(1)

Dabas katastrofas vai nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi vairāku gadu garumā ir nodarījušas arvien lielāku kaitējumu augļu un dārzeņu produkcijai Savienībā. 2017. gadā tika izmantots Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 (2), un Latvijai tika piešķirts īpašs atbalsts, lai novērstu postījumus, ko 2017. gada vasarā un rudenī nodarīja intensīvi plūdi. 2018. gadā spēcīgu lietusgāžu un plūdu dēļ dažās Savienības daļās (Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Somijā) ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/108 (3) kā ārkārtas pasākums tika paredzēts atbalsts lauksaimniekiem. 2021. gada pavasarī vairāku dalībvalstu atsevišķos reģionos (jo īpaši Spānijā, Francijā, Itālijā) bija bargas salnas, kas skāra konkrētus produktus (piemēram, persikus, nektarīnus, ābolus). Līdz ar to tika zaudēti vairāk nekā 50 % produkcijas.

(2)

Ņemot vērā to, ka dabas katastrofas vai nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi rodas aizvien biežāk, ir vajadzīgs ilgtermiņa risinājums, kas attiecas uz ražotāju organizāciju tirgū laistās produkcijas vērtības aprēķināšanu, lai stiprinātu šo organizāciju noturību nākotnē. Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/891 (4) ir jāgroza, lai ražotāju organizāciju tirgū laistās produkcijas vērtības aprēķināšanā Savienībā pieļautu elastību gadījumos, kad šīs organizācijas saskaras ar dabas katastrofām un nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, kas to produkciju padarījuši neizmantojamu patēriņā un pārstrādē.

(3)

Lieli tirgū laistās produkcijas vērtības zaudējumi, ko izraisījušas dabas katastrofas vai nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, būtiski ietekmē Savienības atbalsta apjomu, ko ražotāju organizācijas saņem nākamajā gadā, jo Savienības atbalsta summa tiek aprēķināta kā procentuālā daļa no katras ražotāju organizācijas tirgū laistās produkcijas vērtības. Ja liela daļa ražas vai visa raža tiek zaudēta, ražotāju organizācijas riskē zaudēt atzītas organizācijas statusu, jo viens no atzīšanas kritērijiem ir konkrēta tirgū laistās produkcijas minimālā vērtība, kas noteikta valsts līmenī. Tas radītu divkāršus ekonomiskos zaudējumus, kas apdraud ražotāju organizāciju ilgtermiņa stabilitāti.

(4)

Ņemot vērā dabas katastrofu vai nelabvēlīgu klimatisko apstākļu pieaugošo biežumu un no tā izrietošos ievērojami lielākos produkcijas zaudējumus, Deleģētās regulas (ES) 2017/891 23. panta 4. punktā noteiktais aizsardzības pasākums, atbilstoši kuram tirgū laistās produkcijas vērtība ir uzskatāma par 65 % no konkrēta produkta vērtības iepriekšējā atsauces periodā, ir nepietiekams.

(5)

Tālab, ņemot vērā vajadzību panākt to ražotāju organizāciju ekonomisko un finansiālo stabilitāti, kuras skāruši lieli tirgū laistās produkcijas vērtības zaudējumi, ko izraisījušas dabas katastrofas vai nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, tirgū laistās produkcijas vērtības aprēķināšanā piemērojamā sliekšņvērtība attiecīgajam atsauces periodam būtu jāpalielina. Ņemot vērā nozīmīgo kaitējumu, ko nesen nodarījuši nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, Deleģētās regulas (ES) 2017/891 23. panta 4. punktā noteiktā tirgū laistās produkcijas vērtība dabas katastrofu un nelabvēlīgu klimatisko apstākļu gadījumā būtu jāpalielina līdz 85 %.

(6)

Turklāt būtu jāparedz risinājums, lai izvairītos no situācijām, kad ražotāju organizācijas, kas iegulda līdzekļus profilaktiskos pasākumos un tomēr saskaras ar būtisku dabas katastrofu, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu, augu slimību vai kaitīgo organismu invāzijas radītu kaitējumu, piedzīvo ne vien tirgū laistās produkcijas vērtības zaudējumu, bet arī Savienības finansiālās palīdzības samazinājumu. Tāpēc Deleģētās regulas (ES) 2017/891 23. panta 4. punktā noteiktā tirgū laistās produkcijas vērtība būtu jāpalielina līdz 100 % ražotāju organizācijām, kuras pierāda, ka tās ir veikušas nepieciešamos profilaktiskos pasākumus pret augu slimībām, kaitīgo organismu invāzijām, dabas katastrofām un nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, piemēram, uzstādījušas apsildes sistēmas vai tīklus laukos, piedalās apdrošināšanas shēmās vai izveidojušas kopfondus.

(7)

Tāpēc Deleģētā regula (ES) 2017/891 būtu attiecīgi jāgroza.

(8)

Ņemot vērā to, ka darbības programmas tiek īstenotas pa kalendārajiem gadiem, un to, ka tirgū laistās produkcijas vērtība, kas nosaka Savienības finansiālās palīdzības maksimālo apjomu, tiek aprēķināta, pamatojoties uz iepriekšējo kalendāro gadu, šai regulai jāstājas spēkā pēc iespējas drīzāk, proti, nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,