Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32016D2084

    Komisijas Lēmums (ES) 2016/2084 (2016. gada 10. jūnijs) par valsts atbalstu SA.38132 (2015/C) (ex 2014/NN) – papildu kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu saistībām uzņēmumam Arfea (izziņots ardokumenta numuru C(2016) 3472) (Dokuments attiecas uz EEZ )

    C/2016/3472

    OV L 321, 29.11.2016, p. 57–75 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2016/2084/oj

    29.11.2016   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 321/57


    KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2016/2084

    (2016. gada 10. jūnijs)

    par valsts atbalstu SA.38132 (2015/C) (ex 2014/NN) – papildu kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu saistībām uzņēmumam Arfea

    (izziņots ardokumenta numuru C(2016) 3472)

    (Autentisks ir tikai teksts itāļu valodā)

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

    pēc tam, kad ieinteresētās puses tika aicinātas iesniegt savus argumentus atbilstīgi iepriekš minētajiem noteikumiem (1), un to argumenti tika ņemti vērā,

    tā kā:

    1.   PROCEDŪRA

    (1)

    Atbilstīgi LESD 108. panta 3. punktam Itālijas iestādes 2014. gada 9. janvārī iesniedza paziņojumu elektroniskā formā par to, ka Pjemontas Reģionālā administratīvā tiesa ir piešķīrusi papildkompensāciju uzņēmumam Arfea – Aziende Riunite Filovie ed Autolinee (turpmāk “Arfea”) pasažieru pārvadājumu pakalpojumu ar autobusu sniegšanai, pamatojoties uz koncesijām, kuras Itālijas Pjemontas reģions (turpmāk “reģions”) ir piešķīris laikposmā no 1997. līdz 1998. gadam (turpmāk “pārskata periods”).

    (2)

    Šis paziņojums tika reģistrēts ar lietas numuru SA.38132. Pēc Komisijas 2014. gada 7. februārī nosūtītā pieprasījuma sniegt informāciju par to, vai papildkompensācija ir tikusi izmaksāta, reģions 2014. gada 11. martā apstiprināja, ka tas Arfea ir izmaksājis papildkompensāciju 2014. gada 7. februārī, t. i., pēc tam, kad Itālijas valdība bija informējusi Komisiju par pasākumu. Šis pasākums tāpēc tiek uzskatīts par nepaziņotu pasākumu.

    (3)

    Itālijas iestādes 2014. gada 7. aprīlī un 2014. gada 21. maijā iesniedza turpmāku informāciju, un pēc Komisijas 2014. gada 24. jūlijā nosūtītā pieprasījuma sniegt informāciju Itālijas iestādes 2014. gada 20. augustā sniedza papildu informāciju.

    (4)

    Komisija savā 2015. gada 23. februāra vēstulē informēja Itāliju par lēmumu sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “LESD”) 108. panta 2. punktā minēto procedūru attiecībā uz atbalstu. Itālijas iestādes savā 2015. gada 16. aprīļa vēstulē iesniedza savus apsvērumus par lēmumu sākt procedūru.

    (5)

    Komisija savā lēmumā par procedūras sākšanu, kas tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2), aicināja ieinteresētās puses iesniegt savus argumentus saistībā ar šo pasākumu.

    (6)

    Arfea, kas ir atbalsta saņēmējs, bija vienīgā trešā puse, kas iesniedza apsvērumus par lēmumu sākt procedūru. Tās iesniegums tika saņemts 2015. gada 30. jūlijā un pārsūtīts Itālijai 2015. gada 18. augustā, kas sniedza tai iespēju paust savu viedokli. Itālijas argumenti tika saņemti 2015. gada 24. septembra vēstulē.

    2.   SĪKS ATBALSTA APRAKSTS

    2.1.   Uzņēmums un sniegtie pakalpojumi

    (7)

    Arfea ir privāts uzņēmums, kas sniedz vietēja mēroga sabiedriskā transporta pakalpojumus, pamatojoties uz koncesijām un privāto komercpārvadājumu pakalpojumiem. Saskaņā ar precīzāku Itālijas iestāžu sniegto informāciju Arfea visā pārskata periodā (1997. un 1998. gadā) nodrošināja autobusu maršrutu tīklu kā koncesionārs Alesandrijas provincē un Asti provincē (turpmāk “provinces”). Uzņēmums sniedza arī citus privātus pakalpojumus, piemēram, tūrisma un autobusu nomas pakalpojumus.

    (8)

    Saskaņā ar Itālijas iestāžu sniegto informāciju reģions uzņēmumam Arfea par iepriekšminēto pakalpojumu, ko tas sniedza 1997.–1998. gadā, jau ir veicis publiskās iemaksas saskaņā ar reģiona valdības (Delibera della Giunta Regionale vai D.G.R.) 1984. gada 16. februāra pamatlēmumu Nr. 658-2041 (turpmāk “1984. gada pamatlēmums”), ar ko tika ieviests Reģiona likums Nr. 151/1981 (3) un Reģiona likums Nr. 16/1982 (4). Ar šiem likumiem tika ieviesti noteikumi attiecībā uz publisko iemaksu piešķiršanu investīcijām un struktūrvienību vai uzņēmumu, kas sniedz pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, operatīvajiem deficītiem. Saskaņā ar Reģiona likuma Nr. 16/1982 1. pantu šie pakalpojumi “parasti nozīmē cilvēku vai preču apvienotus pārvadājumus, kas tiek nodrošināti pastāvīgi vai periodiski ar tarifiem, termiņiem, biežumu, iepriekšnoteiktiem maršrutiem un nediferencētu piedāvājumu”. Arfea 1997. gadā arī pieprasīja un saņēma no reģiona papildu publiskās iemaksas par 1997. gadu saskaņā ar likuma Nr. 472/1999 12. pantu. Tā kā šīs publiskās iemaksas izrādās piešķirtas uzņēmumam Arfea vairāk nekā desmit gadus pirms Komisijas pirmā pieprasījuma Itālijas valstij sniegt informāciju, uz tām neattieksies prasība veikt novērtējumu saskaņā ar šo lēmumu.

    (9)

    Pēc Consiglio di Stato (Itālijas Augstākā administratīvā tiesa) sprieduma ar atpakaļejošu spēku par sniegtā sabiedriskā pakalpojuma kompensācijas piešķiršanu transporta pakalpojumu sniedzējam tieši saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 (5) papildus kompensācijai, ko tas jau bija saņēmis saskaņā ar valsts tiesību aktiem (6), Arfea, pamatojoties uz šo regulu, 2007. gadā pieprasīja reģionam sabiedrisko pakalpojumu papildkompensāciju par uzņēmumam radītajiem ekonomiskajiem zaudējumiem, jo tam attiecīgi 1997. un 1998. gadā esot tikušas uzspiestas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības. Arfea uzskatīja, ka saņemtā kompensācija, kas aprēķināta atbilstīgi valsts tiesību aktiem, pilnā apmērā nekompensēja iztrūkumus, kas tai radušies, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības. Reģions savos 2007. gada 14. maija un 2008. gada 25. janvāra paskaidrojumos šo pieprasījumu noraidīja. Arfea un citi pakalpojumu sniedzēji ar apelācijas sūdzībām Nr. 913/2007 un 438/2008 apstrīdēja šos paskaidrojumus, kuros papildkompensācijas pieprasījumi bija noraidīti.

    2.2.   Pjemontas Reģionālās administratīvās tiesas (Tribunale Amministrativo Regionale del Piemonte – TAR Piemonte) spriedums

    (10)

    Pjemontas Reģionālā administratīvā tiesa (turpmāk “Reģionālā administratīvā tiesa”) ar 2010. gada 18. februāra spriedumiem (Sentenze Nr. 976 un 977/2010) apstiprināja Arfea apelācijas sūdzības un atzina, ka tam ir tiesības saņemt papildkompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem, kurus uzņēmums sniedzis atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 1191/69.

    (11)

    Šajos spriedumos Reģionālā administratīvā tiesa uzskatīja, ka nevar noraidīt tāda uzņēmuma prasību, kurš sniedz sabiedriskos pakalpojumus, ja prasība ir atmaksāt izmaksas, kas faktiski jau ir radušās, sniedzot šādus pakalpojumus. Neatbilstošais iemaksu apmērs, ko koncesionāriem piemēroja Itālija, varētu būt radījis tiem nepamatotus zaudējumus. Reģionālā administratīvā tiesa arī uzskatīja, ka Arfea bija tiesības saņemt sabiedrisko pakalpojumu kompensāciju arī tad, ja iepriekš uzņēmums nebija pieprasījis izbeigt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības. Reģionālā administratīvā tiesa norādījusi, ka Arfea pienākošās papildkompensācijas precīzais apmērs bija jānosaka reģionam, pamatojoties uz ticamiem datiem, kas iegūti no uzņēmuma finanšu pārskatiem, un ir jābūt redzamai starpībai starp izmaksām, kuras ir saistītas ar to Arfea darbības daļu, kas ir sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, un attiecīgajiem ieņēmumiem. Tomēr reģionam neizdevās aprēķināt, cik liela kompensācija tam būtu jāizmaksā uzņēmumam Arfea, kā to pieprasīja Reģionālā administratīvā tiesa.

    (12)

    Ar 2013. gada 14. februāra rīkojumiem (ordinanze istruttorie) Nr. 198 un 199 Reģionālā administratīvā tiesa iecēla ekspertu (turpmāk “eksperts”), kura uzdevums bija pārbaudīt, vai Arfea pieprasītās summas (EUR 1 446 526 par 1997. gadu un EUR 421 884 par 1998. gadu) ir tikušas aprēķinātas atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 1191/1969 un 87.–95. punktam spriedumā Altmark lietā (7). No Reģionālās administratīvās tiesas (giudizio per l'ottemperanza) 2013. gada 10. oktobra spriedumiem Nr. 1070 un 1071/2013 izriet, ka eksperts ir apstiprinājis, ka nepietiekamas kompensācijas dēļ Arfea cieta ekonomiskus zaudējumus EUR 1 196 780 apmērā par 1997. gadu un EUR 102 814 apmērā par 1998. gadu. Reģionālā administratīvā tiesa aprēķināja papildkompensācijas summas, kas reģionam tādējādi bija jāizmaksā uzņēmumam Arfea, un pieprasīja izmaksāt šīs summas līdz 2014. gada 7. februārim. Itālijas iestādes apstiprināja, ka šīs summas reģions ir izmaksājis uzņēmumam Arfea2014. gada 7. februārī.

    (13)

    Tas ir reģiona veiktais papildkompensāciju maksājums Arfea saskaņā ar spriedumiem Nr. 1070 un 1071/2013, kas veido nepaziņotos pasākumus un ir šā lēmuma priekšmets.

    2.3.   Papildkompensācijas apmērs

    (14)

    Kā tika paskaidrots iepriekšējā iedaļā, Reģionālā administratīvā tiesa iecēla ekspertu, lai noteiktu papildkompensācijas apmēru, kas reģionam ir jāizmaksā Arfea. Eksperts 2013. gada 17. jūnijā publicēja divus ziņojumus: vienu par 1997. gadu un otru par 1998. gadu. Eksperts veica korekcijas kompensācijas apmēra aprēķinos, kurus bija veikuši Arfea konsultanti, bet apstiprināja, ka papildkompensācijas aprēķināšanā izmantotā metodika ir saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1191/69 10. pantu un turpmākiem pantiem, kā arī sprieduma Altmark lietā 87.–95. punktu. Eksperts izmantoja šādu metodiku:

    a)

    jāaprēķina starpība starp pašizmaksu un ieņēmumiem no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildes;

    b)

    no a) apakšpunktā aprēķinātās summas jāatskaita uzņēmumam Arfea jau piešķirtās publiskās iemaksas (turpmāk “apstiprinātais deficīts”);

    c)

    pēc tam apstiprinātais deficīts jāsalīdzina ar neto finanšu ietekmi, kura ir vienāda ar kopējo ietekmi – pozitīvu vai negatīvu –, kāda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību ievērošanai ir uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja izmaksām un ieņēmumiem (8). Šajā nolūkā eksperts aprēķināja neto finanšu ietekmi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007 pielikumā norādītajai metodikai (9).

    (15)

    Eksperts savos ziņojumos paskaidro, ka pārbaudē izmantoto informāciju reģions ir apstiprinājis. Pretēji Itālijas iestāžu izteiktajai pretenzijai eksperts uzskata, ka no Arfea uzskaišu informācijas ir iespējams noteikt, kuras izmaksas ir saistītas ar Pjemontas reģiona it kā uzspiesto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu izpildi. Kā apgalvo eksperts, atsevišķas izmaksas var tikt iedalītas tieši, kamēr atsevišķas kopējās izmaksas var tikt nodalītas, tikai netieši tās attiecinot uz Arfea sabiedriskajām un privātajām darbībām. Kopējās izmaksas tika netieši iedalītas, pamatojoties uz norādītajiem parametriem t.s. “bāzes modelī” (modelli base), kuru sagatavoja Arfea, it kā pamatojoties uz reģiona sniegtajiem norādījumiem (t.s. “Norādījumi 97”). Šie parametri norādīja reģionā sniegto pilsētas un starppilsētu sabiedrisko pakalpojumu darbību apjomu procentos, un citu privāto darbību apjomu procentos (piemēram, autobusu noma). Eksperts šos procentus piemēroja kopējām izmaksām, kurām neesot bijis iespējams uzturēt atsevišķus kontus.

    (16)

    Attiecībā uz atbilstību spriedumam Altmark lietā eksperts nav paudis savu viedokli par to, vai Arfea faktiski tika uzticētas skaidri definētas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, jo uzņēmums tās nebija pilnvarots pildīt. Viņš apstiprina, ka publisko iemaksu aprēķināšanas parametri tika noteikti atbilstīgi 1984. gada pamatlēmumam un viņa ziņojumos apstiprinātā papildkompensācija nepārsniedz summu, kas nepieciešama visu izmaksu vai kādas to daļas segšanai, kas radušās, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ņemot vērā atbilstošos rēķinus un saprātīgu peļņu saistībā ar šo saistību izpildi.

    (17)

    Eksperts atzīst Arfea konsultantu veiktos aprēķinus attiecībā uz saprātīgu peļņu, kas definēta kā kapitāla vidējais atalgojums, pamatojoties uz šādiem pieņēmumiem:

    a)

    investētais kapitāls tiek aprēķināts, no Arfea neto aktīviem, kas iegūti no kontiem (1997. gadā tie bija ITL 7,98 miljardi), atskaitot reģiona ieguldījumus investīcijās. Pēc tam iegūtā summa tiek samazināta, lai atspoguļotu to aktīvu samēru, kas tiek izmantoti tikai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai, izmantojot attiecīgu procentuālo attiecību, kas raksturo Arfea darbības. Attiecībā uz 1997. gadu iegūtā summa bija ITL 1,6 miljardi;

    b)

    pamatojoties uz konsultanta izraudzīto formulu nepieciešamo ienākumu no ieguldītā kapitāla aprēķināšanai, attiecīgā ienākumu norma 1997. gadam tika iestatīta 12,39 % līmenī, bet 1998. gadam 10,81 % līmenī;

    (18)

    Visbeidzot, eksperts uzskata, ka Arfea vienības izmaksas 1997. un 1998. gadā atbilst tāda tipiska, labi organizēta uzņēmuma izmaksām, kas tirgū sniedz līdzīga veida pakalpojumus.

    (19)

    Tāpēc papildkompensācijām par 1997. un 1998. gadu (EUR 1 196 780 par 1997. gadu un EUR 102 814 par 1998. gadu) būtu jāatbilst starpībai starp apstiprināto deficītu un neto finanšu ietekmi, mīnus reģiona jau piešķirtās publiskās iemaksas.

    2.4.   Koncesiju nolīgumi

    (20)

    Itālijas iestādes iesniedza nolīgumus par 28 koncesijām (disciplinari di concessione), kuras, ar atšķirīgiem spēkā esamības datumiem, provinces ir piešķīrušas Arfea, lai tas sniegtu pakalpojumus 27 reģionālajos maršrutos un vienā starpreģionu maršrutā. Dažas no šīm koncesijām šajā pārskata periodā neapšaubāmi bija spēkā, kamēr attiecībā uz citām koncesijām nav pierādījumu par to pagarināšanu, bet tikai par sekojošiem labojumiem tajās.

    Koncesija

    Spēkā esamība

    1.

    Alesandrija-Vogēra (starpreģionu pakalpojums)

    1996. gads

    2.

    Akvi-Mombaruzo

    15.9.1993.–31.12.1993. – ir pierādījumi par labojumiem, pēdējais no tiem veikts 1996. gada septembrī

    3.

    Akvi-Spinetta – ražošanas rūpnīcas (linea operaia)

    1996. gads – ir pierādījumi par labojumiem, pēdējais no tiem veikts 1998. gada oktobrī

    4.

    Oviglio-Asti fs

    18.10.1993.–31.12.1993. – ir pierādījumi par labojumiem, pēdējais no tiem veikts 1996. gada septembrī

    5.

    Alesandrija-Mirabello-Kazāle

    1986. gads – ir pierādījumi par labojumiem, pēdējais no tiem veikts 1994. gadā

    6.

    Alesandrija-Ovada

    1.6.1997.–31.12.1997. (parakstīta 1999. gadā – koncesijā ir norāde uz maksājumiem no Arfea par 1997. un 1998. gadu)

    7.

    Altavilla-Kazāle

    1983. gads – ir pierādījumi par labojumiem, pēdējais no tiem veikts 1994. gadā

    8.

    Arkvata-Spinetta-Alesandrija – ražošanas rūpnīcas Michelin un Montedison (linea operaia)

    1997. gads (parakstīta 1998. gadā)

    9.

    Kasāno Spinola-Novi – ražošanas rūpnīca (ILVA)

    15.9.1993.–31.12.1993. – ir pierādījumi par labojumiem, pēdējais no tiem veikts 1997. gada septembrī

    10.

    Avolaska-Tortona

    1.3.1983.–31.12.1983. – ir pierādījumi par labojumiem, pēdējais no tiem veikts 1995. gadā

    11.

    Moretti-Akvi-Terme

    15.9.1993.–31.12.1993. – ir pierādījumi par labojumiem, pēdējais no tiem veikts 1996. gadā

    12.

    Novi Ligure–Tortona

    1998. gads (pieminēta iepriekšējā koncesija, kas parakstīta 1994. gadā)

    13.

    Sarizzola-Tortona

    15.9.1993.–31.12.1993. – ir pierādījumi par labojumiem, pēdējais no tiem veikts 1995. gadā

    14.

    Fontanile-Alesandrija

    15.9.1993.–31.12.1993. – parakstīta 1996. gadā

    15.

    Izola s. Antonio-Tortona

    8.11.1993.–31.12.1993. – ir pierādījumi par labojumiem, pēdējais no tiem veikts 1996. gadā

    16.

    Mombaruzo-Kvatordio

    1993. gads – ir pierādījumi par labojumiem, pēdējais no tiem veikts 1996. gada novembrī

    17.

    Altavilla-Alesandrija

    18.10.1993. – ir pierādījumi par labojumiem, pēdējais no tiem veikts 1996. gada jūnijā

    18.

    Arkvata-Tortona

    29.9.1997.–31.12.1998. – parakstīta 1999. gadā

    19.

    Garbahna-Tortona

    1997. gads – parakstīta 1998. gada oktobrī

    20.

    Basinjāna-Alesandrija

    18.10.1993.–31.12.1993. – ir pierādījumi par labojumiem, pēdējais no tiem veikts 1997. gadā

    21.

    Kaldirola-Alesandrija

    1.4.1996.–31.12.1996. – parakstīta 1996. gada novembrī

    22.

    Masio-Alesandrija

    18.10.1993.–31.12.1993. – pēdējie labojumi, kurus sāka gatavot 1997. gada aprīlī, tika saskaņoti 1997. gada oktobrī

    23.

    Kvatordio-Alesandrija

    1993. gadā tika pieprasīts apliecināt, ka 1994., 1995., 1996. un 1997. gadā koncesiju termiņi būtu pagarināti

    24.

    S.Agata Fossili-Tortona

    1.4.1992.–31.12.1992. – ir pierādījumi par labojumiem, pēdējais no tiem veikts 1995. gadā

    25.

    Torre Garofoli-Tortona

    1973. gads – ir pierādījumi par labojumiem, pēdējais no tiem veikts 1993. gadā

    26.

    Kastelnouvo S.-Spinetta M.

    1981. gads – ir pierādījumi par labojumiem, pēdējais no tiem veikts 1997. gadā

    27.

    Akvi-Alesandrija

    1994. gads – ir pierādījumi par labojumiem, pēdējais no tiem veikts 1999. gadā

    28.

    Alesandrija-Akvi Terme

    1994. gads – ir pierādījumi par labojumiem, pēdējais no tiem veikts 1996. gadā

    (21)

    Visas koncesijas ir spēkā vienu gadu, un, lai šo termiņu pagarinātu, vismaz vienu mēnesi pirms koncesiju derīguma termiņa beigām jāiesniedz pieprasījums un jāsamaksā koncesiju nodeva. Visās koncesijās ir noteikts, ka risku par pakalpojumu sniegšanu pilnībā uzņemas uzņēmums. Vairākās koncesijās ir atsauces uz reģionu tabulām, kurās nosaka tarifus. Piecās koncesijās ir norādīts, ka uzņēmumam par pakalpojuma sniegšanu nav tiesību saņemt jebkāda veida subsīdijas vai kompensācijas. Pārējās 23 koncesijās ir norādīts, ka piekļuve publiskām iemaksām ir pakārtota atbilstībai koncesiju noteikumiem un vajadzīgie aprēķini jāveic atbilstīgi 1984. gada pamatlēmumam (10).

    2.5.   Procedūras sākšanas pamatojums

    (22)

    Lēmumā sākt procedūru ir paskaidrots, ka Komisijai bija bažas par pasākuma saderību ar iekšējo tirgu.

    (23)

    Pirmkārt, Komisija apšaubīja, ka ir izpildīti četri nosacījumi, kurus Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk “Tiesa”) noteikusi Altmark lietā.

    (24)

    Otrkārt, Komisijai bija šaubas par to, vai attiecīgais pasākums ir atbrīvots no paziņošanas pienākuma saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1191/69 17. panta 2. punktu. Komisija īpaši izteica šaubas, pirmkārt, par to, vai reģions ir vienpusēji uzspiedis Arfea jebkādas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības un, otrkārt, vai minētā kompensācija bija atbilstoša visām Regulas (EEK) Nr. 1191/69 prasībām. Ja neviens no šiem nosacījumiem nav izpildīts, tad atbilstība paziņotajam pasākumam ir jāvērtē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1370/2007.

    (25)

    Treškārt, Komisijai bija šaubas par minētā pasākuma saderību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1370/2007. Komisija apšaubīja to, ka Arfea būtu uzticētas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības Regulas (EK) Nr. 1370/2007 nozīmē sabiedrisko pakalpojumu līguma formā vai vispārīgu noteikumu formā. Ņemot vērā, ka koncesiju nolīgumus var uzskatīt par sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, Komisija šaubījās, vai šie nolīgumi atbilst prasībām Regulas (EK) Nr. 1370/2007 4. pantā, kurā ir noteikts sabiedrisko pakalpojumu līgumu obligātais saturs. Komisijai bija arī šaubas par to, vai Arfea piešķirtā kompensācija tika aprēķināta atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 1370/2007 noteiktajām prasībām, lai novērstu pārmērīgu kompensēšanu.

    (26)

    Ceturtkārt, Komisijai bija šaubas saistībā ar minētā pasākuma konkrēto raksturu. Komisija īpaši apšaubīja to, ka sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas piešķiršanas vietā minēto pasākumu varētu uzskatīt par zaudējumu kompensēšanu neatļautas darbības gadījumā, jo tā netiek atzīta par priekšrocību LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

    3.   ITĀLIJAS ARGUMENTI

    (27)

    Itālijas iestādes savos iesniegumos pauda uzskatu, ka paziņotais pasākums veido Valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, jo īpaši tāpēc, ka tas neatbilst visiem nosacījumiem, kas paredzēti Eiropas Tiesas spriedumā Altmark lietā. Itālijas iestādes arī uzskatīja, ka reģiona piešķirtā kompensācija neatbilda ne Regulai (EEK) Nr. 1191/69, ne Regulai (EK) Nr. 1370/2007. Šajā saistībā Itālija iesniedza galvenokārt tālāk minētos argumentus.

    (28)

    Itālijas iestādes uzsvēra, ka autobusu pakalpojumu saistības attiecīgajā periodā nebija uzliktas ne vienpusēji, ne noslēdzot līgumu. Pirmkārt, Itālijas iestādes apgalvo, ka Arfea darbojās saskaņā ar koncesijām, kas jāatjauno reizi gadā pēc uzņēmuma pieprasījuma. Šajās koncesijās (kopā 28, tās ir minētas iepriekš 19. apsvērumā) ir ietverts pienākums uzņēmumam lietot reģiona apstiprināto tarifu sistēmu, kas paredzēta iepriekšnoteiktam grafikam, par to iegūstot ekskluzīvas tiesības sniegt attiecīgus pakalpojumus, taču tajās nav noteiktas nekādas konkrētas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības Regulas (EEK) Nr. 1191/69 2. panta nozīmē. Tāpat Itālijas iestādes uzskata, ka šajās koncesijās nav norādīti iepriekšnoteiktie kompensācijas parametri attiecībā uz konkrētām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām. Ex post kompensācijas piešķiršana ar valsts tiesas spriedumu nebūtu saderīga ar šo prasību.

    (29)

    Otrkārt, visos koncesiju dokumentos ir norādīts, ka par pakalpojuma sniegšanu pilnībā ir atbildīgs pats uzņēmums, un izmaksas pilnībā ir jāuzņemas pakalpojuma sniedzējam. Neraugoties uz to, ka Itālijas iestāžu nodrošinātajās koncesijās ir noteikts, ka visus ar pakalpojuma sniegšanu saistītos riskus pilnībā uzņemas pats uzņēmums, Arfea atkārtoti pieprasīja pagarināt šo koncesiju termiņus.

    (30)

    Treškārt, arī no koncesijas dokumentiem ir skaidrs, ka uzņēmuma autobusu apkalpotie maršruti pēc tā pieprasījuma ir tikuši vairākkārt mainīti, un tāpēc var izslēgt, ka attiecīgā reģiona vai provinces iestāde kaut vai netieši būtu uzspiedusi uzņēmumam jebkādas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības.

    (31)

    Itālijas iestādes turklāt paskaidroja, ka par ekskluzīvajām tiesībām nodrošināt transporta pakalpojumus uz nosacījumiem, kas specificēti kopā ar izmaiņām, kas veiktas pēc tās pieprasījuma, uzņēmums saņēma Itālijas likumā paredzētos operatīvos maksājumus kā samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem, pamatojoties uz standarta izmaksām, kas aprēķinātas atbilstīgi 1984. gada pamatlēmumam. Pakalpojuma standarta izmaksas tika aprēķinātas saskaņā ar tajā laikā spēkā esošajiem tiesību aktiem (Likums Nr. 151/81 un Reģiona likums Nr. 16/82), kas paredzēja kompensēt vietēja mēroga sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas izmaksas atkarībā no attaisnotiem standarta izdevumiem. Tas tika darīts, lai pilnībā segtu uzņēmuma operatīvo deficītu. Saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem šādu operatīvo iemaksu uzdevums ir dot iespēju pakalpojuma sniedzējam sasniegt ekonomisko līdzsvaru, turpretim visi nākamie deficīti ir jāattiecina uz neapmierinošu pakalpojuma sniedzēja vadību. Attiecīgi skaidri bija noteikts, ka visi šādi deficīti būtu jāuzņemas uzņēmumam, pamatojoties uz to, ka tam nav izdevies realizēt visus pasākumus, kas nepieciešami izmaksu samazināšanai un ieņēmumu palielināšanai.

    (32)

    Itālijas iestādes arī apgalvo, ka Tiesas pilnvarotā eksperta ex post papildkompensācijas aprēķins acīmredzami pārkāpj vispārējo kompensācijas procedūru prasības, kas noteiktas Regulas (EEK) Nr. 1191/69 10. un turpmākos pantos. Saskaņā ar Itālijas iestāžu sacīto, Tiesas konsultētais eksperts analizēja tikai uzņēmuma konsultanta uzrādītās izmaksas un ienākumus, kas bija noteikti ex post un bez pareizas kontu nodalīšanas. Pēc tam tā secināja, ka neatkarīgi no dažiem jautājumiem, kuros tika konstatētas pretrunas, iegūtais rezultāts pēc būtības ir pareizs.

    (33)

    Itālijas iestādes turklāt uzskata, ka kompensācija neatbilst nevienai no Regulas (EK) Nr. 1370/2007 prasībām. Jo īpaši kompensācijas apmēra aprēķināšana neatbilst metodei, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 1370/2007 pielikumā, lai aprēķinātu neto finanšu ietekmi atbilstībai ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām.

    (34)

    Visbeidzot, Itālijas iestādes iebilst pret to, ka ar Reģionālās administratīvās tiesas spriedumiem tika uzdots samaksāt Arfea finanšu kompensāciju par pakalpojumu sniegšanas saistību izpildi 1997. un 1998. gadā, bet ne kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies, neveicot šos maksājumus. Itālijas iestādes paskaidroja, ka Arfea2014. gada 6. jūnijā iesniedza lūgumu piešķirt kompensāciju par zaudējumiem papildus kompensācijai, ko tam jau bija piešķīrusi Reģionālā administratīvā tiesa. Saskaņā ar Itālijas iestāžu sacīto, tas parādītu, ka kompensācija, kuru uzņēmumam Arfea piešķīra Reģionālā administratīvā tiesa, un kas ir pašreizējā lēmuma objekts, nav kompensācija par zaudējumiem.

    4.   IEINTERESĒTO PUŠU ARGUMENTI

    (35)

    Arfea, kas ir atbalsta saņēmējs, bija vienīgā ieinteresētā puse, kas iesniedza apsvērumus par lēmumu sākt procedūru. Arfea nepiekrita Komisijas sākotnējai nostājai lēmumā sākt procedūru.

    (36)

    Pirmkārt, Arfea apgalvo, ka minētā pasākuma saderība un legalitāte Komisijai būtu jāizvērtē tikai saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1191/69, bet ne saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1370/2007. Saskaņā ar Arfea sacīto, Regulu (EK) Nr. 1370/2007 nevar piemērot situācijām, kuras izveidojušās pirms tās stāšanās spēkā, t.i., 2009. gada 3. decembra, kā to būtu apstiprinājusi Vispārējā tiesa savā 2013. gada 20. marta spriedumā Andersen lietā T-92/11. Arfea tomēr uzskata, ka tai piešķirtās kompensācijas jebkurā gadījumā atbilst Regulas (EK) Nr. 1370/2007 prasībām.

    (37)

    Otrkārt, Arfea apgalvo, ka tai tika uzticētas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības Regulas (EEK) Nr. 1191/69 2. panta 1. punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē. Saskaņā ar Arfea sacīto, vietēja mēroga sabiedriskā transporta pakalpojumi ir sabiedriskie pakalpojumi. Itālijā šie pakalpojumi var tikt piešķirti administratīvo koncesiju veidā un sabiedrisko pakalpojumu saistību veidā, kas pievienotas šo pakalpojumu noteikumiem, kas var tikt formulēti koncesiju nolīgumos, kā arī šiem koncesiju nolīgumiem pievienotajos nolīgumos un nolikumos. Arfea lietā šīs sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības attiektos uz darba programmām, autobusu maršrutiem, pieturām un tarifiem. Attiecībā uz to, ka koncesijās ir norādīts, ka par pakalpojumu sniegšanu pilnībā ir atbildīgi paši uzņēmumi, Arfea apgalvo, ka tas attiecas uz pasažieru un trešo pušu drošības riskiem, bet ne riskiem, kas saistīti ar uzņēmuma pamatdarbību.

    (38)

    Treškārt, Arfea apgalvo, ka tas, ka tā nepieprasīja pārtraukt šīs sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 1191/69 4. pantā, neliedz tai tiesības saņemt kompensāciju saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1191/69. Saskaņā ar Arfea sacīto, procedūra, kas jāpilda saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1191/69 4. pantu, nebūtu attiecināma uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, kuras tika uzspiestas uzņēmumam pēc Regulas (EEK) Nr. 1191/69 stāšanās spēkā. Šāda Regulas (EEK) Nr. 1191/69 4. panta interpretācija pēc Arfea uzskatiem varētu tikt atbalstīta ar 2014. gada 3. marta Tiesas spriedumu CTP lietā C-518/12.

    (39)

    Ceturtkārt, attiecībā uz kompensācijas, kas tai tika piešķirta ar Pjemontas reģiona Reģionālās administratīvās tiesas spriedumu, apmēra aprēķināšanu, Arfea apgalvo, ka tiesas pilnvarotā eksperta ziņojumu Komisija nevar apstrīdēt, jo tā ir iepriekšēja tehniska darbība, par ko ir atbildīgas vienīgi valstu tiesas. Jebkurā gadījumā, saskaņā ar Arfea sacīto, kompensācijas aprēķināšanas parametriem vajadzēja būt iepriekš noteiktiem Reģiona padomes 1984. gada 16. februāra lēmumā, un uzņēmumam netiktu izmaksāta pārmērīga kompensācija. Tāpēc minētajām kompensācijām vajadzētu atbilst prasībām, kas šajā saistībā ir formulētas Regulā (EEK) Nr. 1191/69.

    (40)

    Piektkārt, saskaņā ar Arfea sacīto, iepriekš tekstā 37.–39. apsvērumā apkopotajiem argumentiem vajadzētu arī attiekties uz minētās kompensācijas atbilstības Regulas (EK) Nr. 1370/2007 prasībām novērtējumu. Tomēr, attiecībā uz šo kompensāciju atbilstību formālajām prasībām, kuras ir noteiktas šajā Regulā, uz ko Komisija atsaucas 64. apsvērumā un pēc tās lēmuma sākt procedūru, Arfea uzskata, ka šajā lietā tās neattiecas. Saskaņā ar Arfea sacīto, ne juridiski, ne loģiski nebūtu iespējams demonstrēt atbilstību šīm prasībām, jo šī situācija ir izveidojusies daudzus gadus pirms Regulas (EK) Nr. 1370/2007 stāšanās spēkā.

    (41)

    Visbeidzot, Arfea apgalvo, ka ar Pjemontas reģiona Reģionālās administratīvās tiesas spriedumu tai piešķirtās kompensācijas atbilst četriem Altmark nosacījumiem. Pirmkārt, saskaņā ar pirmo Altmark nosacījumu, Arfea vajadzēja būt uzticētām skaidri definētām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām. Otrkārt, saskaņā ar otro Altmark nosacījumu, kompensāciju parametriem vajadzēja būt skaidri un objektīvi noteiktiem iepriekš Reģiona padomes 1984. gada 16. februāra lēmumā. Treškārt, saskaņā ar trešo Altmark nosacījumu, eksperta ziņojumā vajadzēja būt konstatētam, ka kompensācija nav pārsniegusi ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu izpildi saistītās izmaksas. Visbeidzot, Altmark ceturtā kritērija nozīmē Arfea bija atbilstošs tipiska un labi organizēta uzņēmuma pazīmēm, par ko liecināja fakts, ka tā vidējās izmaksas uz vienu kilometru bija zemākas par reģiona standarta izmaksām.

    5.   KOMENTĀRI PAR TREŠĀS PUSES ARGUMENTIEM

    (42)

    Itālijas iestādes savos argumentos par Arfea argumentiem vēlreiz apstiprināja savu nostāju, kas tika pausta to argumentos pie lēmuma sākt procedūru, bez papildu komentāriem.

    6.   ATBALSTA NOVĒRTĒJUMS

    6.1.   Atbalsta esība

    (43)

    Saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai nodrošināšanai ar konkrētām precēm, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

    (44)

    Attiecīgi, lai atbalsta pasākumu uzskatītu par valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, tam kumulatīvi jāatbilst visiem šādiem nosacījumiem:

    atbalstu piešķir valsts vai tas tiek piešķirts no valsts līdzekļiem,

    ar atbalstu tiek piešķirta selektīva priekšrocība konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai,

    atbalsts rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, un

    atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

    6.1.1.   Piedēvējamība un valsts līdzekļi

    (45)

    Komisija norāda, ka ar Reģionālās administratīvās tiesas spriedumu reģionam tiek izteikta prasība maksāt Arfea papildkompensāciju par plānotu autobusu pakalpojumu sniegšanu 1997. un 1998. gadā attiecībā uz reģionālajiem maršrutiem. Eksperts apstiprināja, ka Arfea nepietiekamas kompensācijas dēļ cieta ekonomiskus zaudējumus EUR 1 196 780 apmērā par 1997. gadu un EUR 102 814 apmērā par 1998. gadu, jo tam esot tikušas uzspiestas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības. Reģions 2014. gada 7. februārī samaksāja Arfea norādīto summu, izpildot minētos spriedumus.

    (46)

    Tas, ka valsts tiesa noteica reģionam pienākumu maksāt kompensāciju uzņēmumam, nenozīmē, ka pasākumu nevar attiecināt uz reģionu, kas nodrošina sprieduma izpildi, jo minētās valsts vietējās tiesas jāuzskata par valsts struktūrām, tādēļ tām ir lojālas sadarbības pienākums (11).

    (47)

    Tādēļ pasākums ir attiecināms uz valsti, un līdzekļi, no kuriem minētā kompensācija tikusi izmaksāta, ir valsts līdzekļi.

    6.1.2.   Selektīva ekonomiskā priekšrocība

    (48)

    Vispirms Komisija norāda, ka Arfea veic saimniecisko darbību, kas ir pasažieru pārvadājumi par atlīdzību. Tādēļ Arfea būtu jāuzskata par “uzņēmumu” Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

    (49)

    Arī pasākuma piešķiršana jāuzskata par selektīvu, jo sniedz priekšrocību tikai Arfea.

    (50)

    Saistībā ar ekonomiskas priekšrocības piešķiršanu, no sprieduma Altmark lietā izriet, ka kompensācija, ko uzņēmumam kā atlīdzību par tam uzspiestām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām piešķīrusi valsts vai kas tikusi piešķirta no valsts līdzekļiem, nepiešķir šādu priekšrocību attiecīgajam uzņēmumam un tādēļ nav valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, ar nosacījumu, ka kumulatīvi ir izpildīti šādi četri nosacījumi:

    pirmkārt, saņēmējuzņēmumam faktiski ir jābūt uzliktām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām un šīm saistībām jābūt skaidri definētām,

    otrkārt, kompensācijas aprēķināšanas parametriem jābūt iepriekš objektīvi un pārredzami noteiktiem,

    treškārt, kompensācija nedrīkst pārsniegt summu, kas nepieciešama, lai nosegtu visas vai daļu izmaksu, kas radušās, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ņemot vērā atbilstošos rēķinus un saprātīgu peļņu saistībā ar šo saistību izpildi,

    ceturtkārt, ja uzņēmums sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām konkrētajā gadījumā nav izvēlēts publiskā iepirkuma procedūras rezultātā, kompensācijas apjoms nosakāms, pamatojoties uz tādu izmaksu analīzi, kādas, pildot šīs saistības, rastos tipiskam uzņēmumam, kas ir labi vadīts un atbilstīgi nodrošināts ar transportlīdzekļiem, lai spētu izpildīt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ņemot vērā atbilstošos rēķinus un paredzot saprātīgu peļņu par šo saistību izpildi.

    (51)

    Saskaņā ar spriedumu Altmark lietā ir jābūt kumulatīvi izpildītiem visiem četriem nosacījumiem, lai izslēgtu ekonomisku priekšrocību gadījumā, kad kompensācija tiek piešķirta uzņēmumam kā atlīdzība par tam uzspiestām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām.

    a)   Pirmais Altmark nosacījums

    (52)

    Attiecībā uz pirmo Altmark nosacījumu Komisija vispirms norāda, ka tas ir dalībvalstu pienākums apliecināt, ka konkrētajam uzņēmumam ir uzticētas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, un šāda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību piemērošana ir pamatota no vispārēju interešu viedokļa (12). Tomēr Itālijas iestādes nepaskaidroja, kādas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kas būtu pamatotas no vispārēju interešu viedokļa, tika uzspiestas Arfea. Gluži pretēji – tās apgalvoja, ka Arfea neesot bijušas uzticētas nekādas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības.

    (53)

    Otrkārt, Komisija norāda, ka priekšstats par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām attiecas uz operatoram uzspiestajiem nosacījumiem, kurus šis operators, ņemot vērā savas komerciālās intereses, neuzņemtos vai neuzņemtos tādā pašā apjomā bez atlīdzības. Turklāt šos nosacījumus valsts iestādei bija skaidri jāformulē aktā par tiesību piešķiršanu. Šajā saistībā Arfea nevarēja konkrēti paskaidrot, kādas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības tam ir tikušas uzspiestas, ne arī apliecināt, ka šīs sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības ir bijušas skaidri formulētas aktā par tiesību piešķiršanu. Turklāt saistībā ar turpmāk 77.–82. apsvērumā minētajiem iemesliem Komisija uzskata, ka nopietnas pazīmes liecina, ka Arfea nav bijušas uzspiestas šādas skaidri formulētas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības.

    b)   Otrais Altmark nosacījums

    (54)

    Attiecībā uz otro Altmark nosacījumu Komisija piebilst, ka ar Reģionālās administratīvās tiesas spriedumiem Arfea piešķirtās kompensācijas aprēķināšanas parametri nebija noteikti iepriekš. Šo kompensāciju apmēri tika noteikti, pamatojoties tikai uz ex post aprēķiniem, kurus veica eksperts atbilstoši dažādiem pieņēmumiem, kas netika pienācīgi izskaidroti, un bez kontu nodalīšanas.

    (55)

    Pretēji Arfea apgalvotajam nevar uzskatīt, ka šo kompensāciju aprēķināšanas parametri būtu noteikti Reģiona padomes 1984. gada 16. februāra lēmumā. Patiešām, ar Reģionālās administratīvās tiesas spriedumu Arfea piešķirtās kompensācijas ir papildkompensācijas, kuru mērķis bija precīzi nosegt finansiālo slogu, ko Arfea ir radījušas it kā uzspiestās sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, un kas nebūtu pilnībā nosegts ar tam jau tika piešķirtajām kompensācijām, piemērojot Reģiona padomes 1984. gada 16. februāra lēmumu.

    (56)

    Šāda pieeja ir pretrunā ar otro Altmark nosacījumu, un jebkura kompensācija, kas piešķirta balstoties uz to, veido valsts atbalstu. Tiesa savā Altmark spriedumā tiešām ir paskaidrojusi, ka “dalībvalsts veikts maksājums, lai kompensētu uzņēmuma zaudējumus, ja kompensācijas aprēķināšanas parametri nav iepriekš noteikti un vēlāk izrādās, ka zināmu pakalpojumu sniegšana sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību ietvaros nav ekonomiski dzīvotspējīga, ir uzskatāms par finanšu pasākumu, kas ietilpst valsts atbalsta jēdzienā LESD 107. panta 1. punkta nozīmē” (13).

    (57)

    Komisija tāpēc secina, ka paziņotais pasākums neatbilst otrajam Altmark nosacījumam.

    c)   Trešais Altmark nosacījums

    (58)

    Attiecībā uz trešo Altmark nosacījumu Komisija uzskata, pirmkārt, ka gadījumā, ja uzņēmums veic darbības, uz kurām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības attiecas, un darbības, uz kurām tās neattiecas, nav iespējams precīzi noteikt izmaksas, kas radušās, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ja konti starp dažādām pakalpojumu sniedzēja darbībām nav atbilstoši nodalīti.

    (59)

    Šajā gadījumā Itālijas iestādes apgalvoja, ka Arfea nebija atbilstīgi veicis kontu nodalīšanu starp savām darbībām, uz kurām attiecās Pjemontas reģiona it kā uzspiestās sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, un citām savām darbībām. Komisija arī izteica šaubas par to, vai Arfea ir veicis šādu kontu nodalīšanu, bet Arfea šajā jautājumā nesniedza nekādus komentārus. Turklāt Arfea konta izrakstos, kurus ekspertam bija tiesa atļāvusi izmantot tiesa, lai noteiktu kompensāciju apjomu, nekas neliecināja par kontu nodalīšanu starp dažādām Arfea darbībām. Tiesas pilnvarotā eksperta veiktā izmaksu sadale tika veikta ex post, pamatojoties uz Arfea konsultantu sagatavoto bāzes modeli, kurā bija noteikti izmaksu apjomi procentos, kas jāpiešķir dažādām Arfea darbībām.

    (60)

    Otrkārt, Komisija uzskata, ka peļņas līmeņi, kurus eksperts ņēma vērā kompensācijas apjoma aprēķināšanai, ir augstāki par tiem līmeņiem, ko var uzskatīt par saprātīgu peļņu trešā Altmark nosacījuma nozīmē.

    (61)

    Eksperts uzskatīja, ka ienākuma norma no ieguldītā kapitāla 12,89 % par 1997. gadu un 10,81 % par 1998. gadu ir bijusi saprātīga peļņas likme; šīs likmes tiek pamatotas ar ieņēmumiem, kas tiek gūti no Itālijas 10 gadu valsts aizņēmuma obligācijām (1997. gadā 6,8 %), plus vidējā riska prēmija (1997. gadā 4,8 %), kas labota augšup, lai ņemtu vērā paša Arfea finansiālo situāciju (1997. gadā par 1,28).

    (62)

    Šajā saistībā Komisija piebilst, ka eksperta noteiktā riska prēmija ir īpaši augsta, ņemot vērā, ka Arfea bija pakļauts ļoti ierobežotam riskam. Īstenībā Arfea izmantoja koncesijas uz ekskluzīvu tiesību pamata, kas to pasargāja no citu operatoru konkurences, un eksperta noteiktā kompensācija kompensēja pieminēto pilno pašizmaksu, kas radusies, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības.

    (63)

    Turklāt Komisija norāda, ka, lai gan eksperts pieminēja, ka transporta nozare ieguvusi no tā, ka vidējais riska līmenis ir zem tirgus līmeņa, viņš laboja riska prēmiju augšup, lai ņemtu vērā paša Arfea potenciālo finansiālo risku, kas bija augstāks par vidējo riska līmeni šajā nozarē. Šādi rīkojoties, eksperts nav ņēmis vērā tipiska transporta uzņēmuma risku, bet Arfea pašarisku, kas bija augstāks par vidējo riska līmeni šajā nozarē.

    (64)

    Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka trešais Altmark nosacījums nav izpildīts.

    d)   Secinājums

    (65)

    Ņemot vērā Altmark nosacījumu kumulatīvo raksturu un to, ka minētais pasākums neatbilst pirmajiem trim Altmark nosacījumiem, Komisijai nav jāpārbauda, vai ir izpildīts ceturtais Altmark nosacījums.

    (66)

    Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka Arfea izmaksātā papildkompensācija par pārskata periodā sniegtajiem pakalpojumiem neatbilst četriem kumulatīviem Altmark nosacījumiem, un tāpēc piešķir šim uzņēmumam selektīvu ekonomisku priekšrocību Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

    6.1.3.   Konkurences kropļojumi un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm

    (67)

    Komisija norāda, pirmkārt, ka minētās kompensācijas Arfea tika piešķirtas ar diviem Pjemontas Reģionālās administratīvās tiesas 2013. gada 10. oktobra spriedumiem, un Pjemontas reģions tās izmaksāja 2014. gada 7. februārī, t.i., ilgi pēc tam, kad pasažieru pārvadājumu ar autobusu tirgus Eiropas Savienībā tika atvērts konkurencei.

    (68)

    Šajā saistībā Tiesa savā spriedumā Altmark lietā piebilda, ka kopš 1995. gada vairākas dalībvalstis sāka atvērt dažus pārvadājumu pakalpojumu tirgus konkurencei ar citās dalībvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem, tādējādi jau vairāki uzņēmumi piedāvāja pilsētas, piepilsētas vai reģionālo pārvadājumu pakalpojumus dalībvalstīs, kuras līdz tam laikam nebija to reģistrācijas valsts.

    (69)

    Tādējādi var uzskatīt, ka ikviena kompensācija, kas ir piešķirta Arfea, varētu izkropļot konkurenci saistībā ar pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu ar autobusu un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm tādējādi, ka tā negatīvi ietekmē citās dalībvalstīs reģistrētu pārvadājumu uzņēmumu spēju piedāvāt savus pakalpojumus Itālijā, turklāt tā stiprina Arfea pozīciju tirgū, jo uzņēmumam tiek samazināti izdevumi, kurus tam citādi būtu bijis jāsedz, veicot savas ikdienas saimnieciskās operācijas.

    (70)

    Komisija tālāk norāda, ka Arfea aktīvi darbojas citos tirgos, piemēram, privāto pārvadājumu pakalpojumu jomā, tādēļ tas konkurē ar citiem uzņēmumiem Savienībā šādos tirgos. Visu veidu kompensācijas, kas piešķirtas Arfea, var arī radīt konkurences izkropļošanas draudus un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm arī šajos tirgos.

    (71)

    Komisija tātad secina, ka pasākums izkropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

    6.1.4.   Secinājums

    (72)

    Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka šis pasākums ir atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

    6.2.   Atbrīvojums no Regulā (EEK) Nr. 1191/69 noteiktā paziņošanas pienākuma

    (73)

    Lai būtu pamatots Reģionālās administratīvās tiesas viedoklis par to, ka Arfea bija tiesības par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām saņemt papildkompensāciju saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1191/69, Arfea vajadzēja iegūt tiesības saņemt papildkompensāciju laikā, kad tas sniedza šos pakalpojumus, un šiem kompensācijas maksājumiem vajadzēja būt atbrīvotiem no obligātās paziņošanas procedūras atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 1191/69 17. panta 2. punktam. Pretējā gadījumā, ja kompensācija ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē un tā netiek paziņota, kompensācija tiek uzskatīta par nelikumīgu atbilstīgi LESD 108. pantam. Tas ir tāpēc, ka saskaņā ar šīs regulas 17. panta 2. punktu kompensācija, kas tiek izmaksāta saskaņā ar minēto regulu, tiek atbrīvota no LESD 108. panta 3. punktā noteiktās iepriekšējas informēšanas procedūras un attiecīgi no paziņošanas.

    (74)

    Šajā saistībā no sprieduma Combus lietā izriet, ka jēdziens “sabiedrisko pakalpojumu kompensācija” attiecīgā noteikuma nozīmē jāskaidro ļoti ierobežoti (14). Regulas (EEK) Nr. 1191/69 17. panta 2. punktā minētais atbrīvojums no paziņošanas attiecas tikai uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, kuras uzņēmumam tiek uzliktas vienpusēji atbilstīgi minētās regulas 2. pantam, kas aprēķināta atbilstīgi tās pašas regulas 10.–13. pantā norādītajai metodei (kompensēšanas kopējā procedūra). Tas netiek piemērots sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, kā noteikts 14. pantā. Ja kompensācija tiek maksāta atbilstīgi sabiedrisko pakalpojumu līgumam, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 1191/69 14. pantā, un tas ir valsts atbalsts, par to jāziņo Komisijai pirms līguma stāšanās spēkā. Pretējā gadījumā kompensācija tiek uzskatīta par nelikumīgi īstenotu atbalstu atbilstīgi Līguma 108. pantam.

    (75)

    Jautājums par to, vai saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1191/69 17. panta 2. punktu Itālijas iestādes patiesi tiek atbrīvotas no iepriekšējas informēšanas šajā lietā, ir atkarīgs no šādiem faktoriem: pirmkārt, vai reģions faktiski ir vienpusēji uzlicis Arfea sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, un, otrkārt, vai kompensācija, kas izmaksāta par šīm saistībām, atbilst Regulas (EEK) Nr. 1191/69 prasībām. Komisija katru jautājumu skatīs atsevišķi.

    i)   Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības tika uzliktas vienpusēji

    (76)

    Saskaņā ar Arfea sacīto, Pjemontas reģions tam uzlika sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kuras bija noteiktas koncesiju nolīgumos attiecībā uz pārvadājumu ar autobusu pakalpojumu sniegšanu, kā arī šiem koncesiju nolīgumiem pievienotajos nolīgumos un noteikumos. Šīs sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības attiektos uz darba programmām, autobusu maršrutiem, pieturām un tarifiem.

    (77)

    Komisija norāda, pirmkārt, ka visos koncesiju nolīgumos ir skaidri noteikts, ka tie ir spēkā tikai vienu gadu, un tos var pagarināt pēc pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma, ja ir samaksāta koncesiju nodeva. Var secināt, ka šīs koncesijas bija pamatā līgumattiecībām starp Arfea un Pjemontas reģionu, kurās Arfea iesaistījās brīvprātīgi.

    (78)

    Tāpēc nevar uzskatīt, ka sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības Regulas (EEK) Nr. 1191/69 nozīmē Arfea būtu piemērotas vienpusēji, pamatojoties uz šiem nolīgumiem. Vispārējā tiesa savā 2016. gada 3. marta spriedumā Simet lietā T-15/14 atgādināja, ka brīvprātīga iesaistīšanās līgumattiecībās atšķiras no vienpusējas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību uzlikšanas, un tāpēc uzņēmumam nav pamata pretendēt uz kompensāciju saskaņā ar regulu (EEK) Nr. 1191/69 (15).

    (79)

    Otrkārt, Komisija norāda, ka Arfea skaidri neidentificē koncesiju nolīgumiem pievienotos nolīgumus un noteikumus, kuri tam esot tikuši uzspiesti attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām. Komisija tomēr saprot, ka Arfea atsaucas uz nolīgumiem attiecībā uz autobusu maršrutiem un grafikiem, kas tika pievienoti koncesiju nolīgumiem, un tabulām, kas nosaka reģionu tarifus, uz kuriem daži no koncesiju nolīgumiem attiecas.

    (80)

    Attiecībā uz šiem maršrutu un grafiku nolīgumiem Komisija norāda, ka nevar uzskatīt, ka tajos Arfea tiktu vienpusēji uzliktas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības. Īstenībā Arfea tos noslēdza brīvprātīgi, tāpat kā pašus koncesiju nolīgumus. Turklāt šo nolīgumu saturs, t.i., autobusu maršruti, pēc Arfea pieprasījuma vairākās koncesijās tika grozīts. Tāpēc tās nevar uzskatīt par vienpusēji uzliktām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām Regulas (EEK) Nr. 1191/69 2. panta nozīmē.

    (81)

    Attiecībā uz reģionu tarifu noteikšanas tabulām, kurās tiek noteikti maksimālie tarifi visiem pasažieriem, Komisija norāda, ka Vispārējā tiesa savā 2016. gada 3. marta spriedumā Simet lietā T-15/14 ir nepārprotami izskaidrojusi, ka šādi vispārēji noteikumi attiecībā uz tarifiem neuzliek sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības Regulas (EEK) Nr. 1191/69 2. panta nozīmē. Tiesa uzskata, ka šajā nosacījumā minētās saistības attiecībā uz tarifiem attiecas tikai uz maksimālajiem tarifiem, kas tiek piemēroti īpašai pasažieru vai ražojumu kategorijai un neattiecas uz cenu politikas vispārējiem pasākumiem (16).

    (82)

    Visbeidzot, Komisija norāda, ka jebkurā gadījumā fakts, ka Arfea pieprasīja pagarināt koncesijas un pat samaksāja koncesiju nodevu, ir grūti savienojams ar jebkādu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību uzlikšanu Regulas (EEK) Nr. 1191/69 2. panta 1. punkta nozīmē. Saskaņā ar šo nosacījumu sabiedrisko pakalpojumu saistības īstenībā “nozīmē saistības, kuras attiecīgs transporta uzņēmums, ja tas būtu ievērojis savas komerciālās intereses, neuzņemtos vispār vai neuzņemtos tādā pašā mērogā vai ar tādiem pašiem nosacījumiem”. Vispārējā tiesa savā 2016. gada 3. marta spriedumā Simet lietā T-15/14 piebilst, esot ir grūti pieņemt, ka uzņēmums lūgtu pagarināt koncesiju, ņemot vērā tam uzliktās saistības, lai gan šīs koncesijas izpilde nav tā komerciālajās interesēs.

    ii)   Kompensācijas atbilstība kompensēšanas kopējai procedūrai

    (83)

    Pat ja tiek parādīts, ka šajā lietā Arfea tika vienpusēji uzliktas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kas tomēr nav taisnība, kompensācijai par šādiem pakalpojumiem tomēr jāatbilst kompensēšanas kopējai procedūrai (IV iedaļa Regulā (EEK) Nr. 1191/69), lai tas tiktu atbrīvots no iepriekšējas paziņošanas atbilstīgi minētās regulas 17. panta 2. punktam. Komisija neuzskata, ka tā ir.

    (84)

    Šajā saistībā Komisija atgādina, pirmkārt, ka no Regulas (EEK) Nr. 1191/69 10. un 11. panta izriet, ka kompensācija nevar būt lielāka par finansiālo slogu, kas uzņēmumam bija jāuzņemas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību uzlikšanas rezultātā. Turklāt Regulas (EEK) Nr. 1191/69 1. panta 5. punktā (versijā, kas piemērojama no 1992. gada 1. jūlija) ir noteikts, ka: “Ja transporta uzņēmums ne tikai sniedz tādus pakalpojumus, uz ko attiecas sabiedrisko pakalpojumu saistības, bet veic arī citu veidu darbību, sabiedrisko pakalpojumu sniegšana jānodrošina, izveidojot atsevišķas uzņēmuma struktūrvienības, kas atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

    a)

    norēķinu kontiem, kas saistīti ar katru no šīm darbībām, jābūt atsevišķiem, un katrai no šīm darbībām jāizmanto aktīvu daļa saskaņā ar spēkā esošiem grāmatvedības uzskaites noteikumiem;

    (…).”

    (85)

    Otrkārt, Komisija atgādina, ka saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1191/69 13. pantu kompensācijas apmērs ir jānosaka iepriekš.

    (86)

    Šajā gadījumā Komisija uzskata, ka Arfea piešķirtās kompensācijas neatbilst šīm prasībām.

    (87)

    Pirmkārt, Komisija norāda, ka atbilstoši iepriekš 59. apsvērumā minētajam, nav liecību, ka Arfea būtu atbilstīgi nodalījis kontus starp savām darbībām, kuras attiecoties uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, un citām savām darbībām, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 1191/69 1. panta 5. punkta a) apakšpunktā. Gluži pretēji, Arfea kontu izraksti par 1997. un 1998. gadu, kurus ekspertam bija tiesa atļāvusi izmantot tiesa, lai noteiktu kompensāciju apjomu, liecina, ka izmaksas nav tikušas nodalītas atbilstoši darbībai.

    (88)

    Otrkārt, Komisija norāda, ka pretēji Regulas (EEK) Nr. 1191/69 13. pantam Arfea piešķirtā kompensācija netika noteikta iepriekš, bet balstoties uz Reģionālās administratīvās tiesas ex post novērtējumu.

    (89)

    Ņemot vērā šos apsvērumus, Komisija secina, ka papildkompensācija, ko Pjemontas Reģionālā administratīvā tiesa piešķīra Arfea, nebija atbrīvota no obligātās iepriekšējās paziņošanas, kas noteikta Regulas (EEK) Nr. 1191/69 17. panta 2. punktā.

    6.3.   Atbalsta saderīgums

    (90)

    Tā kā nav liecību par to, ka pārskatāmais pasākums bija atbrīvots no Regulas (EEK) Nr. 1191/69 17. panta 2. punktā noteiktās iepriekšējās paziņošanas, ir jāpārbauda šo maksājumu saderība ar iekšējo tirgu, jo, kā paskaidrots 6.1. iedaļā, maksājumus uzskata par valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

    (91)

    Šajā saistībā Līguma 93. panta noteikumi par valsts atbalsta saderību attiecas uz pārvadājumu un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību koordinēšanu pārvadājumu jomā, un tie ir lex specialis saistībā ar 107. panta 3. punktu, kā arī 106. panta 2. punktu, jo tajos ietverti īpaši noteikumi par valsts atbalsta saderību. Tiesa ir nolēmusi, ka šis nosacījums “apstiprina, ka atbalsts pārvadājumiem ir saderīgs ar iekšējo tirgu tikai precīzi formulētos gadījumos, kuri neapdraud [Savienības] vispārējās intereses” (17).

    (92)

    Regula (EK) Nr. 1370/2007 stājās spēkā 2009. gada 3. decembrī, un ar to tika atceltas Regula (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regula (EEK) Nr. 1107/70 (18). Regulu (EK) Nr. 1370/2007 piemēro kompensācijai par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus.

    (93)

    Komisija uzskata, ka nepaziņota pasākuma atbilstība būtu jāpārbauda saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1370/2007, jo šis tiesību akts ir spēkā šā lēmuma pieņemšanas laikā. Komisija arī norāda, ka Pjemontas Reģionālā administratīvās tiesas piešķirtā papildkompensācija Arfea tika izmaksāta 2014. gada 7. februārī (19).

    (94)

    Regulas (EK) Nr. 1370/2007 9. panta 1. punktā ir noteikts, ka “sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas, ko saskaņā ar šo regulu izmaksā par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanu vai par vispārējos noteikumos paredzēto tarifu saistību ievērošanu, ir saderīgas ar [iekšējo] tirgu. Tādas kompensācijas ir atbrīvotas no Līguma [108. panta 3. punktā] paredzētās iepriekšējas paziņošanas prasības”.

    (95)

    Turpmāk izklāstīto apsvērumu dēļ Komisija uzskata, ka nepaziņotā kompensācija neatbilst Regulai (EK) Nr. 1370/2007, tātad nevar uzskatīt, ka tā ir saderīga ar iekšējo tirgu, kā noteikts minētās regulas 9. panta 1. punktā.

    (96)

    Pirmkārt, Komisija norāda, ka koncesiju nolīgumi neatbilst šīs Regulas 4. panta prasībām, kas nosaka obligāto saturu vispārējiem noteikumiem un sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, kuros tiek noteiktas sabiedrisko pakalpojumu saistības:

    4. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka kompensāciju aprēķināšanas parametriem jābūt iepriekš objektīvi un pārredzami noteiktiem, lai novērstu pārmērīgu kompensēšanu. Tomēr, kā tika paskaidrots iepriekš 54.–57. apsvērumā saistībā ar otrā Altmark nosacījuma izpildi, Arfea piešķirtā papildkompensācija netika aprēķināta, balstoties uz iepriekš objektīvi un pārredzami noteiktiem parametriem,

    4. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 4. panta 2. punktā ir noteikts, ka sabiedrisko pakalpojumu līgums nosaka kārtību ar šo pakalpojumu sniegšanu saistīto izmaksu un ieņēmumu sadalei. Tomēr koncesiju nolīgumos nav noteikta izmaksu un ieņēmumu sadales kārtība, un, kā tika paskaidrots iepriekš 59. apsvērumā, Arfea nebija atbilstoši nodalījis kontus starp dažādām savām darbībām.

    (97)

    Otrkārt, Komisija norāda, ka minētais pasākums neatbilst attiecīgajām Regulas (EK) Nr. 1370/2007 prasībām attiecībā uz kompensāciju apmēru aprēķināšanu.

    (98)

    Regulas (EK) Nr. 1370/2007 6. panta 1. punktā ir noteikts, ka gadījumos ar tieši piešķirtiem pakalpojumu valsts līgumiem kompensācijai ir jāatbilst Regulas (EK) Nr. 1370/2007 noteikumiem un pielikumā ietvertajiem noteikumiem, lai nodrošinātu, ka kompensācija nav lielāka par summu, kas ir nepieciešama sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildei.

    (99)

    Regulas (EK) Nr. 1370/2007 pielikuma 2. punktā noteikts, ka kompensācija nedrīkst pārsniegt summu, kas atbilst summai, ko veido šādi faktori: izmaksas, kas radušās, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, no kurām atskaita biļešu ieņēmumus, mīnus jebkura pozitīva finansiāla ietekme, kas radusies tīklā, kurā sniedz pakalpojumus saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām. Šā pielikuma 4. punktā ir noteikts, ka izmaksas un ieņēmumus aprēķina saskaņā ar piemērojamiem grāmatvedības un nodokļu noteikumiem. Šā pielikuma 5. punktā ir paredzēts: “ja sabiedrisko pakalpojumu operators sniedz ne tikai kompensētus pakalpojumus, uz kuriem attiecas sabiedrisko pārvadājumu pakalpojumu saistības, bet veic arī citu veidu darbību, minēto sabiedrisko pakalpojumu kontiem jābūt nošķirtiem, lai tie atbilstu vismaz šādiem nosacījumiem:

    operatīvajiem kontiem, kas attiecas uz katru no minētajām darbībām, ir jābūt nošķirtiem, un saskaņā ar spēkā esošiem grāmatvedības un nodokļu noteikumiem proporcionāli ir jāsadala attiecīgās aktīvu un pastāvīgo izmaksu daļas,

    visas mainīgās izmaksas, pietiekamu ieguldījumu pastāvīgajās izmaksās un samērīgu peļņu, kas ir saistīta ar jebkurām citām sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja darbībām, nekādā gadījumā nevar segt no attiecīgajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem,

    sabiedrisko pakalpojumu izmaksas jāsabalansē ar operatīvajiem ieņēmumiem un valsts iestāžu veiktajiem maksājumiem bez iespējas ieņēmumus pārskaitīt uz kādu citu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja darbības nozari.”

    (100)

    Tomēr, kā tika jau norādīts iepriekš 59. apsvērumā, Arfea atbilstīgi nenodalīja kontus starp savām darbībām, kuras it kā attiecoties uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, un citām savām darbībām, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1370/2007 pielikuma 5. punktā. Tādējādi nav iespējams pierādīt, ka visbeidzot piešķirtās kompensācijas apmērs nepārsniedz summu, kas atbilst neto finanšu ietekmei, kura ir vienāda ar kopējo ietekmi – pozitīvu vai negatīvu –, kāda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību ievērošanai ir uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja ieņēmumiem un izmaksām (Regulas (EK) Nr. 1370/2007 pielikuma 2. punkts). Turklāt, tā kā kompensācijas parametri netika noteikti iepriekš, ikvienas kompensācijas aprēķins jāveic ex-post, pamatojoties uz brīvi izvēlētiem pieņēmumiem, kā to darīja Arfea konsultanti un Pjemontas Reģionālās administratīvās tiesas pilnvarotais eksperts. Visbeidzot, kā paskaidrots iepriekš 60.–63. apsvērumā, peļņas līmeņi, kurus eksperts ņēma vērā kompensācijas apjoma aprēķināšanai, ir augstāki par tiem līmeņiem, ko var uzskatīt par saprātīgu peļņu.

    (101)

    Treškārt, Komisija norāda, ka uzņēmums Arfea pats ir atzinis, ka šajā gadījumā Regulas (EK) Nr. 1370/2007 prasības nav izpildītas, paskaidrojot, ka ne juridiski, ne loģiski nebūtu iespējams demonstrēt atbilstību šīm prasībām, jo šī situācija ir izveidojusies daudzus gadus pirms minētās regulas stāšanās spēkā.

    (102)

    Attiecīgi, Komisija uzskata, ka Reģionālās Administratīvās tiesas pieprasītā papildkompensācija netika izmaksāta atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1370/2007, tādēļ papildkompensācija nav saderīga ar iekšējo tirgu.

    6.4.   Reģionālās Administratīvās tiesas piešķirtā kompensācija neattiecas uz zaudējumiem

    (103)

    Lēmumā sākt procedūru Komisija aicināja ieinteresētās puses iesniegt savus argumentus jautājumā par to, vai Reģionālās Administratīvās tiesas spriedumi attiecas uz zaudējumu kompensēšanu saistībā ar iespējamu tiesību akta pārkāpumu vai arī sabiedrisko pakalpojumu kompensāciju, pamatojoties uz spēkā esošajām Padomes regulām. Šajā jautājumā savus argumentus iesniedza tikai Itālijas iestādes, apgalvojot, ka minētais pasākums bija paredzēts kompensācijas piešķiršanai par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību pildīšanu, bet ne zaudējumu kompensēšanai.

    (104)

    Saistībā ar šo Komisija norāda, ka noteiktos apstākļos kompensācija par zaudējumiem, ko rada valsts iestāžu nelikumīgas vai citādas darbības (20), nenozīmē, ka tiek piešķirta priekšrocība, tādēļ to neuzskata par valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē (21). Zaudējumu kompensēšanai un valsts atbalstam ir atšķirīgi mērķi, jo pirmajā gadījumā mērķis ir atjaunot stāvokli, kādā zaudējumus cietusī puse bija pirms zaudējumu nodarīšanas, it kā zaudējums nebūtu nodarīts (restitutio in integrum).

    (105)

    Tomēr zaudējumu kompensēšana ir ārpus valsts atbalsta noteikumiem un tās pamatā ir vispārējie kompensēšanas noteikumi (22). Turklāt Lucchini spriedumā Tiesa nolēma, ka valsts tiesām ir liegts piemērot valsts tiesību aktus, ja minēto tiesību aktu piemērošana “grautu Kopienu tiesību piemērošanu, kā rezultātā nebūtu iespējams atgūt valsts atbalstu, kas piešķirts, pārkāpjot Kopienu tiesības” (23). Šāda paziņojuma pamatā ir princips, ka valsts tiesību aktu nevar piemērot, ja tādējādi tiktu grauta Savienības tiesību akta atbilstīga piemērošana (24). Šajā saistībā Vispārējā tiesa savā 2016. gada 3. marta spriedumā Simet lietā T-15/14 ir norādījusi, ka zaudējumu kompensēšanu, kas varētu nozīmēt atlīdzību par kaitējumu, kas bija radies sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību uzlikšanas rezultātā, nevarēja izslēgt no valsts atbalsta novērtējuma tikai tāpēc, ka tā ir iekļauta zaudējumu kompensācijā, jo tas ļautu apiet Līguma 107. un 108. pantu (25).

    (106)

    Saistībā ar papildkompensācijām, kuras Arfea piešķīra Reģionālā administratīvā tiesa, Komisija norāda, pirmkārt, ka, Reģionālās administratīvās tiesas spriedumi attiecas uz Arfea tiesībām saņemt summu kā kompensāciju atbilstoši Regulas (EEK) Nr. 1191/69 6., 10. un 11. pantam, kas jānosaka valsts pārvaldes iestādēm, pamatojoties uz ticamiem datiem. Tas norāda, ka atbilstoši Reģionālās administratīvās tiesas viedoklim Arfea tiesības uz papildkompensāciju izriet nevis no vispārējā noteikuma par zaudējumu kompensēšanu, ko rada valsts iestāžu nelikumīgas vai citādas darbības, bet no Regulas (EEK) Nr. 1191/69.

    (107)

    Otrkārt, Komisija norāda, ka Arfea2014. gada 6. jūnijā iesniedza Itālijas tiesām pieprasījumu, lai Pjemontas reģions samaksātu par zaudējumiem papildus kompensācijām, ko Reģionālā administratīvā tiesa tam jau bija piešķīrusi. Uzņēmums Arfea savā pieteikumā nepamatoti apgalvoja, kas tas ir cietis zaudējumus, jo tam pienākošās kompensācijas par 1997. un 1998. gadu reģions esot atzinis un izmaksājis novēloti. Tas apliecina, ka Arfea neatzīst Reģionālās administratīvā tiesas piešķirtās kompensācijas sev kā kompensāciju par zaudējumiem.

    (108)

    Treškārt, Komisija uzskata, ka tiesas lēmums par zaudējumu atlīdzināšanu uzņēmumam Arfea, lai kompensētu finansiālo slogu, kas radies no Itālijas iestāžu it kā nelikumīgi uzliktajām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām jebkurā gadījumā nozīmē Līguma 107. un 108. panta pārkāpumu.

    (109)

    Šā iemesla dēļ šāds piešķīrums sniegtu Arfea tādu pašu rezultātu, kā sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas piešķiršana par pārskata periodu, lai gan koncesiju nolīgumi, ar ko reglamentē attiecīgos pakalpojumus, nebija atbrīvoti no iepriekšējas paziņošanas pienākuma un neatbilda Regulas (EEK) Nr. 1191/69 vai Regulas (EK) Nr. 1370/2007 būtiskām prasībām, kā iepriekš pierādīts.

    (110)

    Tādējādi kompensācijas pieejamība faktiski ļautu apiet Savienības tiesību aktu noteikumus un nosacījumus par valsts atbalstu, saskaņā ar kuriem kompetentās iestādes, kad tās uzliek sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības vai slēdz līgumus par šādām saistībām, kompensē sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem izmaksas, kas tiem radušās, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības. Ja kompensācija par zaudējumiem ir vienāda ar atbalsta summu, kādu plāno piešķirt, tad tas nozīmē, ka netieši tiek piešķirts nelikumīgs un ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts (26). Kā tika atgādināts iepriekš tekstā, Vispārējā tiesa ir paskaidrojusi, ka šādos gadījumos valsts atbalsta noteikumus nevar apiet vienīgi tāpēc, ka minētais pasākums būs iekļauts tiesas lēmumā par zaudējumu atlīdzināšanu (27).

    (111)

    Tāpēc Komisija neuzskata, ka Reģionālās administratīvās tiesas spriedums nozīmē piešķirt Arfea kompensāciju par zaudējumiem, ko uzņēmumam rada valsts iestāžu nelikumīgas vai citādas darbības, bet uzskata to par nelikumīga un nesaderīga valsts atbalsta piešķiršanu, kas ir aizliegts ar Līguma 107. panta 1. punktu.

    (112)

    Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka nepaziņotais pasākums ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē un tas nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

    7.   ATBALSTA ATGŪŠANA

    (113)

    Atbilstīgi Līgumam un Tiesas iedibinātajai judikatūrai, ja Komisija konstatējusi atbalsta nesaderību ar iekšējo tirgu, tai ir tiesības pieprasīt dalībvalstij šā atbalsta atcelšanu vai pārveidošanu (28). Tāpat Tiesa ir pastāvīgi lēmusi, ka dalībvalsts pienākums ir atcelt atbalstu, ko Komisija uzskata par nesaderīgu ar iekšējo tirgu; tas jādara iepriekšējā stāvokļa atjaunošanas nolūkā (29).

    (114)

    No Tiesas apsvērumiem izriet, ka šis mērķis ir sasniegts, ja saņēmējs ir atmaksājis nelikumīgā atbalsta summas un tādējādi zaudējis priekšrocību, kas tam bija tirgū attiecībā pret citiem konkurentiem, un ir atjaunots stāvoklis, kāds bija pirms atbalsta izmaksas (30).

    (115)

    Ievērojot šo judikatūru, Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (31) 16. panta 1. punktā noteikts, ka tad, “kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja (…)”.

    (116)

    Tādējādi, ņemot vērā to, ka attiecīgie pasākumi tika īstenoti, pārkāpjot Līguma 108. pantu, un ir uzskatāmi par nelikumīgu un nesaderīgu atbalstu, tie ir jāatgūst, lai atjaunotu tādu tirgus situāciju, kāda tā bija pirms atbalsta piešķiršanas. Atgūšanai būtu jāaptver laiks no brīža, kad priekšrocība uzņēmumam Arfea uzkrājās, t. i., kad atbalsts tika nodots tā rīcībā (t. i., 2014. gada 7. februārī), līdz faktiskai atgūšanai, un atgūstamajām summām būtu jāpiemēro procenti līdz faktiskajai atgūšanai.

    IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

    1. pants

    Valsts atbalsts EUR 1 299 594 apmērā, kuru Itālijas Republika nelikumīgi piešķīrusi Arfea, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu, nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

    2. pants

    1.   Itālijas Republika atgūst no saņēmēja 1. pantā minēto atbalstu.

    2.   Atgūstamajām summām piemēro procentus par laikposmu no 2014. gada 7. februāra līdz to faktiskajai atgūšanai.

    3.   Procentus aprēķina, procentu likmi piemērojot gan pamatsummai, gan procentiem, saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 (32) V nodaļu un Komisijas Regulu (EK) Nr. 271/2008 (33), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 794/2004.

    4.   Itālijas Republika atceļ visus neveiktos maksājumus saistībā ar 1. pantā minēto atbalstu, sākot no šā lēmuma pieņemšanas dienas.

    3. pants

    1.   Šā lēmuma 1. pantā minēto atbalstu atgūst nekavējoties un efektīvi.

    2.   Itālijas Republika nodrošina šā lēmuma īstenošanu četru mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas.

    4. pants

    1.   Divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas Itālijas Republika iesniedz Komisijai šādu informāciju:

    a)

    kopējā no saņēmēja atgūstamā summa (sākotnējā summa ar procentiem);

    b)

    sīku aprakstu par pasākumiem, kas jau veikti un paredzēti, lai izpildītu šo lēmumu;

    c)

    dokumentus, kas pierāda, ka saņēmējs ir brīdināts par atbalsta atmaksāšanu.

    2.   Itālijas Republika līdz 1. pantā minētā atbalsta atgūšanas beigām informē Komisiju par šā lēmuma izpildei noteikto valsts pasākumu īstenošanas gaitu. Pēc Komisijas vienkārša pieprasījuma tā nekavējoties sniedz ziņas par pasākumiem, ka jau veikti un ieplānoti, lai izpildītu šo lēmumu. Tā sniedz arī precīzu informāciju par atgūstamā atbalsta summām un procentiem, kas jau ir saņemti no atbalsta saņēmēja.

    5. pants

    Šis lēmums ir adresēts Itālijas Republikai.

    Briselē, 2016. gada 10. jūnijā

    Komisijas vārdā –

    Komisijas locekle

    Margrethe VESTAGER


    (1)  OV C 219, 3.7.2015, 12. lpp.

    (2)  Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

    (3)  Legge 10 aprile 1981, n. 151 Legge quadro per l'ordinamento, la ristrutturazione ed il potenziamento dei trasporti pubblici locali. Istituzione del Fondo nazionale per il ripiano dei disavanzi di esercizio e per gli investimenti nel settore (GU n. 113 del 24.4.1981), pieejams vietnē: http://www.normattiva.it/uri-res/N2Ls?urn:nir:stato:legge:1981-04-10;151.

    (4)  Legge regionale 23 luglio 1982, n. 16. Interventi finanziari della Regione nel settore del trasporto pubblico di persone (B.U. 28 luglio 1982, n. 30), pieejams vietnē: http://arianna.consiglioregionale.piemonte.it/base/leggi/l1982016.html.

    (5)  Padomes 1969. gada 26. jūnija Regula (EEK) Nr. 1191/69 par dalībvalstu darbību sakarā ar saistībām, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem dzelzceļa pārvadājumu, autopārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozarē (OV L 156, 28.6.1969, 1. lpp.).

    (6)  Sentenza n. 5043, 2006. gada 28. augusts.

    (7)  Lieta C-280/00 Altmark Trans pret Regierungsprasidium Magdeburg, EU:C:2003:415.

    (8)  Skatīt pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regulai (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.).

    (9)  Saskaņā ar pielikuma 2. punktu “ietekmes ir jānovērtē, salīdzinot situāciju, kur sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības tiek pildītas, ar situāciju, kura varētu izveidoties, ja šīs saistības netiek pildītas. Lai aprēķinātu neto finanšu ietekmi, kompetentā iestāde izmanto šādu shēmu:

    izmaksas, kas rodas saistībā ar kompetentās iestādes/iestāžu uzspiestām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, kuras iekļautas pakalpojumu valsts līgumā un/vai vispārējos noteikumos, vai ar šādu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību kopumu,

    mīnus jebkura pozitīva finansiāla ietekme, kas radusies tīklā, kurā sniedz pakalpojumus saskaņā ar attiecīgajām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām,

    mīnus tarifu ieņēmumi vai jebkuri citi ieņēmumi, kas rodas, izpildot attiecīgās sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības,

    plus samērīga peļņa,

    ir neto finanšu ietekme”.

    (10)  1984. gada pamatlēmumā ir noteikti “standarta izmaksu” līmeņi autobusu un tramvaju pakalpojumiem Turīnas pilsētā, kā arī citās Pjemontas pašvaldībās, un turklāt ir noteiktas atšķirības starp reisiem līdzenos apvidos un reisiem kalnainos apvidos. 1. pantā ir norādīts, ka standarta izmaksas ir noteiktas, pamatojoties uz piesardzīgas un stingras vadības kritērijiem, ņemot vērā arī sniegto pakalpojumu kvalitāti un ģeogrāfiskos apstākļus. Saskaņā ar 4. pantu summa, kas iegūta no standarta izmaksu piemērošanas pakalpojuma sniedzēja veiktajiem kilometriem, nozīmē maksimāli pieļaujamo publisko iemaksu gada līmeni, ja vien pakalpojuma sniedzēja faktiskās izmaksas nav bijušas mazākas par standarta izmaksām. Ja tas tā ir, publiskās iemaksas jāpiešķir atkarībā no pakalpojuma sniedzēja faktiskajām izmaksām.

    (11)  Lieta C-527/12 Komisija/Vācija, EU:C:2014:2193, 56. punkts un norādītā judikatūra. Sk. arī lietu C-119/05 Lucchini, EU:C:2007:434, 59. punkts.

    (12)  Lieta T-17/02 Fred Olsen, 2005, ECR II-2031, 216. punkts; lieta T-289/03 BUPA un citi pret Komisiju, 2008, ECR II-81, 166.–169. un 172. punkts.

    (13)  Lieta C-280/00 Altmark Trans/Regierungsprasidium Magdeburg, EU:C:2003:415, 91. punkts.

    (14)  Lieta T-157/01 Danske Busvognmænd (2004), EU:T:2004:76, 77., 78. un 79. punkts.

    (15)  Lieta T-15/14, Simet SpA/Komisija, 163. punkts.

    (16)  Lieta T-15/14, Simet SpA/Komisija, 159. punkts.

    (17)  Spriedums lietā C-156/77, Eiropas Kopienu Komisija pret Beļģijas Karalisti, 1978, EU:C:1978:180, 10. punkts.

    (18)  Padomes 1970. gada 4. jūnija Regula (EEK) Nr. 1107/70 par atbalsta piešķiršanu pārvadājumiem pa dzelzceļu, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem (OV L 130, 15.6.1970., 1. lpp.).

    (19)  C 303/13 P Komisija/Andersen, 55. punkts

    (20)  Piemēram, delikts vai netaisna iedzīvošanās.

    (21)  Spriedums apvienotajās lietās 106–120/87 Asteris un citi/Grieķija un EEK EU:C:1988:457.

    (22)  Skatīt Komisijas 2004. gada 16. jūnija lēmumu par Nīderlandes atbalstu Akzo-Nobel, lai samazinātu hlora pārvadājumus (lieta N 304/2003), kopsavilkuma paziņojums izdevumā OV C 81, 2.4.2005., 4. lpp. Skatīt arī Komisijas 2006. gada 20. decembra lēmumu par Nīderlandes atbalstu automobiļu demontāžas uzņēmuma Steenbergen pārcelšanu (lieta N 575/2005), kopsavilkuma paziņojums izdevumā OV C 80, 13.4.2007., 1. lpp.

    (23)  2007. gada 18. jūlija spriedums lietā C-119/05 Lucchini, EU:C:2007:434, 59. punkts.

    (24)  Skatīt turpat, 61. punktu.

    (25)  Lieta T-15/14, Simet SpA/Komisija, 102.–103. punkts.

    (26)  2005. gada 28. aprīļa atzinums apvienotajās lietās C-346/03 un C-529/03 Atzori, EU:C:2005:256, 198. punkts.

    (27)  Lieta T-15/14, Simet SpA/Komisija, 102.–103. punkts.

    Skatīt arī Vispārējās tiesas judikatūru attiecībā uz kompensācijas klauzulām valsts atbalsta atgūšanai:

    2011. gada 10. novembra spriedums lietā T-384/08 Elliniki Nafpigokataskevastiki AE Chartofylakeiou/Komisija, EU:T:2011:650, un 2012. gada 11. septembra spriedums lietā T-565/08 Corsica Ferries/Komisija, EU:T:2012:415, 23., 114. un 120.–131. punkts. Pēc analoģijas skatīt arī 2013. gada 4. decembra spriedumu lietā C-111/10 Komisija/Padome, EU:C:2013:785, 44. punkts.

    (28)  Skatīt Tiesas spriedumu 1973. gada 12. jūlijā, Komisija/Vācijas Federatīvā Republika, C-70/72 (Recueil 1973, 813. lpp., 13. punkts).

    (29)  Skatīt Tiesas spriedumu 1994. gada 14. septembrī, Spānijas Karaliste/Komisija, apvienotās lietas C-278/92, C-279/92 un C-280/92 (Recueil 1994, I-4103. lpp., 75. punkts).

    (30)  Skatīt Tiesas spriedumu 1999. gada 17. jūnijā, Beļģija/Komisija, C-75/97 (Recueil 1999, I-3671. lpp., 64. un 65. punkts).

    (31)  Padomes 2015. gada 13. jūlija Regula (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 248, 24.9.2015., 9. lpp.).

    (32)  Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 140 30.4.2004., 1. lpp.).

    (33)  Komisijas 2008. gada 30. janvāra Regula (EK) Nr. 271/2008, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 82, 25.3.2008., 1. lpp.).


    Top