6.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 92/68

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2016. gada 7. oktobrī ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1778 (2) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu šāda ražojuma importam: konkrēti Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes karsti velmēti plakani dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumi, arī ruļļos (ieskaitot “sagarumotos velmējumus” un “šaurās sloksnes”), pēc karstās velmēšanas tālāk neapstrādāti, neplaķēti, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma.

(2)

Izmeklēšana tika sākta 2016. gada 13. februārī (3) pēc sūdzības saņemšanas, kuru 2016. gada 4. janvārī iesniedza European Steel Association (“EUROFER” jeb “sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 90 % no konkrētu karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu ražošanas apjoma Savienībā.

(3)

Kā norādīts pagaidu regulas 23. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2012. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(4)

Kā minēts pagaidu regulas 3. apsvērumā, Komisija arī uzsāka divas šādas izmeklēšanas:

(5)

Kā minēts pagaidu regulas 4. apsvērumā, sūdzības iesniedzējs 2016. gada 5. aprīlī iesniedza lūgumu reģistrēt attiecīgā ražojuma importu no ĶTR. Sūdzības iesniedzējs 2016. gada 2. jūnijā iesniedza atjauninātu informāciju saistībā ar minēto lūgumu, proti, jaunākus finanšu datus, taču 2016. gada 11. augustā šo informāciju atsauca.

(6)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“informācijas pagaidu izpaušana”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskus apsvērumus. Personām, kuras to lūdza, tika dota iespēja tikt uzklausītām.

(7)

Kā sīkāk izklāstīts (135). un turpmākajos apsvērumos, Komisijas dienesti aicināja vienu ieinteresēto personu pieprasīt konkrētu tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas (“uzklausīšanas amatpersona”) iejaukšanos attiecībā uz pagaidu aprēķinu precizitāti un attiecībā uz tās tiesībām piekļūt konfidenciālai informācijai. Šī uzklausīšana notika 2017. gada 7. februārī.

(8)

Komisija turpināja apkopot un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Lai gūtu pilnīgāku informāciju par Savienības ražošanas izmaksām (katram ražojuma veidam katrā izmeklēšanas perioda ceturksnī), atlasītajiem Savienības ražotājiem tika lūgts sniegt papildu informāciju. Visi atlasītie Savienības ražotāji iesniedza pieprasīto informāciju.

(9)

Komisija visas personas informēja par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem tā plānoja noteikt galīgo antidempinga maksājumu attiecīgā ražojuma importam Savienībā. Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par galīgo izpausto informāciju.

(10)

Ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(11)

Attiecīgā ražojuma pagaidu definīcija noteikta pagaidu regulas 24. apsvērumā.

(12)

Pagaidu regulas 29.–35. apsvērumā izklāstīts Ķīnas ražotāja eksportētāja un importētāja pieprasījums izslēgt instrumentu tēraudu un ātrgriezējtēraudu no ražojumu klāsta, kā arī iemesli, kādēļ Komisija provizoriski izslēdza instrumentu tēraudu un ātrgriezējtēraudu no ražojumu klāsta.

(13)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas sūdzības iesniedzējs atkārtoti norādīja, ka minētais pieprasījums nav pietiekami pamatots un ka pastāv apiešanas risks, ja Komisija pieņemtu šīs prasības. Komisija norādīja, ka tā izskatīja apiešanas risku jau pagaidu posmā. Kā izklāstīts pagaidu regulas 34. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka instrumentu tērauda un ātrgriezējtērauda imports apjoma ziņā ir apmēram 1,25 % no visa Ķīnas izcelsmes importa 2015. gadā un ka tam piemēro citus, īpašus KN kodus. Turklāt Komisija nav saņēmusi nekādus pierādījumus, kas liecinātu par pārmaiņām tirdzniecības modelī pēc pagaidu pasākumu noteikšanas, norādot uz iespējamu apiešanu.

(14)

Pagaidu regulas 32.–34. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ un sakarā ar to, ka nav jaunu faktu vai pierādījumu, Komisija atstāja spēkā savu lēmumu izslēgt instrumentu tēraudu un ātrgriezējtēraudu no ražojumu klāsta.

(15)

Pagaidu regulas 36.–37. apsvērumā izklāstīts kāda Itālijas lietotāja pieprasījums no ražojumu klāsta izslēgt dažus citus ražojuma veidus. Kā norādīts pagaidu regulas 38. un 39. apsvērumā, Komisija provizoriski noraidīja šos pieprasījumus, bet norādīja, ka tā turpinās pētīt šo ražojuma veidu izslēgšanas pieprasījumu. Pēc informācijas pagaidu izpaušanas šis Itālijas lietotājs atkārtoja savu pieprasījumu.

(16)

Pārbaudes apmeklējuma laikā uz vietas uzņēmuma telpās Komisija centās noskaidrot šā lietotāja norādītās problēmas.

(17)

Tomēr lietotājs šajās sarunās nesniedza nekādus jaunus elementus. Tāpēc Komisija noraidīja šos pieprasījumus un apstiprināja pagaidu regulas 38. un 39. apsvērumā izdarītos secinājumus.

(18)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Itālijas lietotājs atkārtoti lūdza izslēgt attiecīgā ražojuma veidus no mīksta tērauda ar ārkārtīgi zemu oglekļa saturu (interstitial-free steel), no divfāzu tērauda, no tērauda ar augstu oglekļa saturu un no neteksturēta tērauda. Šis lietotājs norādīja uz apspriešanos ar Komisijas izmeklētājiem, kurā, kā lietotājs apgalvoja, Komisijas ierēdņi piekrita, ka pastāv ķīmisko īpašību un galalietojuma atšķirības starp attiecīgā ražojuma “parastajiem” un citiem augstas kvalitātes veidiem. Turklāt šis lietotājs norādīja uz divām citām izmeklēšanām, kurās Komisija nolēma izslēgt konkrētus ražojuma veidus. Pirmais gadījums bija izmeklēšana par pasākumu apiešanu, no Ķīnas Tautas Republikas importējot konkrētu alumīnija foliju, pamatojoties uz apgalvojumu par ražojuma nelielu pārveidošanu. Šajā gadījumā konkrētam alumīnija folijas veidam, ko izmanto turpmākai pārstrādei, saskaņā ar apgalvoto nepiemēroja pasākumu attiecināšanu uz nedaudz pārveidoto ražojumu (6). Otrajā gadījumā izmeklēšanā attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes korozijizturīgu tēraudu (7) ražojumu klāsts tika definēts tā, ka no pasākumu piemērošanas jomas tika izslēgts autoražošanā izmantojamais tērauds.

(19)

Komisija noraidīja šo lūgumu. Pirmkārt, tikšanās uzņēmuma telpās bija informācijas apmaiņa, lai noskaidrotu dažas lietas, ko minēja lietotājs. Lietotājs no šādas neformālas tikšanās nevar gūt nekādu tiesisko paļāvību. Turklāt, pretēji tam, ko apgalvo lietotājs, Komisijas izmeklētāji nepiekrita, ka pastāv atšķirība starp konkrētiem attiecīgā ražojuma veidiem ķīmisko īpašību un galalietojuma ziņā. Otrkārt, ir taisnība, ka attiecīgā ražojuma pašreizējais apraksts un KN kodi patiešām aptver kvalitātes ziņā ļoti plašu ražojuma veidu klāstu. Tomēr tas, ka gan Savienība, gan ražotāji eksportētāji ražo augstas kvalitātes attiecīgā ražojuma veidus, ir attiecīgā ražojuma ražošanas procesa neatņemama sastāvdaļa, un augstākas kvalitātes ražojuma veidi tiek izgatavoti no tā paša pamatmateriāla un ar tām pašām ražošanas iekārtām. Tādēļ šāds arguments nav pietiekams, lai veiktu lietotāja pieprasīto izslēgšanu. Treškārt, abas lietas, uz kurām lietotājs norāda, joprojām nav slēgtas un tajās nav izdarīti galīgie secinājumi. Turklāt viena no šīm lietām (lieta par konkrētu alumīnija folijas veidu) attiecas uz pasākumu apiešanu, tādēļ uz to nevar atsaukties. Ceturtkārt, starp dažādajiem attiecīgā ražojuma veidiem, tai skaitā tā sauktajiem augstas kvalitātes veidiem, nav iespējams noteikt atšķirību tikai ar vizuālu pārbaudi, tāpēc muitas iestādes nevarētu nodrošināt izslēgšanu. Piektkārt, daudzos gadījumos ražojumus nav iespējams nošķirt pat ar ķīmisku analīzi vai mikrostruktūru testiem, jo šādas īpašas pazīmes rodas tikai vēlāk – papildu aukstās velmēšanas procesā. Tiek secināts, ka arī šie salīdzinoši augstākas kvalitātes ražojuma veidi pilnībā atbilst attiecīgā ražojuma definīcijai, un nav sniegts neviens pārliecinošs arguments, lai izslēgtu tos no attiecīgo ražojumu klāsta.

(20)

Tā kā citas piezīmes par ražojumu klāstu un līdzīgo ražojumu netika saņemtas, tika apstiprināti pagaidu regulas 24.–28. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(21)

Tādējādi attiecīgais ražojums ir konkrēti ĶTR izcelsmes plakani dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumi, arī ruļļos (ieskaitot “sagarumotos velmējumus” un “šaurās sloksnes”), pēc karstās velmēšanas tālāk neapstrādāti, neplaķēti, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma.

Attiecīgais ražojums neietver:

Attiecīgo ražojumu pašlaik klasificē ar KN kodiem 7208 10 00, 7208 25 00, 7208 26 00, 7208 27 00, 7208 36 00, 7208 37 00, 7208 38 00, 7208 39 00, 7208 40 00, 7208 52 10, 7208 52 99, 7208 53 10, 7208 53 90, 7208 54 00, 7211 13 00, 7211 14 00, 7211 19 00, ex 7225 19 10, 7225 30 90, ex 7225 40 60, 7225 40 90, ex 7226 19 10, 7226 91 91 un 7226 91 99.

(22)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas un pēc informācijas galīgās izpaušanas Ķīnas Dzelzs un tērauda asociācija (CISA) apgalvoja, ka kaitējuma un dempinga starpību atšķirība rada šaubas attiecībā uz Komisijas metodoloģijas pareizību. CISA lēsa, ka normālā vērtība analogajā valstī bija par 61 % augstāka nekā Savienības ražošanas nozares mērķa cena. Saskaņā ar CISA normālās vērtības, ko norāda ražotājs, kurš ir saistīts ar sūdzības iesniedzēju, kā tas ir šajā izmeklēšanā, mēdz būt nesamērīgi augstas.

(23)

Tādēļ CISA apgalvoja – ja dati ir pareizi, ņemot vērā šādu atšķirību, Komisijai būtu jāatceļ ASV kā derīgas analogās valsts izvēle, jākoriģē dati vai tā vietā jāizmanto ES dati.

(24)

Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem Komisijai ir atļauts izmantot ar ES ražotājiem saistītu uzņēmumu cenas, ja ir atrasta piemērota analogā valsts. Tā notika izmeklēšanās attiecībā uz betona stiegrojuma stieņiem no tērauda, kuriem ir paaugstināta izturība pret nogurumu, (Dienvidāfrika) (8) un auksti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem (Kanāda) (9), uz ko CISA norādīja. Tas, ka analogās valsts ražotājs un Savienības ražotājs ir saistīti, nepadara nederīgu normālo vērtību un neietekmē tās noteikšanu pēc pienācīgi pārbaudītiem datiem.

(25)

Normālās vērtības aprēķini tika veikti un apstiprināti saskaņā ar piemērojamām tiesību normām. Tie ir faktu ziņā pareizi.

(26)

ASV tirgū valdakonkurence; tajā ir desmit vietējie ražotāji un ievērojams importa apjoms no vairākām valstīm. Tajā ir spēkā antidempinga un kompensācijas pasākumi, kas ļauj uzņēmumiem darboties normālos konkurences apstākļos. Tāpēc Komisija uzskata, ka nav iemesla neizmantot ASV cenas. Turklāt nav iesniegti nekādi pierādījumi, kas pamatotu korekcijas nepieciešamību.

(27)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas kāda ieinteresētā persona atkārtoti apšaubīja ASV izvēli par analogo valsti šajā gadījumā, apšaubot, vai šīs valsts normālā vērtība ir ticama, un norādot, ka tā ir pārāk augsta salīdzinājumā ar cenu Savienības tirgū. Tā kā analogās valsts ražotāja dati ir pārbaudīti un atzīti par pareiziem, šis arguments tika noraidīts.

(28)

Attiecībā uz ierosinājumu par cenām, kas faktiski samaksātas vai maksājamas Savienībā, pamatregulas 2. panta 7. punkts ļauj izmantot šīs cenas vienīgi tad, ja nav iespējama tirgus ekonomikas trešās valsts cenu vai eksporta izmantošana. Tā kā šajā gadījumā ir iespējams izmantot ASV cenas (analogās valsts metode), šis ierosinājums tika noraidīts.

(29)

Tāpēc Komisija apstiprināja savus konstatējumus par normālo vērtību.

(30)

Pagaidu posmā Komisija veica korekcijas darījumiem, kuros ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja uz Savienību ar tādu saistītu uzņēmumu starpniecību, kas pilda importētāja funkcijas.

(31)

Šīs korekcijas tika veiktas, ņemot vērā saistīto importētāju faktisko peļņu.

(32)

Sakarā ar saistību starp šiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgajiem tirgotājiem/importētājiem saistīto importētāju faktiskā peļņa tomēr ir jāuzskata par neuzticamiem datiem. Šā iemesla dēļ saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu pienācīgs peļņas procents būtu samērīgi jānosaka izmeklēšanas iestādei. Komisija šajā situācijā par samērīgu pamatu uzskatīja peļņu, ko guvis nesaistīts importētājs.

(33)

Tomēr, ņemot vērā to, ka ar Komisiju šajā izmeklēšanā nesadarbojās neviens nesaistīts importētājs, tā izmantoja kāda stipri līdzīga ražojuma nesaistīta importētāja peļņu. Tāpēc Komisija izmantoja peļņu, ko guvis auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importētājs – šis ražojums ir daudzējādā ziņā līdzīgs attiecīgajam ražojumam, kā paskaidrots pagaidu regulas 221. apsvērumā. Minētā peļņa tika noteikta izmeklēšanā attiecībā uz auksti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem, kas minēta 24. apsvērumā. Tika attiecīgi koriģēts eksporta cenu aprēķins.

(34)

Ražotājs eksportētājs Jiangsu Shagang Group apgalvoja, ka Komisija nav izpaudusi visas korekcijas, kas veiktas Shagang eksporta cenai, un norādīja uz vienu konkrētu korekciju. Komisija precizēja, ka šīs korekcijas juridiskais pamats ir pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkts, jo tas attiecas uz uzcenojumu, ko saņem saistīts uzņēmums, kurš veic funkcijas, kas līdzīgas tāda pārstāvja funkcijām, kurš strādā par komisijas maksu. Shagang atbildēja, ka tas kopā ar tā saistītajiem uzņēmumiem būtu jāuzskata par vienu saimniecisko vienību un tādēļ šī korekcija nebūtu jāveic. Pēc Shagang pieprasījuma 2016. gada 16. novembrī notika tikšanās starp Shagang un Komisijas dienestiem, lai sīkāk apspriestu šo jautājumu. Turklāt pēc informācijas galīgās izpaušanas 2017. gada 12. janvārī notika otra tikšanās, lai cita starpā apspriestu šo korekciju.

(35)

Shagang atkārtoti norādīja, ka tā saistītie uzņēmumi (divi tirgotāji, kas atrodas attiecīgi Honkongā un Singapūrā) strādā tikai ar Shagang ražojumiem, ciktāl tas attiecas uz tērauda ražojumiem, un ka nosakot, vai pastāv viena saimnieciskā vienība, nav nozīmes tam, ka saistītie tirgotāji tirgo arī tādus ražojumus (izņemot tērauda ražojumus), kurus neražo Shagang.

(36)

Saskaņā ar iedibinātu judikatūru Savienības iestādēm ir pienākums ņemt vērā visus faktorus, kas vajadzīgi, lai noteiktu, vai saistītais tirgotājs veic konkrētā ražotāja struktūrā integrētas pārdošanas nodaļas funkcijas, un minētais neaprobežojas tikai ar attiecīgo ražojumu. Konkrētāk, Savienības iestādēm ir atļauts ņemt vērā tādus faktorus kā citu ražojumu, ne tikai attiecīgā ražojuma, pārdošana, ko veic saistītais tirgotājs, kā arī tādu ražojumu pārdošana, kurus piegādā ražotāji, ar ko tas nav saistīts. Tāpēc Komisija analizēja vairākus faktorus un cita starpā konstatēja, ka: i) saistīts uzņēmums Ķīnā no tā saistītiem tirgotājiem ārvalstīs iekasē pastāvīgu uzcenojumu; ii) šo tirgotāju galvenā darbība, kas rada aptuveni 90 % no to apgrozījuma, bija tādu ražojumu tirdzniecība, kuri nav attiecīgais ražojums, tostarp tirdzniecība ar nesaistītām personām; iii) dažos gadījumos eksporta pārdošanā uz Savienību tika konstatētas samaksātas maksas un izdevumi; iv) viena no šiem saistītajiem tirgotājiem uzņēmējdarbības atļaujā tā galvenā darbība tika aprakstīta kā “vairumtirdzniecība par atlīdzību vai uz līguma pamata, piemēram, par komisijas maksu”; v) pamatojoties uz pārbaudītu peļņas un zaudējumu aprēķinu, tika konstatēts, ka saistīto tirgotāju peļņa sedza visus attiecīgos biroja izdevumus tā vietā, lai šos izdevumus segtu ar mātesuzņēmuma finanšu pārskaitījumiem. Tāpēc Komisija konstatēja, ka saistītie tirgotāji un Shagang nav viena saimnieciska vienība. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts un tika saglabāta korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu.

(37)

Sakarā ar eksporta cenas aprēķinā veikto labojumu, kā aprakstīts iepriekš 33. apsvērumā, abām uzņēmumu grupām tika pārrēķinātas dempinga starpības, kas nedaudz palielinājās. Šis pieaugums ietekmēja arī dempinga starpību visiem pārējiem uzņēmumiem, kas sadarbojās un kas nesadarbojās, jo šīs starpības pamatā ir uzņēmumiem, kuri sadarbojās, noteiktās starpības.

(38)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

1. tabula

Dempinga starpības ĶTR

(39)

Tā kā netika saņemtas nekādas piezīmes par Savienības ražošanas nozares definīciju un Savienības ražošanas apjomu, tika apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 62.–66. apsvērumā.

(40)

Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības kopējais patēriņš ir novērtēts par zemu, jo no Savienības patēriņa aprēķina ir izslēgta Savienības ražotāju pārdošana saistītajiem uzņēmumiem, kura veikta brīvajam tirgum līdzvērtīgos apstākļos.

(41)

Šis apgalvojums tika noraidīts. Pirmkārt, kā norādīts pagaidu regulas 69. apsvērumā, kaitējuma analīzē ir svarīgi nošķirt pašpatēriņa tirgu no brīvā tirgus, jo ražojumi, kas paredzēti pašu vajadzībām, tieši nekonkurē ar importu, un transfertcenas tiek noteiktas grupu iekšienē saskaņā ar atšķirīgu cenu politiku. Turpretī ražojumi, kas paredzēti brīvam tirgum, tieši konkurē ar importēto attiecīgo ražojumu, un cenas ir brīvā tirgus cenas. Otrkārt, brīvais tirgus kopumā ietver Savienības ražotāju pārdošanu nesaistītiem pircējiem, kā arī saistītajiem uzņēmumiem veiktu tādu ražojumu pārdošanu, kas nav paredzēti pašu patēriņam. Ir pārbaudīts un apstiprināts, ka tādu ražojumu pārdošana, kas nav paredzēti pašu patēriņam, ir notikusi par tirgus cenām un ka saistītais pircējs varēja brīvi izvēlēties piegādātāju neatkarīgi no tā, vai šis piegādātājs ir saistīts piegādātājs. Tādēļ Savienības patēriņš (brīvajā tirgū) nav novērtēts par zemu.

(42)

Šajā sakarībā pagaidu regulas 2. un 3. tabulā sniegti dati un skaidrojums par Savienības patēriņa attīstību pašpatēriņa tirgū un brīvajā tirgū. Apvienojot šīs abas tabulas, attiecīgajā periodā veidojās šāds kopējais patēriņš (kas tādējādi ietver pašpatēriņa un brīvo tirgu).

2. tabula

Kopējais patēriņš (pašpatēriņa un brīvais tirgus) (tonnās)

(43)

Iepriekš sniegtajā tabulā redzams, ka kopējais patēriņš ir palielinājies līdz līmenim, kas izmeklēšanas periodā bija augstāks nekā attiecīgā perioda sākumā. Tendenci skaidro pašpatēriņa kāpums, kas bija daudz lielāks par brīvā tirgus patēriņa pieaugumu absolūtā izteiksmē.

(44)

Tādējādi Komisija apstiprināja secinājumus par Savienības patēriņu, kas izklāstīti pagaidu regulas 67.–74. apsvērumā.

(45)

Tā kā netika saņemtas nekādas piezīmes attiecībā uz attiecīgās valsts izcelsmes importa apjomu, tirgus daļu un cenu, Komisija arī apstiprināja secinājumus par šiem tematiem, kas izklāstīti pagaidu regulas 75.–82. apsvērumā.

(46)

Netika saņemtas nekādas piezīmes par šo pagaidu regulas daļu.

(47)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka lielākā daļa Savienības ražošanas nozares makroekonomisko rādītāju uzrāda pozitīvu tendenci, un nepiekrita Komisijas konstatējumam, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums.

(48)

Šis apgalvojums tika noraidīts. Pirmkārt, Komisija pagaidu regulā neapgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums. Gluži pretēji – tā pagaidu regulas 119. apsvērumā norādīja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis izmeklēšanas perioda beigās ir bijis novājināts, taču ne tādā mērā, ka Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā būtu nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. Otrkārt, kā aprakstīts pagaidu regulas 117. apsvērumā, šajā ziņā Komisija norādīja uz apstākli, ka dažiem makroekonomiskajiem rādītājiem (piemēram, ražošanas apjomam un jaudas izmantojumam, jo ir pieaudzis pašpatēriņš un brīvā tirgus patēriņš) joprojām ir pozitīva tendence.

(49)

Tādējādi Komisija apstiprināja secinājumus par makroekonomiskajiem rādītājiem, kas izklāstīti pagaidu regulas 87.–103. apsvērumā.

(50)

Tā pati ieinteresētā persona norādīja, ka attiecīgajā periodā, neraugoties uz Ķīnas izcelsmes importa apjomu (liels vai mazs), atlasīto Savienības ražotāju vienas vienības izmaksas vienmēr bija augstākas nekā to pārdošanas cenas (vienīgais izņēmums bija 2014. gads). Tā arī norādīja, ka atlasītie Savienības ražotāji attiecīgajā periodā joprojām darbojās lielā mērā nerentabli. Tādēļ šī ieinteresētā persona lūdza Komisijai sīkāk izpētīt, kāpēc:

(51)

Šajā sakarā Komisija vispirms norādīja uz pagaidu regulas 106. apsvērumu. Tajā Komisija norādīja, ka Savienības ražošanas nozares darbības rādītājus negatīvi ietekmēja eurozonas parādu krīzes sekas 2012. un 2013. gadā un tērauda pieprasījuma samazināšanās 2012. gadā. 2014. gadā Savienības ražošanas nozare sāka atlabt, un tas turpinājās arī 2015. gada pirmajā pusē. Šis ES ražošanas nozares stāvokļa īslaicīgais uzlabojums notika, pateicoties ieguldītajam lielajam darbam, lai saglabātu konkurētspēju, it īpaši palielinot Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgumu. Otrkārt, kā minēts pagaidu regulas 107. apsvērumā, ražošanas izmaksas joprojām kopumā bija augstākas nekā krītošās pārdošanas cenas, un, lai ierobežotu tirgus daļas zudumu, Savienības ražotāji ievēroja cenu samazināšanās spirāli un ievērojami pazemināja pārdošanas cenas, it īpaši 2015. gadā. Tādēļ Komisija uzskatīja, ka tā ir pienācīgi izmeklējusi un paskaidrojusi šos elementus.

(52)

Tā pati ieinteresētā persona arī norādīja, ka, no jauna aprēķinot pārdošanas daudzumu un tam par pamatu izmantojot pagaidu regulas 7. un 14. tabulu, tā ir konstatējusi, ka atlasītie Savienības ražotāji veido tikai 31 % no kopējā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma, kamēr pagaidu regulas 64. apsvērumā minēts, ka tie pārstāv 45 % no kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Šī ieinteresētā persona apgalvoja, ka šādas lielas atšķirības rada šaubas par izlases reprezentativitāti un ka jebkādas izmaiņas izlasē nozīmētu pilnīgi atšķirīgus konstatējumus par kaitējumu.

(53)

Kā minēts pagaidu regulas 64. apsvērumā, Savienības ražošanas kopapjoms bija apmēram 74,7 miljoni tonnu. Tas ietver gan brīvo tirgu, gan pašpatēriņu. Turpretī pagaidu regulas 7. un 14. tabula nepārprotami attiecas vienīgi uz brīvo tirgu. Tādējādi tās ietver tikai pārdošanas apjomus brīvajā tirgū. Konstatētā starpība ir skaidrojama ar faktu, ka kopējais ražošanas apjoms, kas izmantots šīs ieinteresētās personas salīdzinājumā, ietver pārdošanu pašpatēriņam, taču šai personai vajadzēja izmantot tikai pārdošanas apjomus brīvajā tirgū. Līdz ar to nav nekāda iemesla šaubīties par izvēlētās izlases reprezentativitāti.

(54)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes, tika apstiprināti pagaidu regulas 104.–116. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(55)

Pamatojoties uz piezīmju analīzi, kas apkopota iepriekš 39.–54. apsvērumā, Komisija apstiprināja secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 117.–119. apsvērumā. Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis izmeklēšanas perioda beigās ir bijis novājināts, taču ne tādā mērā, ka Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā būtu nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(56)

Saskaņā ar judikatūru Savienības iestādēm ir atļauts noteiktos apstākļos ņemt vērā datus par laikposmu pēc izmeklēšanas perioda beigām, veicot antidempinga izmeklēšanas, kas sāktas, pamatojoties uz apgalvojumiem par kaitējuma draudiem. Saskaņā ar judikatūru tiek uzskatīts – kaitējuma draudu noteikšana pati par sevi nozīmē, ka ir jāveic uz nākotni vērsta analīze. Turklāt no pamatregulas 3. panta 9. punkta izriet, ka būtiska kaitējuma draudu konstatējumam ir jābūt pamatotam ar faktiem un nevis ar apgalvojumiem, pieņēmumiem vai maz ticamām iespējamībām un ka izmaiņām apstākļos, kas radītu situāciju, kurā dempings nodara kaitējumu, ir jābūt skaidri paredzamām un nenovēršamām.

(57)

Saskaņā ar judikatūru, kā norādīts pagaidu regulas 122. apsvērumā, Komisija turpināja veikt uz nākotni vērstu analīzi pēc pagaidu pasākumu noteikšanas, apkopojot galvenokārt 2016. gada otrās puses datus par visiem faktoriem, kurus tā bija provizoriski izmeklējusi, un analizējot, vai šos papildu datus var izmantot, lai apstiprinātu vai atspēkotu secinājumus, kas tika izdarīti, pamatojoties uz izmeklēšanas perioda datiem.

(58)

Komisija turklāt norāda, ka saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu, kas tāpat attiecas arī uz izmeklēšanām, kuras sāktas, pamatojoties uz apgalvojumiem par kaitējuma draudiem, reprezentatīviem konstatējumiem jābūt balstītiem uz laikposmu, kas beidzies pirms procedūras sākšanas. Šā principa mērķis ir nodrošināt, ka izmeklēšanas rezultāti ir reprezentatīvi un uzticami, pārliecinoties, ka apstākļus, saskaņā ar kuriem ir konstatēts dempings un kaitējums, neietekmē attiecīgo ražotāju rīcība pēc antidempinga procedūras sākšanas un tādējādi – ka procedūras rezultātā noteiktais galīgais maksājums ir piemērots, lai faktiski novērstu dempinga radīto kaitējumu.

(59)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 124. apsvērumā, laikā no 2012. gada līdz izmeklēšanas periodam imports no attiecīgās valsts būtiski palielinājās no 246 720 tonnām līdz 1 519 304 tonnām. Tajā pašā apsvērumā bija minēts arī tas, ka Ķīnas izcelsmes importa apjoms vēl vairāk palielinājās (par 8,5 %) 2016. gada pirmajā pusē (773 275 tonnas), salīdzinot ar 2015. gada pirmo pusi (712 390 tonnas).

(60)

Pieejamie dati par papildu laikposmu no 2016. gada jūlija līdz septembrim liecina par to, ka, izsakot mēneša vidējās vērtībās, Ķīnas izcelsmes imports par dempinga cenām sāka samazināties salīdzinājumā ar IP (2015) un laiku pēc IP beigām (no 2016. gada janvāra līdz jūnijam).

3. tabula

Ķīnas izcelsmes importa apjoma attīstība (tonnās)

(61)

Tādējādi Komisija konstatēja, ka apjomu pieauguma tendence ir beigusies. Tomēr, izvērtējot šo skaitļu nozīmīgumu un ticamību, lai apstiprinātu vai noliegtu kaitējuma draudu analīzē secināto, Komisija arī konstatēja, ka:

(62)

Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija savā analīzē balstījās galvenokārt uz datu kopumu (no 2015. gada beigām), kas izmeklēšanas laikā bija vairāk nekā deviņus mēnešus vecs un kas nevar sniegt visuzticamāko norādi attiecībā uz būtiski lielāka importa apjoma iespējamību. Turklāt tā arī apgalvoja, ka reprezentatīva laikposma importa tendenču analīze būtu parādījusi, ka importa apjomi samazinās. Tādēļ šī ieinteresētā persona uzskatīja, ka Komisijas veiktā kaitējuma draudu analīze ir kļūdaina.

(63)

Pirmkārt, Komisija norādīja, ka tā pagaidu regulas 124. apsvērumā ir sniegusi visus tobrīd pieejamos datus – gan par attiecīgo periodu, gan par laikposmu pēc izmeklēšanas perioda beigām. Otrkārt, Komisija atkal 60. apsvērumā ir atjauninājusi visu informāciju par Ķīnas izcelsmes importa apjomu. Šajā atjauninājumā Komisija norādīja, ka vidējais mēneša importa apjoms no Ķīnas patiešām ir samazinājies, sākot no 2016. gada jūlija. Tomēr šis samazinājums skaidrojams galvenokārt ar iemesliem, kas minēti 61. apsvērumā.

(64)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Ķīnas Dzelzs un tērauda asociācija (CISA) pauda gandarījumu par to, ka Komisija izmanto papildu datus par laikposmu pēc izmeklēšanas perioda beigām, tomēr arī apgalvoja, ka Komisija ir nepareizi novērtējusi Ķīnas izcelsmes importa attīstību no 2016. gada jūlija. Šī ieinteresētā persona norādīja, ka, ņemot vērā faktus, Ķīnas izcelsmes importa apjomi sāka ievērojami samazināties no 2016. gada sākuma. Turklāt tā apgalvoja, ka Komisija pārkāpj pamatregulas 3. panta 9. punkta vispārējo principu, paziņojot, ka nesenā Ķīnas eksporta samazināšanās, visticamāk, nebūs ilglaicīga, jo būtiska kaitējuma draudu konstatējumam ir jābūt “pamatotam ar faktiem un nevis ar apgalvojumiem, pieņēmumiem vai maz ticamām iespējamībām”. Tādēļ tā lūdza Komisiju izskatīt jaunākos datus par laikposmu pēc IP, pamatojoties vien uz faktiem, un atturēties no minēto datu interpretēšanas, ņemot vērā maz ticamas iespējamības vai nepamatotus apgalvojumus. Līdzīgas piezīmes tika saņemtas no diviem citiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un no Itālijas lietotāja.

(65)

Komisija piekrita, ka apjoma pieauguma tendence beidzās, bet galvenokārt no 2016. gada jūlija. Tomēr tā arī norādīja, ka līmenis absolūtos skaitļos joprojām bija augsts. Lai arī Ķīnas izcelsmes importa apjoms laikposmā no 2016. gada janvāra līdz jūnijam (773 275 tonnas 6 mēnešos) bija mazāks nekā laikposmā no 2015. gada jūlija līdz decembrim (806 914 tonnas 6 mēnešos), vidējais importa apjoms laikposmā no 2016. gada janvāra līdz jūnijam joprojām bija augstāks nekā laikposmā no 2015. gada janvāra līdz jūnijam (712 390 tonnas 6 mēnešos) un visos pārējos 6 mēnešu periodos iepriekš. Otrkārt, Komisija neanalizēja importa apjoma tendenci kā atsevišķu faktoru, bet ir ieņēmusi visaptverošu pieeju. Tā svēra un izvērtēja ne tikai visus faktorus, kas ir minēti pamatregulas 3. panta 9. punkta otrajā daļā, bet vēl arī dažus papildu faktorus, piemēram, pasūtījumus un rentabilitāti (sk. 4.2.–4.5. iedaļu), lai kopējam novērtējumam būtu spēcīga faktu bāze.

(66)

Attiecībā uz pamatojumu, kādēļ Ķīnas eksports samazinājās galvenokārt no 2016. gada otrās puses, Komisijas skaidrojumi balstās uz trīs faktiem, proti, Tērauda paziņojumā izteiktajiem publiskajiem paziņojumiem, sūdzības iesniedzēja pieprasīto reģistrāciju šajā lietā un lēmumu par maksājumu iekasēšanu par dažiem auksti velmētiem tērauda ražojumiem ar atpakaļejošu datumu:

(67)

CISA arī apgalvo, ka Komisijas paskaidrojumi par to, kāpēc Ķīnas izcelsmes importa apjoms samazinājās no 2016. gada otrās puses, ir “maz ticamas iespējamības vai nepamatoti apgalvojumi”. Kā norādīts iepriekš, Komisijas paskaidrojumi ir balstīti uz faktiem. Komisija norāda, ka CISA pati nesniedza citu pamatotu izskaidrojumu tam, kāpēc Ķīnas eksports samazinājās.

(68)

Tā kā citas piezīmes netika saņemtas, Komisija apstiprināja secinājumu, ka nesenā Ķīnas eksporta apjoma samazināšanās, visticamāk, nebūs ilglaicīga sakarā ar 61. apsvērumā norādītajiem īpašajiem apstākļiem un tā neatspēko Komisijas konstatējumus par kaitējuma draudu esību. Ja galīgajā posmā netiks veikti nekādi pasākumi, Ķīnas izcelsmes importa apjoms, visticamāk, atkal palielināsies, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo jaudas pārpalikumu ĶTR un nepietiekamas trešo valstu un pašas ĶTR absorbcijas spējas, kā skaidrots (70). un turpmākajos apsvērumos.

(69)

Ķīnas izcelsmes importa apjoma samazinājumu no 2016. gada jūlija var skaidrot ar reģistrācijas pieprasījuma preventīvo iedarbību un zināšanām par Komisijas nodomu pieņemt lēmumu par pagaidu pasākumiem 8 mēnešu laikā pēc procedūras sākšanas. Turklāt absolūtos skaitļos importa apjoms no Ķīnas pēc 2016. gada jūlija joprojām ir ļoti augsts, salīdzinot ar 2014. gadu. Šo iemeslu dēļ ir ļoti iespējams, ka šis importa apjoma samazinājums būs tikai īslaicīgs un šī tendence mainīsies, ja netiks ieviesti nekādi pasākumi. Tādēļ tas nemaina Komisijas novērtējumu, ka izmeklēšanas perioda beigās pastāv skaidri un nenovēršami kaitējuma draudi.

(70)

Kā norādīts pagaidu regulas 133. apsvērumā un 185. apsvērumā iekļautajā tabulā, 2014. gada faktiskais attiecīgā ražojuma ražošanas apjoms ĶTR (317,4 miljoni tonnu) ir aptuveni piecreiz lielāks par Krievijas, Ukrainas, Irānas un Brazīlijas kopējo ražošanas apjomu (57,4 miljoni tonnu). Tas liecina par milzīgo attiecīgā ražojuma ražošanas jaudu ĶTR. Turklāt, kā noteikts pagaidu regulas 140. un 139. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka ĶTR tirgus absorbcijas spēja ir nepietiekama un ir maz ticams, ka trešās valstis varētu vienas pašas absorbēt šo milzīgo brīvi pieejamo jaudu.

(71)

Pēc pagaidu pasākumu piemērošanas Komisija šādi atjaunināja tabulu pagaidu regulas 185. apsvērumā, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem datiem.

4. tabula

Faktiskais līdzīgā ražojuma ražošanas apjoms trešās valstīs (tūkstošos tonnu)

Iepriekš minētie atjauninātie 2015. gada skaitļi par līdzīgā ražojuma ražošanu parāda, ka attiecīgā valsts krietni pārspēj visas pārējās lielās eksportētājvalstis; tāpat iepriekš minētie atjauninātie 2015. gada jaudas rādītāji attiecībā uz neapstrādātu tēraudu liecina, ka tikai ĶTR ir šāds milzīgs jaudas pārpalikums (gandrīz 350 miljoni tonnu 2015. gadā salīdzinājumā ar 317 miljoniem tonnu 2014. gadā, kā norādīts tabulā pagaidu regulas 185. apsvērumā).

Līdz ar to Komisija atkārtoti norāda, ka tērauda ražošanas jaudas pārpalikums ĶTR ir svarīgs rādītājs, lai noteiktu, vai pastāv nenovēršami kaitējuma draudi Savienības ražošanas nozarei.

(72)

Turklāt pēc 2016. gada jūlija pieejamā informācija un prognozes attiecībā uz neapstrādāta tērauda ražošanas jaudu Ķīnā un attiecīgo ražojumu joprojām uzrāda tādas pašas nesakritības:

Kopumā jāteic, ka Ķīnas iestādes atzīst jaudas pārpalikumu tērauda ražošanas nozarē un, neraugoties uz dažiem paziņojumiem pēc 2016. gada 30. jūnija, šis jautājums visticamāk tuvākajā nākotnē atrisināts netiks. Ķīnas jaudas pārpalikums ir tik milzīgs, ka tas reāli nevar izzust īstermiņā vai vidējā termiņā.

(73)

Pēc 2016. gada jūlija pieejamās informācijas par ĶTR absorbcijas jaudu nav daudz. Tomēr Komisija noskaidroja, ka Ķīnas iekšzemes tērauda pieprasījuma prognoze ir tāda, ka šis pieprasījums nākamajos 4–5 gados (2015–2020) būs mazs vai nepieaugs, jo ieguldījumi (piemēram, būvniecībā) ienāk lēni, un tas būtiski ietekmēs Ķīnas saražotā tērauda iekšzemes patēriņu (15).

(74)

Pēc 2016. gada jūlija pieejamā informācija par trešo valstu absorbcijas jaudu liecina, ka:

Tādējādi, pamatojoties uz šo atjaunināto informāciju, trešās valstis, visticamāk, nespēs absorbēt pieaugošo Ķīnas eksportu, jo Ķīnā ir pieejama milzīga brīvā ražošanas jauda. Pat ja Ķīnas eksportā uz citām trešām valstīm saglabātos status quo, gadījumā, ja netiktu noteikti pasākumi, Savienības tirgus, visticamāk, joprojām būs viens no Ķīnas eksporta par dempinga cenām galvenajiem mērķiem.

(75)

Pēc pagaidu regulas sūdzības iesniedzējs norādīja uz to, ka kopš 2008. gada ĶTR ir paziņojusi vairākus plānus, lai risinātu tērauda ražošanas nozares jaudas pārpalikuma problēmu, bet neviens no tiem nav izdevies. Pēc informācijas galīgās izpaušanas sūdzības iesniedzējs atkārtoja, ka arī iepriekšējie Ķīnas mēģinājumi ierobežot iekšzemes tērauda ražošanas jaudas pārpalikumu nav bijuši sekmīgi. Tādējādi šī ieinteresētā persona uzskata, ka Ķīnas valdība, visticamāk, nespēj likvidēt milzīgo jaudas pārpalikumu, kas ietekmē tērauda ražošanas nozari jau daudzus gadus un ko tā nesekmīgi ir mēģinājusi likvidēt vairākas iepriekšējās reizes.

(76)

No otras puses, pēc informācijas galīgās izpaušanas cita ieinteresētā persona minēja, ka Ķīnas valdība nesen ir paziņojusi, ka tā ir sasniegusi savus 2016. gada mērķus samazināt jaudu tērauda ražošanas nozarē un ka tā ir stingri apņēmusies turpināt samazināt tērauda nozares jaudu.

(77)

Attiecībā uz argumentu par to, ka Ķīnas valdībai pastāvīgi nav izdevies samazināt ievērojamo tērauda ražošanas jaudas pārpalikumu, Komisijai kaitējuma draudu gadījumā ir jāveic uz nākotni vērsta analīze. Tādēļ tā uzskata, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem nav nozīmes, jo tie ir saistīti ar pagātnes notikumiem un tos nevar izmantot, lai ekstrapolētu Ķīnas valdības rīcību nākotnē.

(78)

Attiecībā uz pretējo argumentu par ĶTR ražošanas jaudas samazināšanu, kuru izteica citas ieinteresētās personas, Komisija atkārtoti uzsvēra, ka pieejamā informācija un prognozes par Ķīnas neapstrādātā tērauda ražošanas jaudu un attiecīgo ražojumu ir pretrunīgas. Tomēr, lai gan netiek apstrīdēta Ķīnas nopietnā apņemšanās samazināt jaudu, nemainīgs paliek tas, ka esošais Ķīnas ražošanas jaudas pārpalikums, kā norādīts pagaidu regulas 20. tabulā, ir tik milzīgs, ka tas reāli nevar izzust īstermiņā vai vidējā termiņā.

(79)

Attiecībā uz trešo valstu absorbcijas spēju kāda ieinteresētā persona minēja faktu, ka Malaizija un Turcija ir beigušas divas izmeklēšanas pret ĶTR saistībā ar karsti velmētiem ruļļiem. Tādēļ šī ieinteresētā persona secināja – apgalvotā iespējamība, ka tirdzniecība tiktu novirzīta uz Savienību, ir mazinājusies.

(80)

Šie argumenti tika noraidīti. Kā minēts 74. apsvērumā, citas valstis, visticamāk, pieņems pasākumus, kas padarīs neiespējamu to, ka trešās valstis varētu sākt pašas par sevi absorbēt milzīgo Ķīnas ražošanas jaudu.

(81)

Par ĶTR absorbcijas spējām neviena ieinteresētā persona piezīmes nesniedza.

(82)

Dati par periodu pēc IP apstiprina Komisijas analīzi izmeklēšanas pagaidu posmā. Ņemot vērā nelielos panākumus milzīgā jaudas pārpalikuma samazināšanā 2016. gadā, ja netiks pieņemti pasākumi, iespējams, arī turpmāk uz Savienības tirgu ievērojamā apjomā tiks novirzīts pārmērīgs tērauda, ieskaitot līdzīgo ražojumu, ražošanas jaudas pārpalikums. Pašreizējie trešo valstu vai pašas ĶTR jaudas pārpalikumi un nepietiekamā absorbcijas spēja norāda uz iespējamu būtiski pieaugušu Ķīnas eksportu uz Savienību, ja izmeklēšanas galīgajā posmā pasākumi netiktu pieņemti.

(83)

Par importa cenas līmeni pagaidu regulas 142. apsvērumā tika minēts, ka vidējās importa cenas no attiecīgās valsts samazinājās par 33 % – no 600 EUR/t 2012. gadā līdz 404 EUR/t 2015. gadā. Turklāt pagaidu regulas 145. apsvēruma tabulā redzams, ka laikā pēc izmeklēšanas perioda no 2016. gada janvāra līdz jūnijam Ķīnas vienas vienības cenas, ienākot Savienības tirgū, turpina vēl vairāk samazināties.

(84)

Pieejamie dati attiecībā uz importa cenu līmeni laikposmā no 2016. gada jūlija līdz septembrim liecina, ka Ķīnas izcelsmes importa vidējās cenas pieauga.

5. tabula

Ķīnas izcelsmes importa vidējās cenas pēc IP

(85)

Nesenais Ķīnas izcelsmes importa cenu pieaugums ir jāskata šādā kontekstā:

Diagramma

Koksa ogļu cenu attīstība

Tāpēc var pieņemt, ka attiecīgā ražojuma cenas atkal sāks samazināties, tiklīdz tās vairs neietekmēs šie ārkārtas apstākļi, kas saistās ar koksa oglēm.

(86)

Kāda ieinteresētā persona norādīja, ka Komisijas veiktā analīze attiecas vienīgi uz 2016. gada jūniju, kamēr attiecīgā ražojuma importa cenas pēc 2016. gada jūnija ir pastāvīgi palielinājušās. Tā lūdza, lai Komisija ņem vērā šos jaunākos datus. Cita ieinteresētā persona arī minēja, ka importa cenas nesen ir sākušas palielināties.

(87)

Kā izklāstīts tabulā 84. apsvērumā, Komisija apstiprināja, ka Ķīnas izcelsmes importa cenas laikposmā no 2016. gada jūlija līdz septembrim pieauga. Tomēr šīs ieinteresētās personas neminēja, ka cenas pieauga globāli, ņemot vērā izejmateriālu, jo īpaši koksa ogļu, cenu pieaugumu, kā izklāstīts iepriekš 85. apsvērumā.

(88)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Ķīnas Dzelzs un tērauda asociācija (CISA) apgalvoja, ka Komisija pārkāpj pamatregulas 3. panta 9. punkta vispārējo principu, jo būtiska kaitējuma draudu konstatējumam ir jābūt “pamatotam ar faktiem un nevis ar apgalvojumiem, pieņēmumiem vai maz ticamām iespējamībām”. Šajā sakarā tā norādīja uz “īpašu kontekstu, ko veido vienīgi iespējamības”. Otrkārt, tā apgalvoja, ka Komisijas paziņojums par to, ka vidējā importa cena nesenākajā laikposmā, proti, no 2016. gada jūlija līdz septembrim, bija zemāka par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām IP beigās, ir maldinošs, jo šāds salīdzinājums ir balstīts uz diviem dažādiem laikposmiem un tāpēc tas nav vienādu jēdzienu salīdzinājums. Līdzīgas piezīmes tika saņemtas no kāda Itālijas lietotāja un no pārējiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Viens no šiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem norādīja, ka importa cenas laikposmā no 2016. gada janvāra līdz septembrim ir samazinājušās par 13,5 %.

(89)

Cits Ķīnas ražotājs eksportētājs arī izteicās, ka importa cenu pieauguma tendence norāda, ka nav kaitējuma draudu, un šajā sakarā atsaucās uz judikatūru.

(90)

Pirmkārt, attiecībā uz apgalvojumu, ka Komisija ir pārkāpusi pamatregulas 3. panta 9. punkta vispārējo principu, Komisija atgādina, ka tā ir balstījusi savu konstatējumu uz faktiem, nevis uz apgalvojumiem, pieņēmumiem vai maz ticamām iespējamībām. Komisija ir ņēmusi vērā faktus, piemēram, 5. tabulas datus, un ir interpretējusi šos datus – līdz 2016. gada jūnijam bija vērojams cenu samazinājums un pēc tam pieaugums, galvenokārt sakarā ar izejmateriālu cenu palielinājumu, kā izklāstīts iepriekš 85. apsvērumā. Otrkārt, CISA pati nesniedz citu pamatotu skaidrojumu Ķīnas izcelsmes importa cenu attīstībai. Treškārt, Komisija neanalizēja Ķīnas cenu tendenci kā atsevišķu faktoru, bet ir ieņēmusi visaptverošu pieeju. Tā svēra un izvērtēja ne tikai visus faktorus, kas ir minēti pamatregulas 3. panta 9. punkta otrajā daļā, bet vēl arī dažus papildu faktorus, piemēram, pasūtījumus un rentabilitāti (sk. 4.5. iedaļu), lai tās kopējā novērtējuma pamatā būtu nepārprotami fakti.

(91)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka Komisija ir apzināti maldinājusi ieinteresētās personas, salīdzinot vidējo importa cenu laikposmā no 2016. gada jūlija līdz septembrim ar Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām IP beigās, jānorāda, ka Komisija ir skaidri nodalījusi abus periodus. Turklāt šajā kontekstā ir svarīgi uzsvērt, ka dati par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām IP beigās bija jaunākie pieejamie dati šajā procedūrā, jo dati par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām pēc IP netiek vākti. Jebkurā gadījumā pat tad, ja, hipotētiski, Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas nesenākajā laikposmā būtu samazinājušās, tas neatspēko faktu, ka Ķīnas cenu līmenis 2016. gada septembrī joprojām izraisīja milzīgu cenu spiedienu uz Savienības tērauda ražošanas nozari.

(92)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka Komisija nav sekojusi judikatūrai, Komisija norādīja, ka šis arguments nav pamatots, jo Komisija šajā lietā analizēja izejvielu cenu attīstību laikposmā pēc izmeklēšanas perioda beigām, kā norādīts 85. apsvērumā. Tādēļ šis arguments tiek noraidīts.

(93)

Pat ar Ķīnas izcelsmes importa cenu pieaugumu no 2016. gada jūlija un bez citām piezīmēm dati par cenām pēc IP kopumā neatspēko secinājumu, ka Ķīnas cenu samazināšanās radīja kaitējuma draudus. Ķīnas izcelsmes importa cenu nesenais pieaugums no 2016. gada jūlija šos kaitējuma draudus nelikvidēja. Kā izklāstīts 85. apsvērumā, pat šīs paaugstinātās cenas nelikvidēja milzīgo spiedienu samazināt cenas, kas ES ražošanas nozari nostāda nelabvēlīgā stāvoklī, salīdzinot paaugstinātās Ķīnas cenas ar Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas perioda beigās. Visbeidzot, Komisija secināja, ka importa cenu pieaugums varētu būt tikai īslaicīga tendence, kas, visticamāk, beigsies, tiklīdz būs beidzies pamatojums izejvielu cenu paaugstinājumam. Ķīnas ražotājiem eksportētājiem bija agresīva cenu noteikšanas politika Savienības tirgū, īpaši 2015. gada otrajā pusē un 2016. gada pirmajā pusē. Ja netiks veikti pasākumi, ņemot vērā milzīgo Ķīnas tērauda, tostarp attiecīgā ražojuma, ražošanas nozares jaudas pārpalikumu, Ķīnas ražotāji eksportētāji varētu saglabāt agresīvu cenu stratēģiju, samazinot savas pārdošanas cenas līdz minimumam.

(94)

Attiecībā uz krājumu līmeni, pagaidu regulas 147. apsvērumā minēts – Komisija neuzskata, ka šim faktoram būtu īpaša nozīme galvenokārt tāpēc, ka Savienības ražotāji ražo pēc pasūtījuma un šī īpatnība ļauj tiem saglabāt krājumus zemā līmenī.

(95)

Attiecībā uz krājumiem ĶTR Komisija atkal nevarēja atrast visaptverošus datus par krājumiem pēc izmeklēšanas perioda beigām, neraugoties uz Ķīnas ražotājiem, kuri sadarbojās, iesniegtajiem pieprasījumiem un pašas Komisijas veiktajiem pētījumiem.

(96)

Tomēr Komisija konstatēja, ka tērauda krājumi 40 lielāko Ķīnas pilsētu noliktavās 2016. gada oktobra beigās samazinājās līdz 8,89 miljoniem tonnu no 9,41 miljoniem tonnu 2016. gada septembra beigās. Turklāt 80 lielu rūpnīcu tērauda krājumi 2016. gada septembra beigās bija 13,46 miljoni tonnu (17) salīdzinājumā ar 16,07 miljoniem tonnu 2015. gada septembra beigās.

(97)

Par krājumu līmeni no ieinteresētajām personām piezīmes netika saņemtas.

(98)

Jāsecina, ka tērauda krājumi ĶTR pēc 2016. gada 30. jūnija saglabājās apmēram tajā pašā līmenī, kā aprakstīts pagaidu regulas 150. apsvērumā. Tāpēc Komisija apstiprināja savu secinājumu pagaidu regulas 151. apsvērumā.

(99)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 155. apsvērumā, saņemto pasūtījumu tendence bija negatīva. Turklāt izmeklēšanā tika konstatēta sūdzības iesniedzēju, kas veido aptuveni 90 % no Savienības ražošanas nozares ražošanas kopapjoma, rentabilitātes turpmāka pasliktināšanās.

Pieejamie dati par laikposmu no 2015. gada jūlija līdz 2016. gada jūnijam norāda uz rentabilitātes turpmāku pasliktināšanos, neraugoties uz pozitīvu tendenci (salīdzinājumā ar 2015. gadu) attiecībā uz saņemtajiem pasūtījumiem.

6. tabula

Sūdzības iesniedzēju rentabilitātes un saņemto pasūtījumu attīstība

(100)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Ķīnas Dzelzs un tērauda asociācija (CISA) apgalvoja, ka sakarā ar saņemto pasūtījumu pieaugumu pēc IP Savienības ražotāji ir saņēmuši vairāk pasūtījumu un tāpēc Savienības ražošanas nozarei ir pozitīva nākotne.

(101)

Komisija piekrita, ka pasūtījumi nedaudz palielinājušies, taču vienlaikus norādīja uz sūdzības iesniedzēju zaudējumiem vēl nebijušā apmērā, kuri arī ir ietverti šajā pašā tabulā. Līdz ar to, pat ja visnesenākajā laikposmā pēc IP būtu vērojama Savienības ražotāju atgūšanās, šāda atgūšanās nekompensētu dramatiski pieaugušos zaudējumus, kas radušies tajā pašā periodā.

(102)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes, Komisija secināja, ka sūdzības iesniedzēju rentabilitāte visnesenākajā laikposmā vēl vairāk pasliktinājās. Tāpēc novērtējums par to, ka 2015. gada beigās pastāvēja nenovēršama kaitējuma draudi, netiek atspēkots. Gluži pretēji – vēl vairāk pasliktinājušies rentabilitātes rādītāji visā 2016. gada pirmajā pusē apstiprināja Komisijas vērtējuma pareizību attiecībā uz šo rādītāju.

(103)

Pamatregulas 3. panta 9. punktā ir paredzēts, ka “izmaiņām apstākļos, kas varētu radīt situāciju, kurā dempings rada kaitējumu, ir jābūt skaidri paredzamām un nenovēršamām”.

(104)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 157. apsvērumā, visi iepriekš minētie faktori attiecībā uz izmeklēšanas periodu ir analizēti un pārbaudīti. Konkrēti, 2015. gada ceturtajā ceturksnī, kad Ķīnas cenu spiediens bija jūtams visvairāk, izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāte sasniedza neilgtspējīgu līmeni (– 10 %).

(105)

Turklāt dati par laiku pēc izmeklēšanas perioda atklāja, ka šī negatīvā Savienības rentabilitātes tendence, kas sākās 2015. gada otrajā pusē, turpinājās 2016. gada pirmajā pusē.

(106)

Pieejamie dati par laikposmu no 2016. gada jūlija līdz septembrim liecina par neviendabīgu ainu. Lai gan Ķīnas izcelsmes importa apjoms samazinājās, joprojām saglabājās draudīgs jaudas pārpalikums. Apskatot Ķīnas cenu pieaugumu tajā pašā visnesenākajā laikposmā, pat tad, ja, hipotētiski, Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas nesenākajā laikposmā būtu samazinājušās, paliek spēkā fakts, ka Ķīnas cenu līmenis 2016. gada septembrī joprojām izraisīja milzīgu cenu spiedienu uz Savienības tērauda ražošanas nozari. No tā izriet, ka kaitējuma draudi pēc izmeklēšanas perioda beigām bija nenovēršami un paredzami.

(107)

Komisija tādējādi apstiprināja, ka izmeklēšanas perioda beigās bija skaidri paredzamas un nenovēršamas izmaiņas apstākļos, kas rada situāciju, kurā dempings nodara kaitējumu.

(108)

Kā minēts pagaidu regulas 158. apsvērumā, lai gan Savienības ražošanas nozare 2014. gadā un 2015. gada pirmajos divos ceturkšņos piedzīvoja atlabšanu, 2015. gada otrajā pusē gandrīz visi kaitējuma rādītāji sāka dramatiski kristies. Izmeklēšanā atklājās, ka šī negatīvā tendence, kas sākās 2015. gada otrajā pusē, 2016. gada pirmajā pusē neuzlabojās. Tādējādi visi faktori, kuri tika analizēti saskaņā ar pamatregulas 3. panta 9. punktu, jo īpaši ievērojamais importa par dempinga cenām pieauguma temps 2015. gadā par arvien zemākām cenām, milzīgā neizmantotā jauda ĶTR un Savienības ražošanas nozares rentabilitātes negatīvā attīstība, liecina par vienu un to pašu.

(109)

Pieejamie dati par laikposmu no 2016. gada jūlija līdz septembrim liecina par neviendabīgu ainu. Lai gan Ķīnas izcelsmes importa apjoms samazinājās, jaudas pārpalikums joprojām bija draudīgs un cenas saglabājās zem Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām, pat neraugoties uz šo cenu neseno pieaugumu.

(110)

Ņemot vērā šo analīzi, Komisija secināja, ka izmeklēšanas perioda beigās bija skaidri paredzama un nenovēršama kaitējuma draudi Savienības ražošanas nozarei. Šo novērtējumu neatspēko iepriekš analizētā notikumu attīstība laikposmā pēc IP.

(111)

Turklāt Komisija noraidīja CISA apgalvojumus pēc informācijas galīgās izpaušanas, ka Komisijas novērtējums nav saskaņā ar judikatūru, norādot šādas divas galvenās atšķirības starp savu nostāju šajā lietā un nostāju, kuras rezultātā tika pieņemta Padomes Regula (EK) Nr. 926/2009 (18):

(112)

Kāda ieinteresētā persona atkārtoti norādīja, ka izmeklēšanas perioda laikā Krievija bija lielākais eksportētājs uz Savienību un ka Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa joprojām saglabājās ļoti zemā līmenī, proti, aptuveni 4 %, pat ja visā attiecīgajā periodā tā pieauga. Pēc informācijas galīgās izpaušanas arī kāda cita ieinteresētā persona norādīja, ka Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa tikai 4 % apmērā neļauj konstatēt cēloņsakarību.

(113)

Šie apgalvojumi jau ir apskatīti pagaidu regulas 177.–188. apsvērumā. Turklāt attiecībā uz tirgus daļu pagaidu regulas 77. apsvērumā bija norādīts, ka Ķīnas izcelsmes importa Savienībā kopējā tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās vairāk nekā piecas reizes.

(114)

Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka būtu lietderīgi summēt ietekmi, ko izraisījis imports par dempinga cenām no Ķīnas, un ietekmi, kuru izraisījis imports par dempinga cenām no piecām citām valstīm, attiecībā uz ko tiek veikta izmeklēšana, kura patlaban norisinās. Pēc informācijas galīgās izpaušanas sūdzības iesniedzējs atkal norādīja uz to.

(115)

Komisija neuzskatīja par iespējamu šajā lietā summēt visu importu par dempinga cenām, apvienojot abas izmeklēšanas. Jēdziens “vienlaicīga antidempinga izmeklēšana” pamatregulas 3. panta 4. punktā nozīmē, ka importam jābūt vai nu tajā pašā izmeklēšanā, vai importam, kuru izmeklē divās dažādās vienlaicīgās izmeklēšanās, jābūt vienādam izmeklēšanas periodam vai šiem izmeklēšanas periodiem lielā mērā jāsakrīt. Šajā gadījumā abām izmeklēšanām ir dažādi izmeklēšanas periodi un IP sakrīt vienīgi seši mēneši.

(116)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija apstiprināja pagaidu regulas 197.–198. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(117)

Tā kā netika saņemta neviena piezīme par Savienības ražošanas nozares interesēm, tika apstiprināts pagaidu regulas 203. apsvērumā izdarītais secinājums.

(118)

Tā kā netika saņemta neviena piezīme par importētāju interesēm, Komisija apstiprināja arī pagaidu regulas 204. apsvērumā izdarīto secinājumu.

(119)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas daži lietotāji apgalvoja, ka noteikt antidempinga pasākumus pret attiecīgo valsti nebūtu Savienības interesēs. Tie apgalvoja, ka antidempinga pasākumu turpināšana būtu pretrunā lietotāju interesēm, jo tie:

(120)

Apgalvojums, ka antidempinga pasākumi vēršas pret konkurenci, jau ir iztirzāts pagaidu regulas 205.–212. apsvērumā. Apgalvojums, ka antidempinga pasākumi, ko piemēro attiecīgajam ražojumam, radītu lielāku trešās valstīs ražotu pakārtoto ražojumu importa apjomu, netika pamatots ar būtisku papildu informāciju. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(121)

Itālijas lietotājs, kas sadarbojās izmeklēšanā, apgalvoja, ka pagaidu regulas 210. apsvērums būtu jāpapildina, norādot arī antidempinga pasākumu ietekmi uz tā peļņas procentu. Šajā sakarā Itālijas lietotājs minēja – pieņemot, ka antidempinga maksājums ir 22,6 % apmērā, viņa peļņa pirms nodokļu nomaksas samazinātos par 2,3 procentpunktiem. Tādējādi viņš secināja, ka antidempinga pasākumu noteikšanai būtu ievērojama ietekme uz viņa rentabilitāti, un, vēl jo vairāk, uz citiem mazākiem nesaistītiem lietotājiem, kuri pārstrādā attiecīgo ražojumu. Komisija atzina, ka antidempinga maksājumi negatīvi ietekmēs Itālijas lietotāja rentabilitāti. Tomēr Komisija arī norādīja, ka lietotājs izmanto ne tikai Ķīnas izcelsmes importu vien, bet izmeklēšanas periodā ir iepircis attiecīgo ražojumu arī no Savienības ražotājiem, kā arī no ražotājiem citās trešās valstīs. Turklāt viņa rentabilitāte saglabātos pozitīva, kaut arī zemāka.

(122)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka šā Itālijas lietotāja rezultāti attiecībā uz izaugsmi un peļņu ir krasā pretrunā ar Savienības ražotāju rezultātiem, kuri cieš smagus zaudējumus. Komisija uzskatīja, ka šis arguments nemaina analīzi par ietekmi uz lietotājiem. Gluži pretēji – Savienības ražotāju intereses jau tika ņemtas vērā, kā izklāstīts 6.1. iedaļā.

(123)

Visbeidzot, Komisija nevarēja novērtēt pasākumu noteikšanas ietekmi uz citiem lietotājiem, jo tie šajā izmeklēšanā nesadarbojās.

(124)

Ņemot vērā iepriekš minēto un tā kā netika saņemtas citas piezīmes, Komisija apstiprināja pagaidu regulas 213. apsvērumā izdarīto secinājumu.

(125)

Tā kā citas piezīmes par Savienības interesēm netika saņemtas, tika apstiprināti pagaidu regulas 214.–217. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(126)

Komisija provizoriski izvēlējās noteikt mērķa peļņu 7 % apmērā, ņemot vērā ESAO pētījumu, kurā modelēta Savienības ražošanas nozares atgūšanās no recesijas, ko izraisīja ekonomikas un finanšu krīze 2009. gadā. Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas, kā minēts pagaidu regulas 224. apsvērumā, Komisija turpināja pētīt šo jautājumu, ne vien ņemot vērā pēc informācijas izpaušanas saņemtās piezīmes, bet arī pieprasot un analizējot vairāk informācijas šajā jautājumā.

(127)

Pēc informācijas pagaidu un galīgās izpaušanas vairākas personas izteica piezīmes par 7 % mērķa peļņu. Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka tā ir daudz par mazu, bet cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka tā ir pārmērīgi augsta.

(128)

Eurofer uzskatīja, ka 7 % mērķa peļņa ir daudz par mazu. Pirmkārt, Eurofer apgalvoja, ka vispiemērotākā metode peļņas normas noteikšanai ir vai nu datu izmantošana no iepriekšējās izmeklēšanas par karsti velmētiem plakaniem velmējumiem (2000. gadā), vai tērauda ražošanas nozares 2008. gadā sasniegtās rentabilitātes izmantošana. Veidojot mērķa peļņu atbilstīgi 2000. gadā gūtajai peļņai, varētu iegūt mērķa peļņu 12,9 % apmērā, kamēr veidojot to atbilstīgi 2008. gada peļņai, varētu iegūt mērķa peļņu 14,4 % apmērā. Eurofer apgalvoja – tā kā Savienībā kopš 2000. gada nav nekādu tehnoloģisko un finansiālo izmaiņu, būtu piemēroti izmantot 2000. gadā gūto peļņu. Vēl viena iespēja būtu izmantot 2008. gadā gūto peļņu, jo Komisija pārbaudīja rentabilitātes datus 10 gadu garumā, tostarp 2008. gadā, kas bija gads pirms finanšu krīzes sākuma. Eurofer piebilda, ka mērķa peļņu nevajadzētu vērtēt gados, ko skāra ekonomikas krīze vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts. Otrkārt, ja Komisija noraidītu abus variantus, Eurofer apgalvoja, ka mērķa peļņa atbilstīgi ESAO 2013. gada pētījumam būtu jākoriģē, ņemot vērā faktiskos rezultātus, ko IP laikā sasniegusi Eiropas karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu ražošanas nozare. Tas nozīmētu pieņemamu peļņas normu 10 % apmērā.

(129)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 220. apsvērumā, izmeklēšanā tika konstatēts, ka veidot mērķa peļņu, pamatojoties uz 2000. gadā gūto peļņu, nav saprātīgs risinājums. Pat ievērojot visai neiespējamo Eurofer pieņēmumu, ka Savienībā kopš 2000. gada nav bijušas nekādas tehnoloģiskas un finansiālas izmaiņas, kopš 2000. gada ir bijušas vismaz dažas izmaiņas Savienības tirgus lielumā sakarā ar dalībvalstu pieaugošo skaitu laikposmā no 2000. līdz 2016. gadam. Otrkārt, tādu iemeslu dēļ, kas paskaidroti pagaidu regulas 222. apsvērumā, veidot mērķa peļņu, pamatojoties uz 2008. gadā gūto peļņu, arī nav piemērots risinājums galvenokārt tāpēc, ka kaitējuma draudu gadījumā drīzāk ir vajadzīga uz nākotni vērsta analīze. Visbeidzot, Eurofer pieprasījums palielināt mērķa peļņu no 7 % līdz 10 % (ja peļņas norma netiktu veidota ne pamatojoties uz 2000. gadu, ne uz 2008. gadu) nebija pietiekami pamatots.

(130)

Ķīnas ražotājs eksportētājs Hebei Iron & Steel Group  (19) un tā saistītais importētājs Duferco S.A. apgalvoja, ka 7 % mērķa peļņa ir pārmērīga, nepiemērota un neprecīza turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā atspoguļo ieņēmumu aplēsi, kas ietver nenoteiktību un kā pamatā esošie parametri jau ir mainījušies. Otrkārt, tā atspoguļo rentabilitāti, kas nepieciešama visas Savienības tērauda ražošanas nozares, nevis konkrēti Savienības tērauda ražotāju, kuri ražo attiecīgo ražojumu, darbības turpināšanai. Treškārt, tā kā Komisija bija provizoriski noteikusi, ka 2015. gadā imports notika par dempinga cenām, 2012.–2014. gadā, gluži pretēji, dempinga nebija, kamēr peļņa tika gūta pēdējā minētajā periodā un svārstījās no – 3,3 % (zaudējumi) līdz 0,4 % (peļņa). Alternatīvā gadījumā pieņemot, ka 2012.–2014. gadā ir bijis dempings, pēdējais gads, par kuru nav nekādu pierādījumu attiecīgā ražojuma importam par dempinga cenām, ir 2011. gads, kad gūtā peļņa bija vidēji 3,11 %. Turklāt pēc informācijas galīgās izpaušanas tas pats Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka šī pieeja acīmredzami pārkāpj Tiesas judikatūru, jo tā pievēršas citiem faktoriem nevis dempingam, un drīzāk ir domāta, lai nodrošinātu Savienības tērauda ražošanas nozares darbības turpināšanu.

(131)

Pirmkārt, Komisija uzskata, ka ieinteresētā persona nepamatoja savus apgalvojumus par to, ka parametri, kas ir pamatā 7 % mērķa peļņas noteikšanai izmantotajam pētījumam, jau ir mainījušies.

(132)

Otrkārt, ieinteresētā persona arī norādīja, ka pētījums atspoguļo rentabilitāti, kas nepieciešama visas Savienības tērauda ražošanas nozares, nevis konkrēti Savienības tērauda ražotāju, kuri ražo attiecīgo ražojumu, darbības turpināšanai. Šajā ziņā, kā jau izklāstīts pagaidu regulas 223. apsvērumā, tā kā nebija citu ticamu datu, Komisija šos skaitļus attiecībā uz tērauda ražošanas nozari kopumā pielīdzināja attiecīgajam ražojumam, jo karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu īpatsvars neapstrādāta tērauda ražošanas nozarē ir liels.

(133)

Treškārt, piezīme izmantot rentabilitātes datus vai nu no 2012.–2014. gada, vai no 2011. gada nešķiet lietderīga. Mērķa peļņa ir cena, ar kuru Savienības ražošanas nozare varētu pamatoti rēķināties parastos konkurences apstākļos, ja nebūtu importa par dempinga cenām. Kā minēts pagaidu regulas 106. apsvērumā, 2012., 2013. un 2014. gadu nevar uzskatīt par normālu konkurences apstākļu gadiem, ņemot vērā eurozonas parādu krīzes sekas un tērauda pieprasījuma samazināšanos 2012. gadā. Turklāt, kā konstatēts auksto velmējumu lietā (20), datus par 2011. gadu nevar izmantot sakarā ar 2009. gada finanšu krīzes ietekmi, kas joprojām ietekmēja rentabilitātes datus divus gadus vēlāk.

(134)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija apstiprināja, ka 7 % mērķa peļņa ir vispiemērotākais pamats šajā kaitējuma draudu lietā. Tas ir saskaņā ar Tiesas spriedumu (21), ka analīze par to, vai pastāv kaitējuma draudi, pati par sevi nozīmē, ka ir jāveic uz nākotni vērsta analīze.

(135)

Ķīnas ražotāja eksportētāja juridiskais pārstāvis apgalvoja, ka informācijas pagaidu izpaušanā sniegtā informācija neļauj tam sagatavot piezīmes par to, vai ir pareizi un būtiski Komisijas konstatējumi attiecībā uz dempinga starpību, ietekmi uz cenu un kaitējuma starpības aprēķinu, tostarp to, vai cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķinos ir ņemts vērā visu atlasīto Savienības ražotāju pārdošanas apjoms, vai tikai to Savienības ražotāju pārdošanas apjoms, kuri veica Ķīnas ražotāju eksportētāju pārdotajiem ražojuma veidiem atbilstīgu ražojuma veidu pārdošanu. Šajā sakarā 2016. gada 8. novembrī Ķīnas ražotājs eksportētājs lūdza paskaidrojumus. Turklāt 2016. gada 8. novembrī pēc informācijas galīgās izpaušanas Ķīnas ražotājs eksportētājs arī lūdza piekļuvi konkrētai konfidenciālai informācijai. Tas ierosināja, ka šai konfidenciālajai informācijai varētu piekļūt tikai juridiskie pārstāvji vai arī tiktu iesaistīta uzklausīšanas amatpersona.

(136)

Komisijas dienesti 2016. gada 8. decembrī atbildēja, ka cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķinos tika ņemti vērā tikai atbilstīgie ražojuma veidi, lai salīdzinātu Ķīnas ražotāja eksportētāja pārdošanas datus ar ES ražotāju pārdošanas datiem. Katrā ziņā salīdzināmu ražojumu apjoms, kurus pārdod Savienības ražošanas nozare, veidoja 62 % no tās eksporta kopapjoma. Tādējādi ražojumus, ko šis konkrētais ražotājs eksportētājs eksportēja uz Savienību, varēja pielīdzināt konkrētam Savienības ražojumam. Turklāt dienesti informēja personas juridisko pārstāvi, ka viņa pieprasījumu piekļūt konfidenciālai informācijai nevar pieņemt, jo Komisijai ir pienākums aizsargāt pārējo ieinteresēto personu datu konfidencialitāti. Tā kā saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem nav citu līdzekļu, kā aizsargāt konfidencialitāti un vienlaikus sniegt personām pieprasīto informāciju, Komisijas dienesti viņu aicināja vērsties pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas, lai tā pārbaudītu konfidenciālo informāciju.

(137)

Attiecībā uz to pēc informācijas galīgās izpaušanas sūdzības iesniedzējs sniedza piezīmi, ka Komisijai ir juridiski saistošs pienākums aizsargāt konfidenciālus datus, ko iesniegušas visas ieinteresētās personas. Tādēļ tas atteicās piešķirt atbrīvojumu no tā konfidenciālo datu aizsardzības, kas noteikta ar pamatregulas 19. pantu.

(138)

Saskaņā ar patlaban spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, kas interpretēti judikatūrā, juridiski nav iespējams citai personai piešķirt piekļuvi kādas ieinteresētās personas sniegtiem konfidenciāliem datiem, ja vien tam nepiekrīt pats datu iesniedzējs vai nenotiek tiesvedība Savienības tiesās. Vienīgā alternatīva ir kontroles mehānisms, kas paredzēts Komisijas priekšsēdētāja 2012. gada 29. februāra Lēmuma par uzklausīšanas amatpersonas amatu un pilnvarām noteiktās tirdzniecības procedūrās 15. pantā (22). Uzklausīšana, kurā piedalījās uzklausīšanas amatpersona, notika 2017. gada 7. februārī, un tajā tika apspriests tiesiskais regulējums attiecībā uz piekļuvi konfidenciāliem datiem.

(139)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas tā paša Ķīnas ražotāja eksportētāja juridiskais pārstāvis vispirms tika uzklausīts 2017. gada 12. janvārī, lai detalizēti pārrunātu tā pieprasītos paskaidrojumus. Pēc šīs sanāksmes savos rakstveida apsvērumos tajā pašā dienā viņš atkārtoti lūdza informāciju par kaitējuma aprēķinu, lai “saprastu apgalvotās cenu ietekmes veidu un apjomu”.

(140)

Komisijas dienesti 2017. gada 18. janvārī atsevišķā vēstulē iespēju robežās, proti, nepārkāpjot pamatregulā noteikto juridisko pienākumu aizsargāt konfidenciālos datus, sniedza visus paskaidrojumus, ko šā ĶTR ražotāja eksportētāja juridiskais pārstāvis bija pieprasījis. Komisija turklāt norādīja, ka pastāv 100 % sakritība starp 10 attiecīgā ražojuma veidiem, ko pārdod šis Ķīnas ražotājs eksportētājs, un ražojuma veidiem, ko pārdod Savienības ražotāji. Turklāt tikai viens no šiem 10 ražojuma veidiem veido aptuveni 75 % no šā ražotāja eksportētāja kopējā pārdošanas apjoma Savienībā IP.

(141)

Pēc informācijas pagaidu un galīgās izpaušanas kāds Ķīnas ražotājs eksportētājs apstrīdēja veidu, kādā Komisija bija aprēķinājusi kaitējuma starpību. Šī ieinteresētā persona apgalvoja, ka Ķīnas pārdošanas cenas ir jākoriģē ar tā saukto “importētāja procentu”, t. i., ieskaitot muitošanu, pārkraušanu, finansēšanu, PVA un peļņu (5 % apmērā). Tādējādi importētāja noliktavas cena ietvertu līdzīgus izmaksu elementus kā Savienības ražošanas nozares EXW pārdošanas cena. Turklāt ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija ir ņēmusi vērā tikai cenu pēc izkraušanas (tas ir, bez jebkādu korekciju veikšanas attiecībā uz PVA un peļņu) un ka tas nav pietiekami, lai veiktu pienācīgu salīdzinājumu starp attiecīgajām Ķīnas ražotāju eksportētāju cenām un Savienības ražotāju cenu, aprēķinot cenu samazinājumu un mērķa cenu samazinājumu. Lai pamatotu šo apgalvojumu, ieinteresētā persona norādīja uz divām pagaidu regulām, kas abas bija pieņemtas pirms vairāk nekā 20 gadiem. Šis Ķīnas ražotājs eksportētājs arī apgalvoja – Komisija neesot ņēmusi vērā faktu, ka eksporta cenas līmeni pie Savienības robežas ietekmē attiecības starp eksportētāju un importētāju. Tādējādi par pamatu salīdzinājumam ar Savienības ražošanas nozares EXW cenām Komisija galu galā izmantoja transfertcenu starp saistītajiem uzņēmumiem.

(142)

Komisija noraidīja minēto apgalvojumu šāda iemesla dēļ – kaitējuma starpību aprēķina, lai noteiktu, vai importa par dempinga cenām attiecīgajai eksporta cenai piemērot zemāku maksājuma likmi nekā likme, kas balstīta uz dempinga starpību, būtu pietiekami, lai novērstu importa par dempinga cenām radīto kaitējumu. Minētais novērtējums būtu jābalsta uz eksporta cenu pie Savienības robežas, kas tiek uzskatīta par salīdzināmu ar Savienības ražošanas nozares EXW cenu. Komisijas izmantotā metodika, lai salīdzinātu Ķīnas ražotāju eksportētāju un Savienības ražotāju datus cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķināšanai, nodrošina to, ka pret ražotājiem eksportētājiem un Savienības ražotājiem – gluži pretēji – ir vienāda attieksme. Komisija uzskatīja, ka tam, vai tiek eksportēts Savienības saistītajiem vai neatkarīgajiem uzņēmējiem, nevajadzētu ietekmēt cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķināšanai izmantotās attiecīgās importa cenas noteikšanu. Tādēļ ir jāņem vērā tā cena, par kuru attiecīgais ražojums tiek pārdots uz Savienību, nevis cena, par kuru ražotāji importētāji importēto materiālu pārdod tālāk Savienībā. Turklāt Komisija norāda uz šīs regulas 144. apsvērumu. Tādēļ Komisija uzskata, ka tās pieeja ir bijusi pareiza.

(143)

Sūdzības iesniedzējs sniedza piezīmi par to, ka Komisijai vajadzētu piemērot pamatregulas 2. panta 9. punktu, kaitējuma starpības aprēķina nolūkos nosakot eksporta cenas pārdošanai, kas notikusi ar saistītu importētāju starpniecību. Šī ieinteresētā persona arī norādīja, ka atšķirībā no auksti velmēta tērauda lietas informācijas pagaidu izpaušanā netika skaidri apstiprināts, ka tika izmantota šī metodika.

(144)

Komisija apstiprināja, ka kaitējuma starpību aprēķina, lai noteiktu, vai importa par dempinga cenām attiecīgajai eksporta cenai piemērot zemāku maksājuma likmi nekā likme, kas balstīta uz dempinga starpību, būtu pietiekami, lai novērstu importa par dempinga cenām radīto kaitējumu. Minētais novērtējums būtu jābalsta uz eksporta cenu pie Savienības robežas, kas tiek uzskatīta par salīdzināmu ar Savienības ražošanas nozares EXW cenu. Pārdošanā eksportam ar saistītu importētāju starpniecību eksporta cena tiek aprēķināta, balstoties uz tālākpārdošanas cenu pirmajam neatkarīgajam pircējam, to pienācīgi koriģējot saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Kaitējuma starpības aprēķinā eksporta cena ir neaizstājams elements, un minētie pamatregulas noteikumi ir vienīgie noteikumi, kur sniegtas norādes, kā nosakāma eksporta cena, tāpēc ir pamatoti minētos noteikumus piemērot pēc analoģijas.

(145)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas CISA norādīja – tā esot pārsteigta, ka Komisija ir pēc analoģijas piemērojusi pamatregulas 2. panta 9. punktu. Tā apgalvoja, ka šāda piemērošana pārkāpj pašu pamatregulas 2. panta 9. punktu un rada acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Tā arī norādīja, ka vismaz viens atlasītais Ķīnas ražotājs eksportētājs eksportēja ar saistītu importētāju starpniecību un ka tādējādi tā galīgā maksājuma likme tiek noteikta pārāk augsta.

(146)

Pirmkārt, Komisija atkārtoti uzsvēra, ka pamatregulas 2. panta 9. punkts ir vienīgais pamatregulas noteikums, kurā sniegtas norādes par eksporta cenas aprēķināšanu. Tādēļ tā piemērošana kaitējuma starpības aprēķināšanā ir pamatota. Otrkārt, pretēji apgalvotajam Komisijas prakse nesenās lietās ir kaitējuma starpības aprēķināšanā konsekventi (23) pēc analoģijas piemērot pamatregulas 2. panta 9. punktu. Treškārt, kaitējuma starpības aprēķināšanas mērķis ir noteikt nevis to, kādā mērā saistīto importētāju veiktā pārdošana nodara kaitējumu Savienības ražotājiem, bet gan to, vai šāda negatīva ietekme ir Ķīnas ražotāja eksportētāja veiktajam eksportam, proti, vai tas rada Savienības ražotāju cenu samazinājumu un mērķa cenu samazinājumu. Tādēļ ir jāņem vērā tā cena, par kuru attiecīgais ražojums tiek pārdots uz Savienību, nevis cena, par kuru ražotāji importētāji importēto materiālu pārdod tālāk Savienībā. Visbeidzot, Komisija apstiprināja, ka tā ir izmantojusi šo metodi, nosakot eksporta cenas pārdošanai ar saistītu importētāju starpniecību.

(147)

Sūdzības iesniedzējs pārmeta Komisijai, ka tā ir provizoriski piemērojusi parasto būtiska kaitējuma pieeju, ņemot vidējo kaitējuma starpību visā IP laikā (t. i., 2015. gadā). Tas apgalvoja, ka tā nav pareiza pieeja, jo kaitējuma starpības draudiem jāatspoguļo draudi, un, kad šie draudi vēlāk IP laikā rodas, kaitējuma starpībai ir jāatspoguļo draudu konkrētā ietekme. Lai faktiski novērstu kaitējuma draudu ietekmi, Komisijai būtu jāraugās uz to IP laiku, kad kaitējuma draudi sākuši īstenoties. Šajā sakarā sūdzības iesniedzējs atsaucās uz faktu, ka kaitējuma draudi sāka ietekmēt Savienības tērauda ražošanas nozari no 2015. gada otrās puses. Līdz ar to, lai aprēķinātu cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma starpību, būtu jāizmanto tikai 2015. gada otrās puses dati. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka kaitējuma draudu izmeklēšanas lietās mērķis ir ļaut Komisijai darboties efektīvi un preventīvi, pirms kaitējuma draudi ir radījuši kaitējumu. Ja Komisija nebūtu gatava mainīt kaitējuma (draudu) starpības aprēķināšanas metodi, ražošanas nozarei, lai iegūtu reālistisku kaitējuma starpību, būtu jāgaida ilgāk, ciešot būtisku kaitējumu pilnu gadu, lai varētu pieprasīt aizsardzību no importa par dempinga cenām. Ar šādu rīcību tiktu nodarīts kaitējums darbvietām un ražošanai Savienības tirgū, un tā arī negatīvi ietekmētu kaitējuma draudu sūdzību mērķus.

(148)

Pēc sūdzības iesniedzēja argumentu detalizētas analīzes Komisija atgādināja, ka tā ir provizoriski secinājusi, ka izmeklēšanas perioda beigās bija skaidri paredzamas un nenovēršamas izmaiņas apstākļos, kas rada situāciju, kurā dempings radīs kaitējumu. Šajā sakarā Komisija cita starpā atsaucās uz pagaidu regulas 157., 159. un 198. apsvērumu, kur norādīts, ka “lai gan Savienības ražošanas nozare 2014. gadā un 2015. gada pirmajos divos ceturkšņos piedzīvoja atlabšanu, 2015. gada otrajā pusē gandrīz visi kaitējuma rādītāji sāka dramatiski kristies. Izmeklēšanā atklāja, ka šī negatīvā tendence, kas sākās 2015. gada otrajā pusē, 2016. gada pirmajā pusē neuzlabojās.” Pagaidu regulas 163. apsvērumā tā turpināja: “Ievērojot laika sakritību starp pastāvīgi pieaugošo importu par dempinga cenām, kas nemitīgi samazinājās, no vienas puses, un Savienības ražošanas nozares tirgus daļas zudumu un cenu nospiešanu, kuras rezultātā radās vēl lielāki zaudējumi, it īpaši sākot no 2015. gada otrās puses, Komisija secināja, ka imports par dempinga cenām negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli.”

(149)

Otrkārt, attiecībā uz lietas būtību Komisija noteica, kā izklāstīts pagaidu regulas 157. apsvērumā, ka negatīvā tendence sākās 2015. gada otrajā pusē un tās rezultātā izmeklēšanas perioda beigās bija skaidri paredzamas un nenovēršamas izmaiņas apstākļos, kas rada situāciju, kurā dempings rada kaitējumu, ja netiktu veikti nekādi pasākumi. Tas ir saskaņā ar to, ko Komisija bija norādījusi pagaidu regulas 113. apsvērumā, proti, ka “Savienības ražotāji varēja daļēji atlabt 2014. gadā un 2015. gada pirmajā pusē”. Tā rezultātā 2015. gada otrā puse labāk atspoguļo novēršamo kaitējuma draudu faktisko ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(150)

Treškārt, Tiesa ir lēmusi, ka datu analīze par laikposmu pēc izmeklēšanas perioda beigām ir sevišķi lietderīga izmeklēšanā, lai noteiktu, vai pastāv kaitējuma draudi, kas pats par sevi nozīmē, ka ir jāveic uz nākotni vērsta analīze. Komisija uzskata, ka 2015. gada otrā puse labāk atbilst šai prasībai, jo tā ir tuvāk notikumu turpmākajai attīstībai nekā viss IP.

(151)

Ceturtkārt, aprēķins, pamatojoties uz visu izmeklēšanas periodu neatkarīgi no tā, vai atsevišķas pazīmes liecina par negatīvām tendencēm, apdraudētu kaitējuma draudu izmeklēšanas mērķi rīkoties efektīvi un preventīvi, pirms kaitējuma draudi ir radījuši kaitējumu.

(152)

Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka laikposmam kaitējuma starpības aprēķināšanai šajā konkrētajā gadījumā būtu jābūt 2015. gada otrajai pusei, nevis visam izmeklēšanas periodam.

(153)

Tādējādi Komisija pieprasīja papildu datus ražotājiem, kas sadarbojās. Tā no atlasītajiem Savienības ražotājiem saņēma papildu ceturkšņa IP datus par ražošanas izmaksām katram ražojuma veidam un pārbaudīja šos datus. Pārbaudes attiecās tikai uz iesniegtajiem papildu datiem, kas iepriekš netika pieprasīti, un nodrošināja, ka dati, kas vēlāk bija Komisijas konstatējumu pamatā, ir uzticami.

(154)

Tā kā sadarbības līmenis tika uzskatīts par augstu, ĶTR galīgā kaitējuma starpība, kas piemērojama neatlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tika aprēķināta kā visu trīs atlasīto ražotāju eksportētāju/uzņēmumu grupu vidējais rādītājs. ĶTR galīgā kaitējuma starpība, kas piemērojama ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, tika noteikta trīs sadarbojošos uzņēmumu/uzņēmumu grupu augstākās starpības līmenī.

(155)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas CISA norādīja, ka viss IP tika izmantots kā pamats, lai aprēķinātu Savienības ražošanas nozares mērķa cenu par vienību, bet tikai 6 mēneši no IP tika izmantoti, lai aprēķinātu Ķīnas ražotāju eksportētāju, kas pieder Shagang Group, vienas vienības pārdošanas cenu brīvā apgrozībā Savienībā. Tādēļ CISA lūdza Komisiju pārrēķināt abus elementus, izmantojot pieejamos datus par vienādu laikposmu.

(156)

Pēc analīzes šī piezīme tika atzīta par pareizu. Tāpēc Komisija pārrēķināja Savienības ražošanas nozares vienas vienības mērķa cenu saistībā ar Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri pieder Shagang Group, izmantojot ražošanas datus par to pašu periodu (2015. gada otrais pusgads), ko izmantoja, lai aprēķinātu visu Ķīnas ražotāju eksportētāju vienas vienības pārdošanas cenas brīvā apgrozībā Savienībā.

(157)

Pārskatīto aprēķinu rezultātā kaitējuma starpība uzņēmumiem, kas pieder Shagang Group, samazinājās no 36,6 % līdz 35,9 %.

(158)

Komisija arī pārskatīja sākotnējos kaitējuma starpības aprēķinus diviem pārējiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Lai gan Hebei Group sākotnējais aprēķins bija pareizs, pārskatot sākotnējo aprēķinu Bengang Steel Plates Co., Ltd., tika konstatēts, ka tajā ir šādas pārrakstīšanās kļūdas:

Iepriekš minēto kļūdu labojuma dēļ kaitējuma starpība šim Ķīnas ražotājam eksportētājam palielinājās līdz 28,1 % (25,5 % vietā).

(159)

Savienības ražošanas nozares vienas vienības mērķa cenas pārskatītais aprēķins tika paziņots Shagang Group un Bengang Steel Plates Co., Ltd.2017. gada 16. janvārī. Tā kā vienīgais elements, kas bija mainījies salīdzinājumā ar Komisijas 2016. gada 22. decembra informācijas galīgo izpaušanu, bija Savienības ražošanas nozares mērķa cena, abas ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par šo ierobežoto informācijas papildu izpaušanu līdz 2017. gada 18. janvārim. Tomēr līdz minētajai dienai piezīmes saņemtas netika.

(160)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas kāds Ķīnas ražotājs eksportētājs arī izteica piezīmi, ka to nepārliecina norādītie iemesli, proti, ka tikai to datu izmantošana, kuri attiecas uz 2015. gada otro pusi, pareizāk atspoguļo draudu ietekmi. Tas arī apgalvoja, ka perioda selektīva izmantošana, lai aprēķinātu kaitējuma starpību, padarītu dempinga un kaitējuma starpības salīdzināšanu “mazākā maksājuma noteikuma” nolūkos neloģisku un kropļojošu un radītu lielākas starpības nekā tad, ja tiktu izmantots viss 2015. gads. Līdz ar to tas lūdza Komisiju kaitējuma starpības aprēķināšanai izmantot 12 mēnešu periodu, kas būtu līdzīgs periodam, kuru izmanto, lai aprēķinātu dempinga starpību. Līdzīgas piezīmes tika saņemtas no Itālijas lietotāja, kurš piebilda, ka informācijas, kas attiecas uz IP, selektīva izmantošana šajā gadījumā neļauj objektīvi novērtēt kaitējuma novēršanas līmeni.

(161)

Līdzīga piezīme tika saņemta no CISA un diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, un visi minētie norādīja, ka sešu mēnešu perioda izvēlē ir pārkāpta juridiskā noteiktība un tiesiskās paļāvība. Šajā ziņā, kamēr otrs Ķīnas ražotājs eksportētājs galvenokārt apgalvoja, ka ierobežojot datu kopumu tikai ar sešiem mēnešiem, to nevar uzskatīt par tiešiem pierādījumiem pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē, CISA norādīja uz paziņojuma par procedūras sākšanu 5.1. punktu, kurā teikts, ka dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvers laikposmu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim, un uz judikatūru.

(162)

Turklāt viens Ķīnas ražotājs eksportētājs arī norādīja, ka Komisijai ir ieviesta prakse atturēties izmantot datus tikai par daļu no izmeklēšanas perioda un ka šajā lietā pielietotā metodika nav saskaņā ar PTO Antidempinga komitejas ieteikumu, ka “datu vākšanas periodā [..] būtu jāiekļauj viss dempinga izmeklēšanas datu vākšanas periods.”

(163)

Komisija noraidīja visus šos argumentus. Pirmkārt, dempinga un kaitējuma noteikšana notiek, pamatojoties uz izmeklēšanas periodu un attiecīgo periodu, kas tiek noteikti saskaņā ar pamatregulas attiecīgajiem noteikumiem un ir iekļauti paziņojumā par procedūras sākšanu. No otras puses, pamatregula nenosaka nekādu īpašu metodi, lai aprēķinātu kaitējuma starpību, kuru izmanto mazākā maksājuma noteikuma piemērošanai. Otrkārt, pamatregula arī nesniedz īpašus kritērijus, kā noteikt laikposmu, kurā tiek izvērtēti parametri kaitējuma starpības aprēķināšanai. Šajā gadījumā Komisija uzskatīja, ka izvēlētais periods atspoguļo konkrētās lietas īpatnības un ir atbilstīgs, ņemot vērā uz nākotni vērstu analīzi. Turklāt, salīdzinot eksporta cenu un mērķa cenu, Komisija kaitējuma starpības aprēķināšanai, lai nodrošinātu objektīvu novērtējumu, izmantoja to pašu 6 mēnešu periodu.

(164)

Ņemot vērā iepriekš 135.–163. apsvērumā minēto un tā kā netika saņemtas citas piezīmes, galīgās kaitējuma starpības tika pārrēķinātas, izmantojot datus par 2015. gada otro pusi. Šīs galīgās starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas. Šeit norādītas arī galīgā maksājuma likmes.

7. tabula

Galīgās starpības un maksājuma likmes

(165)

Iepriekš minētās kaitējuma starpības vajadzības gadījumā tika noapaļotas līdz tuvākajai desmitdaļai pēc tam, kad pēc informācijas galīgās izpaušanas tika saņemtas ražotāja eksportētāja piezīmes.

(166)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tiek piemērotas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražo minētie uzņēmumi, tātad konkrēti nosauktas juridiskās personas. Uz importētu attiecīgo ražojumu, kuru ražojis kāds cits uzņēmums, kas nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp personas, kuras ir saistītas ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, nebūtu jāattiecina šīs likmes, un tiem būtu jāpiemēro maksājuma likme, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(167)

Jebkura prasība piemērot šīs individuālās uzņēmuma antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc izmaiņām uzņēmuma nosaukumā vai jaunu ražošanas vai pārdošanas struktūrvienību izveides), būtu jāadresē Komisijai (*1) kopā ar visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas, piemēram, ar šo nosaukuma maiņu vai šīm izmaiņām ražošanas un pārdošanas struktūrvienībās un attiecas uz ražošanu un pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam. Vajadzības gadījumā šī regula tiks attiecīgi grozīta, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālas maksājuma likmes.

(168)

Hebei Iron & Steel Group Co., Ltd izmeklēšanas laikā mainīja nosaukumu uz Hesteel Group Co., Ltd.. Nosaukumu mainīja arī daži ar to saistītie uzņēmumi. Komisija pilnībā atzina šīs nosaukumu maiņas un attiecīgi pielāgoja 1. panta 2. punktu.

(169)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas riskus, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā vajadzīgi īpaši pasākumi, kas nodrošinātu antidempinga pasākumu pienācīgu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi ir šādi: dalībvalstu muitas iestādēm tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kurš atbilst šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām. Importam, kuram nav pievienots šāds rēķins, piemēro antidempinga maksājuma likmi, kas piemērojama visiem pārējiem uzņēmumiem.

(170)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija nevar galīgi iekasēt pagaidu maksājumus saskaņā ar pamatregulas 10. panta 2. punktu, ja vien netiek pierādīts, ka bez pagaidu pasākumiem pirms galīgo pasākumu pieņemšanas būtu iestājies būtisks kaitējums.

(171)

Ņemot vērā šīs lietas konstatējumus, Komisija uzskata, ka saskaņā ar pamatregulas 10. panta 2. punktu būtu jāatbrīvo summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu, kurš noteikts ar pagaidu regulu.

(172)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktā izveidotā komiteja,

—

ražojumus no nerūsējošā tērauda un teksturēta elektrotehniskā silīcijtērauda,

—

ražojumus no instrumentu tērauda un ātrgriezējtērauda,

—

ruļļos netītus ražojumus bez reljefa raksta, kuri ir biezāki par 10 mm un 600 mm plati vai platāki,

—

ruļļos netītus ražojumus bez reljefa raksta, kuri ir 4,75 mm biezi vai biezāki, bet kuru biezums nepārsniedz 10 mm, un 2 050 mm plati vai platāki.

1)

tas no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim (izmeklēšanas periodā) nav eksportējis uz Savienību 1. punktā aprakstīto ražojumu,

2)

tas nav saistīts ne ar vienu Ķīnas Tautas Republikas eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie antidempinga pasākumi,

3)

tas faktiski ir eksportējis uz Savienību attiecīgo ražojumu pēc izmeklēšanas perioda, kas izmantots pasākumu noteikšanai, vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu daudzumu,

—

Padomes 2013. gada 11. marta Īstenošanas regula (ES) Nr. 217/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļu importam (OV L 69, 13.3.2013., 11. lpp.),

—

Komisijas 2015. gada 29. oktobra Īstenošanas regula (ES) 2015/1953, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas, Japānas, Korejas Republikas, Krievijas Federācijas un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda plakanu velmējumu importam (OV L 284, 30.10.2015., 109. lpp.).