(1)

Savienības pilsonība ikvienam Savienības pilsonim dod tiesības brīvi pārvietoties.

(2)

Saskaņā ar Līguma 21. panta 1. punktu ikvienam Savienības pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstīs, ievērojot Līgumos un to īstenošanai pieņemtajos pasākumos noteiktos ierobežojumus un nosacījumus. Minēto tiesību īstenošanu reglamentē ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/38/EK (1). Pārvietošanās un uzturēšanās brīvība ir paredzēta arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 45. pantā. Tā kā Savienības rīcība izrādās nepieciešama, lai sasniegtu Līguma 21. pantā noteikto mērķi, un vajadzīgās pilnvaras nav Līgumos citādi paredzētas, Padome var pieņemt noteikumus nolūkā sekmēt pārvietošanās un uzturēšanās tiesību īstenošanu.

(3)

Saskaņā ar Līguma 168. panta 1. punktu, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.

(4)

2020. gada 30. janvārī Pasaules Veselības organizācijas (“PVO”) ģenerāldirektors izsludināja starptautisku sabiedrības veselības ārkārtas situāciju sakarā ar to, ka jaunais koronavīruss, kas izraisa 2019. gadā atklāto koronavīrusa slimību (“Covid-19”), ir radījis uzliesmojumu pasaules mērogā. 2020. gada 11. martā PVO atzina, ka Covid-19 uzliesmojumu var raksturot kā pandēmiju.

(5)

Lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos, dalībvalstis noteica dažādus pasākumus, no kuriem daži, piemēram, iebraukšanas ierobežojumi vai prasības pārrobežu ceļotājiem, kas izmanto tiesības brīvi pārvietoties, veikt SARS-CoV-2 infekcijas testus, ietekmēja Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā.

(6)

Tā kā Covid-19 pandēmija ir izraisījusi vēl nepieredzētu ārkārtas situāciju veselības jomā, sabiedrības veselības aizsardzība ir kļuvusi par Savienības un tās dalībvalstu galveno prioritāti. Pamatojoties uz sabiedrības veselības aizsardzību, dalībvalstis var veikt pasākumus, ar kuriem ierobežo personu brīvu pārvietošanos Savienībā. Saskaņā ar Līguma 168. panta 7. punktu par valsts veselības politikas noteikšanu, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu, ir atbildīgas dalībvalstis, un tādēļ tā dažādās dalībvalstīs var atšķirties. Lai gan dalībvalstis ir kompetentas lemt par piemērotākajiem pasākumiem sabiedrības veselības aizsardzībai, ir lietderīgi nodrošināt šādu pasākumu koordinēšanu, lai aizsargātu brīvas pārvietošanās tiesību īstenošanu un apkarotu nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus, piemēram, Covid-19.

(7)

Pieņemot un piemērojot brīvas pārvietošanās ierobežojumus, dalībvalstīm būtu jāievēro Savienības tiesību aktu principi, jo īpaši proporcionalitātes un nediskriminēšanas princips. Ar šo ieteikumu ir iecerēts atvieglot šo principu koordinētu piemērošanu pašreizējā izņēmuma situācijā, kuru radījusi Covid-19 pandēmija.

(8)

Vienpusēji pasākumi šajā jomā var radīt būtiskus traucējumus, jo uzņēmumiem un pilsoņiem tādā gadījumā ir jāizseko daudziem atšķirīgiem pasākumiem, kas strauji mainās. Situācijā, kad vīruss jau ir būtiski ietekmējis Savienības ekonomiku, tas ir īpaši kaitējoši.

(9)

Koordinētas pieejas mērķis ir novērst iekšējās robežkontroles atjaunošanu. Robežu slēgšana vai vispārēji ceļošanas aizliegumi, kā arī lidojumu, satiksmes pa sauszemi un ūdensceļiem apturēšana nav pamatota, jo mērķtiecīgāki un labāk koordinēti pasākumi, piemēram, Covid-19 sertifikāti vai testēšana, ir pietiekami efektīvi un rada mazāk traucējumu. “Zaļo joslu” sistēmai (2) vajadzētu nodrošināt pastāvīgu transporta plūsmu kustību, it īpaši nolūkā nodrošināt preču un pakalpojumu brīvu apriti, un tādējādi novērst piegādes ķēdes traucējumus.

(10)

Lai nodrošinātu labāku koordināciju starp dalībvalstīm, Padome 2020. gada 13. oktobrī pieņēma Ieteikumu (ES) 2020/1475 (3). Minētajā ieteikumā tika noteikta koordinēta pieeja šādos svarīgos jautājumos: kopēju kritēriju un robežvērtību piemērošana, kad tiek lemts, vai ieviest brīvas pārvietošanās ierobežojumus, Covid-19 pārneses riska kartēšana, izmantojot saskaņotus krāsu kodus, un koordinēta pieeja pasākumiem (ja tādi tiek noteikti), kurus var atbilstoši piemērot personām, kas pārvietojas starp apgabaliem, atkarībā no pārneses riska līmeņa attiecīgajos apgabalos. 2021. gada 1. februārī Padome pieņēma Ieteikumu (ES) 2021/119 (4), ar ko grozīja Ieteikumu (ES) 2020/1475, ņemot vērā ļoti augsto pārneses līmeni sabiedrībā visā Savienībā, kas, iespējams, saistīta ar jauno SARS-CoV-2 bažas raisošo variantu palielināto pārnēsājamību.

(11)

Eiropas Parlaments un Padome 2021. gada 14. jūnijā pieņēma Regulu (ES) 2021/953 par sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid sertifikāts) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā (5). Satvars tika izveidots, lai atvieglotu ES digitālā Covid sertifikātu turētāju brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanu Covid-19 pandēmijas laikā. Minētās regulas mērķis ir arī palīdzēt atvieglot to brīvas pārvietošanās ierobežojumu pakāpenisku un koordinētu atcelšanu, kurus dalībvalstis ieviesušas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai ierobežotu SARS-CoV-2 izplatīšanos.

(12)

Regulu (ES) 2021/953 sāka piemērot no 2021. gada 1. jūlija. Kopš minētā datuma vakcinētām, testētām vai pārslimojušām personām ir tiesības dalībvalstī pēc vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas saņemt ES digitālo Covid sertifikātu. Lai pēc iespējas labāk izmantotu ES digitālā Covid sertifikāta satvaru, Padome 2021. gada 14. jūnijā pieņēma Ieteikumu (ES) 2021/961 (6), ar ko groza Ieteikumu (ES) 2020/1475.

(13)

Kopš 2021. gada jūnija brīvu pārvietošanos Savienībā ir ietekmējušas divas svarīgas norises. Pirmkārt, ir ievērojami palielinājusies vakcinācijas aptvere, pilnas vakcinācijas kumulatīvajam tvērumam 2022. gada 10. janvārī sasniedzot vairāk nekā 68 % no visiem Savienības iedzīvotājiem (7) salīdzinājumā ar mazāk nekā 30 % laikā, kad tika pieņemti jaunākie grozījumi Ieteikumā (ES) 2020/1475 un Regula (ES) 2021/953 (8). Tādējādi ar pašlaik pieejamajām Covid-19 vakcīnām ievērojami lielāks iedzīvotāju īpatsvars ir labāk aizsargāts pret nopietnu saslimšanu un nāvi no Covid-19. Otrkārt, ir strauji progresējusi ES digitālā Covid sertifikāta ieviešana.

Līdz 2022. gada janvārim ES dalībvalstis ir izdevušas vairāk nekā 1 miljardu ES digitālo Covid sertifikātu. Tādējādi ES digitālais Covid sertifikāts ir plaši pieejams, uzticams un vispāratzīts instruments brīvas pārvietošanās atvieglošanai Covid-19 pandēmijas laikā. ES digitālā Covid sertifikāta satvaru izmanto ne tikai ES dalībvalstis, trīs ārpus ES esošas Eiropas Ekonomikas zonas valstis un Šveice (9), bet arī 29 citas trešās valstis un teritorijas, un paredzams, ka nākotnē tām pievienosies vēl citas trešās valstis. Tajā pašā laikā epidemioloģiskā situācija Savienībā joprojām ir problemātiska, un tas pamato tādu pasākumu saglabāšanu, kuru mērķis ir aizsargāt sabiedrības veselību.

(14)

Ņemot vērā šīs norises, Padomes Ieteikumā (ES) 2020/1475 izklāstītā vienotā pieeja būtu vēl vairāk jāpielāgo, kā to pieprasīja arī Eiropadome 2021. gada 22. oktobra secinājumos (10). Jo īpaši – galvenajam noteicošajam faktoram vajadzētu būt personas Covid-19 vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas statusam, ko apliecina ES digitālais Covid sertifikāts. Tā kā ES digitālos Covid sertifikātus ir iespējams drošā veidā izdot, pārbaudīt un akceptēt, ceļotājiem ar derīgu ES digitālo Covid sertifikātu nevajadzētu piemērot papildu brīvas pārvietošanās ierobežojumus, piemēram, pienākumu veikt turpmākus SARS-CoV-2 infekcijas testus. Jo īpaši personām, kuras ceļo Savienības teritorijā, principā nebūtu jāpiemēro karantīna, jo tā būtiski ierobežo brīvu pārvietošanos.

(15)

Šo pieeju pamato PVO ieteikumi (11), saskaņā ar kuriem uz pilnībā vakcinētiem ceļotājiem, kā arī ceļotājiem, kuri 6 mēnešu laikā pirms ceļošanas ir pārslimojuši Covid-19, nevajadzētu attiecināt papildu ierobežojumus. Personām, kas neietilpst šajās divās kategorijās, principā vajadzētu būt iespējai ceļot, pamatojoties uz negatīvu SARS-CoV-2 infekcijas testa rezultātu.

(16)

Lai vienkāršotu brīvu pārvietošanos Savienībā, ir jāizveido vienota izpratne par nosacījumiem, kādiem būtu jāatbilst trīs veidu ES digitālajiem Covid sertifikātiem, lai tos varētu akceptēt.

(17)

Komisija 2021. gada 21. decembrī pieņēma, Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/2288, ar ko attiecībā uz ES digitālā Covid sertifikāta formātā izdoto vakcinācijas sertifikātu, kuri apliecina pirmreizējās vakcinācijas kursa pabeigšanu, akceptēšanas periodu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/953 pielikumu (12). Ar minēto deleģēto regulu tika noteikts, ka ceļošanas nolūkā sertifikātus par pirmreizējās vakcinācijas kursa pabeigšanu akceptē tikai tad, ja kopš pēdējās minētā kursa vakcinācijas devas saņemšanas ir pagājušas ne vairāk nekā 270 dienas. Tā kā vēl nebija iespējams noteikt akceptēšanas periodu sertifikātiem par balstvakcināciju, minētajā deleģētajā regulā tika norādīts, ka šajā posmā akceptēšanas periods balstvakcinācijas sertifikātiem nebūtu jāpiemēro.

(18)

Dalībvalstīm būtu nekavējoties jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu piekļuvi vakcinācijai tām iedzīvotāju grupām, kurām iepriekš izdotie vakcinācijas sertifikāti tuvojas standarta akceptēšanas perioda beigām, pilnībā ņemot vērā vietējos lēmumus par prioritāšu noteikšanu dažādām iedzīvotāju grupām vakcinācijas izvēršanā, atbilstoši attiecīgās valsts politikai un epidemioloģiskajai situācijai.

(19)

Komisija būtu jāaicina uzraudzīt un regulāri atkārtoti izvērtēt pieeju attiecībā uz akceptēšanas periodu, lai novērtētu, vai varētu būt vajadzīgi pielāgojumi vai izmaiņas, pamatojoties uz jauniem zinātniskiem pierādījumiem, tostarp attiecībā uz to sertifikātu akceptēšanas periodu, kas izdoti pēc balstvakcinācijas devas ievadīšanas.

(20)

Lai vienkāršotu brīvu pārvietošanos Savienībā, būtu jāsaglabā testa sertifikātu standarta derīguma termiņi. Lai molekulāram nukleīnskābes amplifikācijas testam (NAAT) vajadzīgā paraugu ņemšana būtu atbilstīga, tā būtu jāveic ne agrāk kā 72 stundas pirms ierašanās. Īsāks derīguma termiņš, kas nepārsniedz 24 stundas, ir pamatots attiecībā uz ātrajiem antigēna testiem, kuri uzskaitīti I pielikumā Covid-19 ātro antigēna testu ES kopējā sarakstā, par ko vienojusies Veselības drošības komiteja (13), ņemot vērā minēto testu pieejamību.

(21)

Pēdējos pāris mēnešos ātro antigēna testu klīniskā veiktspēja ir uzlabojusies. Veselības drošības komitejas (14) izveidotā Covid-19 diagnostikas testu tehniskā darba grupa, kas ir atbildīga par ES kopīgā ātro antigēna testu saraksta uzturēšanu, 2021. gada maijā ieviesa strukturētāku, saskaņotāku un ātrāku saraksta atjaunināšanas procedūru. Turklāt tehniskā darba grupa 2021. gada 21. septembrī vienojās par papildu definīcijām un kritērijiem, kas būtu jāņem vērā attiecībā uz neatkarīgiem validācijas pētījumiem, ar kuriem novērtē Covid-19 diagnostikas ātro antigēna testu klīnisko veiktspēju. Testa sertifikātu izdošanai ES Covid digitālā sertifikāta formātā vajadzētu būt derīgiem tikai ātro antigēna testu rezultātiem, kuru pamatā ir deguna, orofaringālās un/vai nazofaringālās uztriepes paraugi. Tehniskā darba grupa vienojās izslēgt no saraksta ātros antigēna testus, kuru pamatā ir tikai alternatīvu veidu paraugi, piemēram, siekalu paraugi.

Turklāt sarakstā nav iekļauti ne apvienotie ātrie antigēna testi, ne ātrie antigēna paštesti, tādējādi vēl vairāk palielinot iekļauto testu veiktspējas iespējamo konsekvenci. Par kopējā saraksta septīto un jaunāko atjauninājumu Veselības drošības komiteja vienojās 2021. gada 10. novembrī. Ņemot vērā šos uzlabojumus, visām dalībvalstīm ceļošanas nolūkā būtu jāakceptē gan pēc NAAT testa, gan pēc ES kopējā sarakstā iekļauta ātrā antigēna testa izdoti testa sertifikāti.

(22)

Tā kā gūtie pierādījumi atbalsta ieteikumu, ka personām, kuras ir pārslimojušas laboratoriski apstiprinātu Covid-19 infekciju, vismaz pirmo 180 dienu laikā pēc pirmā pozitīvā NAAT testa nav vajadzīga ar ceļošanu saistīta papildu testēšana SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai vai ar ceļošanu saistīta pašizolācija vai karantīna; šādu pārslimošanas sertifikātu turētāji minētajā periodā arī būtu jāatbrīvo no papildu ierobežojumiem ceļošanai.

(23)

ES digitālā Covid sertifikāta sistēma sniedz iespēju automātiski piemērot validācijas noteikumus sertifikātu datu kopām, nodrošinot, ka ceļošanas noteikumi tiek piemēroti ātri, uzticami un prognozējami. Lai atvieglotu ES digitālā Covid sertifikāta validācijas noteikumu piemērošanu, dalībvalstīm būtu jāizmanto standartizēto darba kārtulu apstrādes funkcionalitāte, ko piedāvā ES digitālā Covid sertifikāta sistēma (15).

(24)

Kopš Regulas (ES) 2021/953 pieņemšanas Komisija ir pieņēmusi vairākus īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka, ka Covid-19 sertifikāti, ko konkrēta trešā valsts izdevusi Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, ir uzskatāmi par līdzvērtīgiem tādiem sertifikātiem, ko dalībvalstis izdevušas saskaņā ar minēto regulu ar mērķi atvieglot sertifikātu turētāju brīvu pārvietošanos. Ja šajā ieteikumā ir atsauce uz ES digitālajiem Covid sertifikātiem, kas izdoti saskaņā ar Regulu (ES) 2021/953, tā būtu jāsaprot arī kā atsauce uz sertifikātu, kas izdots Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, uz kuriem attiecas šie īstenošanas akti. Lai atvieglotu brīvu pārvietošanos, dalībvalstis būtu arī jāmudina izdot ES digitālos Covid sertifikātus saskaņā ar Regulas (ES) 2021/953 8. panta 1. punktu personām, uz kurām attiecas minētais noteikums un kuras ir vakcinētas trešās valstīs – jo īpaši tādās trešās valstīs, uz kuru sertifikātiem šādi īstenošanas akti neattiecas.

(25)

Kā noteikts Regulas (ES) 2021/953 3. panta 6. punktā, ES digitālā Covid sertifikāta iegūšanai nav jābūt priekšnoteikumam brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanai. Tāpēc personām, kurām nav ES digitālā Covid sertifikāta, nevajadzētu liegt ceļošanas iespēju, bet vajadzības gadījumā varētu pieprasīt pirms vai pēc ierašanās veikt SARS-CoV-2 infekcijas testu, lai mazinātu ievestu inficēšanās gadījumu risku.

(26)

Šis ieteikums attiecas uz ES digitālā Covid sertifikāta izmantošanu, lai atvieglotu brīvu pārvietošanos Savienībā Covid-19 pandēmijas laikā. Tas nedz nosaka, nedz aizliedz Covid-19 sertifikātu izmantošanu iekšzemes vajadzībām, piemēram, lai atļautu piekļuvi pasākumiem, norises vietām vai darba vietām. Kā norādīts Regulas (ES) 2021/953 48. apsvērumā, ja dalībvalsts nolemj izmantot ES digitālos Covid sertifikātus citiem mērķiem, juridiskais pamats šādai izmantošanai ir jāparedz valsts tiesību aktos, tostarp, ievērojot datu aizsardzības prasības. Kā norādīts Regulas (ES) 2021/953 49. apsvērumā, ja dalībvalsts ir izveidojusi Covid-19 sertifikāta sistēmu iekšzemes lietojumam, tai būtu jānodrošina, ka ir iespējams izmantot un pilnībā akceptēt arī ES digitālos Covid sertifikātus. Tas vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka šādu sertifikātu turētājiem, kas, izmantojot savas tiesības brīvi pārvietoties, dodas uz citu dalībvalsti, nav nepieciešams iegūt vēl vienas valsts sertifikātu.

(27)

Konkrētām ceļotāju kategorijām, kas izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties, ņemot vērā to īpašo situāciju vai būtiskās funkcijas, nevajadzētu prasīt, lai tām būtu ES digitālais Covid sertifikāts. Tajā pašā laikā šis saraksts varētu būt ierobežotāks salīdzinājumā ar Ieteikumu (ES) 2020/1475, ņemot vērā to, ka daudzas personas, kas ceļo būtisku funkciju vai vajadzību dēļ, jau ir vakcinētas. Tajā būtu jāietver transporta darbinieki vai transporta pakalpojumu sniedzēji, pacienti, kas ceļo svarīgu medicīnisku iemeslu dēļ, jūrnieki, personas, kas ik dienas vai bieži šķērso robežu, lai dotos uz darbu vai skolu, apciemotu tuvus radiniekus, saņemtu medicīnisko aprūpi vai rūpētos par tuviniekiem, un bērni, kas jaunāki par 12 gadiem.

(28)

Ņemot vērā progresu, kas panākts vakcinācijas aptveres ziņā un ES digitālā Covid sertifikāta sekmīgā ieviešanā, Covid-19 ceļošanas pasākumi būtu jāpiemēro nevis reģionālā līmenī, bet gan individuāli, proti, noteicošajam apstāklim vajadzētu būt ceļotāja vakcinācijas pret Covid-19, testa vai pārslimošanas statusam, kas ir apliecināts ar derīgu ES digitālo Covid sertifikātu. Ceļotājiem, kas izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties ar derīgu sertifikātu, principā nebūtu jāpiemēro papildu ierobežojumi. Šī pieeja ir pamatota tāpēc, ka vīruss joprojām ir izplatīts visos reģionos visā ES un epidemioloģiskā situācija minētajos reģionos pastāvīgi un strauji mainās. Individuālā pieeja būtiski vienkāršos sistēmu, ko piemēro ceļošanai pandēmijas laikā ES, un ceļotājiem nodrošinās lielāku skaidrību un prognozējamību attiecībā uz piemērojamiem noteikumiem.

(29)

Tā kā “luksofora” krāsu karte, kura rāda epidemioloģisko situāciju pa reģioniem, ir lietderīgs un sabiedrībai un dalībvalstu iestādēm viegli saprotams instruments, tā būtu jāsaglabā informatīvos nolūkos, izņemot apgabalu ar ļoti augstu vīrusa cirkulācijas līmeni kartēšanu, kur ir nepieciešami papildu pasākumi. Tomēr kartes kritēriji un robežvērtības, kas noteiktas Padomes Ieteikumā (ES) 2020/1475, būtu jāpielāgo, lielāku uzmanību pievēršot nesen paziņotiem Covid-19 gadījumiem kā galvenajam kritērijam, kas tuvina SARS-CoV-2 infekcijas ievešanas risku ceļojot. Šis kritērijs būtu jāsver, ņemot vērā vakcinācijas aptveri attiecīgajā reģionā, tā kā vakcinācija samazina Covid-19 radīto risku sabiedrības veselībai.

Iegūtajai svērtajai likmei būtu jāpiešķir krāsu kods, izmantojot ECDC izstrādātā riska novērtēšanas modeļa robežvērtības, izņemot reģioniem ar nepietiekami augstu testēšanas rādītāju. Sīka informācija par karti būtu jāiekļauj ieteikuma pielikumā. Izmantojot dalībvalstu sniegtos datus, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram šī karte būtu jāpublicē katru nedēļu.

(30)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš teritorijām, kurās vīrusa cirkulācijas līmenis ir ļoti augsts, ņemot vērā pieaugošo slimības gadījumu ievešanas iespējamību no šiem apgabaliem, kā arī to, ka ilgstoši liela saslimšanas gadījumu skaita periodi var pārslogot šo apgabalu valsts veselības aprūpes sistēmas. Lai mazinātu šos sabiedrības veselības apdraudējumus, dalībvalstīm būtu jāiesaka atturēties no jebkādu nebūtisku ceļojumu veikšanas uz šādiem apgabaliem un no tiem. Turklāt personām, kurām nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta un kuras ierodas no šādiem apgabaliem, būtu jāpieprasa pirms izbraukšanas veikt SARS-CoV-2 infekcijas testu, kā arī pēc ierašanās ievērot karantīnu/pašizolāciju. Attiecībā uz personām ar būtisku ceļošanas iemeslu, jo īpaši transporta nozarē strādājošajiem un transporta pakalpojumu sniedzējiem, būtu jāpiemēro izņēmumi, lai ierobežotu traucējumus iekšējā tirgū un saglabātu “zaļo joslu” darbību.

(31)

Lai nodrošinātu ceļojošu ģimeņu vienotību, bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem un kam ir derīgs ES digitālais Covid sertifikāts, neatkarīgi no tā, vai tas ir vakcinācijas sertifikāts, testa sertifikāts vai pārslimošanas sertifikāts, vai negatīvs SARS-CoV-2 infekcijas testa rezultāts, nebūtu jāpieprasa ievērot ar ceļošanu saistītu karantīnu/pašizolāciju. Turklāt bērni, kas jaunāki par 6 gadiem, būtu jāatbrīvo no prasības ievērot ar ceļošanu saistītu karantīnu/pašizolāciju vai veikt testus SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai.

(32)

Joprojām bažas raisa jaunu SARS-CoV-2 variantu parādīšanās, ko apliecina omikrona varianta parādīšanās, un dalībvalstīm tie būtu jāņem vērā brīvas pārvietošanās ierobežojumu kontekstā, kas noteikti, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs regulāri izvērtē jaunus pierādījumus par variantiem, kas atklāti ar epidemioloģiskās informācijas, uz noteikumiem balstīta genomiskā variantu skrīninga vai citu zinātnisko avotu palīdzību (16). Tas jo īpaši attiecas uz bažas raisošiem variantiem, par kuriem ir pieejami skaidri pierādījumi, kas norāda uz būtisku ietekmi uz pārnesi, slimības norises smagumu un/vai imunitāti, kas savukārt varētu ietekmēt epidemioloģisko situāciju ES/EEZ, un uz uzmanību prasošiem variantiem, par kuriem ir pieejami pierādījumi par genomiskajām īpašībām, epidemioloģiski pierādījumi vai in-vitro pierādījumi, kas varētu norādīt uz būtisku ietekmi uz pārnesi, slimības norises smagumu vai imunitāti, reāli ietekmējot epidemioloģisko situāciju ES/EEZ.

Lai sniegtu pārskatu par ES/EEZ bažas raisošo un uzmanību prasošo variantu proporciju kopā ar sekvencēšanas apjomiem, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs katru nedēļu publicē kartes un citus datus (17). Lai iegūtu savlaicīgu un precīzu informāciju par bažas raisošu vai uzmanību prasošu SARS-CoV-2 variantu parādīšanos un cirkulāciju, ir svarīgi arī, lai dalībvalstis saglabātu vai sasniegtu pietiekami augstu sekvencēšanas apjomu. Ja sekvencēšanas apjoms ir nepietiekams, spēja noteikt cirkulējošus bažas raisošus variantus, pirms tie ietekmē vispārējo epidemioloģisko situāciju, ir vāja. Tajā pašā laikā ir svarīgi, lai dalībvalstis ņemtu vērā sekvencēšanas apjoma atšķirības, lai nekavētu augstus sekvencēšanas līmeņus.

(33)

SARS-CoV-2 varianti alfa, delta un omikrons – no kuriem pēdējais pašlaik kļūst par Savienībā dominējošo variantu – ir parādījuši, cik negatīva ietekme uz epidemioloģisko situāciju var būt jauniem SARS-CoV-2 variantiem. Lai gan var būt ļoti grūti apturēt kāda varianta izplatīšanos pēc tam, kad tas ir konstatēts Savienībā, ņemot vērā to iespējamo ietekmi, tomēr ir lietderīgi izveidot ārkārtas apturēšanas procedūru koordinētai pieejai, lai aizkavētu jaunu variantu izplatīšanos Savienībā. Lai nodrošinātu koordināciju starp dalībvalstīm, tam būtu jāattiecas arī uz situācijām, kad dalībvalstis saskaņā ar Savienības tiesību aktiem nosaka ierobežojumus, jo strauji pasliktinās epidemioloģiskā situācija kādā apgabalā, īpaši jau tāpat smagi skartos apgabalos.

(34)

Kā izklāstīts Regulā (ES) 2021/953, ja dalībvalsts saskaņā ar Savienības tiesību aktiem pieprasa, lai ES digitālā Covid sertifikāta turētāji pēc ieceļošanas tās teritorijā ievērotu karantīnu vai pašizolāciju vai veiktu testu SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai, vai ja tā šādu sertifikātu turētājiem nosaka citus ierobežojumus, piemēram, tādēļ, ka epidemioloģiskā situācija kādā dalībvalstī vai dalībvalsts reģionā strauji pasliktinās, jo īpaši saistībā ar bažas raisošu vai uzmanību prasošu SARS-CoV-2 variantu, tai par to attiecīgi jāinformē Komisija un pārējās dalībvalstis, ja iespējams 48 stundas pirms šādu jaunu ierobežojumu ieviešanas. Šajā nolūkā dalībvalstij ir jāpaziņo šādu ierobežojumu iemesli un darbības joma, norādot, uz kuriem sertifikāta turētājiem attiecas vai neattiecas šādi ierobežojumi, un šādu ierobežojumu datums un ilgums, tostarp jāizklāsta to atbilstība proporcionalitātes un nediskriminācijas principiem.

(35)

Šo ārkārtas apturēšanas procedūru varētu uzsākt vai nu dalībvalsts, pamatojoties uz informāciju, kas jāiesniedz saskaņā ar Regulu (ES) 2021/953, vai Komisija, pamatojoties uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra veikto jauno pierādījumu regulāru novērtējumu par variantiem. Tā rezultātā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, var tikt panākta vienošanās uz ierobežotu laiku piemērot papildu ierobežojumus ceļošanai no attiecīgajiem apgabaliem, piemēram, testēšanas vai karantīnas/pašizolācijas prasību ceļotājiem, vai abas šīs prasības. Tiklīdz tas būs pieejams, būtu jāņem vērā satvars, ko pašlaik izstrādā Eiropas ekspertu grupa SARS-CoV-2 variantu jautājumos (18), tādu kritēriju noteikšanai un novērtēšanai, kuru rezultātā varētu tikt uzsākti sabiedrības veselības intervences pasākumi pret bažas raisošiem variantiem.

(36)

Lai saglabātu “zaļo joslu” darbību, testēšanas prasībām, kas transporta darbiniekiem un transporta pakalpojumu sniedzējiem noteiktas ārkārtas apturēšanas pasākumu rezultātā, būtu jāietver tikai testēšana ar ātrajiem antigēna testiem, un nebūtu jāpieprasa karantīna/pašizolācija. Šādām testēšanas prasībām nevajadzētu izraisīt transporta traucējumus. Ja rodas transporta vai piegādes ķēdes traucējumi, šādas sistemātiskas testēšanas prasības būtu nekavējoties jāatceļ vai jāatsauc.

(37)

Kontaktu izsekošana ir svarīgs faktors cīņā pret vīrusa izplatīšanos, sevišķi saistībā ar jaunu variantu parādīšanos. Tajā pašā laikā efektīva un savlaicīga kontaktu izsekošana ir sarežģītāks uzdevums, ja tā jāveic pāri robežām un lielam skaitam pasažieru, kas ceļo cits cita ciešā tuvumā. Lai to vienkāršotu, ir izstrādāta kopēja pasažieru lokalizācijas digitālā veidlapa (PLF) (19), un dalībvalstis būtu jāmudina izmantot šo vienoto formātu, lai atvieglotu ceļošanu. Dalībvalstis būtu arī jāmudina pievienoties PLF apmaiņas platformai, kas izveidota, pamatojoties uz Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/858 (20), lai uzlabotu savas pārrobežu kontaktu izsekošanas spējas attiecībā uz visiem transporta veidiem. PLF datu apmaiņas platforma sniedz iespēju veikt drošu, savlaicīgu un efektīvu datu apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ļaujot tām sadarbspējīgā un automātiskā veidā pārsūtīt informāciju no savām esošajām valsts digitālajām PLF sistēmām, kā arī attiecīgo epidemioloģisko informāciju citām kompetentajām iestādēm.

(38)

Ja PLF izmanto arī citiem mērķiem, nevis kontaktu izsekošanai, piemēram, lai noteiktu, vai ieceļotājam ir jāveic SARS-CoV-2 infekcijas tests, tad, ja PLF neiesniedz savlaicīgi pirms ierašanās, tam nevajadzētu būt par iemeslu ieceļošanas liegšanai attiecīgajā valstī, jo tas radītu nopietnu brīvas pārvietošanās ierobežojumu. Tomēr vajadzības gadījumā šādiem ceļotājiem var pieprasīt veikt citus pasākumus, piemēram, pēcierašanās testu SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai.

(39)

Lai ierobežotu jebkādu ieviesto brīvas pārvietošanās ierobežojumu ietekmi, joprojām ir ļoti svarīgi plašai sabiedrībai laikus sniegt skaidru un visaptverošu informāciju, kas nodrošina paredzamību, juridisko noteiktību un to, ka iedzīvotāji ievēro noteikumus. Dalībvalstīm šāda informācija būtu jāsniedz savlaicīgi, tostarp, izmantojot tīmekļa platformu Re-open EU (21). Dalībvalstis būtu arī jāmudina Re-open EU sistēmā sniegt informāciju par ES digitālo Covid sertifikātu izmantošanu savā teritorijā, ņemot vērā šādas informācijas nozīmi ceļotājiem no citām dalībvalstīm.

(40)

Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas attīstību un to, ka kļūst pieejami būtiskāki zinātniskie pierādījumi, Komisijai ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra atbalstu būtu regulāri jāpārskata šis ieteikums un jānosūta savi secinājumi izskatīšanai Padomē, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumu par minētā ieteikuma grozīšanu. Jo īpaši, ņemot vērā nepieciešamības un proporcionalitātes principus, kuri nosaka, ka jebkādi ierobežojumi būtu jāatceļ, tiklīdz epidemioloģiskā situācija to atļauj, Komisija tiek aicināta cieši novērot epidemioloģiskās situācijas attīstību un no jauna izvērtēt, vai prasība turēt ES digitālo Covid sertifikātu joprojām ir pamatota, tiklīdz epidemioloģiskā situācija visā ES vai reģionālā līmenī ir uzlabojusies.

(41)

Ņemot vērā to, ka šis ieteikums paredz pielāgot un pilnveidot kopējo pieeju drošas brīvas pārvietošanās veicināšanai Covid-19 pandēmijas laikā, būtu jāaizstāj Padomes Ieteikums (ES) 2020/1475.

(42)

Lai dotu pietiekami daudz laika šajā ieteikumā izklāstītās koordinētās pieejas īstenošanai, ieteikums būtu jāpiemēro no 2022. gada 1. februāra.

(43)

Saskaņā ar proporcionalitātes principu šajā ieteikumā paredzēto mehānismu piemērošanas jomai un ilgumam vajadzētu būt stingri ierobežotiem un būtu jāattiecas tikai uz ierobežojumiem, kas tiek noteikti sakarā ar šo pandēmiju. Vēlākais tad, kad Regula (ES) 2021/953 vairs nebūs piemērojama, arī šo ieteikumu būtu jābeidz piemērot,