1.   Ar šo regulu izveido Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru (“Aģentūra”). Aģentūra aizstāj Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EASO), kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 439/2010, un ir tā pēctece.

2.   Aģentūra palīdz nodrošināt Savienības patvēruma tiesību efektīvu un vienveidīgu piemērošanu dalībvalstīs, pilnībā ievērojot pamattiesības. Aģentūra veicina un atbalsta dalībvalstu darbības, īstenojot kopējo Eiropas patvēruma sistēmu (KEPS), tostarp, panākot starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanas konverģenci visā Savienībā un koordinējot un pastiprinot praktisko sadarbību un informācijas apmaiņu.

Aģentūra uzlabo KEPS darbību, tostarp izmantojot 14. pantā minēto uzraudzības mehānismu un sniedzot dalībvalstīm operacionālo un tehnisko palīdzību, jo īpaši, ja to patvēruma un uzņemšanas sistēmas tiek pakļautas nesamērīgam spiedienam.

3.   Aģentūra, pateicoties tās neatkarībai, tās sniegtās palīdzības un vāktās un izplatītās informācijas zinātniskajai un tehniskajai kvalitātei, darbības procedūru un metožu pārredzamībai, rūpībai, ar kādu tā veic tai uzticētos uzdevumus, un informācijas tehnoloģiju atbalstam, kas tai nepieciešams, lai tā varētu pildīt savus uzdevumus, ir uzskatāma par speciālo zināšanu centru.

1.   Piemērojot 1. pantu, Aģentūra veic šādus uzdevumus:

2.   Aģentūra, ievērojot savas pilnvaras, pēc savas iniciatīvas veic komunikācijas darbības. Tā sniedz sabiedrībai precīzu un izsmeļošu informāciju par savām darbībām. Aģentūra neiesaistās komunikācijas darbībās, kas kaitē šī panta 1. punktā minēto uzdevumu izpildei. Komunikācijas darbības veic, neskarot 65. pantu un saskaņā ar attiecīgajiem komunikācijas un izplatīšanas plāniem, kurus ir pieņēmusi valde.

1.   Aģentūra un valstu iestādes, kas atbildīgas par patvērumu un imigrāciju, un citi attiecīgie dienesti sadarbojas godprātīgi.

2.   Aģentūra un valstu iestādes, kas atbildīgas par patvērumu un imigrāciju, un citi attiecīgie dienesti, – lai veiktu uzdevumus un pildītu pienākumus, kas tiem noteikti šajā regulā, jo īpaši, lai Aģentūra varētu veikt 2. pantā minētos uzdevumus, – savlaicīgi un precīzi apmainās ar visu nepieciešamo informāciju.

3.   Aģentūra cieši sadarbojas ar valstu iestādēm, kas atbildīgas par patvērumu un imigrāciju, un citiem attiecīgiem dienestiem, un ar Komisiju. Aģentūra pilda savus uzdevumus, neskarot pienākumus, kas noteikti citām attiecīgām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām. Aģentūra sadarbojas ar minētajām struktūrām, birojiem un aģentūrām, starpvaldību organizācijām, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos (UNHCR), un citām attiecīgām organizācijām, kā noteikts šajā regulā.

4.   Aģentūra rīko, veicina un koordinē pasākumus, ar kuriem nodrošina informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, tostarp, ja vajadzīgs, veidojot tīklus.

5.   Ja pēc tam, kad izpilddirektors ir pieprasījis dalībvalstij sniegt Aģentūrai informāciju, kas tai nepieciešama tās uzdevumu veikšanai saskaņā ar šo regulu, izpilddirektors konstatē, ka attiecīgā dalībvalsts sistemātiski to nav sniegusi, viņš par to informē valdi un Komisiju.

1.   Lai dalībvalstīm savlaicīgi sniegtu uzticamu informāciju un lai identificētu iespējamus riskus dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmām, Aģentūra vāc un analizē informāciju par situāciju patvēruma jomā Savienībā un trešās valstīs, ciktāl tā varētu ietekmēt Savienību, tostarp aktuālo informāciju par migrācijas pamatcēloņiem, migrācijas un bēgļu plūsmām, par nepavadītu nepilngadīgo klātbūtni, par trešo valstu kopējo uzņemšanas kapacitāti un pārmitināšanas vajadzībām, kā arī par iespējamu liela skaita trešo valstu valstspiederīgo ierašanos, kas varētu pakļaut dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmas nesamērīgam spiedienam.

Šā punkta pirmajā daļā izklāstītajā nolūkā Aģentūra cieši sadarbojas ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un attiecīgā gadījumā ņem vērā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras atbilstīgi Regulas (ES) 2019/1896 29. pantam veikto riska analīzi, lai visaugstākajā līmenī nodrošinātu Aģentūras un Robežu un krasta apsardzes aģentūras sniegtās informācijas saskaņotību un konverģenci.

2.   Aģentūra savu analīzi balsta jo īpaši uz dalībvalstu, attiecīgo Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru, Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) un UNHCR sniegto informāciju, jo īpaši UNHCR Kopējo pārmitināšanas vajadzību ziņojumu. Aģentūra var arī ņemt vērā informāciju, kas tai ir pieejama no attiecīgām organizācijām, pamatojoties uz to speciālajām zināšanām.

3.   Aģentūra nodrošina ātru attiecīgās informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju. Tā arī savlaicīgi un precīzi iesniedz savas analīzes rezultātus valdei. Aģentūra divas reizes gadā ziņo Eiropas Parlamentam par savu analīzi.

1.   Aģentūra rīko, koordinē un veicina dalībvalstu savstarpējo informācijas apmaiņu un informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm par Savienības patvēruma tiesību īstenošanu.

2.   Aģentūra izveido datubāzes un tīmekļa portālus par Savienības, valstu un starptautiskajiem patvēruma instrumentiem, jo īpaši, izmantojot jau iedibinātos risinājumus. Minētajās datubāzēs neglabā un minētajos tīmekļa portālos nepublicē personas datus, ja vien Aģentūra nav ieguvusi šādus datus no publiski pieejamiem avotiem.

3.   Datubāzēm un tīmekļa portāliem, kas minēti 2. punktā, ir publiski pieejamas daļas, kuras ietver:

1.   Izpilddirektors no Aģentūras personāla vidus ieceļ ekspertus, kurus izvieto dalībvalstīs kā sadarbības koordinatorus.

2.   Izpilddirektors, apspriežoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, izstrādā priekšlikumu par izvietojuma veidu un nosacījumiem un par dalībvalsti vai reģionu, kurā sadarbības koordinatoru var izvietot. Izpilddirektors var izlemt, ka viens sadarbības koordinators pārzina līdz četrām dalībvalstīm, kas ģeogrāfiski atrodas tuvu cita citai. Izpilddirektora priekšlikumu apstiprina valde.

3.   Izpilddirektors informē attiecīgo dalībvalsti par sadarbības koordinatoru iecelšanu un kopā ar minēto dalībvalsti nosaka izvietojuma vietu.

4.   Sadarbības koordinatori rīkojas Aģentūras vārdā un veicina Aģentūras sadarbību un dialogu ar valstu iestādēm, kas atbildīgas par patvērumu un imigrāciju, un citiem attiecīgiem dienestiem. Sadarbības koordinatori jo īpaši:

Ja pirmās daļas f) apakšpunktā minētajos ziņojumos ir izteiktas bažas par vienu vai vairākiem aspektiem, kas ir būtiski attiecīgajai dalībvalstij, izpilddirektors minēto dalībvalsti nekavējoties par to informē. Minētos ziņojumus ņem vērā 14. pantā minētā uzraudzības mehānisma vajadzībām un nosūta attiecīgajai dalībvalstij.

5.   Piemērojot 4. punktu, sadarbības koordinatori uztur regulārus sakarus ar valstu iestādēm, kas atbildīgas par patvērumu un imigrāciju, un citiem attiecīgiem dienestiem, vienlaikus informējot kontaktpunktu, ko ir izraudzījusies attiecīgā dalībvalsts.

6.   Veicot savus pienākumus, sadarbības koordinatori pilda tikai Aģentūras norādījumus.

1.   Aģentūra izveido, izstrādā un pārskata savu darbinieku apmācību un dalībvalstu attiecīgo valsts pārvaldes iestāžu, tiesu, kā arī valstu iestāžu, kas atbildīgas par patvērumu un uzņemšanu, darbinieku apmācību.

2.   Aģentūra izstrādā apmācības, kā minēts 1. punktā, ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, kas ir izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 168/2007 (19), un ar attiecīgām apmācības struktūrām, akadēmiskām iestādēm, tiesnešu asociācijām, apmācības tīkliem un organizācijām.

3.   Aģentūra izstrādā Eiropas izglītības programmu patvēruma jomā, ņemot vērā Savienībā pastāvošo sadarbību patvēruma jomā, lai veicinātu paraugpraksi un augstus standartus Savienības patvēruma tiesību īstenošanā.

Dalībvalstis, ievērojot savus pienākumus atbilstīgi Savienības patvēruma tiesībām, izstrādā atbilstošu apmācību saviem darbiniekiem, balstoties uz Eiropas izglītības programmu patvēruma jomā, un minētajā apmācībā iekļauj minētās programmas pamatdaļas.

4.   Aģentūras piedāvātās apmācības kvalitāte ir augsta, un tajā identificē galvenos principus un paraugpraksi, lai nodrošinātu lielāku administratīvo metožu, lēmumu un tiesu prakses konverģenci, vienlaikus pilnībā ievērojot valstu tiesu neatkarību.

Eiropas izglītības programmā patvēruma jomā Aģentūras piedāvātajās apmācībās jo īpaši ietver:

5.   Aģentūra sniedz vispārīgu, specializētu vai tematisku apmācību, kā arī rīko ad hoc apmācības pasākumus, tostarp, apmācot darbiniekus, kas tālāk apmācīs savus kolēģus, un izmantojot e-mācības.

6.   Aģentūra īsteno iniciatīvas, kas nepieciešamas, lai pārbaudītu un vajadzības gadījumā nodrošinātu, ka eksperti, tostarp Aģentūras tiešā veidā nenodarbināti eksperti, kas piedalās patvēruma atbalsta vienībās, būtu izgājuši apmācību, kas ir būtiska to veicamajiem pienākumiem un funkcijām un ir nepieciešama to dalībai Aģentūras rīkotajās operacionālajās darbībās.

Vajadzības gadījumā un pirms izvietošanas vai tās uzsākšanas laikā Aģentūra pirmajā daļā minētajiem ekspertiem nodrošina apmācību, kas pielāgota tai operacionālajai un tehniskajai palīdzībai, kāda tiek sniegta attiecīgajā dalībvalstī (“uzņēmēja dalībvalsts”).

7.   Aģentūra var rīkot apmācības darbības dalībvalsts vai trešās valsts teritorijā sadarbībā ar minēto dalībvalsti vai trešo valsti.

1.   Aģentūra ir centrs, kas par attiecīgām trešām valstīm pārredzamā un objektīvā veidā vāc nepieciešamu, uzticamu, objektīvu, precīzu un aktuālu informāciju, izmantojot attiecīgu informāciju, tostarp informāciju par specifiskiem aspektiem attiecībā uz bērniem un dzimumu, kā arī mērķētu informāciju par personām, kas pieder pie neaizsargātām grupām un minoritātēm. Aģentūra izstrādā un regulāri atjaunina ziņojumus un citus dokumentus, ar kuriem Savienības līmenī sniedz informāciju par attiecīgām trešām valstīm, tostarp par attiecīgajām trešām valstīm raksturīgiem tematiskiem jautājumiem.

2.   Aģentūra jo īpaši:

1.   Aģentūra, dalībvalstu starpā izveidojot un pārvaldot informācijas par trešām valstīm tīklus, nodrošina, ka tiek koordinētas valstu iniciatīvas, kurās tiek sagatavota informācija par trešām valstīm. Šādi tīkli, ja nepieciešams un izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, var iesaistīt ārējos ekspertus, kam ir attiecīga pieredzi UNHCR vai citās attiecīgās organizācijās.

2.   Tīkli, kas minēti 1. punktā, tiek izveidoti, lai dalībvalstis jo īpaši:

1.   Lai veicinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/95/ES (20) noteikto novērtējuma kritēriju piemērošanas konverģenci, Aģentūra koordinē dalībvalstu centienus izstrādāt kopīgu analīzi par situāciju konkrētās izcelsmes valstīs (“kopīgā analīze”) un norādes, lai palīdzētu dalībvalstīm novērtēt attiecīgos starptautiskās aizsardzības pieteikumus.

Izstrādājot kopīgo analīzi un norādes, Aģentūra ņem vērā jaunākās UNHCR atbilstības kritēriju pamatnostādnes par patvēruma meklētāju no konkrētām izcelsmes valstīm starptautiskās aizsardzības nepieciešamības novērtēšanu.

2.   Izpilddirektors pēc apspriešanās ar Komisiju iesniedz norādes valdei apstiprināšanai. Norādēm pievieno kopīgo analīzi.

3.   Neskarot dalībvalstu kompetenci izlemt par individuāliem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem, dalībvalstis, izvērtējot starptautiskās aizsardzības pieteikumus, ņem vērā kopīgo analīzi un norādījumus.

4.   Aģentūra nodrošina, ka kopīgā analīze un norādes tiek regulāri pārskatītas un pēc vajadzības atjauninātas. Šādu pārskatīšanu un atjaunināšanu veic, ja mainās situācija izcelsmes valstī vai ja ir objektīvas pazīmes, kas liecina, ka kopīgā analīze un norādes netiek izmantotas. Pirms katras kopīgās analīzes un norāžu pārskatīšanas vai atjaunināšanas ir jāapspriežas ar Komisiju un jāsaņem valdes apstiprinājums kā minēts 2. punktā.

5.   Dalībvalstis iesniedz Aģentūrai visu nepieciešamo informāciju, kas liecina, ka nepieciešams pārskatīt vai atjaunināt kopīgo analīzi un norādījumus.

1.   Aģentūra var palīdzēt dalībvalstīm piemērot drošas valsts koncepcijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/32/ES (21), sniedzot informāciju un analīzi.

2.   Aģentūra palīdz Komisijai saistībā ar tās uzdevumiem attiecībā uz drošas valsts koncepcijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/32/ES, sniedzot informāciju un analīzi.

3.   Sniedzot informāciju un analīzi saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu, Aģentūra ievēro 9. pantā paredzētos vispārējos principus.

4.   Aģentūra regulāri un pēc pieprasījuma iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju un analīzi, ko tā sniedz saskaņā ar 1. un 2. punktu.

1.   Aģentūra organizē un koordinē darbības, kas veicina pareizu un efektīvu Savienības patvēruma tiesību īstenošanu, tostarp, izstrādājot operacionālos standartus, rādītājus, pamatnostādnes vai paraugpraksi ar patvērumu saistītos jautājumos un dalībvalstīm apmainoties ar paraugpraksi jautājumos, kas ir saistīti ar patvērumu.

2.   Aģentūra pēc savas iniciatīvas vai pēc valdes vai Komisijas pieprasījuma izstrādā operacionālos standartus, rādītājus, pamatnostādnes un paraugpraksi attiecībā uz Savienības patvēruma tiesību īstenošanu.

3.   Izstrādājot 2. punktā minētos operacionālos standartus, rādītājus, pamatnostādnes un paraugpraksi, Aģentūra apspriežas ar Komisiju, dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā – ar UNHCR. Aģentūra var arī, balstoties uz attiecīgām speciālajām zināšanām, apspriesties ar starpvaldību un citām organizācijām, kā arī tiesnešu asociācijām un ekspertu tīkliem.

4.   Valde pieņem 2. punktā minētos operacionālos standartus, rādītājus, pamatnostādnes un paraugpraksi. Pēc to pieņemšanas Aģentūra operacionālos standartus, rādītājus, pamatnostādnes un paraugpraksi paziņo dalībvalstīm un Komisijai.

5.   Pēc dalībvalstu lūguma Aģentūra palīdz tām piemērot 2. punktā minētos operacionālos standartus, rādītājus, pamatnostādnes un paraugpraksi to patvēruma un uzņemšanas sistēmām, nodrošinot nepieciešamās speciālās zināšanas vai darbības un tehnisko palīdzību.

6.   Aģentūra ņem vērā operacionālos standartus, rādītājus, pamatnostādnes un paraugpraksi 14. pantā minētā uzraudzības mehānisma vajadzībām.

1.   Aģentūra ciešā sadarbībā ar Komisiju izveido uzraudzības mehānismu, lai uzraudzītu KEPS operacionālo un tehnisko piemērošanu, lai dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmās nepieļautu vai atklātu iespējamus trūkumus un novērtētu to spēju un gatavību pārvaldīt nesamērīgas spiediena situācijas ar mērķi uzlabot minēto sistēmu efektivitāti.

2.   Valde pēc izpilddirektora ierosinājuma un apspriežoties ar Komisiju izveido kopīgu metodiku šajā nodaļā noteiktajam uzraudzības mehānismam. Kopīgā metodika ietver objektīvus kritērijus, saskaņā ar kuriem tiek veikta uzraudzība, uzraudzības mehānisma metožu, procesu un rīku aprakstu, piemēram, praktiskus noteikumus apmeklējumiem uz vietas, tostarp apmeklējumiem, par kuriem paziņo īsu brīdi iepriekš, un ekspertu grupu izveidošanas noteikumus un principus.

3.   Uzraudzību veic attiecībā uz visu KEPS aspektu operacionālo un tehnisko piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz:

4.   Uzraudzību jo īpaši var veikt, balstoties uz attiecīgās dalībvalsts sniegto informāciju, 5. pantā minēto informācijas analīzi par situāciju patvēruma jomā un gadījumu atlasi.

Aģentūra var ņemt vērā arī informāciju, kas pieejama no attiecīgām starpvaldību organizācijām vai struktūrām, jo īpaši UNHCR, un citām attiecīgām organizācijām, balstoties uz to speciālajām zināšanām.

5.   Aģentūra var veikt apmeklējumus uz vietas, lai veiktu uzraudzību. Aģentūra veic apmeklējumus, par kuriem paziņo īsu brīdi iepriekš, vienīgi 15. panta 2. punkta nolūkiem.

6.   Dalībvalstis pēc Aģentūras pieprasījuma sniedz tai informāciju par 3. punktā minētajiem KEPS aspektiem.

Dalībvalstis pēc Aģentūras pieprasījuma sniedz tai informāciju par saviem ārkārtas situācijās plānotajiem pasākumiem, kas ir veicami, lai mazinātu iespējamu nesamērīgu spiedienu uz to patvēruma vai uzņemšanas sistēmām. Aģentūra ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu palīdz dalībvalstīm sagatavot un pārskatīt to ārkārtas situāciju plānus.

7.   Dalībvalstis sadarbojas ar Aģentūru, tostarp, veicinot apmeklējumus uz vietas, kuri tiek veikti uzraudzības nolūkā. Izpilddirektors paziņo attiecīgajām dalībvalstīm par ikvienu šādu apmeklējumu pietiekami savlaicīgi. Par apmeklējumiem, par kuriem paziņo īsu brīdi iepriekš, izpilddirektors paziņo attiecīgajai dalībvalstij 72 stundas iepriekš.

1.   Balstoties uz izpilddirektora priekšlikumu un apspriežoties ar Komisiju, valde pieņem programmu 14. pantā minētā uzraudzības mehānisma nolūkiem (“uzraudzības programma”), kas aptver:

Uzraudzības programmā norāda, kuru dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir jāuzrauga konkrētā gadā. Uzraudzības programmā nodrošina, ka katra dalībvalsts tiek uzraudzīta vismaz reizi piecos gados.

2.   Ja 5. punktā minētā informācijas analīze par patvēruma situāciju raisa nopietnas bažas par dalībvalsts patvēruma vai uzņemšanas sistēmas darbību, Aģentūra sāk īstenot uzraudzību vai nu pēc savas iniciatīvas, apspriežoties ar Komisiju, vai arī pēc Komisijas pieprasījuma.

3.   Izpilddirektors attiecīgajai dalībvalstij nosūta uzraudzības gaitā izdarītos konstatējumus, tostarp attiecīgā gadījumā norādes par tās vajadzībām. Dalībvalsts mēneša laikā pēc konstatējumu saņemšanas var iesniegt savas piezīmes.

4.   Balstoties uz 3. punktā minētajiem konstatējumiem, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts piezīmes un apspriežoties ar Komisiju, izpilddirektors sagatavo ieteikumu projektu. Ieteikumu projektā izklāsta pasākumus, kas attiecīgajai dalībvalstij jāveic, tostarp vajadzības gadījumā ar Aģentūras palīdzību, un termiņu, līdz kuram attiecīgajai dalībvalstij ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai novērstu uzraudzības gaitā konstatētos trūkumus vai spēju un gatavības problēmas. Izpilddirektors nosūta ieteikumu projektu attiecīgajai dalībvalstij. Attiecīgā dalībvalsts mēneša laikā pēc ieteikumu projekta saņemšanas var iesniegt savas piezīmes par tiem. Gadījumos, kas minēti 2. punktā, attiecīgā dalībvalsts iesniedz piezīmes 15 dienu laikā.

Izpilddirektors, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts piezīmes, iesniedz konstatējumus un ieteikumu projektu valdei. Valde pieņem ieteikumus ar divu trešdaļu tās balsstiesīgo locekļu vairākumu. Aģentūra nosūta ieteikumus Eiropas Parlamentam. Aģentūra informē Komisiju par ieteikumu īstenošanu.

5.   Ja dalībvalsts noteiktajā termiņā neīsteno 4. punktā minētajos Aģentūras ieteikumos izklāstītos pasākumus, tādējādi izraisot nopietnas sekas KEPS darbībai, Komisija, pamatojoties uz savu novērtējumu, pieņem minētajai dalībvalstij adresētus ieteikumus, nosakot pasākumus, kas nepieciešami, lai mazinātu trūkumus, un, ja vajadzīgs, īpašus pasākumus, kurus jāveic Aģentūrai, lai atbalstītu minēto dalībvalsti.

6.   Komisija, ņemot vērā trūkumu nopietnību, var rīkot apmeklējumus uz vietas attiecīgajā dalībvalstī. Komisija paziņo attiecīgajai dalībvalstij par jebkuru šādu apmeklējumu pietiekami savlaicīgi.

7.   Attiecīgā dalībvalsts ziņo Komisijai par šā panta 5. punktā minēto ieteikumu īstenošanu minētajos ieteikumos noteiktajā termiņā. Ja attiecīgā dalībvalsts nav izpildījusi minētos ieteikumus pēc minētā termiņa beigām, Komisija var iesniegt priekšlikumu Padomes īstenošanas aktam saskaņā ar 22. panta 1. punktu.

8.   Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par visiem turpmākiem pasākumiem, kurus tā veic pēc uzraudzības īstenošanas. Komisija nosūta 5. punktā minētos ieteikumus Eiropas Parlamentam un Padomei un regulāri informē tos par attiecīgās dalībvalsts gūtajiem panākumiem minēto ieteikumu īstenošanā.

1.   Aģentūra dalībvalstīm sniedz operacionālo un tehnisko palīdzību saskaņā ar šo nodaļu:

2.   Aģentūra, pilnībā ievērojot pamattiesības, organizē un koordinē atbilstošu operacionālo un tehnisko palīdzību, kas var ietvert vienu vai vairāku šādu operacionālo un tehnisko pasākumu veikšanu:

3.   Aģentūra finansē vai līdzfinansē 2. punktā izklāstītos darbības un tehniskos pasākumus no sava budžeta saskaņā ar Aģentūrai piemērojamiem finanšu noteikumiem.

4.   Izpilddirektors izvērtē šā panta 2. punktā izklāstīto operacionālo darbības un tehnisko pasākumu rezultātus. Izpilddirektors 60 dienu laikā pēc tam, kad pabeigta minēto pasākumu sniegšana, iesniedz valdei detalizētus izvērtējuma ziņojumus kopā ar pamattiesību pārziņa atziņām saskaņā ar ziņošanas un izvērtēšanas shēmu, kas paredzēta 18. panta 2. punkta k) apakšpunktā minētajā darbības plānā. Aģentūra veic minēto rezultātu vispusīgu salīdzinošu analīzi, kuru iekļauj 69. pantā minētajā gada ziņojumā par situāciju patvēruma jomā Savienībā.

1.   Dalībvalsts adresē lūgumu pēc palīdzības izpilddirektoram saskaņā ar 16. panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktu. Šādā lūgumā apraksta situāciju un lūguma mērķi, un tam pievieno sīki izklāstītu vajadzību novērtējumu un attiecīgā gadījumā to pasākumu aprakstu, kas jau veikti valsts līmenī.

2.   Ja dalībvalsts piekrīt palīdzībai pēc Aģentūras iniciatīvas saskaņā ar 16. panta 1. punkta d) apakšpunktu, attiecīgā dalībvalsts iesniedz Aģentūrai sīki izklāstītu vajadzību novērtējumu un attiecīgā gadījumā to pasākumu aprakstu, kas jau veikti valsts līmenī.

3.   Izpilddirektors izvērtē, apstiprina un koordinē palīdzības lūgumus, tostarp patvēruma atbalsta vienību izvietošanu. Izpilddirektors nekavējoties paziņo valdei par palīdzības lūguma saņemšanu saskaņā ar 16. panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktu vai par Aģentūras priekšlikumu sniegt palīdzību pēc savas iniciatīvas saskaņā ar 16. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Izpilddirektors izskata sīki izklāstīto vajadzību novērtējumu, ko iesniegusi attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar šā panta 1. vai 2. punktu.

4.   Aģentūra katram palīdzības lūgumam saskaņā ar 16. panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktu un katram priekšlikumam sniegt palīdzību pēc savas iniciatīvas veic rūpīgu un uzticamu novērtējumu, kas ļauj Aģentūrai identificēt un ierosināt vienu vai vairākus no 16. panta 2. punktā minētajiem pasākumiem, lai apmierinātu attiecīgās dalībvalsts vajadzības. Vajadzības gadījumā izpilddirektors var nosūtīt Aģentūras ekspertus novērtēt situāciju dalībvalstī, kura lūdz palīdzību.

5.   Izpilddirektors pieņem lēmumu par operacionālās un tehniskās palīdzības sniegšanu, tostarp par patvēruma atbalsta vienību izvietošanu:

Ja izpilddirektors nosūta uz attiecīgo dalībvalsti ekspertus saskaņā ar 4. punktu, izpilddirektors pieņem lēmumu, kā minēts pirmajā daļā, piecu darba dienu laikā no attiecīgā gadījumā a) vai b) apakšpunktā minētās dienas.

Vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu saskaņā ar pirmo daļu izpilddirektors rakstveidā paziņo lēmumu attiecīgajai dalībvalstij un valdei, norādot galvenos apsvērumus, uz kuriem lēmums ir balstīts.

1.   Izpilddirektors sadarbībā ar uzņēmēju dalībvalsti izstrādā operacionālo plānu. Izpilddirektors un uzņēmēja dalībvalsts vienojas par operacionālo plānu:

Aģentūra vajadzības gadījumā apspriežas ar iesaistītajām dalībvalstīm par operacionālo plānu, izmantojot 24. pantā minētos valstu kontaktpunktus.

2.   Operacionālais plāns ir saistošs Aģentūrai, uzņēmējai dalībvalstij un iesaistītajām dalībvalstīm. Tajā detalizēti izklāsta nosacījumus patvēruma atbalsta vienību izvietošanai saistībā ar sniedzamo operacionālo un tehnisko palīdzību un organizatoriskus aspektus, tostarp:

3.   Dalībvalstīs, kurās darbojas UNHCR un kurās tai ir spējas dot ieguldījumu saskaņā ar 16. panta 1. punktu izteikta operacionālās un tehniskās palīdzības lūguma izpildē, Aģentūra attiecīgā gadījumā un ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu koordinē operacionālā plāna īstenošanu ar UNHCR.

4.   Ņemot vērā 2. punkta f) apakšpunktu, uzņēmēja dalībvalsts atļauj ekspertiem no patvēruma atbalsta vienībām aplūkot Eiropas datubāzes un var atļaut viņiem aplūkot savas valsts datubāzes saskaņā ar attiecīgiem Savienības un valsts tiesību aktiem par piekļuvi minētajām datubāzēm un to aplūkošanu, ja tas nepieciešams, lai sasniegtu mērķus un veiktu uzdevumus, kuri aprakstīti operacionālajā plānā.

5.   Visiem grozījumiem vai pielāgojumiem operacionālajā plānā vajadzīga izpilddirektora un uzņēmējas dalībvalsts piekrišana – vajadzības gadījumā pēc apspriešanās ar iesaistītajām dalībvalstīm. Aģentūra nekavējoties nosūta grozītā vai pielāgotā operacionālā plāna eksemplāru iesaistīto dalībvalstu valsts kontaktpunktiem, kas minēti 24. pantā.

6.   Izpilddirektors, par to pirms tam informējot uzņēmēju dalībvalsti, pilnībā vai daļēji aptur vai izbeidz patvēruma atbalsta vienību izvietošanu, ja:

1.   Izpilddirektors nosaka katras patvēruma atbalsta vienības sastāvu. Patvēruma atbalsta vienības veido:

Nosakot patvēruma atbalsta vienības sastāvu, izpilddirektors ņem vērā attiecīgās dalībvalsts īpašos apstākļus. Patvēruma atbalsta vienību komplektē saskaņā ar attiecīgo operacionālo plānu.

2.   Pēc izpilddirektora priekšlikuma valde lemj par to ekspertu specializācijas profiliem un kopējo skaitu, kam jābūt pieejamiem darbam patvēruma atbalsta vienībā. To pašu procedūru piemēro visām turpmākām ekspertu specializācijas profilu un kopējā skaita izmaiņām.

3.   Dalībvalstis dod ieguldījumu patvēruma atbalsta vienību izveidē, ieceļot valstu ekspertus, kuri atbilst nepieciešamajiem specializācijas profiliem, par ko valde lēmusi saskaņā ar 2. punktu. To ekspertu skaitu, kam jābūt pieejamiem no katras dalībvalsts nākamajā gadā, nosaka, pamatojoties uz gadskārtējām Aģentūras un attiecīgās dalībvalsts divpusējām sarunām un panākto vienošanos.

Saskaņā ar pirmajā daļā minēto vienošanos dalībvalstis nodrošina savu ekspertu vai darbam Aģentūrā norīkoto ekspertu tūlītēju pieejamību izvietošanai pēc Aģentūras pieprasījuma. Tomēr gadījumos, kad dalībvalsts saskaras ar ārkārtēju situāciju, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi, tai nav jānodrošina minēto ekspertu pieejamība.

4.   Aģentūra dod ieguldījumu patvēruma atbalsta vienību izveidē, norīkojot ekspertus no savu darbinieku vidus, tostarp ekspertus, kas strādā un ir apmācīti darbam uz vietas, un mutiskos tulkus, kuri ir izgājuši vismaz pamatapmācību vai kuriem ir atzīta pieredze un kurus var pieņemt darbā uzņēmējās dalībvalstīs, vai citus ekspertus, kuri nav Aģentūras darbinieki un kuri var apliecināt attiecīgas zināšanas un pieredzi atbilstīgi operacionālajām vajadzībām.

5.   Saistībā ar patvēruma atbalsta vienību Aģentūra izveido mutisko tulku sarakstu. Dalībvalstis palīdz Aģentūrai apzināt mutisko tulku sarakstā iekļaujamos tulkus, tostarp personas, kuras nepieder pie dalībvalstu valsts pārvaldes. Mutiskās tulkošanas palīdzību var sniegt, izvietojot mutiskos tulkus attiecīgajā dalībvalstī vai attiecīgā gadījumā ar videokonferences palīdzību.

6.   Lai izvietotu patvēruma atbalsta vienības saistībā ar palīdzības lūgumiem saskaņā ar 16. panta 1. punkta b) apakšpunktu, Aģentūras priekšlikumiem sniegt palīdzību pēc savas iniciatīvas saskaņā ar 16. panta 1. punkta d) apakšpunktu un palīdzību, ko Aģentūra sniedz saskaņā ar 22. pantu, izveido patvēruma rezervi, kurā ir vismaz 500 personas. Patvēruma rezervi veido tādu ekspertu rezerve, kuri ir Aģentūras rīcībā nekavējoties. Minētajā nolūkā katra dalībvalsts nodrošina, ka patvēruma rezervei ir pieejams tāds skaits ekspertu, kā noteikts I pielikumā. Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma ar trīs ceturtdaļu tās balsstiesīgo locekļu vairākumu lemj par patvēruma rezervē iekļaujamo ekspertu specializācijas profilu. To pašu procedūru piemēro visām turpmākām izmaiņām ekspertu specializācijas profilos.

7.   Izpilddirektors var pārbaudīt, vai eksperti, kuru pieejamību patvēruma rezervei dalībvalstis nodrošina saskaņā ar 6. punktu, atbilst specializācijas profiliem, par kuriem valde nolēmusi saskaņā ar minēto punktu. Pirms izvietošanas izpilddirektors var prasīt, lai dalībvalsts kādu noteiktu ekspertu no patvēruma rezerves izslēdz, ja minētais eksperts neatbilst prasītajam specializācijas profilam, un aizstāj viņu ar ekspertu, kas atbilst kādam no prasītajiem specializācijas profiliem.

8.   Neskarot 22. panta 5. punktu un ja dalībvalsts saskaras ar ārkārtēju situāciju, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi, par ko liecina 5. pantā minētā informācijas analīze par situāciju patvēruma jomā, dalībvalsts var rakstiski lūgt, lai valde uz ierobežotu laiku to atbrīvo no pienākuma nodrošināt ekspertu pieejamību patvēruma rezervei. Šādā lūgumā izsmeļoši norāda iemeslus un informāciju par situāciju minētajā dalībvalstī. Valde ar trīs ceturtdaļu tās balsstiesīgo locekļu vairākumu lemj par to, lai minēto dalībvalsti uz ierobežotu laiku atbrīvotu no tās ieguldījuma daļas, kas noteikta I pielikumā.

1.   Aģentūra izvieto dalībvalstīs patvēruma atbalsta vienības, lai tās sniegtu operacionālo un tehnisko palīdzību saskaņā ar 16. panta 1. punktu.

2.   Tiklīdz ir panākta vienošanās par operacionālo plānu saskaņā ar 18. panta 1. punktu vai 22. panta 2. punktu, izpilddirektors pieprasa dalībvalstīm izvietot to ekspertus desmit darba dienu laikā. Minēto pieprasījumu rakstveidā kopā ar operacionālā plāna eksemplāru nosūta 24. pantā minētajiem valstu kontaktpunktiem, un tajā norāda dienu, kad ir plānots sākt izvietošanu..

3.   Izpilddirektors izvieto patvēruma atbalsta vienības no patvēruma rezerves saistībā ar palīdzības pieprasījumu saskaņā ar 16. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pēc Aģentūras priekšlikuma sniegt palīdzību pēc savas iniciatīvas saskaņā ar 16. panta 1. punkta d) apakšpunktu vai saistībā ar palīdzību, ko Aģentūra sniedz saskaņā ar 22. pantu. Ekspertu izvietošanu no patvēruma rezerves īsteno septiņu darba dienu laikā no dienas, kad panākta vienošanās par operacionālo plānu saskaņā ar 18. panta 1. punktu vai 22. panta 2. punktu.

4.   Dalībvalstis bez liekas kavēšanās nodrošina, ka izvietošanai ir pieejami izpilddirektora noteiktie eksperti no patvēruma rezerves. Uzņēmēja dalībvalsts neizvieto ekspertus, kas ietilpst tās fiksētajā ieguldījumā patvēruma rezervē. Ja patvēruma rezervē pietrūkst ekspertu izvietošanai, valde pēc izpilddirektora priekšlikuma izlemj, kā šo iztrūkumu novērst. Izpilddirektors par to attiecīgi informē arī Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju.

5.   Izvietojuma ilgumu nosaka dalībvalsts, no kuras eksperti tiek izvietoti (“piederības dalībvalsts”). Izvietojuma ilgums nav mazāks par 45 dienām, ja vien attiecīgā operacionālā un tehniskā palīdzība nav nepieciešama īsāku laiku.

6.   Amatpārkāpumu vai piemērojamo izvietošanas noteikumu pārkāpumu gadījumā izpilddirektors pieprasa dalībvalstij izslēgt ekspertu no patvēruma atbalsta vienības. Šādos gadījumos attiecīgā eksperta kandidatūru vairs neizskata turpmākai izvietošanai.

7.   Aģentūra, izmantojot savu ikgadējo ziņojumu par situāciju patvēruma jomā Savienībā, kas minēts 69. pantā, informē Eiropas Parlamentu par ekspertu skaitu, kas ir pieteikti patvēruma atbalsta vienībām un izvietoti tajās saskaņā ar šo pantu. Minētajā ziņojumā uzskaita dalībvalstis, kas iepriekšējā gadā atsaukušās uz 19. panta 3. vai 8. punktā minēto ārkārtējo situāciju. Tajā norāda arī iemeslus, kuru dēļ veikta atsauce uz ārkārtējo situāciju, un iekļauj attiecīgās dalībvalsts sniegto informāciju.

1.   Ja dalībvalsts pieprasa operacionālo un tehnisko pastiprinājumu – migrācijas pārvaldības atbalsta vienības saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 40. pantu –, vai ja migrācijas pārvaldības atbalsta vienības tiek izvietotas karsto punktu zonās saskaņā ar minētās regulas 42. pantu, izpilddirektors cieši sadarbojas ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, kad viņš saskaņā ar minētās regulas 40. panta 2. punktu, koordinējot ar citām attiecīgām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, izvērtē dalībvalsts pastiprinājuma pieprasījumu un novērtē tās vajadzības, lai izveidotu visaptverošu pastiprinājuma paketi, kuru veido dažādas darbības, ko koordinē attiecīgās Savienības struktūras, biroji un aģentūras un kurām vajadzīga attiecīgās dalībvalsts piekrišana.

2.   Komisija sadarbībā ar uzņēmēju dalībvalsti un attiecīgajām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām izstrādā noteikumus sadarbībai karstā punkta zonā un ir atbildīga par migrācijas pārvaldības atbalsta vienību darbību koordināciju.

3.   Izpilddirektors šā panta 1. punktā minētajos gadījumos sāk procedūru, lai izvietotu patvēruma atbalsta vienības kā daļu no migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām, attiecīgā gadījumā iekļaujot ekspertus no patvēruma rezerves. Operacionālais un tehniskais pastiprinājums, ko patvēruma atbalsta vienības sniedz saistībā ar migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām, var būt:

1.   Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu saskaņā ar 15. panta 7. punktu, var bez kavēšanās ar īstenošanas aktu pieņemt lēmumu, kurā nosaka vienu vai vairākus 16. panta 2. punktā paredzētos pasākumus, kas Aģentūrai jāveic, lai atbalstītu attiecīgo dalībvalsti, un saskaņā ar kuriem minētajai dalībvalstij ir jāsadarbojas minēto pasākumu īstenošanā, ja minētās dalībvalsts patvēruma vai uzņemšanas sistēma kļūst tik neefektīva, ka tas rada nopietnas sekas KEPS darbībai, un ja:

Padome nosūta pirmajā daļā minētos lēmumus Eiropas Parlamentam.

2.   Izpilddirektors triju darba dienu laikā no dienas, kad pieņemts 1. punktā minētais Padomes lēmums, nosaka detalizētu rīcību minētā Padomes lēmuma praktiskai īstenošanai. Līdztekus tam izpilddirektors izstrādā operacionālo plānu un iesniedz to attiecīgajai dalībvalstij. Izpilddirektors un attiecīgā dalībvalsts vienojas par operacionālo plānu triju darba dienu laikā no tā iesniegšanas dienas.

3.   Aģentūra izvieto nepieciešamos ekspertus no patvēruma rezerves un ekspertus no savu darbinieku vidus saskaņā ar 20. panta 3. punktu. Ja nepieciešams, Aģentūra var izvietot papildu patvēruma atbalsta vienības.

4.   Attiecīgā dalībvalsts pilda 1. punktā minēto Padomes lēmumu. Minētajā nolūkā tā sadarbojas ar Aģentūru un nekavējoties veic nepieciešamās darbības, lai veicinātu minētā lēmuma īstenošanu un minētajā lēmumā un operacionālajā plānā noteikto pasākumu praktisko īstenošanu, neskarot tās kompetenci lemt par individuāliem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem.

5.   Piemērojot šo pantu, dalībvalstis nodrošina, ka izvietošanai ir pieejami izpilddirektora noteiktie eksperti no patvēruma rezerves, un tās neatsaucas uz 19. panta 3. vai 8. punktā minēto ārkārtējo situāciju. Uzņēmēja dalībvalsts neizvieto ekspertus, kas ietilpst tās fiksētajā ieguldījumā patvēruma rezervē.

1.   Neskarot uzņēmējas dalībvalsts pienākumu apgādāt Aģentūru ar telpām un aprīkojumu, kas tai vajadzīgi, lai tā varētu sniegt nepieciešamo operacionālo un tehnisko palīdzību, Aģentūra uzņēmējā dalībvalstī var izvietot pati savu aprīkojumu, tostarp pēc tās pieprasījuma, ciktāl šāds aprīkojums varētu būt vajadzīgs patvēruma atbalsta vienībām un ciktāl šāds aprīkojums varētu papildināt aprīkojumu, kura pieejamību jau ir nodrošinājusi uzņēmēja dalībvalsts vai citas Savienības struktūras, biroji un aģentūras.

2.   Aģentūra ar izpilddirektora lēmumu, kas pieņemts, apspriežoties ar valdi, var iegādāties vai nomāt tehnisko aprīkojumu. Pirms aprīkojuma iegādes vai nomas tiek veikta rūpīga vajadzību, kā arī izmaksu un ieguvumu analīze. Visus izdevumus saistībā ar šādu iegādi vai nomu paredz Aģentūras budžetā, un tie atbilst Aģentūrai piemērojamiem finanšu noteikumiem.

3.   Aģentūra nodrošina tās aprīkojuma drošību visa aprīkojuma aprites cikla laikā.

1.   Visā operacionālās un tehniskās palīdzības sniegšanas laikā saskaņā ar 16. vai 22. pantu Aģentūra nodrošina visu organizatorisko aspektu operacionālo īstenošanu saistībā ar patvēruma atbalsta vienību izvietošanu, tostarp Aģentūras darbinieku klātbūtni.

2.   Izpilddirektors no Aģentūras darbinieku vidus ieceļ vienu vai vairākus ekspertus, kas, piemērojot 1. punktu, rīkojas vai tiek izvietoti kā koordinatori. Par šādu iecelšanu izpilddirektors paziņo uzņēmējai dalībvalstij.

3.   Koordinators veicina sadarbību un koordināciju starp uzņēmēju dalībvalsti un iesaistītajām dalībvalstīm. Koordinators jo īpaši:

4.   Izpilddirektors var atļaut koordinatoram piedalīties visu tādu domstarpību izšķiršanā, kuras saistītas ar operacionālā plāna īstenošanu un patvēruma atbalsta vienību izvietošanu.

5.   Veicot savus pienākumus, koordinators strādā ciešā sadarbībā ar kompetentajām valstu iestādēm un pilda tikai izpilddirektora norādījumus.

1.   Uzņēmēja dalībvalsts saskaņā ar savas valsts tiesībām ir atbildīga par kaitējumu, ko savas darbības laikā nodarījuši eksperti, kas iesaistīti patvēruma atbalsta vienībā, kura darbojas tās teritorijā.

2.   Ja šāds kaitējums nodarīts patvēruma atbalsta vienībā iesaistīta eksperta rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma dēļ, tad uzņēmēja dalībvalsts var prasīt piederības dalībvalstij vai Aģentūrai atlīdzināt tai visas summas, ko tā izmaksājusi cietušajām pusēm vai personām, kas ir tiesīgas saņemt šādas summas viņu vārdā.

3.   Neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībās ar trešām personām, katra dalībvalsts atsakās no visām prasībām pret uzņēmēju dalībvalsti vai jebkuru citu dalībvalsti par tai nodarīto kaitējumu, izņemot rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma gadījumos.

4.   Par jebkurām domstarpībām starp dalībvalstīm vai starp dalībvalsti un Aģentūru saistībā ar šā panta 2. un 3. punkta piemērošanu, kuras nevar atrisināt savstarpēju sarunu ceļā, tās vēršas EST saskaņā ar LESD 273. pantu.

5.   Neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībās ar trešām personām, Aģentūra sedz izmaksas par kaitējumu tās aprīkojumam izvietošanas laikā, izņemot rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma gadījumos.

1.   Aģentūra sedz izmaksas, kas radušās ekspertiem, kuri iesaistīti patvēruma atbalsta vienībās, jo īpaši:

2.   Valde izstrādā un pēc vajadzības atjaunina sīki izstrādātus noteikumus par ekspertiem radušos izmaksu segšanu saskaņā ar 1. punktu.

1.   Aģentūra veicina tās uzdevumu veikšanai būtiskas informācijas apmaiņu ar Komisiju, dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar attiecīgām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām.

2.   Aģentūra sadarbībā ar Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1726 (22), izstrādā un izmanto informācijas sistēmu, kura spēj veikt klasificētas informācijas apmaiņu saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (23) un Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444 (24), un personas datu apmaiņu, kā minēts šīs regulas 31. un 32. pantā, ar dalībniekiem, kas minēti šā panta 1. punktā.

1.   Apstrādājot personas datus, Aģentūra piemēro Regulu (ES) 2018/1725.

2.   Valde pieņem pasākumus, ar kuriem Aģentūra piemēro Regulu (ES) 2018/1725, tostarp pasākumus, kas attiecas uz Aģentūras datu aizsardzības speciālista iecelšanu. Minētos pasākumus pieņem pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

3.   Neskarot 31. un 32. pantu, Aģentūra var apstrādāt personas datus, ja tas nepieciešams administratīviem nolūkiem saistībā ar personālu.

4.   Aģentūras apstrādāto personas datu pārsūtīšana un tādu personas datu tālāknosūtīšana no dalībvalstu puses, kas ir apstrādāti saistībā ar šo regulu, trešo valstu iestādēm vai trešām personām, tostarp starptautiskām organizācijām, ir aizliegta.

5.   Atkāpjoties no 4. punkta, Aģentūra, pamatojoties uz informētu un brīvi sniegtu trešās valsts valstspiederīgā piekrišanu, var attiecīgām starptautiskām organizācijām pārsūtīt trešās valsts valstspiederīgā pilnu vārdu, kas ir identificēts ar vienu vienīgu mērķi – veikt pārmitināšanas procedūru, informāciju par pārmitināšanas procedūru, kas attiecas uz attiecīgo trešās valsts valstspiederīgo, un informāciju par šādas pārmitināšanas procedūras rezultātu, ciktāl tas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai. Šādus personas datus turpmāk neapstrādā nekādam citam nolūkam un nenosūta tālāk.

6.   Ja personas datu apstrādi veic patvēruma atbalsta vienībās iesaistīti eksperti saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts norādījumiem, sniedzot operacionālo un tehnisko palīdzību minētajai dalībvalstij, piemēro Regulu (ES) 2016/679.

1.   Aģentūra apstrādā personas datus tikai tiktāl, ciktāl tas ir vajadzīgs, un tikai šādiem nolūkiem:

2.   Personas datu apstrādē ievēro proporcionalitātes principu, un tā aprobežojas tikai ar personas datiem, kas vajadzīgi 1. punktā minētajiem nolūkiem.

3.   Dalībvalstis vai citas Savienības struktūras, biroji un aģentūras, kas sniedz personas datus Aģentūrai, nosūta datus Aģentūra tikai 1. punktā minētajiem nolūkiem. Saglabāto personas datus apstrāde citiem nolūkiem, kas nav minēti 1. punktā, ir aizliegta.

4.   Dalībvalstis vai citas Savienības struktūras, biroji un aģentūras, kas sniedz personas datus Aģentūrai, personas datu nosūtīšanas brīdī var vispārīgi vai konkrēti norādīt piekļuves šiem datiem vai to izmantošanas ierobežojumus, tostarp attiecībā uz nosūtīšanu, dzēšanu vai iznīcināšanu. Ja vajadzība pēc šādiem ierobežojumiem kļūst acīmredzama pēc personas datu nosūtīšanas, tad dalībvalsts vai attiecīgā Savienības struktūra, birojs vai aģentūra attiecīgi par to informē Aģentūru. Aģentūra šādus ierobežojumus ievēro.

1.   Aģentūra apstrādā tikai šādus trešās valsts valstspiederīgo personas datus, ko savākušas un Aģentūrai nosūtījušas dalībvalstis vai pašas Aģentūras darbinieki, sniedzot dalībvalstīm operacionālo un tehnisko palīdzību, un pārmitināšanas nolūkiem:

2.   Šā panta 1. punktā minētos personas datus Aģentūra var apstrādāt, ja tas ir vajadzīgs kādam no turpmāk minētajiem nolūkiem:

3.   Ja tas ir nepieciešams operacionālam vai tehniskam pasākumam saskaņā ar 16. panta 2. punkta c) apakšpunktu vai šā panta 2. punkta e) apakšpunktā minētajiem nolūkiem, Aģentūra attiecībā uz konkrētu gadījumu var apstrādāt personas datus, kas ir vajadzīgi, lai novērtētu, vai attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais atbilst starptautiskās aizsardzības kritērijiem, un personas datus, kas attiecas uz trešās valsts valstspiederīgā veselību vai īpašu neaizsargātību. Minētos personas datus dara pieejamus tikai tiem darbiniekiem, kuriem konkrētajā gadījumā nepieciešams tos zināt. Minētie darbinieki nodrošina minēto datu konfidencialitāti. Šādus personas datus turpmāk neapstrādā un tos nenosūta tālāk.

4.   Aģentūra dzēš personas datus, tiklīdz tie nosūtīti Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, Eiropolam vai Eurojust, vai kompetentajām valsts iestādēm, vai tiklīdz tie ir izmantoti informācijas analīzei par situāciju patvēruma jomā, kā minēts 5. pantā. Katrā ziņā glabāšanas periods nepārsniedz 30 dienas no dienas, kad Aģentūra minētos datus ir savākusi vai saņēmusi. Aģentūra anonimizē personas datus informācijas analīzē par situāciju patvēruma jomā, kas minēts 5. pantā.

5.   Aģentūra dzēš personas datus, kas iegūti 31. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajā nolūkā, tiklīdz tie vairs nav nepieciešami mērķim, kuram tie tika iegūti, un katrā ziņā– ne vēlāk kā 30 dienas pēc tam, kad trešās valsts valstspiederīgais ir pārmitināts.

6.   Neskarot citas Regulā (ES) 2016/679 paredzētās tiesības un papildus minētās regulas 13. pantā minētajai informācijai, patvēruma atbalsta vienību eksperti, kas pārsūta personas datus saskaņā ar šā panta 1. punktu, trešās valsts valstspiederīgajiem to personas datu ieguves laikā sniedz tās attiecīgās uzraudzības iestādes kontaktinformāciju, kas atbildīga par uzraudzību un piemērošanas atbilstību minētajai regulai.

1.   Aģentūras darbā var piedalīties Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.

2.   Raksturu, apmēru un veidu, kādā Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice piedalās Aģentūras darbā, nosaka attiecīgos nolīgumos. Minētajos nolīgumos ietver noteikumus par dalību Aģentūras īstenotajās iniciatīvās, finanšu iemaksām, dalību valdes un darbinieku sanāksmēs. Attiecībā uz darbiniekiem nolīgumi atbilst Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem (“Civildienesta noteikumi”) un Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībai (“Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība”), kas noteikti Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (25).

1.   Jautājumos, kas attiecas uz Aģentūras darbību, tādā mērā, kāds vajadzīgs, lai Aģentūra spētu pildīt savus uzdevumus, tā, īstenojot Savienības ārējo attiecību politiku, tostarp attiecībā uz pamattiesību aizsardzību, un sadarbojoties ar EĀDD, atvieglo un veicina dalībvalstu un trešo valstu operatīvo sadarbību. Aģentūra un dalībvalstis veicina un ievēro normas un standartus, kas ir uzskatāmi par daļu no Savienības tiesībām, – arī tad, ja darbības tiek veiktas trešo valstu teritorijā.

2.   Aģentūra var sadarboties ar trešo valstu iestādēm, kas ir kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, baudot Savienības delegāciju atbalstu un koordinējot darbību ar tām, jo īpaši, lai veicinātu Savienības patvēruma jomas standartu īstenošanu un palīdzētu trešām valstīm ar zinātību un spēju veidošanu attiecībā uz to patvēruma un uzņemšanas sistēmām, un lai īstenotu reģionālās attīstības un aizsardzības programmas un citus pasākumus. Aģentūra šādu sadarbību var realizēt, izmantojot sadarbības nolīgumus, par kuriem tā ir vienojusies ar minētajām iestādēm saskaņā ar Savienības tiesībām un politiku. Valde pieņem lēmumu par minētajiem sadarbības nolīgumiem, kas pirms tam jāapstiprina Komisijai. Pirms sadarbības nolīguma noslēgšanas Aģentūra par informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

3.   Aģentūra, sadarbojoties ar trešām valstīm, var atbalstīt dalībvalsti pārmitināšanas shēmas īstenošanā pēc minētās dalībvalsts lūguma:

4.   Saistībā ar Savienības ārējo attiecību politiku Aģentūra attiecīgos gadījumos saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, piedalās to starptautisko nolīgumu īstenošanā, kurus Savienība ir noslēgusi ar trešām valstīm.

5.   Aģentūra var izmantot Savienības finansējumu saskaņā ar to attiecīgo instrumentu noteikumiem, ar kuriem atbalsta Savienības ārējo attiecību politiku. Aģentūra var sākt un finansēt tehniskās palīdzības projektus trešās valstīs jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula.

6.   Aģentūra savā 69. pantā minētajā gada ziņojumā par stāvokli patvēruma jomā Savienībā informē Eiropas Parlamentu par darbībām, kas tiek veiktas saskaņā ar šo pantu. Minētajā ziņojumā arī ietver novērtējumu par sadarbību ar trešām valstīm.

1.   Aģentūra no savu darbinieku vidus var izvietot trešās valstīs ekspertus kā sadarbības koordinatorus. Sadarbības koordinatori pienākumu veikšanas laikā bauda augstāko iespējamo aizsardzību. Sadarbības koordinatorus izvieto vienīgi tādās trešās valstīs, kurās migrācijas un patvēruma pārvaldības praksē tiek ievēroti nepārkāpjami cilvēktiesību standarti.

2.   Īstenojot Savienības ārējo attiecību politiku, sadarbības koordinatoru izvietošanā prioritāti piešķir tām trešām valstīm, kuras, pamatojoties uz 5. pantā minēto informācijas analīzi par to patvēruma situāciju, ir uzskatāmas par to migrantu izcelsmes vai tranzīta valstīm, kuri lūdz patvērumu. Sadarbības koordinatoru izvietošanu apstiprina valde.

3.   Aģentūras sadarbības koordinatoru uzdevumi, ievērojot Savienības tiesības un pilnībā ievērojot pamattiesības, ietver kontaktu iedibināšanu un uzturēšanu ar kompetentajām iestādēm trešās valstīs, uz kurām viņi ir izvietoti, nolūkā vākt informāciju un palīdzēt izveidot tādu migrācijas pārvaldību, kurā tiek ņemts vērā aizsardzības aspekts, un attiecīgā gadījumā veicināt piekļuvi legāliem ieceļošanas veidiem Savienībā tādām personām, kurām ir nepieciešama aizsardzība, tostarp viņas pārmitinot. Sadarbības koordinatori savu darbību cieši koordinē ar Savienības delegācijām un attiecīgā gadījumā ar starptautiskām organizācijām un struktūrām, īpaši ar UNHCR.

4.   Par Aģentūras lēmumu izvietot sadarbības koordinatorus trešās valstīs Komisija sniedz iepriekšēju atzinumu. Par šiem pasākumiem attiecīgi nekavējoties pilnībā informē Eiropas Parlamentu.

1.   Aģentūra sadarbojas ar Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, kuru darbība ir saistīta ar tās darbības jomu, jo īpaši ar struktūrām, birojiem un aģentūrām tieslietu un iekšlietu jomā, kuru kompetencē ietilpst jautājumi, uz kuriem attiecas šī regula.

2.   Sadarbību, kā minēts 1. punktā, īsteno pēc Komisijas iepriekšēja apstiprinājuma, balstoties uz sadarbības nolīgumu, kurš noslēgts ar minētajā punktā paredzētajām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām. Par ikvienu šādu sadarbības nolīgumu Aģentūra informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

3.   Sadarbība, kā minēts 1. punktā, rada sinerģiju attiecīgo Savienības struktūru, biroju un aģentūru starpā un novērš centienu pārklāšanos darbā, ko katra Savienības struktūra, birojs un aģentūra veic atbilstoši savām pilnvarām.

1.   Valdi veido viens pārstāvis no katras dalībvalsts un divi pārstāvji no Komisijas. Katram no minētajiem pārstāvjiem ir balsstiesības.

2.   Valdē ir viens UNHCR pārstāvis. Minētajam pārstāvim nav balsstiesību.

3.   Katram valdes loceklim ir aizstājējs. Aizstājējs pārstāv valdes locekli tā prombūtnē.

4.   Valdes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, pamatojoties uz viņu zināšanām un speciālajām zināšanām patvēruma jomā, ņemot vērā attiecīgo pārvaldības, administratīvo un budžeta kompetenci. Visas iesaistītās puses cenšas valdē iedibināt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību.

5.   Valdes locekļu amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Minēto termiņu var pagarināt. Pēc amata pilnvaru termiņa beigām vai atkāpšanās gadījumā locekļi paliek amatā, līdz viņu pilnvaras tiek pagarinātas vai viņus aizstāj.

1.   Valde nosaka Aģentūras darbību vispārējo ievirzi un nodrošina, ka Aģentūra izpilda savus uzdevumus. Valde jo īpaši:

2.   Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu un pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu pieņem lēmumu, ar kuru tā izpilddirektoram deleģē attiecīgās iecēlējiestādes pilnvaras un paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem minēto iecēlējiestādes pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektors ir pilnvarots minētās iecēlējiestādes pilnvaras deleģēt citai personai.

Īpašos izņēmuma apstākļos valde, pieņemot lēmumu, var iecēlējiestādes pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un izpilddirektora pilnvaru deleģējumu izpilddirektora vietniekam uz laiku apturēt un izpildīt tās pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai personāla loceklim, kas nav izpilddirektors.

3.   Valde var izveidot neliela izmēra izpildvaldi, kas tai un izpilddirektoram palīdz sagatavot lēmumus, programmas un darbības, kas valdei jāapstiprina. Vajadzības gadījumā šī izpildvalde var valdes vārdā pieņemt atsevišķus steidzamus pagaidu lēmumus, īpaši administratīvās pārvaldības jautājumos. Izpildvalde nepieņem lēmumus, kuru pieņemšanai valdē ir vajadzīgs divu trešdaļu vai trīs ceturtdaļu valdes locekļu balsu vairākums. Valde izpildvaldei var deleģēt atsevišķus skaidri definētus uzdevumus, jo īpaši tad, ja šāda deleģēšana uzlabotu Aģentūras darba efektivitāti. Valde nedeleģē izpildvaldei uzdevumus, kas ir saistīti ar lēmumiem, kuru pieņemšanai valdē ir vajadzīgs divu trešdaļu vai trīs ceturtdaļu valdes locekļu balsu vairākums. Izpildvaldes izveidošanas nolūkā valde pieņem tās reglamentu. Minētajā reglamentā jo īpaši reglamentē izpildvaldes sastāvu un funkcijas.

1.   Valde katru gadu līdz 31. janvārim nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai plānošanas dokumenta projektus, kuros ir ietverts daudzgadu plāns un gada darba programma, pamatojoties uz izpilddirektora iesniegtu projektu. Valde arī nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai visas vēlākās atjauninātās plānošanas dokumenta projekta redakcijas.

Valde katru gadu līdz 30. novembrim ar divu trešdaļu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu pieņem plānošanas dokumentu, ņemot vērā Komisijas atzinumu, un attiecībā uz daudzgadu plānu – pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Plānošanas dokumenta valde nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

Plānošanas dokuments kļūst galīgs pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

2.   Daudzgadu plānā izklāsta vispārējo stratēģisko plānu vidējā termiņā un ilgtermiņā, ietverot mērķus, paredzamos rezultātus un izpildes rādītājus. Daudzgadu plānā izklāsta arī resursu plānu, ietverot daudzgadu budžeta un darbinieku skaitu.

Daudzgadu plānā ietver intervences stratēģiskās jomas un paskaidro, kas ir jādara, lai sasniegtu tajā noteiktos mērķus. Daudzgadu plānā ietver attiecību stratēģiju ar attiecīgi 35. un 38. pantā minētajām trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām un ar minēto stratēģiju saistītās darbības, kā arī precizē nepieciešamos resursus.

Daudzgadu plānu īsteno, pieņemot gada darba programmas, un ik gadu atjaunina. Vajadzības gadījumā daudzgadu plānu atjaunina ik gadu, jo īpaši lai reaģētu uz 70. pantā minētā izvērtējuma rezultātu.

3.   Gada darba programma ietver sīki izklāstītus mērķus un gaidāmos rezultātus, tostarp izpildes rādītājus. Atbilstoši principiem, saskaņā ar kuriem budžetu veido un pārvalda, vadoties pēc darbībām, gada darba programmā ietver arī finansējamo darbību aprakstu un katrai darbībai piešķirto finanšu resursu un cilvēkresursu aplēsi. Gada darba programma ir saskanīga ar 2. punktā minēto daudzgadu plānu. Gada darba programmā precīzi norāda uzdevumus, kuri ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu.

4.   Ja Aģentūrai tiek uzticēts jauns uzdevums, valde pieņemto gada darba programmu groza.

Visus būtiskos gada darba programmā izdarītos grozījumus pieņem saskaņā ar to pašu procedūru, saskaņā ar kuru pieņēma sākotnējo gada darba programmu. Valde var izpilddirektoram deleģēt pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā.

1.   Valde ievēlē priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no tās balsstiesīgo locekļu vidus. Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēlē ar divu trešdaļu valdes balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

Priekšsēdētāja vietnieks automātiski aizstāj priekšsēdētāju, ja viņš nevar pildīt savus pienākumus.

2.   Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš ir četri gadi, kuru var pagarināt vienu reizi. Tomēr, ja valdes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka dalība valdē kādā brīdī viņu amata pilnvaru termiņa laikā beidzas, tajā pašā dienā automātiski beidzas arī viņu amata pilnvaru termiņš.

1.   Priekšsēdētājs sasauc valdes sanāksmes.

2.   Izpilddirektors piedalās valdes apspriedēs, bet viņam nav balsstiesību.

3.   UNHCR pārstāvis nepiedalās sanāksmēs, kurās valde veic 41. panta 1. punkta e), f), i), j) k), p), r), s), t) vai u) apakšpunktā un 41. panta 2. punktā noteiktās funkcijas un kad valde lemj par finanšu resursu piešķiršanu tādu UNHCR darbību finansēšanai, kā noteikts 52. pantā, ar kurām nodrošina iespēju Aģentūrai izmantot UNHCR speciālās zināšanas.

4.   Valde vismaz divreiz gadā sanāk kopā uz divām regulārām sanāksmēm. Turklāt valde sanāk kopā arī pēc tās priekšsēdētāja iniciatīvas, pēc Komisijas pieprasījuma vai vienas trešdaļas tās locekļu pieprasījuma.

5.   Valde uz savām sanāksmēm novērotāja statusā var uzaicināt jebkuru personu, kuras viedoklis varētu to interesēt.

6.   Dāniju aicina nosūtīt pārstāvi dalībai valdes sanāksmēs.

7.   Valdes locekļiem un viņu aizstājējiem sanāksmēs var palīdzēt padomdevēji vai eksperti, kuriem ir jāievēro reglaments.

8.   Aģentūra valdes vajadzībām izveido sekretariātu.

1.   Ja vien nav paredzēts citādi, valde pieņem savus lēmumus ar savu balsstiesīgo locekļu absolūto balsu vairākumu.

2.   Katram balsstiesīgajam loceklim ir viena balss. Ja kāda balsstiesīga valdes locekļa klāt nav, viņa aizstājējam ir tiesības balsot viņa vietā.

3.   Priekšsēdētājs balsošanā piedalās.

4.   Izpilddirektors balsošanā nepiedalās.

5.   To dalībvalstu pārstāvji, kuras Savienības patvēruma jomas acquis nepiedalās pilnā mērā, nepiedalās balsošanā, kad valdei ir jāpieņem operacionālie standarti, rādītāji, pamatnostādnes vai paraugprakse, kas attiecas vienīgi uz Savienības patvēruma instrumentu, kurš nav saistošs to pārstāvētajām dalībvalstīm.

6.   Valdes reglamentā nosaka sīkāk izstrādātu balsošanas kārtību, jo īpaši apstākļus, kuros loceklis var darboties cita locekļa vārdā.

1.   Izpilddirektors ir Aģentūras darbinieks, un viņu Aģentūrā pieņem darbā pagaidu darbinieka statusā saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.   Komisija izvirza vismaz trīs izpilddirektora amata kandidātus, balstoties uz sarakstu, ko izveido pēc amatvietas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un attiecīgā gadījumā citos preses izdevumos vai tīmekļa vietnēs.

3.   Izpilddirektoru ieceļ valde, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu augsta līmeņa administratīvā un pārvaldības darba prasmi, un attiecīgo profesionālo pieredzi vadošā amatā migrācijas un patvēruma jomā. Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja vai komitejas uzaicina Komisijas ierosinātos kandidātus iepazīstināt ar sevi un atbildēt uz minētas komitejas vai komiteju locekļu uzdotajiem jautājumiem.

Pēc šādas uzstāšanās Eiropas Parlaments pieņem atzinumu, kurā tiek izklāstīts tā viedoklis, un var norādīt kandidātu, kuram tas dod priekšroku.

Valde ieceļ izpilddirektoru, ņemot vērā otrajā daļā minēto Eiropas Parlamenta viedokli.

Ja valde pieņem lēmumu iecelt kandidātu, kurš nav tas kandidāts, kuram savā atzinumā priekšroku ir devis Eiropas Parlaments, valde rakstveidā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kādā veidā Eiropas Parlamenta atzinums ticis ņemts vērā.

Aģentūrai slēdzot līgumu ar izpilddirektoru, to pārstāv valdes priekšsēdētājs.

4.   Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Tuvojoties šā termiņa beigām, Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora veikuma izvērtējumu un Aģentūras turpmākos uzdevumus un izaicinājumus.

5.   Pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ir ņemts vērā 4. punktā minētais novērtējums, valde var pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

6.   Ja tā plāno pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu, valde par to informē Eiropas Parlamentu. Viena mēneša laikā pirms šādas pagarināšanas Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja vai komitejas var uzaicināt izpilddirektoru izteikties un atbildēt uz minētās komitejas vai komiteju locekļu uzdotajiem jautājumiem.

7.   Izpilddirektors, kura amata pilnvaru termiņš ir pagarināts, kopējā termiņa beigās nepiedalās citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

8.   Izpilddirektoru var atcelt no amata, tikai pamatojoties uz valdes lēmumu, kuru pieņem pēc Komisijas priekšlikuma.

9.   Valdes lēmumus par izpilddirektora iecelšanu amatā, viņa amata pilnvaru termiņa pagarināšanu un atcelšanu no amata pieņem ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

1.   Izpilddirektors vada Aģentūru. Izpilddirektors atskaitās valdei.

2.   Neskarot Komisijas un valdes pilnvaras, izpilddirektors, pildot savus pienākumus, ir neatkarīgs un ne no vienas valdības, iestādes, personas vai citas struktūras nedz prasa, nedz pieņem norādījumus.

3.   Izpilddirektors pēc uzaicinājuma Eiropas Parlamentam ziņo par savu pienākumu izpildi. Padome var izpilddirektoru aicināt ziņot par savu pienākumu izpildi.

4.   Izpilddirektors ir Aģentūras juridiskais pārstāvis.

5.   Izpilddirektors ir atbildīgs par to uzdevumu izpildi, kas Aģentūrai noteikti ar šo regulu. Jo īpaši izpilddirektors ir atbildīgs par:

1.   Izpilddirektora vietnieks palīdz izpilddirektoram vadīt Aģentūru un pildīt 47. panta 5. punktā minētos uzdevumus. Ja izpilddirektors ir promesošs vai kā citādi nav pieejams, viņu aizvieto izpilddirektora vietnieks.

2.   Izpilddirektora vietnieku ieceļ valde pēc izpilddirektora priekšlikuma. Izpilddirektora vietnieku ieceļ, ņemot vērā nopelnus un piemērotas administratīvā darba un vadības prasmes, un attiecīgu darba pieredzi migrācijas un patvēruma jomā. Izpilddirektora vietnieka amatam Komisija izvirza vismaz trīs kandidātus. Valde ir pilnvarota pagarināt izpilddirektora vietnieka pilnvaru laiku vai atcelt izpilddirektora vietnieku no amata, lēmumu balstot uz izpilddirektora priekšlikumu. Uz izpilddirektora vietnieku attiecas 46. panta 1., 4., 7. un 9. punkts mutatis mutandis.

1.   Valde ieceļ pamattiesību pārzini no izpilddirektora atlasīto kandidātu vidus. Pamattiesību pārzinim ir vajadzīgā kvalifikācija un pieredze pamattiesību un patvēruma jomā.

2.   Pildot savu amata pienākumus, pamattiesību pārzinis ir neatkarīgs un tieši atskaitās valdei.

3.   Pamattiesību pārzinis ir atbildīgs par to, lai Aģentūra visās savās darbībās ievērotu pamattiesības un veicinātu to, ka Aģentūra ievēro pamattiesības. Pamattiesību pārzinis ir atbildīgs arī par sūdzību izskatīšanas mehānisma īstenošanu, kā minēts 51. pantā.

4.   Pamattiesību pārzinis sadarbojas ar konsultatīvo forumu.

5.   Ar pamattiesību pārzini apspriežas cita starpā par operacionālajiem plāniem, kā minēts 18. pantā, Aģentūras operacionālās un tehniskās palīdzības izvērtējumu, rīcības kodeksu, kas minēts 58. pantā, un Eiropas izglītības programmu patvēruma jomā, kas minēta 8. panta 3. punktā. Pamattiesību pārzinim ir pieejama visa informācija par pamattiesību ievērošanu visu Aģentūras darbību īstenošanā, tostarp, ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu rīkojot apmeklējumus uz vietām, kur Aģentūra īsteno operacionālās darbības.

1.   Aģentūra uztur ciešu dialogu ar attiecīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un attiecīgām kompetentām struktūrām, kas darbojas patvēruma politikas jomā vietējā, reģionālā, valsts, Savienības vai starptautiskā līmenī. Šim nolūkam Aģentūra izveido konsultatīvo forumu.

2.   Konsultatīvo forumu izmanto kā mehānismu, ar kura starpniecību tiek īstenota informācijas apmaiņa un dalīšanās ar zināšanām. Konsultatīvais forums nodrošina ciešu Aģentūras un attiecīgo 1. punktā minēto organizāciju vai struktūru dialogu.

3.   Aģentūra aicina Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, UNHCR un citas attiecīgas 1. punktā minētās organizācijas vai struktūras būt par konsultatīvā foruma dalībniekiem.

Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma lemj par konsultatīvā foruma sastāvu, tostarp par tematiskām vai ģeogrāfiskas ievirzes konsultāciju grupām, un nosacījumiem informācijas nosūtīšanai konsultatīvajam forumam. Konsultatīvais forums pēc apspriešanās ar valdi un izpilddirektoru nosaka savas darba metodes, tostarp tematiskas vai ģeogrāfiskas ievirzes darba grupas, ja tas tiek uzskatīts par vajadzīgu un lietderīgu.

4.   Konsultatīvais forums sniedz padomus izpilddirektoram un valdei jautājumos, kas ir saistīti ar patvērumu, atbilstoši Aģentūras konkrētajām vajadzībām jomās, kas tās darbā ir atzītas par prioritārām.

5.   Konsultatīvais forums jo īpaši:

6.   Ar konsultatīvo forumu apspriežas par 57. panta 3. punktā minētās pamattiesību stratēģijas un 58. pantā minētā rīcības kodeksa sagatavošanu, pieņemšanu un īstenošanu, 51. pantā minētā sūdzību izskatīšanas mehānisma izveidi un 8. panta 3. punktā minētās Eiropas mācību programmas patvēruma jomā izstrādi.

7.   Konsultatīvais forums sanāk kopā pilnsapulcē vismaz reizi gadā un pēc vajadzības rīko tematisko vai ģeogrāfiskās ievirzes konsultāciju grupu sanāksmes.

1.   Aģentūra izveido sūdzību izskatīšanas mehānismu, lai nodrošinātu pamattiesību ievērošanu visās Aģentūras darbībās.

2.   Jebkura persona, kuru tieši skārusi patvēruma atbalsta vienībā iesaistīta eksperta rīcība un kura uzskata, ka tās pamattiesības minētā rīcība ir pārkāpusi, vai jebkura persona, kas šādu personu pārstāv, var iesniegt Aģentūrai rakstisku sūdzību.

3.   Pieņem tikai pamatotas sūdzības par konkrētiem pamattiesību pārkāpumiem. Sūdzības, ar kurām apstrīd valsts iestādes pieņemtu lēmumu par personas starptautiskās aizsardzības pieteikumu, nepieņem. Nepieņem arī anonīmas, aizskarošas, ļaunprātīgas, rupjas, kaitnieciskas, hipotētiskas vai paviršas sūdzības.

4.   Par Aģentūras saņemto sūdzību izskatīšanu ir atbildīgs pamattiesību pārzinis atbilstoši tiesībām uz labu pārvaldību. Minētajā nolūkā pamattiesību pārzinis:

5.   Kā to paredz tiesības uz labu pārvaldību, ja sūdzība atbilst pieņemamības kritērijiem, sūdzības iesniedzēju informē, ka sūdzība ir reģistrēta, ka ir sākts novērtējums un ka atbilde tiks nosūtīta, tiklīdz tā būs gatava. Ja sūdzību pārsūta valsts iestādei vai struktūrai, sūdzības iesniedzējam iesniedz minētās iestādes vai struktūras kontaktinformāciju. Ja sūdzība neatbilst pieņemamības kritērijiem, sūdzības iesniedzēju informē par neatbilstības iemesliem, un, ja iespējams, – par citām iespējām risināt viņa problēmas. Visus lēmumus noformē rakstveidā un pamato.

6.   Ja ir reģistrēta sūdzība par kādu Aģentūras darbinieku, izpilddirektors, apspriežoties ar pamattiesību pārzini, nodrošina pienācīgus reaģēšanas pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā disciplinārus pasākumus. Izpilddirektors noteiktā termiņā ziņo pamattiesību pārzinim par konstatējumiem un pasākumiem, ko Aģentūra veikusi, reaģējot uz sūdzību, tostarp jebkādiem disciplināriem pasākumiem.

7.   Ja sūdzība attiecas uz datu aizsardzības jautājumiem, izpilddirektors iesaista Aģentūras datu aizsardzības pārzini. Pamattiesību pārzinis un datu aizsardzības pārzinis rakstveidā sastāda saprašanās memorandu, kurā precīzi nosaka savu uzdevumu sadalījumu un veidu, kādā tie sadarbojas attiecībā uz saņemtajām sūdzībām.

8.   Ja sūdzība attiecas uz kādas dalībvalsts ekspertu, tostarp norīkotajiem valstu ekspertiem, piederības dalībvalsts saskaņā ar savām tiesībām veic pienācīgus reaģēšanas pasākumus, ieskaitot vajadzības gadījumā disciplinārus pasākumus vai citus pasākumus. Piederības dalībvalsts noteiktā termiņā un vajadzības gadījumā arī turpmāk regulāri ziņo pamattiesību pārzinim par konstatējumiem un pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz sūdzību. Ja no piederības dalībvalsts nekāds ziņojums saņemts netiek, Aģentūra veic ar šo jautājumu saistītus reaģēšanas pasākumus.

9.   Ja tiek konstatēts, ka Aģentūras vai dalībvalsts eksperts, tostarp norīkoti valsts eksperti, ir pārkāpis pamattiesības vai starptautiskās aizsardzības pienākumus, izpilddirektors dalībvalstij pieprasa šo ekspertu vai norīkoto valsts ekspertu nekavējoties izslēgt no dalības Aģentūras darbībās. Ja konstatē, ka Aģentūras izvietots eksperts ir pārkāpis pamattiesības vai starptautiskās aizsardzības pienākumus, izpilddirektors minēto ekspertu izslēdz no dalības Aģentūras darbībās.

10.   Pamattiesību pārzinis ziņo izpilddirektoram un valdei par konstatējumiem un pasākumiem, ko Aģentūra un attiecīgās dalībvalstis veikušas, reaģējot uz sūdzību. Aģentūra 69. pantā minētajā gada ziņojumā par situāciju patvēruma jomā Savienībā iekļauj informāciju par sūdzību izskatīšanas mehānismu.

11.   Aģentūra, tostarp pamattiesību pārzinis, rīkojas ar visiem sūdzībā ietvertajiem personas datiem un tos apstrādā saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725. Dalībvalstis rīkojas ar visiem sūdzībā ietvertajiem personas datiem un tos apstrādā attiecīgi saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 vai Direktīvu (ES) 2016/680. Uzskata, ka sūdzības iesniedzējs, iesniedzot sūdzību, piekrīt tādai savu personas datu apstrādei Regulas (ES) 2018/1725 5. panta 1. punkta d) apakšpunkta nozīmē, ko veic Aģentūra un pamattiesību pārzinis. Lai aizsargātu sūdzības iesniedzēju intereses, pamattiesību pārzinis, izskatot sūdzības, ievēro pienācīgu konfidencialitāti saskaņā ar valsts un Savienības tiesībām, ja vien sūdzības iesniedzējs nav nepārprotami attiecies no savām tiesībām uz konfidencialitāti. Ja sūdzības iesniedzējs atsakās no savām tiesībām uz konfidencialitāti, uzskata, ka viņš piekrīt tam, ka pamattiesību pārzinis vai Aģentūra vajadzības gadījumā atklāj viņa identitāti kompetentajām iestādēm vai struktūrām saistībā ar sūdzības priekšmetu.

1.   Katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, tiek sastādīta Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāme, un tā tiek atspoguļota Aģentūras budžetā.

2.   Aģentūras budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3.   Neskarot citus resursus, Aģentūras ieņēmumus veido:

4.   Aģentūras izdevumos ietilpst darbinieku atalgojums, administratīvās un infrastruktūras izmaksas un darbības izmaksas.

1.   Izpilddirektors katru gadu sagatavo provizorisku Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, ietverot štatu sarakstu, un nosūta to valdei.

2.   Valde, pamatojoties uz 1. punktā minēto provizorisko tāmes projektu, sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam.

3.   Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu, kas minēts 2. punktā, līdz katra gada 31. janvārim nosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.   Komisija ieņēmumu un izdevumu tāmi kopā ar Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai.

5.   Ņemot vērā tāmi, Komisija aplēses, kuras tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu, un no vispārējā budžeta maksājamo Savienības iemaksas summu iekļauj Eiropas Savienības budžeta projektā un iesniedz to budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar LESD 313. un 314. pantu.

6.   Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina no Savienības iemaksām Aģentūrai paredzētās apropriācijas.

7.   Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Aģentūras štatu sarakstu.

8.   Aģentūras budžetu pieņem valde. Aģentūras budžets ir galīgs pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā Aģentūras budžetu attiecīgi koriģē.

9.   Visiem būvniecības projektiem, kuri var būtiski ietekmēt Aģentūras budžetu, piemēro Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/715 noteikumus.

1.   Aģentūras budžetu pilda tās izpilddirektors.

2.   Ik gadu izpilddirektors nosūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju, kas attiecas uz izvērtēšanas procedūrās izdarītajiem konstatējumiem.

1.   Līdz N + 1 finanšu gada 1. martam Aģentūras grāmatvedis Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai nosūta N finanšu gada provizoriskos pārskatus.

2.   Līdz N + 1 finanšu gada 31. martam Aģentūra Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai nosūta ziņojumu par N finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību.

Līdz N + 1 finanšu gada 31. martam Komisijas grāmatvedis Revīzijas palātai nosūta Aģentūras N finanšu gada provizoriskos pārskatus, kas konsolidēti ar Komisijas pārskatiem.

3.   Saņemot Revīzijas palātas piezīmes par Aģentūras provizoriskajiem pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (26) 246. pantu, izpilddirektors uz savu atbildību sastāda Aģentūras N finanšu gada galīgos pārskatus un iesniedz tos valdei atzinumu sniegšanai.

4.   Valde sniedz atzinumu par Aģentūras N finanšu gada galīgajiem pārskatiem.

5.   Izpilddirektors līdz N +1 finanšu gada 1. jūlijam N finanšu gada galīgos pārskatus kopā ar valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

6.   N finanšu gada galīgos pārskatus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz N + 1 finanšu gada 15. novembrim.

7.   Līdz N + 1 finanšu gada 30. septembrim izpilddirektors Revīzijas palātai nosūta atbildi uz tās piezīmēm. Šo atbildi izpilddirektors nosūta arī valdei.

8.   Izpilddirektors Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma sniedz jebkādu informāciju, ar kuru nodrošina konkrētā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras netraucētas izpildi, saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 261. panta 3. punktu.

9.   Pēc Padomes ieteikuma, kas ir pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N+2 finanšu gada 15. maijam sniedz izpilddirektoram apstiprinājumu par N finanšu gada budžeta izpildi.

1.   Aģentūrai piemērojamos finanšu noteikumus pieņem valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Finanšu noteikumi atbilst Deleģētajai regulai (ES) 2019/715, izņemot gadījumus, kad Aģentūras darbības nolūkā ir nepieciešama īpaša atkāpe no minētās regulas un ja Komisija tam devusi iepriekšēju piekrišanu.

2.   Aģentūra var piešķirt dotācijas, kas saistītas ar šīs regulas 2. pantā minēto uzdevumu izpildi, un izmantot pamatnolīgumus saskaņā ar šo regulu vai Komisijas deleģējumu, ievērojot Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu. Piemēro Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 attiecīgos noteikumus.

1.   Veicot savus uzdevumus atbilstīgi šai regulai, Aģentūra garantē pamattiesību aizsardzību saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, tostarp Hartu, un attiecīgajiem starptautisko tiesību aktiem, jo īpaši Ženēvas 1951. gada 28. jūlija Konvenciju par bēgļu statusu, kas grozīta ar Ņujorkas 1967. gada 31. janvāra protokolu.

2.   Piemērojot šo regulu, primāri ņem vērā bērna intereses.

3.   Pēc pamattiesību pārziņa priekšlikuma Aģentūra pieņem un īsteno pamattiesību stratēģiju, lai nodrošinātu pamattiesību ievērošanu visās Aģentūras darbībās.

1.   Aģentūra ir Savienības struktūra. Aģentūra ir juridiska persona.

2.   Dalībvalstīs Aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, kādu vien saskaņā ar šo valstu tiesībām piešķir juridiskām personām. Aģentūra jo īpaši var iegādāties un atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

3.   Operacionālajos un tehniskajos jautājumos Aģentūra ir neatkarīga.

4.   Aģentūru pārstāv tās izpilddirektors.

5.   Aģentūras mītne atrodas Maltā.

1.   Aģentūras darbiniekiem piemēro Civildienesta noteikumus un Nodarbināšanas kārtību, un Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības īstenošanai nepieciešamos noteikumus, kas ir pieņemti, vienojoties Savienības iestādēm.

2.   Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu pieņem atbilstošus īstenošanas noteikumus, ar kuriem īsteno Civildienesta noteikumus un Nodarbināšanas kārtību;

3.   Aģentūra īsteno iecēlējiestādes pilnvaras attiecībā uz saviem darbiniekiem.

4.   Aģentūra var izmantot norīkotos valstu ekspertus vai citus darbiniekus, kas nav Aģentūras darbinieki. Valde pieņem lēmumu, kurā ir izklāstīti noteikumi par valstu ekspertu norīkošanu darbam Aģentūrā.

5.   Aģentūra darbiniekus var nodarbināt uz vietas dalībvalstīs.

1.   Uz Aģentūru attiecas Regula Nr. 1 (27).

2.   Neskarot lēmumus, ko pieņem saskaņā ar LESD 342. pantu, konsolidēto gada pārskatu par Aģentūras darbībām un plānošanas dokumentu, kā minēts 42. pantā, sagatavo visās Eiropas Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

3.   Aģentūras darbībai vajadzīgos rakstiskās tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

1.   Uz aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Regula (EK) Nr. 1049/2001.

2.   Aģentūra pēc savas iniciatīvas var darīt zināmu informāciju par jautājumiem, kas ietilpst tās uzdevumu darbības jomā. Aģentūra dara publiski pieejamu konsolidēto gada pārskatu par Aģentūras darbībām un jo īpašo nodrošina, ka sabiedrībai un jebkurai ieinteresētajai personai tiek ātri sniegta objektīva, uzticama un viegli saprotama informācija par tās darbu.

3.   Valde sešu mēnešu laikā pēc savas pirmās sanāksmes pieņem sīki izstrādātus noteikumus par 1. un 2. punkta piemērošanu.

4.   Ikvienai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības rakstiski vērsties pie Aģentūras jebkurā Savienības iestāžu oficiālajā valodā. Viņai ir tiesības saņemt atbildi tajā pašā valodā.

5.   Aģentūras lēmumi, ko tā pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var būt par pamatu tam, ka tiek iesniegta sūdzība Eiropas Ombudam vai celta prasība EST saskaņā ar attiecīgi LESD 228. un 263. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

1.   Lai veicinātu krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanu, Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 noteikumus piemēro bez ierobežojumiem. Aģentūra pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un, izmantojot minētā nolīguma pielikumā noteikto šablonu, pieņem atbilstošās normas, kas ir piemērojamas visiem Aģentūras darbiniekiem.

2.   Eiropas Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, darbuzņēmējus un apakšuzņēmējus, kuri no Aģentūras ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.   OLAF var veikt izmeklēšanas, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, saskaņā ar Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 2185/96 (28) paredzētajiem noteikumiem un procedūrām, lai noskaidrotu, vai saistībā ar dotāciju nolīgumu vai lēmumu par dotāciju vai līgumu, kuru finansē Aģentūra, nav notikusi Savienības finanšu intereses pārkāpjoša krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība.

4.   Neskarot 1., 2., un 3. punktu, Aģentūras sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un lēmumos par dotāciju piešķiršanu ir ietvertas normas, kas Eiropas Revīzijas palātu un OLAF nepārprotami pilnvaro to attiecīgo kompetenču ietvaros veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas.

1.   Aģentūra piemēro Komisijas drošības noteikumus, kas ir izklāstīti Komisijas Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 (29) un (ES, Euratom) 2015/444. Minētos noteikumus jo īpaši piemēro klasificētas informācijas apmaiņai, apstrādei un glabāšanai.

2.   Aģentūra piemēro drošības principus, kuri attiecas uz neklasificētas sensitīvas informācijas apstrādi un kuri ir izklāstīti Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 un (ES, Euratom) 2015/444, kā tos īsteno Komisija. Valde nosaka šo drošības principu piemērošanas pasākumus.

3.   Informācijas klasificētais statuss neliedz to darīt pieejamu Eiropas Parlamentam. Veicot tās informācijas un dokumentu nodošanu un apstrādi, ko atbilstīgi šai regulai nosūta Eiropas Parlamentam, ievēro noteikumus par klasificētas informācijas nodošanu un apstrādi, kas ir piemērojami apmaiņai starp Eiropas Parlamentu un Komisiju.

1.   Aģentūras atbildību par līgumsaistību izpildi reglamentē tiesības, ko piemēro attiecīgam līgumam.

2.   EST kompetencē ir pieņemt spriedumu, ievērojot piekritīgās tiesas klauzulu, kuru satur Aģentūras noslēgtais līgums.

3.   Ja pastāv ārpuslīgumiskā atbildība, Aģentūra saskaņā ar vispārīgajiem principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesībām, atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko, pildot savus pienākumus, ir nodarījušas tās struktūrvienības vai darbinieki.

4.   Strīdi par 3. punktā minētā kaitējuma atlīdzināšanu ir EST jurisdikcijā.

5.   Darbinieku personisko atbildību pret Aģentūru reglamentē tam piemērojamie Civildienesta noteikumu vai Nodarbināšanas kārtības noteikumi.

1.   Nepieciešamo kārtību attiecībā uz Aģentūrai paredzēto atrašanās vietu dalībvalstī, kurā ir Aģentūras mītne, un telpām, kuras nodrošina minētā dalībvalsts, un īpašos noteikumus, kas minētajā dalībvalstī piemērojami valdes locekļiem, Aģentūras darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka Aģentūras un minētās dalībvalsts mītnes nolīgumā. Mītnes nolīgumu noslēdz pēc valdes apstiprinājuma saņemšanas.

2.   Dalībvalsts, kurā ir Aģentūras mītne, nodrošina Aģentūrai apstākļus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu tās pienācīgu darbību, tostarp uz Eiropu centrētas daudzvalodu izglītības pieejamību un piemērotus transporta savienojumus.

1.   Trīs mēnešus pēc Regulas (ES) Nr. 604/2013 aizstāšanas Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par sava izvērtējuma rezultātiem par to, vai šī regula jāgroza, lai nodrošinātu Savienības tiesiskā regulējuma saskaņotību un iekšējo konsekvenci, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par 14. pantā minēto uzraudzības mehānismu, un vajadzības gadījumā iesniedz nepieciešamos priekšlikumus, lai šo regulu grozītu.

2.   Līdz 2025. gada 20. janvārim un pēc tam reizi piecos gados Komisija uzdod ārējai, neatkarīgai struktūrai veikt izvērtēšanu, lai, jo īpaši novērtētu Aģentūras darbības rezultātus salīdzinājumā ar tās mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem. Minētajā izvērtēšanā analizē Aģentūras darbības ietekmi uz praktisko sadarbību ar patvērumu saistītos jautājumos un uz KEPS īstenošanas veicināšanu. Izvērtēšanā pienācīgi ņem vērā progresu, kāds panākts, īstenojot Aģentūras esošās pilnvaras, tostarp novērtē, vai ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai nodrošinātu reālu solidaritāti un atbildības sadali ar dalībvalstīm, kas pakļautas īpašam spiedienam.

Pirmajā daļā minētajā izvērtēšanā jo īpaši aplūko iespējamo vajadzību mainīt Aģentūras pilnvaras un šādu izmaiņu finansiālo ietekmi. To veicot, arī pārbauda, vai Aģentūras pārvaldības struktūra ir piemērota tās uzdevumu izpildei. Izvērtēšanā ņem vērā ieinteresēto personu gan Savienības, gan valstu līmenī pausto viedokli.

3.   Komisija ziņojumu, kas ir 2. punktā minētās izvērtēšanas rezultāts, kopā ar saviem secinājumiem par minēto ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei.

4.   Katrā otrajā izvērtēšanā, kas minēta 2. punktā, Komisija apsver, vai Aģentūras tālāka pastāvēšana ir pamatota, ņemot vērā tās mērķus, pilnvaras un uzdevumus, un var ierosināt šo regulu attiecīgi grozīt vai atcelt.