23.4.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 108/36

(1)

Komisija 2010. gada 6. maijā apstiprināja Kofinas Centrālās kautuves (“KCK”) glābšanas atbalstu, ko piešķir, sniedzot valsts garantiju 1,6 miljonu EUR aizdevuma saņemšanai (2).

(2)

Kipra ar 2010. gada 3. novembra vēstuli saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu iesniedza KCK pārstrukturēšanas plānu.

(3)

Komisija savā 2010. gada 7. decembra vēstulē lūdza iesniegt papildu informāciju, ko Kipras iestādes sniedza 2011. gada 10. janvārī. Komisija 2011. gada 20. janvārī saņēma sūdzību no uzņēmuma Cypra Ltd (“Cypra”), KCK konkurenta.

(4)

Komisija 2011. gada 7. februārī adresēja vēstuli Kiprai, aicinot to sniegt piezīmes par sūdzībā izteiktajiem apgalvojumiem, un pieprasīja papildu informāciju par pārstrukturēšanas plānu. Kipra 2011. gada 4. martā sniedza savas piezīmes.

(5)

Komisija 2011. gada 16. februārī pieprasīja sūdzības iesniedzējam sniegt papildu informāciju. Cypra atbildēja 2011. gada 2. martā.

(6)

Komisija ar 2011. gada 26. aprīļa vēstuli informēja Kipru, ka tā ir nolēmusi attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalstu 2011. gada 20. aprīlī ierosināt LESD 108. panta 2. punktā noteikto procedūru. Tā arī informēja Kipru par savu lēmumu izmeklēt saņēmējam, iespējams, vairākkārtīgi piešķirtā atbalsta gadījumus. Šie atbalsta gadījumi bija: i) pastāvīga valsts iecietība attiecībā pret maksājumu termiņu kavējumiem, ii) Pašvaldību savienības aizdevums 512 850 EUR apmērā, iii) iespējamais atbalsts saistībā ar valsts garantētajām obligācijām un iv) esošo darbinieku un viņu pensiju saistību pārņemšana, ko īstenojušas pašvaldības iestādes.

(7)

Komisijas Lēmums ierosināt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt savas piezīmes par atbalstu.

(8)

Kipras iestādes ar 2011. gada 25. maija vēstuli lūdza par vienu mēnesi pagarināt piezīmju iesniegšanas termiņu. Komisija ar 2011. gada 7. jūnija vēstuli piešķīra šo termiņa pagarinājumu.

(9)

Kipras iestādes savas piezīmes attiecībā uz Komisijas lēmumu iesniedza ar 2011. gada 24. jūnija vēstuli.

(10)

Komisija saņēma piezīmes arī no ieinteresētajām personām, proti, Cypra, A&A Sfagia Ltd., Kipras Cūku audzētāju asociācijas un četrām ieinteresētajām personām, kas bija lūgušas konfidencialitāti attiecībā uz saviem iesniegumiem. Komisija pārsūtīja no ieinteresētajām personām saņemtās piezīmes Kipras iestādēm, dodot tām iespēju reaģēt; Kipra iesniedza savas piezīmes ar 2011. gada 8. novembra vēstuli.

(11)

Komisija savā 2012. gada 1. marta vēstulē lūdza iesniegt papildu informāciju, ko Kipras iestādes sniedza ar 2012. gada 30. marta vēstuli.

(12)

Komisija savā 2012. gada 24. oktobra vēstulē lūdza iesniegt papildu skaidrojumus un atjauninātu informāciju. Kipras iestādes sniedza atbildi 2012. gada 26. novembrī.

(13)

Kipras iestādes 2013. gada 14. maijā sniedza papildu informāciju un skaidrojumus.

(14)

Paziņojums attiecas uz pārstrukturēšanas atbalstu KCK. Tomēr Komisijas izmeklēšana tika paplašināta, ietverot arī citus iespējamos atbalstus, kas esot piešķirti atbalsta saņēmējam.

(15)

Saskaņā ar Kipras iestāžu sniegto informāciju pārstrukturēšanas atbalstu saņēmējam varētu piešķirt tikai tad, kad to apstiprinājusi Komisija. Sākotnējais atbalsta apjoms, kā paziņots 2010. gada novembrī, bija 15 miljoni EUR. Tomēr 2013. gada 14. maijā Kipras iestādes savā iesniegumā norādīja atbalsta summu 17,8 miljoni EUR, ņemot vērā pārstrukturēšanas izmaksu pieaugumu.

(16)

Šā atbalsta saņēmējs ir KCK. KCK uzsāka darbību 1981. gadā kā valstij piederošs sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums, kura mērķis bija apkalpot konkrētas Lefkošas, Limasolas un Larnakas apgabala pašvaldības. Attiecīgais regulatīvais režīms tika liberalizēts 2003. gadā, pieņemot 2003. gada Likumu Nr. 26(I) (4). Šis likums reglamentē centrālo kautuvju, tādu kā KCK, struktūru, organizāciju un funkcijas. Saskaņā ar šo likumu šādu organizāciju kustamam un nekustamam īpašumam nevar piemērot parasto izpildes vai apķīlāšanas procedūru, ne arī kādu citu procedūru pēc prasības ierosināšanas pret tām. 2010. gadā (t. i., pārstrukturēšanas atbalsta paziņošanas laikā) KCK tirgus daļa tika lēsta aptuveni 30,7 % apmērā no Kipras tirgus (5). 2012. gada novembrī tirgus daļa bija samazinājusies līdz aptuveni 26,5 %. Kipras iestādes ir apstiprinājušas, ka KCK darbojas atbalstāmā reģionā reģionālā atbalsta nolūkā saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteikto atkāpi.

(17)

Saskaņā ar Kipras tiesību aktiem bankrota procedūru var piemērot tikai privāto tiesību uzņēmējsabiedrībām, jo attiecīgie uzņēmējdarbības tiesību noteikumi attiecas tikai uz privāto tiesību uzņēmējsabiedrībām. Tādējādi valstij piederošiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem nevar piemērot bankrota procedūru.

(18)

Saskaņā ar 2009. gada beigās iesniegto finanšu pārskatu KCK bija īstermiņa saistības apmēram 19,4 miljonu EUR apmērā un uzkrātie zaudējumi apmēram 28,6 miljonu EUR apmērā. 2012. gada beigās īstermiņa saistības pārsniedza 30 miljonus EUR un uzkrātie zaudējumi pieauga līdz gandrīz 40 miljoniem EUR.

(19)

Pārstrukturēšanas paziņojuma iesniegšanas brīdī KCK bija 110 darbinieki, no kuriem 22 darbiniekiem bija valsts civildienesta ierēdņa statuss, savukārt pārējie bija dienas strādnieki. Uzņēmuma apgrozījums 2009. gadā bija aptuveni 5 miljoni EUR. 2012. gadā apgrozījums nokritās līdz apmēram 3,6 miljoniem EUR. Neskatoties uz zemo apgrozījumu, uzņēmumu nevar uzskatīt par MVU atbilstīgi Komisijas Ieteikumam, kurā definēts mikrouzņēmums, mazs vai vidējs uzņēmums (6), jo vairāk nekā 25 % balsstiesību (šā ieteikuma pielikuma 3. panta 4. punkta nozīmē) kontrolē sabiedriskā struktūra. KCK pilnībā pieder valstij, un visus Valdes locekļus ir iecēlušas vietējās institūcijas, kas ir līdzdalīgas uzņēmumā.

(20)

Kā paskaidrots Komisijas 2010. gada 6. maija Lēmumā par glābšanas atbalstu KCK (lieta Nr. N 60/10), KCK saņēma glābšanas atbalstu, jo vairs nevarēja turpināt darboties savā tābrīža veidolā. Kipras iestādes kā galveno iemeslu, kura dēļ KCK nonāca līdz savam finanšu stāvoklim, norādīja to, ka pretēji tā galvenajiem konkurentiem KCK bija valstij piederošs sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums. Tāpēc tas bija neelastīgs (saistībā ar lēmumu pieņemšanu un attiecībām ar personālu), kā arī tam bija augstas darbaspēka izmaksas un trūka uzņēmuma kultūras. Tas, ņemot vērā tirgus liberalizāciju un jaunu privātu kautuvju ienākšanu tirgū, izraisīja KCK tirgus daļu sarukumu, kam sekoja parādu uzkrāšanās.

(21)

Komisija savā Lēmumā attiecībā uz lietu Nr. N 60/10 atzina, ka KCK ir grūtībās nonācis uzņēmums. Uzņēmuma 2006.–2009. gada pārskati apstiprināja šo konstatējumu. Tie parādīja, ka uzņēmuma ienākumi nespēja segt kārtējos izdevumus galvenokārt augsto darbaspēka izmaksu dēļ. Rezultātā uzņēmums nespēja atmaksāt aizdevuma maksājumus un citas saistības. KCK bija šādas grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes: zaudējumu pieaugums, apgrozījuma samazināšanās, jaudas pārpalikuma palielināšanās, naudas plūsmas samazināšanās, parāda pieaugums un neto aktīvu vērtības samazināšanās. Komisija savā 2010. gada 6. maija lēmumā arī konstatēja, ka KCK nevarēja atveseļoties ar pašu resursiem, jo tā līdzekļi un aktīvi strauji samazinājās, un ka uzņēmums nevarēja iegūt līdzekļus no tirgus avotiem.

(22)

Kopš tā laika KCK ekonomikas attīstības negatīvās tendences turpinās. 2012. gadā apgrozījums pēc zaudējumu uzkrāšanās strauji nokritās līdz aptuveni 3,6 miljoniem EUR, un vienlaikus negatīvais pašu kapitāls sasniedza gandrīz 40 miljonus EUR.

(23)

Uz 2011. gada 31. decembri KCK bija uzkrājis kavēto parādu pret Kipras aizdevumu komisāru apmēram 11 miljonu EUR apmērā, kavētie maksājumi sociālā nodrošinājuma un nodokļu iestādēm bija aptuveni 8,7 miljoni EUR un izdevumi par veterinārajiem pakalpojumiem bija aptuveni 1,3 miljonu EUR apmērā.

(24)

Pārstrukturēšanas atbalsta juridiskais pamats ir Kipras Ministru padomes 2010. gada 2. novembrī pieņemtais Lēmums Nr. 71.196.

(25)

Sākotnēji tika paziņots, ka saņēmējam piešķiramā pārstrukturēšanas atbalsta apjoms ir 15 miljoni EUR. Šī summa atbilda 55,6 % no kopējām pārstrukturēšanas izmaksām, kas ir 26,85 miljoni EUR. Atlikušie 44,4 % bija jāfinansē pašai KCK ar ieguldījumiem (sk. turpmāk 26. apsvērumu). Tomēr 2013. gada 14. maijā Kipras iestādes savā iesniegumā norādīja, ka šajā laikā pārstrukturēšanas izmaksas ir palielinājušās un ka tāpēc pārstrukturēšanas atbalsta summa arī būtu jāpalielina līdz 17,772 miljoniem EUR. Saskaņā ar Kipras iestāžu norādīto pārstrukturēšanas izmaksu sadalījums ir šāds:

(26)

Saskaņā ar Kipras iestāžu norādīto KCK ir paredzējis finansēt savu ieguldījumu, paņemot jaunu aizņēmumu 5 miljonu EUR apmērā un pārdodot savu īpašumu 7 miljonu EUR apmērā. Tādējādi saņēmēja paša ieguldījums 12 miljonu EUR apmērā atbilstu 40,3 % no kopējām atjauninātām pārstrukturēšanas izmaksām. Kipras iestādes ir iesniegušas KCK nekustamā īpašuma vērtējumu uz 2013. gada aprīli, kurā kautuves nekustamo aktīvu vērtība (zeme, ēkas un noma) ir lēsta 8,2 miljonu EUR apmērā. Tomēr attiecībā uz jauna aizdevuma piesaisti Kipras iestādes savā 2013. gada 14. maija iesniegumā ir norādījušas, ka pašreizējās ekonomiskās vides apstākļos šāda aizdevuma saņemšana ir jāvērtē kā apšaubāma.

(27)

Pārstrukturēšanas plāns tika sagatavots 2010. gada oktobrī un nosūtīts Komisijai kopā ar paziņojumu, kas iesniegts 2010. gada 3. novembrī. Atbildē, ko Kipra sniedza 2012. gada 26. novembrī, tika iekļauta atjaunināta informācija saistībā ar attiecīgajām finanšu prognozēm un tirgus datiem. Sākotnējais pārstrukturēšanas plāns ietver turpmāk minētās sadaļas.

(28)

Šīs pārstrukturēšanas plāna sadaļas sākumā ir sniegts skaidrojums par kautuvju darbību Kiprā. Privātas kautuves tika atļautas no 2003. gada, ņemot vērā Kipras drīzo iestāšanos Eiropas Savienībā.

(29)

Plāna turpinājumā sniegts pārskats par gaļas ražošanas tirgu (ražošana pēc gaļas veida – cūkgaļa, liellopu un aitas/kazas gaļa, cenas, kvalitāte, nodarbinātība, imports/eksports, konkurenti), kā arī par gaļas patēriņu Kiprā (patēriņš uz cilvēku, importēto produktu patēriņš, patēriņš pa tirdzniecības punktiem – lielveikali / gaļas veikali / HORECA/ gatavo gaļas izstrādājumu nozares, zīmoli, gaļas kvalitāte). Pēc tam plānā sniegtas aplēses par piedāvājuma un pieprasījuma nākotnes prognozēm attiecīgajā tirgū.

(30)

Attiecībā uz kautuvju tirgu Kiprā darbojas 5 uzņēmumi. Atbalsta saņēmēja tirgus daļa saskaņā ar plānu 2010. gadā bija apmēram 31 %. Ja tirgu iedala pēc gaļas kategorijas, tirgus daļas 2009. gadam un 2010. gada pirmajiem astoņiem mēnešiem bija šādas:

(31)

No informācijas, ko Kipras iestādes iesniedza 2012. gada 26. novembrī, izriet, ka KCK kopējā tirgus daļa 2011. gadā nokritās līdz 29,3 % un 2012. gadā līdz 26,5 %. Kad tirgū ienāca Cypra, tas zaudēja arī liellopu kaušanas monopolu, taču joprojām saglabāja vairāk nekā 92 % tirgus daļu šajā segmentā. Kopumā Kipras tirgus attiecībā uz lopu kaušanu liecina par vispārēju lejupejošu tendenci ar stagnāciju 2010. gadā, 2 % samazinājumu 2011. gadā un tam sekojošu 3,8 % samazinājumu 2012. gadā.

(32)

2012. gada beigās piecām Kiprā strādājošām kautuvēm Kipras tirgū bija šāda kaušanas jauda dienā:

(33)

Sniegtie rādītāji liecina par patiešām ievērojumu KCK tirgus daļas kritumu pēdējos dažos gados. Vēl 2005. gadā KCK kopējā tirgus daļa bija pat 68 %. Šis rādītājs 2008. gadā nokritās līdz 41 % un 2012. gadā līdz 26,5 %. Šādu notikumu attīstību galvenokārt izraisīja tirgus liberalizācija 2003. gadā un tam sekojošā privātuzņēmumu ienākšana tirgū.

(34)

Attiecībā uz liellopu kaušanu pārstrukturēšanas plāna pamatā bija pieņēmums, ka vismaz divi pašreizējie konkurenti (Cypra un Ayioi Trimithias) bija paredzējuši ienākt tirgū. Turklāt tiek apgalvots, ka vēl viens uzņēmums (Kipras Liellopu audzētāju organizācija) plāno ienākt tirgū. Šī organizācija kontrolē 75 % no liellopu audzēšanas tirgus Kiprā. Cypra acīmredzami ienāca šajā segmentā 2012. gadā un arī atzīst, ka Agioi Trimithias un Kipras Liellopu audzētāju organizācija arī plāno ienākt liellopu kaušanas tirgū.

(35)

KCK tika izveidots ar ministrijas dekrētu kā sabiedrisko pakalpojumu organizācija, lai apkalpotu vairākas pašvaldības, tostarp galvenās pilsētas Kiprā, kurām bija jāuztur kautuves ražotnes. Valdes sastāvā ir 15 locekļi (6 mēri, 5 pašvaldības padomnieki un 4 Pašvaldību savienības pārstāvji).

(36)

Kā jau tika skaidrots iepriekš, uzņēmuma konkurētspēja sāka pasliktināties līdz ar tirgus liberalizāciju 2003. gadā. Saskaņā ar Kipras iestāžu teikto galvenie šo stāvokli ietekmējošie faktori ir šādi:

(37)

Uzņēma vadība centās risināt dažas no šīm problēmām, un tika sasniegti daži pozitīvi rezultāti. Tomēr uzņēmuma tirgus daļas krituma dēļ gadu laikā zaudējumi pieauga.

(38)

Plāns paredz KCK SWOT analīzi (stiprās puses, vājās puses, iespējas un draudi). Tiek apgalvots, ka KCK stiprās puses ir ievērojama ražošanas jauda, zinātība un tradīcijas, kā arī atbilstība ES noteikumiem. Vājās puses ir augstas ražošanas izmaksas, atkarība no vienas darbības, uz pakalpojumu sniegšanu orientētas kultūras trūkums un klientu uzticības zaudēšana attiecībā uz kautuves grafikiem. Turklāt uzņēmumam trūkst elastības attiecībā uz tā darbību, kā arī nodarbinātību. Ja uzņēmums būtu darbojies kā privāts uzņēmums ar privāto ieguldītāju dalību, attiecīgos lēmumus būtu pieņēmusi Valde un tās kopsapulce. Visbeidzot, uzņēmuma darbiniekiem ir valsts civildienesta ierēdņa statuss, kas padara viņu atlaišanu ļoti grūtu un dārgu.

(39)

Draudi ir jaunu dalībnieku ienākšana tirgū, gaidāmais gaļas importa pieaugums no citām ES dalībvalstīm, jo importa produkcijas cenas ir zemākas un kvalitāte labāka, kas varētu izraisīt kautuvju samazināšanos Kiprā, dzīvnieku audzēšanas darbību kritumu Kiprā un augstas ražošanas izmaksas. Kā iespējas plāns paredz iespēju iznomāt ražošanas līnijas trešiem uzņēmumiem, uzņēmuma finanšu stāvokļa uzlabošanu, pārdodot nekustamo īpašumu, kā arī sadarbību ar lielajiem tirgus dalībniekiem.

(40)

Uzņēmuma pārstrukturēšanas kopējās izmaksas sākotnēji tika lēstas apmēram 27 miljonu EUR apmērā. 55,6 % no šīs summas sniegtu valsts, savukārt uzņēmuma dalība būtu atlikušie 44,4 % (12 miljoni EUR). Tomēr, kā paskaidrots iepriekš 25. apsvērumā, Kipras iestādes savā 2013. gada 14. maija iesniegumā norādīja, ka pārstrukturēšanas izmaksas pa šo laiku ir pieaugušas līdz aptuveni 29,8 miljoniem EUR, savukārt KCK ieguldījums paliks nemainīgs.

(41)

KCK ieguldījums tiks iegūts no i) nekustamā īpašuma pārdošanas (7 miljoni EUR), kas saskaņā ar Kipras iestāžu sniegto informāciju varētu būt bez valsts atbalsta elementa, jo cenu aprēķinās pēc tirgus vērtības neatkarīgs vērtētājs, un ii) jauna aizdevuma līguma noslēgšanas (5 miljoni EUR). Kipras iestādes savā 2013. gada 14. maija iesniegumā tomēr ir atzinušas, ka pašreizējās ekonomiskās vides apstākļos šāda aizdevuma saņemšana ir jāvērtē kā apšaubāma.

(42)

Plānā ir paredzēti šādi pārstrukturēšanas pasākumi:

(43)

Lai uzlabotu elastīgumu visās jomās, pārstrukturēšanas plānā ir piedāvāts pārveidot KCK par uzņēmumu, kas darbojas saskaņā ar privāttiesībām. Gaidāms, ka tādā veidā tiks uzlabots uzņēmuma elastīgums attiecībā uz lēmumu pieņemšanu. Tas varētu arī stimulēt privāto ieguldītāju ieinteresētību, lai tie varētu kļūt par uzņēmuma akciju turētājiem. Visbeidzot, darbinieku statusa maiņa atvieglos personāla pieņemšanu un atlaišanu.

(44)

Pārstrukturēšanas plāns paredz pilnībā samaksāt parādu, kas uzņēmumam ir attiecībā pret Sociālā nodrošinājuma fondu (6,14 miljonus EUR uz 2012. gada beigām) un Iekšējo ienākumu nodaļu (3,646 miljonus EUR uz 2012. gada beigām). Turklāt uzņēmums samaksās parādus, kam pienācis nomaksas termiņš, 13,306 miljonu EUR apmērā (tostarp jau apstiprināto glābšanas aizdevumu 1,6 miljonus EUR). Kopējās šā pasākuma izmaksas ir aprēķinātas apmēram 23,1 miljona EUR apmērā. Turklāt Kipras iestādes savā 2013. gada 14. maija iesniegumā apstiprināja, ka nenokārtotās saistības pret Veterināro dienestu tiks pakāpeniski nokārtotas pēc pārstrukturēšanas.

(45)

Plāns paredz pārcelt visus darbiniekus, kam ir valsts civildienesta ierēdņa statuss, uz pašvaldības iestādēm un atlaist pārējos darbiniekus. Jaunajā statusā uzņēmums tad nomainīs savu personālu pret jauniem darbiniekiem. Jaunie darbinieki tiks nodarbināti saskaņā ar jauniem atalgojuma nosacījumiem un pensiju shēmām. Uzņēmums vajadzības gadījumā izmantos arī ārpakalpojumus. Pēc pārstrukturēšanas paredzēts, ka uzņēmumā būs tikai 9 vadības amata vietas un 67 darbinieki/strādnieki. Visu attiecīgo CKC pasākumu izmaksas būs 6,68 miljoni EUR, kas sadalās attiecīgi personāla kompensācijas izmaksās (3,34 miljoni EUR) un pensijas tiesību maksājumos (3,34 miljoni EUR). Paredzams, ka, tiklīdz plāns būs stājies spēkā, atalgojuma izmaksas būtiski samazināsies.

(46)

Plānā ir paredzēti šādi kompensācijas pasākumi:

(47)

Saskaņā ar Kipras iestāžu sniegto informāciju KCK nebūtu iespējams samazināt savu jaudu. Tas ir tāpēc, ka KCK ir tikai viena ražošanas līnija katram dzīvnieku veidam. Kipras iestādes apgalvo, ka attiecīgo mašīnu noņemšana jaudas samazināšanas nolūkā būtu līdzvērtīga KCK iziešanai no attiecīgā tirgus segmenta.

(48)

Saskaņā ar Kipras iestāžu sniegto informāciju pārstrukturēšanas atbalstu saņēmējam var piešķirt tikai tad, kad to ir apstiprinājusi Komisija.

(49)

Kipras iestādes ir apņēmušās regulāri iesniegt sīki izstrādātus ziņojumus par pārstrukturēšanas plāna īstenošanu.

(50)

Cypra, KCK konkurents, 2011. gada 20. janvārī iesniedza sūdzību. Cypra ir privāts uzņēmums, kas Kipras kautuvju tirgū sāka darboties 2006. gadā. Sūdzības iesniegšanas brīdī Cypra bija lielākā tirgus daļa cūku kaušanas segmentā (71 %), kā arī kopējā kaušanas tirgū Kiprā (57 %).

(51)

Sūdzībā tika apgalvots, ka saņēmējs nesenā pagātnē ir vairākkārtīgi saņēmis atbalstu. Proti, tiek apgalvots, ka KCK ir saņēmis šādu atbalstu:

(52)

Sūdzības iesniedzējs secina, ka pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršana radīs konkurences kropļojumu, jo atbalsta saņēmējs pēdējos gados pastāvīgi baudījis atbalstu, ko sniegusi Kipras valsts.

(53)

Komisija uzskatīja, ka KCK zemes gabala būvju un plānošanas zonas maiņa, šķiet, neietvēra valsts līdzekļu nodošanu, savukārt jautājumu par glābšanas atbalstu Komisija jau bija rūpīgi pārbaudījusi. Tāpēc Komisija piedāvāja iespēju Kipras iestādēm sniegt piezīmes par apgalvojumiem saistībā ar 51. apsvēruma a) un c) apakšpunktā minētajiem atbalsta piešķiršanas gadījumiem.

(54)

Kipras iestādes savā 2011. gada 4. marta atbildē nebija sniegušas pietiekamu informāciju, kas liecinātu, ka pastāvīga iecietība attiecībā pret maksājuma termiņu kavējumiem nav valsts atbalsts. Saistībā ar 512 850 EUR lielo aizdevumu Kipras iestādes norādīja, ka pēc negatīvā atzinuma, ko bija sniedzis Kipras valsts atbalsta komisārs, KCK atmaksāja atpakaļ aizdevumu kopā ar procentiem Pašvaldību savienībai, nododot zemes īpašumtiesības.

(55)

Komisija ar 2011. gada 20. aprīļa lēmumu nolēma uzsākt LESD 108. panta 2. punktā noteikto procedūru. Proti, tā secināja, ka saistībā ar pārstrukturēšanas atbalstu visi 107. panta 1. punkta nosacījumi prima facia ir izpildīti. Tika arī konstatēts, ka ir norādes par citiem atbalsta gadījumiem, kas varētu būt īstenoti šādos veidos: i) pastāvīga valsts iecietība attiecībā pret maksājumu termiņu kavējumiem, ii) Pašvaldību savienības aizdevums 512 850 EUR apmērā, iii) iespējamais atbalsts saistībā ar valsts garantētajām obligācijām un iv) esošo darbinieku un viņu pensiju saistību pārņemšana, ko īstenojušas pašvaldības iestādes.

(56)

Kipras iestādes savas piezīmes attiecībā uz Komisijas 2011. gada 20. aprīļa lēmumu sniedza ar 2011. gada 24. jūnija vēstuli. Kipras iestāžu argumenti ir sniegti turpmākajos punktos.

(57)

Kipras iestādes savā atbildē apgalvoja, ka vairākas valsts iestādes, tādas kā Iekšējo ienākumu departaments un Sociālā nodrošinājuma departaments, iepriekš bija saņēmušas tiesas nolēmumus, kuros prasīts KCK atmaksāt parādus attiecīgajām iestādēm. Tomēr, pamatojoties uz 2003. gada Likuma Nr. 26(I) 18. pantu, sabiedrisko kautuvju kustamam un nekustamam īpašumam nevar piemērot parasto izpildes vai apķīlāšanas procedūru, ne arī kādu citu procedūru pēc prasības ierosināšanas pret tām. Tāpēc saskaņā ar spēkā esošo regulatīvo režīmu attiecībā uz KCK izdoto tiesas nolēmumu nevar īstenot.

(58)

Tiek arī apgalvots, ka, ņemot vērā nespēju īstenot tiesas lēmumus pret KCK un ņemot vērā pārstrukturēšanas procesa gaitu, nekādus citus pasākumus iestādes neveiks līdz pārstrukturēšanas procesa beigām. Tiek arī atzīmēts, ka citi attiecīgo parādu iekasēšanas veidi nevainagotos ne ar kādu summu atgūšanu. Kipras iestādes secina, ka to lēmums piešķirt KCK pārstrukturēšanas atbalstu ir apliecinājums valdības nodomam nokārtot KCK parādus pret valsts pārvaldes iestādēm.

(59)

Kipras iestādes atzīst, ka Pašvaldību savienība 2007. gada decembrī ir piešķīrusi KCK aizdevumu 512 850 EUR apmērā. Pēc sūdzības iesniegšanas Kipras valsts atbalsta komisārs nolēma, ka šādas summas piešķiršana ir uzskatāma par nelikumīgu darbības atbalstu, jo tas piešķirts, par to iepriekš neinformējot Eiropas Komisiju. Kipras iestādes papildina, ka KCK atmaksāja Pašvaldību savienībai atpakaļ šo summu kopā ar procentiem 2010. gada 15. janvārī, nododot tai zemes īpašumtiesības 580 000 EUR vērtībā. Zemes novērtējumu veica Zemes reģistra un ģeodēzijas departaments, kas ir uzskatāms par valsts oficiālo vērtētāju. Kipras iestādes apgalvo, ka procenti 67 150 EUR apmērā atbilst gada procentu likmei 6,12 %, ja ir ņemta vērā arī ikgadējā kapitalizācija. Saskaņā ar Kipras iestāžu norādīto procentu likme nav zemāka par tirgus procentu likmēm attiecībā uz nekustamo nodrošinājumu attiecīgajā periodā.

(60)

Kipras iestādes atkārtoti norāda, ka minētās valsts garantētās obligācijas bija emitētas 1985. gadā un atkārtoti emitētas 1992. un 1999. gadā, pamatojoties uz Parlamentā pieņemto likumu. Lefkošas Reģionālā tiesa 2007. gada 9. jūlijā lika valstij kā galvotājam atmaksāt parādu vienam obligāciju īpašniekam. Pēc šā tiesas nolēmuma valdībai bija jāatmaksā attiecīgā summa kopā ar procentiem. Valstij nebija nekādu pretprasību pret KCK, un šā iemesla dēļ prasību anulēšana nenotika.

(61)

Saistībā ar personāla pārcelšanu uz pašvaldības iestādēm Kipras iestādes apgalvo, ka tas attiecās tikai uz 19 darbiniekiem. Šo personu pensiju pabalsti jau bija ņemti vērā pārstrukturēšanas izmaksās, un saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu to apmērs ir 1,4 miljoni EUR. 13 pašvaldības iestādes piekrita pieņemt darbā 15 no 19 KCK personāla pastāvīgajiem locekļiem, tādā veidā apmierinot savas vajadzības pēc darbiniekiem. Pēc šīs vienošanās Iekšlietu ministrija un Finanšu ministrija neļautu radīt jaunas vai papildu darbavietas iesaistītajās pašvaldībās.

(62)

Pēc minētajiem pasākumiem tika nolemts, ka katru KCK pastāvīgo darbinieku pārceltu uz tādu pašu amatu un ar tādu pašu algu, kāda viņam ir bijusi KCK. Tāpēc puses vienojās, ka pašvaldības, kas pieņems KCK bijušos darbiniekus, maksās to algas daļu, kas atbilst no jauna pieņemtā darbinieka sākotnējai algas likmei, un valsts maksātu algas starpību. Valsts maksātās summas attiektos uz periodu no darbinieka pārcelšanas brīža līdz viņa darba karjeras beigām. Tiek lēsts, ka šī summa par 15 KCK darbiniekiem varētu būt apmēram 3,4 miljoni EUR. Saskaņā ar Kipras iestāžu norādīto šī summa neattiecas uz izdevumiem, kas būtu jāuzņemas KCK, un šā iemesla dēļ tā netiek iekļauta pārstrukturēšanas izmaksās. Šī ir standartprakse, ko ievēro līdzīgos apstākļos. Kipras iestādes secina, ka šā iemesla dēļ šis pasākums nav selektīvs un tāpēc neatbilst vienam no valsts atbalsta esamības nosacījumiem. Tomēr Kipras iestādes apgalvo: pat ja tas tiktu uzskatīts par valsts atbalstu, tas būtībā ir sociālais atbalsts, kas neskar atbalsta saņēmēja intereses. Attiecībā uz šādiem atbalsta pasākumiem Pamatnostādnēs ir noteikts, ka Komija pieņem pozitīvu nostāju.

(63)

Attiecībā uz pārstrukturēšanas plāna prognozi, ka kautuvju tirgus palielināsies par 2 % visos trijos scenārijos (labākais, sliktākais un vidējais scenārijs), Kipras iestādes atzīmē, ka šis procentuālais rādītājs bija vidējais kautuvju gada pieaugums Kiprā 1998.–2008. gada periodā. Šādu prognozi izteica arī KCK vadība turpmākajiem 5 gadiem. Pieauguma likmes samazinājums par 0,5 % varētu nozīmēt KCK peļņas samazinājumu par 500 000 EUR, tomēr saņēmējs būtu joprojām rentabls pēc pārstrukturēšanas perioda beigām.

(64)

Attiecībā uz izmaksām par personāla pārcelšanu uz pašvaldības iestādēm Kipras iestādes atkārtoti norāda, ka pārceltas būtu tikai 19 personas un ka vairums liekā personāla tiks atlaisti.

(65)

Komisija savā 2011. gada 20. aprīļa lēmumā apšauba KCK spēju noslēgt aizdevuma līgumu ar finanšu iestādēm. Kipras iestādes šajā saistībā apgalvo, ka KCK ir noslēdzis aizdevuma līgumus ar komercbankām, un tie tiek normāli un bez kavējumiem atmaksāti. Ņemot vērā iepriekš sniegto skaidrojumu, ka saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem KCK īpašumam nevar piemērot parasto izpildes vai apķīlāšanas procedūru, ar bankām noslēgtie aizdevuma līgumi ir segti ar valsts garantijām. Kipras iestādes piebilst, ka tas mainīsies līdz ar uzņēmuma pārstrukturēšanu un juridiskā statusa maiņu. Turpmākos aizdevumus ar tirgus nosacījumiem būs iespējams iegūt, ņemot vērā uzņēmuma īpašumu, tostarp nekustamo īpašumu, kas ir aptuveni 7 miljonu EUR vērtībā. Attiecībā uz KCK nekustamo īpašumu Kipras iestādes norāda, ka šādu vērtību ir aprēķinājis Iekšlietu ministrijas Zemes reģistra un ģeodēzijas departaments.

(66)

Visbeidzot, Kipras iestādes atkārtoti norāda, ka KCK problēmas ir radījuši šādi apstākļi: a) elastīguma trūkums attiecībā uz tā struktūru un darbību, b) augstas darbaspēka izmaksas un c) lieli parādi. Pārstrukturēšanas plānā mēģināts risināt šos iemeslus, mainot uzņēmuma juridisko statusu, samazinot darbaspēka izmaksas un samazinot uzņēmuma parādus.

(67)

Saistībā ar kompensācijas pasākumiem Kipras iestādes vispirms atkārtoti norāda uz savām bažām par iespēju, ka Cypra varētu iegūt monopolstāvokli tirgū. Saskaņā ar Kipras iestāžu sniegto informāciju Cypra ir adresējis vēstuli Kipras iekšlietu, tirdzniecības un finanšu ministriem, kurā norāda, ka uzņēmumam cūku kaušanas tirgū ir 71 % tirgus daļa, ka tā cenas ir par 20 % augstākas un ka klienti dod priekšroku šim uzņēmumam citstarp tāpēc, ka tas piedāvā labākas kvalitātes gaļu. Tas, pēc Kipras iestāžu viedokļa, liecina, ka Cypra ir dominējošs stāvoklis un, ja KCK pārstās darboties, cenas palielināsies. Kipras iestādes papildina, ka, lai arī Cypra bija norādījis savu nodomu ieiet liellopu kaušanas tirgū sešu mēnešu laikā, tas joprojām vēl nav izdarīts. Turklāt Kipras iestādes apgalvo, ka Cypra vēl nav saņēmis visas nepieciešamās teritorijas plānošanas licences un citu veidu licences, tāpēc tā ienākšana liellopu kaušanas segmentā noteiktajā termiņā ir maz ticama. Saskaņā ar Kipras iestāžu rīcībā esošo informāciju arī nevienam citam uzņēmumam nav nodoma ienākt šajā segmentā.

(68)

Attiecībā uz jautājumu par jaudas pārpalikumu Kipras iestādes atzīmē, ka jaudas pārpalikums cūku kaušanas segmentā sasniedz 39 % un ka jauda šajā segmentā ir palielinājusies par 32 % kopš Cypra ienākšanas tirgū 2006. gadā, savukārt aitu/kazu kaušanas segmentā jaudas pārpalikums sasniedz 51 % un ir palielinājies par 17 % kopš Cypra ienākšanas. Tas, pēc Kipras iestāžu apgalvotā, liek secināt, ka jaudas pārpalikums tirgū ir radies līdz ar Cypra ienākšanu. Kipras iestādes secina, ka, ņemot vērā KCK finanšu stāvokli, jebkādi papildu KCK darbību ierobežojumi varētu negatīvi ietekmēt tā dzīvotspēju.

(69)

Sūdzības iesniedzējs savas piezīmes attiecībā uz Komisijas 2011. gada 20. aprīļa lēmumu sniedza ar 2011. gada 4. jūlija vēstuli. Šajā vēstulē Cypra atkārtoti norāda, ka Kipras Liellopu audzētāju organizācijai ir nodoms nodibināt kautuvi.

(70)

Attiecībā uz kompensācijas pasākumiem Cypra atzīmē, ka, ja pārstrukturēšanas atbalsts tiek apstiprināts un ja cūku audzētāji tiek iesaistīti KCK, ņemot vērā turklāt A&A jaunās kautuves būvniecību, Cypra dzīvotspēja tiks apdraudēta. Iemesls tam ir tas, ka cūku kautuvju skaits, kas to veiks, būtiski samazināsies. Cypra arī atgādina, ka uzņēmums nesen ir ieguldījis nozīmīgas summas savas jaudas palielināšanai. Tas arī piebilda, ka Kipras Cūku audzētāju asociācija (kas pārstāv 100 % salas cūku audzētāju) ir iesaistīta pārstrukturēšanas procesā. Acīmredzot, valdība piedāvā šai asociācijai daļas jaunajā uzņēmumā, kas tiks izveidots pēc pārstrukturēšanas. Tas saskaņā ar Cypra sniegto informāciju pats par sevi ir pretrunā ar apņemšanos trīs gadus neīstenot agresīvas darbības, lai palielinātu tirgus daļu. Saistībā ar jaudu jāmin, ka trim uzņēmumiem – Cypra, A&A un Trimithias – ir vairāk nekā 20 000 cūku kaušanas jauda nedēļā, savukārt attiecīgā ražošana ir apmēram 14 000.

(71)

Cypra apgalvo, ka Kipras iestādēm pirms atbalsta apstiprināšanas būtu jāpierāda, ka KCK spēs noslēgt aizdevuma līgumu 5 miljonu EUR apmērā. Jebkurā gadījumā labākais risinājums saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju ir slēgt cūku kaušanas ražošanas līniju. Tas neradīšot nekādu iztrūkumu tirgū, jo pārējie uzņēmumi var segt valsts vajadzības. Cypra arī izdara pieņēmumus par pašreizējo un iepriekšējo Kipras valdības locekļu un KCK vadības tuvām attiecībām, un, ja tās tiks turpinātas, varētu turpināties arī negodīga attieksme pret privātajām kautuvēm.

(72)

Attiecībā uz valsts prasībām pret KCK Cypra norāda, ka KCK ir iekasējis veterinārās nodevas 900 000 EUR apmērā, kas nav atdotas atpakaļ valstij. Attiecībā uz personāla pārcelšanu valsts ir piekritusi subsidēt darbinieku pārcelšanas izmaksas, sedzot jaunajā darbavietā (pašvaldības iestādēs) noteiktās algas un darbinieka pašreizējās algas starpību visiem darbiniekiem, kas tiks pārcelti. Turklāt darbiniekiem, kas paliks jaunajā uzņēmumā, valsts subsidēs 40 % no iepriekšējās algas līdz pat viņu darba attiecību beigām, savukārt jaunais uzņēmums maksās 60 %.

(73)

Attiecībā uz uzņēmuma paša ieguldījumu Cypra prasa, lai KCK nekustamā īpašuma pārdošana tiktu veikta brīvā tirgū. Cypra ir aizdomas, ka attiecīgās zemes vērtība, kā redzams no nomas maksas, ko valsts iekasē no kāda cita uzņēmuma (Sigan Management Limited) tajā pašā apgabalā, ir daudz zemāka nekā tā, kas norādīta pārstrukturēšanas plānā. Attiecībā uz aizdevumu 512 850 EUR apmērā, ko piešķīrusi Pašvaldību savienība, Cypra apšauba, ka aizdevums tika atmaksāts, nododot zemes īpašumtiesības.

(74)

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs piedāvā turpmākajā KCK pārstrukturēšanas procesā iekļaut liellopu kaušanas līnijas pagaidu iznomāšanu Kipras Liellopu audzētāju organizācijai, aitu/kazu kaušanas līnijas pagaidu iznomāšanu jebkuram interesentam un cūku kaušanas līnijas slēgšanu. Tiklīdz Kipras Liellopu audzētāju organizācija būs izveidojusi pati savu kautuvi, KCK kautuve būtu jāslēdz un valdībai jāpārdod attiecīgā zeme trešām personām.

(75)

Par Komisijas 2011. gada 20. aprīļa lēmumu savas piezīmes iesniedza vairākas citas trešās personas.

(76)

Viens konkurents (A&A kautuves) norāda, ka tas ir tikko kā pabeidzis savas ražotnes modernizāciju un ka tas šobrīd spēj apmierināt 35–40 % no valsts vajadzībām cūku kaušanas segmentā un 30 % no valsts vajadzībām aitu/kazu kaušanas segmentā. Uzņēmums apgalvo, ka KCK pārstrukturēšanas plānā netika ņemti vērā pilnveidojumi, piemēram, KCK konkurentu – A&A vai uzņēmuma Agioi Trimithias – ražošanas līnijas atjaunināšana. Tādējādi tiek apgalvots, ka atbalsta saņēmēja stāvoklis ir daudz sliktāks, nekā raksturots pārstrukturēšanas plānā, pat ja ņem vērā sliktāko scenāriju. Turklāt A&A uzskata, ka Kipras iestāžu apgalvojums par to, ka Cypra varētu iegūt monopolstāvokli, ja KCK apturēs vienu no savām ražošanas līnijām, nav pamatots, ņemot vērā A&A un Agioi Trimithias atjauninātās ražošanas līnijas un šo uzņēmumu jaudu. A&A uzskata, ka piedāvātie kompensācijas pasākumi nav pieņemami. Vienīgais ticamais kompensācijas pasākums, kas būtu pieņemams, būtu KCK pārtraukt piedāvāt cūku kaušanas pakalpojumus. Vienlaikus KCK vadībā būtu jāieceļ vadības grupa ar pieredzi tirgvedībā un uzņēmumā jāatstāj tikai neliels darbinieku skaits, kas nodrošinātu liellopu un aitu/kazu kaušanas līniju darbību.

(77)

Viena persona, kas lūdza konfidencialitāti attiecībā uz savu iesniegumu, apgalvoja, ka KCK pienācīgi izpilda savas saistības saskaņā ar ES direktīvām attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu. KCK konkurenti savukārt ļaunprātīgi attiecas pret attiecīgo ES direktīvu īstenošanu un vietējo iestāžu veikto kontroli, tādējādi radot tiešu un netiešu negodīgu konkurenci ar KCK, kas savukārt ir viens no uzņēmuma pašreizējā finanšu stāvokļa iemesliem, jo KCK pretēji saviem konkurentiem maksā nodevas par savu atkritumu apsaimniekošanu, bet konkurenti to nedara.

(78)

Viena persona, Kipras Cūku audzētāju asociācija, pauda bažas par “dominējoša uzņēmuma agresivitāti cūku kaušanas segmentā”, t. i., par Cypra. Tiek apgalvots, ka Cypra varētu ieņemt monopolstāvokli vismaz cūku kaušanas segmentā, ja KCK pārstās darboties. Turklāt tiek apgalvots, ka ienākšana liellopu kaušanas segmentā nav iespējama. Asociācija arī atzīmē, ka cūku audzētāji nesen ir izveidojuši uzņēmumu, kas šobrīd kontrolē 60 % valsts ražošanas. Šobrīd kautuvi izvēlas klients (gaļas mazumtirgotājs vai vairumtirgotājs). Asociācija tomēr atzīmē, ka nākotnē šāds uzņēmums varētu nosvērt savu izvēli par labu kādai kautuvei atkarībā no kautuves dzīvotspējas, piemēram, prasot, lai tam tiktu sniegti dzīvnieku kaušanas piedāvājumi. Tāpēc, ņemot vērā tirgus struktūru Kiprā, neviena uzņēmuma dzīvotspēju nevar uzskatīt par garantētu.

(79)

Kipras iestādes ar 2011. gada 8. novembra vēstuli sniedza savas piezīmes attiecībā uz trešo personu iesniegumiem.

(80)

Attiecībā uz A&A sniegtajām piezīmēm Kipras iestādes apgalvoja, ka pārstrukturēšanas plāns tika izstrādāts, pamatojoties uz tirgus situāciju tā izstrādes laikā. Plānā patiešām tika ņemta vērā Agioi Trimithias un Cypra kautuvju darbība. Attiecībā uz to, ka A&A atver jaunu ražotni, KCK uzskata, ka tas būtiski neietekmēs tirgus apstākļus. Tiek atzīmēts, ka A&A piezīmes gatavoja, pamatojoties uz to, ka uzņēmumam būtu izdevīgi, ja KCK potenciāli izietu no tirgus. Taču, ja tā notiek, KCK izzustu, un tā aktīvi nebūtu pietiekami, lai segtu savus parādus. Šādā gadījumā valsts pārņems KCK saistības, un cits privāts operators varētu atkal atvērt kautuvi. No otras puses, pārstrukturēšanas plāns dod iespēju KCK pašam segt savas saistības, un vienlaikus tā ir iespēja ienākt privātiem ieguldītājiem. Attiecībā uz kompensācijas pasākumiem Kipras iestādes apgalvo, ka A&A nepamato savus priekšlikumus, kuri turklāt ir patvaļīgi, ekonomiski nesaprātīgi un jebkurā gadījumā nav vērsti uz uzņēmuma dzīvotspēju. Kipras iestādes turklāt apgalvo, ka A&A iesniegums rada priekšstatu, ka pārstrukturēšanas plāns nav bijis rūpīgi izstrādāts. Tomēr A&A, šķiet, ignorē attiecīgo tiesību aktu un paša pārstrukturēšanas plāna pamatelementus.

(81)

Attiecībā uz Cypra sniegtajām piezīmēm Kipras iestādes apgalvo, ka saistībā ar monopolstāvokļa riskiem šobrīd vēl nav skaidrs, vai jaunās kautuves tiks atvērtas. Jebkurā gadījumā iestādes atbalstītu pasākumus, kas ļaus KCK turpināt darbību un kas atturēs monopolu vai oligopolu rašanos. KCK pārstrukturēšana kalpo šim nolūkam, jo īpaši, ja KCK turpinās darbību cūku kaušanas segmentā. Uzņēmuma Cypra bažas par savu dzīvotspēju, šķiet, vairāk attiecas uz A&A kautuves atkārtotu atvēršanos un KCK turpmāku darbību. Attiecībā uz privāto ieguldītāju identitāti Kipras iestādes atzīmē, ka viens no iespējamajiem ieguldītājiem tik tiešām varētu būt Kipras Cūku audzētāju asociācijas biedri. Tomēr tas nenozīmētu, ka viens no nosacījumiem šādai dalībai būtu tas, ka KCK nokauto cūku skaitam būtu jāpieaug vai ka cūku audzētājiem būtu jābūt KCK klientiem.

(82)

Kipras iestādes noraida pārmetumus par pašreizējo un iepriekšējo valdības locekļu un KCK vadības tuvām attiecībām un apgalvo, ka šādas pretenzijas ir nepamatotas. Attiecībā uz veterinārajām nodevām tiek apgalvots, ka tās tiek pakāpeniski atmaksātas. Piemēram, Kipras iestādes atzīmē, ka 2008.–2011. gadā KCK samaksāja nodevas 479 000 EUR apmērā. Attiecībā uz KCK nekustamā īpašuma pārdošanu Kipras iestādes norāda, ka zemes vērtēšanu veica neatkarīgs vērtētājs (Zemes reģistra un ģeodēzijas departaments) un ka Cypra pretenzijas ir tikpat nepamatotas. Kipras iestādes iesniedza valsts Zemes reģistra un ģeodēzijas departamenta vēstuli, kurā pamatota cenu atšķirība attiecībā uz nomu, ko maksā Sigan Management Limited, un KCK zemes novērtējumu. Visbeidzot, Kipras iestādes apgalvo, ka Cypra priekšlikumi nav pieņemami. Pat gadījumā, ja KCK pārstrukturēšana netiek pabeigta, valstij vai KCK likvidatoram būs pienākums un tiesības pārdot vai iznomāt KCK aktīvus privātiem ieguldītājiem vai uzņēmumiem.

(83)

Pēc Komisijas pieprasījuma Kipras iestādes 2012. gada 30. marta un 2012. gada 26. novembra vēstulē sniedza turpmākus skaidrojumus un atjauninātu informāciju. To iesniegumi tika papildināti ar papildmateriāliem 2013. gada 14. maijā.

(84)

Attiecībā uz KCK nenomaksātajām saistībām Kipra 2012. gada 30. marta vēstulē sniedza to sadalījumu un 2012. gada 26. novembra vēstulē sīkāk norādīja šo saistību būtību un faktiskos maksāšanas termiņus. Kipras iestādes arī vērsa Komisijas uzmanību uz to, ka 2003. gada Likums Nr. 26(I), kas reglamentē centrālo kautuvju, tādu kā KCK, struktūru, organizāciju un darbību un saskaņā ar kuru šādu organizāciju kustamam un nekustamam īpašumam nevar piemērot parasto izpildes vai apķīlāšanas procedūru, ne arī kādu citu procedūru pēc prasības ierosināšanas pret tām, tikai aizstāja 1981. gada Likumu Nr. 69 par kautuvēm, kura 22. pantā bija ietverts tieši tāds pats noteikums. Kipras iestādes tāpēc mudina Komisiju pārbaudīt, kādā apmērā šis 2003. gada likuma noteikums ietver esošu atbalstu saskaņā ar attiecīgo Pievienošanās līgumu, un norāda uz līdzīgu gadījumu, ko pārbaudījusi Komisija (E 12/2005 – Polija – Neierobežota valsts garantija Poczta Polska labā), kurā Komisija uzskatīja, ka, lai arī spēkā esošais tiesiskais regulējums, kas liedz attiecīgajam uzņēmumam piemērot bankrota procedūru, ir ietverts 2003. gada likumā, tas bija esoša atbalsta gadījums, jo attiecīgā noteikuma būtība izrietēja no likuma, kas tika pieņemts tālajā 1934. gadā.

(85)

Kipras iestādes turklāt savā 2013. gada 14. maija iesniegumā apstiprināja, ka summas, par kurām jānorēķinās saistībā ar pārstrukturēšanu, ir nominālās summas, kam pieskaitīti procentu parādi. Tās arī apstiprināja, ka nenomaksātos parādus attiecībā pret Veterināro dienestu KCK pakāpeniski atmaksās pēc pārstrukturēšanas.

(86)

Attiecībā uz darbinieku pārcelšanu uz pašvaldības iestādēm Kipras iestādes savā 2012. gada 30. marta vēstulē norādīja, ka vēstules sagatavošanas datumā astoņi darbinieki jau bija pārcelti pēc to pašvaldības iestāžu pieprasījuma, kurām bija nepieciešams papildu personāls un kurās, ņemot vērā dominējošo ekonomisko klimatu, Iekšlietu ministrija un Finanšu ministrija nespēja apstiprināt jaunu/papildu amata vietu izveidošanu. Pārstrukturēšanas plānā ir paredzēts pārcelt kopumā 15 darbiniekus un iekļauta pensijas tiesību nodrošināšana šiem 15 darbiniekiem. Paredzēts, ka pašvaldības iestādes maksās šiem darbiniekiem summu, kas atbilst pirmajai algas likmes pakāpei, kāda tā būtu, pieņemot darbā jaunu darbinieku uz to pašu amata vietu, un ka valsts segs starpību līdz darbinieka faktiskajai algai. Kipras iestādes lēš, ka kopējā summa, kas nepieciešama 15 darbinieku algas starpības segšanai, ir 3 342 450 EUR no darbinieka pārcelšanas dienas līdz viņa aiziešanai pensijā. Šajā pašā saistībā Kipras iestādes uzsvēra, ka saskaņā ar Darba attiecību pārtraukšanas likumu (N.24/1976) privāto kautuvju minimālās izmaksas 15 darbinieku atlaišanas gadījumā atbilst obligātajam uzteikuma termiņam, kas ir astoņas nedēļas. Saskaņā ar Kipras iestāžu sniegto informāciju privātām kautuvēm nav pienākums izmaksāt papildus jebkādu kompensāciju par darbinieku atlaišanu, ja vien nav noslēgti konkrēti koplīgumi ar arodbiedrībām. Šīs iestādes arī norādīja, ka, šķiet, KCK galvenajam konkurentam nav nekādu koplīgumu ar arodbiedrību.

(87)

Kipras iestādes iesniedza arī atjauninātu uzņēmējdarbības plānu, kurā ņemti vērā jaunākie attīstības un tirgus dati. Tās iesniedza arī atjauninātu faktisko pārstrukturēšanas izmaksu sadalījumu un to finansējuma datus un šajā saistībā iesniedza KCK nekustamā īpašuma 2013. gada 24. aprīļa vērtējumu, ko veicis Iekšlietu ministrijas Zemes reģistra un ģeodēzijas departaments, kurš novērtējis KCK piederošās zemes un ēku tirgus vērtību ap 8,16 miljoniem EUR.

(88)

Šīs iestādes savā 2013. gada 14. maija iesniegumā arī apstiprināja, ka jauna aizdevuma līguma noslēgšanas iespēja pašreizējās ekonomiskās vides apstākļos ir jāvērtē kā apšaubāma.

(89)

KCK aktīvi darbojas dzīvnieku, proti, aitu/kazu, cūku un liellopu, kaušanas jomā. 180. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 (8), kas bija spēkā laikā, kad tika paziņots par KCK pārstrukturēšanas atbalstu, ir noteikts, ka Līguma 87., 88. un 89. pantu (tagad LESD 107., 108. un 109. pantu) piemēro liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, aitu gaļas un kazu gaļas ražošanai un tirdzniecībai. Tāpēc attiecīgie pasākumi ir jāpārbauda, ievērojot valsts atbalsta noteikumus.

(90)

Ievērojot LESD 107. panta 1. punktu, ir aizliegts atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(91)

Pārstrukturēšanas atbalstu ir piešķīrusi Kipras valsts, un tas sniedz selektīvas priekšrocības atbalsta saņēmējam, jo atbalsts ir piešķirts tikai KCK. Saskaņā ar Tiesas judikatūru jau tas vien, ka uzņēmuma konkurētspēja ir stiprināta salīdzinājumā ar citiem konkurējošiem uzņēmumiem, sniedzot tam saimniecisku labumu, kurš citādi nebūtu saņemts, veicot parastu uzņēmējdarbību, norāda uz iespējamo konkurences kropļojumu (9). KCK aktīvi darbojas tirgū, kurā notiek dalībvalstu savstarpējā tirdzniecība, un tāpēc atbalsts rada vai draud radīt konkurences kropļojumu un ietekmē dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību, jo KCK tiek sniegtas priekšrocības salīdzinājumā ar tā konkurentiem, un kaušanas nolūkos ir atļauta dzīvnieku pārrobežu transportēšana. Turklāt Kipras kautuvēs drīkst investēt ārvalstu ieguldītāji. Tādējādi attiecīgais pasākums ir atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(92)

Šis lēmums papildus pārstrukturēšanas atbalstam aptver vēl vairākus citus iespējamos atbalstus, kas varētu tikt piešķirti vai tiks piešķirti KCK. Šie atbalsti ir i) pastāvīga valsts iecietība attiecībā pret maksājumu termiņu kavējumiem, ii) Pašvaldību savienības aizdevums 512 850 EUR apmērā, iii) iespējamais atbalsts saistībā ar valsts garantētajām obligācijām un iv) esošo darbinieku un viņu pensiju saistību pārņemšana, ko īstenojušas pašvaldības iestādes.

(93)

Valsts pastāvīga iecietība attiecībā pret maksājumu termiņu kavējumiem parasti varētu atbilst valsts atbalsta definīcijai saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu, proti, labi iedibinātā judikatūra paredz, ka valsts labvēlīgu attieksmi pret uzņēmumu attiecībā uz parādu atgūšanu var uzskatīt par valsts atbalstu. Saskaņā ar ES judikatūru (10), ja valsts kā kreditors samazina parādsaistības vai neiekasē nenomaksāto parādu, tas var būt atbalsts tiktāl, cik privātais kreditors tādos pašos vai salīdzināmos apstākļos nebūtu rīkojies šādā veidā. Patiešām šajā lietā šķiet, ka atbalsts ir piešķirts, izmantojot valsts līdzekļus, jo valsts atsakās no ienākuma, ko tā varētu gūt no KCK parādu atmaksas. Kā norādīts iepriekš 23. apsvērumā, uz 2011. gada 31. decembri KCK bija uzkrājis kavēto parādu pret aizdevumu komisāru apmēram 11 miljonu EUR apmērā, kavētie maksājumi sociālā nodrošinājuma un nodokļu iestādēm bija aptuveni 8,7 miljoni EUR un izdevumi par veterinārajiem pakalpojumiem bija aptuveni 1,3 miljonu EUR apmērā. Turklāt varētu izrādīties, ka šis pasākums sniedz selektīvu priekšrocību KCK, jo tas ir piešķirts konkrēti šim uzņēmumam. Tie paši apsvērumi kā iepriekš 91. apsvērumā minētie attiecas uz konkurences kropļojuma nosacījumu un ietekmi uz tirdzniecību. Valsts iecietība attiecībā pret KCK maksājumu termiņu kavējumiem tāpēc ir atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(94)

Attiecībā uz aizdevumu 512 850 EUR apmērā, ko sniedza Pašvaldību savienība, Kipras iestādes norādīja, ka šī summa tika piešķirta 2007. gada decembrī. Pēc negatīvā atzinuma, ko bija sniedzis Kipras valsts atbalsta komisārs, KCK šo summu kopā ar procentiem 2010. gada 15. janvārī atmaksāja atpakaļ Pašvaldību savienībai, nododot tai zemes īpašumtiesības 580 000 EUR vērtībā. Zemes novērtējumu veica Zemes reģistra un ģeodēzijas departaments, kas ir uzskatāms par valsts oficiālo vērtētāju.

(95)

Kipras iestādes apgalvo, ka procenti 67 150 EUR apmērā atbilst gada procentu likmei 6,12 %, ieskaitot ikgadējo kapitalizāciju. Saskaņā ar Kipras iestāžu sniegto informāciju procentu likme nav zemāka par tirgus procentu likmēm attiecībā uz nekustamo nodrošinājumu attiecīgajā periodā. Komisija atzīmē, ka bāzes procentu likmes Kiprai atsauces periodā ir no 4,99 % (2007. gada decembrī) līdz 1,24 % (2010. gada janvārī). Saskaņā ar iepriekšējo Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodi (11), pamatlikmei bija jāpieskaita 75 pamata punkti, lai noteiktu attiecīgo atsauces likmi. Saskaņā ar jauno Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (12), kas piemērojams no 2008. gada 1. jūlija, vidēji jāpieskaita 220 pamata punktu rezerve (kas atbilst parastam nodrošinājumam un apmierinošam novērtējumam vai augstam nodrošinājumam un vājam finanšu novērtējumam). Likme 6,12 % gadā, ko KCK samaksājis Pašvaldību savienībai, vidēji bija augstāka nekā piemērojamā atsauces likme laikposmā no 2007. gada decembra līdz 2010. gada janvārim. Tāpēc Komisija varētu principā pieņemt, ka attiecībā uz Pašvaldību savienības izsniegto 512 850 EUR aizdevumu KCK viss attiecīgais iespējamais valsts atbalsts tika atmaksāts atpakaļ Pašvaldību savienībai.

(96)

Tomēr minētās atsauces likmes neattiecas uz grūtībās nonākušiem uzņēmumiem. Kā jau bija norādīts 21. apsvērumā, Komisija savā lēmumā, ar kuru apstiprināja glābšanas atbalstu KCK, atzina, ka KCK ir grūtībās nonācis uzņēmums. Tas bija vēl viens Kipras iestāžu arguments pirms šā lēmuma pieņemšanas, kas pamatots ar uzņēmuma 2006.–2009. gada pārskatiem. Turklāt tas, ka uzņēmums 2007. gada jūlijā neizpildīja saistības par savām obligācijām, kā rezultātā Kipras valstij kā galvotājai bija jāiesaistās (sk. 60. apsvērumu), arī stiprina šo konstatējumu. Šķiet, ka 2007. gadā KCK bija parastās grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes, tādas kā zaudējumu pieaugums, apgrozījuma samazināšanās, jaudas pārpalikuma palielināšanās, naudas plūsmas samazināšanās un neto aktīvu vērtības kritums, kā aprakstīts tolaik piemērojamo Pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai 11. punktā. (13) Gan iepriekšējā Komisijas paziņojumā par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodi, gan jaunajā Komisijas paziņojumā par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu ir paredzēta riska rezerve vismaz 400 pamata punktu apmērā, kas piemērojama grūtībās nonākušiem uzņēmumiem. Tā kā KCK jau 2007. gada decembrī atbilda nosacījumiem, lai klasificētos kā grūtībās nonācis uzņēmums, starpība, ko veido faktiski samaksātie procenti un procenti, kas būtu jāmaksā, ņemot vērā 400 pamata punktus lielo riska rezervi, ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(97)

KCK 1985. gadā emitēja valsts garantētās obligācijas, kas tika atkārtoti emitētas 1992. un 1999. gadā. Šim nolūkam Kipra pieņēma likumu. Tādējādi izriet, ka atbalsts tika piešķirts pirms Kipras iestāšanās Eiropas Savienībā. Tiešām, ievērojot Komisijas paziņojuma par EK līguma 87. un 88. panta (tagad LESD 107. un 108. panta) piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (14) 2.1. punktu, atbalsts garantijas veidā ir piešķirts brīdī, kad garantija tika izsniegta, nevis tad, kad tā tika izmantota, ne arī tad, kad tika veikti maksājumi saskaņā ar garantijas noteikumiem. Komisija tāpēc atzīst, ka valsts atbalsts netika piešķirts, kad 2007. gadā tika izmantota garantija.

(98)

Visbeidzot, kā norādīts pārstrukturēšanas plānā, daļa personāla tiks pārcelta uz pašvaldības iestādēm. Kā skaidroja Kipras iestādes savā 2011. gada 20. aprīļa vēstulē, pensijas tiesības personām, kas tiks pārceltas uz pašvaldības iestādēm, tika iekļautas pārstrukturēšanas izmaksās, un to summa ir 1,4 miljoni EUR. Sociālās izmaksas, kas netika iekļautas pārstrukturēšanas plānā, attiecas uz darbinieku algas daļu, kas ir virs algas līmeņa, ko pašvaldības iestāde piemēro no jauna pieņemtam darbiniekam, līdz algai, ko darbinieks bija saņēmis KCK. Tiek lēsts, ka šī summa ir 3,4 miljoni EUR.

(99)

Visi pasākumi, kas atbrīvo uzņēmumu no maksājumiem, kas parasti tiek iekļauti tā budžetā, ir valsts atbalsts. Tas attiecas arī uz izmaksām saistībā ar darbinieka atalgošanu. Šajā saistībā Tiesa uzskatīja, ka tas, ka valsts pasākumi ir vērsti uz papildu izmaksu kompensāciju, nevar būt pamatojums, lai tie neatbilstu atbalsta definīcijai. (15)

(100)

Komisija tāpēc uzskata, ka algas starpība 3,4 miljonu EUR apmērā darbiniekiem, kas tiek pārcelti uz pašvaldības iestādēm, ir valsts atbalsts KCK labā.

(101)

Valsts atbalsta aizliegums saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu neliedz dažas atbalsta kategorijas pasludināt par saderīgām ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz izņēmumiem, kas sniegti šā panta 2. un 3. punktā.

(102)

Piemērojot LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā norādītos izņēmumus, Komisija var uzskatīt, ka atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu, ja tiek konstatēts, ka tas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Tomēr ir jāatzīmē, ka būtībā valsts atbalstu grūtībās nonākušam uzņēmumam var pasludināt par saderīgu tikai saskaņā ar Pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (16), jo atbalsts grūtībās nonākušam uzņēmumam parasti nav piemērots līdzeklis, lai sasniegtu saderības leģitīmo mērķi, jo pati uzņēmuma dzīvotspēja joprojām paliek neskaidra.

(103)

Ievērojot Eiropas Savienības Pamatnostādņu par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos 2014.–2020. gadam (17) 66. un 67. punktu, atbalsta pasākumam ir jābūt ar kādu stimulējošu elementu. Stimulējoša ietekme rodas, ja atbalsts maina uzņēmuma rīcību tā, lai tas iesaistītos nozares attīstību veicinošās papildu darbībās, kuras tas bez šāda atbalsta neveiktu vai veiktu ierobežotā vai atšķirīgā veidā. Vienpusēji valsts atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir tikai uzlabot uzņēmumu finanšu stāvokli, nevis veicināt nozares attīstību, ir uzskatāmi par darbības atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

(104)

Pastāvīga iecietība attiecībā pret KCK maksājumu termiņu kavējumiem nebija saistīta nedz ar ieguldījumiem, ne apmācību, ne darbavietu radīšanu, ne arī kādu citu ekvivalentu, kas tiek prasīts no atbalsta saņēmēja. Atbalsts bija vienkārši paredzēts saņēmēja finanšu stāvokļa stiprināšanai. Tāpēc Komisija uzskata, ka šis atbalsts ir darbības atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

(105)

Izskatāmais gadījums ir arī jāpārbauda, lai noskaidrotu, vai pasākumu nevar kvalificēt kā esošu atbalstu.

(106)

Ievērojot Kipras Pievienošanās līguma IV pielikuma 4. panta 4. punktu, atbalsta shēmas un individuālo atbalstu, kas piešķirts darbībām, kuras saistītas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi vai tirdzniecību, un ko kādā jaunajā dalībvalstī sāk īstenot pirms pievienošanās dienas, un kas joprojām ir spēkā pēc minētās dienas, uzskata par esošu atbalstu EK līguma 88. panta 1. punkta (tagad LESD 108. panta 1. punkta) nozīmē, ja atbalsta pasākums ir paziņots Komisijai četru mēnešu laikā no pievienošanās dienas. Sarakstā, ko Kipra paziņojusi pēc pievienošanās 2004. gada 1. maijā un ko Komisija ir publicējusi (18), nav nekāda atbalsta, kas būtu piešķirts KCK. Tāpēc izskatāmo pasākumu nevar uzskatīt par esošu atbalstu Pievienošanās līguma IV pielikuma 4. panta 4. punkta nozīmē.

(107)

Pārstrukturēšanas plānā cita starpā tomēr ir paredzēta KCK pārveidošana par uzņēmumu, kas darbojas saskaņā ar privāttiesībām. Šīs pārveidošanas rezultātā tiks izbeigts KCK pašreizējais juridiskais statuss, un KCK turpmāk arī tiks pakļauts parastajai bankrota procedūrai.

(108)

Pārstrukturēšanas plānā ir arī paredzēts pilnībā nomaksāt uzņēmuma parādus attiecībā pret Sociālā nodrošinājuma fondu un Iekšējo ienākumu nodaļu, kā arī nokārtot parādus, kam pienācis nomaksas termiņš, attiecībā pret aizdevumu komisāru (sk. 44. apsvērumu). Turklāt Kipras iestādes apstiprināja, ka nenokārtotās saistības pret Veterināro dienestu tiks pakāpeniski nokārtotas pēc pārstrukturēšanas. Tās apgalvo, ka to lēmums piešķirt KCK pārstrukturēšanas atbalstu ir apliecinājums valdības nodomam īstenot pasākumus attiecībā uz KCK parādu pret valsts pārvaldes iestādēm.

(109)

Tā kā grūtībās nonācis uzņēmums, kāds ir KCK, var būtībā saņemt tikai saderīgu valsts atbalstu, pamatojoties uz apstiprinātu glābšanas un pārstrukturēšanas plānu, nenokārtotās saistības tāpēc tiks kārtotas tieši saskaņā ar pārstrukturēšanas atbalsta saderības novērtējumu.

(110)

Kā jau bija redzams iepriekš 96. apsvērumā, nevar izslēgt, ka ir bijis papildu atbalsta elements saistībā ar 512 850 EUR aizdevumu, ko bija izsniegusi Pašvaldību savienība un ko KCK vēl nav atmaksājis. Šādu papildu atbalstu nevarētu saistīt ne ar ieguldījumu, ne apmācību, ne darbavietu radīšanu, ne arī kādu citu ekvivalentu, kas tiek prasīts no atbalsta saņēmēja. Atbalsts varētu būt vienkārši paredzēts saņēmēja finanšu stāvokļa stiprināšanai. Šāds atbalsts tāpēc ir darbības atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Šāds papildu atbalsta elements būtu joprojām jāatmaksā Pašvaldību savienībai, un būtu jāpalielina KCK nenokārtotās saistības, kuru nokārtošana būs jāveic saskaņā ar pārstrukturēšanas plānā paredzēto parāda atmaksu (sk. iepriekš 109. apsvērumu).

(111)

Komisija ir pastāvīgi uzskatījusi, ka kompensāciju, kas attiecas uz tā saucamajām balasta izmaksām (t. i., izmaksām, kas rodas no saistībām, kuras uzņemtas pirms tirgus atvēršanas un kuras vairs nevar ilgāk izpildīt ar tādiem pašiem nosacījumiem konkurences tirgus apstākļos), noteiktos apstākļos var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(112)

Šajā saistībā tiek atzīts, ka pakāpeniskai pārejai no ievērojami ierobežotas konkurences stāvokļa uz tādu, kurā ir patiesa konkurence Savienības līmenī, ir jānotiek ar pieņemamiem ekonomiskiem nosacījumiem. Tāpēc vairākos lēmumos tiek atzīts par pareizu, ka dalībvalstis piešķir valsts atbalstu, lai daļēji atbrīvotu vēsturisko operatoru no viņa “mantotajām” saistībām. Komisija savā lēmumu pieņemšanas praksē ir uzskatījusi, ka atvieglojums ir jāierobežo līdz nepieciešamajam līmenim, lai izlīdzinātu sociālo saistību likmi, kas uz vēsturisko operatoru gulstas kā izmaksas, ar sociālo saistību likmi, ko uzņemas tā konkurenti. (19)

(113)

Šajā konkrētajā lietā tiek uzskatīts, ka KCK, ņemot vērā, ka tas darbojas kā sabiedrisko pakalpojumu organizācija, atrodas strukturāli nelabvēlīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar tā konkurentiem, jo tam ir jāuzņemas augstākas darbaspēka izmaksas, kas izriet no Kipras kautuvju tirgus pirmsliberalizācijas perioda, kāds Kiprā bija pirms tās pievienošanās ES 2004. gadā (sk. 35. un 36. apsvērumu).

(114)

Kipras iestādes savā 2012. gada 30. marta vēstulē apgalvo, ka saskaņā ar Darba attiecību pārtraukšanas likumu (N.24/1976) privāto kautuvju minimālās izmaksas darbinieku atlaišanas gadījumā atbilst obligātajam uzteikuma termiņam, kas ir astoņas nedēļas (sk. iepriekš 86. apsvērumu). Saskaņā ar Kipras iestāžu sniegto informāciju privātām kautuvēm nav pienākums izmaksāt papildus jebkādu kompensāciju par darbinieku atlaišanu, ja vien nav noslēgti konkrēti koplīgumi ar arodbiedrībām, kas saskaņā ar to pašu iestāžu norādīto nav konstatējams attiecībā uz KCK galveno konkurentu.

(115)

Tāpēc Komisija uzskata, ka 3,4 miljonu EUR lielā algas starpība darbiniekiem, kas tiek pārcelti uz pašvaldības iestādēm, varētu tikt uzskatīta par saderīgu ar iekšējo tirgu, taču, ņemot vērā, ka KCK ir grūtībās nonācis uzņēmums, šī summa Kiprai būtu jāiekļauj attiecīgajās pārstrukturēšanas izmaksās. Tāpēc saderības novērtējums tiks skatīts tieši saskaņā ar pārstrukturēšanas atbalsta saderības novērtējumu.

(116)

Lai novērtētu, vai izskatāmo atbalstu var uzskatīt par saderīgu, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, tas ir jāpārbauda, ņemot vērā nosacījumus, kas noteikti piemērojamajās Pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai.

(117)

Komisija 2014. gada 9. jūlijā pieņēma jaunās Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (20). Saskaņā ar šo jauno pamatnostādņu 136. punktu paziņojumus, ko Komisija reģistrē līdz 2014. gada 1. augustam, izskata saskaņā ar tiem kritērijiem, kas ir spēkā paziņošanas brīdī.

(118)

Reģistrējot paziņojumu par KCK pārstrukturēšanas atbalstu (2010. gada 3. novembrī), spēkā bija Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (“Pamatnostādnes”). Aplūkojamais atbalsts tāpēc ir jāizskata, ievērojot šajās pamatnostādnēs iekļautos noteikumus.

(119)

Vispirms ir jāpārbauda, vai saņēmējs ir grūtībās nonācis uzņēmums Pamatnostādņu 10. un 11. punkta nozīmē. Kipras iestādes lietas N 60/10 ietvaros jau parādīja, ka KCK ir grūtībās nonācis uzņēmums, jo tam ir parastās grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes (tādas kā zaudējumu pieaugums, apgrozījuma samazināšanās, jaudas pārpalikuma palielināšanās, naudas plūsmas samazināšanās, parāda pieaugums un neto aktīvu vērtības samazināšanās), un ka tas nevarētu atveseļoties ar pašu resursiem vai ar līdzekļiem, ko tas varētu iegūt no saviem īpašniekiem/akcionāriem vai no tirgus resursiem (sk. 21. apsvērumu). Kopš tā laika KCK ekonomikas attīstības negatīvās tendences ir turpinājušās (sk. 22. un 23. apsvērumu). KCK tāpēc var uzskatīt par grūtībās nonākušu uzņēmumu Pamatnostādņu 11. punkta nozīmē.

(120)

Ir izpildīts arī Pamatnostādņu 12. punkta nosacījums, jo KCK, kas ir dibināts 1981. gadā, nav jaunizveidots uzņēmums. Visbeidzot, Kipras iestādes lietas N 60/10 ietvaros apstiprināja, ka KCK nav lielākas uzņēmumu grupas sastāvdaļa.

(121)

Pamatnostādņu 5. nodaļā ir sniegti īpaši noteikumi, kas piemērojami pārstrukturēšanas atbalstam lauksaimniecības nozarē. Pasākumi tādu uzņēmumu atbalstam, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, šajā nodaļā tomēr nav iekļauti. Tā kā KCK nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas pārstrādi un tirdzniecību, īpašie Pamatnostādņu noteikumi, kas piemērojami pārstrukturēšanas atbalstam lauksaimniecības nozarē, nav piemērojami.

(122)

Saskaņā ar Pamatnostādņu 34. punktu pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanai jābūt ar nosacījumu, ka tiks īstenots Komisijas vīzēts pārstrukturēšanas plāns attiecībā uz visiem individuālā atbalsta gadījumiem. Saskaņā ar Pamatnostādņu 35. punktu pārstrukturēšanas plānam pieņemamā termiņā jāatjauno uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēja.

(123)

Šajā gadījumā Kipra patiešām ir apstiprinājusi pārstrukturēšanas plānu un arī paziņojusi par to Komisijai, iesniedzot 2010. gada 3. novembra paziņojumu. Kā paredz Pamatnostādnes, plāns ir vispusīgs un tajā ir iekļauts sīki izstrādāts Kipras kautuvju tirgus pētījums. Pēc Komisijas pieprasījuma Kipras iestādes 2012. gada 26. novembrī iesniedza uzņēmējdarbības plāna atjauninājumu attiecībā uz finanšu prognozēm un tirgus datiem.

(124)

Sākotnējā plānā ir sīki raksturotas KCK radušās problēmas, kas ietekmē tā dzīvotspēju. Galvenie iemesli bija KCK kā sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma elastīguma trūkums, lielie parādi, kā arī personāla izmaksas. Pārstrukturēšanas pasākumi, kā norādīts iepriekš 43.–45. apsvērumā (juridiskā statusa maiņa, uzņēmuma saistību samazināšana un personāla samazināšana) varētu veicināt uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanu. Sākotnējais pārstrukturēšanas plāns ir izstrādāts, pamatojoties uz 2009. gada un 2010. gada pirmo astoņu mēnešu faktiskajiem rezultātiem un uz pieņēmumu, ka tirgus pieaugums ir 2 % gadā. Kipras iestādes apgalvo, ka šis procentuālais rādītājs bija vidējais gada pieaugums Kipras kautuvēm 1998.–2008. gadā un ka šādu prognozi sākotnējā pārstrukturēšanas plānā izteica arī KCK vadība 5 gadu plānošanas periodam (sk. 63. apsvērumu). Uzņēmuma attīstības dati un prognozes ir sniegti līdz 2017. gadam.

(125)

Finanšu rezultāti, kas prognozēti sākotnējā plānā attiecībā uz visiem scenārijiem (gaidāmo, labāko un sliktāko) un ko uzsvērušas Kipras iestādes, ir sniegti turpmākajās tabulās (rādītāji tūkstošos EUR).

Gaidāmais scenārijs

Labākais scenārijs

Sliktākais scenārijs

(126)

Visos trijos scenārijos ir skaidri redzama ražošanas un administratīvo izdevumu samazināšanās (kas 2009. gadā joprojām bija attiecīgi 4,5 miljoni EUR un 1,5 miljoni EUR apmērā), kas ļautu KCK gūt tīro peļņu, sākot no 2011. gada (izņemot sliktākā scenārija gadījumu, kad 2012. gadā tīrie zaudējumi būtu aptuveni 80 000 EUR apmērā).

(127)

Tomēr šie rezultāti jāskata uz KCK kopējā finanšu stāvokļa fona un saistībā ar gaidāmajām naudas plūsmām. Uzkrāto zaudējumu dēļ 2009. gada beigās KCK bija negatīvs pašu kapitāls 28,6 miljonu apmērā. Pat sākotnējā uzņēmējdarbības plāna labākā scenārija gadījumā KCK neatgrieztos atpakaļ pie pozitīvas pašu kapitāla bāzes (negatīvs pašu kapitāls aptuveni 3 miljonu apmērā joprojām tika prognozēts līdz pat prognozes perioda beigām 2017. gadā). Turklāt gaidāmā scenārija gadījumā joprojām tiek prognozētas negatīvas naudas plūsmas 2012.–2016. gada periodā. Šajā saistībā ir arī jāatzīmē, ka līdz 2012. gadam ieskaitot budžetā nav paredzēti kapitālizdevumi, un pēc tam tie ņemti vērā 2013. un 2014. gadam 200 000 EUR apmērā un 2015.–2017. gadam 100 000 EUR apmērā. Ņemot vērā prognozēto amortizācijas līmeni robežās no 595 000 EUR 2011. gadā līdz 346 000 EUR 2017. gadā, visu triju scenāriju gadījumā tas šķiet neapdomīgi.

(128)

2012. gada novembrī pēc Komisijas pieprasījuma Kipras iestādes iesniedza atjauninātas finanšu prognozes gaidāmajam scenārijam un sliktākajam scenārijam 2013.–2020. gada periodam. Abos scenārijos kā sākuma punkts tika izmantots 2012. gada 31. augustā fiksētais KCK finanšu stāvoklis, darbinieku skaits un atalgojums, tirgus lielums un tirgus daļa. Saskaņā ar Kipras iestāžu sniegto informāciju tiek pieņemts, ka KCK atgūs tirgus daļas, kā norādīts sākotnējā pārstrukturēšanas plānā (katrā attiecīgajā scenārijā). To galvenais arguments, pamatojoties uz ko tiek izvirzīts šāds pieņēmums, ir tas, ka daudzi klienti ir pārstājuši sadarboties ar KCK (lai arī norādījuši, ka vēlētos strādāt), jo nav skaidrības par KCK pastāvīgu darbību, un viņi vēlas drošu pakalpojuma sniedzēju, kas garantēs viņu dzīvnieku kaušanu.

(129)

Atjauninātajā uzņēmējdarbības plānā ir sniegtas šādas prognozes:

Atjaunināts gaidāmais scenārijs

Atjaunināts sliktākais scenārijs

(130)

Ņemot vērā vēlāko rentabilitātes ierakstu, atjaunotajā uzņēmējdarbības plānā KCK pašu kapitāla rādītāji ir pat vēl sliktāki, atjaunotajā gaidāmā scenārija gadījumā parādot joprojām negatīvu pašu kapitālu aptuveni 10,4 miljonu EUR apmērā uz prognozes perioda beigām (2020. gads) un neprognozējot nekādas pozitīvas naudas plūsmas 2015.–2020. gadam.

(131)

Komisija atzīmē, ka sākotnējais uzņēmējdarbības plāns ir izstrādāts, pamatojoties uz pieņēmumu, ka tirgus pieaugums ir 2 % gadā (sk. 124. apsvērumu). Tomēr saskaņā ar Kipras iestāžu 2012. gada 26. novembrī sniegto informāciju Kipras tirgus attiecībā uz lopu kaušanu liecinājis par vispārēju lejupejošu tendenci ar stagnāciju 2010. gadā, 2 % samazinājumu 2011. gadā un tam sekojošu 3,8 % samazinājumu 2012. gadā (sk. 31. apsvērumu). Turklāt šajā laikā liellopu kaušanas tirgus segmentā ir ienācis Cypra, un jaudas pārpalikums kopumā tirgū ir palielinājies. Ņemot vērā šo fonu, ir pārsteidzoši, ka Kipras iestādes attiecībā uz atjaunināto uzņēmējdarbības plānu (kas iesniegts 2012. gada novembrī) pieņem, ka KCK varētu atgūt tirgus daļas, kādas tika izmantotas sākotnējā pārstrukturēšanas plānā (sk. 128. apsvērumu).

(132)

Komisija tāpēc uzskata, ka, ievērojot KCK vispārējo vājo finanšu stāvokli (negatīvo pašu kapitālu prognozes perioda beigās pat sākotnējā uzņēmējdarbības plāna labākā scenārija gadījumā, sk. 127. apsvērumu) un uzņēmuma nepietiekamas naudas plūsmas stāvokli apvienojumā ar nelabvēlīgiem tirgus apstākļiem, paredzētais pārstrukturēšanas plāns neļaus uzņēmumam atgūt ilgtermiņa dzīvotspēju.

(133)

Saskaņā ar Pamatnostādņu 38. punktu, lai nodrošinātu, ka pēc iespējas tiek samazināta negatīvā ietekme uz tirdzniecības apstākļiem un labvēlīgās sekas pārspēj negatīvās sekas, jāveic attiecīgi kompensācijas pasākumi.

(134)

Saskaņā ar Pamatnostādņu 39. punktu šie pasākumi var aptvert līdzekļu nodalīšanu, jaudu vai tirgus daļas samazināšanu un piekļuves šķēršļu samazināšanu attiecīgajos tirgos. Šādi pasākumi nedrīkst izraisīt tirgus struktūras pasliktināšanos, piemēram, netieši radot monopolu vai saspīlētu oligopolu situāciju. Saskaņā ar Pamatnostādņu 40. punktu pasākumiem jābūt proporcionāliem atbalsta kropļojošajai ietekmei un, jo īpaši, uzņēmuma lielumam un relatīvajai ietekmei attiecīgajā tirgū vai tirgos. Jāatzīmē, ka saskaņā ar Pamatnostādņu 56. punktu uzņēmumam, kas atrodas atbalstāmajā reģionā, pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanas atļaujas nosacījumi var būt mazāk stingri attiecībā uz kompensācijas pasākumu īstenošanu. Kā minēts iepriekš, KCK patiešām atrodas atbalstāmajā reģionā LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

(135)

Pārstrukturēšanas plānā piedāvātie kompensācijas pasākumi (lēmuma 46. apsvērums) savā būtībā ir tīri rīcības pasākumi un neietver līdzekļu nodalīšanu vai jaudu vai tirgus daļas samazināšanu. Argumenti, ko Kipras iestādes ir sniegušas šajā saistībā, ir šādi.

(136)

Pārstrukturēšanas plānā ir apgalvots, ka KCK tirgus daļa Eiropas tirgū ir minimāla un ka tā tirgus daļa Kiprā pēdējos gados ir pakāpeniski kritusies. Tas noticis stiprās konkurences dēļ, ko radījuši citi tirgus dalībnieki, jo īpaši Cypra. Arguments par KCK mazo tirgus daļu Eiropas līmenī, šķiet, nav būtisks. Lai arī kaujamo dzīvnieku transportēšana pāri robežai ir atļauta (sk. 91. apsvērumu), praksē kautuvju klienti Kiprā, šķiet, neizmanto kaušanas pakalpojumus ārpus Kipras. Turklāt Komisija uzskata, ka, lai arī KCK daļa Kipras kautuvju tirgū ir būtiski nokritusies no 68 % 2005. gadā uz 31 % 2010. gadā un 26,5 % 2012. gadā (sk. 30.–33. apsvērumu), tā tirgus daļa joprojām ir nozīmīga.

(137)

Sākotnējā plānā turklāt apgalvots, ka, ja KCK pārstātu darboties, tas radītu nopietnus tirgus traucējumus, kā arī konkurences problēmas. Piemēram, visdrīzāk netiktu apmierināts sezonālais pieprasījums pēc gaļas citu tirgus dalībnieku nepietiekamās jaudas dēļ. Turklāt, tā kā KCK bija vienīgais uzņēmums, kas nodarbojās ar liellopu kaušanu, neviens cits uzņēmums nespētu sniegt attiecīgos pakalpojumus. Tika arī apgalvots, ka Cypra varētu iegūt kvazimonopolu cūku kaušanas tirgū un ļoti lielu daļu aitu/kazu kaušanas tirgū. Visbeidzot, pat ja bija norādes, ka ienākšana tirgū tiek paredzēta, Kipras iestādes uzstāja, ka nav bijis neviena cita uzņēmuma, kas darbotos liellopu kaušanas tirgū laikā, kad tika sniegts paziņojums par pārstrukturēšanu. Nesenāki dati tomēr liecināja, ka 2012. gada beigās Cypra faktiski bija ienācis liellopu kaušanas tirgū, nodrošinot papildus 104 dzīvnieku kaušanas jaudu dienā salīdzinājumā ar KCK esošo jaudu – 200 dzīvnieki dienā (sk. 32. apsvērumu).

(138)

Komisija tāpēc nevar pieņemt Kipras iestāžu sniegtos apgalvojumus. Iespējams, ka, nesaņemot atbalstu, KCK kļūtu maksātnespējīgs un ka cits uzņēmums varētu iegādāties tā aktīvus, tādējādi turpinot darbību. Ja tas notiktu, kopējā tirgus ietilpība nesamazinātos un Cypra nenonāktu kvazimonopola stāvoklī. Pat ja Cypra iegādātos KCK aktīvus, šķiet, pirktspējas līmenis gan cūku kaušanas, gan liellopu kaušanas segmentā ir augsts, tādējādi cieša oligopolistiska tirgus izveidošana un cenu celšanās ir, ja ne neiespējama, tad vismaz ļoti maz ticama. Piemēram, Kipras Cūku audzētāju asociācija atzīmēja, ka tā nesen ir izveidojusi uzņēmumu, kas kontrolē 60 % valsts ražošanas. Tā atzīst, ka turpmāk uzņēmums varētu izvēlēties kautuvi, izvērtējot tās dzīvotspēju. Tas pats notiek ar liellopu audzētājiem. Šī asociācija kolektīvi pārstāv 75 % valsts ražošanas, un ir grūti iedomāties, kā kautuves varētu uzlikt cenas, kas būtu virs konkurences cenām.

(139)

Turklāt ir skaidrs, ka tirgus cieš no jaudas pārpalikuma. Kipras iestādes to atzīst savos iesniegumos. KCK iziešana no tirgus neradītu nekādu iztrūkumu dažādos kaušanas segmentos.

(140)

Attiecībā uz piedāvātajiem kompensācijas pasākumiem plānā ir apgalvots, ka KCK gadījumā ražošanas jaudu nodalīšana vai tirgus daļas samazināšana vienkārši nav iespējama. KCK ir mazs uzņēmums, kas nodarbojas tikai ar lopu kaušanu. Tā ražošanas līnija atšķiras tikai pavisam nedaudz atkarībā no dzīvnieku veida. Visas kaušanas darbības veic viens personāls, ievērojot to, ka pakalpojumu skaits (piemēram, maksas iekasēšana) ir kopīgs visām ražošanas līnijām. Šo iemeslu dēļ plānā ir apgalvots, ka jaudas samazināšana vienkārši padarītu KCK par dzīvotnespējīgu.

(141)

Taisnība, tā kā KCK darbojas atbalstāmā reģionā, Komisija var pieņemt ierobežotus kompensācijas pasākumus. Tomēr tiem būtu jāatbilst glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm un jāiekļauj līdzekļu nodalīšana, jaudu vai tirgus daļas samazināšana un piekļuves šķēršļu samazināšana attiecīgajos tirgos, kā rezultātā samazinātos KCK tirgus daļa salīdzinājumā ar stāvokli pirms pārstrukturēšanas. Precīzs nepieciešamo kompensācijas pasākumu apjoms ir atkarīgs no tirgus struktūras un atbalsta ietekmes uz konkurenci.

(142)

Komisija secina, ka Kipras iestādes nav sniegušas apliecinājumu, ka netiks pieļauti pārmērīgi konkurences kropļojumi. Tāpēc Komisija konstatē, ka Kipras piedāvātie kompensācijas pasākumi nav pietiekami.

(143)

Pamatnostādnēs (43. punktā) norādīts, ka atbalsta apjoms un intensitāte jāierobežo līdz stingram pārstrukturēšanas izmaksu minimumam, kas vajadzīgas, lai veiktu pārstrukturēšanu, ņemot vērā uzņēmuma, tā akcionāru vai grupas, kurā tas ietilpst, esošos finanšu resursus.

(144)

Pamatnostādņu 44. punktā teikts, ka Komisija par pienācīgiem ieguldījumiem pārstrukturēšanā parasti uzskata vismaz 50 % attiecībā uz lieliem uzņēmumiem (kas konkrētajā gadījumā ir KCK). Tomēr saskaņā ar Pamatnostādņu 55. un 56. punktu atbalsta piešķiršanas atļaujas nosacījumi var būt mazāk stingri attiecībā uz saņēmēja ieguldījuma apjomu, ja saņēmējs atrodas atbalstāmajā reģionā.

(145)

Saskaņā ar sākotnējo pārstrukturēšanas plānu KCK pārstrukturēšanas kopējās izmaksas ir apmēram 27 miljoni EUR, no kuriem 15 miljoni EUR bija jāpiešķir valstij kā pārstrukturēšanas atbalsts un atlikušos 12 miljonus EUR KCK finansētu ar saviem ieguldījumiem (nekustamā īpašuma pārdošana 7 miljonu EUR vērtībā un jauna 5 miljonu EUR aizdevuma piesaistīšana). Saskaņā ar šo sākotnējo pārstrukturēšanas plānu uzņēmuma dalība kopējās pārstrukturēšanas izmaksās būtu 44,4 % (sk. 25. un 26. apsvērumu). Kipras iestādes ir apstiprinājušas, ka atbalsta summa tiks pilnībā izmantota, lai KCK segtu savas saistības. Tāpēc tas tiks izmantots tikai pārstrukturēšanas plāna īstenošanai un nesniegs uzņēmumam lieku naudu, kas varētu tikt izmantota ar pārstrukturēšanas procesu nesaistītām darbībām.

(146)

Kipras iestādes savā 2013. gada 14. maija iesniegumā norādīja, ka pārstrukturēšanas izmaksas kopš tā laika ir palielinājušās līdz aptuveni 29,8 miljoniem EUR. Turklāt, kā redzams iepriekš 115. apsvērumā, algas starpība 3,4 miljonu EUR apmērā darbiniekiem, kas tiek pārcelti uz pašvaldības iestādēm, arī ir jāiekļauj pārstrukturēšanas izmaksās, kas tādējādi palielina kopējo izmaksu līmeni līdz aptuveni 33,2 miljoniem EUR. KCK ieguldījums paliek nemainīgs un tādējādi būtu vien kādi 36 %, ņemot vērā kopējo pārstrukturēšanas izmaksu pieaugumu. Turklāt Kipras iestādes tajā pašā iesniegumā atzina, ka pašreizējās ekonomiskās vides apstākļos paredzētā aizdevuma saņemšana ir jāuzskata par apšaubāmu. Ņemot vērā tikai ieņēmumus no zemes pārdošanas 7 miljonu EUR vērtībā, KCK ieguldījums būtu tikai kāds 21 %, ko Komisija uzskata par pārāk zemu, pat ņemot vērā to, ka saņēmējs atrodas atbalstāmā reģionā. (21)

(147)

Pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršana ir atkarīga no pārstrukturēšanas plāna īstenošanas. Faktiski Kipras iestādes ir apstiprinājušas: ja saņēmējs (pilnībā vai daļēji) neīstenos pārstrukturēšanas plānu noteiktajā termiņā, tas varētu izraisīt atbalsta piešķiršanas anulēšanu, kā arī pienākumu atmaksāt jau piešķirtās summas.

(148)

Kipras iestādes ir apņēmušās sniegt gada pārskatus, kuros ietverta Pamatnostādņu 51. punktā prasītā informācija.

(149)

Saskaņā ar Pamatnostādnēm pārstrukturēšanas atbalstu piešķir tikai reizi desmit gados.

(150)

Kipras iestādes saistībā ar lēmumu par glābšanas atbalstu apstiprināja, ka KCK iepriekš nebija saņēmis nekādu glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu.

(151)

Kipras iestādes Lēmuma par glābšanas atbalstu 28. punktā apņēmās ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc glābšanas atbalsta pasākumu atļaušanas iepazīstināt Komisiju ar pārstrukturēšanas plānu vai likvidācijas plānu vai sniegt apliecinājumu, ka aizdevums tika pilnībā atlīdzināts un/vai ka garantija tika izbeigta. (22) Līdz pat šim brīdim Komisija nav saņēmusi šādu paziņojumu no Kipras iestādēm.

(152)

Komisija konstatē, ka, ņemot vērā 132., 142. un 146. apsvērumu, Kipras 2010. gada 3. novembrī paziņotais pārstrukturēšanas atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

(153)

Komisija lūdz, lai Kipra saistībā ar KCK glābšanas atbalstu 1,6 miljonu EUR apmērā, ko Komisija apstiprināja ar Komisijas 2010. gada 6. maija lēmumu, iesniedz vai nu pierādījumu, ka atbalsts tika atmaksāts, vai KCK likvidācijas plānu atbilstoši Pamatnostādņu 27. punktam.

(154)

Komisija uzdod Kiprai atgūt pilnā apjomā atbalstu, kas jau piešķirts KCK saistībā ar valsts iecietību attiecībā pret maksājuma termiņu kavējumiem, saistībā ar personāla pārcelšanu uz pašvaldības iestādēm, un iespējamo atbalstu, kas nav vēl atmaksāts Pašvaldību savienībai saistībā ar 512 850 EUR aizdevumu,

a)

kopējā no saņēmēja atgūstamā summa (pamatsumma un atgūstamie procenti);

b)

sīks to pasākumu apraksts, kas jau ir veikti vai tiek plānoti, lai izpildītu šo lēmumu;

c)

dokumenti, kas apliecina, ka saņēmējam ir uzdots atmaksāt atbalstu.