“14. pants

Pirmā ģenerāladvokāta ievēlēšana

“4.   Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu, norādot pieteikuma par lietas ierosināšanu reģistrācijas dienu, lietas dalībnieku uzvārdus vai nosaukumus, vai attiecīgā gadījumā tos aizstājošus lielos sākumburtus, prasītāja prasījumus, kā arī kopsavilkumu par izvirzītajiem pamatiem un galvenajiem argumentiem.

5.   Šā Reglamenta III sadaļā paredzētajos gadījumos Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajā paziņojumā norāda lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniegšanas dienu, iesniedzējtiesu, pamatlietas pušu uzvārdus vai nosaukumus, vai attiecīgā gadījumā tos aizstājošus lielos sākumburtus, kā arī Tiesai uzdotos jautājumus.”

“3.   Prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā tiesvedības valoda ir iesniedzējtiesas tiesvedības valoda. Pēc vienas pamatlietas puses pienācīgi pamatota pieteikuma un pēc pretējās puses un ģenerāladvokāta uzklausīšanas kā tiesvedības valodu tiesvedības mutvārdu daļā var atļaut lietot kādu citu no 36. pantā minētajām valodām. Ja tas tiek ļauts, šo citu valodu var lietot visas Statūtu 23. pantā minētās ieinteresētās personas.”

“5.   Valstis, kas nav dalībvalstis, bet kas ir EEZ līguma līgumslēdzējas puses, kā arī EBTA Uzraudzības iestāde, piedaloties prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā vai iestājoties lietā, kuru izskata Tiesa, var izmantot kādu no 36. pantā minētajām valodām, kas nav tiesvedības valoda. Šis noteikums attiecas gan uz rakstveida dokumentiem, gan mutvārdu paziņojumiem. Sekretārs nodrošina šādu dokumentu vai paziņojumu tulkošanu tiesvedības valodā.”

“6.   Trešās valstis, kas saskaņā ar Statūtu 23. panta ceturto daļu piedalās prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, var izmantot kādu no 36. pantā minētajām valodām, kas nav tiesvedības valoda. Šis noteikums attiecas gan uz rakstveida dokumentiem, gan mutvārdu paziņojumiem. Sekretārs nodrošina šādu dokumentu vai paziņojumu tulkošanu tiesvedības valodā.”

“1.   Sekretārs nodrošina tiesvedības rakstveida daļā iesniegto procesuālo dokumentu rakstveida tulkojumu tiesvedības valodā un attiecīgā gadījumā – citā 36. pantā minētajā valodā.

2.   Sekretārs arī nodrošina tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai teiktā mutvārdu tulkojumu tiesvedības valodā, kā arī citās 36. pantā minētajās valodās, kuras izmanto tiesas sēdē esošie lietas dalībnieki vai kuras atzītas par vajadzīgām tiesas sēdes pienācīgai norisei.”

“2.   Tiesa pēc iesniedzējtiesas lūguma, pēc vienas pamatlietas puses lūguma vai pēc savas ierosmes vienai vai vairākām personām vai organizācijām, kuras skar attiecīgā lieta, arī var noteikt anonimitāti.”

“4.   Šo dokumentu neiesniegšanas gadījumā sekretārs attiecīgajai pusei nosaka pieņemamu termiņu, kurā tie ir jāiesniedz. Ja noteiktajā termiņā dokumenti nav iesniegti, priekšsēdētājs pēc tiesneša referenta un ģenerāladvokāta uzklausīšanas lemj par to, vai šīs prasības neievērošana prasības pieteikumu vai procesuālo rakstu nepadara formāli nepieņemamu. Priekšsēdētājs, ja viņš to uzskata par vajadzīgu, šo jautājumu var nodot Tiesai.”

“3.   Ja prasības pieteikums neatbilst šā panta 1. vai 2. punktā noteiktajām prasībām, sekretārs nosaka pieņemamu termiņu, kurā prasītājam ir jāiesniedz kāds no iepriekš minētajiem dokumentiem. Ja prasītājs noteiktajā termiņā nenovērš trūkumus, priekšsēdētājs pēc tiesneša referenta un ģenerāladvokāta uzklausīšanas lemj par to, vai šo prasību neievērošana prasības pieteikumu nepadara formāli nepieņemamu. Priekšsēdētājs, ja viņš to uzskata par vajadzīgu, šo jautājumu var nodot Tiesai.”

“1.   Pieteikumu par iestāšanos lietā izsniedz lietas dalībniekiem, lai saņemtu viņu iespējami sniegtos rakstveida vai mutvārdu apsvērumus par šo pieteikumu.

2.   Ja pieteikums ir iesniegts saskaņā ar Statūtu 40. panta pirmo daļu, iestāšanos lietā atļauj ar priekšsēdētāja lēmumu un persona, kas iestājusies lietā, saņem visus lietas dalībniekiem izsniegtos procesuālos dokumentus, izņemot gadījumus, kad viņi desmit dienu laikā pēc 1. punktā minētās dokumenta izsniegšanas ir norādījuši uz slepeniem vai konfidenciāliem materiāliem vai dokumentiem, kuru paziņošana personai, kas iestājusies lietā, varētu tiem nodarīt kaitējumu. Šajā gadījumā priekšsēdētājs pēc tiesneša referenta un ģenerāladvokāta uzklausīšanas lemj par pieteikumu par iestāšanos lietā, izdodot rīkojumu, un persona, kas iestājusies lietā, saņem visus lietas dalībniekiem izsniegtos procesuālos dokumentus, izņemot attiecīgā gadījumā slepenus vai konfidenciālus materiālus vai dokumentus, kuri tika izslēgti no šīs paziņošanas.

3.   Ja pieteikums ir iesniegts saskaņā ar Statūtu 40. panta otro daļu, priekšsēdētājs pēc tiesneša referenta un ģenerāladvokāta uzklausīšanas lemj par pieteikumu par iestāšanos lietā, izdodot rīkojumu, vai arī nodod pieteikumu Tiesai. Ja pieteikums par iestāšanos lietā tiek apmierināts, persona, kas iestājusies lietā, saņem visus lietas dalībniekiem izsniegtos procesuālos dokumentus, izņemot attiecīgā gadījumā slepenus vai konfidenciālus materiālus vai dokumentus, kuri tika izslēgti no šīs paziņošanas.

4.   Ja pieteikums ir iesniegts saskaņā ar Statūtu 40. panta trešo daļu, iestāšanos lietā atļauj ar priekšsēdētāja lēmumu un persona, kas iestājusies lietā, saņem visus lietas dalībniekiem izsniegtos procesuālos dokumentus, izņemot gadījumus, kad viņi desmit dienu laikā pēc 1. punktā minētās dokumenta izsniegšanas ir iesnieguši apsvērumus saistībā ar pieteikumu par iestāšanos lietā vai šajā pašā termiņā ir norādījuši uz slepeniem vai konfidenciāliem materiāliem vai dokumentiem, kuru paziņošana personai, kas iestājusies lietā, varētu tiem nodarīt kaitējumu. Šajā gadījumā priekšsēdētājs pēc tiesneša referenta un ģenerāladvokāta uzklausīšanas lemj par pieteikumu par iestāšanos lietā, izdodot rīkojumu, un persona, kas iestājusies lietā, saņem visus lietas dalībniekiem izsniegtos procesuālos dokumentus, izņemot attiecīgā gadījumā slepenus vai konfidenciālus materiālus vai dokumentus, kuri tika izslēgti no šīs paziņošanas.”

“159.a pants

Acīmredzami nepieņemami vai acīmredzami nepamatoti pieteikumi un prasības

Ja šajā nodaļā paredzētais pieteikums vai prasība pilnībā vai daļēji ir acīmredzami nepieņemama vai acīmredzami nepamatota, Tiesa pēc tiesneša referenta un ģenerāladvokāta uzklausīšanas jebkurā laikā ar motivētu rīkojumu var nolemt pilnībā vai daļēji noraidīt šo pieteikumu vai prasību.”

“1.   Pārsūdzēšana apelācijas kārtībā notiek, iesniedzot apelācijas sūdzību Tiesas vai Vispārējās tiesas kancelejā. Ja apelācijas sūdzība tiek iesniegta Vispārējās tiesas kancelejā, to nekavējoties nosūta Tiesas kancelejai.

2.   Tiklīdz Vispārējās tiesas kanceleja uzzina par apelācijas sūdzības esamību, tā nekavējoties nosūta Tiesas kancelejai pirmās instances lietas materiālus un attiecīgā gadījumā procesa Apelācijas padomē lietas materiālus, kas tikuši nosūtīti Vispārējai tiesai saskaņā ar šīs tiesas Reglamenta normām par tiesvedību attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām.”

“4.   Ja apelācijas sūdzība neatbilst šā panta 1.–3. punktam, sekretārs nosaka pieņemamu termiņu, kurā apelācijas sūdzības iesniedzējam ir jānovērš trūkumi apelācijas sūdzībā. Ja apelācijas sūdzības iesniedzējs noteiktajā termiņā nenovērš trūkumus, priekšsēdētājs pēc tiesneša referenta un ģenerāladvokāta uzklausīšanas lemj par to, vai šīs prasības neievērošana apelācijas sūdzību padara formāli nepieņemamu. Priekšsēdētājs, ja viņš to uzskata par vajadzīgu, šo jautājumu var nodot Tiesai.”

“2.   Gadījumos, kad piemēro šā Reglamenta 168. panta 4. punktu, apelācijas sūdzība ir jāizsniedz, tiklīdz tajā ir novērsti trūkumi vai tiklīdz priekšsēdētājs vai Tiesa to ir atzinusi par pieņemamu saskaņā ar šajā pantā paredzētajām formālajām prasībām.”

“1.   Atzinumu, ko parakstījis priekšsēdētājs, tiesneši, kuri piedalījušies apspriedēs, un sekretārs, pasludina atklātā tiesas sēdē.

2.   To izsniedz visām dalībvalstīm, kā arī 196. panta 1. punktā minētajām iestādēm.”

“2.   Pieteikumu un tā pielikumus atkarībā no gadījuma izsniedz Padomei vai Eiropadomei, kurai nepagarināmā desmit dienu termiņā pēc šīs izsniegšanas ir jāiesniedz savi rakstveida apsvērumi. Šim termiņam nav piemērojams 51. pants.”