Maksimālais skaits katras dalībvalsts zvejas kuģu, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

	Zvejas kuģu skaits (1)
	Grieķija (2)	Spānija	Francija	Horvātija	Itālija	Kipra (3)	Malta (4)	Portugāle
Riņķvada kuģi (5)	0	6	22	18	21	1	2	0
Āķu jedu kuģi	0	41	23	0	40	20	63	0
Laivas zvejai ar ēsmu	0	66	8	0	0	0	0	0
Rokas āķu rindas	0	1	47	12	0	0	0	0
Traleri	0	0	57	0	0	0	0	0
Mazapjoma zvejas kuģi	38	850	140	0	0	0	0	76
Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi (6)	65	0	0	0	60	0	236	0

“;

pielikuma 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.

Katras dalībvalsts maksimālā zilās tunzivs audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālais ielaides apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

Maksimālā zilās tunzivs audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte
	Audzētavu skaits	Kapacitāte (tonnās)
Grieķija	2	2 100
Spānija	10	11 852
Horvātija	4	7 880
Itālija	13	10 220
Kipra	3	1 034
Malta	7	14 679
Portugāle	2	500

B tabula

Savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālā ielaide (tonnās)
Grieķija	785,0
Spānija	7 738,9
Horvātija	2 947,0
Itālija	2 064,0
Kipra	756,6
Malta	10 486,0
Portugāle	350,0

“

(1) Šīs tabulas skaitļus vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.

(2) Viens vidēji liels riņķvada kuģis ir aizstāts ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem vai ar vienu mazu riņķvada kuģi un trim citiem nerūpnieciskās zvejas kuģiem.

(3) Vienu vidēji lielu riņķvada kuģi drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem vai ar vienu mazu riņķvada kuģi un ne vairāk kā trim āķu jedu kuģiem.

(4) Vienu vidēji lielu riņķvada kuģi drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem.

(5) Riņķvada kuģu skaits, kas šajā tabulā norādīts individuālām dalībvalstīm, izriet no pārvietojumiem un vēsturiskas tiesības nākotnē nedos.

(6) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).

Top

Choose the experimental features you want to try