(1)

2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste uz Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. panta pamata iesniedza paziņojumu par nodomu no Savienības izstāties.

(2)

Līgumā par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (2) (“Izstāšanās līgums”) paredzēta kārtība, kādā Savienības tiesību noteikumus Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā piemēro pēc dienas, kad Līgumi Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā vairs nav piemērojami. Saskaņā ar Izstāšanās līgumu kopējā zivsaimniecības politika (KZP) Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā tiek piemērota pārejas periodā, un 2020. gada 31. decembrī tās piemērošana tiks izbeigta.

(3)

Kad KZP Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā vairs nebūs piemērojama, Apvienotās Karalistes ūdeņi (teritoriālā jūra un tai piegulošā ekskluzīvā ekonomikas zona) vairs nebūs Savienības ūdeņu daļa. Tātad, ja starp Savienību un Apvienoto Karalisti nebūs nolīguma ar noteikumiem par zvejniecību, pastāv risks, ka Savienības un Apvienotās Karalistes zvejas kuģiem nebūs iespējams pilnībā izmantot zvejas iespējas, kas varētu būt darītas pieejamas 2021. gadā.

(4)

Tiecoties nodrošināt zvejniecības ilgtspēju un ņemot vērā zvejniecības nozīmi daudzu Savienības un Apvienotās Karalistes kopienu iztikā, būtu jāsaglabā iespēja paredzēt kārtību, kādā pēc 2020. gada 31. decembra turpināma Savienības un Apvienotās Karalistes zvejas kuģu savstarpējā piekļuve Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņiem. Šīs regulas mērķis ir izveidot atbilstošu tiesisko regulējumu šādai savstarpējai piekļuvei.

(5)

Šīs regulas teritoriālā darbības joma un jebkura atsauce uz Apvienoto Karalisti neietver Gibraltāru.

(6)

2021. gada zvejas iespējas Savienībai un Apvienotajai Karalistei jānosaka, pilnībā ievērojot prasības, kas noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (3) 61. un 62. pantā. Lai nodrošinātu dzīvo jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un stabilitāti Savienības ūdeņos un Apvienotās Karalistes ūdeņos, dalībvalstīm un Apvienotajai Karalistei iedalītās kvotas un to daļas jānosaka saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamiem Savienības un Apvienotās Karalistes tiesību aktiem.

(7)

Ņemot vērā sen iedibinātos Apvienotās Karalistes zvejas kuģu zvejas modeļus Savienības ūdeņos un otrādi un lai panāktu savstarpēju piekļuvi ūdeņiem, Savienībai būtu jāparedz mehānisms, kurš ar atļauju palīdzību dod Apvienotās Karalistes zvejas kuģiem piekļuvi Savienības ūdeņiem, lai tie varētu apgūt kvotu daļas, kas tiks iedalītas Apvienotajai Karalistei, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro Savienības zvejas kuģiem. Šādas zvejas atļaujas būtu jāpiešķir tikai tad, ja (un tādā apjomā, kādā) Apvienotā Karaliste turpina dot Savienības zvejas kuģiem atļaujas turpināt zveju Apvienotās Karalistes ūdeņos.

(8)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2403 (4) ir paredzēti noteikumi par zvejas atļauju izdošanu zvejas kuģiem, kas darbojas trešās valsts suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos, vai trešās valsts zvejas kuģiem, kas veic zvejas darbības Savienības ūdeņos, un par šādu atļauju pārvaldību.

(9)

Regulā (ES) 2017/2403 ir paredzēti noteikumi attiecībā uz zvejas darbībām, ko Savienības zvejas kuģi veic trešās valsts ūdeņos nesaistīti ar nolīgumu, un noteikts, ka karoga dalībvalsts var piešķirt tiešas atļaujas, kā arī paredzēti šādu atļauju piešķiršanas nosacījumi un procedūras. Ņemot vērā to Savienības zvejas kuģu skaitu, kas veic zvejas darbības Apvienotās Karalistes ūdeņos, gadījumā, ja starp Savienību un Apvienoto Karalisti nebūs nolīguma ar noteikumiem par zvejniecību, minētie nosacījumi un procedūras izraisītu ievērojamu kavēšanos un palielinātu administratīvo slogu. Tāpēc ir jāparedz īpaši nosacījumi un procedūras, kas atvieglotu Apvienotās Karalistes atļauju izdošanu Savienības zvejas kuģiem zvejas darbību veikšanai Apvienotās Karalistes ūdeņos.

(10)

Ir jāatkāpjas no noteikumiem, ko piemēro trešo valstu zvejas kuģiem, un jāparedz īpaši nosacījumi un procedūras, kas Savienībai ļauj Apvienotās Karalistes zvejas kuģiem izdot atļaujas zvejas darbību veikšanai Savienības ūdeņos.

(11)

Tāpēc Regula (ES) 2017/2403 būtu attiecīgi jāgroza.

(12)

Izstāšanās līgumā paredzētais pārejas periods beidzas 2020. gada 31. decembrī. Ja starp Savienību un Apvienoto Karalisti netiks noslēgts nolīgums ar noteikumiem par zvejniecību, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tā būtu jāpiemēro no nākamās dienas pēc tam, kad, ievērojot Izstāšanās līguma 126. un 127. pantu, Savienības tiesības Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā vairs nav piemērojamas. Kā ārkārtas pasākums tā būtu jāpiemēro līdz agrākajam no šādiem datumiem: 2021. gada 31. decembris vai diena, kad stājas spēkā vai kļūst provizoriski piemērojams nolīgums starp Savienību un Apvienoto Karalisti ar noteikumiem par zvejniecību.

(13)

Ņemot vērā to, ka šī regula ir jāpieņem pirms dienas, kad, ievērojot Izstāšanās līguma 126. un 127. pantu, Savienības tiesības Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā vairs nav piemērojamas, un to, ka vēlākais līdz minētajai dienai ir jāparedz procedūras, ar kurām uz savstarpīguma pamata atļauj veikt ilgtspējīgas zvejas darbības Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos, lai nepieļautu zvejas darbību pēkšņu pārtraukšanu, tika uzskatīts par lietderīgu paredzēt izņēmumu no astoņu nedēļu perioda, kas minēts LES, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā.

(14)

Lai gan Savienības, gan Apvienotās Karalistes operatori varētu turpināt zvejot, zvejas atļaujas zvejas darbību veikšanai Savienības ūdeņos Apvienotās Karalistes zvejas kuģiem būtu jāpiešķir tikai tad, ja un ciktāl Komisija konstatē, ka Apvienotā Karaliste Savienības zvejas kuģiem piešķir piekļuves tiesības zvejas darbību veikšanai Apvienotās Karalistes ūdeņos uz savstarpīguma pamata,