(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2021. gada 24. jūnijā sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz konkrēta Krievijas un Turcijas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes nerūsošā jeb korozijizturīgā tērauda importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2021. gada 12. maijā Eiropas Tērauda ražotāju apvienība (“Eurofer”) (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību. Sūdzība tika iesniegta Savienības konkrēta nerūsošā tērauda ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas ar to sazināties, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija īpaši informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, Krievijas un Turcijas iestādes, zināmos importētājus un lietotājus, kā arī apvienības, par kurām bija zināms, kas tās skar izmeklēšanas sākšana, un aicināja tos piedalīties.

(4)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un prasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūras uzklausīšanas amatpersona. Komisija organizēja Turcijas ražotāja eksportētāja uzklausīšanu 2021. gada 17. septembrī.

(5)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(6)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz ražošanas apjomu un pārdošanas apjomu Savienībā, par ko Savienības ražotāji ziņojuši saistībā ar stāvokļa analīzi pirms procedūras sākšanas, ņemot vērā arī to ģeogrāfisko atrašanās vietu. Šajā provizoriskajā izlasē bija trīs Savienības ražotāji, kas atrodas trīs dažādās dalībvalstīs. Izlase veidoja vairāk nekā 23 % no līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par provizorisko izlasi (3). Neviena persona nesniedza piezīmes noteiktajā termiņā.

(7)

Pārbaudes apmeklējuma laikā viena no izlasē iekļauto Savienības ražotāju telpās tika konstatēts, ka uzņēmums savā atbildē uz pastāvīgo anketu, kā arī atbildē uz antidempinga anketu bija kļūdaini iekļāvis ievērojamu daļu datu par ražojumiem, uz kuriem neattiecas izmeklēšana. Lai nodrošinātu, ka šāda situācija neietekmē izlases reprezentativitāti, Komisija nolēma saglabāt attiecīgo uzņēmumu izlasē un iekļaut izlasē papildu uzņēmumu. Tādējādi galīgajā izlasē bija iekļauti četri Savienības ražotāji, kas atrodas trīs dažādās dalībvalstīs un kas veidoja aptuveni 25 % no līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par galīgo izlasi (4). Neviena persona nesniedza piezīmes noteiktajā termiņā.

(8)

Lai izlemtu, vai atlase ir nepieciešama, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(9)

Neviens no uzņēmumiem, kas termiņā iesniedza paziņojuma par procedūras sākšanu pielikumu, neziņoja par attiecīgā ražojuma importu. Komisija nolēma atteikties no izlases veidošanas. Par šo lēmumu piezīmes netika saņemtas.

(10)

Lai izlemtu, vai atlase ir nepieciešama, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus Krievijas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija aicināja Krievijas Federācijas pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamus ražotājus eksportētājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(11)

Trīs Krievijas ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas, kas veido 98 % no attiecīgā ražojuma Krievijas eksporta kopējā apjoma uz Savienību, sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no diviem uzņēmumiem, pamatojoties uz lielākajiem reprezentatīvajiem eksporta uz Savienību apjomiem, kurus atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izlases izveidi notika apspriešanās ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un Krievijas iestādēm.

(12)

Komisija piezīmes par izlasi saņēma no uzņēmuma PJSC Novolipetsk Steel. Uzņēmums norādīja, ka ir pamatoti juridiski iemesli veikt izmeklēšanu attiecībā uz trim, nevis diviem ražotājiem eksportētājiem, jo īpaši gadījumā, ja viens no sākotnēji atlasītajiem uzņēmumiem atteiktos no sadarbības. Šāda atteikšanās sarežģītu dempinga starpības noteikšanu izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās.

(13)

Turklāt uzņēmums uzsvēra, ka Komisija izlasē ir iekļāvusi ražotāju eksportētāju PJSC Magnitogorsk Iron and Steel Works no Krievijas un tā meitasuzņēmumu MMK Metalurji Sanayi Ticaret ve Liman İşletmeciliği A.Ş. no Turcijas. Uzņēmums apgalvoja, ka šie abi saistītie ražotāji eksportētāji koplieto daļu no saviem tirdzniecības kanāliem. Tas samazinātu Komisijas darba slodzi, jo izmeklēšanu varētu veikt attiecībā uz NLMK.

(14)

Pēc NLMK piezīmju analīzes Komisija konstatēja, ka 12. apsvērumā minētie apgalvojumi ir pamatoti, un nolēma atteikties no Krievijas ražotāju eksportētāju atlases. Komisija par šo lēmumu informēja attiecīgo uzņēmumu, kā arī Krievijas iestādes.

(15)

Lai izlemtu, vai atlase ir nepieciešama, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus Turcijas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija Turcijas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā lūdza apzināt citus iespējamus ražotājus eksportētājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(16)

Astoņi Turcijas ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas, kas veido aptuveni 100 % no attiecīgā ražojuma Turcijas eksporta kopējā apjoma uz Savienību, sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trīs uzņēmumiem, pamatojoties uz lielākajiem reprezentatīvajiem eksporta uz Savienību apjomiem, kurus atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izveidoto izlasi notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm. Par ierosināto izlasi piezīmes netika saņemtas. Tādējādi galīgā izlase veidoja aptuveni 62,6 % no attiecīgā ražojuma Turcijas eksporta kopējā apjoma uz Savienību.

(17)

Viens Turcijas ražotājs eksportētājs pieprasīja atsevišķu pārbaudi, ko paredz pamatregulas 17. panta 3. punkts. Komisija nolēma, ka šā pieprasījuma izskatīšana būtu pārmērīgi apgrūtinoša un aizkavētu izmeklēšanas pabeigšanu noteiktajā laikā. Tas ir saistīts ar attiecīgā uzņēmuma sarežģīto korporatīvo struktūru. Tāpēc atsevišķas pārbaudes pieprasījums tika noraidīts.

(18)

Procedūras sākšanas dienā Komisija nosūtīja anketu sūdzības iesniedzējam un lūdza četriem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem (5), trijiem Krievijas ražotājiem eksportētājiem un trijiem izlasē iekļautajiem Turcijas ražotājiem eksportētājiem aizpildīt attiecīgās tiešsaistē (6) pieejamās anketas.

(19)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no četriem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, sūdzības iesniedzēja, trijiem Krievijas ražotājiem eksportētājiem, trijiem izlasē iekļautajiem Turcijas ražotājiem eksportētājiem un Turcijas ražotāja eksportētāja, kas pieprasīja atsevišķu pārbaudi.

(20)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempingu, tā izraisīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi atbilstīgi pamatregulas 16. pantam tika veikti turpmāk uzskaitīto uzņēmumu telpās.

(21)

Komisija veica attālinātas kontrolpārbaudes šādām personām:

(22)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2017. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(23)

Turcijas apvienība CIB un vairāki ražotāji eksportētāji uzskatīja, ka izvēlētais izmeklēšanas periods un attiecīgais periods ir neobjektīvi. Viņi uzskatīja tos par neatbilstošiem, jo 2017. gads bija relatīvi labs gads tērauda uzņēmējdarbībai, bet 2020. gadā negatīvu ietekmi radīja Covid-19 pandēmija. Tie apgalvoja, ka šo abu laikposmu salīdzinājums neatspoguļo Savienības ražošanas nozares darbības rezultātus un stāvokli. Daži pieprasīja ceturkšņa analīzi, lai iegūtu labāku salīdzinājumu.

(24)

Komisija šos apgalvojumus noraidīja, jo gan attiecīgais periods, gan izmeklēšanas periods bija atbilstoši, ņemot vērā sūdzības iesniegšanas datumu un piemērojamos noteikumus. Katrā ziņā Komisijas analīze nav veikta, salīdzinot bāzes gadu ar izmeklēšanas periodu, bet gan tendences visā attiecīgajā periodā, un tajā ir iekļauti faktori, kas, iespējams, ietekmēja nerūsošā tērauda (NT) tirgu Savienībā, un tie ir ņemti vērā izmeklēšanā, kā cita starpā norādīts turpmāk 5. iedaļā.

(25)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas CIB un vairāki ražotāji eksportētāji nepiekrita Komisijas pozīcijai. Tie norādīja, ka Komisijai bija jāņem vērā notikumi pēc izmeklēšanas perioda, jo 2021. gada 8 pirmajos mēnešos cenas karsti galvanizētajiem ražojumiem, kas ietver arī NT, kā arī vidējā karsti galvanizētu tērauda ražojumu robeža salīdzinājumā ar karsti velmētiem ruļļiem Savienībā būtiski palielinājās. Vienlaikus 2021. gadā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms atkal sasniedza 2019. gada līmeni. Atsaucoties uz Vispārējās tiesas spriedumu lietā Rusal Armenal ZAO/Padome (7), tie apgalvoja, ka šie notikumi ir uzskatāmi par jauniem faktiem, kas padara rosināto antidempinga maksājumu acīm redzami neatbilstošu un kas Komisijai bija jāņem vērā, cita starpā pagarinot izmeklēšanas periodu, lai ietvertu 2021. gadu un 2022. gada pirmo ceturksni.

(26)

Komisija izvērtēja pausto apgalvojumu. Tā konstatēja, ka pārdošanas cenu palielinājums 2021. gadā pats par sevi neliecina par jebkādas pakāpes Savienības ražošanas nozares rentabilitātes uzlabojumu. Tomēr Komisija norādīja, ka cenu palielinājumam pozitīva ietekme uz nozares stāvokli, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, var būt tikai tad, ja tas ir daudz lielāks nekā izmaksu palielinājums tajā pašā periodā. Par šādiem notikumiem pierādījumi netika iesniegti. Kas attiecas uz ražošanu, Komisija atzina, ka 2021. gadā noteiktiem ražotājiem noteiktā laika periodā radās grūtības apmierināt spēcīgo tirgus pieprasījumu pēc NT, jo īpaši minētā gada sākumā. Tomēr tā norādīja, ka šī parādība bija īslaicīga un ka Komisijai nebija informācijas par to, ka tā attiektos uz visu nozari kopumā. Tāpēc Komisija konstatēja, ka neviens no attiecīgo personu apgalvojumiem nepierādīja, ka notikumi pēc izmeklēšanas perioda būtu padarījuši rosināto antidempinga maksājumu acīm redzami neatbilstošu. Tādēļ Komisija apgalvojumu noraidīja.

(27)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punktu pagaidu pasākumu noteikšanas termiņš bija 2022. gada 23. februāris. Komisija 2022. gada 26. janvārī saskaņā ar pamatregulas 19.a panta 2. punktu informēja ieinteresētās personas par nodomu nenoteikt pagaidu pasākumus un deva ieinteresētajām personām iespēju iesniegt papildu informāciju un/vai tikt uzklausītām. Neviena persona nesniedza piezīmes vai nelūdza tikt uzklausītai.

(28)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Krievijas valdība norādīja, ka fakts, ka netika noteikti pagaidu pasākumi, nozīmēja, ka Savienības ražošanas nozare bija stabila un tai nebija nepieciešama Komisijas intervence, lai novērstu kaitējumu. Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punktu var noteikt pagaidu pasākumus. Komisijai nav pienākuma noteikt pagaidu pasākumus, ja Savienības ražošanas nozarei rodas kaitējums. Tāpēc nevar izdarīt secinājumus par Savienības ražošanas nozares stāvokli, ja Komisija izlemj nenoteikt pagaidu pasākumus, bet tā vietā turpināt izmeklēšanu, kā tā izlēma šajā gadījumā.

(29)

Tā kā netika noteikti pagaidu antidempinga pasākumi, importa reģistrācija netika veikta.

(30)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai.

(31)

Pēc savākto un pārbaudīto datu analīzes Komisija informēja MMK un PAOS par savu nodomu piemērot pieejamos faktus noteiktām to anketas atbilžu daļām saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Komisija deva iespēju visiem uzņēmumiem iesniegt piezīmes. Pieejamo faktu piemērošanas iemesli un uzņēmumu iesniegtās piezīmes ir aplūkoti šīs regulas 3.1.2. iedaļā.

(32)

Izdarot galīgos konstatējumus, Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes.

(33)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plānoja noteikt galīgo antidempinga maksājumu Krievijas un Turcijas izcelsmes NT importam (“informācijas galīgā izpaušana”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par galīgi izpausto informāciju.

(34)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas no sūdzības iesniedzēja, Krievijas valdības, visiem trijiem Krievijas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Turcijas valdības, visiem trijiem Turcijas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un Turcijas Tērauda eksportētāju apvienības tika saņemtas piezīmes. Uzklausīšanu pieprasīja un organizēja ar šādām personām: MMK, NLMK, Turcija valdība, Tezcan un Turcijas Tērauda eksportētāju apvienība. Personu iesniegtās un/vai uzklausīšanas laikā norādītās piezīmes ir apskatītas attiecīgajās šīs regulas daļās.

(35)

Turklāt pēc atsevišķas papildu galīgās informācijas izpaušanas Tezcan un MMK pieprasīja uzklausīšanas amatpersonas iesaisti.

(36)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas CIB apgalvoja, ka antidempinga pasākumi būtu jāaptur (jāatliek) saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu, jo pēc izmeklēšanas perioda beigām bija radušās izmaiņas tirgū. Jo īpaši CIB atsaucās uz straujo NT cenu palielinājumu pēc izmeklēšanas perioda beigām, noteiktu Savienības ražotāju daudz labāko rentabilitāti pēc izmeklēšanas perioda, kā arī tādām sankcijām pret Krieviju, kuras garantētu, ka nav domājams, ka pasākumu apturēšanas dēļ atkal tiks nodarīts kaitējums.

(37)

14. panta 4. punktā norādīts, ka pasākumus var apturēt (atlikt), ja nav domājams, ka pasākumu apturēšanas dēļ atkal tiks nodarīts kaitējums Savienības ražošanas nozarei. Komisijai lietā nav informācijas, kas apstiprinātu, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis būtu uzlabojies pēc izmeklēšanas perioda beigām un ka nav domājams, ka atkal tiks nodarīts kaitējums. Fakts, ka NT cenas varētu būt palielinājušās pēc izmeklēšanas perioda beigām, pats par sevi nevar būt pamats secinājumam, ka Savienības ražošanas nozarei vairs netiek nodarīts kaitējums, pat ja CIB apgalvojums, ka “noteiktu Savienības ražotāju” rentabilitāte ir uzlabojusies, ir pieņemts. Var pat būt tā, ka pati izmeklēšana ir radījusi šādu ietekmi un ka šāda ietekme ātri beigtos, ja galīgie pasākumi tiktu apturēti. Komisija var apturēt pasākumus tikai pēc rūpīgas analīzes par Savienības ražošanas nozares stāvokli pēc izmeklēšanas perioda un par iespējamām izmaiņām tirgus apstākļos, kuru gadījumā būtu jāapkopo sīka informācija. Šo novērtējumu parasti veic ārpus izmeklēšanas procesa, jo īpaši tad, kad šādus apgalvojumus iesniedz vēlīni un bez nepieciešamajiem pamatojuma pierādījumiem, kā tas bija šajā gadījumā.

(38)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Krievijas valdība apgalvoja, ka pamatregulas 18. panta piemērošana attiecībā uz diviem Krievijas ražotājiem eksportētājiem nebija pamatota, jo uzņēmumi sadarbojās, sniedza plašas atbildes uz aptaujas jautājumiem un uz pieprasījumu sniegt papildu informāciju, kas ietvēra starpposma aprēķinus, kā arī veica nepieciešamās korekcijas. Krievijas valdība arī norādīja, ka vēstules par 18. panta piemērošanu tika nosūtītas vairāk nekā mēnesi pēc pārbaudēm un attālinātajām kontrolpārbaudēm.

(39)

Komisija norādīja, ka pamatregulas 18. panta piemērošanas iemesli tika pienācīgi paziņoti un izskaidroti attiecīgajiem uzņēmumiem pēc tam, kad tika pienācīgi analizēta visa no aptaujām un atbildēm uz vēstuli par nepilnībām apkopotā informācija, kā arī pārbaužu un attālināto kontrolpārbaužu laikā apkopotā informācija. Kas attiecas uz PAOS, šis jautājums ir sīki apskatīts 93.–109. apsvērumā. Kas attiecas uz MMK, iemesli vispārēji ir skaidroti 75.–90. apsvērumā un sīki – uzņēmumam paredzētajā informācijā (konfidencialitātes apsvērumu dēļ). Tāpēc Komisija noraidīja Krievijas valdības apgalvojumus par pamatregulas 18. panta piemērošanu.

(40)

Attiecīgais ražojums ir plakani dzelzs, leģētā tērauda vai neleģētā tērauda velmējumi; karstās galvanizācijas procesā pārklāti ar cinku un/vai alumīniju, un/vai magniju, arī sakausējumi ar silīciju; ķīmiski pasivēti; ar virsmas papildu apstrādi (piemēram, eļļošanu vai blīvēšanu) vai bez tās; ar šādu masas saturu: ne vairāk kā 0,5 % oglekļa, ne vairāk kā 1,1 % alumīnija, ne vairāk kā 0,12 % niobija, ne vairāk kā 0,17 % titāna un ne vairāk kā 0,15 % vanādija; ruļļos, sagarumotās loksnēs vai šaurās sloksnēs, kuru izcelsme ir Krievijā vai Turcijā un kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7210 41 00, ex 7210 49 00, ex 7210 61 00, ex 7210 69 00, ex 7210 90 80, ex 7212 30 00, ex 7212 50 61, ex 7212 50 69, ex 7212 50 90, ex 7225 92 00, ex 7225 99 00, ex 7226 99 30 un ex 7226 99 70 (Taric kodi: 7210410020, 7210410030, 7210490020, 7210490030, 7210610020, 7210610030, 7210690020, 7210690030, 7210908092, 7212300020, 7212300030, 7212506120, 7212506130, 7212506920, 7212506930, 7212509014, 7212509092, 7225920020, 7225920030, 7225990022, 7225990023, 7225990041, 7225990092, 7225990093, 7226993010, 7226993030, 7226997013, 7226997093, 7226997094) (“attiecīgais ražojums”).

Nav iekļauti šādi ražojumi:

(41)

NT ražo, pārklājot velmētus plakanus tērauda ruļļus, loksnes un sloksnes, iegremdējot izkausēta metāla vai metāla un cinka sakausējuma vannā. Virsmas pārklājuma metāls savienojas ar tērauda substrātu metalurģiskā reakcijā, radot sakausējumu vairākslāņu struktūru, tādējādi veidojot pārklājumu, kas metalurģiski savienots ar tēraudu. Ražojuma virsma ir tālāk apstrādāta ar ķīmisko pasivēšanu, lai aizsargātu virsmu pret mitrumu un lai samazinātu korozijas veidošanās risku uzglabāšanas un pārvadāšanas laikā.

(42)

NT galvenokārt izmanto būvniecības nozarē dažādiem apdares materiāliem, ko izmanto celtniecībā, taču to izmanto arī mājsaimniecības ierīču ražošanā, izliekšanas un iespiešanas procesos un nelielu metinātu cauruļu ražošanā.

(43)

Izmeklēšana ir parādījusi, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un tie paši pamatlietojumi kā:

(44)

Tādēļ Komisija ir nolēmusi, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(45)

Importētājs pieprasīja, lai NT, kura biezums ir mazāks par 0,40 mm (“plānie izmēri”), tiktu izslēgts no izmeklēšanas tvēruma. Persona apgalvoja, ka plānie izmēri, kas ir darbietilpīgāki un dārgāki, veido atsevišķu segmentu, kurā Savienības ražošanas nozare ražo nepietiekamus daudzumus. Persona piebilda, ka plāno izmēru izslēgšana nemazinātu sūdzības iesniedzēju pieprasīto pasākumu korektīvo ietekmi, savukārt antidempinga pasākumu noteikšana plānajiem izmēriem kaitētu lietotājiem (jo tiem nebūs piekļuves šādiem ražojumiem par konkurētspējīgām cenām).

(46)

Komisija uzskatīja, ka pieprasījums nav pamatots, tāpēc ka kopumā Savienības ražošanas nozarei ir ražošanas jauda visu vajadzīgo izmēru NT ražošanai (8). Komisija arī konstatēja, ka visu veidu NT neatkarīgi no to izmēra vai importēšanas vietas ir ražoti karstās galvanizācijas līnijās un tiem ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un vienādi galalietojumi un ka tie ir savstarpēji aizstājami. Tāpēc Komisija noraidīja izslēgšanas pieprasījumu.

(47)

Turcijas ražotājs Tezcan, kas cita starpā ražo ar alumīniju/cinku pārklātu NT (“AluZinc NT”), pieprasīja AluZinc NT izslēgt no pasākumu darbības jomas. Persona apgalvoja, ka AluZinc NT ražojumi veido atsevišķu NT nozares segmentu, kas nekonkurē ar Savienības ražošanas nozares ražotajiem ražojumiem. Persona norādīja, ka AluZinc NT ražojumi Savienībā netiek ražoti “komerciāli dzīvotspējīgos daudzumos” un Savienības ražotājs, kurš ražo šādu ražojumu, nevarēja nodrošināt AluZinc NT apjomu, kas nepieciešams, lai apmierinātu pieprasījumu Savienībā.

(48)

Komisija uzskatīja, ka pieprasījums nav pamatots, jo, pat ja AluZinc NT ražošana Savienībā īslaicīgi bija ierobežota, Savienības ražošanas nozarei kopumā ir AluZinc NT ražošanas jauda. Komisija arī konstatēja, ka visu veidu NT neatkarīgi no pārklājuma ražo karstās galvanizācijas līnijās. Turklāt AluZinc NT un NT ar citiem pārklājumiem ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, vienādi galalietojumi un tie ir savstarpēji aizstājami (9). Tāpēc Komisija noraidīja izslēgšanas pieprasījumu.

(49)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Tezcan atkārtoja pieprasījumu. Tas norādīja, ka nebija Savienības ražojumu, kas tika saražoti Savienības vienīgā AluZinc NT ražotāja nesaimnieciskas finanšu izmantošanas rezultātā. Tezcan uzstāja, ka AluZinc un cinka NT bija pilnīgi atšķirīgi ražojumi gan fizikāli, gan ķīmiski, gan tehniski AluZinc NT ražošanas procesa un dažu AluZinc īpašību dēļ.

(50)

Komisija konstatēja, ka Tezcan pieprasījums nav pamatots, jo Tezcan minētajam ražotājam bija dzīvotspējīgs uzņēmējdarbības plāns un tas bija dzīvotspējīga Savienības ražošanas nozares daļa. Komisija arī konstatēja, ka visu veidu NT neatkarīgi no to pārklājuma ražoja karstās galvanizācijas līnijās, ko Tezcan atzina, kad minēja, ka Savienības vienīgajam AluZinc NT ražotājam ir viena karstās galvanizācijas līnija, bet divi katli, ko tas var mainīt atkarībā no tā, vai ražotājs vēlas ražot AluZinc NT vai citus ražojumus. Turklāt apgalvojums par to, ka ne visiem NT pārklājumiem ir pilnīgi vienādas īpašības, neatspēko faktu, ka AluZinc NT un NT ar citiem pārklājumiem ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, vienādi galalietojumi un ka tie ir savstarpēji aizstājami (10). Tāpēc Komisija noraidīja izslēgšanas pieprasījumu.

(51)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija reprezentatīvs. Pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū ir reprezentatīvi, ja katra ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma, kuru tas pārdevis neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū, kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma, kuru tas eksportējis uz Savienību, kopējā pārdošanas apjoma izmeklēšanas periodā. Tādējādi katra ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(52)

Tad Komisija noteica tos ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū un ir identiski vai salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, kas tiek pārdoti eksportam uz Savienību.

(53)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, katram ražojuma veidam, kurš ir identisks vai salīdzināms ar to ražojuma veidu, kas tiek pārdots eksportam uz Savienību, bija reprezentatīvs. Ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, ja šā ražojuma veida, kurš pārdots neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā, kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā veida ražojuma, kurš pārdots eksportam uz Savienību, kopējā pārdošanas apjoma.

(54)

Komisija konstatēja, ka MMK vienu ražojuma veidu iekšzemes tirgū nepārdeva reprezentatīvā daudzumā. Turklāt visi trīs Krievijas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, vispār nepārdeva dažus ražojuma veidus iekšzemes tirgū.

(55)

Pēc tam Komisija noteica katra ražojuma veida, kurš iekšzemes tirgū pārdots neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas perioda laikā, rentablā pārdošanas apjoma īpatsvaru, lai nolemtu, vai normālās vērtības aprēķināšanai izmantojams faktiskais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, kā noteikts pamatregulas 2. panta 4. punktā.

(56)

Normālās vērtības pamatā ir katra ražojuma veida faktiskā cena iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana bijusi rentabla, ja:

(57)

Šādā gadījumā normālā vērtība ir izmeklēšanas periodā veiktās minētā ražojuma veida pārdošanas kopējā apjoma iekšzemes tirgū vidējā svērtā cena.

(58)

Normālā vērtība ir katra ražojuma veida vienīgi rentablās pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū faktiskā cena iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā, ja:

(59)

Analizējot pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū, tika konstatēts, ka atkarībā no ražojuma veida 47–100 % no MMK kopējā pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū, 43–100 % no NLMK kopējā pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū un 24–100 % no PAOS kopējā pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū bija rentabli un to vidējā svērtā pārdošanas cena pārsniedza ražošanas izmaksas. Attiecīgi normālā vērtība tika aprēķināta kā kopējā pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū izmeklēšanas perioda laikā vidējā svērtā cena vai kā tikai rentablo pārdošanas apjomu vidējā svērtā cena.

(60)

Ražojumu veidiem, kuriem vidējā svērtā pārdošanas cena bija zemāka par ražošanas izmaksām, normālā vērtība tika aprēķināta kā attiecīgā ražojuma veida rentablo pārdošanas apjomu vidējā svērtā cena.

(61)

Ja kāds līdzīgā ražojuma veids netika pārdots parastajās tirdzniecības operācijās vai ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvā daudzumā, Komisija normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(62)

Normālā vērtība tika aprēķināta, pie ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(63)

Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti reprezentatīvā daudzumā, tika pieskaitītas šo ražojuma veidu vidējās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta darījumos iekšzemes tirgū parastajās tirdzniecības operācijās. Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti nemaz, tika pieskaitītas vidējās svērtās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta visos darījumos iekšzemes tirgū parastajās tirdzniecības operācijās.

(64)

Ražošanas izmaksas tika koriģētas, ja tas bija pamatoti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu. Visi trīs ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, iepirka noteiktus izejmateriālus no saistītiem piegādātājiem. Komisija pārbaudīja, vai šie izejmateriāli tika iegādāti par nesaistītu pušu darījuma cenām, un vajadzības gadījumā koriģēja ražošanas izmaksas, lai pienācīgi atspoguļotu izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu.

(65)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas NLMK apgalvoja, ka šādas korekcijas nebija pamatotas, jo īpaši tādēļ, ka Komisija neņēma vērā pārvadāšanas izmaksas, ka tika iekļautas to pārbaudīto izejmateriālu cenā, ko pārdeva NLMK un nesaistītiem klientiem atbilstoši dažādiem piegādes nosacījumiem, lai gan šī informācija bija pieejama. Komisija piekrita šim apgalvojumam attiecībā uz noteiktiem izejmateriāliem un attiecīgi pārskatīja normālo vērtību. Uzņēmumu informēja par pārskatīto aprēķinu.

(66)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas PAOS norādīja, ka izejmateriālu izmaksu korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu nebija tiesiska. Uzņēmums jo īpaši norādīja, ka pamatregulas 2. panta 5. punkts ļāva Komisijai divos gadījumos atkāpties no uzņēmuma uzskaites: a) dokumentācija neatbilst vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem attiecīgajā valstī un b) dokumentācija pieņemami neatspoguļo ar izmeklējamā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas. Kas attiecas uz otro situāciju, uzņēmums, kurš minēts 6.97. punktā PTO Apelācijas institūcijas ziņojumā par lietu “Ukraina – amonjaka nitrāts (Krievija)” (11), kur norādīts, ka “otrais nosacījums (PTO antidempinga nolīguma) 2.2.1.1. punkta pirmajā teikumā attiecas uz to, vai izmeklējamā eksportētāja vai ražotāja veiktā uzskaite pienācīgi un pietiekami atbilst šīm izmaksām, kas radušās izmeklējamam eksportētājam vai ražotājam, vai pienācīgi un pietiekami ataino šādas izmaksas, kam ir patiesa saikne ar attiecīgā konkrētā ražojuma ražošanu un pārdošanu”.

(67)

Komisija norādīja, ka 6.97. punkts PTO Apelācijas institūcijas ziņojumā par lietu “Ukraina – amonjaka nitrāts (Krievija)” būtu jāskata iepriekšējo punktu kontekstā. Jau ziņojumā par lietu “ES – biodīzelis (Argentīna)” (12) Apelācijas institūcija apstiprināja, ja izejmateriālu cenas darījumos starp saistītām personām varētu uzskatīt par saistītu pušu darījumu cenām un tādējādi noraidīt. 6.97. punktā PTO Apelācijas institūcijas ziņojumā par lietu “Ukraina – amonjaka nitrāts (Krievija)” arī tika skaidrots, ka paneļa ziņojumā par lietu “ES – biodīzelis (Argentīna)” minētās situācijas būtu nevis jāsaprot kā atvērti izņēmumi, bet gan jāskata katrā gadījumā atsevišķi. Šajā lietā Komisija pēc atbilstošas analīzes noraidīja tādu noteiktu izejmateriālu cenas, ko PAOS iegādājies no saistītajiem piegādātājiem, tādējādi pilnībā ievērojot PTO noteikumus. Komisija salīdzināja saistītā piegādātāja cenas, ko tas prasīja PAOS, ar cenām, ko saistītais piegādātājs prasīja nesaistītiem klientiem. Pamatojoties uz minēto, Komisija konstatēja, ka saistītā piegādātāja cenas, ko tas prasīja PAOS, nebija nesaistītu pušu darījumu cenas. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(68)

Turklāt PAOS apgalvoja, ka Komisija nav izmantojusi pareizu metodiku, analizējot, vai noteiktu izejmateriālu cena, ko PAOS maksāja saistītajiem piegādātājiem, ir nesaistītu pušu darījumu cena. Uzņēmums norādīja, ka Komisijai bija jāsalīdzina PAOS maksātās cenas, iegādājoties izejmateriālus no saistītajiem piegādātājiem, ar neatkarīgu piegādātāju prasītajām cenām.

(69)

Šajā ziņā Komisija norādīja, ka nesaistītu pušu darījumu cenu analīzē ierasti izmanto saistīta piegādātāja prasītās cenas. Šajā gadījumā saistītā piegādāja no PAOS un nesaistītiem klientiem prasītās cenas bija pieejamas un tika pārbaudītas. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka tās analīzē ir atbilstoši izmantot pārbaudīto informāciju. Turklāt uzņēmums nesniedza nekādu skaidrojumu par cenu atšķirību, izņemot piegādātāja un PAOS saikni. Tādējādi Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(70)

Visbeidzot, PAOS sniedza piezīmes par vairākām tehniskām detaļām, kas attiecas uz nesaistīto pušu darījumu cenu analīzi. Pirmkārt, uzņēmums iebilda pret finanšu ienākuma neiekļaušanu to zaudējumu aprēķinā, ko radījis ogļu piegādātājs. Otrkārt, uzņēmums apgalvoja, ka Komisija savā cenu salīdzinājumā nav pareizi atspoguļojusi noteiktu ogļu klašu, ko iegādājās PAOS, atšķirības. Treškārt, uzņēmums norādīja uz pārrakstīšanās kļūdu ogļu kopējā patēriņa aprēķinā. Ceturtkārt, uzņēmums apgalvoja, ka Komisija nepareizi salīdzinājusi dzelzsrūdas granulu pārdošanas cenu nesaistītiem klientiem ar tālākpārdošanas cenu, ko PAOS prasīja par dzelzsrūdas granulām, kas tika nopirktas no saistītā piegādātāja tikai tālākpārdošanas vajadzībām. Piektkārt, uzņēmums apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā piegādes nosacījumu atšķirības un attiecīgi arī to pārvadāšanas izmaksu atšķirības, kas iekļautas dzelzsrūdas granulu pārdošanas cenā, kad tās tika piegādātās PAOS un nesaistītiem klientiem. Un sestkārt, saistībā ar gadījumiem, kad Komisija veica plašas dzelzsrūdas granulu (kausētu un nekausētu) kategorijas cenu analīzi, uzņēmums apgalvoja, ka noteiktas granulas, kuru dati netika norādīti iegādes sarakstā, būtu jāuzskata par kausētām vai nekausētām.

(71)

Komisija izvērtēja šos apgalvojumus un secināja, ka 70. apsvērumā aprakstītais otrais, trešais un ceturtais punkts ir pietiekams pamats, lai labotu izmaksu korekcijas aprēķinu. Šajā ziņā Komisija salīdzināja attiecīgās ogļu klases cenu ar vislīdzīgākās ogļu klases cenu, izlaboja pārrakstīšanās kļūdu ogļu kopējā patēriņa aprēķinā un izmantoja dzelzsrūdas granulu pārdošanas cenu PAOS patēriņam, lai analizētu nesaistīto pušu darījumu cenas. Uzņēmums tika informēts par pārrēķinātajām vērtībām.

(72)

Tomēr Komisija noraidīja apgalvojumus, kas aprakstīti 70. apsvēruma pirmajā, piektajā un sestajā punktā, šādu iemeslu dēļ:

(73)

Krievijas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, eksportēja uz Savienību ar tādu saistītu uzņēmumu starpniecību, kuri darbojās kā importētāji saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, vai ar tādu saistītu tirgotāju starpniecību, kas atrodas trešā valstī.

(74)

MMK ziņoja par NT pārdošanu Savienībai, izmantojot MMK Steel Trade, kas ir saistīts tirgotājs, kurš atrodas Šveicē, un izmantojot citu uzņēmumu, kurš atrodas Šveicē un kuru MMK raksturoja kā nesaistītu (turpmāk “Šveices tirgotājs”).

(75)

Attiecībā uz Šveices tirgotāju Komisija jautāja par tā attiecību ar MMK veidu. Konkrētāk, Komisija analizēja MMK izdotos publiski pieejamos dokumentus, piemēram, MMK grupas (13) konsolidētos finanšu pārskatus, publiskoto informāciju par darījumiem ar ieinteresētajām personām (14), gada pārskatus un to pielikumus (15), kā arī viegli pieejamo informāciju, kas pieejama tirgus informācijas datubāzēs, piemēram, Dun & Bradstreet.

(76)

Pamatojoties uz informāciju, ko sniedzis uzņēmums un ko Komisija savāca no citiem avotiem, Komisija secināja, ka MMK ir sniedzis maldinošu informāciju par savām attiecībām ar Šveices tirgotāju, tādējādi kavējot izmeklēšanu. Konfidencialitātes apsvērumu dēļ analīze, kuras rezultātā Komisija izdarīja šo secinājumu, ir atklāta tikai MMK.

(77)

Tāpēc Komisijai nebija informācijas ne par to darījumu tālākpārdošanas cenām, kas veikti ar pirmo neatkarīgo klientu Savienībā, attiecībā uz pārdošanas darījumiem, kas veikti ar Šveices tirgotāja starpniecību, ne par tā konkrētajām funkcijām, un tāpēc tā nevarēja noteikt eksporta cenu vienam uzņēmuma pārdošanas kanālam Savienības tirgū. Tāpēc Komisija informēja uzņēmumu par nodomu piemērot pamatregulas 18. pantu attiecībā uz informāciju, ko tas nav sniedzis.

(78)

Informācija, ko MMK sniedza pēc atbilstīgi 18. pantam sagatavotās vēstules saņemšanas, nemainīja Komisijas secinājumu, ka MMK ir sniedzis maldinošu informāciju par savām attiecībām ar Šveices tirgotāju, tādējādi kavējot izmeklēšanu. Konfidencialitātes apsvērumu dēļ MMK piezīmju analīze par paredzēto pamatregulas 18. panta piemērošanu tika atklāta tikai MMK.

(79)

Tāpēc Komisija apstiprināja pamatregulas 18. panta piemērošanu ar Šveices tirgotāja starpniecību veiktajai pārdošanai Savienības tirgū. Šajā saistībā Komisija šim tirdzniecības kanālam dempinga starpību noteica, pamatojoties uz dempinga starpībām, kas aprēķinātas pārdošanai, kura tika veikta ar MMK Steel Trade starpniecību.

(80)

Savās piezīmēs par galīgi izpausto informāciju MMK apgalvoja, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, piemērojot MMK pamatregulas 18. pantu saistībā ar Šveices tirgotāju. Šajā ziņā uzņēmums apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā noteiktus MMK iesniegtos dokumentus, un atkārtoja savu skaidrojumu par Komisijas atrastajām pretrunām. MMK arī apgalvoja, ka Komisija nav ievērojusi pamatregulas 18. pantā noteikto juridisko standartu attiecībā uz pieejamo faktu atlasi, izvēloties faktus, lai sodītu MMK, un izmantojot pieejamos nelabvēlīgos faktus, kas pilnībā neatbilst pamatregulas 18. panta mērķim un nolūkam.

(81)

MMK nesniedza nekādus jaunus pierādījumus par attiecībām ar Šveices tirgotāju. Komisija jau bija rūpīgi izanalizējusi visu informāciju, arī dokumentus, ko minēja uzņēmums. Komisija arī konstatēja, ka uzņēmums nav sniedzis pierādījumus, kas pamatotu skaidrojumu attiecībā uz pretrunīgo informāciju par attiecībām starp MMK un Šveices tirgotāju. Tāpēc Komisija apstiprināja pamatregulas 18. panta piemērošanu.

(82)

Kas attiecas uz apgalvojumu, ka Komisija ir pārkāpusi pamatregulas 18. pantā noteikto juridisko standartu, Komisija tam nepiekrīt. Kā skaidrots iepriekš, Komisija nevarēja noteikt eksporta cenu vienam uzņēmuma vairumtirdzniecības kanālam Savienības tirgū, un tāpēc tā pamatoja savu dempinga starpību šim tirdzniecības kanālam ar dempinga starpībām, kuras aprēķinātas tirdzniecībai ar saistīta tirgotāja MMK Steel Trade starpniecību un kuru gadījumā tā varēja noteikt eksporta cenu.

(83)

Šī pieeja pilnībā atbilst PTO noteikumiem un ES tiesību aktiem. Saskaņā ar PTO paneļa ziņojumu par lietu “ASV – antidempinga un kompensācijas maksājumi noteiktiem ražojumiem un pieejamo faktu izmantošana” (16), piemērojot pieejamos faktus, izmeklēšanas iestādēm ir objektīvi un bez aizspriedumiem jāizvēlas tie pieejamie fakti, kas pamatoti aizstāj trūkstošo “nepieciešamo” informāciju saistībā ar attiecīgās lietas konkrētajiem faktiem un apstākļiem. Šajā procesā izmeklēšanas iestādes ņem vērā visus faktus, kas tām pienācīgi pieejami. Izvēloties aizstājējfaktus, saskaņā ar PTO Antidempinga nolīguma 6.8. punktu izmeklēšanas iestādēm nav jāizvēlas tie fakti, kas ir “vislabvēlīgākie” personai, kura nesadarbojas. Izmeklēšanas iestādes var ņemt vērā procesuālos apstākļus, kuru gadījumā trūkst informācijas, tomēr saskaņā ar 6.8. punktu netiek atbalstīta aizstājējfaktu izvēle, lai sodītu ieinteresēto personu.

(84)

Komisijas pieeja pilnībā atbilda šai prasībai. Tā objektīvi izmantoja MMK faktiskās un pārbaudītās cenas, kas konstatētas tirdzniecības kanālā, kura gadījumā Komisija varēja pārbaudīt attiecīgos datus, un lietoja šīs cenas kā cenu modeli kanālam, par kuru šādi dati netika sniegti. Tā izmantoja tāda ražojumu veida vidējo dempinga summu, kas atbilst uzņēmuma zināmajam dempinga potenciālam izmeklēšanas periodā. Apstākļos, kad uzņēmums izvēlējās nesniegt Komisijai informāciju par lielu daļu tā eksporta pārdošanas apjoma, nevar apgalvot, ka uzņēmuma faktiskā un pārbaudītā cenu modeļa izmantošana izmeklēšanas periodā būtu subjektīva vai vērsta uz sodīšanu. Tā var pareizi noteikt dempinga un kaitējuma starpības, ciktāl tas iespējams, ņemot vērā uzņēmuma izteikto nesadarbošanos, un tādējādi šāda pieeja atbilst PTO judikatūrai, uz ko atsaucas MMK. Tādējādi Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(85)

Kā minēts 35. apsvērumā, MMK pieprasīja uzklausīšanu pie uzklausīšanas amatpersonas. Uzklausīšanas laikā MMK norādīja, ka savā atbilstīgi 18. pantam sagatavotajā vēstulē Komisija apgalvoja, ka tā piemēros pamatregulas 18. panta 3. punktu. Uzņēmums pieprasīja skaidrojumu par juridisko pamatu, jo vispārējā informācijas izpaušanas dokumentā bija minēts tikai pamatregulas 18. pants. Šajā ziņā uzņēmums apgalvoja, ka Komisijai bija jāpiemēro pamatregulas 18. panta 3. punkts, jo MMK atbildēja uz visiem Komisijas pieprasījumiem pēc nepieciešamās informācijas, nesniedza maldinošu informāciju un nekavēja izmeklēšanu. Uzņēmums arī apgalvoja, ka Komisija nekad nebija pieprasījusi informāciju par Šveices tirgotāja eksporta cenām. Visbeidzot, MMK atkārtoja, ka Komisija, piemērojot pieejamos faktus, ir pārkāpusi pamatregulas 18. pantā noteikto juridisko standartu.

(86)

Patiesi atsauce uz 18. panta 3. punktu atbilstīgi 18. pantam sagatavotajā vēstulē bija acīm redzama pārrakstīšanās kļūda, jo vēstulē arī bija minēts, ka Komisijas dienesti ir konstatējuši, ka MMK ir sniedzis maldinošu informāciju, tādējādi kavējot izmeklēšanu, kā noteikts pamatregulas 18. panta 1. punktā. Skatot atbilstīgi 18. pantam sagatavotās vēstules formulējumu un lietas faktus, top skaidrs, ka nav izpildīti nosacījumi neatbilstošo datu pieņemšanai saskaņā ar pamatregulas 18. panta 3. punktu, jo dati (pirmā neatkarīgā klienta eksporta cenas) netika iesniegti un tāpēc nebija pārbaudāmi. Turklāt ir skaidrs, ka minētā persona nerīkojās tik labi, cik spēja. Komisija arī norādīja, ka MMK atbilde uz atbilstīgi 18. pantam sagatavoto vēstuli nepārprotami pierādīja, ka MMK saprata, ka pamatregulas 18. panta 1. punktā minētajos apstākļos Komisija pamatosies uz pieejamajiem faktiem. Tieši tāpēc šajā atbildē MMK norādīja, kāda informācija būtu jāizmanto neizmantoto datu vietā.

(87)

Turklāt faktu, ka atsauce uz pamatregulas 18. panta 3. punktu bija pārrakstīšanās kļūda, apstiprināja fakts, ka vispārējā informācijas izpaušanas dokumentā nebija atsauces uz pamatregulas 18. panta 3. punktu.

(88)

Attiecībā uz 85. apsvērumā uzskaitītajiem apgalvojumiem par uzņēmuma sadarbību Komisija norādīja, ka uzņēmums maldināja Komisiju par attiecībām starp MMK un Šveices tirgotāju, jo tas turpināja apgalvot, ka uzņēmumi nebija saistīti. Turklāt uzņēmums arī nenorādīja Šveices tirgotāja eksporta cenas – informāciju, kas nepieciešama dempinga starpības noteikšanai. Komisija uzskatīja, ka uzņēmums nepareizi apgalvoja, ka Komisija nav pieprasījusi Šveices tirgotāja eksporta cenas. Ražotājiem eksportētājiem paredzētajā aptaujā, kas publicēta Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē izmeklēšanas sākšanas datumā, saistītajiem uzņēmumiem, kas iesaistīti izmeklējamā ražojuma pārdošanā Savienībā, nepārprotami ir jāaizpilda šīs aptaujas I pielikums (17). Attiecīgi pastāvīgs MMK un Šveices tirgotāja attiecību noliegums un Šveices tirgotāja eksporta cenu neiesniegšana kavēja izmeklēšanu.

(89)

Tāpēc Komisija apstiprināja, ka tā faktus uzskatīja par atbilstošiem pamatregulas 18. panta 1. punktam. Tomēr, kā skaidrots 82.–84. apsvērumā, Komisija mēģināja noteikt, kādi fakti bija pieejami, pamatojoties uz faktisko informāciju, ko sniedzis attiecīgais uzņēmums, un šādi fakti būtu uzskatāmi par tādiem, kas pamatoti aizstāj trūkstošo nepieciešamo informāciju šajā lietā.

(90)

Atbilstoši uzklausīšanas amatpersonas ieteikumiem Komisija rūpīgi apsvēra uzņēmuma uzklausīšanas laikā izklāstītās problēmas un informēja uzklausīšanas amatpersonu par saviem secinājumiem.

(91)

Papildus skaidrojumiem, kas sniegti 81.–84. un 86.–89. apsvērumā, Komisija publiskoja sīkāku analīzi attiecībā uz MMK piezīmēm par galīgi izpausto informāciju, kas konfidencialitātes apsvērumu dēļ uzņēmumam tika atklāta tikai uzklausīšanas laikā.

(92)

PAOS eksportēja uz Savienību, izmantojot saistītu tirgotāju Severstal Export GmbH, kas atrodas Šveicē, un saistītu importētāju SIA Severstal Distribution, kas atrodas Latvijā. SDE ir pakalpojumu centrs, kas pārdod NT nesaistītiem klientiem Savienībā gan bez apstrādes, gan arī pēc tālākas apstrādes.

(93)

SDE savā anketā un atbildēs uz vēstuli par nepilnībām neiesniedza informāciju par NT pirkumiem un krājumiem. Uzņēmumam tika atgādināts sniegt šos datus, nosūtot e-pastu 2021. gada 15. novembrī un 2022. gada 25. janvārī. Neskatoties uz vēstulē par nepilnībām ietverto pieprasījumu un iepriekš minētajiem atgādinājumiem, uzņēmums neiesniedza trūkstošo informāciju līdz pārbaudes apmeklējuma uz vietas pirmajai dienai. Tāpēc Komisija pirms pārbaudes apmeklējuma nevarēja izanalizēt pirkuma datus, jo īpaši, lai pārbaudītu, vai tie atbilst citām anketas daļām un atbildēm uz vēstuli par nepilnībām. Saistītā tirgotāja pirkuma datus parasti izmanto, lai saistītu ražotāja eksportētāja pārdošanas darījumus ar tā tirgotāja vai importētāja turpmākām tālākpārdošanas darbībām, un tiem ir izšķiroša nozīme eksporta cenas noteikšanā.

(94)

Jau pārbaudes apmeklējuma laikā SDE telpās Komisija pamanīja un vērsa uzņēmuma uzmanību uz jautājumiem, kas saistīti ar ražojumu viediem, kurus SDE paredzējis tālākpārdošanas darījumiem. Komisija izveidoja tālākpārdošanas darījumu izlasi un pārbaudīja pieejamos dokumentus, kas pamatoja uzņēmuma iesniegto informāciju, tajā skaitā pārdoto ražojumu tehniskās specifikācijas. Komisija savāca apliecinošos dokumentus, kas saistīti ar divpadsmit pārdošanas rēķinu izlasi. Četros gadījumos Komisija konstatēja, ka ražojuma veids tika norādīts nepareizi. Uzņēmums piekrita veikt labojumus. Tomēr tas apgalvoja, ka būtu pārāk apgrūtinoši veikt kontrolpārbaudes visiem potenciāli ietekmētajiem tālākpārdošanas darījumiem attiecībā uz tehniskajām specifikācijām, par kurām panākta vienošanās pārdošanas pasūtījumos. Tāpēc uzņēmums ierosināja izmantot metodiku, kuras pamatā ir ražojumu veidi, ko PAOS pārdod SDE. Šis jautājums tika pienācīgi reģistrēts pārbaudes ziņojumā, kas tika nodots uzņēmumam. Uzņēmumam bija iespēja sniegt piezīmes par iespējamām faktu kļūdām. Tomēr SDE neiesniedza nevienu iebildumu par nevienu pārbaudes ziņojuma daļu.

(95)

Pēc pārbaudes uz vietas Komisija veica kontrolpārbaudi pirkuma datiem, kurus SDE bija sniedzis tikai pārbaudes apmeklējuma laikā, salīdzinot tos ar attiecīgajiem PAOS pārdošanas datiem. Komisija konstatēja, ka abas datu kopas joprojām bija neatbilstīgas ražojumu veidu ziņā.

(96)

Šajā ziņā ražojumu veidi, par kuriem SDE paziņoja, ka tie pirkti izmeklēšanas periodā no PAOS, bet par kuriem PAOS nav paziņojis, ka tie pārdoti SDE, veidoja aptuveni 30 % no SDE paziņotā kopējā iepirktā apjoma.

(97)

Tā vietā, lai pilnīgi noraidītu visu datu kopu, Komisija izmantoja tālākpārdošanas darījumus, kuriem ražojumu veidi tika pareizi norādīti, lai noteiktu dempinga starpību tālākpārdošanas darījumiem ar nepareizi norādītiem ražojumu veidiem.

(98)

Komisija secināja, ka PAOS noteiktajā termiņā nesniedza nepieciešamo informāciju, tādējādi kavējot izmeklēšanu. Komisija informēja uzņēmumu par savu nodomu piemērot pamatregulas 18. pantu attiecībā uz informāciju, ko uzņēmums nav sniedzis.

(99)

Savās piezīmēs par atbilstīgi 18. pantam sagatavoto vēstuli uzņēmums norādīja, ka tas ir sniedzis visus datus, tajā skaitā starpposma dokumentus. Turklāt tas atgādināja, ka ražojumu veidu noteikšana tika izskaidrota Komisijai un tā to pārbaudīja. Tur, kur Komisija konstatēja kļūdas paziņotajos ražojumu veidos, uzņēmums ir veicis labojumus. PAOS apstrīdēja to, ka informācija par pirkumiem nav izmantota dempinga aprēķinā. Turklāt tas norādīja, ka Komisija nekad nav uzdevusi šos jautājumus attālināto kontrolpārbaužu un pārbaužu uz vietas laikā. Attiecībā uz Komisijas secinājumu par to, ka nav iespējams noteikt ražojumu veidus, ko SDE pārdevis Savienības tirgū, uzņēmums atkārtoti norādīja savus paskaidrojumus, kas sniegti atbildē uz vēstuli par nepilnībām. Saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju SDE nespēja nodrošināt darījumu savstarpējo saikni ar katru no iepirktajām un pārdotajām precēm ar uzglabāšanu saistītu iemeslu dēļ, kā arī tādu neatbilstību dēļ, kas radušās no piegāžu un pārdošanas darījumu kombinācijām.

(100)

Komisija neapstrīd, ka PAOS un SDE galu galā sniedza anketā prasīto informāciju. Tomēr noteiktas informācijas novēlota sniegšana nopietni kavēja Komisijas iespējas pienācīgi analizēt datus.

(101)

Lai gan informācija par pirkumiem tieši netiek izmantota dempinga starpības aprēķināšanā, tā ir rīks, kuru izmanto, lai nodrošinātu tās informācijas iekšējo salīdzināšanu un pārbaudītu tās informācijas iekšējo konsekvenci, ko sniedzis ražotājs un tā saistītais importētājs un ko izmanto aprēķinā. Šajā gadījumā PAOS pārdošanas datu salīdzinājums ar SDE pirkuma datiem vienā un tajā pašā periodā, proti, izmeklēšanas periodā, atklāja, ka vai nu PAOS, vai arī SDE ir nepareizi paziņojis ražojumu veidus.

(102)

Turklāt attālināto kontrolpārbaužu un pārbaudes uz vietas laikā Komisija nevarēja zināt par šīs problēmas apmēru, jo SDE savus pirkuma datus sniedza tikai pārbaudes pirmajā dienā, tādējādi nedodot Komisijai laiku iepriekš analizēt informāciju. Tomēr jau pārbaudes apmeklējuma laikā Komisija norādīja, ka detalizēti pārbaudītajā pārdošanas darījumu izlasē daži ražojumu veidi tika paziņoti nepareizi.

(103)

Visbeidzot, fakts, ka nebija tiešas saiknes starp PAOS pārdošanas datiem un SDE tālākpārdošanas datiem, nebija izskatāmais jautājums. Komisija konstatēja, ka SDE izmeklēšanas periodā tālākpārdotās preces zināmā mērā tika iepirktas pirms izmeklēšanas perioda. Tomēr galvenais jautājums bija tas, ka ražojumu veidi, kurus SDE paziņoja kā nopirktus no PAOS izmeklēšanas periodā, daudzos gadījumos neatbilda ražojuma veidiem, kurus PAOS paziņoja kā pārdotus SDE izmeklēšanas periodā. Tāpēc Komisija nevarēja noteikt vai pārbaudīt, kādus PAOS ražotos ražojumu veidus SDE faktiski pārdeva tālāk Savienības tirgū izmeklēšanas periodā.

(104)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija apstiprināja pamatregulas 18. panta piemērošanu ar SDE starpniecību veiktajai dažu ražojumu veidu pārdošanai Savienības tirgū.

(105)

Līdz ar to PAOS pārdošanas apjomiem Savienībā, kurus tas veicis, izmantojot SDE, kas darbojas kā importētājs, attiecībā uz darījumiem, kuros ražojuma veids tika noteikts pareizi, eksporta cenu noteica, pamatojoties uz cenu, par kādu importēto ražojumu pirmo reizi pārdeva tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā, kā noteikts pamatregulas 2. panta 9. punktā. Šajā gadījumā cena tika koriģēta, ņemot vērā visas izmaksas, kas radušās no importēšanas brīža līdz tālākpārdošanas brīdim, tostarp PVA izmaksas, apstrādes izmaksas un uzkrāto peļņu. Komisija izmantoja pieejamos faktus, lai noteiktu eksporta cenu un pēc tam dempinga starpību nepareizi noteiktajiem ražojuma veidiem, kas pārdoti Savienībā ar SDE starpniecību.

(106)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas PAOS apgalvoja, ka pamatregulas 18. panta piemērošana nebija pamatota. Uzņēmums jo īpaši apgalvoja, ka tā iesniegtā informācija vienkārši “nebija pilnībā ideāla” un ka tā tika iesniegta laikā, jo Komisija saņēma iepriekš trūkstošo informāciju ilgu laiku pirms informācijas galīgās izpaušanas. Uzņēmums arī norādīja, ka Komisijai bija jāsazinās ar uzņēmumu, kad tā atklāja nesakritības ziņotajos ražojumu veidos. PAOS apgalvoja, ka nesakritības izrietēja no tā, ka ražotājs izmantoja faktisko cinka pārklāšanas masu (mēra ražošanas laikā), bet SDE izmantoja nominālo cinka pārklāšanas masu (iekļauta uzņēmuma ražojumu kodos).

(107)

Papildus Komisijas lēmumam piemērot pamatregulas 18. pantu PAOS arī apstrīdēja pieejamo faktu izvēli. Tā vietā, lai attiecīgajiem ražojumu veidiem noteiktu visaugstāko dempinga starpību, ko aprēķināja ražojumu veidam, kas atbilda tikai 0,01–0,03 % uzņēmuma eksporta IP, Komisijai bija jāizmanto pārdošanas apjoma ziņā visreprezentatīvākā ražojumu veida dempinga starpība. Uzņēmums arī rosināja, ka Komisija kā alternatīvu varētu izmantot pareizi ziņoto ražojumu veidu vidējo dempinga starpību.

(108)

Pirmkārt, Komisija nepiekrīt uzņēmuma novērtējumam par tādu datu savlaicīgu iesniegšanu, kas vienkārši “nebija pilnībā ideāli”. Informācija par SDE pirkumiem tika sniegta laikā, kad Komisijai nebija iespējams pārbaudīt iespējamās korekcijas, ko veiktu pēc pārbaudēm un/vai attālinātajām kontrolpārbaudēm. Tāpēc Komisijas saziņa ar uzņēmumu pēc nesakritību izpaušanas nebūtu neko ietekmējusi. Turklāt nepareiza ražojumu veidu noteikšana nav tikai neērtība. Izmeklēšanas sākumā Komisija definēja ražojumu veidus, pamatojoties uz noteiktām iezīmēm, kas ietekmēja NT izmaksas un cenas, lai varētu veikt atbilstošu salīdzinājumu. Bez pareiziem ražojumu veidiem nav iespējams salīdzināt vietējo pārdošanas cenu ar ražošanas izmaksām, lai noteiktu katra ražojuma veida normālo vērtību, kā arī nav iespējams salīdzināt normālo vērtību ar eksporta cenu, lai noteiktu katra ražojuma veida dempinga starpību. Otrkārt, fakts, ka nesakritības šķietami izrietēja tikai no dažādas PAOS un SDE pieejas cinka pārklāšanas masas ziņošanā, nemainīja faktu, ka ražojumu veidi tika noteikti nepareizi. Uzņēmums bija atbildīgs par pareizu un konsekventu ziņojumu iesniegšanu. Attālinātās kontrolpārbaudes rezultāti arī liecina, ka PAOS faktiski izmantoja trīs dažādas pieejas cinka pārklāšanas masas noteikšanai. Tādējādi nevar pieņemt skaidrojumu, kas sniegts pēc informācijas galīgās izpaušanas. Attiecīgi Komisija noraidīja apgalvojumus par pamatregulas 18. panta piemērošanas nepamatotību.

(109)

Kas attiecas uz pieejamo faktu izvēli, Komisija norādīja, ka neviens no ražojumu veidiem nebija ievērojami reprezentatīvāks saistībā ar PAOS pārdošanas apjomu Savienības tirgū. Uzņēmuma rosinātais ražojuma veids atbilda tikai 1–3 % no uzņēmuma eksporta pārdošanas apjoma. Turklāt visu pareizi ziņoto ražojumu veidu vidējās dempinga starpības izmantošanai būtu tāda pati ietekme uz vispārējo dempinga starpību kā pilnīgai nezināmu ražojuma veidu pārdošanas apjoma neņemšanai vērā. Pašreizējā lietā šie pārdošanas darījumi atbilda lielākajai daļai PAOS pārdošanas apjoma Savienībā. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka vislielākās vidējās ražojuma veidam noteiktās dempinga summas izmantošana atbilstoši atspoguļoja uzņēmuma dempinga potenciālu. Attiecīgi Komisija noraidīja PAOS apgalvojumu par pieejamo faktu izvēli.

(110)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un ražotāju eksportētāju eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(111)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Korekcijas attiecās uz pārvadāšanas, apdrošināšanas, kravas apstrādes un iekraušanas, iepakošanas, kredītu izmaksām un komisijas maksām.

(112)

Divi uzņēmumi pieprasīja korekciju saistībā ar atlaidēm saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta c) apakšpunktu. Tā kā uzņēmumi nespēja saskaņot pieprasītās korekcijas vērtību ar savu grāmatvedības uzskaiti, Komisija noraidīja šos pieprasījumus.

(113)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas NLMK apstrīdēja Komisijas aprēķinu par noteiktām eksporta cenas korekcijām. Uzņēmums apgalvoja, ka Komisijai bija jākoriģē to IP laikā pārdoto preču eksporta cena, ko saistītais tirgotājs bija iegādājies pirms IP, atskaitot tirgotājam pirms IP faktiski radušās pārvadāšanas izmaksas (tā vietā, lai izmantotu pārvadāšanas izmaksas, kas radušās IP laikā līdz tam pašam piegādes termiņam un saistībā ar to pašu galamērķa valsti). Jo īpaši uzņēmums apgalvoja, ka atskaitījums būtu bijis mazāks, ja Komisija būtu izmantojusi pārvadāšanas izmaksas, kas radušās pirms IP.

(114)

Komisija izvērtēja šo apgalvojumu un konstatēja, ka tas nav pamatots. Proti, šo atšķirību, uz ko norādīja uzņēmums, izraisīja nevis IP laikā radušās pārvadāšanas izmaksas, bet gan fakts, ka attiecīgās eksporta cenas korekcijas neiekļāva ne tikai pārvadāšanas izmaksas, bet arī iepakojuma atskaitījumus. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts. Konfidencialitātes apsvērumu dēļ prasības sīka analīze tika nosūtīta tikai NLMK.

(115)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas PAOS norādīja, ka Komisijai nebija jānoraida to pārvadāšanas izmaksu atskaitījumi, kas radušies uzņēmumam, sadarbojoties ar saistīto vietējo tirgotāju vai saistītā tirgotāja noliktavām, jo izmaksas ir iekļautas pārdošanas cenā. Uzņēmums arī apgalvoja, ka Komisijai nebija jānoraida atlaižu atskaitījumi, jo uzņēmums grāmatvedības uzskaitē spēja saskaņot klientam piešķirto atlaidi ar vislielākās atlaides summu IP laikā.

(116)

Kas attiecas uz pārvadāšanas izmaksām, Komisija norādīja, ka netiek apstrīdēts, ka uzņēmumam un/vai tā saistītajam tirgotājam faktiski ir radušās pārvadāšanas izmaksas. Šajā lietā atbilstoši pamatregulas 2. panta 1. punktam brīdis, kad notika pārdošana pirmajam nesaistītajam klientam (ražotāja uzņēmumā, tieši pārdodot nesaistītiem klientiem valstī, vai saistītā vietējā tirgotāja uzņēmumā), tika uzskatīts par atbilstošu brīdi, lai noteiktu EXW cenu pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū.

(117)

Kas attiecas uz atlaižu atskaitījumiem, Komisija atkārtoja, ka attālinātās kontrolpārbaudes laikā uzņēmums nespēja saskaņot prasīto atskaitījumu par atlaidēm ar savu grāmatvedības uzskaiti, izņemot saistībā ar vienu klientu. Uzklausot uzņēmuma piezīmes par galīgi izpausto informāciju, Komisija noteica, cik lielā mērā bija iespējams saskaņot attiecīgajam klientam piešķirto atlaižu summu. Komisija precizēja, ka prasītais atskaitījums atbilda vērtībai uzņēmuma starpposma sagatavošanās darblapā, bet ne grāmatvedības uzskaitei. Citu klientu gadījumā, ko nejaušināti atlasīja kontrolpārbaudei, pieprasītais atskaitījums pat neatbilda sagatavošanās darblapai. Attiecīgi Komisija apstiprināja pausto noraidījumu.

(118)

Visi trīs Krievijas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, eksportēja uz Savienību ar saistītu tirgotāju starpniecību, kas atrodas trešā valstī.

(119)

MMK Steel Trade veica tādas funkcijas, kas līdzvērtīgas tām, kuras veic pārstāvis, kas saņem komisijas maksu pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta nozīmē. Tāpēc Komisija koriģēja eksporta cenu, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu. Komisija no eksporta cenas, kas iekasēta no pirmā neatkarīgā klienta, atskaitīja MMK Steel Trade PVA izmaksas un samērīgu peļņu, pamatojoties uz nesaistīta importētāja peļņu.

(120)

Šajā izmeklēšanā nepieteicās neviens nesaistītais importētājs. Tāpēc Komisija izmantoja nesaistīta importētāja Savienībā gūto peļņu, kas tika noteikta, pamatojoties uz konstatējumiem iepriekšējā izmeklēšanā par izmeklējamajam ražojumam līdzīgu ražojumu importu (18). Peļņa bija 2 %.

(121)

NLMK eksportēja uz Savienību, izmantojot NLMK Trading SA – saistītu tirgotāju, kas atrodas Šveicē. Pēc NLMK Trading funkciju analīzes tika uzskatīts, ka tas veica tādas funkcijas, kas līdzvērtīgas tām, kuras veic pārstāvis, kas saņem komisijas maksu pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta nozīmē. Konfidencialitātes apsvērumu dēļ Komisija atklāja analīzi tikai NLMK.

(122)

Tāpēc Komisija koriģēja eksporta cenu, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu. Komisija no eksporta cenas, kas iekasēta no pirmā neatkarīgā klienta, atskaitīja NLMK Trading PVA izmaksas un samērīgu peļņu, pamatojoties uz nesaistīta importētāja peļņu.

(123)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas NLMK apgalvoja, ka Komisijai nebija juridiska pamata veikt šādu atskaitījumu atbilstoši pamatregulas 2. panta 9. punktam. Tomēr atskaitījumu veica atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam, kā norādīts 121. un 122. apsvērumā, un tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(124)

NLMK arī apgalvoja, ka Komisijas secinājumi par saistīto uzņēmumu eksporta tirgus vajadzībām bija vienlīdz spēkā iekšzemes tirgū, proti, saistītajiem uzņēmumiem bija līdzīgas funkcijas vietējos un eksporta tirgos. Attiecīgi atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam uzņēmums pieprasīja Komisijai koriģēt normālo vērtību attiecībā uz pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū, ko veic, izmantojot NSSC un NLMK Shop.

(125)

Komisija norādīja, ka pamatregulas 2. panta 1. punktam, ar ko nosaka normālo vērtību, un 2. panta 8. un 9. punktam, ar ko nosaka eksporta cenu, ir dažāds formulējums. Ievērojot pamatregulas 2. panta 1. punktu, normālo vērtību ir nepieciešams noteikt, pamatojoties uz pārdošanas cenu iekšzemes tirgū pirmajam neatkarīgajam klientam. Veicot korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, būtu jāpieņem, ka attiecīgais pārdošanas apjoms normālās vērtības noteikšanai ir NLMK un NLMK Shop/NSSC starpā notikušo pārdošanas darījumu apjoms. Tomēr šie pārdošanas darījumi neietvēra pārdošanu neatkarīgiem klientiem. Šādos apstākļos NLMK Shop/NSSC iekasētā uzcenojuma atskaitīšana nebūtu saderīga ar pamatregulas 2. panta 1. punktu.

(126)

Pamatregulas 2. panta 1. punkta formulējums atšķiras no pamatregulas 2. panta 8. un 9. punktā izmantotās pieejas un formulējuma. Pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta otrais teikums, kas attiecas uz uzcenojumu, tiešām tika iekļauts, lai nodrošinātu, ka ārspussavienības tirgotāja uzcenojumu varētu atskaitīt, aprēķinot eksporta cenu. Pretējā gadījumā saistītā tirgotāja izmantošana varētu padarīt neskaidras dažas ar eksportu saistītas atšķirības, ko novērš, salīdzinot normālo vērtību un eksporta cenu ex-factory līmenī. Savukārt iekšzemes tirgū preces pirms pārdošanas bieži cirkulē starp saistītiem uzņēmumiem vai noliktavām, un, ciktāl pārklājas saistīto personu pārdošanas izdevumi un funkcijas iekšzemes tirgū, ir pamatoti saistītos uzņēmumus uzskatīt par vienu ekonomisku struktūru.

(127)

Turklāt, neskarot iepriekš izklāstīto, Komisija norādīja, ka NSSC ir pakalpojumu centrs, kurā tālāk apstrādā NLMK ražoto nerūsošo tēraudu, un tāpēc tas ir NLMK ražošanas sistēmas daļa (19). Uzņēmums atrodas Ļipeckā, tiešā NLMK rūpnīcas tuvumā. Tā kā šis uzņēmums ir integrēts NLMK ražošanas ķēdē, nevar uzskatīt, ka NSSC veic funkcijas, kas ir līdzīgas tāda pārstāvja funkcijām, kas saņem komisijas maksu pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta nozīmē.

(128)

Turklāt, kas attiecas uz NLMK Shop, Komisija atgādināja, ka izmeklēšanas perioda laikā NLMK Shop daļa līdzīgo ražojumu pārdošanas apjomā iekšzemes tirgū bija nenozīmīga (mazāka nekā 2 %). Tāpēc pat tad, ja ir pamatoti veikt korekcijas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, šīm korekcijām ir nenozīmīga ietekme uz normālo vērtību un iegūto dempinga starpību (izmaiņas starpībā mazākas par 0,1 %). Turklāt, tā kā NLMK galīgais antidempinga maksājums pamatojās uz kaitējuma starpību, NLMK pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū (ar NLMK Shop starpniecību) korekcijai nebūtu ietekmes uz izmeklēšanas rezultātu.

(129)

Tādējādi Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(130)

Kā minēts 92. apsvērumā, PAOS eksportēja uz Savienību, izmantojot ne tikai SDE, bet arī Severstal Export GmbH, kas ir saistīts tirgotājs, kurš atrodas Šveicē. Severstal Export GmbH veica tādas funkcijas, kas līdzvērtīgas tām, kuras veic pārstāvis, kas saņem komisijas maksu pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta nozīmē. Tāpēc Komisija koriģēja eksporta cenu, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu. Komisija no eksporta cenas, kas iekasēta no pirmā neatkarīgā klienta, atskaitīja Severstal Export GmbH PVA izmaksas un samērīgu peļņu, pamatojoties uz nesaistīta importētāja peļņu.

(131)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas NLMK apgalvoja, ka tā dempinga starpība būtu jāpārrēķina reizi ceturksnī, jo tā ražošanas izmaksām, normālajai vērtībai un eksporta cenai IP laikā bija tendence palielināties, kā arī tā pārdošanas apjoma izkliede Savienībā ir nevienmērīga.

(132)

Komisija norādīja, ka ceturkšņa aprēķini būtu pamatoti tikai ļoti specifiskos apstākļos, piemēram, tad, ja ražošanas izmaksas IP laikā ievērojami palielinātos un eksporta pārdošanas apjoms koncentrētos vienā IP daļā, bet pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū – citā. Šajā lietā ražošanas un pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū sadalījums bija vienmērīgs visā izmeklēšanas periodā. Turklāt vienības cenām iekšzemes tirgū (+ 6–10 % otrajā ceturksnī, +10–13 % trešajā ceturksnī, +25–26 % ceturtajā ceturksnī) un vienības ražošanas izmaksām (+1–4 % otrajā ceturksnī, +10–13 % trešajā ceturksnī, +25–26 % ceturtajā ceturksnī) bija līdzīga tendence visa IP laikā. Tomēr uzņēmuma lēmumiem par cenām Savienības tirgū bija pilnīgi citāda tendence. Laikā starp pirmo un otro ceturksni eksporta cena palielinājās par 28–32 %, nedaudz samazinājās trešajā ceturksnī un ceturtajā ceturksnī sasniedza +43–47 % no tās vērtības pirmajā ceturksnī. Šis pieaugums nenotika vienlaikus ar ražošanas izmaksu pieaugumu, jo šīs izmaksas laikā no pirmā līdz otrajam ceturksnim palielinājās tikai nedaudz, pēc tam straujāk trešajā ceturksnī un ievērojami ceturtajā ceturksnī. Ceturksnī, kad eksportētais apjoms bija vislielākais, uzņēmums izlēma noteikt sava eksporta uz Savienību cenu ievērojami zemākā līmenī. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka šajā gadījumā prasība veikt ceturkšņa aprēķinu nebija pamatota, un tāpēc noraidīja šo prasību.

(133)

Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas, kas minēta 65. apsvērumā, NLMK apgalvoja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktu Komisijai līguma noslēgšanas datums būtu jāatzīst par datumu, kad šajā gadījumā noteikti pārdošanas darījuma būtiskie nosacījumi, ciktāl tas attiecas uz eksporta darījumiem, kas jāizmanto dempinga aprēķinam. Šajā ziņā uzņēmums arī atsaucās uz iepriekšēju izmeklēšanu (20), kuras laikā rēķina izrakstīšanas datuma vietā tika izmantots līguma noslēgšanas/pirkuma pasūtījuma datums, lai noteiktu pārdošanas darījuma būtiskos nosacījumus.

(134)

Komisija norādīja, ka pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunkts attiecas uz valūtas konvertēšanu un izmantotā valūtas konvertēšanas kursa datumu, ja salīdzināšanas vajadzībām jāveic konvertācija. Komisija norādīja, ka šie nosacījumi nav piemērojami, lai noteiktu, kuri darījumi ir jāiekļauj dempinga starpības aprēķinā. Komisija arī norādīja, ka iepriekšējās izmeklēšanas laikā līguma noslēgšanas/pirkuma pasūtījuma datums bija noteicošs, tikai lai noteiktu izmantojamā valūtas kursa datumu. Tikai šādā mērā var veikt iespējamās korekcijas atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktam. Šo noteikumu nevar izmantot, lai no dempinga aprēķina izslēgtu darījumus.

(135)

Tādējādi Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(136)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(137)

Kā paskaidrots 12.–14. apsvērumā, Krievijas ražotāju eksportētāju izlases veidošana tika pārtraukta, un tika veikta izmeklēšana attiecībā uz visiem uzņēmumiem, kas sadarbojās.

(138)

Visiem pārējiem Krievijas ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu noteica dempinga starpību, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, izteikts kā daļa no kopējā importa no attiecīgās valsts uz Savienību izmeklēšanas periodā; minēto kopējo importu noteica, pamatojoties uz Surveillance 2 datubāzes datiem, kā paskaidrots 201. apsvērumā.

(139)

Šajā gadījumā sadarbības līmenis ir augsts, jo izmeklēšanas periodā eksporta apjoms ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bija aptuveni 98 % no importa kopējā apjoma. Pamatojoties uz to, Komisija uzskatīja par pareizu ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, noteikt dempinga starpību tādā līmenī, kāds bija uzņēmumam, kurš sadarbojās un kuram bija visaugstākā dempinga starpība.

(140)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ņemot vērā izmaiņas pēc informācijas galīgās izpaušanas, ir šādas:

(141)

Vispirms Komisija pārbaudīja, vai katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja kopējie pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi, kā noteikts pamatregulas 2. panta 2. punktā. Pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū ir reprezentatīvi, ja katra ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma, kuru tas pārdevis neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū, kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma, kuru tas eksportējis uz Savienību, kopējā pārdošanas apjoma izmeklēšanas periodā. Saskaņā ar iepriekš minēto katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija uzskatāms par reprezentatīvu.

(142)

Pēc tam ražotājiem eksportētājiem, kuru pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, Komisija noteica iekšzemes tirgū pārdoto ražojumu veidiem identiskus vai ar tiem salīdzināmus eksportam uz Savienību pārdotos ražojumu veidus.

(143)

Tad Komisija pārbaudīja, vai katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja katra ražojuma veida, kas ir identisks eksportam uz Savienību pārdoto ražojumu veidam vai ar to salīdzināms, pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, kā noteikts pamatregulas 2. panta 2. punktā. Ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, ja šā ražojuma veida, kurš pārdots neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā, kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā veida ražojuma, kurš pārdots eksportam uz Savienību, kopējā pārdošanas apjoma.

(144)

Katram no trijiem eksportētājiem vai nu izmeklēšanas periodā vispār nebija dažu uz Savienību eksportēto ražojuma veidu pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū, vai arī šo ražojuma veidu pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija mazāks par 5 %, kas tādējādi nebija reprezentatīvs.

(145)

Pēc tam Komisija noteica katra ražojuma veida, kurš pārdots neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas perioda laikā, rentablā pārdošanas apjoma īpatsvaru, lai nolemtu, vai normālās vērtības aprēķināšanai izmantojams faktiskais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, kā noteikts pamatregulas 2. panta 4. punktā.

(146)

Normālās vērtības pamatā ir katra ražojuma veida faktiskā cena iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana bijusi rentabla, ja:

(147)

Šādā gadījumā normālā vērtība ir izmeklēšanas periodā veiktās minētā ražojuma veida pārdošanas kopējā apjoma iekšzemes tirgū vidējā svērtā cena.

(148)

Normālā vērtība ir katra ražojuma veida vienīgi rentablā pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū faktiskā cena iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā, ja:

(149)

Analizējot pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū, tika konstatēts, ka atkarībā no ražojuma veida 14–100 % no MMK Turkey kopējā pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū, 28–100 % no Tatmetal kopējā pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū un 19–100 % no Tezcan kopējā pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū bija rentabli un to vidējā svērtā pārdošanas cena pārsniedza ražošanas izmaksas. Attiecīgi normālā vērtība tika aprēķināta kā kopējā pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū izmeklēšanas perioda laikā vidējā svērtā cena vai kā tikai rentablo pārdošanas apjomu vidējā svērtā cena.

(150)

Ražojumu veidiem, kuriem vidējā svērtā pārdošanas cena bija zemāka par ražošanas izmaksām, normālā vērtība tika aprēķināta kā attiecīgā ražojuma veida rentablo pārdošanas apjomu vidējā svērtā cena.

(151)

Ja kāds līdzīgā ražojuma veids netika pārdots parastajās tirdzniecības operācijās vai ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvā daudzumā, Komisija normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(152)

Normālā vērtība tika aprēķināta, pie izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(153)

Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti reprezentatīvā daudzumā, tika pieskaitītas šo ražojuma veidu vidējās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta darījumos iekšzemes tirgū parastajās tirdzniecības operācijās. Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti nemaz, tika pieskaitītas vidējās svērtās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta visos darījumos iekšzemes tirgū parastajās tirdzniecības operācijās.

(154)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas MMK Turkey apgalvoja, ka Komisija pieļāva kļūdu, kad tā, nosakot normālo vērtību, no uzņēmuma PVA izmaksām izslēdza daļu uzņēmuma finanšu izmaksu.

(155)

Izslēgtās finanšu izmaksas bija ieņēmumi/zaudējumi no valūtas maiņas darījumiem, kas nebija faktiskās izmaksas, bet gan izrietēja no valūtas kursa starpības starp rēķina valūtu un grāmatvedības uzskaites valūtu darījuma datumā un maksājuma datumā, un tāpēc tās neatspoguļo faktiskās PVA izmaksas, kas attiecināmas uz izmeklējamā ražojuma ražošanu vai pārdošanu. Komisija arī norādīja, ka tā izmantoja tādu pašu pieeju visiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem neatkarīgi no to zaudējumiem vai ieņēmumiem no valūtas maiņas darījumiem. Šāda pieeja tika izmantota, jo tās neizmantošana ekstremālos gadījumos izraisītu vispārējas negatīvas PVA izmaksas, kas neatspoguļotu faktiskās PVA izmaksas. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(156)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Tezcan norādīja, ka viena izejmateriāla izmaksu aprēķinā ir pieļauta kļūda, jo sākotnējie krājumi ir pieskaitīti divas reizes. Komisija izlaboja šo kļūdu un informēja Tezcan par pārskatīto dempinga aprēķinu. Šīs korekcijas ietekme nemainīja uzņēmuma dempinga starpību, jo galīgās dempinga starpības tiek norādītas ar vienu zīmi aiz komata.

(157)

Tas pats uzņēmums apgalvoja, ka tā ražošanas izmaksu grozījumos Komisija nav ņēmusi vērā atšķirības to ruļļu izmaksās, ko izmanto eksportētā un valstī pārdotā NT ražošanai. Kā tiek apgalvots, šīs atšķirības radās uzņēmuma izmantotās maksājumu atbrīvojumu shēmas dēļ.

(158)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka importētos un valstī iegādātos ruļļus nevar tieši sasaistīt ar eksportēto vai valstī pārdoto ražojumu ražošanu un ka maksājumu atbrīvojumu shēmas piemērošanas nolūkos atļaujas sertifikātā norādīto importēto preču vietā ražotājs eksportētājs var izmantot līdzvērtīgas preces. Tāpēc Komisija nevarēja noteikt nekādas atšķirības tāda NT ražošanas faktiskajās cenās, kas paredzēts eksportam un iekšzemes tirgum, šīm atšķirībām izrietot no maksājumu atbrīvojumu shēmas piemērošanas. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(159)

Visbeidzot, savās piezīmēs par izpausto informāciju un Komisijas dienestu veiktajā uzklausīšanā Tezcan apgalvoja, ka Komisija ir nepareizi izmantojusi savas ražošanas izmaksas iekšzemes tirgum (DMCOP), lai gan vajadzēja izmantot eksporta uz ES preču ražošanas izmaksas (EUCOP), lai noteiktu normālo vērtību ražojumu veidiem, kuri IP laikā netika pārdoti valstī. Uzņēmums apgalvoja, ka tas neatbilst Komisijas metodikas aprakstam, kas sniegts konkrēti izpaustajā informācijā (Komisijas ilgstošā prakse), un ES judikatūrai. Uzņēmums arī apgalvoja, ka EUCOP bija jāizmanto arī normālās vērtības noteikšanai tādiem ražojumu veidiem, kam bija ļoti ierobežots pārdošanas apjoms IP laikā.

(160)

Komisijas prakse ietver normālās vērtības noteikšanu, pamatojoties uz DMCOP, PVA izmaksām un peļņu no darījumiem, kas notikuši parastajās tirdzniecības operācijās iekšzemes tirgū. EUCOP izmanto tikai tad, ja IP laikā noteiktiem ražojumu veidiem nav DMCOP. Šāda prakse atbilst Tiesas lietai, uz ko atsaucās Tezcan un kur norādīts, ka “normālās vērtības noteikšanas mērķis ir noteikt tādu ražojuma pārdošanas cenu, kāda būtu tad, ja ražojumu pārdotu izcelsmes valstī vai eksportētājvalstī” (21). Šajā izmeklēšanā attiecīgie ražojumu veidi IP laikā tika ražoti iekšzemes tirgum, bet netika pārdoti, proti, IP beigās tie bija iekļauti krājumos. Uzņēmums šiem ražojumu veidiem pamatoti norādīja DMCOP. DMCOP pārbaudīja Komisija. Metodikas formulējums, kas sniegts konkrētajā atklātajā informācijā un kas attiecas uz ražojumu veidiem, ko nepārdod valstī un kam normālās vērtības noteikšanai jāizmanto EUCOP, ir jāsaprot kā tāds, kur ražojumu veidi ir tādi, kuru gadījumā nepastāv DMCOP. Formulējums ir vispārējs apraksts par to, ko Komisija dara, nosakot normālo vērtību, un kas nav pielāgots neparastiem gadījumiem, kad rodas noteiktas vietējas ražošanas, nevis pārdošanas izmaksas. Tomēr šis formulējums pilnīgi noteikti neatspoguļo Komisijas praksi, kas atbilst judikatūrai, uz kuru atsaucas ražotājs eksportētājs un kura minēta iepriekš, jo normālā vērtība primāri jāpamato ar izmaksām un cenām iekšzemes tirgū. Tādēļ šo apgalvojumu noraidīja.

(161)

Kā minēts 35. apsvērumā, Teczan pieprasīja uzklausīšanas amatpersonas iejaukšanos šajā jautājumā. Tezcan atkārtoja apgalvojumu, kas aprakstīts 159. apsvērumā, un piebilda, ka uzklausīšanā ar Komisijas dienestiem Komisija bija mutiski piekritusi pieņemt šo apgalvojumu. Komisija vēlas skaidrot šo situāciju. Tiešām uzklausīšanas laikā Komisija norādīja uzņēmumam, ka apgalvojums un tā pamatojumi bija skaidri un ka var uzsākt turpmāku punktu apspriešanu. Tomēr Komisija joprojām ieteica uzņēmumam saglabāt apgalvojumu rakstveida iesniegumā. Pēc apgalvojuma detalizētākas analīzes laikā pēc uzklausīšanas Komisija secināja, ka apgalvojums nebija pamatots 160. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ. Komisija informēja uzklausīšanas amatpersonu par saviem turpmākajiem apsvērumiem un secinājumiem.

(162)

Visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā. Tādējādi to eksporta cena bija faktiski samaksātā vai maksājamā cena par attiecīgo ražojumu, kuru eksportē uz Savienību pārdošanai, kā noteikts pamatregulas 2. panta 8. punktā.

(163)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(164)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas attiecībā uz pārvadāšanas, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas un saistītajām izmaksām, kredītu izmaksām, komisijas maksām un iepakošanas izdevumiem.

(165)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas MMK Turkey apgalvoja, ka Komisija nepareizi uzskatīja dažas iekšzemes pārvadājumu izmaksas starp divām uzņēmuma ražotnēm par iekšējās pārvadāšanas izmaksām un sniedza pierādījumus par to, ka šīs izmaksas nebija iekšējas. Komisija atzina pieprasījumu par pamatotu, ņemot vērā pierādījumus, un informēja MMK par pārskatīto dempinga aprēķinu. Tā rezultātā MMK Turkey dempinga starpība samazinājās no 10,6 % līdz 10,5 %.

(166)

Divi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji iesniedza prasību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu par nodokļa atmaksas korekciju, argumentējot, ka nodokļa atmaksas shēma attiecībā uz konkrētiem izejmateriāliem attiecīgajā valstī nozīmē to, ka visi viņu pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū ietver netiešu nodokli salīdzinājumā ar eksporta pārdošanas apjomiem.

(167)

Turcijā karsti velmētiem ruļļiem, kas ir NT ražošanas izejmateriāls, piemēro ievedmuitas nodokli. Taču saskaņā ar ievešanas pārstrādei procedūru (IPP) vietējie ražotāji ir atbrīvoti no šā nodokļa, ja ievestais izejmateriāls tiek izmantots, lai ražotu gatavos ražojumus, kas pēc tam tiek eksportēti. Divi izlasē iekļautie eksportētāji apgalvoja, ka nodokļa summa, kuru tiem būtu vajadzējis maksāt, ja gatavo NT pārdotu iekšzemes tirgū, nevis eksportētu, būtu jāņem vērā, lai taisnīgi salīdzinātu normālo vērtību un eksporta cenu.

(168)

Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka neviens no diviem izlasē iekļautajiem eksportētājiem izmeklēšanas periodā nemaksāja nekādu ievedmuitas nodokli ne par pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū, ne par eksporta pārdošanas apjomiem, jo tie izpildīja eksporta saistības, kas saistītas ar katru IPP atļauju. Tādējādi nevarētu būt nekādu jautājumu par cenu salīdzināmību starp NT eksporta apjomu, kas ietver karsti velmētos ruļļos, par kuriem nodoklis netika maksāts, un tādu NT pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, kas ietver karsti velmētos ruļļus, par kuriem samaksāts ievedmuitas nodoklis (jo pēdējā no situācijām izmeklēšanas periodā nekad nebija radusies). Neviens no ražotājiem eksportētājiem nevarēja pamatot ar pierādījumiem, ka gadījumā, kad ievedmuitas nodoklis faktiski nav samaksāts, iekšzemes tirgū pārdotais NT ietver ievedmuitas nodokļa izmaksas par karsti velmētiem ruļļiem, kad šāds ievedmuitas nodoklis faktiski netika samaksāts. Šādu situāciju nevar vienkārši pieņemt par esošu. Šo iemeslu dēļ tika uzskatīts, ka šis apgalvojums ir nepamatots, un tāpēc tas tika noraidīts.

(169)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Tatmetal atkārtoja savus apgalvojumus par nodokļa atmaksas korekciju, tomēr tas nesniedza jaunus pierādījumus, kas varētu mainīt Komisijas secinājumu, kā skaidrots 129. apsvērumā. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(170)

Viens izlasē iekļautais ražotājs pieprasīja Komisiju izmantot ceturkšņa metodi, lai noteiktu tā individuālo dempinga starpību tāpēc, ka Turcijā ir augsta inflācija un Turcijas liras vērtība samazinās.

(171)

Komisija analizēja šo pieprasījumu un noteica, ka vidējais inflācijas līmenis un Turcijas liras devalvācija izmeklēšanas periodā nebija tik liela, lai pamatotu atkāpšanos no Komisijas konsekventās prakses aprēķināt dempinga starpību gada griezumā. Turklāt uzņēmumam gandrīz visi pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū un visi izejmateriālu iepirkumi bija USD, tāpēc valūtas kursa ietekmei uz normālo vērtību un eksporta cenu būtu jābūt līdzīgai. Turklāt nevienā konkrētā ceturksnī nebija vērojama ne eksporta pārdošanas apjoma, ne pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū koncentrēšanās, jo pārdošanas apjomi izmeklēšanas periodā bija vienmērīgi sadalīti, izņemot visu trīs izlasē iekļauto uzņēmumu eksporta pārdošanas apjoma samazinājumu trešajā ceturksnī, ko nepārprotami ietekmēja ar Covid saistītie ierobežojumi. Tādēļ pieprasījums aprēķināt dempinga starpības pa ceturkšņiem tika noraidīts.

(172)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Tezcan atkārtoja savu apgalvojumu, ka dempinga starpība būtu jāaprēķina reizi ceturksnī. Uzņēmums nesniedza jaunus pierādījumus, bet apgalvoja, ka iepriekšējās izmeklēšanās (vairākas, vērstas pret Turciju) Komisija izmantoja šo metodi un ka 12 % inflācija Turcijā un Turcijas liras devalvācija par 37 % salīdzinājumā ar euro IP laikā pamatotu šādu pieeju.

(173)

Uzņēmums arī norādīja, ka situācijā, kad tiek aprēķinātas vidējās svērtās izmaksas divpadsmit mēnešu laikā, bet pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū ienesīgums tiek analizēts katram darījumam atsevišķi, daži darījumi tika atzīti par zaudējumus radošiem, lai gan realitātē tie bija ienesīgi, un tā rezultātā dempinga starpība bija izkropļota. Ceturkšņa aprēķini ļautu iegūt atbilstošāku dempinga starpību.

(174)

Komisija joprojām norādīja, ka šajā gadījumā ne inflācijas līmenis, ne Turcija liras devalvācijas apjoms nepamatoja šādu pieeju. Komisija piezīmēja, ka iepriekšējās pret Turciju vērstajās izmeklēšanās, uz ko atsaucās Tezcan, inflācija bija daudz augstāka.

(175)

Komisija arī uzturēja spēkā savu secinājumu, ka šīs izmeklēšanas laikā nebija novērojama eksporta pārdošanas apjoma vai pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū koncentrēšanās noteiktā ceturksnī, kas pamatotu aprēķinu veikšanu reizi ceturksnī. Ceturkšņa izmaiņas eksporta pārdošanas apjomā un pārdošanas apjomā iekšzemes tirgū notiek vienmēr, tomēr Komisija tikai izņēmuma gadījumā var atteikties no savas standarta metodikas, piemēram, situācijā, kas aprakstīta 132. apsvēruma pirmajā teikumā. Komisija neuzskatīja, ka šajā gadījumā izmaiņas būtu pietiekami lielas, lai pamatotu ceturkšņa aprēķinus. Komisija atkārtoja, ka tai nevar būt pienākuma atkāpties no pamatregulā norādītās standarta metodikas, ja ražotājs eksportētājs pieprasa citas metodikas izmantošanu, kas samazinātu tā dempinga starpību.

(176)

Tāpēc Komisija apstiprināja, ka tā joprojām noraida šo apgalvojumu.

(177)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Tezcan apgalvoja, ka tad, ja Komisija neizslēdz AluZinc NT no ražojuma tvēruma, tai būtu jāpārrēķina dempinga starpība, neiekļaujot AluZinc, jo uzņēmums pārtrauca tā ražošanu 2021. gada septembrī. Šādi Tezcan dempinga starpība būtu atbilstoša un pienācīgi atspoguļotu esošo realitāti. Tezcan piebilda, ka ražošanas apturēšana ir nepārprotama, neapstrīdama un ilglaicīga. Tezcan arī pauda šo apgalvojumu uzklausīšanā, kas notikta ar uzklausīšanas amatpersonu, lai gan sākotnējā pieprasījumā par uzklausīšanu bija norādīts tikai apgalvojums par EUCOP izmantošanu DMCOP vietā; Tezcan lūdza tikai pievienot šo daļu un iesniedza savu attiecīgo prezentāciju vienu dienu pirms uzklausīšanas.

(178)

Komisija apgalvojumam nepiekrita. Kā norādīts pamatregulas 6. panta 1. punktā, parasti neņem vērā informāciju, kas attiecas uz laiku, kurš seko izmeklēšanas periodam. Atbilstoši Komisijas praksei notikumi, kas saistīti ar periodu pēc IP, ir ņemami vērā tikai tad, ja tie ir nepārprotami, neapstrīdami un ilglaicīgi. Vēl svarīgāk, kā Vispārējā tiesa skaidroja lietā T-462/04 (22), šādiem notikumiem antidempinga maksājums būtu jāpadara acīm redzami neatbilstošs. Šīs izmeklēšanas gadījumā tā nav, jo, pamatojoties uz pārbaudītajiem faktiem, Komisija nevar ar pietiekamu pārliecību noteikt, ka Tezcan nākotnē AluZinc neražos. Pat tad, ja tā būtu, ražotājs eksportētājs nesniedza nekādus pierādījumus, kā arī neapgalvoja, ka rosinātais maksājums būtu acīm redzami neatbilstošs. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(179)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(180)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz triju izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām.

(181)

Pamatojoties uz to, izlasē neiekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, galīgā dempinga starpība ir 8 %. Šo starpību neietekmēja nelielas izmaiņas MMK Turkey un Tezcan individuālajās dempinga starpībās, kā aprakstīts 156. un 165. apsvērumā.

(182)

Visiem pārējiem Turcijas ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu noteica dempinga starpību, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, izteikts kā daļa no kopējā importa no attiecīgās valsts uz Savienību izmeklēšanas periodā; minēto kopējo importu noteica, pamatojoties uz Surveillance 2 datubāzes datiem, kā paskaidrots 201. apsvērumā.

(183)

Šajā gadījumā sadarbības līmenis ir augsts, jo izmeklēšanas periodā ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms bija 100 % no importa kopējā apjoma. Pamatojoties uz to, Komisija uzskatīja par pareizu ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, noteikt dempinga starpību tādā līmenī, kāds bija izlasē iekļautajam uzņēmumam, kuram bija visaugstākā dempinga starpība.

(184)

Pamatojoties uz minēto, vidējā svērtā galīgā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir norādīta turpmāk.

(185)

Izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja 20 ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(186)

Krievijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka tērauda apstrādes pakalpojumu centri (“SSC”), kas saistīti ar sūdzības iesniedzējiem, no Krievijas un Turcijas importēja izmeklējamo ražojumu un ka šādi Savienības ražotāji būtu jādiskvalificē kā sūdzības iesniedzēji.

(187)

Krievijas ražotāji eksportētāji neiesniedza pierādījumus tam, ka Savienības ražotāji ir veikuši importu no Krievijas un Turcijas, kā arī pierādījumus tam, ka ar tiem saistītie SSC būtu importējuši ievērojamus apjomus. Pārbaudes apmeklējumos apstiprinājās, ka Krievijas ražotāju apgalvojums attiecībā uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem ir nepamatots. Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(188)

Krievijas ražotāji norādīja uz saikni starp vienu no ražotājiem, kas atbalstīja sūdzību, un Turcijas eksportētājiem un aicināja Komisiju izslēgt attiecīgo uzņēmumu no Savienības ražošanas nozares definīcijas.

(189)

Sākotnējā posmā attiecīgais uzņēmums pats atzina, ka tam ir uzņēmējdarbības intereses Turcijā (23). Tomēr Komisija uzskatīja, ka šīs intereses nav pietiekamas, lai to diskvalificētu kā Savienības ražotāju šajā izmeklēšanā, jo tās drīzāk attiecas uz nākotnes plāniem. Tādējādi nebija objektīva iemesla izslēgt šo ražotāju.

(190)

Tika noskaidrots, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija aptuveni 9 797 517 tonnu, ietverot ražošanu ierobežotajam tirgum. Komisija noteica šo skaitli, pamatojoties atbildēm, ko Eurofer un izlasē iekļautie Savienības ražotāji sniedza uz anketas jautājumiem.

(191)

Kā norādīts 7. apsvērumā, četri izlasē iekļautie Savienības ražotāji veidoja 25 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(192)

Lai noskaidrotu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, un lai noteiktu patēriņu un dažādus ekonomiskos rādītājus, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, Komisija pārbaudīja, vai un kādā mērā analīzē ir jāņem vērā Savienības ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma turpmākais lietojums (t. i., izmantošana pašu vajadzībām vai izmantošana brīvajam tirgum).

(193)

Komisija konstatēja, ka būtisku daļu (aptuveni 22 %) no Savienības ražotāju kopējā saražotā apjoma bija paredzēts izmantot ierobežotajam tirgum Savienībā. NT izmanto pašu vajadzībām kā starpposma materiālu, lai ražotu ar organisku pārklājumu pārklātu tēraudu.

(194)

Kaitējuma analīzē šajā gadījumā ir svarīgi nošķirt ierobežoto tirgu no brīvā tirgus. Ražojumi, kas paredzēti izmantošanai pašu vajadzībām, netiek pakļauti tiešai konkurencei ar importu, bet tiek vienkārši pārsūtīti uz nākamo ražošanas posmu un/vai piegādāti par transfertcenām tajā pašā uzņēmumā vai uzņēmumu grupās turpmākai pakārtotai pārstrādei saskaņā ar dažādām cenu politikām. Turpretī ražojumi, ko paredzēts pārdot brīvajā tirgū, tieši konkurē ar attiecīgā ražojuma importu un tiek pārdoti par brīvā tirgus cenām.

(195)

Lai gūtu pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu par Savienības ražošanas nozari, Komisija apkopoja datus par visu darbību NT jomā un noteica, vai ražojumi bija paredzēti pašu vajadzībām vai brīvajam tirgum.

(196)

Komisija pārbaudīja dažus ar Savienības ražošanas nozari saistītos ekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz brīvā tirgus datiem. Šie rādītāji ir šādi: pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas Savienības tirgū; tirgus daļa; izaugsme; eksporta apjoms un cenas; rentabilitāte; peļņa no kapitāla ieguldījuma; naudas plūsma. Kur iespējams un piemērojams, pārbaudē gūtie konstatējumi tika salīdzināti ar datiem par ierobežoto tirgu, lai nodrošinātu pilnīgu pārskatu par Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(197)

Tomēr citus ekonomiskos rādītājus pilnvērtīgi varētu pārbaudīt, tikai ietverot visu darbību NT jomā, tostarp izmantošanu pašu vajadzībām Savienības ražošanas nozarē. Tie ir šādi rādītāji: ražošanas apjoms; jauda, jaudas izmantojums; ieguldījumi; krājumi; nodarbinātība; ražīgums; algas; spēja piesaistīt kapitālu. Tie ir atkarīgi no visas darbības neatkarīgi no tā, vai ražojums ir paredzēts pašu patēriņam vai pārdošanai brīvajā tirgū.

(198)

Pēc vairāku ražotāju eksportētāju pieprasījuma Komisija lūdza sūdzības iesniedzēju papildināt sūdzības atklātajā versijā sniegto informāciju par importa apjomiem un vērtībām. Dokumenti, kas papildina sūdzības I-1. pielikumu, bija darīti pieejami lietas dokumentācijā (24).

(199)

Saskaņā ar pamategulas 14. panta 6. punktu Komisija izmeklēšanas gaitā sniedza informāciju par izmeklējamā ražojuma kopējiem importa apjomiem un vērtībām katrai eksportētājvalstij 2020. kalendārajā gadā (25).

(200)

Papildu informācija, kas aprakstīta divos iepriekšējos apsvērumos, neskar importa apjomu galīgo noteikšanu pašreizējā izmeklēšanā.

(201)

Izmeklēšanas laikā Komisija salīdzināja Comext datubāzē esošos datus ar datiem Surveillance 2 datubāzē (“Surveillance 2”) un konstatēja dažas neatbilstības Taric līmenī. Komisija uzdeva šo jautājumu Eurostat un konstatēja, ka dažas dalībvalstis nebija paziņojušas par dažiem attiecīgajiem importa apjomiem Comext. Tāpēc Komisija nolēma paļauties uz Surveillance 2 datiem, lai noteiktu Savienības tirgu, importa cenas un tirgus daļas.

(202)

Dažiem ražojuma veidiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana, tika piešķirts tikai 10 ciparu Taric kods, kad 2019. gada novembrī tika sākta izmeklēšana par pasākumu apiešanu (26). Tāpēc dati par šiem veidiem nebija pieejami Surveillance 2 par laikposmu no 2017. līdz 2019. gadam. Tāpēc Komisija šos apjomus noteica, pamatojoties uz Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/1156 (27) 1. tabulu.

(203)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz: a) Eurofer datiem par Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanas un izmantošanas pašu vajadzībām apjomiem (ietverot specializēto pārdošanu), kas salīdzināti ar pārdošanas un izmantošanas pašu vajadzībām apjomiem, ko paziņojuši izlasē iekļautie Savienības ražotāji; un b) izmeklējamā ražojuma importu Savienībā no visām trešām valstīm saskaņā ar Surveillance 2 pārskatiem.

(204)

Attiecīgajā periodā patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

1. tabula

Patēriņš Savienībā (tonnās)

(205)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās par 7 %. Tajā pašā periodā pieprasījums brīvajā tirgū samazinājās par 5 %, savukārt pieprasījums ierobežotajā tirgū samazinājās par 13 %.

(206)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu Komisija pārbaudīja, vai attiecīgo valstu izcelsmes NT imports būtu jāvērtē kopumā.

(207)

Minētais noteikums paredz, ka importa no vairākām valstīm ietekmi vērtē kopumā tikai tad, ja konstatē, ka:

(208)

Dempinga starpības, kas noteiktas katras no divām attiecīgajām valstīm veiktajam importam, ir apkopotas 140. un 184. apsvērumā. Tās visas ir lielākas par pamatregulas 9. panta 3. punktā noteikto de minimis slieksni.

(209)

Importa apjoms no katras attiecīgās valsts nebija nenozīmīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē. Izmeklēšanas periodā importa tirgus daļa Turcijai bija 9,3 % un Krievijai – 3,5 %. Pēc informācijas galīgās izpaušanas Krievijas valdība norādīja, ka Krievijas tirgus daļa 3,5 % apmērā bija nebūtiska, tomēr šis apgalvojums netika pamatots.

(210)

Konkurences apstākļi starp importu par dempinga cenām no Turcijas un Krievijas un starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un līdzīgo ražojumu bija līdzīgi attiecīgajā periodā. Konkrētāk, importētie ražojumi konkurēja gan savā starpā, gan ar Savienībā līdzīgā veidā ražoto NT, tāpēc ka tie tika pārdoti tajos pašos tirdzniecības kanālos un līdzīgām klientu kategorijām. Attiecīgais ražojums ir prece, un konkurence pārsvarā notika, pamatojoties tikai uz cenu.

(211)

Tādējādi visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji bija izpildīti, un, lai noteiktu kaitējumu, imports no Turcijas un Krievijas tika vērtēts kopumā.

(212)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Surveillance 2 datiem, kā paskaidrots 4.2.2. iedaļā. Importa no attiecīgajām valstīm tirgus daļa tika noteikta, salīdzinot šo importu ar patēriņu Savienībā ar korekciju attiecībā uz importu no Ķīnas, kā paskaidrots 202. apsvērumā, kas ietekmēja Ķīnas un tādējādi kopējos importa apjomus un arī patēriņa apjomus un tirgus daļas.

(213)

Attiecīgajā periodā importam Savienībā no attiecīgajām valstīm bija šāda dinamika:

2. tabula

Importa apjoms (tonnās) un tirgus daļa brīvajā tirgū

(214)

Imports no attiecīgajām valstīm, kā arī tā tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās vairāk nekā piecas reizes. Izmeklēšanas periodā Savienības tirgus daļa importam no attiecīgajām valstīm bija 12,9 %. Šāds palielinājums notika, neskatoties uz to, ka attiecīgā perioda lielākajā daļā bija ieviests aizsardzības pasākums, jo saskaņā ar aizsardzības pasākumu abas valstis eksportēja attiecīgo ražojumu atbilstīgi atlikušajai kvotai, kas bija pietiekami liela, lai šiem palielinātajiem apjomiem Savienības tirgū nepiemērotu aizsardzības maksājumu.

(215)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz Surveillance 2 datiem, kā paskaidrots 4.2.2. iedaļā.

(216)

Attiecīgajā periodā importam no attiecīgajām valstīm Savienībā bija šāda vidējās svērtās cenas dinamika:

3. tabula

Importa cenas (EUR/tonna)

(217)

Importa no abām attiecīgajām valstīm vidējās cenas no 2017. līdz 2018. gadam saglabājās stabilas, bet pēc tam divu gadu laikā samazinājās par 14 %. Visā attiecīgajā periodā importa no abām attiecīgajām valstīm (kopā vai atsevišķi) vidējās cenas pastāvīgi bija zemākas nekā Savienības ražotāju cenas (sk. 7. tabulu), un atšķirība starp Savienības ražošanas nozares vidējām ES pārdošanas cenām un importa no attiecīgajām valstīm vidējām cenām attiecīgajā periodā gandrīz divkāršojās.

(218)

Komisija noteica arī cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(219)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem atbilstoši ražojuma veidiem tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā piemērojot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā.

(220)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Severstal apgalvoja, ka nav juridiska vai loģiska pamata pamatregulas 2. panta 9. punkta piemērošanai pēc analoģijas, lai noteiktu eksporta cenu nolūkā aprēķināt cenas samazinājumu (un mērķa cenas samazinājumu). Pēc Severstal uzskatiem, tas pārkāptu regulas 3. panta 1. punktu. Tas arī norādīja, ka Vispārējā tiesa jau bija Komisiju par šo praksi nosodījusi lietā Hansol Paper (29). Jo īpaši Severstal norādīja, ka šajā lietā Vispārējā tiesa sprieda, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, kaitējuma noteikšanas kontekstā pēc analoģijas lemjot piemērot pamatregulas 2. panta 9. punktu, it īpaši atskaitīt PVA izmaksas un peļņas normu no attiecīgā ražojuma tālākpārdošanas vērtības neatkarīgiem klientiem, jo tieši attiecīgā ražojuma cenas neatkarīgiem klientiem, nevis hipotētiski noteiktās CIF cenas, konkurē ar līdzīgiem Savienības ražošanas nozares ražojumiem un rada kaitējumu šai nozarei. Severstal uzskata, ka šo principu Vispārējā tiesa ir apstiprinājusi lietās Giant (30) un CRIA (31), kā arī pēdējā laikā Tiesa lietā Hansol (32). Severstal apgalvoja, ka tā saistīto tirgotāju cenas nesaistītajiem klientiem pēc būtības bija uzticamas, ka šādas cenas konkurē ar Savienības ražošanas nozares cenām un ka tās tāpēc būtu jāizmanto, lai aprēķinātu cenas samazinājumu (un mērķa cenas samazinājumu).

(221)

Komisija noraidīja apgalvojumu, ka 2. panta 9. punkta izmantošana pēc analoģijas, lai noteiktu eksporta cenu cenas samazinājuma un mērķa cenas samazinājuma aprēķināšanai, neatbilda pamatregulas 3. panta 1. punktam. Pretēji Severstal apgalvotajam, savā spriedumā lietā Hansol (33) Tiesa apstiprināja Komisijas metodikas tiesiskumu, norādot: “lai nodrošinātu cenu objektīvu salīdzinājumu attiecīgā ražojuma pirmās laišanas brīvā apgrozībā Savienībā līmenī, Komisija varēja aprēķināt CIF cenu ar piegādi līdz Savienības robežai, atskaitot PVA izmaksas un peļņas normu no Schades attiecīgā ražojuma tālākpārdošanas cenas neatkarīgiem klientiem. Šī pamatregulas 2. panta 9. punkta piemērošana pēc analoģijas atbilda plašajai rīcības brīvībai, kas ir Komisijai, īstenojot minētās regulas 3. panta 2. punktu, un tāpēc to nevar uzskatīt par tādu, kas pati par sevi ir kļūdaina acīm redzamas kļūdas vērtējumā dēļ” (34). Tā kā šajā lietā Savienības ražošanas nozares pārstāvji galvenokārt tirgojas tieši ar neatkarīgiem klientiem, Komisijas metodikas izmantošanas rezultātā netika iegūts acīm redzami kļūdains rezultāts (35).

(222)

Iepriekš minētais uzrādīja vidējo svērto cenu samazinājuma starpību 4,2–7,1 % Turcijas importam un 5–20,4 % Krievijas importam (36). Lielākā daļa NT ir prece, kas ir atkarīga no cenas, tāpēc cenu samazinājuma starpības ir būtiskas.

(223)

Turcijas apvienība CIB un daži ražotāji eksportētāji lūdza Komisiju nodrošināt, ka tiek ņemti vērā salīdzināmie ražojumi. Metodika, kas izmeklēšanā tika izmantota, lai salīdzinātu Savienībā eksportētā attiecīgā ražojuma veidus un Savienībā ražoto līdzīgo ražojumu, kā paskaidrots 218. un 219. apsvērumā, ir pietiekami labi izstrādāta, lai nodrošinātu cenu pienācīgu salīdzinājumu cenu samazinājuma aprēķiniem.

(224)

Komisija arī apsvēra citas cenu radītās ietekmes, jo īpaši cenu būtisku nospiešanu uz leju. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare samazināja savas cenas par 12 %, kas pārsniedz ražošanas izmaksu kritumu (–7 % tajā pašā periodā) (sk. 7. tabulu). Taču, kas attiecas uz importu par dempinga cenām, Savienības ražošanas nozare būtu spējusi paaugstināt cenas vismaz tādā līmenī, lai pārdotu bez zaudējumiem. Piemēram, 2019. gadā, kurā arī bija vērojams vislielākais importa par dempinga cenām pieaugums, Savienības ražošanas nozarei bija jāpārdod par cenu, kas bija tuvu importa dempinga cenai, ar ievērojamiem zaudējumiem. Izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas samazinājās paralēli ražošanas izmaksu samazinājumam, bet līdz tādam līmenim, kurā netika gūta gandrīz nekāda peļņa.

(225)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas CIB un vairāki ražotāji eksportētāji norādīja, ka pārdošanas cenas samazinājums laikā no 2019. gada līdz izmeklēšanas periodam bija mazāks nekā ražošanas izmaksu samazinājums un ka Savienības ražošanas nozare pat spēja gūt peļņu izmeklēšanas periodā. Tas konstatējumu par attiecīgā importa izraisītu cenu nospiešanu uz leju padarītu apšaubāmu.

(226)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Fakts, ka Savienības ražošanas nozare varēja panākt 0,4 % peļņu izmeklēšanas periodā, nevar ietekmēt Komisijas secinājumu par cenu būtisku nospiešanu uz leju, ko izraisījis imports par dempinga cenām. Peļņu, kas ir tikai nedaudz lielāka par pašizmaksu, nevar uzskatīt par atbilstošu peļņu, ko varētu gūt, ja nebūtu importa par dempinga cenām radītā cenu spiediena. Ir skaidrs, ka šādu peļņas līmeni ietekmēja strauji augošais NT importa apjoms no attiecīgajām valstīm. Kā paskaidrots iepriekš, NT ir prece, kas ir atkarīga no cenu konkurences. Tādējādi imports par dempinga cenām varēja izraisīt cenu būtisku nospiešanu uz leju Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem.

(227)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tiek izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(228)

Kā minēts 6. apsvērumā, tika izmantota atlase, lai noteiktu iespējamo kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei nodarījis konkrēta Krievijas un Turcijas izcelsmes nerūsošā tērauda imports.

(229)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, ko atbildēs uz anketas jautājumiem par visiem Savienības ražotājiem sniedza Eurofer, un tās attiecīgā gadījumā tika pārbaudītas, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas sniegti četru izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Abas datu kopas tika pienācīgi pārbaudītas (37) un tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(230)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(231)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, peļņa no kapitāla ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(232)

Attiecīgajā periodā Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(233)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms no 2017. līdz 2019. gadam bija diezgan stabils, bet attiecīgā perioda beigās tas samazinājās par 10 %, ko daļēji izraisīja spiediens, kuru radīja Turcijas un Krievijas imports, kas salīdzinājumā ar 2019. gadu izmeklēšanas periodā palielinājās par gandrīz 330 000 tonnām (2. tabula).

(234)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Krievijas valdība pārrēķināja Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomu, pamatojoties uz 5.a, 5.b, 9. un 12. tabulā sniegtajiem datiem, saskaitot šajās tabulās norādītās vērtības, un secināja, ka Komisija nav pareizi aprēķinājusi Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomu. Tomēr datu avots šajās tabulās nav vienāds; proti, 9. tabulā norādītie apjomi atbilst Savienības ražošanas nozares izlasei, savukārt apjomi pārējās trīs tabulās attiecas uz Savienības ražošanas nozari kopumā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(235)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda palielinājās par 10 %. Tomēr šis pieaugums ir teorētisks. Savienības ražotāji izmanto savas karstās galvanizācijas līnijas, lai ražotu ne tikai NT, bet arī citus ražojumus, uz kuriem šī izmeklēšana neattiecas. Attiecīgajā periodā šo ražošanas līniju daļa, kas tika atvēlēta NT ražošanai, noteiktiem ražotājiem mainījās. Ražošanas apjoma samazināšanās kopā ar ražošanas jaudas palielinājumu izraisīja jaudas izmantojuma rādītāja samazināšanos.

(236)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas CIB un vairāki ražotāji eksportētāji norādīja, ka ražošanas jaudas palielinājums un tā ietekme uz jaudas izmantošanu jo īpaši 2019. gadā radās kļūdainu lēmumu par ieguldījumiem rezultātā. Tomēr, kā skaidrots 235. apsvērumā, minētais palielinājums bija tikai teorētisks. Komisija savā analīzē šo faktu ņēma vērā, šim negatīvajam faktoram nosakot ierobežotu būtiskuma līmeni situācijā, kad Savienības ražošanas nozarei radās kaitējums.

(237)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5.a tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa brīvajā tirgū

(238)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms brīvajā tirgū attiecīgajā periodā bija diezgan stabils. Pārdošanas apjomu ziņā attiecīgā perioda beigās Savienības ražošanas nozarei izdevās mazināt ietekmi, kuru radīja krasais importa pieaugums no attiecīgajām valstīm, paplašinot ar apiešanu saistītos pasākumus pret Ķīnas importu (38), kas ļāva Savienības ražošanas nozarei atgūt daļu no pārdošanas apjomiem, kuri iepriekš tika zaudēti Ķīnas apiešanas prakses dēļ. Kopā ar patēriņa samazināšanos tas attiecīgajā periodā izraisīja pat tirgus daļas palielināšanos.

(239)

Pēc informācijas izpaušanas CIB un vairāki ražotāji eksportētāji norādīja, ka iepriekš minētās vērtības liecina, ka Savienības ražošanas nozarei neradās būtisks kaitējums zaudētā pārdošanas apjoma vai tirgus daļas dēļ.

(240)

Lai gan Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms kā tāds tiešām nedaudz samazinājās un tās tirgus daļa palielinājās patēriņa samazinājuma dēļ, Komisija minētajam nepiekrita, jo lielais palielinājums importam par mazu cenu no Krievijas un Turcijas radīja cenu spiedienu un uz leju nospiestas cenas, kā arī neļāva Savienības ražošanas nozarei pilnībā izmantot antidempinga pasākumus saistībā ar NT importu no Ķīnas.

5.b tabula

Pašu patēriņa apjoms un tirgus daļa

(241)

Savienības ražošanas nozares ierobežotais tirgus (ko veido NT, kuru Savienības ražošanas nozare paredz pakārtotai lietošanai, jo īpaši ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda ražošanai) Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 13 %. Samazinājums ir skaidrojams ar samazināto pieprasījumu pēc pakārtotajiem ražojumiem, kas izgatavoti no tērauda, kurš pārklāts ar organisku pārklājumu, attiecīgā perioda otrajā daļā, neskatoties uz sadzīves tehnikas nozares atlabšanu 2020. gada pēdējā ceturksnī (39). Savienības kopējā ražošanas apjoma daļa ierobežotajā tirgū attiecīgajā periodā kopumā samazinājās par 0,8 procentpunktiem.

(242)

Iepriekš minētie skaitļi attiecībā uz ražošanu un mazākā mērā attiecībā uz pārdošanu brīvajā tirgū liecina par lejupejošu tendenci, sākot no 2017. gada. Kā jau minēts 238. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares tirgus daļas palielinājumu radīja noteikta Ķīnas importa reģistrācija, uzsākot izmeklēšanu par pasākumu apiešanu attiecībā uz šo importu (40), kas būtiski samazināja importu no Ķīnas un ļāva Savienības ražošanas nozarei kompensēt daļu no pārdošanas apjoma, kurš tika zaudēts Krievijas un Turcijas importa dēļ.

(243)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(244)

Ar NT ražošanu saistītais Savienības ražošanas nozares nodarbinātības līmenis attiecīgajā periodā svārstījās un palielinājās par 10 %. Tomēr dažas svārstības ir teorētiskas, jo tās rada metodika, kas izmantota, lai piešķirtu resursus ražojumu grupai, kura ietver vairāk nekā tikai NT (proti, visus karsti galvanizētos ražojumus).

(245)

Savienības ražošanas nozares ražīgums attiecīgajā periodā samazinājās par 18 %. Šis samazinājums ir skaidrojams ar ražošanas apjomu samazinājumu un metodiku, kas izmantota NT darbībās iesaistīto darbinieku skaita noteikšanai.

(246)

Visas dempinga starpības pārsniedza de minimis līmeni, un lielākā daļa no tām ievērojami pārsniedza to. Ņemot vērā attiecīgo valstu importa apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(247)

Par nerūsošo tēraudu jau tikušas veiktas antidempinga izmeklēšanas. Komisija konstatēja, ka laikposmā no 2015. gada 1. oktobra līdz 2016. gada 30. septembrim Savienības ražošanas nozares stāvokli būtiski ietekmēja Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes NT imports par dempinga cenām. Pagaidu antidempinga pasākumi importam no ĶTR tika noteikti 2017. gada augustā (41), un galīgie pasākumi tika apstiprināti 2018. gada februārī (42).

(248)

2020. gada augustā izmeklēšanā par antidempinga pasākumu apiešanu ĶTR izcelsmes importam tika paplašināti pasākumi, attiecinot tos uz nedaudz pārveidotiem konkrētiem korozijizturīgiem jeb nerūsošiem tēraudiem (43).

(249)

Kad tika sākta pašreizējā izmeklēšana, notika Savienības ražošanas nozares atgūšanās no iepriekšējās dempinga prakses.

(250)

Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām svērtajām vienības pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienībā bija šāda dinamika:

7. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā

(251)

Pēc tam, kad 2017. gadā tika noteikti antidempinga pasākumi Ķīnas importam, Savienības ražotāji no 2017. līdz 2018. gadam varēja palielināt savas pārdošanas cenas Savienībā par 2 %. Tomēr pēc tam vienības pārdošanas cena brīvajā tirgū samazinājās par 14 % laikposmā no 2018. gada līdz izmeklēšanas periodam, bet attiecīgajā periodā kopumā samazinājās par 12 %.

(252)

No 2017. līdz 2018. gadam vienības ražošanas izmaksas palielinājās par 7 %, bet pēc 2018. gada samazinājās, tādējādi attiecīgajā periodā kopumā tās samazinājās par 7 %. Dažu galveno izejmateriālu cenas attiecīgā perioda otrajā pusē ievērojami samazinājās.

(253)

Savās piezīmēs par galīgi izpausto informāciju CIB un vairāki ražotāji eksportētāji norādīja uz faktu, ka laikā no 2019. gada līdz izmeklēšanas periodam ražošanas izmaksu samazinājums bija lielāks nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu pastāvīgais kritums. Tomēr Komisija novēroja, ka attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare samazināja savas cenas par 12 %, kas pārsniedz ražošanas izmaksu kritumu (–7 % tajā pašā periodā). Savienības ražošanas nozares zemās cenas (arī izmeklēšanas periodā) tiešām lielā mērā ietekmēja Savienības ražošanas nozares finanšu rezultātus, kā norādīts tālāk 10. tabulā.

(254)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(255)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto attiecīgā perioda beigās samazinājās par 6 %.

(256)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Krājumi

(257)

Attiecīgajā periodā krājumu līmenis perioda beigās bija samazinājies par 37 %. Parasti Savienības ražotāji uztur tikai nelielu krājumu līmeni. Tāpēc krājumus nevar uzskatīt par būtisku šīs nozares kaitējuma rādītāju. Tas apstiprinājās arī tad, kad tika analizētas izmaiņas krājumos perioda beigās, kas izteiktas procentos no ražošanas apjoma. Kā redzams iepriekš, šis rādītājs no 2017. līdz 2019. gadam saglabājās samērā stabils, lai gan pēc tam samazinājās. Izmeklēšanas periodā daži ražotāji īslaicīgi ražoja mazāk un samazināja krājumus, cenšoties tikt galā ar savu sarežģīto finansiālo stāvokli 2019. un 2020. gadā (sk. 9. tabulu).

(258)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un peļņai no kapitāla ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un peļņa no kapitāla ieguldījumiem

(259)

Komisija noteica izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti, neto peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Kopējā rentabilitāte saruka no 6,2 % 2017. gadā līdz 0,4 % izmeklēšanas periodā. Šis samazinājums atbilda milzīgajam importa apjomu pieaugumam no attiecīgajām valstīm (sk. 2. tabulu) par cenām, kas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām (sk. 3. un 7. tabulu).

(260)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas CIB un vairāki ražotāji eksportētāji norādīja uz Savienības ražošanas nozares rentabilitātes pozitīvo attīstību laikā no 2019. gada līdz izmeklēšanas periodam 2020. gadā un uz augošo tendenci 2020. gadā (44). Turklāt šīs personas uzsvēra, ka rentabilitāti izmeklēšanas periodā nevarēja uzskatīt par reprezentatīvu Covid-19 pasākumu ietekmes uz ražošanas apjomu dēļ 2020. gada sākumā un tā automobiļu NT tirgus samazinājuma dēļ 2020. gadā, kas nav šīs izmeklēšanas ražojuma tvērumā, bet kur ražošana notiek ar to pašu aprīkojumu.

(261)

Komisija norādīja, ka attiecīgā perioda izvēle, kā minēts 24. apsvērumā, bija atbilstoša, ņemot vērā sūdzības iesniegšanas datumu un piemērojamos noteikumus, un ka Komisijas analīze nav veikta, salīdzinot bāzes gadu ar izmeklēšanas periodu, bet gan tendences visā attiecīgajā periodā. Svārstības 12 mēnešu laikā nav nekas neparasts. Turklāt Covid-19 pandēmijas ietekme un pieprasījuma attīstība autobūves nozarē tika pilnībā ņemtas vērā cēloņsakarības analīzē šīs regulas 5.2.7. un 5.2.4. iedaļā.

(262)

Neto naudas plūsma liecina par Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsma lielā mērā veidojās atbilstoši rentabilitātei un peļņai no kapitāla ieguldījuma. Neto naudas plūsma saglabājās diezgan stabila 2017. un 2018. gadā, tā samazinājās 2019. gadā pēc Savienības ražotāju zaudējumiem tajā gadā un pēc tam atjaunojās līdz līmenim, kas bija gandrīz tāds pats kā attiecīgā perioda sākumā.

(263)

Ieguldījumi ir aktīvu neto uzskaites vērtība. Neto ieguldījumi attiecīgajā periodā pastāvīgi pieauga un attiecīgajā periodā palielinājās vairāk nekā divas reizes. Kopumā ieguldījumi tika vērsti uz esošās jaudas saglabāšanu, kvalitātes uzlabošanu un uz nepieciešamo ražošanas līdzekļu pienācīgu aizstāšanu. Daži no tiem bija saistīti ar veselības, drošības un vides jautājumiem. Būtiski ieguldījumi attiecīgā perioda otrajā pusē bija saistīti ar vienu izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un tā NT ražošanas augšupējo posmu.

(264)

CIB un vairāki ražotāji eksportētāji pēc informācijas galīgās izpaušanas apgalvoja, ka ieguldījumu palielinājums pierāda, ka Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts kaitējums. Apgalvojums tika noraidīts. Lai gan ieguldījumu apjoms attiecīgajā periodā palielinājās, tie kopumā bija mazi un, kā minēts iepriekš, ietvēra tikai vajadzīgos izdevumus, lai darbība turpinātos. Tāpēc Komisija neuzskatīja, ka pozitīvā attīstība būtu mazinājusi kaitējumu, kas konstatēts citās jomās.

(265)

Peļņa no kapitāla ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības, kura atspoguļo aktīvu nolietojuma līmeni. Tā nepārtraukti samazinājās un kļuva negatīva 2019. gadā, kad izlasē iekļautie Savienības ražotāji cieta zaudējumus visā pasaulē. Izmeklēšanas periodā tā kļuva nedaudz pozitīva, taču bija daudz zemāka nekā attiecīgā perioda sākumā.

(266)

Savienības ražošanas nozares vājie finanšu rādītāji par attiecīgo periodu ierobežoja tās spēju piesaistīt kapitālu. Savienības ražošanas nozare ir kapitālietilpīga, un tai ir nepieciešami būtiski ieguldījumi. Attiecīgajā periodā peļņa no kapitāla ieguldījuma bija pārāk zema, lai segtu šādus būtiskus ieguldījumus.

(267)

Mikroekonomisko un makroekonomisko rādītāju dinamika attiecīgajā periodā liecināja, ka Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis pasliktinās.

(268)

Ražošanas jaudas palielinājums (+10 %) ir teorētisks un izriet no tā, ka Savienības ražošanas nozare ir piešķīrusi vairāk jaudas NT ražošanai, jo ir mazāks pieprasījums pēc citiem ražojumiem, kas ražoti tajās pašās līnijās, kurās ražo NT. Tas pats attiecas uz nodarbinātību (+10 %). Kas attiecas uz ieguldījumiem (+147 %), lielākā daļa izriet no ieguldījumu piešķīrumiem, kas veikti NT ražošanas augšupējā posmā. Savienības ražošanas nozares tirgus daļas pieaugums (+ 3,2 %) attiecīgajā periodā ir saistīts ar izmeklēšanas par pasākumu uzsākšanu pret Ķīnu un šajā izmeklēšanā gūtajiem rezultātiem, kā norādīts 202. apsvērumā.

(269)

Savienības ražošanas nozare centās saglabāt savus NT pārdošanas apjomus nesaistītiem klientiem Savienībā (–1 %) laikā, kad brīvajā tirgū samazinājās patēriņš (–6 %). Tomēr Savienības ražošanas nozare to varēja izdarīt un reaģēt uz cenu spiedienu, ko radīja pieaugošais imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, tikai ar savu pārdošanas cenu samazināšanu. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares cenu samazinājums bija lielāks nekā ražošanas izmaksu samazinājums.

(270)

Tik zemas cenas būtiski ietekmēja Savienības ražošanas nozares rezultātus, kas no peļņas 6,2 % apmērā 2017. gadā samazinājās līdz zaudējumiem 2019. gadā un pamatā bija bez peļņas attiecīgā perioda beigās. Citiem finanšu rādītājiem, piemēram, naudas plūsmai un peļņai no kapitāla ieguldījumiem, bija līdzīga tendence.

(271)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(272)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši arī citi zināmi faktori. Komisija nodrošināja, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būt izraisījuši citi faktori, kuri nav imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir šādi: imports no citām trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, pieprasījuma attīstība, izmantošanas pašu vajadzībām, pašizraisīts kaitējums, Covid-19 pandēmija un karsti velmēto ruļļu cenas.

(273)

Attiecīgajā periodā imports no attiecīgajām valstīm palielinājās vairāk nekā piecas reizes, proti, palielinājās no 196 643 tonnām 2017. gadā līdz vairāk nekā 1 miljonam tonnu izmeklēšanas periodā. Tirgus daļa pieauga no 2,2 % 2017. gadā līdz 13,1 % izmeklēšanas periodā. Šis pieaugošais imports notika par cenām, kas bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas attiecīgajā periodā, un šī starpība laika gaitā pieauga. Jo īpaši 2019. gadā un izmeklēšanas periodā, gados, kad imports no attiecīgajām valstīm pieauga visvairāk, imports par dempinga cenām nospieda Savienības ražošanas nozares cenas uz leju. Cenu spiediens, ko radīja imports no attiecīgajām valstīm, izraisīja to, ka, lai ierobežotu pārdošanas apjomu samazināšanos, Savienības ražošanas nozarei bija jāsamazina savas pārdošanas cenas lielākā mērā nekā ražošanas izmaksu kritums. Rezultātā rentabilitāte saruka no 6,2 % līdz 0,4 % un finanšu rādītāji pasliktinājās.

(274)

Turcijas apvienība CIB apstrīdēja importa no attiecīgajām valstīm negatīvo ietekmi, pamatojoties uz to, ka šāds imports nenoteica cenas Savienības tirgū un sekoja pasaules tirgus tendencēm, ko noteica karsti velmēto ruļļu cenu svārstības. Komisija šo apgalvojumu noraidīja. Eksponenciālais apjomu pieaugums par aptuveni 1 miljonu tonnu tik īsā laikposmā un izmeklēšanas periodā iegūtā tirgus daļa 12,9 %, ko radīja imports no attiecīgajām valstīm par ļoti zemām cenām, negatīvi ietekmēja cenas, kuras Savienības ražošanas nozare varēja iegūt brīvajā tirgū.

(275)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas CIB un vairāki ražotāji eksportētāji atkārtoja šo piezīmi, atsaucoties uz tirgus izpētes datiem, ko tie bija iesnieguši Komisijai un kas liecinātu, ka cenu tendences attiecīgajā periodā bija tādas pašas gan galvenajos globālajos tirgos, gan Savienības ražošanas nozarei Savienības teritorijā.

(276)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Pirmkārt, Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 12 %, savukārt cenas attiecīgajās valstīs samazinājās par 14 %. Importa cenas jau bija daudz zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām 2017. gadā, kā minēts 274. apsvērumā, lielais importa par ļoti zemām cenām daudzums no attiecīgajām valstīm negatīvi ietekmēja cenas, ko Savienības ražošanas nozare varētu saņemt brīvajā tirgū. Otrkārt, Komisija norādīja, ka dažas no šīm sniegtajos datos novērojamajām cenu tendencēm varētu būt daļēji salīdzināmas, lai gan tas neattiecas uz galīgo cenu līmeni, un ka tāpēc cenas katrā no šiem galvenajiem tirgiem tiek noteiktas, pamatojoties uz noteiktu dinamiku un apstākļiem attiecīgajā tirgū. Fakts, ka Komisija bija konstatējusi, ka attiecīgais ražojums ir prece, kā attiecīgās personas minēja, neapgāž šādu secinājumu.

(277)

Vairākas personas apgalvoja, ka nav saistības starp importu no Krievijas un Turcijas un kaitējumu, kas nodarīts Savienības ražošanas nozarei. Komisija šo apgalvojumu noraidīja. Komisija atzina, ka attiecīgā perioda pirmajā daļā Savienības ražošanas nozare spēja izmantot salīdzinoši labos tirgus apstākļus un antidempinga pasākumus, kas tika piemēroti pret Ķīnas importu. Tomēr laikā no 2018. līdz 2019. gadam, kad gada pieaugums importam no Krievijas un Turcijas bija vislielākais, Savienības ražošanas nozare darbojās ar zaudējumiem. Izmeklēšanas periodā sliktais finansiālais stāvoklis turpinājās pēc turpmāka importa pieauguma no attiecīgajām valstīm gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē. Tādējādi bija nepārprotama saistība starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(278)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas CIB un vairāki ražotāji eksportētāji norādīja, ka laikā no 2018. līdz 2019. gadam, kad gada palielinājums importam no Krievijas un Turcijas bija vislielākais, Savienības ražošanas nozare tāpat spēja palielināt tās pārdošanas apjomu Savienībā par nedaudz vairāk nekā 200 000 tonnu.

(279)

Tomēr Komisija norādīja, ka absolūtā izteiksmē šis palielinājums bija mazāks nekā puse no importa palielinājuma no attiecīgajām valstīm un ka, ņemot vērā dominējošās cenas tirgū, kas pārpludināts ar importu par dempinga cenām, Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis ļoti pasliktinājās, sākot no 2018. gada, un radīja zaudējumus 2019. gadā.

(280)

Vairākas personas norādīja, ka imports no Turcijas un Krievijas nekad nav sasniedzis tādus apjomus, kas varētu radīt kaitējumu, jo cita starpā tas bija mazāks par tērauda aizsargkvotu atlikušās kvotas līmeni Savienībā. Komisija šo apgalvojumu noraidīja. Antidempinga pasākumi attiecas uz atšķirīgu situāciju, nevis uz to, uz kuru attiecas aizsardzības pasākumi. Tērauda aizsardzības pasākumi neliedz noteikt antidempinga pasākumus, kaut arī ir kvotas, kas atbrīvotas no aizsardzības maksājuma un kas, kā minēts 214. apsvērumā, patiešām ir pietiekami lielas, lai atļautu ievērojamus importa apjomus pirms aizsardzības maksājuma piemērošanas. Turklāt importa apjoms no katras attiecīgās valsts nebija nenozīmīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē, kā norādīts iepriekš 213. un 214. apsvērumā. Tāpēc imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm bija pietiekami būtisks, lai nodarītu būtisku kaitējumu Savienības ražotājiem.

(281)

Dažas personas aicināja Komisiju analizēt datus par 2021. gadu un norādīja, ka Savienības ražotāju stabilā atgūšanās minētajā gadā liecina, ka imports no attiecīgajām valstīm nebija Savienības ražošanas nozarei nodarītā būtiskā kaitējuma avots. Komisija noraidīja apgalvojumu saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu, kurā noteikts, ka informāciju, kas attiecas uz laikposmiem, kuri seko izmeklēšanas laikposmam jeb periodam, parasti neņem vērā.

(282)

Importa apjomam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Imports no trešām valstīm

(283)

Attiecīgajā periodā visu pārējo valstu importa tirgus daļa svārstījās. Kopumā bija samazinājums no 23,8 % 2017. gadā līdz 9,9 % izmeklēšanas periodā, un šo tendenci daļēji ietekmēja tirdzniecības aizsardzības pasākumu noteikšana pret Ķīnas NT.

(284)

Izmeklēšanas periodā imports no citām trešām valstīm sasniedza 839 588 tonnas (no kurām 72 % bija no Dienvidkorejas, Taivānas un Indijas). Lielākā daļa šā importa tika ievesta Savienībā par cenām, kas bija augstākas nekā importa cenas no attiecīgajām valstīm.

(285)

Kā norādīts iepriekš 247. un 248. apsvērumā, Savienības ražošanas nozari attiecīgajā periodā joprojām ietekmēja Ķīnas imports par dempinga cenām. Dažas personas norādīja, ka nav pierādījumu tam, ka Ķīnas apietais imports neturpināja ienākt Savienības tirgū 2020. gadā, un tās pieprasīja attiecībā uz to izpaust Taric datus (46). Ņemot vērā laiku, kad pret Ķīnu tika sākta procedūra pasākumu apiešanas novēršanai un reģistrācija, kas tika piemērota kopš šīs izmeklēšanas sākšanas, Komisija uzskatīja, ka Ķīnas imports neizraisīja būtisko kaitējumu, kurš Savienības ražošanas nozarei nodarīts šīs procedūras izmeklēšanas periodā. Vissvarīgākais ir fakts, ka izmeklēšanas periodā, kad Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozarei joprojām tika nodarīts būtisks kaitējums, NT imports no ĶTR praktiski netika veikts.

(286)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas CIB un vairāki ražotāji eksportētāji norādīja, ka Savienības ražošanas nozares rentabilitātes samazinājums 2018. un 2019. gadā radās, jo 2017. gadā panākto rentabilitāti izdevās sasniegt, galvenokārt pateicoties antidempinga maksājumu noteikšanai NT importam no Ķīnas, un ka rentabilitātes izmaiņas 2018. un 2019. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, radīja Ķīnas NT imports, apejot antidempinga maksājumus. Šādu apgalvojumu pauda arī Turcijas valdība.

(287)

Pirmkārt, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozares rentabilitāti 2017. gadā, Komisija norādīja, ka 2017. gadā rentabilitāte pārsniedza minimālo mērķa peļņu 6 %, kas liecina par to, ka i) pēc negodīgas konkurences perioda ar Ķīnu, kas radīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, attiecīgajā gadā Savienības ražošanas nozares rentabilitāti būtiski neietekmēja Ķīnas dempings Savienības tirgū, visticamāk, tāpēc, ka 2016. gada decembrī pret Ķīnas NT tika uzsākta antidempinga izmeklēšana, un ii) importa apjoms no attiecīgajām valstīm vēl nebija tāds, lai tas būtiski ietekmētu Savienības ražošanas nozares rentabilitātes līmeni. Tomēr negodīgu tirdzniecības kropļojumu trūkums nekādā veidā nenozīmē, ka rentabilitāte bija mākslīgi palielināta (uz ko šķietami norāda attiecīgās personas), vēl jo vairāk tāpēc, ka 6,2 % līmenis ir pieticīgs. Kas attiecas uz importu no Ķīnas 2018. un 2019. gadā, apejot antidempinga maksājumus, nebūt nebija tā, ka Komisija minēto importu vienkārši ignorēja, kā to apgalvoja CIB un vairāki ražotāji eksportētāji, tomēr tā atzina, ka joprojām bija ietekme uz Savienības ražošanas nozari. Pateicoties izmeklēšanai par pasākumu apiešanu, pretēji importa tendencei no attiecīgajām valstīm šā importa apjoms ļoti samazinājās 2018. un 2019. gadā, kad tas jau tā bija mazāks par importu no attiecīgajām valstīm. Izmeklēšanas periodā vairs gandrīz nenotika NT imports no Ķīnas.

(288)

Tādējādi Komisija secināja, ka no citām trešām valstīm veiktā importa ietekme nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Krievijas un Turcijas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(289)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares eksporta apjomam un cenām bija tālāk norādītā dinamika.

12. tabula

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

(290)

Savienības ražošanas nozares eksporta apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 6 %. Eksporta pārdošanas papildu apjoms (kas, salīdzinot ar attiecīgā perioda sākumu, izmeklēšanas periodā bija aptuveni 40 000 tonnu) nav pārāk liels salīdzinājumā ar 93 000 tonnu pārdošanas zaudējumu Savienības tirgū tajā pašā periodā. Izņemot augstākas cenas 2018. gadā, Savienības ražotājiem tajā pašā periodā bija diezgan stabilas eksporta cenas. Savienības ražošanas nozares eksportētie ražojumi parasti ir lētākais NT, un tāpēc tiem ir ievērojami zemākas vidējās cenas nekā Savienībā pārdotajiem ražojumiem. Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas apjomi ļoti nelielā mērā varētu kompensēt gan apjoma, gan cenu ziņā Savienības tirgū vērojamas negatīvās norises, mazinot pastāvīgās izmaksas un citas izmaksas.

(291)

Daži ražotāji eksportētāji Savienības ražotāju tirgus daļas zaudēšanu Savienības NT tirgū skaidroja ar to, ka Savienības ražošanas nozare ir vairāk pievērsusies eksporta tirgiem, kas dažām personām nebija rentabli. Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Savienības ražotāju eksportētie apjomi, salīdzinot ar Savienības kopējiem pārdošanas apjomiem, bija nelieli, veidojot aptuveni 12 % no to kopējā pārdošanas apjoma. Kā minēts 290. apsvērumā, absolūtā izteiksmē eksporta pārdošanas papildu apjomi bija nelieli, savukārt cenas bija diezgan stabilas un atbilda ražojumu klāstam.

(292)

Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāju ietekme uz Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu bija nebūtiska, ja tāda vispār bija.

(293)

Kā norādīts 4.3. iedaļā, attiecīgajā periodā brīvā tirgus patēriņš samazinājās. Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka brīvā tirgus patēriņa attīstība varēja veicināt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(294)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Krievijas valdība apgalvoja, ka patēriņa samazināšanās bija galvenais Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma krituma iemesls. Tomēr Komisija atkārtoja, ka netika konstatēts, ka patēriņa samazinājums mazinātu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Krievijas un Turcijas un Savienības ražošanas nozares situāciju izmeklēšanas periodā, kad nozarei radās kaitējums, ņemot vērā importa no attiecīgajām valstīm apjomu un tirgus daļu palielinājumu un to ietekmi uz Savienības ražošanas nozares cenām. Turklāt, lai gan patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās par 467 000 tonnām, imports no attiecīgajām valstīm palielinājās gandrīz divkārt.

(295)

Dažas personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares darbības rādītāji ir slikti tāpēc, ka autobūves nozarē ir problēmas un mazāks pieprasījums. Pašreizējā izmeklēšanā šis apgalvojums neapstiprinājās. Gluži pretēji, izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražotāji piegādā NT dažādām rūpniecības nozarēm, kas nav autobūves nozare. Jāņem vērā, ka uz karsti galvanizētiem ražojumiem, kurus parasti izmanto autobūves nozarē, izmeklēšana neattiecas, tāpēc, ja daļu no Savienības ražošanas nozares negatīvi ietekmēja lejupslīde autobūves nozarē, tas izriet no ražojumiem, kas nav līdzīgs ražojums, un tādējādi tas nav ņemams vērā pašreizējā analīzē. Apgalvojums tika noraidīts.

(296)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas CIB un vairāki ražotāji eksportētāji norādīja, ka mazāks pieprasījums attiecīgajā nozarē, kur ražošana notiek tajās pašās ražošanas līnijās, palielinātu pastāvīgās izmaksas un tādējādi negatīvi ietekmētu Savienības ražošanas nozares rentabilitāti.

(297)

Komisija atzina, ka noteikti Savienības ražotāji NT ražošanas līnijās ražo arī ražojumus, ko izmanto autobūves nozarē. Tomēr tā precizēja, ka pašreizējā izmeklēšanā veiktā analīze, ieskaitot izmaksu analīzi, ir veikta tikai tajā ietverto ražojumu grupai. Mikrorādītāju dati ir apkopoti tikai izlasē iekļauto ražotāju līmenī. Pārbaudītās šo personu ražošanas izmaksas, jo īpaši pastāvīgās izmaksas, nav šādā veidā pārdalītas. Tik tiešām, ražošanas jaudas pārdalīšana notika tikai nelielam skaitam izlasē neiekļauto ražotāju. Tāpēc nevienu no mikrorādītājiem neietekmēja notikumi citās ražojumu grupās, kas nav NT, un, kā norādīts informācijas izpaušanas dokumentā un arī šajā regulā, minētie notikumi ietekmēja tikai 2 makrorādītājus, proti, ražošanas jaudu (4. tabula) un nodarbinātību (6. tabula).

(298)

Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(299)

Savienības ražotāji izmeklējamo ražojumu izmanto, lai ražotu ar organisku pārklājumu pārklātu tēraudu.

(300)

Kā norādīts iepriekš 1. tabulā, attiecīgajā periodā pašu patēriņš samazinājās par 13 %. Kritums galvenokārt notika attiecīgā perioda otrajā daļā, jo dažās tērauda ražošanas nozarēs bija negatīvs pieaugums. Tomēr izmantošana pašu vajadzībām relatīvā izteiksmē, t. i., procentos no Savienības ražošanas apjoma, saglabājās diezgan stabila.

(301)

Komisija secināja, ka pašu patēriņa attīstības nozīme (ja tāda bija) Savienības ražošanas nozarei nodarītajā kaitējumā bija nebūtiska.

(302)

Dažas personas norādīja, ka Savienības ražotājiem nodarītā kaitējuma avots ir nelaikā veikti ieguldījumi karsti galvanizētu ražojumu ražošanā autobūves nozares vajadzībām. Kā izklāstīts 295. apsvērumā, apgalvojums attiecas uz ieguldījumiem ražojumā, uz kuru šī izmeklēšana neattiecas. Tādēļ Komisija apgalvojumu noraidīja.

(303)

Dažas personas norādīja, ka Savienības ražotājiem nodarītā kaitējuma avots ir nelaikā veikti ieguldījumi, kuru rezultātā ražošanas jauda bija daudz lielāka par patēriņu Savienībā. Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Kā norādīts 263. apsvērumā, Savienības ražotāji neveica ieguldījumus tāpēc, lai palielinātu NT ražošanas jaudu kā tādu. Arī 235. apsvērumā ir norādīts, ka NT ražošanas jaudas palielinājums bija teorētisks un tāpēc šajā konkrētajā gadījumā netika uzskatīts par tādu, kas radījis būtisku kaitējumu. Šo prasību atkārtoja pēc informācijas galīgās izpaušanas, tomēr netika sniegti jauni pierādījumi vai argumentācija, un tāpēc šī prasība tika noraidīta.

(304)

Dažas personas norādīja uz pašizraisītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarē tāpēc, ka ar Savienības ražotājiem saistītie SSC ir importējuši izmeklējamo ražojumu. Apgalvojumu uzskatīja par nepamatotu, tāpēc to noraidīja. Jānorāda, ka daudziem Savienības ražotājiem nav saistītu tērauda apstrādes pakalpojumu centru, kas veic importa funkcijas. Lielākajai daļai izlasē iekļauto Savienības ražotāju nav šāda veida tērauda apstrādes pakalpojumu centru. Netika konstatēts, ka ar Savienības ražotājiem saistīto tērauda apstrādes pakalpojumu centru veiktais imports, ja tāds bija, mazinātu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Krievijas un Turcijas un Savienības ražošanas nozares situāciju izmeklēšanas periodā, kad nozarei radās kaitējums, ņemot vērā importa no attiecīgajām valstīm apjomu palielinājumu un to ietekmi uz Savienības ražošanas nozares cenām un šajā iedaļā analizēto citu faktoru ietekmi.

(305)

Dažas personas norādīja, ka kaitējumu izraisīja saistībā ar Covid noteiktie apturēšanas periodi Savienībā, kuru dēļ palielinājās Savienības tērauda ražotāju pastāvīgās izmaksas, jo bija mazāki ražošanas apjomi. Prasība, ko atkārtoja pēc informācijas galīgās izpaušanas, tika noraidīta. Saistībā ar Covid noteiktie apturēšanas periodi 14 dalībvalstīs, kurās atrodas Savienības ražotāji, atšķīrās gan periodu, gan tvēruma ziņā. Patiešām, bija tādi Savienības tērauda ražotāji, kurus apturēšana gandrīz neskāra un kuri pandēmijas laikā apkalpoja svarīgus uzņēmumus, un kuru kopējā produkcijas izlaide 2020. gadā būtiski neatšķīrās no 2019. gada (47).

(306)

Šīs personas uzskatīja, ka Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļas tāpēc, ka pārdošanai bija pieejami mazāki apjomi, jo bija zemāki jaudas izmantojuma rādītāji un ražošanas samazināšanās Covid-19 pandēmijas ražotņu slēgšanas vai neizmantotās jaudas dēļ. Komisija tam nepiekrita. Patēriņa samazināšanās apstākļos (sk. 1. tabulu) imports par dempinga cenām ieguva lielāku tirgus daļu nekā Savienības ražošanas nozare, un tādējādi tas kopumā varēja turpināt apkalpot tirgu.

(307)

Vairākas personas norādīja, ka imports no Turcijas un Krievijas aizpildīja Savienības tirgū esošo iztrūkumu, ko radīja saistībā ar Covid-19 noteiktā ražošanas apturēšana Savienībā, tādējādi radot deficītu. Komisija šo apgalvojumu noraidīja. Komisija norādīja, ka importam no attiecīgajām valstīm lielākā daļa pieauguma gan apjoma, gan tirgus daļu ziņā bija 2018. un 2019. gadā, t. i., pirms Covid-19 pandēmijas. Turklāt ražošanas pārtraukšanas ietekme Covid-19 dēļ kopumā bija ierobežota, kā skaidrots 305. apsvērumā, un tā dažādiem Savienības ražotājiem atšķīrās. Jebkurā gadījumā ar Covid-19 saistītā apturēšana nekad nevarētu attaisnot attiecīgo valstu dempinga praksi. Šīs piezīmes atkārtoja pēc informācijas galīgās izpaušanas, tomēr netika sniegti jauni pierādījumi vai argumentācija, un tāpēc šīs piezīmes tika noraidītas.

(308)

CIB un vairāki ražotāji eksportētāji arī norādīja, ka cenu un izmaksu ceturkšņa analīze, kas norādīta sūdzībā (sk. 260. apsvērumu), būtu pierādījusi, ka jo īpaši 2020. gada pirmajā ceturksnī Savienības ražošanas nozare cieta lielus zaudējumus. Tas apstiprinātu apgalvojumu, ka obligātā ražotņu slēgšana Savienībā (nevis imports par dempinga cenām) izraisīja sliktu rentabilitāti izmeklēšanas periodā.

(309)

Komisija norādīja, ka konstatējumi šo personu veiktajā analīzē par šiem konkrētajiem sūdzībā minētajiem datiem jau liecināja par peļņas dramatisku samazināšanos laikā no 2019. gada trešā līdz ceturtajam ceturksnim (no 1,22 % līdz –1,96 %), proti, laikā pirms Covid-19 pandēmijas, kā arī ļoti lielu Savienības ražošanas nozares rentabilitātes uzlabojumu 2020. gada otrajā ceturksnī līdz līmenim (–0,45 %), kas salīdzināms ar līmeni, kurš esot sasniegts 2020. gada trešajā ceturksnī, lai gan personas uzsvēra, ka slēgšana sākās 2020. gada martā (48). Komisija uzskatīja, ka gan lielais rentabilitātes samazinājums 2019. gada pēdējā ceturksnī, proti, pirms ražotņu obligātās slēgšanas Covid-19 pandēmijas dēļ, gan lielais rentabilitātes uzlabojums 2020. gada otrajā ceturksnī neatbilda apgalvojumam, ka šī analīze apstiprinātu norādīto par obligātās slēgšanas ietekmi. Tāpēc šo prasību atzina par nepietiekami pamatotu.

(310)

Krievijas valdība norādīja, ka daži ar Covid saistīti konstatējumi, kas apkopoti pētījumā, bija iemesls tam, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis izmeklēšanas periodā pasliktinājās (49). Šie konstatējumi ir saistīti ar eurozonas lēno atveseļošanos salīdzinājumā ar Ķīnu, īstermiņa nepietiekamo piegāžu ietekmi uz apstrādes rūpniecību un atšķirībām, kas pastāv starp nozarēm attiecībā uz atgūšanos pēc Covid-19. Apgalvojums tika noraidīts, pamatojoties uz 306. apsvērumā norādīto paskaidrojumu un pētījuma būtību, kurā galvenā uzmanība pievērsta nozarēm, kas nav saistītas ar NT.

(311)

Dažas personas norādīja, ka Savienības ražotāji cieta no “izmaksu un cenu starpības samazinājuma”, jo svārstījās cenas karsti velmētajiem ruļļiem, kuri saskaņā ar tirgus izpēti kļuva dārgāki 2020. gada otrajā pusē. Lielākā daļa Savienības ražotāju ir vertikāli integrēti, un karsti velmēto ruļļu cena brīvajā tirgū neietekmēja viņu NT ražošanas izmaksas. Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(312)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Krievijas valdība apgalvoja, ka Korejas Republikas un Taivānas gūtās tirgus daļas liecināja par to, ka Savienības ražošanas nozare nebija pietiekami konkurētspējīga.

(313)

Komisija norādīja, ka vairāk importa neliecina par vietējās nozares konkurētspēju. Tika arī norādīts, ka importa absolūtais apjoms no šīm divām valstīm, kā arī vēl lielākā mērā tā palielinājums attiecīgajā periodā bija ierobežots salīdzinājumā ar attiecīgo valstu rādītājiem. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(314)

Ņemot vērā minētos apsvērumus, Komisija noteica cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no Krievijas un Turcijas. Importa par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm pieaugums sakrita ar Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos. Pēc izmeklēšanas par pasākumu apiešanu attiecībā uz Ķīnas importu imports par zemām cenām no Turcijas un Krievijas eksponenciāli palielinājās un neļāva Savienības ražošanas nozarei palielināt pārdošanas cenas un apjomus. Runājot par cenām, importa par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm cenas pastāvīgi bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas Savienības tirgū, un tas jebkurā gadījumā radīja ievērojamu cenu spiedienu, kurš neļāva Savienības ražošanas nozarei paaugstināt tirgus cenas līdz ilgtspējīgiem līmeņiem, kas nepieciešami, lai panāktu samērīgu peļņas normu.

(315)

Komisija nošķīra un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no tā kaitējuma, kuru izraisījis imports par dempinga cenām. Tā konstatēja, ka tādi faktori kā izmantošanas pašu vajadzībām dinamika un noteikti ieguldījumi neveicināja nodarīto kaitējumu. Tādu faktoru kā imports no citām trešām valstīm, Savienības ražotāju veiktais eksports, pieprasījuma attīstība, Covid-19 pandēmija un karsti velmēto ruļļu cenas ietekme kopumā bija neliela.

(316)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un pārējie faktori, izvērtēti atsevišķi vai kopā, nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu.

(317)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija izvērtēja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai likvidētu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei ir radījis imports par dempinga cenām.

(318)

Kaitējums tiktu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu panākt mērķa peļņu, veicot pārdošanu par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c punkta un 2.d punkta nozīmē.

(319)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no valsts, uz kuru attiecas izmeklēšana, rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju, un rentabilitātes līmeni, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam jeb peļņas normai nevajadzētu būt zem 6 %.

(320)

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka mērķa peļņai būtu jābūt vismaz tādai pašai kā iepriekšējā (Ķīnas) NT lietā (7,4 %). Savienības ražotājs piedāvāja 15 %. Vairākas personas apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēja norādītais peļņas līmenis ir pārāk augsts.

(321)

Komisija konstatēja, ka 2017. gadā Savienības ražošanas nozare spēja gūt vidēji 6,2 % peļņu. Lai gan antidempinga pasākumi vēl nebija noteikti NT importam no ĶTR, Ķīnas importa par dempinga cenām apjoms jau bija samazinājies 2017. gadā, jo antidempinga izmeklēšana tika uzsākta 2016. gada decembrī. Turklāt minētajā gadā importa līmenis no Krievijas un Turcijas joprojām bija salīdzinoši zems (sk. 2. tabulu).

(322)

Komisija novērtēja arī gadus pirms attiecīgā perioda, taču tie netika atzīti par atbilstošiem, jo imports par dempinga cenām no Ķīnas ietekmēja Savienības ražošanas nozari. Komisija ņēma vērā mērķa peļņu, kas izmantota iepriekšējā (Ķīnas) NT lietā, tomēr tā bija noteikta 2008. gadā.

(323)

Tāpēc Komisija nolēma izmantot 2017. gadā sasniegto vidējo svērto peļņu 6,2 %, kas šajā gadījumā bija vispiemērotākais pamats mērķa peļņas aprēķinam.

(324)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu divi Savienības ražotāji sniedza pierādījumus tam, ka normālos konkurences apstākļos viņu ieguldījumu, pētniecības, izstrādes un inovācijas līmenis attiecīgajā periodā būtu bijis augstāks. Pamatojoties uz uzņēmumu dokumentārajiem pierādījumiem, kurus varēja saskaņot ar uzņēmumu ziņošanas rīkiem un grāmatvedības sistēmām, Komisija pieņēma šos apgalvojumus. Lai to atspoguļotu mērķa peļņā, Komisija aprēķināja starpību starp ieguldījumiem un pētniecības, izstrādes un inovācijas (“PII”) izdevumiem normālos konkurences apstākļos, kā to norādīja Savienības ražošanas nozare, un Komisija pārbaudīja to, salīdzinot ar faktiskajiem PII izdevumiem attiecīgajā periodā. Šādas starpības, kas izteiktas procentos no apgrozījuma, bija 0,02 % un 0,35 %. Šie procenti tiks pieskaitīti 6,2 % pamatpeļņai, rezultātā iegūstot galīgo mērķa peļņu robežās no 6,20 % līdz 6,55 %.

(325)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija pēdējā solī novērtēja turpmākās izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un Ia pielikumā minētajām SDO konvencijām un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies pasākuma piemērošanas periodā, kurš atbilst 11. panta 2. punktam. Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem (pamatojoties uz uzņēmumu grāmatvedības sistēmām, to ziņošanas rīkiem un prognozēm), Komisija noteica papildu izmaksas robežās no 3,05 līdz 38,78 EUR par tonnu.

(326)

Šīs izmaksas ietver turpmākās papildu izmaksas, kas saistītas ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) prasību izpildi. ES ETS ir centrālais elements ES politikā par daudzpusēju vides nolīgumu ievērošanu. Šādas papildu izmaksas tika aprēķinātas, pamatojoties uz aplēstajām ES kvotām (ESK), kas būs jāiegādājas pasākumu piemērošanas laikā (2022.–2026. gadā). Papildu izmaksās tika ņemtas vērā arī netiešās CO2 izmaksas, ko rada elektroenerģijas cenu pieaugums laikposmā no 2022. līdz 2026. gadam saistībā ar ES ETS un prognozētajām ESK cenām.

(327)

Uz šā pamata Komisija aprēķināja Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma cenu, kas nerada kaitējumu, izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot mērķa peļņas normu (sk. 324. apsvērumu) un korekcijas saskaņā ar 7. panta 2.d punktu pa ražojuma veidiem.

(328)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas CIB un vairāki ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka ražošanas izmaksas, ko izmantoja kā pamatu, lai aprēķinātu cenu, kas nerada kaitējumu, ir mākslīgi palielinātas noteiktu ražotāju ražošanas līniju pārdales dēļ, kā norādīts 235. apsvērumā. Šis apgalvojums netika pamatots. Jebkurā gadījumā, kā minēts 295. apsvērumā, šajā izmeklēšanā izmantotie izmaksu dati, cita starpā lai aprēķinātu Savienības ražošanas nozares cenu, kas nerada kaitējumu, attiecas tikai uz izmaksām, kas saistītas ar līdzīga ražojuma ražošanu, un mikrorādītāju dati ir apkopoti un tiek izmantoti tikai izlasē iekļauto ražotāju līmenī. Komisija apstiprināja, ka 235. un 244. apsvērumā minētā pārdale attiecas uz nelielu skaitu izlasē neiekļautu ražotāju un tāpēc ietekmē tikai attiecīgos mikrorādītājus, kā ir pienācīgi izskaidrots. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(329)

Pēc tam Komisija noteica kaitējuma starpības līmeni, salīdzinot Krievijas ražotāju eksportētāju un izlasē iekļauto Turcijas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, kas tika noteikta, lai aprēķinātu cenu samazinājumu, ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūtā starpība tika izteikta procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(330)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Severstal apstrīdēja PVA izmaksu, kā arī peļņas korekcijas, kas pēc analoģijas ar 2. panta 9. punktu piemērotas tā saistīto tirgotāju pārdošanas cenām Savienībā tādu pašu iemeslu dēļ, kā minēts 220. apsvērumā.

(331)

Kā norādīts 221. apsvērumā, Tiesa ir apstiprinājusi, ka 2. panta 9. punkta piemērošana pēc analoģijas ir likumīga, lai noteiktu eksporta cenu nolūkā aprēķināt cenas samazinājumu un mērķa cenas samazinājumu (50). Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(332)

Kaitējuma novēršanas līmenis attiecībā uz “pārējiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visiem pārējiem uzņēmumiem” ir definēts tādā pašā veidā kā dempinga starpība šiem uzņēmumiem (sk. 138. un 182. apsvērumu).

(333)

Atbilstīgi iepriekš izklāstītajam novērtējumam būtu jānosaka šādi galīgie antidempinga maksājumi saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu:

(334)

Komisija pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu varētu izdarīt nepārprotamu secinājumu, ka šajā lietā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs, lai gan ir konstatēts dempings, kas izraisa kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(335)

Savienības ražošanas nozari veido 20 ražotāji 14 dalībvalstīs, un tā nodarbina 9 237 cilvēkus. Lielākā daļa Savienības ražotāju atbalstīja minēto sūdzību. Neviens no ražotājiem neiebilda pret izmeklēšanas sākšanu.

(336)

Kā secināts 4.5.4. un 5.3. iedaļā, Krievijas un Turcijas izcelsmes imports par dempinga cenām lika pasliktināties visas Savienības ražošanas nozares stāvoklim.

(337)

Ir gaidāms, ka Krievijas un Turcijas importam piemērotie antidempinga pasākumi atjaunos godīgas tirdzniecības nosacījumus Savienības tirgū un ļaus Savienības ražošanas nozarei sasniegt šādā kapitālietilpīgā nozarē ilgtspējīgu peļņas līmeni. Paredzams, ka to rezultātā Savienības ražotāji varēs atgūties no situācijas, kad radās kaitējums, veikt turpmākus ieguldījumus un izpildīt savas dažādās saistības, tajā skaitā sociālajā un vides jomā.

(338)

Pasākumu nenoteikšana radītu lielus zaudējumus Savienības ražošanas nozarei, apdraudētu tās dzīvotspēju, kā arī, iespējams, novestu pie ražotņu slēgšanas un darbinieku atlaišanas. Ja pasākumi netiek noteikti, var rasties atkarība no trešo valstu piegādēm.

(339)

Ražotājs eksportētājs Tezcan norādīja, ka tērauda imports jau tiek kontrolēts, izmantojot tērauda aizsardzības pasākumus, un to kontrolēs arī OIM (51) uzraudzība, kas tiks sākta 2023. gadā. Citas personas, tajā skaitā Turcijas valdība, atgādināja par aizsardzības pasākumiem, no kuriem Savienības ražotāji jau gūst labumu. Visi šie minētie apgalvojumi tika noraidīti: pašreizējā antidempinga izmeklēšana attiecas uz atšķirīgu jautājumu, uz kuru vēl neattiecas neviens no esošajiem pasākumiem.

(340)

Tāpēc Komisija secināja, ka pasākumu noteikšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(341)

Neviens importētājs izmeklēšanā nesadarbojās.

(342)

Turcijas apvienība CIB norādīja uz nepietiekamām piegādēm, kas varētu negatīvi ietekmēt importētājus Savienībā. Komisija uzskatīja, ka apgalvojums ir nepamatots, jo papildus bagātīgajam Savienības ražošanas apjomam, importētāji un piegādes ķēdes var izmantot importu no daudzām valstīm. Turklāt antidempinga pasākumu noteikšana nenozīmē, ka imports no attiecīgajām valstīm ir aizliegts. Pasākumu līmenim nevajadzētu liegt Turcijas un Krievijas tērauda ražotājiem pārdot savu NT Savienībā un Savienības importētājiem par godīgām cenām. Šis apgalvojums tika noraidīts.

(343)

CIB arī norādīja, ka pasākumi negatīvi ietekmētu importētājus Savienībā, jo importētāji joprojām cenšas atgūties no Covid-19 pandēmijas. Tā neiesniedza nekādus pierādījumus, kas pamatotu apgalvojumu, un tāpēc tas tika noraidīts. Importētāju nesadarbošanās dēļ Komisija nevarēja analizēt, vai importētāji darbojas slikti vai nespēj novirzīt cenu pieaugumu, ja tāds bija.

(344)

Neviens lietotājs izmeklēšanā nesadarbojās.

(345)

Eiropas Autoražotāju asociācija sniedza informāciju, kurā lūdza Savienības autoražotājus atbrīvot no visiem pasākumiem, kas negatīvi ietekmētu to konkurētspēju. Komisija konstatēja, ka ražojumu, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, autobūves nozare praktiski neizmanto, un tāpēc jebkāda pasākumu ietekme šajā nozarē varētu būt tikai nebūtiska.

(346)

Personas, kas pārstāv ražotāju eksportētāju intereses, norādīja uz nepietiekamām piegādēm, kas varētu negatīvi ietekmēt lietotājus Savienībā. Personas apgalvoja, ka Savienības ražotāji cenšas atsākt savu darbību un nespēj apmierināt pieaugošo pieprasījumu no klientiem, jo īpaši attiecībā uz plāniem materiāliem, šauriem materiāliem, galvanizētiem materiāliem un ruļļiem, kas vieglāki par 10 tonnām, ko Savienības ražotāji parasti negribīgi piegādā. Šis apgalvojums bija nepamatots un tika noraidīts iepriekš 342. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ.

(347)

Turcijas apvienība CIB aicināja nenoteikt pasākumus, pamatojoties uz to, ka 2007. gada izmeklēšanā par poliestera sintētiskajām štāpeļšķiedrām (52) Komisija konstatēja, ka pasākumi nav Savienības interesēs cita starpā tāpēc, ka lietotājiem ir zema peļņa un grūtības pārvirzīt cenu pieaugumu, kā arī piegādes problēmas. Šis apgalvojums tika noraidīts. Ar piegādes problēmām saistītā apgalvojuma daļa tika noraidīta iepriekš 342. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ.

(348)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas CIB un vairāki ražotāji eksportētāji norādīja, ka tādu alternatīvu piegāžu avotu izmantošana, kas atbilstoši apsvērumam ir plaši pieejami, radītu lielākas NT iegādes cenas lietotājiem. Komisija atgādināja, ka antidempinga pasākumu mērķis ir novērst importu par negodīgām cenām Savienības tirgū, lai atkal nodrošinātu vienlīdzīgus noteikumus visiem tirgus dalībniekiem. Tās pašas personas arī apšaubīja 342. apsvērumā minēto alternatīvo avotu pieejamību, jo ASV importētāji maksā vislielāko cenu globālajā tirgū. Komisija norādīja, ka izmeklēšanas periodā importa tirgus daļa no valstīm, kas nebija attiecīgās valstis, bija tikai 9,9 %, neskatoties uz negodīgo konkurenci Savienības tirgū, ko rada attiecīgās valstis, kuru tirgus daļa bija 12,9 %. Pamatojoties uz minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(349)

Kā minēts, lietotāji nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, tāpēc no viņiem nevarēja iegūt informāciju par lietotāju rentabilitāti. Sūdzības U-1. pielikumā sūdzības iesniedzēji sniedza aprēķinu, kas parāda, ka būvniecības lietojumā NT veidoja nenozīmīgu daļu no galaprodukta cenas. Saskaņā ar Eurofer, tas pats attiecas uz citiem pakārtotajiem segmentiem (53).

(350)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas CIB un vairāki ražotāji eksportētāji norādīja, ka šī informācija nebija atbilstoša, tomēr tie neiesniedza jēgpilnu alternatīvu izmaksu ietekmes novērtējumu attiecībā uz lietotājiem. Tie, kā arī Krievijas valdība norādīja, ka pēc izmeklēšanas perioda NT cenas būtu strauji palielinājušās un ka šis pēdējais cenu palielinājums noteiktu būtu ietekmējis lietotājus.

(351)

Komisija atgādināja, ka Savienības interešu analīzē attiecīgajam ietekmes uz lietotājiem novērtējam būtu jābūt antidempinga maksājuma ietekmes (ja šāds maksājums ir) uz lietotājiem novērtējumam, nevis citu iemeslu izraisīta cenu palielinājuma (ja tāds ir) ietekmes novērtējumam. Lietotāji izmeklēšanā nesadarbojās, un tāpēc Komisija nevarēja analizēt, kā notikumi pēc izmeklēšanas perioda ietekmēja lietotāju situāciju. Pamatojoties uz minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(352)

Dažas personas norādīja, ka Savienības tērauda ražotāji pastāvīgi cenšas saglabāt savu oligopolu Savienības tirgū un likvidēt starptautisko konkurenci. Viņi norādīja, ka Savienības ražotāji jau apkalpoja ievērojamu brīvā tirgus daļu, lai gan šāda procentuālā daļa neietvēra pašu patēriņa apjomus un baidījās no monopola.

(353)

Komisija apgalvojumu par oligopolu atzina par nepamatotu, jo, kā norādīts 335. apsvērumā, ir zināmi 20 ražotāji, kas pieder pie vairāk nekā 10 dažādām grupām, un pastāv būtisks imports no trešām valstīm. Tā kā nav pierādījumu par praksi, kas vērsta pret konkurenci, ar Savienības ražošanas nozares pašreizējo tirgus daļu nevar pamatot šos apgalvojumus par oligopolu, nemaz nerunājot par monopolu. Komisija atsaucas uz savu neseno dienestu darba dokumentu (54), kurā tā norādīja, ka “nesenajā konsolidācijas vilnī apvienošanās kontroles izpilde veicināja aktīvas konkurences uzturēšanu Eiropas tērauda tirgos, lai gūtu labumu no daudzām pakārtotajām nozarēm, kas izmanto tēraudu, paļaujoties uz cenas ziņā pieejamiem materiāliem, lai konkurētu globāli un nodarbinātu miljoniem eiropiešu. Aizliedzot pret konkurenci vērstas apvienošanās (piem., Tata Steel/ThyssenKrupp) vai apstiprinot apvienošanos ar nosacījumiem, piemēram, strukturālu nodalīšanu (piem., ArcelorMittal/Ilva), apvienošanās ieviešana nodrošināja, ka Eiropas tērauda klientiem netiek piedāvātas mazākas izvēles iespējas, augstākas cenas vai mazāk novatorisma”. Tādēļ šo apgalvojumu noraidīja.

(354)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav tādu pārliecinošu iemeslu, kas liktu domāt, ka pasākumu noteikšana Krievijas un Turcijas izcelsmes NT importam būtu pretrunā Savienības interesēm.

(355)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai nepieļautu attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām izraisītu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Antidempinga maksājumi būtu jānosaka saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu.

(356)

Komisija norādīja, ka pēc izmeklēšanas uzsākšanas Krievijas Federācijas militārās agresijas pret Ukrainu dēļ ES ir noteikusi vairākas sankciju paketes pret Krieviju, kas pēc izmeklēšanas perioda beigām attiecas arī uz tērauda ražojumiem un/vai tērauda uzņēmumiem, kuri ražo un eksportē izmeklējamo ražojumu. Pēdējā sankciju pakete, kas attiecas arī uz izmeklējamo ražojumu un/vai ražotājiem eksportētājiem, ietver NT importa aizliegumu. Šis aizliegums stājās spēkā 2022. gada 16. martā (55). Ņemot vērā to, ka šīs sankcijas ir saistītas ar militāro agresiju un esošo ģeopolitisko situāciju, to apjoms, izmaiņas un/vai ilgums nav paredzami. Turklāt antidempinga pasākumu darbības laiks ir pieci gadi. Ņemot vērā iepriekš minēto nenoteiktību un to, ka Padome jebkurā brīdī var papildus grozīt sankciju noteikto apjomu un ilgumu, Komisija secināja, ka tās nevar ietekmēt tās secinājumus šajā procedūrā.

(357)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

(358)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādējādi tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tādam attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kuru ražojušas minētās juridiskās personas. Uz tādu attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, ieskaitot tiesību subjektus, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem tiesību subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz tiem nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(359)

Ja uzņēmums, no tiem, kas konkrēti minēti šajā regulā, pēc tam maina kādas savas vienības nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (56). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas ļauj pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, tad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēta regula par nosaukuma maiņu.

(360)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts “visiem pārējiem uzņēmumiem”, būtu jāpiemēro ne tikai attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī attiecībā uz ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību.

(361)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, ir jāuzrāda derīgs rēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(362)

Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu antidempinga maksājuma individuālās likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāpilda ierastās pārbaudes, un tiem, tāpat kā citos gadījumos, var būt vajadzīgi papildu dokumenti (nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(363)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt izmeklēšanu par pasākumu apiešanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

(364)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (57) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, tad maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(365)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/159 (58) Komisija uz trim gadiem noteica aizsardzības pasākumu attiecībā uz konkrētiem tērauda ražojumiem. Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1029 (59) aizsardzības pasākuma termiņš tika pagarināts līdz 2024. gada 30. jūnijam. Attiecīgais ražojums ir vienā no ražojumu kategorijām, uz kurām attiecas aizsardzības pasākums. Tādējādi, līdzko ir pārsniegtas aizsardzības pasākuma ietvaros noteiktās tarifa kvotas, par vienu un to pašu importu būtu maksājams gan tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums, gan antidempinga maksājums. Tā kā antidempinga pasākumu kumulācija ar aizsardzības pasākumiem var izraisīt lielāku ietekmi uz tirdzniecību nekā vēlams, Komisija uz aizsardzības maksājuma piemērošanas laiku nolēma novērst antidempinga maksājuma un tarifa kvotas pārsniegšanas maksājuma vienlaicīgu piemērošanu attiecīgajam ražojumam.

(366)

Tas nozīmē, ka tad, ja Regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minētais tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums kļūst piemērojams attiecīgajam ražojumam un pārsniedz saskaņā ar šo regulu noteikto antidempinga maksājumu līmeni, iekasē tikai Regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minēto tarifa kvotas pārsniegšanas maksājumu. Aizsardzības un antidempinga maksājumu vienlaicīgas piemērošanas laikā saskaņā ar šo regulu noteikto maksājumu iekasēšanu aptur. Ja Regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minētais tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums kļūst piemērojams attiecīgajam ražojumam un tā līmenis ir zemāks par minētajā regulā noteikto antidempinga maksājumu līmeni, Regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minēto tarifa kvotas pārsniegšanas maksājumu iekasē papildus starpībai starp minēto maksājumu un saskaņā ar minēto regulu noteiktiem lielākiem antidempinga maksājumiem. Aptur to antidempinga maksājumu summas daļu, kas nav iekasēta.

(367)

Šajā regulā minētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,