This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32015R0104
Council Regulation (EU) 2015/104 of 19 January 2015 fixing for 2015 the fishing opportunities for certain fish stocks and groups of fish stocks, applicable in Union waters and, for Union vessels, in certain non-Union waters, amending Regulation (EU) No 43/2014 and repealing Regulation (EU) No 779/2014
Padomes Regula (ES) 2015/104 ( 2015. gada 19. janvāris ), ar ko 2015. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, groza Regulu (ES) Nr. 43/2014 un atceļ Regulu (ES) Nr. 779/2014
Padomes Regula (ES) 2015/104 ( 2015. gada 19. janvāris ), ar ko 2015. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, groza Regulu (ES) Nr. 43/2014 un atceļ Regulu (ES) Nr. 779/2014
OV L 22, 28.1.2015, p. 1–163
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force: This act has been changed. Current consolidated version: 01/01/2016
|
28.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 22/1 |
PADOMES REGULA (ES) 2015/104
(2015. gada 19. janvāris),
ar ko 2015. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, groza Regulu (ES) Nr. 43/2014 un atceļ Regulu (ES) Nr. 779/2014
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Līguma 43. panta 3. punktā ir paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu. |
|
(2) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 paredzēts (1), ka saglabāšanas pasākumi ir jāpieņem, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, tostarp attiecīgā gadījumā ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) un citas konsultatīvās struktūras, kā arī ieteikumus, ko sniegušas konsultatīvās padomes. |
|
(3) |
Padomei ir jāpieņem pasākumi zvejas iespēju noteikšanai un iedalīšanai un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar minētās regulas 2. panta 2. punktā noteiktajiem kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem. Saskaņā ar minētās regulas 16. panta 1. punktu zvejas iespējas būtu jāiedala dalībvalstīm tādā veidā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību relatīvu stabilitāti. |
|
(4) |
Tādēļ kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas segmentiem, kā arī ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši konsultatīvo padomju sanāksmēs. |
|
(5) |
Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētais izkraušanas pienākums tiek ieviests katrā zvejniecībā atsevišķi. Ja uz zvejniecību reģionā, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, attiecas izkraušanas pienākums, būtu jāizkrauj visas minētajā zvejniecībā iegūtās sugas, kurām ir noteikti nozvejas limiti. No 2015. gada 1. janvāra izkraušanas pienākumu piemēro mazo pelaģisko sugu zvejniecībām (t. i., makreles, siļķes, stavridu, putasu, kaproīdu, Eiropas anšova, argentīnas, sardīnes un brētliņas zvejai), lielo pelaģisko sugu zvejniecībām (t. i., zilās tunzivs, zobenzivs, garspuru tunzivs, lielacu tunzivs, Atlantijas zilā marlīna un baltā marlīna zvejai) un rūpnieciskajām zvejniecībām (piemēram, moivas, tūbīšu un Esmarka mencas zvejai). Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 2. punktā ir noteikts, ka tad, kad attiecībā uz zivju krājumu tiek ieviests izkraušanas pienākums, zvejas iespējas jānosaka, ņemot vērā pāreju no tādu zvejas iespēju noteikšanas, kas atspoguļo izkrāvumus, uz tādu zvejas iespēju noteikšanu, kas atspoguļo nozvejas. |
|
(6) |
Vairākus gadus dažas plātņžaunzivju (rajveidīgo zivju un haizivju) krājumu KPN ir noteiktas 0 apjomā un saistītas ar noteikumu, kurš paredz pienākumu nekavējoties atlaist ūdenī nejauši nozvejotus īpatņus. Šāda īpaša režīma iemesls ir minēto krājumu sliktais saglabāšanās stāvoklis, un tā kā sugas izdzīvošanas spēja ir augsta, izmetumu dēļ zvejas izraisītā zivju mirstība nepalielināsies; uzskata, ka izmetumi labvēlīgi ietekmē šo sugu saglabāšanos. Tomēr no 2015. gada 1. janvāra šo sugu nozvejas, kas gūtas pelaģiskajās zvejniecībās, būs jāizkrauj, ja vien uz tām neattieksies kāda no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā paredzētajām atkāpēm no izkraušanas pienākuma. Minētās regulas 15. panta 4. punkta a) apakšpunktā šādas atkāpes ir atļautas attiecībā uz sugām, kuru zveja ir aizliegta un kas kā tādas ir noteiktas Savienības tiesību aktā, kas pieņemts kopējās zivsaimniecības politikas jomā. Tāpēc ir lietderīgi aizliegt šo sugu zveju attiecīgajos apgabalos. |
|
(7) |
Pēdējos gados KPN Eiropas anšovam Biskajas līcī ir noteikta atsevišķā zvejas iespēju regulā, ko piemēro no konkrētā gada 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam. ZZTEK 2014. gadā secināja, ka, nomainot pašreizējo pārvaldības periodu uz parastu kalendāra gadu (no janvāra līdz decembrim), tiek ievērojami samazināti draudi šā krājuma saglabāšanai. Pēc apspriešanās ar Spāniju, Franciju un Dienvidrietumu ūdeņu konsultatīvo padomi (DRŪ KP) ZZTEK ierosinātās izmaiņas tika novērtētas pozitīvi. Pamatojoties uz iepriekšminēto, ir lietderīgi atcelt Padomes Regulu (ES) Nr. 779/2014 (2) un šajā regulā ieviest jaunu KPN Eiropas anšova krājumam Biskajas līcī 2015. gadam. |
|
(8) |
Turklāt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu krājumiem, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, KPN būtu jānosaka saskaņā ar minētajos plānos izklāstītajiem noteikumiem. Tāpēc heka dienvidu krājumam un Norvēģijas omāra krājumam, jūrasmēles krājumam Lamanša rietumu daļā, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumiem Ziemeļjūrā, siļķes krājumam ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, mencas krājumiem Kategatā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, Īrijas jūrā, Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša austrumu daļā un zilās tunzivs krājumiem Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā KPN būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulās (EK) Nr. 2166/2005 (3), (EK) Nr. 509/2007 (4), (EK) Nr. 676/2007 (5), (EK) Nr. 1300/2008 (6), (EK) Nr. 1342/2008 (7) (“mencu plāns”) un (EK) Nr. 302/2009 (8). |
|
(9) |
Tomēr saistībā ar heka ziemeļu krājumu (Padomes Regula (EK) Nr. 811/2004 (9)) un jūrasmēles krājumu Biskajas līcī (Padomes Regula (EK) Nr. 388/2006 (10)) attiecīgo atjaunošanas un pārvaldības plānu minimālie mērķi ir sasniegti, un tāpēc ir lietderīgi ievērot izdoto zinātnisko ieteikumu, lai attiecīgā gadījumā sasniegtu vai uzturētu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstīgu KPN. |
|
(10) |
Krājumiem, par kuriem nav pietiekamu vai uzticamu datu, lai novērtētu to apmēru, pārvaldības pasākumi un KPN apjomi būtu jānosaka, ievērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8. apakšpunktā, vienlaikus ņemot vērā krājuma specifiku, tostarp jo īpaši pieejamo informāciju par krājuma attīstības tendencēm un apsvērumus par jauktu dažādu sugu zveju. |
|
(11) |
Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (11) ir ieviesti papildu nosacījumi ikgadējai KPN pārvaldībai, tostarp 3. un 4. pantā paredzētie elastības noteikumi par krājumiem, kuriem noteikta attiecīgi piesardzīga un analītiska KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padomei, nosakot KPN, ir jānolemj, kuriem krājumiem 3. un 4. pantu nepiemēro, jo īpaši pamatojoties uz šo krājumu bioloģisko stāvokli. Pavisam nesen ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu ir ieviests elastības mehānisms visām nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums. Tādēļ, lai izvairītos no pārmērīgas elastības, kas apdraudētu kopējā zivsaimniecības politikā izvirzīto saglabāšanas mērķu sasniegšanu, un lai nepieļautu negatīvu ietekmi uz krājumu bioloģisko stāvokli, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu KPN var piemērot tikai tad, ja dalībvalstis neizmanto ikgadējo elastību, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā. |
|
(12) |
Saskaņā ar gūto iznākumu apspriedēs starp Savienību un Norvēģiju Savienība var Savienības kuģiem IIIa zonā atļaut ziemeļu garneles nozveju līdz 10 % vairāk, nekā paredzēts Savienībai pieejamajā kvotā, ar noteikumu, ka viss izmantotais daudzums, kas pārsniedz Savienībai pieejamo kvotu, tiks atskaitīts no Savienības 2015. gada kvotas. Ir lietderīgi dot iespēju izmantot šādu elastīgumu minēto zvejas iespēju noteikšanā, lai Savienības kuģiem nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus, ļaujot attiecīgajām dalībvalstīm izvēlēties iespēju izmantot elastīguma kvotu. Tāpēc Regula (ES) Nr. 43/2014 būtu attiecīgi jāgroza. |
|
(13) |
Ja krājuma KPN ir iedalīta tikai vienai dalībvalstij, ir lietderīgi saskaņā ar Līguma 2. panta 1. punktu pilnvarot attiecīgo dalībvalsti noteikt šādas KPN apjomu. Būtu jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu to, ka attiecīgā dalībvalsts, nosakot minēto KPN apjomu, rīkojas pilnīgā saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem. |
|
(14) |
Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle 2015. gadam jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantu, Regulas (EK) Nr. 509/2007 5. pantu, Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantu, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. un 12. pantu un Regulas (EK) Nr. 302/2009 5. un 9. pantu, vienlaikus ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 754/2009 (12). |
|
(15) |
Ņemot vērā Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) jaunāko zinātnisko ieteikumu un ievērojot starptautiskās saistības Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības konvencijas (NEAFC) kontekstā, ir jāierobežo konkrētu dziļūdens sugu zvejas piepūle. |
|
(16) |
Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat ierobežotas zvejas darbības. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas būtu pilnībā jāierobežo, nosakot vispārēju šo sugu zvejas aizliegumu. |
|
(17) |
Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību Pušu 11. konferencē, kas 2014. gada 3.-9. novembrī notika Kito, Konvencijas I un II pielikumā iekļautajiem aizsargājamo sugu sarakstiem tika pievienotas vairākas sugas, attiecībā uz kurām to piemēro no 2015. gada 8. februāra. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt minēto sugu aizsardzību attiecībā uz Savienības kuģiem, kas zvejo visos ūdeņos, un kuģiem, kas nav Savienības kuģi, bet kas zvejo Savienības ūdeņos. |
|
(18) |
Uz šajā regulā noteikto Savienības kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (13) un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās nosūta Komisijai datus par izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula. |
|
(19) |
Attiecībā uz dažām KPN būtu jāatļauj dalībvalstīm iedalīt papildu zvejas iespējas kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Šo izmēģinājumu mērķis ir zvejniecībās, uz kurām pagaidām neattiecas Regulā (ES) Nr. 1380/2013 paredzētais izkraušanas pienākums, pārbaudīt nozvejas kvotu sistēmu, t. i., sistēmu, kurā visas nozvejas būtu jāizkrauj un jāatskaita no kvotām, lai nepieļautu izmetumus un ar tiem saistīto citādi izmantojamu zivju resursu izšķiešanu. Nekontrolēti zivju izmetumi apdraud zivju krājumu kā sabiedriskā labuma ilgtspēju ilgtermiņā un tādējādi arī kopējās zivsaimniecības politikas mērķus. Turpretī nozvejas kvotu sistēmas jau pašos pamatos motivē zvejniekus optimizēt savu darbību nozvejas selektivitāti. Lai uzraudzītu atbilstību nosacījumiem, kurus piemēro pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumiem, dalībvalstīm būtu jānodrošina detalizēta un precīza dokumentācija par visiem zvejas reisiem, kā arī pietiekamas spējas un līdzekļi, piemēram, novērotāji, slēgta tīkla televīzijas kameras (CCTV) u. c. To darot, dalībvalstīm būtu jāievēro efektivitātes un proporcionalitātes princips. CCTV sistēmu izmantošanā būtu jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (14) prasības. |
|
(20) |
Lai nodrošinātu to, ka pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos var reāli novērtēt nozvejas kvotu sistēmas iespējas kontrolēt absolūto zvejas izraisīto zivju mirstību attiecīgajos krājumos, visas zivis, kas nozvejotas šajos izmēģinājumos, tostarp minimālo izkraušanas izmēru nesasnieguši īpatņi, ir jāatskaita no kopējām zvejas iespējām, kas iedalītas kuģim, kurš piedalās izmēģinājumos, un zvejas darbības jāpārtrauc, kad minētais kuģis ir pilnībā izmantojis kopējās iedalītās zvejas iespējas. Turklāt ir lietderīgi atļaut iedalīto zvejas iespēju nodošanu starp kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētu zvejniecību izmēģinājumos, un kuģiem, kas tajos nepiedalās, ar noteikumu, ka ir iespējams pierādīt, ka nepalielinās izmetumi no tiem kuģiem, kas izmēģinājumos nepiedalās. |
|
(21) |
Ievērojot ICES ieteikumu, ir lietderīgi uzturēt īpašu sistēmu tūbīšu krājumu pārvaldībai Savienības ūdeņos ICES IIa un IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā. Tā kā ir sagaidāms, ka ICES zinātniskie ieteikumi kļūs pieejami tikai 2015. gada februārī, ir lietderīgi KPN un kvotas provizoriski noteikt nulles apjomā, kamēr šādi ieteikumi nav publicēti. |
|
(22) |
Lai garantētu pilnīgu zvejas iespēju izmantošanu, ir atbilstīgi ļaut īstenot elastīgu režīmu starp dažām no KPN zonām, kad tas attiecas uz vieniem un tiem pašiem bioloģiskiem krājumiem. |
|
(23) |
Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumos vai protokolos par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Norvēģiju (15) un Fēru salām (16), Savienība ar minētajiem partneriem ir rīkojusi apspriedes par zvejas tiesībām. Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumā un protokolā par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Grenlandi (17), Apvienotā komiteja ir noteikusi konkrētu zvejas iespēju apjomu, kas Savienībai pieejamas Grenlandes ūdeņos 2015. gadā. Tādēļ ir nepieciešams šajā regulā iekļaut minētās zvejas iespējas. |
|
(24) |
Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) 2014. gada gadskārtējā sanāksmē pieņēma saglabāšanas pasākumu attiecībā uz sarkanasaru krājumu Irmingera jūrā, līgumslēdzējām pusēm, tostarp Savienībai, nosakot KPN un kvotas 2015. gadam. Turklāt 2015. gadā turpināsies NEAFC piekrastes valstu apspriedes par to, kādas minētajā gadā ir zvejas iespējas attiecībā uz Ziemeļatlantijas siļķi. Tādēļ, gaidot pārskatīšanu, kurā ņemtu vērā NEAFC piekrastes valstu apspriežu rezultātus, ir lietderīgi noteikt provizoriskus nozvejas limitus Ziemeļatlantijas siļķei, kas izteikti kā procentuālā daļa no Savienības 2014. gada kvotas. |
|
(25) |
NEAFC 2014. gada gadskārtējā sanāksmē nepieņēma saglabāšanas pasākumu attiecībā uz sarkanasaru krājumu ICES starptautiskajos ūdeņos I un II zonā, nosakot KPN un kvotas līgumslēdzējām pusēm. 2015. gadā turpināsies apspriedes par to, kādas ir zvejas iespējas attiecībā uz šo sarkanasaru krājumu. Tā kā zveja notiek gada otrajā pusē, nozvejas limitus šiem krājumiem noteiks 2015. gada laikā, ņemot vērā NEAFC piekrastes valstu apspriežu rezultātus. |
|
(26) |
Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) 2014. gada gadskārtējā sanāksmē pieņēma KPN un kvotu palielinājumu trīs gadu laikposmam attiecībā uz zilo tunzivi un pašreizējā līmenī apstiprināja KPN un kvotas, ko 2015.- 2016. gadā piemēro zobenzivij Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, zobenzivij Atlantijas okeāna dienvidu daļā, garspuru tunzivij Atlantijas okeāna dienvidu daļā un garspuru tunzivij Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. Turklāt, kā tas jau ir zilo tunzivju krājuma gadījumā, ir lietderīgi, ka nozvejai saistībā ar zveju atpūtas un sporta nolūkā, ko veic attiecībā uz visiem citiem ICCAT krājumiem, kuri iekļauti ID pielikumā, arī tiktu piemēroti minētās organizācijas pieņemtie nozvejas limiti, lai nodrošinātu, ka Savienība nepārsniedz tās kvotas. Visi šie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(27) |
Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijas (CCAMLR) puses 2014. gada gadskārtējā sanāksmē pieņēma nozvejas limitus gan mērķsugām, gan piezvejas sugām, tostarp piezvejas kvotu 2015. un 2016. gadam attiecībā uz konkrētu izpētes zveju 88.2. apakšapgabalā. Nosakot zvejas iespējas 2016. gadam, būtu jāņem vērā šādas kvotas izmantošana 2015. gadā. |
|
(28) |
Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) gadskārtējā sanāksmē 2014. gadā negrozīja spēkā esošos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Tomēr šīs regulas VI pielikumā ir nepieciešams noteikt kapacitātes limitus, ņemot vērā Majotas kā tālākā reģiona iekļaušanu II pielikumā Regulā (ES) Nr. 1380/2013, kas grozīta ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1385/2013 (18). |
|
(29) |
Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) trešā gadskārtējā sanāksme notiks 2015. gada februārī. Kamēr šāda gadskārtējā sanāksme nav notikusi, ir lietderīgi provizoriski saglabāt pašreizējos pasākumus SPRFMO konvencijas apgabalā. Tomēr Čīles stavridas krājumā nevajadzētu zvejot, pirms gadskārtējās sanāksmes rezultātā ir noteikta KPN. |
|
(30) |
Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) 87. gadskārtējā sanāksmē 2014. gadā paturēja spēkā dzeltenspuru tunzivs, lielacu tunzivs un svītrainās tunzivs saglabāšanas pasākumus. IATTC paturēja spēkā arī Rezolūciju par okeāna baltspuru haizivju saglabāšanu. Minētajiem pasākumiem būtu jāpaliek iestrādātiem Savienības tiesību aktos. |
|
(31) |
Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (SEAFO) 2014. gada gadskārtējā sanāksmē pieņēma ieteikumu beriksas, Atlantijas lielgalvja un pelaģiskā bruņgalvja jaunai divgadīgajai KPN, tajā pašā laikā spēkā palika esošā Patagonijas ilkņzivs un sarkano dziļūdens krabju KPN. Patlaban piemērojamie pasākumi attiecībā uz zvejas iespēju sadalījumu, kurus pieņēmusi SEAFO, būtu jāiestrādā Savienības tiesību aktos. |
|
(32) |
Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) 9. gadskārtējā sanāksmē pieņēma saglabāšanas un pārvaldības pasākumu vaļu haizivju aizsardzībai no zvejas ar riņķvadiem. WCPFC 10. gadskārtējā sanāksmē pieņēma nozvejas limitus āķu jedu zvejas kuģiem, kuri zvejo lielacu tunzivis. 11. gadskārtējā sanāksmē 2014. gadā WCPFC nemainīja 2013. gadā pašas pieņemtos pasākumus attiecībā uz zvejas iespējām. Visi šie pasākumi būtu jāiestrādā Savienības tiesību aktos. |
|
(33) |
Konvencijas par mintaja resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā Puses gadskārtējā sanāksmē 2013. gadā negrozīja tās pasākumus attiecībā uz zvejas iespējām. Minētie pasākumi būtu jāiestrādā Savienības tiesību aktos. |
|
(34) |
Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) 36. gadskārtējā sanāksmē 2014. gadā pieņēma virkni zvejas iespēju 2015. gadam attiecībā uz konkrētiem krājumiem NAFO konvencijas apgabala 1.4. apakšapgabalā. Šajā sakarībā NAFO pieņēma moratoriju attiecībā uz garneļu zveju 3L rajonā, palielināja sarkanasaru KPN 3M rajonā, lai ietvertu konkrētas piezvejas, un atļāva atkal zvejot sarkanās plekstes 3NO rajonā. |
|
(35) |
Attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) gada beigās vienojas par konkrētiem starptautiskiem pasākumiem, ar kuriem paredz vai ierobežo Savienības zvejas iespējas, un tie kļūst piemērojami pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Tāpēc noteikumi, ar kuriem šādus pasākumus ievieš Savienības tiesību aktos, ir jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku. Konkrētāk, tā kā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejas sezona ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim, un tāpēc konkrētas zvejas iespējas vai aizliegumi CCAMLR konvencijas apgabalā ir noteikti laikposmam, kas sākas 2014. gada 1. decembrī, ir lietderīgi šīs regulas attiecīgos noteikumus piemērot no minētā datuma. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskars tiesiskās paļāvības principu, jo CCAMLR locekļiem ir aizliegts bez atļaujas zvejot CCAMLR konvencijas apgabalā. |
|
(36) |
Saskaņā ar Savienības deklarāciju Venecuēlas Bolivāra Republikai par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (19), ir jānosaka Venecuēlai pieejamās lutjānzivju zvejas iespējas Savienības ūdeņos. |
|
(37) |
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus attiecībā uz atļaujas piešķiršanu atsevišķām dalībvalstīm izmantot sistēmu, kurā iedalīto zvejas piepūli tās pārvalda saskaņā ar kilovatdienu sistēmu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. |
|
(38) |
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz jūrā pavadāmo papildu dienu piešķiršanu par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu un zinātnisko novērotāju pastiprinātu izvietošanu, kā arī attiecībā uz izklājlapas formāta noteikšanu tādas informācijas vākšanai un nosūtīšanai, kas attiecas uz jūrā pavadītu dienu nodošanu starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (20). |
|
(39) |
Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas iespējas, šī regula būtu jāpiemēro no 2015. gada 1. janvāra, izņemot noteikumus attiecībā uz zvejas piepūles limitiem, kuri būtu jāpiemēro no 2015. gada 1. februāra, un īpašus noteikumus konkrētos reģionos, kuriem būtu jāparedz īpašs piemērošanas datums. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. |
|
(40) |
Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot piemērojamos Savienības tiesību aktus, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I SADAĻA
VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
1. Ar šo regulu nosaka Savienības ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un Savienības kuģu zvejas iespējas konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām.
2. Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:
|
a) |
nozvejas limitus 2015. gadam un, ja tā norādīts šajā regulā, 2016. gadam; |
|
b) |
zvejas piepūles limitus laikposmam no 2015. gada 1. februāra līdz 2016. gada 31. janvārim, izņemot gadījumus, kad zvejas piepūles limitiem 9., 29. un 31. pantā ir noteikti citi laikposmi; |
|
c) |
dažu krājumu zvejas iespējas CCAMLR konvencijas apgabalā laikposmam no 2014. gada 1. decembra līdz 2015. gada 30. novembrim; |
|
d) |
dažu krājumu zvejas iespējas IATTC konvencijas apgabalā, kas 32. pantā noteiktas tajā pašā pantā norādītajiem 2015. un 2016. gada laikposmiem. |
2. pants
Darbības joma
Šo regulu piemēro šādiem kuģiem:
|
a) |
Savienības kuģiem; |
|
b) |
trešo valstu kuģiem Savienības ūdeņos; |
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
|
a) |
“Savienības kuģis” ir Savienības zvejas kuģis, kas atbilst definīcijai Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 5. apakšpunktā; |
|
b) |
“trešās valsts kuģis” ir zvejas kuģis, kas atbilstoši definīcijai Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 4. apakšpunktā ir trešās valsts karoga kuģis, kas reģistrēts trešā valstī; |
|
c) |
“Savienības ūdeņi” ir Savienības ūdeņi, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā; |
|
d) |
“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā; |
|
e) |
“krājums” ir krājums, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 14. apakšpunktā; |
|
f) |
“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir:
|
|
g) |
“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij; |
|
h) |
“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kas pamatojas uz datiem par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām; |
|
i) |
“piesardzīga pieeja zvejniecības pārvaldībā” ir piesardzīga pieeja zvejniecības pārvaldībā, kas definēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8. apakšpunktā; |
|
j) |
“linuma acs izmērs” ir zvejas rīku linuma acs izmērs, kas noteikts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 517/2008 (21); |
|
k) |
“Savienības zvejas flotes reģistrs” ir reģistrs, kuru Komisija izveidojusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24. panta 3. punktu; |
|
l) |
“zvejas žurnāls” ir žurnāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā. |
4. pants
Zvejas zonas
Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:
|
a) |
ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 218/2009 III pielikumā (22); |
|
b) |
“Skageraks” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā; |
|
c) |
“Kategats” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai; |
|
d) |
“ICES VII apakšapgabala 16. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:
|
|
e) |
“ICES IXa rajona 26. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:
|
|
f) |
“ICES IXa rajona 27. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:
|
|
g) |
“Kadisas jūras līcis” ir ICES IXa rajona ģeogrāfiskais apgabals uz austrumiem no 7° 23′ 48″ rietumu garuma; |
|
h) |
CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas precizēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 (23) II pielikumā; |
|
i) |
NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 217/2009 (24) III pielikumā; |
|
j) |
“SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (25); |
|
k) |
“ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Starptautiskajā konvencijā par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā (26); |
|
l) |
“CCAMLR (Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 601/2004 (27) 2. panta a) punktā; |
|
m) |
“IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju (“Antigvas konvencija”) (28); |
|
n) |
“IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (29); |
|
o) |
“SPRFMO (Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija) konvencijas apgabals” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals uz dienvidiem no 10o ziemeļu platuma paralēles, uz ziemeļiem no CCAMLR konvencijas apgabala, uz austrumiem no SIOFA konvencijas apgabala, kā noteikts Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (30), un uz rietumiem no Dienvidamerikas valstu zvejniecības jurisdikcijā esošajiem apgabaliem; |
|
p) |
“WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (31); |
|
q) |
“Beringa jūras atklātie ūdeņi” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo ūdeņu platums; |
|
r) |
“IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo:
|
II SADAĻA
SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS
I NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
5. pants
KPN un tās sadalījums
1. Savienības kuģu KPN Savienības ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, šādas KPN sadalījums starp dalībvalstīm un – vajadzības gadījumā – ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.
2. Savienības kuģiem I pielikumā noteikto KPN robežās ir atļauts zvejot ūdeņos, kas ir Fēru salu, Grenlandes, Islandes un Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot šīs regulas 19. pantā un III pielikumā un Regulā (EK) Nr. 1006/2008 (32) izklāstītos nosacījumus un minētās regulas īstenošanas noteikumus.
3. Lai piemērotu īpašo nosacījumu, kas noteikts IA pielikumā attiecībā uz tūbīšu krājumu Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā, piemēro IID pielikumā definētos pārvaldības apgabalus.
6. pants
KPN, kas jānosaka dalībvalstīm
1. Dažu zivju krājumu KPN nosaka attiecīgā dalībvalsts. Minētie krājumi ir norādīti I pielikumā.
2. KPN, kas jānosaka dalībvalstij:
|
a) |
atbilst kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu; un |
|
b) |
nodrošina šādu rezultātu:
|
3. Līdz 2015. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:
|
a) |
pieņemtā KPN; |
|
b) |
attiecīgās dalībvalsts savāktie un novērtētie dati, uz kuriem balstās pieņemtā KPN; |
|
c) |
ziņas par to, kā pieņemtā KPN atbilst 2. punktam. |
7. pants
Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi
1. Uz zivīm, kas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajās zvejniecībās nozvejotas no krājumiem, kuriem ir noteikta KPN, attiecas izkraušanas pienākums, kas noteikts minētās regulas 15. pantā (“izkraušanas pienākums”).
2. Zivis no citiem krājumiem, kuriem ir noteikta KPN, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja:
|
a) |
nozveju ir guvuši tādas dalībvalsts karoga kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta; vai |
|
b) |
nozveja ir daļa no Savienības kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā Savienības kvota nav pilnībā apgūta. |
3. Šīs regulas I pielikumā ir norādīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā minētie nemērķa sugu krājumi drošās bioloģiskās robežās, lai varētu noteikt minētajā pantā paredzēto atkāpi no pienākuma atskaitīt nozveju no attiecīgajām kvotām.
8. pants
Zvejas piepūles limiti
Laikposmiem, kas minēti 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā, piemēro šādus zvejas piepūles pasākumus:
|
a) |
IIA pielikumu konkrētu mencas, jūrasmēles un jūras zeltplekstes krājumu pārvaldībā Kategatā, Skagerakā, ICES IIIa rajona daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, ICES IV apakšapgabalā, ICES VIa, VIIa un VIId rajonā un Savienības ūdeņos ICES IIa un Vb rajonā; |
|
b) |
IIB pielikumu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanā ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci; |
|
c) |
IIC pielikumu jūrasmēles krājuma pārvaldībā ICES VIIe rajonā; |
9. pants
Nozvejas un zvejas piepūles limiti dziļūdens zvejai
1. Grenlandes paltusam piemēro Regulas (EK) Nr. 2347/2002 (33) 3. panta 1. punktu, kurā noteikta prasība, ka kuģim jābūt dziļūdens zvejas atļaujai. Minētajā pantā izklāstītos nosacījumus piemēro Grenlandes paltusu zvejošanai, paturēšanai uz kuģa, pārkraušanai citā kuģī un izkraušanai.
2. Dalībvalstis nodrošina, lai 2015. gadā zvejas piepūle, kas izteikta ārpus ostas pavadītās kilovatdienās, kuģiem, kuriem ir Regulas (EK) Nr. 2347/2002 3. panta 1. punktā minētās dziļūdens zvejas atļaujas, nepārsniegtu 65 % no gada vidējās zvejas piepūles, kuru attiecīgās dalībvalsts kuģi īstenoja 2003. gadā reisos, par kuriem bija izdotas dziļūdens zvejas atļaujas vai kuros tika nozvejotas minētās regulas I un II pielikumā norādīto dziļūdens sugu zivis. Šo punktu piemēro tikai zvejas reisiem, kuros nozvejoti vairāk nekā 100 kg dziļūdens sugu īpatņu, izņemot Ziemeļatlantijas argentīnas.
10. pants
Īpaši noteikumi par zvejas iespēju iedalījumu
1. Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju iedalījums starp dalībvalstīm neskar:
|
a) |
zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu; |
|
b) |
zvejas iespēju atvilkumus un pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu; |
|
c) |
zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. panta 4. punktu; |
|
d) |
papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu; |
|
e) |
daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu; |
|
f) |
atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu; |
|
g) |
kvotu nodošanu un apmaiņu, kas veikta saskaņā ar šīs regulas 19. pantu; |
|
h) |
papildu iedalījumus, kas veikti saskaņā ar šīs regulas 14. pantu. |
2. Ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzīga KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiska KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro, ja dalībvalsts izmanto ikgadējo elastību, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.
11. pants
Slēgtā zvejas sezona
1. Porkupīnas sēklī laikā no 2015. gada 1. maija līdz 31. maijam ir aizliegts zvejot vai paturēt uz kuģa šādu sugu īpatņus: menca, megrimi, jūrasvelni, pikša, merlangs, heks, Norvēģijas omārs, jūras zeltplekste, pollaks, saida, rajveidīgās zivis, parastā jūrasmēle, brosme, zilā jūraslīdaka, jūraslīdaka un dzelkņu haizivs.
Šā punkta īstenošanas vajadzībām Porkupīnas sēklis ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:
|
Punkts |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|
1. |
52° 27′ N |
12° 19′ W |
|
2. |
52° 40′ N |
12° 30′ W |
|
3. |
52° 47′ N |
12° 39,600′ W |
|
4. |
52° 47′ N |
12° 56′ W |
|
5. |
52° 13,5′ N |
13° 53,830′ W |
|
6. |
51° 22′ N |
14° 24′ W |
|
7. |
51° 22′ N |
14° 03′ W |
|
8. |
52° 10′ N |
13° 25′ W |
|
9. |
52° 32′ N |
13° 07,500′ W |
|
10. |
52° 43′ N |
12° 55′ W |
|
11. |
52° 43′ N |
12° 43′ W |
|
12. |
52° 38,800′ N |
12° 37′ W |
|
13. |
52° 27′ N |
12° 23′ W |
|
14. |
52° 27′ N |
12° 19′ W |
Atkāpjoties no pirmās daļas, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 50. panta 3., 4. un 5. punktu ir atļauts tranzītā šķērsot Porkupīnas sēkli, vedot uz kuģa minētajā daļā norādīto sugu īpatņus.
2. Tūbīšu komerciāla zveja ar gruntstrali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ICES IIa, IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā ir aizliegta no 2015. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 2015. gada 1. augusta līdz 31. decembrim.
Pirmajā daļā noteikto aizliegumu piemēro arī trešo valstu kuģiem, kuriem ir atļauts zvejot tūbītes Savienības ūdeņos ICES IV apakšapgabalā.
12. pants
Aizliegumi
1. Savienības kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:
|
a) |
ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un VIId rajonā un ICES IV apakšapgabalā; |
|
b) |
šādas zāģzivs sugas visos ūdeņos:
|
|
c) |
milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) visos ūdeņos; |
|
d) |
parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā; |
|
e) |
bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas zvejota ar āķu jedām Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un IV apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV apakšapgabalā; |
|
f) |
gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un IV apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV apakšapgabalā; |
|
g) |
melnā haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea), pelēkā īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) un baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un IV apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES I un XIV apakšapgabalā; |
|
h) |
siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ūdeņos; |
|
i) |
rifu velnraja (Manta alfredi) visos ūdeņos; |
|
j) |
divragainā velnraja (Manta birostris) visos ūdeņos; |
|
k) |
šādas Mobula rajas sugas visos ūdeņos:
|
|
l) |
dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES IIIa rajonā; |
|
m) |
Norvēģijas raja (Raja (Dipturus) nidarosiensis) Savienības ūdeņos ICES VIa, VIb, VIIa, VIIb, VIIc, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh un VIIk rajonā; |
|
n) |
cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES VI un X apakšapgabalā un baltā raja (Raja alba) Savienības ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā; |
|
o) |
ģitārrajas (Rhinobatidae) Savienības ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā; |
|
p) |
eņģeļhaizivs (Squatina squatina) Savienības ūdeņos. |
2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.
13. pants
Datu nosūtīšana
Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu nosūta Komisijai datus par krājumos nozvejoto izkrāvumu apjomu, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.
II NODAĻA
Papildus iedalītas zvejas iespējas kuģiem, kuri piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos
14. pants
Papildu zvejas iespēju iedalīšana
1. Attiecībā uz dažiem krājumiem dalībvalsts var iedalīt papildu zvejas iespējas tās karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Minētie krājumi ir norādīti I pielikumā.
2. Šā panta 1. punktā minētās papildu zvejas iespējas nepārsniedz vispārējo limitu, kas noteikts I pielikumā kā procentuālā daļa no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
15. pants
Papildu zvejas iespēju iedalīšanas nosacījumi
1. Papildu zvejas iespējas, kas minētas 14. pantā, iedala saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
|
a) |
dalībvalstis nodrošina detalizētu un precīzu dokumentāciju par visiem zvejas reisiem, kā arī pietiekamas spējas un līdzekļus, piemēram, novērotājus, slēgta tīkla televīzijas kameras (CCTV) u. c. To darot, dalībvalstis ievēro efektivitātes un proporcionalitātes principu; |
|
b) |
papildu zvejas iespējas, kas iedalītas konkrētam kuģim, kurš piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, nepārsniedz šādus limitus:
|
|
c) |
visas kuģa gūtās nozvejas no krājuma, uz kuru attiecas iedalītās papildu zvejas iespējas, tostarp zivis, kas nav sasniegušas Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 (34) XII pielikumā noteikto minimālo izkraušanas izmēru, atskaita no konkrētā kuģa zvejas iespējām, kas tam pieejamas kopā ar visām papildu zvejas iespējām, kuras iedalītas saskaņā ar šīs regulas 14. pantu; |
|
d) |
tiklīdz zvejas iespējas, kas konkrētam kuģim iedalītas zvejai no konkrēta krājuma, uz kuru attiecas papildu iedalījums, ir pilnībā izmantotas, attiecīgajam kuģim jāpārtrauc visas zvejas darbības attiecīgajā KPN apgabalā; |
|
e) |
attiecībā uz krājumiem, kuriem var piemērot šo pantu, dalībvalstis var atļaut konkrētam kuģim iedalītās zvejas iespējas vai to daļu no kuģiem, kas nepiedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, nodot kuģiem, kas šādos izmēģinājumos piedalās, ar noteikumu, ka var pierādīt to, ka nepalielinās to kuģu izmetumi, kuri nepiedalās izmēģinājumos. |
2. Neatkarīgi no 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta dalībvalsts izņēmuma kārtā tās karoga kuģim drīkst iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras pārsniedz 75 % no attiecīgā krājuma nozvejas izmetumiem, kas aprēķināti kuģu tipam, pie kura pieder konkrētais kuģis, kam iedalītas papildu zvejas iespējas, ja:
|
a) |
attiecīgajam kuģu tipam aprēķināto krājuma nozvejas izmetumu īpatsvars ir mazāks par 10 %; |
|
b) |
attiecīgā kuģu tipa iekļaušana ir svarīga, lai novērtētu saskaņā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu izmantotos novērošanas līdzekļus; |
|
c) |
attiecībā uz visiem kuģiem, kuri piedalās izmēģinājumos, kopumā nav pārsniegts vispārējais limits 75 % no aprēķinātajiem krājuma nozvejas izmetumiem. |
3. Pirms 14. pantā minēto papildu zvejas iespēju iedalīšanas dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:
|
a) |
saraksts ar tās karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos; |
|
b) |
uz minētajiem kuģiem uzstādīto attālās elektroniskās novērošanas sistēmu specifikācijas; |
|
c) |
to zvejas rīku kapacitāte, veids un specifikācijas, kurus izmanto minētie kuģi; |
|
d) |
aprēķinātie izmetumi katram kuģu tipam, kas piedalās izmēģinājumos; |
|
e) |
tās nozvejas apjoms, kuru no krājuma, uz ko attiecas minētā KPN, 2014. gadā ieguvuši kuģi, kas piedalās izmēģinājumos. |
16. pants
Personas datu apstrāde
Ciktāl saistībā ar ierakstiem, kas iegūti saskaņā ar šīs regulas 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, tiek veikta personas datu apstrāde Direktīvas 95/46/EK nozīmē, šādu datu apstrādei piemēro minēto direktīvu.
17. pants
Iedalīto papildu zvejas iespēju atsaukšana
Ja dalībvalsts atklāj, ka kuģis, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, neievēro 15. pantā minētos nosacījumus, tā tūlīt atsauc minētajam kuģim iedalītās papildu zvejas iespējas un aizliedz tam piedalīties šajos izmēģinājumos atlikušajā 2015. gada laikposmā.
18. pants
Izmetumu novērtējumu zinātniska izvērtēšana
Lai uzraudzītu 15. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta īstenošanu, Komisija var prasīt ikvienai dalībvalstij, kura izmanto šo nodaļu, iesniegt izvērtēšanai zinātniskā padomdevējā struktūrā novērtējumu par katra tipa kuģu radītajiem izmetumiem. Ja nav novērtējuma, kurš apstiprinātu šādus izmetumus, attiecīgā dalībvalsts veic piemērotus pasākumus, kas vajadzīgi minētās prasības ievērošanai, un par tiem informē Komisiju.
III NODAĻA
Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos
19. pants
Zvejas atļaujas
1. Maksimālais zvejas atļauju skaits Savienības kuģiem, kuri zvejo kādas trešās valsts ūdeņos, ir noteikts III pielikumā.
2. Ja, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (veic apmaiņu) zvejas apgabalos, kas noteikti šīs regulas III pielikumā, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodošanu paziņo Komisijai. Tomēr nedrīkst pārsniegt zvejas atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts minētajā pielikumā.
IV NODAĻA
Zvejas iespējas reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ūdeņos
20. pants
Kvotu nodošana un apmaiņa
1. Ja saskaņā ar reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (“RZPO”) noteikumiem ir atļauta kvotu nodošana vai apmaiņa starp RZPO līgumslēdzējām pusēm, dalībvalsts (“attiecīgā dalībvalsts”) var apspriesties ar kādu RZPO līgumslēdzēju pusi un attiecīgi izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu.
2. Kad attiecīgā dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai, Komisija var apstiprināt iecerēto kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu, ko dalībvalsts ir apspriedusi ar attiecīgo RZPO līgumslēdzēju pusi. Pēc tam Komisija bez liekas kavēšanās attiecīgajai RZPO līgumslēdzējai pusei sniedz un no tās saņem piekrišanu, ka šāda kvotu nodošana vai apmaiņa ir saistoša. Tad Komisija paziņo RZPO sekretariātam par šādu kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās, saskaņā ar minētās organizācijas noteikumiem.
3. Komisija informē dalībvalsti par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.
4. Zvejas iespējas, kas saskaņā ar kvotu nodošanu vai apmaiņu ir saņemtas no attiecīgās RZPO līgumslēdzējas puses vai ir tai nodotas, tiek uzskatītas par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij ir piešķirtas vai atvilktas no tai iedalītajām iespējām, no tā brīža, kad kvotu nodošana vai apmaiņa ir stājusies spēkā saskaņā ar tās vienošanās noteikumiem, kura attiecīgi panākta ar konkrēto RZPO līgumslēdzēju pusi vai saskaņā ar konkrētās RZPO noteikumiem. Šāds kvotu iedalījums negroza spēkā esošo zvejas iespēju sadales mehānismu, pēc kura zvejas iespējas sadala starp dalībvalstīm saskaņā ar zvejas darbību relatīvās stabilitātes principu.
21. pants
Zilo tunzivju zvejas, audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi
1. To Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 1. punktā.
2. To Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 2. punktā.
3. To Savienības kuģu skaitu, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 3. punktā.
4. To zvejas kuģu skaitu un kopējo kapacitāti, izteiktu kā bruto tilpību, kuriem atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 4. punktā.
5. To zivju krātiņveida lamatu skaitu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 5. punktā.
6. Zilo tunzivju audzēšanas kapacitāti, nobarošanas kapacitāti un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 6. punktā.
22. pants
Zveja atpūtas un sporta nolūkā
Vajadzības gadījumā dalībvalstis no tām iedalītajām kvotām, kas noteiktas ID pielikumā, iedala īpašu kvotu zvejai atpūtas un sporta nolūkā.
23. pants
Haizivis
1. Nevienā zvejniecībā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut lielacu lapshaizivju (Alopias superciliosus) liemeņa daļu vai visu liemeni.
2. Aizliegts veikt Alopias ģints lapshaizivju sugu specializēto zveju.
3. Saistībā ar zveju ICCAT konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Sphyrnidae dzimtas (izņemot Sphyrna tiburo) āmurhaizivju liemeņa daļu vai visu liemeni.
4. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotu okeāna baltspuru haizivju (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļu vai visu liemeni.
5. Aizliegts paturēt uz kuģa jebkādā zvejniecībā nozvejotas zīdainās haizivis (Carcharhinus falciformis).
24. pants
Aizliegumi un nozvejas limiti
1. Specializētā zveja, kurā iegūst V pielikuma A daļā norādīto sugu zivis, minētajā pielikumā norādītajās zonās un laikposmos ir aizliegta.
2. Izpētes zvejai V pielikuma B daļā norādītajos apakšapgabalos piemēro minētajā daļā noteikto KPN un piezvejas limitus.
25. pants
Izpētes zveja
1. Tikai tās dalībvalstis, kas ir CCAMLR komisijas locekles, 2015. gadā var piedalīties Dissostichus spp. izpētes zvejā ar āķu jedām FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā. Ja šāda dalībvalsts plāno piedalīties šādā zvejā, tā katrā ziņā ne vēlāk kā 2015. gada 1. jūnijā par to paziņo CCAMLR Sekretariātam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu.
2. Attiecībā uz FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalu, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonu KPN un piezvejas limiti katrā apakšapgabalā un rajonā un šo limitu sadalījums starp maza apjoma pētniecības vienībām (SSRU) katrā no tiem ir noteikts V pielikuma B daļā. Zveju katrā SSRU beidz, kad paziņotā nozveja sasniedz noteikto KPN, un attiecīgo SSRU slēdz zvejai līdz sezonas beigām.
3. Zveju veic pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā, lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu zvejniecības potenciālu un izvairītos no nozvejas un zvejas piepūles pārmērīgas koncentrācijas. Tomēr zveja FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 m.
26. pants
Krilu zveja 2015./2016. gada zvejas sezonā
1. Krilu (Euphausia superba) zveju CCAMLR konvencijas apgabalā 2015./2016. gada zvejas sezonā drīkst veikt tikai dalībvalstis, kuras ir CCAMLR komisijas locekles. Ja kāda no šīm dalībvalstīm plāno zvejot krilus CCAMLR konvencijas apgabalā, tā ne vēlāk kā 2015. gada 1. maijā, izmantojot šīs regulas V pielikuma C daļā paredzēto veidlapu, paziņo Komisijai par saviem plāniem zvejot krilus. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Komisija ne vēlā kā 2015. gada 30. maijā iesniedz paziņojumu CCAMLR Sekretariātam.
2. Paziņojumā, kas minēts šā panta 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts paredzējusi izdot atļauju piedalīties krilu zvejā.
3. Dalībvalsts, kura plāno zvejot krilus CCAMLR konvencijas apgabalā, par savu nodomu paziņo tikai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri paziņojuma nosūtīšanas laikā ir tās karoga kuģi, vai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri ir citas CCAMLR locekles karoga kuģi un par kuriem ir sagaidāms, ka zvejas laikā tie būs minētās dalībvalsts karoga kuģi.
4. Dalībvalstīm ir tiesības atļaut piedalīties krilu zvejā kuģiem, par ko CCAMLR Sekretariātam nav paziņots saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu, ja atļauju saņēmušais kuģis nevar piedalīties zvejā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai force majeure dēļ. Šādos gadījumos attiecīgās dalībvalstis tūlīt informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju un sniedz:
|
a) |
pilnīgas ziņas par plānotajiem aizstājējkuģiem, tostarp Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju; |
|
b) |
izsmeļošu ziņojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas. |
5. Dalībvalstis neatļauj piedalīties krilu zvejā kuģim, kas ir iekļauts jebkurā no CCAMLR nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN zvejas) kuģu sarakstiem.
27. pants
Zvejas kapacitātes limiti kuģiem, kas zvejo IOTC konvencijas apgabalā
1. Maksimālais Savienības kuģu skaits, kuri zvejo tropiskās tunzivis IOTC konvencijas apgabalā, un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, ir noteikta VI pielikuma 1. punktā.
2. Maksimālais Savienības kuģu skaits, kuri zvejo zobenzivis (Xiphias gladius) un garspuru tunzivis (Thunnus alalunga) IOTC konvencijas apgabalā, un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, ir noteikta VI pielikuma 2. punktā.
3. Kuģus, kas darbojas vienā no 1. un 2. punktā minētajām zvejniecībām, dalībvalstis drīkst pārvietot uz otru zvejniecību, ja tās spēj pierādīt Komisijai, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.
4. Ja tiek ierosināta zvejas kapacitātes nodošana par labu dalībvalsts flotei, attiecīgā dalībvalsts pārliecinās par to, ka nododamie kuģi ir iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas reģionālas tunzivju zvejniecības organizācijas kuģu reģistrā. Turklāt zvejas kapacitātes nodošanu nedrīkst attiecināt uz kuģiem, kurus kāda RZPO iekļāvusi NNN zvejas darbībās iesaistīto kuģu (NNN kuģu) sarakstā.
5. Lai ņemtu vērā IOTC iesniegto attīstības plānu īstenošanu, dalībvalstis drīkst palielināt savu zvejas kapacitāti virs 1. un 2. punktā norādītā maksimuma, nepārsniedzot minētajos plānos noteiktos limitus.
28. pants
Haizivis
1. Nevienā zvejniecībā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut visu sugu Alopiidae dzimtas lapshaizivju liemeņa daļu vai visu liemeni.
2. Nevienā zvejniecībā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļu vai visu liemeni, izņemot kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 24 metriem un kuri ir iesaistījušies zvejas darbībās tikai savas karoga dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ar nosacījumu, ka to nozveja ir paredzēta tikai vietējam patēriņam.
3. Nejauši nozvejotiem 1. un 2. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.
29. pants
Pelaģiskās zvejas kapacitātes limits
Dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā aktīvi veica pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, minētajā apgabalā ierobežo kopējo bruto tilpību sava karoga kuģiem, kuri 2015. gadā zvejo no pelaģiskajiem krājumiem, līdz Savienības kopējai bruto tilpībai 78 600 tonnu apmērā.
30. pants
Pelaģiskās zvejas KPN
1. Tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā ir aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, kā norādīts 29. pantā, drīkst šajā apgabalā zvejot no pelaģiskajiem krājumiem saskaņā ar IJ pielikumā noteikto KPN.
2. Zvejas iespējas, kas noteiktas IJ pielikumā, var izmantot tikai ar nosacījumu, ka dalībvalstis vēlākais līdz nākamā mēneša piektajai dienai nosūta Komisijai paziņošanai SPRFMO Sekretariātam sarakstu ar kuģiem, kuri SPRFMO konvencijas apgabalā aktīvi zvejo vai ir iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) reģistrētos datus, mēneša nozvejas ziņojumus un, ja ir pieejami, datus par kuģu ienākšanu ostās.
31. pants
Grunts zveja
Dalībvalstis, kurām laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim ir reģistrēta grunts zvejas piepūle vai nozveja SPRFMO konvencijas apgabalā, grunts zvejas piepūli vai nozveju konvencijas apgabalā 2015. gadā ierobežo šādi: tā tiek attiecīgi īstenota vai gūta tikai tajās konvencijas apgabala daļās, kurās minētajā laikposmā ir veikta grunts zveja, un netiek pārsniegts gada vidējais nozvejas apjoms vai piepūles parametri, kas reģistrēti laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim.
32. pants
Zveja ar riņķvadu
1. Kuģiem ir aizliegts ar riņķvadu zvejot dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares), lielacu tunzivis (Thunnus obesus) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis):
|
a) |
no 2015. gada 29. jūlija līdz 28. septembrim vai no 2015. gada 18. novembra līdz 2016. gada 18. janvārim apgabalā, ko norobežo:
|
|
b) |
no 2015. gada 29. septembra līdz 29. oktobrim apgabalā, ko norobežo:
|
2. Attiecīgās dalībvalstis līdz 2015. gada 1. aprīlim paziņo Komisijai, kuru no 1. punktā minētajiem zvejas lieguma laikposmiem tās izvēlējušās. Izvēlētajā laikposmā visi attiecīgās dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, 1. punktā noteiktajos apgabalos pārtrauc zveju ar riņķvadu.
3. Uz kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo tunzivis IATTC konvencijas apgabalā, patur un pēc tam no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, svītrainās tunzivis un lielacu tunzivis.
4. Šā panta 3. punktu nepiemēro šādos gadījumos:
|
a) |
ja zivis uzskata par nederīgām lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ; vai |
|
b) |
pēdējā zvejas rīku iemetienā zvejas reisā, ja vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis. |
33. pants
Okeāna baltspuru haizivju zvejas aizliegums
1. Ir aizliegts IATTC konvencijas apgabalā zvejot okeāna baltspuru haizivis (Carcharhinus longimanus) un minētajā apgabalā paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai, pārdot vai izkraut okeāna baltspuru haizivju liemeņa daļu vai visu liemeni.
2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minētās sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž ūdenī kuģu operatori, kuri turklāt:
|
a) |
reģistrē atlaisto īpatņu skaitu, norādot stāvokli (nedzīvi vai dzīvi); |
|
b) |
paziņo a) apakšpunktā minēto informāciju dalībvalstīm, kuru valstspiederīgie tie ir. Iepriekšējā gadā savākto informāciju dalībvalstis nosūta Komisijai līdz 2015. gada 31. janvārim. |
34. pants
Dziļūdens haizivju zvejas aizliegums
SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:
|
— |
raju dzimtas zivis (Rajidae), |
|
— |
dzelkņu haizivs (Squalus acanthias), |
|
— |
laternhaizivs (Etmopterus bigelowi), |
|
— |
īsastes laternhaizivs (Etmopterus brachyurus), |
|
— |
lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps), |
|
— |
gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus), |
|
— |
kaķhaizivs (Apristurus manis), |
|
— |
samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus), |
|
— |
Selachimorpha virskārtas dziļūdens haizivis. |
35. pants
Lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs un garspuru tunzivs Klusā okeāna dienvidu krājuma zvejas nosacījumi
1. Dalībvalstis nodrošina, ka to zvejas dienu skaits, kas iedalītas kuģiem, kuri ar riņķvadu zvejo lielacu tunzivis (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis) WCPFC konvencijas apgabala atklātās jūras daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, nepārsniedz 403 dienas. Attiecībā uz šo zveju ar riņķvadu ir aizliegts nozvejot tunci, kas atrodas barā kopā ar vaļu haizivi (Rhincodon typus), ja dzīvnieks ir pamanīts pirms riņķvada uzstādīšanas.
2. Savienības kuģi neveic garspuru tunzivju (Thunnus alalunga) Klusā okeāna dienvidu krājuma specializēto zveju WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka lielacu tunzivs (Thunnus obesus) nozveja, ko veic āķu jedu zvejas kuģi, 2015. gadā nepārsniedz 2 000 tonnas.
36. pants
Slēgtais apgabals zvejai ar ZPI
1. Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu un izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), no 2015. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2015. gada 31. oktobra plkst. 24.00 ir aizliegts veikt zvejas darbības WCPFC konvencijas apgabala daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma. Minētajā laikposmā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā kuģi, kuri zvejo ar riņķvadu, drīkst iesaistīties zvejas darbībās tikai tad, ja uz tiem atrodas novērotājs, kas uzrauga, lai kuģis nekādā gadījumā:
|
a) |
neizmantotu ZPI vai ar to saistītu elektronisku ierīci; |
|
b) |
nezvejotu zivju barus, izmantojot ZPI. |
2. Uz visiem kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo 1. punktā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā, patur un no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.
3. Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:
|
a) |
zvejas reisa pēdējā zvejas rīku iemetienā, ja kuģī nav pietiekami daudz vietas visām zivīm; |
|
b) |
ja zivis nav derīgas lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ vai |
|
c) |
ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība. |
37. pants
IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabals
1. Kuģi, kas iekļauti tikai WCPFC reģistrā, zvejojot IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta r) punktā, piemēro 35.–38. pantā izklāstītos pasākumus.
2. Kuģi, kas iekļauti gan WCPFC reģistrā, gan IATTC reģistrā, un kuģi, kas iekļauti tikai IATTC reģistrā, zvejojot IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta r) punktā, piemēro 32. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2.–4. punktā un 33. pantā izklāstītos pasākumus.
38. pants
To Savienības kuģu skaita ierobežojumi, kuriem atļauts zvejot zobenzivis
Maksimālais Savienības kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivis (Xiphias gladius) WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, ir norādīts VII pielikumā.
39. pants
Zīdainās haizivis un okeāna baltspuru haizivis
1. WCPFC konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, glabāt vai izkraut šādu sugu īpatņu liemeņa daļas vai visu liemeni:
|
a) |
zīdainā haizivs (Carcharhinus falciformis); |
|
b) |
okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus). |
2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.
40. pants
Aizliegums zvejot Beringa jūras atklātajos ūdeņos
Mintaja (Theragra chalcogramma) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.
III SADAĻA
TREŠO VALSTU KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS SAVIENĪBAS ŪDEŅOS
41. pants
KPN
Norvēģijas karoga zvejas kuģiem un Fēru salās reģistrētiem zvejas kuģiem ir atļauts gūt nozveju Savienības ūdeņos, nepārsniedzot šīs regulas I pielikumā noteikto KPN un ievērojot šajā regulā un Regulas (EK) Nr. 1006/2008 III nodaļā izklāstītos nosacījumus.
42. pants
Zvejas atļaujas
Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kuri zvejo Savienības ūdeņos, ir noteikts VIII pielikumā.
43. pants
Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi
Nozvejai un piezvejai, ko guvuši trešo valstu kuģi, kuri zvejo saskaņā ar 42. pantā minētajām atļaujām, piemēro 7. pantā izklāstītos nosacījumus.
44. pants
Aizliegumi
1. Trešo valstu kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis, ja tās atrodas Savienības ūdeņos:
|
a) |
ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un VIId rajonā un ICES IV apakšapgabalā; |
|
b) |
šādas Savienības ūdeņos esošas zāģzivju sugas:
|
|
c) |
milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) Savienības ūdeņos; |
|
d) |
parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā; |
|
e) |
bara haizivs (Galeorhinus galeus) un gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES I, IV, V, VI, VII, VIII, XII un XIV apakšapgabalā; |
|
f) |
dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES I, IV, V, VI, VII, VIII, XII un XIV apakšapgabalā; |
|
g) |
melnā haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea), pelēkā īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) un baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES I, IV un XIV apakšapgabalā; |
|
h) |
siļķu haizivs (Lamna nasus) Savienības ūdeņos; |
|
i) |
rifu velnraja (Manta alfredi) Savienības ūdeņos; |
|
j) |
divragainā velnraja (Manta birostris) Savienības ūdeņos; |
|
k) |
šādas Savienības ūdeņos esošas Mobula rajas sugas:
|
|
l) |
dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES IIIa rajonā; |
|
m) |
Norvēģijas raja (Raja (Dipturus) nidarosiensis) Savienības ūdeņos ICES VIa, VIb, VIIa, VIIb, VIIc, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh un VIIk rajonā; |
|
n) |
cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES VI, IX un X apakšapgabalā un baltā raja (Raja alba) Savienības ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā; |
|
o) |
ģitārrajas (Rhinobatidae) Savienības ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā; |
|
p) |
eņģeļhaizivs (Squatina squatina) Savienības ūdeņos. |
2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minētās sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.
IV SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
45. pants
Komiteju procedūra
1. Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
46. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 43/2014
Regulas (ES) Nr. 43/2014 18.a panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:
|
“o) |
ziemeļu garnele IIIa zonā.” |
47. pants
Atcelšana
Padomes Regulu (ES) Nr. 779/2014 atceļ no 2015. gada 1. janvāra.
48. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2015. gada 1. janvāra.
Tomēr, regulas 8. pantu piemēro no 2015. gada 1. februāra.
Regulas 12. panta b), i) un k) punktus un 44. panta b), i) un k) punktus piemēro no 2015. gada 8. februāra.
Regulas 46. pantu piemēro no 2014. gada 1. janvāra.
Noteikumus par zvejas iespējām, kas attiecībā uz CCAMLR konvencijas apgabalu izklāstīti 23., 24. un 25. pantā un IE un V pielikumā, piemēro no tajos norādītajiem datumiem.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 19. janvārī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
E. RINKĒVIČS
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(2) Padomes Regula (ES) Nr. 779/2014 (2014. gada 17. jūlijs), ar ko nosaka anšovu zvejas iespējas Biskajas līcī 2014./2015. gada zvejas sezonā (OV L 212, 18.7.2014., 1. lpp.).
(3) Padomes Regula (EK) Nr. 2166/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē un groza Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.).
(4) Padomes Regula (EK) Nr. 509/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā (OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.).
(5) Padomes Regula (EK) Nr. 676/2007 (2007. gada 11. jūnijs), ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā (OV L 157, 19.6.2007., 1. lpp.).
(6) Padomes Regula (EK) Nr. 1300/2008 (2008. gada 18. decembris), ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto (OV L 344, 20.12.2008., 6. lpp.).
(7) Padomes Regula (EK) Nr. 1342/2008 (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2004 (OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.).
(8) Padomes Regula (EK) Nr. 302/2009 (2009. gada 6. aprīlis) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 43/2009 un par Regulas (EK) Nr. 1559/2007 atcelšanu (OV L 96, 15.4.2009., 1. lpp.).
(9) Padomes Regula (EK) Nr. 811/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai (OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp.).
(10) Padomes Regula (EK) Nr. 388/2006 (2006. gada 23. februāris), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī (OV L 65, 7.3.2006., 1. lpp.).
(11) Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).
(12) Padomes Regula (EK) Nr. 754/2009 (2009. gada 27. jūlijs), ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma izslēdz konkrētas kuģu grupas (OV L 214, 19.8.2009., 16. lpp.).
(13) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).
(15) Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti (OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.).
(16) Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu no vienas puses un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību no otras puses (OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.).
(17) Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses (OV L 172, 30.6.2007., 4. lpp.), un Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts minētajā nolīgumā (OV L 293, 23.10.2012., 5. lpp.).
(18) Padomes Regula (ES) Nr. 1385/2013 (2013. gada 17. decembris), ar kuru groza Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 un (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009, (ES) Nr. 1379/2013 un (ES) Nr. 1380/2013 pēc Majotas statusa maiņas attiecībā uz Eiropas Savienību (OV L 354, 28.12.2013., 86. lpp.).
(19) OV L 6, 10.1.2012., 9. lpp.
(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(21) Komisijas Regula (EK) Nr. 517/2008 (2008. gada 10. jūnijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu (OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.).
(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).
(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).
(24) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp.).
(25) Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.).
(26) Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).
(27) Padomes Regula (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 3943/90, (EK) Nr. 66/98 un (EK) Nr. 1721/1999 (OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.).
(28) Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK (OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.).
(29) Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 95/399/EK (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.).
(30) Noslēgts ar Padomes Lēmumu 2008/780/EK (OV L 268, 9.10.2008., 27. lpp.).
(31) Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).
(32) Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93 un (EK) Nr. 1627/94 un atceļ Regulu (EK) Nr. 3317/94 (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).
(33) Padomes Regula (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.).
(34) Padomes Regula (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.).
PIELIKUMU SARAKSTS
|
I PIELIKUMS: |
KPN, kas piemērojama Savienības kuģiem apgabalos, kuros noteikta KPN, pa sugām un apgabaliem |
|
IA PIELIKUMS: |
Skageraks, Kategats, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV apakšapgabals, Savienības ūdeņi CECAF apgabalā, Francijas Gviānas ūdeņi |
|
IB PIELIKUMS: |
Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa un Grenlande, ICES I, II, V, XII un XIV apakšapgabals un Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā |
|
IC PIELIKUMS: |
Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļa – NAFO konvencijas apgabals |
|
ID PIELIKUMS: |
Tālu migrējošas zivis – visi apgabali |
|
IE PIELIKUMS: |
Antarktika – CCAMLR konvencijas apgabals |
|
IF PIELIKUMS: |
Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa – SEAFO konvencijas apgabals |
|
IG PIELIKUMS: |
Dienvidu tunzivis – visi apgabali |
|
IH PIELIKUMS: |
WCPFC konvencijas apgabals |
|
IJ PIELIKUMS: |
SPRFMO konvencijas apgabals |
|
IIA PIELIKUMS: |
Kuģu zvejas piepūle saistībā ar konkrētu mencas, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu pārvaldību ICES IIIa, VIa, VIIa, VIId rajonā, ICES IV apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES IIa un Vb rajonā |
|
IIB PIELIKUMS: |
Kuģu zvejas piepūle saistībā ar dažu heka dienvidu krājumu un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanu ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci |
|
IIC PIELIKUMS: |
Kuģu zvejas piepūle saistībā ar Lamanša rietumu daļas jūrasmēles krājumu pārvaldību ICES VIIe rajonā |
|
IID PIELIKUMS: |
Tūbīšu pārvaldības apgabali ICES IIa, IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā |
|
III PIELIKUMS: |
Zvejas atļauju maksimālais skaits Savienības kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos |
|
IV PIELIKUMS: |
ICCAT konvencijas apgabals |
|
V PIELIKUMS: |
CCAMLR konvencijas apgabals |
|
VI PIELIKUMS: |
IOTC konvencijas apgabals |
|
VII PIELIKUMS: |
WCPFC konvencijas apgabals |
|
VIII PIELIKUMS: |
Zvejas atļauju kvantitatīvie limiti trešo valstu kuģiem, kas zvejo Savienības ūdeņos |
I PIELIKUMS
KPN, KAS PIEMĒROJAMA SAVIENĪBAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTA KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM
IA, IB, IC, ID, IE, IF, IG, IH un IJ pielikuma tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un vajadzības gadījumā ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.
Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi. Katra apgabala zivju krājumi nosaukti sugu latīņu valodas nosaukumu alfabētiskā secībā. Regulatīvām vajadzībām sugu identificēšanā izmanto tikai nosaukumus latīņu valodā; pārējie nosaukumi norādīti tikai ērtības labad.
Šīs regulas īstenošanas vajadzībām turpmāk sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Amblyraja radiata |
RJR |
Ērkšķu raja |
|
Ammodytes spp. |
SAN |
Tūbītes |
|
Argentina silus |
ARU |
Ziemeļatlantijas argentīna |
|
Beryx spp. |
ALF |
Beriksas |
|
Brosme brosme |
USK |
Brosme |
|
Caproidae |
BOR |
Kaproīdas |
|
Centrophorus squamosus |
GUQ |
Pelēkā īsraga haizivs |
|
Centroscymnus coelolepis |
CYO |
Baltacu haizivs |
|
Chaceon spp. |
GER |
Sarkanie dziļūdens krabji |
|
Chaenocephalus aceratus |
SSI |
Melnspuru leduszivs |
|
Champsocephalus gunnari |
ANI |
Antarktikas leduszivs |
|
Channichthys rhinoceratus |
LIC |
Vienraga leduszivs |
|
Chionoecetes spp. |
PCR |
Karaliskie krabji |
|
Clupea harengus |
HER |
Siļķe |
|
Coryphaenoides rupestris |
RNG |
Strupdeguna garaste |
|
Dalatias licha |
SCK |
Melnā haizivs |
|
Deania calcea |
DCA |
Gardeguna spurainā haizivs |
|
Dipturus batis (Dipturus cf.flossada un Dipturus cf. intermedia) |
RJB |
Parastā raja (sugu grupa) |
|
Dissostichus eleginoides |
TOP |
Patagonijas ilkņzivs |
|
Dissostichus mawsoni |
TOA |
Antarktikas ilkņzivs |
|
Dissostichus spp. |
TOT |
Ilkņzivis |
|
Engraulis encrasicolus |
ANE |
Eiropas anšovs |
|
Etmopterus princeps |
ETR |
Lielā laternhaizivs |
|
Etmopterus pusillus |
ETP |
Gludā laternhaizivs |
|
Euphausia superba |
KRI |
Krils |
|
Gadus morhua |
COD |
Menca |
|
Galeorhinus galeus |
GAG |
Bara haizivs |
|
Glyptocephalus cynoglossus |
WIT |
Sarkanā plekste |
|
Gobionotothen gibberifrons |
NOG |
Zaļā nototēnija |
|
Hippoglossoides platessoides |
PLA |
Rietumatlantijas plekste |
|
Hippoglossus hippoglossus |
HAL |
Atlantijas paltuss |
|
Hoplostethus atlanticus |
ORY |
Atlantijas lielgalvis |
|
Illex illecebrosus |
SQI |
Īsspuru kalmārs |
|
Lamna nasus |
POR |
Siļķu haizivs |
|
Lepidonotothen squamifrons |
NOS |
Pelēkā nototēnija |
|
Lepidorhombus spp. |
LEZ |
Megrimi |
|
Leucoraja naevus |
RJN |
Dzegužraja |
|
Limanda ferruginea |
YEL |
Dzeltenastes plekste |
|
Limanda limanda |
DAB |
Limanda |
|
Lophiidae |
ANF |
Jūrasvelni |
|
Macrourus spp. |
GRV |
Makrūrzivis |
|
Makaira nigricans |
BUM |
Atlantijas zilais marlīns |
|
Mallotus villosus |
CAP |
Moiva |
|
Manta birostris |
RMB |
Divragainā velnraja |
|
Martialia hyadesi |
SQS |
Dienvidatlantijas kalmārs |
|
Melanogrammus aeglefinus |
HAD |
Pikša |
|
Merlangius merlangus |
WHG |
Merlangs |
|
Merluccius merluccius |
HKE |
Heks |
|
Micromesistius poutassou |
WHB |
Putasu |
|
Microstomus kitt |
LEM |
Mazmutes plekste |
|
Molva dypterygia |
BLI |
Zilā jūras līdaka |
|
Molva molva |
LIN |
Jūras līdaka |
|
Nephrops norvegicus |
NEP |
Norvēģijas omārs |
|
Notothenia rossii |
NOR |
Marmora nototēnija |
|
Pandalus borealis |
PRA |
Ziemeļu garnele |
|
Paralomis spp. |
PAI |
Krabji |
|
Penaeus spp. |
PEN |
Penaeus garneles |
|
Platichthys flesus |
FLE |
Plekste |
|
Pleuronectes platessa |
PLE |
Jūras zeltplekste |
|
Pleuronectiformes |
FLX |
Plekstveidīgās zivis |
|
Pollachius pollachius |
POL |
Pollaks |
|
Pollachius virens |
POK |
Saida |
|
Psetta maxima |
TUR |
Akmeņplekste |
|
Pseudochaenichthys georgianus |
SGI |
Melnā leduszivs |
|
Pseudopentaceros spp. |
EDW |
Pelaģiskais bruņgalvis |
|
Raja alba |
RJA |
Baltā raja |
|
Raja brachyura |
RJH |
Blondā raja |
|
Raja circularis |
RJI |
Smilšu raja |
|
Raja clavata |
RJC |
Dzeloņainā raja |
|
Raja fullonica |
RJF |
Šagrēnādas raja |
|
Raja (Dipturus) nidarosiensis |
JAD |
Norvēģijas raja |
|
Raja microocellata |
RJE |
Sīkacu raja |
|
Raja montagui |
RJM |
Plankumainā raja |
|
Raja undulata |
RJU |
Cirtainā raja |
|
Rajiformes |
SRX |
Rajveidīgās zivis |
|
Reinhardtius hippoglossoides |
GHL |
Grenlandes paltuss |
|
Scomber scombrus |
MAC |
Makrele |
|
Scophthalmus rhombus |
BLL |
Gludais rombs |
|
Sebastes spp. |
RED |
Sarkanasari |
|
Solea solea |
SOL |
Parastā jūrasmēle |
|
Solea spp. |
SOO |
Jūrasmēles |
|
Sprattus sprattus |
SPR |
Brētliņa |
|
Squalus acanthias |
DGS |
Dzelkņu haizivs |
|
Tetrapturus albidus |
WHM |
Baltais marlīns |
|
Thunnus maccoyii |
SBF |
Dienvidu tunzivs |
|
Thunnus obesus |
BET |
Lielacu tunzivs |
|
Thunnus thynnus |
BFT |
Zilā tunzivs |
|
Trachurus murphyi |
CJM |
Čīles stavrida |
|
Trachurus spp. |
JAX |
Stavridas |
|
Trisopterus esmarkii |
NOP |
Esmarka menca |
|
Urophycis tenuis |
HKW |
Baltā Amerikas jūrasvēdzele |
|
Xiphias gladius |
SWO |
Zobenzivs |
Turpmākā salīdzinošā tabula, kurā norādīti vispārpieņemtie nosaukumi un nosaukumi latīņu valodā, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.
|
Beriksas |
ALF |
Beryx spp. |
|
Rietumatlantijas plekste |
PLA |
Hippoglossoides platessoides |
|
Eiropas anšovs |
ANE |
Engraulis encrasicolus |
|
Jūrasvelni |
ANF |
Lophiidae |
|
Antarktikas ilkņzivs |
TOA |
Dissostichus mawsoni |
|
Atlantijas paltuss |
HAL |
Hippoglossus hippoglossus |
|
Lielacu tunzivs |
BET |
Thunnus obesus |
|
Gardeguna spurainā haizivs |
DCA |
Deania calcea |
|
Melnspuru leduszivs |
SSI |
Chaenocephalus aceratus |
|
Blondā raja |
RJH |
Raja brachyura |
|
Zilā jūras līdaka |
BLI |
Molva dypterygia |
|
Atlantijas zilais marlīns |
BUM |
Makaira nigricans |
|
Putasu |
WHB |
Micromesistius poutassou |
|
Zilā tunzivs |
BFT |
Thunnus thynnus |
|
Kaproīdas |
BOR |
Caproidae |
|
Gludais rombs |
BLL |
Scophthalmus rhombus |
|
Moiva |
CAP |
Mallotus villosus |
|
Menca |
COD |
Gadus morhua |
|
Limanda |
DAB |
Limanda limanda |
|
Parastā raja (sugu grupa) |
RJB |
Dipturus batis (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) |
|
Parastā jūrasmēle |
SOL |
Solea solea |
|
Krabji |
PAI |
Paralomis spp. |
|
Dzegužraja |
RJN |
Leucoraja naevus |
|
Sarkanie dziļūdens krabji |
GER |
Chaceon spp. |
|
Plekste |
FLE |
Platichthys flesus |
|
Plekstveidīgās zivis |
FLX |
Pleuronectiformes |
|
Divragainā velnraja |
RMB |
Manta birostris |
|
Lielā laternhaizivs |
ETR |
Etmopterus princeps |
|
Ziemeļatlantijas argentīna |
ARU |
Argentina silus |
|
Grenlandes paltuss |
GHL |
Reinhardtius hippoglossoides |
|
Makrūrzivis |
GRV |
Macrourus spp. |
|
Pelēkā nototēnija |
NOS |
Lepidonotothen squamifrons |
|
Pikša |
HAD |
Melanogrammus aeglefinus |
|
Heks |
HKE |
Merluccius merluccius |
|
Siļķe |
HER |
Clupea harengus |
|
Stavridas |
JAX |
Trachurus spp. |
|
Zaļā nototēnija |
NOG |
Gobionotothen gibberifrons |
|
Čīles stavrida |
CJM |
Trachurus murphyi |
|
Melnā haizivs |
SCK |
Dalatias licha |
|
Krils |
KRI |
Euphausia superba |
|
Pelēkā īsraga haizivs |
GUQ |
Centrophorus squamosus |
|
Mazmutes plekste |
LEM |
Microstomus kitt |
|
Jūras līdaka |
LIN |
Molva molva |
|
Makrele |
MAC |
Scomber scombrus |
|
Antarktikas leduszivs |
ANI |
Champsocephalus gunnari |
|
Marmora nototēnija |
NOR |
Notothenia rossii |
|
Megrimi |
LEZ |
Lepidorhombus spp. |
|
Ziemeļu garnele |
PRA |
Pandalus borealis |
|
Norvēģijas omārs |
NEP |
Nephrops norvegicus |
|
Esmarka menca |
NOP |
Trisopterus esmarkii |
|
Norvēģijas raja |
JAD |
Raja (Dipturus) nidarosiensis |
|
Atlantijas lielgalvis |
ORY |
Hoplostethus atlanticus |
|
Patagonijas ilkņzivs |
TOP |
Dissostichus eleginoides |
|
Pelaģiskais bruņgalvis |
EDW |
Pseudopentaceros spp. |
|
Penaeus garneles |
PEN |
Penaeus spp. |
|
Jūras zeltplekste |
PLE |
Pleuronectes platessa |
|
Pollaks |
POL |
Pollachius pollachius |
|
Siļķu haizivs |
POR |
Lamna nasus |
|
Baltacu haizivs |
CYO |
Centroscymnus coelolepis |
|
Sarkanasari |
RED |
Sebastes spp. |
|
Strupdeguna garaste |
RNG |
Coryphaenoides rupestris |
|
Saida |
POK |
Pollachius virens |
|
Tūbītes |
SAN |
Ammodytes spp. |
|
Smilšu raja |
RJI |
Raja circularis |
|
Šagrēnādas raja |
RJF |
Raja fullonica |
|
Īsspuru kalmārs |
SQI |
Illex illecebrosus |
|
Rajveidīgās zivis |
SRX |
Rajiformes |
|
Sīkacu raja |
RJE |
Raja microocellata |
|
Gludā laternhaizivs |
ETP |
Etmopterus pusillus |
|
Karaliskie krabji |
PCR |
Chionoecetes spp. |
|
Jūrasmēles |
SOO |
Solea spp. |
|
Melnā leduszivs |
SGI |
Pseudochaenichthys georgianus |
|
Dienvidu tunzivs |
SBF |
Thunnus maccoyii |
|
Plankumainā raja |
RJM |
Raja montagui |
|
Brētliņa |
SPR |
Sprattus sprattus |
|
Dzelkņu haizivs |
DGS |
Squalus acanthias |
|
Dienvidatlantijas kalmārs |
SQS |
Martialia hyadesi |
|
Ērkšķu raja |
RJR |
Amblyraja radiata |
|
Zobenzivs |
SWO |
Xiphias gladius |
|
Dzeloņainā raja |
RJC |
Raja clavata |
|
Ilkņzivis |
TOT |
Dissostichus spp. |
|
Bara haizivs |
GAG |
Galeorhinus galeus |
|
Akmeņplekste |
TUR |
Psetta maxima |
|
Brosme |
USK |
Brosme brosme |
|
Cirtainā raja |
RJU |
Raja undulata |
|
Vienraga leduszivs |
LIC |
Channichthys rhinoceratus |
|
Baltā Amerikas jūrasvēdzele |
HKW |
Urophycis tenuis |
|
Baltais marlīns |
WHM |
Tetrapturus albidus |
|
Baltā raja |
RJA |
Raja alba |
|
Merlangs |
WHG |
Merlangius merlangus |
|
Sarkanā plekste |
WIT |
Glyptocephalus cynoglossus |
|
Dzeltenastes plekste |
YEL |
Limanda ferruginea |
IA PIELIKUMS
SKAGERAKS, KATEGATS, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII UN XIV APAKŠAPGABALS, SAVIENĪBAS ŪDEŅI CECAF APGABALĀ, FRANCIJAS GVIĀNAS ŪDEŅI
|
Suga: |
Tūbītes Ammodytes spp. |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi IV zonā (SAN/04-N.) |
|
|
Dānija |
0 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
0 |
|
|
|
|
Savienība |
0 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Tūbītes Ammodytes spp. |
Zona: |
Savienības ūdeņi IIa, IIIa un IV zonā (1) |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Dānija |
0 (2) |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Apvienotā Karaliste |
0 (2) |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Vācija |
0 (2) |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Zviedrija |
0 (2) |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Savienība |
0 |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
KPN |
0 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti IID pielikumā, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
Zona:
: Savienības ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos 1 2 3 4 5 6 7 (SAN/234_1) (SAN/234_2) (SAN/234_3) (SAN/234_4) (SAN/234_5) (SAN/234_6) (SAN/234_7) Dānija 0 0 0 0 0 0 0 Apvienotā Karaliste 0 0 0 0 0 0 0 Vācija 0 0 0 0 0 0 0 Zviedrija 0 0 0 0 0 0 0 Savienība 0 0 0 0 0 0 0 Kopā 0 0 0 0 0 0 0 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Suga: |
Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi I un II zonā (ARU/1/2.) |
|
|
Vācija |
24 |
|
|
|
|
Francija |
8 |
|
|
|
|
Nīderlande |
19 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
39 |
|
|
|
|
Savienība |
90 |
|
|
|
|
KPN |
90 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus |
Zona: |
Savienības ūdeņi III un IV zonā (ARU/34-C) |
|
|
Dānija |
911 |
|
|
|
|
Vācija |
9 |
|
|
|
|
Francija |
7 |
|
|
|
|
Īrija |
7 |
|
|
|
|
Nīderlande |
43 |
|
|
|
|
Zviedrija |
35 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
16 |
|
|
|
|
Savienība |
1 028 |
|
|
|
|
KPN |
1 028 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā (ARU/567.) |
|
|
Vācija |
329 |
|
|
|
|
Francija |
7 |
|
|
|
|
Īrija |
305 |
|
|
|
|
Nīderlande |
3 434 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
241 |
|
|
|
|
Savienība |
4 316 |
|
|
|
|
KPN |
4 316 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Brosme Brosme brosme |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi I, II un XIV zonā (USK/1214EI) |
|
|
Vācija |
6 (3) |
|
|
|
|
Francija |
6 (3) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
6 (3) |
|
|
|
|
Citi |
3 (3) |
|
|
|
|
Savienība |
21 (3) |
|
|
|
|
KPN |
21 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Brosme Brosme brosme |
Zona: |
IIIa; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā (USK/3A/BCD) |
|
|
Dānija |
15 |
|
|
|
|
Zviedrija |
7 |
|
|
|
|
Vācija |
7 |
|
|
|
|
Savienība |
29 |
|
|
|
|
KPN |
29 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Brosme Brosme brosme |
Zona: |
Savienības ūdeņi IV zonā (USK/04-C.) |
|
|
Dānija |
64 |
|
|
|
|
Vācija |
19 |
|
|
|
|
Francija |
44 |
|
|
|
|
Zviedrija |
6 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
96 |
|
|
|
|
Citi |
6 (4) |
|
|
|
|
Savienība |
235 |
|
|
|
|
KPN |
235 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Brosme Brosme brosme |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā (USK/567EI.) |
|
|
Vācija |
13 |
|
|
|
|
Spānija |
46 |
|
|
|
|
Francija |
548 |
|
|
|
|
Īrija |
53 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
264 |
|
|
|
|
Citi |
13 (5) |
|
|
|
|
Savienība |
937 |
|
|
|
|
Norvēģija |
|
|
||
|
KPN |
3 860 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
|
|
Suga: |
Brosme Brosme brosme |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi IV zonā (USK/04-N.) |
|
|
Beļģija |
0 |
|
|
|
|
Dānija |
165 |
|
|
|
|
Vācija |
1 |
|
|
|
|
Francija |
0 |
|
|
|
|
Nīderlande |
0 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
4 |
|
|
|
|
Savienība |
170 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Kaproīdas Caproidae |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi VI, VII un VIII zonā (BOR/678-) |
|
|
Dānija |
13 079 |
|
|
|
|
Īrija |
36 830 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
3 387 |
|
|
|
|
Savienība |
53 296 |
|
|
|
|
KPN |
53 296 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Siļķe (10) Clupea harengus |
Zona: |
IIIa (HER/03A.) |
|
|
Dānija |
18 034 (11) |
|
|
|
|
Vācija |
289 (11) |
|
|
|
|
Zviedrija |
18 865 (11) |
|
|
|
|
Savienība |
37 188 (11) |
|
|
|
|
Norvēģija |
5 816 |
|
|
|
|
Fēru salas |
600 (12) |
|
|
|
|
KPN |
43 604 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Siļķe (1) Clupea harengus |
Zona: |
Savienības un Norvēģijas ūdeņi IV zonā uz ziemeļiem no 53° 30′ N (HER/4AB.) |
|||||||||||||
|
Dānija |
74 079 |
|
|
|||||||||||||
|
Vācija |
46 703 |
|
|
|||||||||||||
|
Francija |
22 488 |
|
|
|||||||||||||
|
Nīderlande |
57 104 |
|
|
|||||||||||||
|
Zviedrija |
4 531 |
|
|
|||||||||||||
|
Apvienotā Karaliste |
62 292 |
|
|
|||||||||||||
|
Savienība |
267 197 |
|
|
|||||||||||||
|
Norvēģija |
129 145 (2) |
|
|
|||||||||||||
|
KPN |
445 329 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu. |
|||||||||||||
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HER/*04N-) (1) Savienība 50 000 (1) Siļķu nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstis ziņo, atsevišķi norādot IVa zonā (HER/*4AN.) un IVb zonā (HER/*4BN.) gūtās siļķu nozvejas. |
||||||||||||||||
|
Suga: |
Siļķe (13) Clupea harengus |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HER/04-N.) |
|
|
Zviedrija |
1 093 (13) |
|
|
|
|
Savienība |
1 093 |
|
|
|
|
KPN |
445 329 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Siļķe (14) Clupea harengus |
Zona: |
IIIa (HER/03A-BC) |
|
|
Dānija |
5 692 |
|
|
|
|
Vācija |
51 |
|
|
|
|
Zviedrija |
916 |
|
|
|
|
Savienība |
6 659 |
|
|
|
|
KPN |
6 659 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Siļķe (15) Clupea harengus |
Zona: |
IV, VIId zona un Savienības ūdeņi IIa zonā (HER/2A47DX) |
|
|
Beļģija |
78 |
|
|
|
|
Dānija |
15 072 |
|
|
|
|
Vācija |
78 |
|
|
|
|
Francija |
78 |
|
|
|
|
Nīderlande |
78 |
|
|
|
|
Zviedrija |
74 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
286 |
|
|
|
|
Savienība |
15 744 |
|
|
|
|
KPN |
15 744 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu. |
|
|
Suga: |
Siļķe (16) Clupea harengus |
Zona: |
IVc, VIId (17) (HER/4CXB7D) |
|
|
Beļģija |
9 057 (18) |
|
|
|
|
Dānija |
1 049 (18) |
|
|
|
|
Vācija |
661 (18) |
|
|
|
|
Francija |
12 068 (18) |
|
|
|
|
Nīderlande |
21 478 (18) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
4 673 (18) |
|
|
|
|
Savienība |
48 986 |
|
|
|
|
KPN |
445 329 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu. |
|
|
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, VIb un VIaN zonā (19) (HER/5B6ANB) |
|
|
Vācija |
2 536 (20) |
|
|
|
|
Francija |
480 (20) |
|
|
|
|
Īrija |
3 427 (20) |
|
|
|
|
Nīderlande |
2 536 (20) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
13 711 (20) |
|
|
|
|
Savienība |
22 690 (20) |
|
|
|
|
KPN |
22 690 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
VIaS (21), VIIb, VIIc (HER/6AS7BC) |
|
|
Īrija |
0 |
|
|
|
|
Nīderlande |
0 |
|
|
|
|
Savienība |
0 |
|
|
|
|
KPN |
0 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
VI zona (Klaida) (22) (HER/06ACL.) |
|
|
Apvienotā Karaliste |
Jānosaka (23) |
|
|
|
|
Savienība |
Jānosaka (24) |
|
|
|
|
KPN |
Jānosaka (24) |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
VIIa (25) (HER/07A/MM) |
|
|
Īrija |
1 264 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
3 590 |
|
|
|
|
Savienība |
4 854 |
|
|
|
|
KPN |
4 854 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu. |
|
|
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
VIIe un VIIf (HER/7EF.) |
|
|
Francija |
465 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
465 |
|
|
|
|
Savienība |
930 |
|
|
|
|
KPN |
930 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
VIIg (26), VIIh (26), VIIj (26) un VIIk (26) (HER/7G-K.) |
|
|
Vācija |
174 |
|
|
|
|
Francija |
966 |
|
|
|
|
Īrija |
13 527 |
|
|
|
|
Nīderlande |
966 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
19 |
|
|
|
|
Savienība |
15 652 |
|
|
|
|
KPN |
15 652 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu. |
|
|
Suga: |
Eiropas anšovs Engraulis encrasicolus |
Zona: |
VIII (ANE/08.) |
|
|
Spānija |
22 500 |
|
|
|
|
Francija |
2 500 |
|
|
|
|
Savienība |
25 000 |
|
|
|
|
KPN |
25 000 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Eiropas anšovs Engraulis encrasicolus |
Zona: |
IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (ANE/9/3411) |
|
|
Spānija |
4 618 |
|
|
|
|
Portugāle |
5 038 |
|
|
|
|
Savienība |
9 656 |
|
|
|
|
KPN |
9 656 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
Skageraks (COD/03AN.) |
|
|
Beļģija |
10 (27) |
|
|
|
|
Dānija |
3 336 (27) |
|
|
|
|
Vācija |
84 (27) |
|
|
|
|
Nīderlande |
21 (27) |
|
|
|
|
Zviedrija |
584 (27) |
|
|
|
|
Savienība |
4 035 |
|
|
|
|
KPN |
4 171 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
Kategats (COD/03AS.) |
|
|
Dānija |
62 (28) |
|
|
|
|
Vācija |
1 (28) |
|
|
|
|
Zviedrija |
37 (28) |
|
|
|
|
Savienība |
100 (28) |
|
|
|
|
KPN |
100 (28) |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
IV; Savienības ūdeņi IIa zonā; IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (COD/2A3AX4) |
|||||
|
Beļģija |
862 (29) |
|
|
|||||
|
Dānija |
4 956 (29) |
|
|
|||||
|
Vācija |
3 142 (29) |
|
|
|||||
|
Francija |
1 065 (29) |
|
|
|||||
|
Nīderlande |
2 800 (29) |
|
|
|||||
|
Zviedrija |
33 (29) |
|
|
|||||
|
Apvienotā Karaliste |
11 369 (29) |
|
|
|||||
|
Savienība |
24 227 |
|
|
|||||
|
Norvēģija |
4 962 (30) |
|
|
|||||
|
KPN |
29 189 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||
|
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
Norvēģijas ūdeņi IV zonā (COD/*04N-) Savienība 21 057 |
||||||||
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (COD/04-N.) |
|
|
Zviedrija |
382 (31) |
|
|
|
|
Savienība |
382 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
VIb; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā uz rietumiem no 12° 00′ W un XII un XIV zonā (COD/5W6-14) |
|
|
Beļģija |
0 |
|
|
|
|
Vācija |
1 |
|
|
|
|
Francija |
12 |
|
|
|
|
Īrija |
16 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
45 |
|
|
|
|
Savienība |
74 |
|
|
|
|
KPN |
74 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
VIa; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā uz austrumiem no 12° 00′ W (COD/5BE6A) |
|
|
Beļģija |
0 |
|
|
|
|
Vācija |
0 |
|
|
|
|
Francija |
0 |
|
|
|
|
Īrija |
0 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
0 |
|
|
|
|
Savienība |
0 |
|
|
|
|
KPN |
0 (32) |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
VIIa (COD/07A.) |
|
|
Beļģija |
2 |
|
|
|
|
Francija |
7 |
|
|
|
|
Īrija |
120 |
|
|
|
|
Nīderlande |
1 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
52 |
|
|
|
|
Savienība |
182 |
|
|
|
|
KPN |
182 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
VIIb, VIIc, VIIe–k, VIII, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (COD/7XAD34) |
|
|
Beļģija |
218 |
|
|
|
|
Francija |
3 568 |
|
|
|
|
Īrija |
901 |
|
|
|
|
Nīderlande |
1 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
384 |
|
|
|
|
Savienība |
5 072 |
|
|
|
|
KPN |
5 072 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
|
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
VIId (COD/07D.) |
|
|
Beļģija |
73 (33) |
|
|
|
|
Francija |
1 428 (33) |
|
|
|
|
Nīderlande |
43 (33) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
157 (33) |
|
|
|
|
Savienība |
1 701 |
|
|
|
|
KPN |
1 701 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Megrimi Lepidorhombus spp. |
Zona: |
Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (LEZ/2AC4-C) |
|
|
Beļģija |
6 |
|
|
|
|
Dānija |
5 |
|
|
|
|
Vācija |
5 |
|
|
|
|
Francija |
34 |
|
|
|
|
Nīderlande |
27 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
2 006 |
|
|
|
|
Savienība |
2 083 |
|
|
|
|
KPN |
2 083 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Megrimi Lepidorhombus spp. |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; VI zona; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (LEZ/56-14) |
|
|
Spānija |
469 |
|
|
|
|
Francija |
1 830 |
|
|
|
|
Īrija |
535 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
1 295 |
|
|
|
|
Savienība |
4 129 |
|
|
|
|
KPN |
4 129 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu. |
|
|
Suga: |
Megrimi Lepidorhombus spp. |
Zona: |
VII (LEZ/07.) |
|
|
Beļģija |
470 (34) |
|
|
|
|
Spānija |
|
|
||
|
Francija |
|
|
||
|
Īrija |
2 878 (34) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
2 492 (34) |
|
|
|
|
Savienība |
17 385 |
|
|
|
|
KPN |
17 385 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
|
|
Suga: |
Megrimi Lepidorhombus spp. |
Zona: |
VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (LEZ/8ABDE.) |
|
|
Spānija |
950 |
|
|
|
|
Francija |
766 |
|
|
|
|
Savienība |
1 716 |
|
|
|
|
KPN |
1 716 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Megrimi Lepidorhombus spp. |
Zona: |
VIIIc, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (LEZ/8C3411) |
|
|
Spānija |
1 271 |
|
|
|
|
Francija |
64 |
|
|
|
|
Portugāle |
42 |
|
|
|
|
Savienība |
1 377 |
|
|
|
|
KPN |
1 377 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Limanda un plekste Limanda limanda un Platichthys flesus |
Zona: |
Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (DAB/2AC4-C) limandai; (FLE/2AC4-C) plekstei |
|
|
Beļģija |
503 |
|
|
|
|
Dānija |
1 888 |
|
|
|
|
Vācija |
2 832 |
|
|
|
|
Francija |
196 |
|
|
|
|
Nīderlande |
11 421 |
|
|
|
|
Zviedrija |
6 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
1 588 |
|
|
|
|
Savienība |
18 434 |
|
|
|
|
KPN |
18 434 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Jūrasvelni Lophiidae |
Zona: |
Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (ANF/2AC4-C) |
|
|
Beļģija |
332 (36) |
|
|
|
|
Dānija |
732 (36) |
|
|
|
|
Vācija |
357 (36) |
|
|
|
|
Francija |
68 (36) |
|
|
|
|
Nīderlande |
251 (36) |
|
|
|
|
Zviedrija |
9 (36) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
7 641 (36) |
|
|
|
|
Savienība |
9 390 (36) |
|
|
|
|
KPN |
9 390 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Jūrasvelni Lophiidae |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi IV zonā (ANF/04-N.) |
|
|
Beļģija |
45 |
|
|
|
|
Dānija |
1 152 |
|
|
|
|
Vācija |
18 |
|
|
|
|
Nīderlande |
16 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
269 |
|
|
|
|
Savienība |
1 500 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Jūrasvelni Lophiidae |
Zona: |
VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (ANF/56-14) |
|
|
Beļģija |
191 |
|
|
|
|
Vācija |
218 |
|
|
|
|
Spānija |
204 |
|
|
|
|
Francija |
2 350 |
|
|
|
|
Īrija |
531 |
|
|
|
|
Nīderlande |
184 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
1 635 |
|
|
|
|
Savienība |
5 313 |
|
|
|
|
KPN |
5 313 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Jūrasvelni Lophiidae |
Zona: |
VII (ANF/07.) |
|
|
Beļģija |
|
|
||
|
Vācija |
|
|
||
|
Spānija |
|
|
||
|
Francija |
|
|
||
|
Īrija |
|
|
||
|
Nīderlande |
|
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
|
|
||
|
Savienība |
33 516 (37) |
|
|
|
|
KPN |
33 516 (37) |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
|
|
Suga: |
Jūrasvelni Lophiidae |
Zona: |
VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (ANF/8ABDE.) |
|
|
Spānija |
1 368 |
|
|
|
|
Francija |
7 612 |
|
|
|
|
Savienība |
8 980 |
|
|
|
|
KPN |
8 980 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Jūrasvelni Lophiidae |
Zona: |
VIIIc, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (ANF/8C3411) |
|
|
Spānija |
2 490 |
|
|
|
|
Francija |
2 |
|
|
|
|
Portugāle |
495 |
|
|
|
|
Savienība |
2 987 |
|
|
|
|
KPN |
2 987 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
IIIa; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā (HAD/3A/BCD) |
|
|
Beļģija |
12 |
|
|
|
|
Dānija |
2 018 |
|
|
|
|
Vācija |
128 |
|
|
|
|
Nīderlande |
2 |
|
|
|
|
Zviedrija |
239 |
|
|
|
|
Savienība |
2 399 |
|
|
|
|
KPN |
2 504 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu. |
|
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
IV; Savienības ūdeņi IIa zonā (HAD/2AC4.) |
|||||
|
Beļģija |
252 |
|
|
|||||
|
Dānija |
1 732 |
|
|
|||||
|
Vācija |
1 103 |
|
|
|||||
|
Francija |
1 921 |
|
|
|||||
|
Nīderlande |
189 |
|
|
|||||
|
Zviedrija |
174 |
|
|
|||||
|
Apvienotā Karaliste |
28 576 |
|
|
|||||
|
Savienība |
33 947 |
|
|
|||||
|
Norvēģija |
6 764 |
|
|
|||||
|
KPN |
40 711 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu. |
|||||
|
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
Norvēģijas ūdeņi IV zonā (HAD/*04N-) Savienība 25 252 |
||||||||
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HAD/04-N.) |
|
|
Zviedrija |
707 (39) |
|
|
|
|
Savienība |
707 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi VIb, XII un XIV zonā (HAD/6B1214) |
|
|
Beļģija |
6 |
|
|
|
|
Vācija |
7 |
|
|
|
|
Francija |
285 |
|
|
|
|
Īrija |
203 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
2 079 |
|
|
|
|
Savienība |
2 580 |
|
|
|
|
KPN |
2 580 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb un VIa zonā (HAD/5BC6A.) |
|
|
Beļģija |
5 |
|
|
|
|
Vācija |
6 |
|
|
|
|
Francija |
250 |
|
|
|
|
Īrija |
743 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
3 532 |
|
|
|
|
Savienība |
4 536 |
|
|
|
|
KPN |
4 536 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu. |
|
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
VIIb–k, VIII, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (HAD/7X7A34) |
|
|
Beļģija |
93 (40) |
|
|
|
|
Francija |
5 561 (40) |
|
|
|
|
Īrija |
1 854 (40) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
834 (40) |
|
|
|
|
Savienība |
8 342 (40) |
|
|
|
|
KPN |
8 342 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
|
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
VIIa (HAD/07A.) |
|
|
Beļģija |
19 |
|
|
|
|
Francija |
85 |
|
|
|
|
Īrija |
511 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
566 |
|
|
|
|
Savienība |
1 181 |
|
|
|
|
KPN |
1 181 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Merlangs Merlangius merlangus |
Zona: |
IIIa (WHG/03A.) |
|
|
Dānija |
929 |
|
|
|
|
Nīderlande |
3 |
|
|
|
|
Zviedrija |
99 |
|
|
|
|
Savienība |
1 031 |
|
|
|
|
KPN |
1 050 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Merlangs Merlangius merlangus |
Zona: |
IV; Savienības ūdeņi IIa zonā (WHG/2AC4.) |
|||||
|
Beļģija |
280 |
|
|
|||||
|
Dānija |
1 209 |
|
|
|||||
|
Vācija |
314 |
|
|
|||||
|
Francija |
1 817 |
|
|
|||||
|
Nīderlande |
699 |
|
|
|||||
|
Zviedrija |
2 |
|
|
|||||
|
Apvienotā Karaliste |
8 739 |
|
|
|||||
|
Savienība |
13 060 |
|
|
|||||
|
Norvēģija |
618 (41) |
|
|
|||||
|
KPN |
13 678 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||
|
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
Norvēģijas ūdeņi IV zonā (WHG/*04N-) Savienība 8 848 |
||||||||
|
Suga: |
Merlangs Merlangius merlangus |
Zona: |
VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (WHG/56-14) |
|
|
Vācija |
2 |
|
|
|
|
Francija |
32 |
|
|
|
|
Īrija |
79 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
150 |
|
|
|
|
Savienība |
263 |
|
|
|
|
KPN |
263 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Merlangs Merlangius merlangus |
Zona: |
VIIa (WHG/07 A.) |
|
|
Beļģija |
0 |
|
|
|
|
Francija |
3 |
|
|
|
|
Īrija |
46 |
|
|
|
|
Nīderlande |
0 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
31 |
|
|
|
|
Savienība |
80 |
|
|
|
|
KPN |
80 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Merlangs Merlangius merlangus |
Zona: |
VIIb, VIIc, VIId, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh, VIIj un VIIk (WHG/7X7A-C) |
|
|
Beļģija |
172 |
|
|
|
|
Francija |
10 565 |
|
|
|
|
Īrija |
5 029 |
|
|
|
|
Nīderlande |
86 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
1 890 |
|
|
|
|
Savienība |
17 742 |
|
|
|
|
KPN |
17 742 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu. |
|
|
Suga: |
Merlangs Merlangius merlangus |
Zona: |
VIII (WHG/08.) |
|
|
Spānija |
1 270 |
|
|
|
|
Francija |
1 905 |
|
|
|
|
Savienība |
3 175 |
|
|
|
|
KPN |
3 175 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Merlangs Merlangius merlangus |
Zona: |
IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHG/9/3411) |
|
|
Portugāle |
Jānosaka (42) |
|
|
|
|
Savienība |
Jānosaka (43) |
|
|
|
|
KPN |
Jānosaka (43) |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Merlangs un pollaks Merlangius merlangus un Pollachius pollachius |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (WHG/04-N.) merlangam; (POL/04-N.) pollakam |
|
|
Zviedrija |
190 (44) |
|
|
|
|
Savienība |
190 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Heks Merluccius merluccius |
Zona: |
IIIa; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā (HKE/3A/BCD) |
|
|
Dānija |
2 523 (46) |
|
|
|
|
Zviedrija |
215 (46) |
|
|
|
|
Savienība |
2 738 |
|
|
|
|
KPN |
2 738 (45) |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Heks Merluccius merluccius |
Zona: |
Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (HKE/2AC4-C) |
|
|
Beļģija |
45 |
|
|
|
|
Dānija |
1 845 |
|
|
|
|
Vācija |
212 |
|
|
|
|
Francija |
408 |
|
|
|
|
Nīderlande |
106 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
574 |
|
|
|
|
Savienība |
3 190 |
|
|
|
|
KPN |
3 190 (47) |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Heks Merluccius merluccius |
Zona: |
VI un VII; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (HKE/571214) |
|||||||||||||||||
|
Beļģija |
|
|
||||||||||||||||||
|
Spānija |
15 017 (50) |
|
|
|||||||||||||||||
|
Francija |
|
|
||||||||||||||||||
|
Īrija |
2 810 (50) |
|
|
|||||||||||||||||
|
Nīderlande |
|
|
||||||||||||||||||
|
Apvienotā Karaliste |
|
|
||||||||||||||||||
|
Savienība |
50 944 |
|
|
|||||||||||||||||
|
KPN |
50 944 (49) |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
|||||||||||||||||
|
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (HKE/*8ABDE) Beļģija 61 Spānija 2 422 Francija 2 422 Īrija 303 Nīderlande 30 Apvienotā Karaliste 1 363 Savienība 6 602 |
||||||||||||||||||||
|
Suga: |
Heks Merluccius merluccius |
Zona: |
VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (HKE/8ABDE.) |
|||||||||||||
|
Beļģija |
15 (51) |
|
|
|||||||||||||
|
Spānija |
10 454 |
|
|
|||||||||||||
|
Francija |
23 478 |
|
|
|||||||||||||
|
Nīderlande |
30 (51) |
|
|
|||||||||||||
|
Savienība |
33 977 |
|
|
|||||||||||||
|
KPN |
33 977 (52) |
|
Analītiska KPN
|
|||||||||||||
|
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
VI un VII; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (HKE/*57-14) Beļģija 3 Spānija 3 028 Francija 5 451 Nīderlande 9 Savienība 8 491 |
||||||||||||||||
|
Suga: |
Heks Merluccius merluccius |
Zona: |
VIIIc, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (HKE/8C3411) |
|
|
Spānija |
8 848 |
|
|
|
|
Francija |
849 |
|
|
|
|
Portugāle |
4 129 |
|
|
|
|
Savienība |
13 826 |
|
|
|
|
KPN |
13 826 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Putasu Micromesistius poutassou |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi II un IV zonā (WHB/24-N.) |
|
|
Dānija |
0 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
0 |
|
|
|
|
Savienība |
0 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Putasu Micromesistius poutassou |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV zonā (WHB/1X14) |
|
|
Dānija |
|
|
||
|
Vācija |
|
|
||
|
Spānija |
|
|
||
|
Francija |
|
|
||
|
Īrija |
|
|
||
|
Nīderlande |
|
|
||
|
Portugāle |
|
|
||
|
Zviedrija |
|
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
|
|
||
|
Savienība |
|
|
||
|
Norvēģija |
102 605 |
|
|
|
|
Fēru salas |
15 000 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Putasu Micromesistius poutassou |
Zona: |
VIIIc, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/8C3411) |
|
|
Spānija |
25 830 |
|
|
|
|
Portugāle |
6 457 |
|
|
|
|
Savienība |
32 287 (56) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Putasu Micromesistius poutassou |
Zona: |
Savienības ūdeņi II, IVa, V zonā, VI zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un VII zonā uz rietumiem no 12° W (WHB/24A567) |
|
|
Norvēģija |
|
|
||
|
Fēru salas |
|
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Mazmutes plekste un sarkanā plekste Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus |
Zona: |
Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (LEM/2AC4-C) mazmutes plekstei; (WIT/2AC4-C) sarkanajai plekstei |
|
|
Beļģija |
346 |
|
|
|
|
Dānija |
953 |
|
|
|
|
Vācija |
122 |
|
|
|
|
Francija |
261 |
|
|
|
|
Nīderlande |
794 |
|
|
|
|
Zviedrija |
11 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
3 904 |
|
|
|
|
Savienība |
6 391 |
|
|
|
|
KPN |
6 391 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Zilā jūras līdaka Molva dypterygia |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, VI un VII zonā (BLI/5B67-) |
|
|
Vācija |
50 |
|
|
|
|
Igaunija |
8 |
|
|
|
|
Spānija |
157 |
|
|
|
|
Francija |
3 586 |
|
|
|
|
Īrija |
14 |
|
|
|
|
Lietuva |
3 |
|
|
|
|
Polija |
2 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
912 |
|
|
|
|
Citi |
14 (61) |
|
|
|
|
Savienība |
4 746 |
|
|
|
|
Norvēģija |
150 (62) |
|
|
|
|
Fēru salas |
150 (63) |
|
|
|
|
KPN |
5 046 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
|
|
Suga: |
Zilā jūras līdaka Molva dypterygia |
Zona: |
Starptautiskie ūdeņi XII zonā (BLI/12INT-) |
|
|
Igaunija |
1 (64) |
|
|
|
|
Spānija |
533 (64) |
|
|
|
|
Francija |
13 (64) |
|
|
|
|
Lietuva |
5 (64) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
5 (64) |
|
|
|
|
Citi |
1 (64) |
|
|
|
|
Savienība |
558 (64) |
|
|
|
|
KPN |
558 (64) |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Zilā jūras līdaka Molva dypterygia |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi II un IV zonā (BLI/24-) |
|
|
Dānija |
4 |
|
|
|
|
Vācija |
4 |
|
|
|
|
Īrija |
4 |
|
|
|
|
Francija |
23 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
14 |
|
|
|
|
Citi |
4 (65) |
|
|
|
|
Savienība |
53 |
|
|
|
|
KPN |
53 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Zilā jūras līdaka Molva dypterygia |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi III zonā (BLI/03-) |
|
|
Dānija |
3 |
|
|
|
|
Vācija |
2 |
|
|
|
|
Zviedrija |
3 |
|
|
|
|
Savienība |
8 |
|
|
|
|
KPN |
8 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Jūras līdaka Molva molva |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi I un II zonā (LIN/1/2.) |
|
|
Dānija |
8 |
|
|
|
|
Vācija |
8 |
|
|
|
|
Francija |
8 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
8 |
|
|
|
|
Citi |
4 (66) |
|
|
|
|
Savienība |
36 |
|
|
|
|
KPN |
36 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Jūras līdaka Molva molva |
Zona: |
IIIa; Savienības ūdeņi IIIbcd zonā (LIN/3A/BCD) |
|
|
Beļģija |
6 (67) |
|
|
|
|
Dānija |
50 |
|
|
|
|
Vācija |
6 (67) |
|
|
|
|
Zviedrija |
19 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
6 (67) |
|
|
|
|
Savienība |
87 |
|
|
|
|
KPN |
87 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Jūras līdaka Molva molva |
Zona: |
Savienības ūdeņi IV zonā (LIN/04-C.) |
|
|
Beļģija |
16 |
|
|
|
|
Dānija |
243 |
|
|
|
|
Vācija |
150 |
|
|
|
|
Francija |
135 |
|
|
|
|
Nīderlande |
5 |
|
|
|
|
Zviedrija |
10 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
1 869 |
|
|
|
|
Savienība |
2 428 |
|
|
|
|
KPN |
2 428 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Jūras līdaka Molva molva |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi V zonā (LIN/05EI.) |
|
|
Beļģija |
9 |
|
|
|
|
Dānija |
6 |
|
|
|
|
Vācija |
6 |
|
|
|
|
Francija |
6 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
6 |
|
|
|
|
Savienība |
33 |
|
|
|
|
KPN |
33 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Jūras līdaka Molva molva |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā (LIN/6X14.) |
|
|
Beļģija |
32 |
|
|
|
|
Dānija |
6 |
|
|
|
|
Vācija |
115 |
|
|
|
|
Spānija |
2 332 |
|
|
|
|
Francija |
2 487 |
|
|
|
|
Īrija |
623 |
|
|
|
|
Portugāle |
6 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
2 863 |
|
|
|
|
Savienība |
8 464 |
|
|
|
|
Norvēģija |
|
|
||
|
Fēru salas |
|
|
||
|
KPN |
14 164 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
|
|
Suga: |
Jūras līdaka Molva molva |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi IV zonā (LIN/04-N.) |
|
|
Beļģija |
7 |
|
|
|
|
Dānija |
835 |
|
|
|
|
Vācija |
23 |
|
|
|
|
Francija |
9 |
|
|
|
|
Nīderlande |
1 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
75 |
|
|
|
|
Savienība |
950 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
IIIa; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā (NEP/3A/BCD) |
|
|
Dānija |
3 909 |
|
|
|
|
Vācija |
11 |
|
|
|
|
Zviedrija |
1 398 |
|
|
|
|
Savienība |
5 318 |
|
|
|
|
KPN |
5 318 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (NEP/2AC4-C) |
|
|
Beļģija |
933 |
|
|
|
|
Dānija |
933 |
|
|
|
|
Vācija |
14 |
|
|
|
|
Francija |
27 |
|
|
|
|
Nīderlande |
480 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
15 456 |
|
|
|
|
Savienība |
17 843 |
|
|
|
|
KPN |
17 843 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi IV zonā (NEP/04-N.) |
|
|
Dānija |
947 |
|
|
|
|
Vācija |
0 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
53 |
|
|
|
|
Savienība |
1 000 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā (NEP/5BC6.) |
|
|
Spānija |
29 |
|
|
|
|
Francija |
115 |
|
|
|
|
Īrija |
192 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
13 854 |
|
|
|
|
Savienība |
14 190 |
|
|
|
|
KPN |
14 190 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu. |
|
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
VII (NEP/07.) |
|||||||||||||
|
Spānija |
1 297 |
|
|
|||||||||||||
|
Francija |
5 257 |
|
|
|||||||||||||
|
Īrija |
7 973 |
|
|
|||||||||||||
|
Apvienotā Karaliste |
7 092 |
|
|
|||||||||||||
|
Savienība |
21 619 |
|
|
|||||||||||||
|
KPN |
21 619 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
|||||||||||||
|
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
ICES VII apakšapgabala 16. funkcionālā vienība (NEP/*07U16) Spānija 558 Francija 349 Īrija 671 Apvienotā Karaliste 272 Savienība 1 850 |
||||||||||||||||
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (NEP/8ABDE.) |
|
|
Spānija |
234 |
|
|
|
|
Francija |
3 665 |
|
|
|
|
Savienība |
3 899 |
|
|
|
|
KPN |
3 899 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
VIIIc (NEP/08C.) |
|
|
Spānija |
58 |
|
|
|
|
Francija |
2 |
|
|
|
|
Savienība |
60 |
|
|
|
|
KPN |
60 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (NEP/9/3411) |
|
|
Spānija |
64 (73) |
|
|
|
|
Portugāle |
190 (73) |
|
|
|
|
Savienība |
254 (73) |
|
|
|
|
KPN |
254 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
IIIa (PRA/03A.) |
|
|
Dānija |
2 648 |
|
|
|
|
Zviedrija |
1 426 |
|
|
|
|
Savienība |
4 074 |
|
|
|
|
KPN |
7 630 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (PRA/2AC4-C) |
|
|
Dānija |
2 429 |
|
|
|
|
Nīderlande |
23 |
|
|
|
|
Zviedrija |
98 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
720 |
|
|
|
|
Savienība |
3 270 |
|
|
|
|
KPN |
3 270 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (PRA/04-N.) |
|
|
Dānija |
357 |
|
|
|
|
Zviedrija |
123 (74) |
|
|
|
|
Savienība |
480 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Penaeus garneles Penaeus spp. |
Zona: |
Francijas Gviānas ūdeņi (PEN/FGU.) |
|
|
Francija |
|
|
||
|
Savienība |
|
|
||
|
KPN |
|
Piesardzīga KPN
|
||
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
Skageraks (PLE/03AN.) |
|
|
Beļģija |
60 |
|
|
|
|
Dānija |
7 830 |
|
|
|
|
Vācija |
40 |
|
|
|
|
Nīderlande |
1 506 |
|
|
|
|
Zviedrija |
419 |
|
|
|
|
Savienība |
9 855 |
|
|
|
|
KPN |
10 056 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
Kategats (PLE/03AS.) |
|
|
Dānija |
2 337 |
|
|
|
|
Vācija |
26 |
|
|
|
|
Zviedrija |
263 |
|
|
|
|
Savienība |
2 626 |
|
|
|
|
KPN |
2 626 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
IV; Savienības ūdeņi IIa zonā; IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (PLE/2A3AX4) |
|||||
|
Beļģija |
7 365 |
|
|
|||||
|
Dānija |
23 938 |
|
|
|||||
|
Vācija |
6 905 |
|
|
|||||
|
Francija |
1 381 |
|
|
|||||
|
Nīderlande |
46 035 |
|
|
|||||
|
Apvienotā Karaliste |
34 066 |
|
|
|||||
|
Savienība |
119 690 |
|
|
|||||
|
Norvēģija |
8 686 |
|
|
|||||
|
KPN |
128 376 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu. |
|||||
|
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
Norvēģijas ūdeņi IV zonā (PLE/*04N-) Savienība 49 114 |
||||||||
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (PLE/56/-14) |
|
|
Francija |
9 |
|
|
|
|
Īrija |
261 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
388 |
|
|
|
|
Savienība |
658 |
|
|
|
|
KPN |
658 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
VIIa (PLE/07A.) |
|
|
Beļģija |
28 |
|
|
|
|
Francija |
12 |
|
|
|
|
Īrija |
768 |
|
|
|
|
Nīderlande |
9 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
281 |
|
|
|
|
Savienība |
1 098 |
|
|
|
|
KPN |
1 098 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
VIIb un VIIc (PLE/7BC.) |
|
|
Francija |
11 |
|
|
|
|
Īrija |
63 |
|
|
|
|
Savienība |
74 |
|
|
|
|
KPN |
74 |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
|
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
VIId un VIIe (PLE/7DE.) |
|
|
Beļģija |
783 (78) |
|
|
|
|
Francija |
2 611 (78) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
1 393 (78) |
|
|
|
|
Savienība |
4 787 |
|
|
|
|
KPN |
4 787 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
VIIf un VIIg (PLE/7FG.) |
|
|
Beļģija |
69 |
|
|
|
|
Francija |
125 |
|
|
|
|
Īrija |
202 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
65 |
|
|
|
|
Savienība |
461 |
|
|
|
|
KPN |
461 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
VIIh, VIIj un VIIk (PLE/7HJK.) |
|
|
Beļģija |
8 |
|
|
|
|
Francija |
17 |
|
|
|
|
Īrija |
59 |
|
|
|
|
Nīderlande |
34 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
17 |
|
|
|
|
Savienība |
135 |
|
|
|
|
KPN |
135 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
|
|
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
VIII, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (PLE/8/3411) |
|
|
Spānija |
66 |
|
|
|
|
Francija |
263 |
|
|
|
|
Portugāle |
66 |
|
|
|
|
Savienība |
395 |
|
|
|
|
KPN |
395 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Pollaks Pollachius pollachius |
Zona: |
VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (POL/56-14) |
|
|
Spānija |
6 |
|
|
|
|
Francija |
190 |
|
|
|
|
Īrija |
56 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
145 |
|
|
|
|
Savienība |
397 |
|
|
|
|
KPN |
397 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Pollaks Pollachius pollachius |
Zona: |
VII (POL/07.) |
|
|
Beļģija |
420 (79) |
|
|
|
|
Spānija |
25 (79) |
|
|
|
|
Francija |
9 667 (79) |
|
|
|
|
Īrija |
1 030 (79) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
2 353 (79) |
|
|
|
|
Savienība |
13 495 (79) |
|
|
|
|
KPN |
13 495 |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
|
|
Suga: |
Pollaks Pollachius pollachius |
Zona: |
VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (POL/8ABDE.) |
|
|
Spānija |
252 |
|
|
|
|
Francija |
1 230 |
|
|
|
|
Savienība |
1 482 |
|
|
|
|
KPN |
1 482 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Pollaks Pollachius pollachius |
Zona: |
VIIIc (POL/08C.) |
|
|
Spānija |
208 |
|
|
|
|
Francija |
23 |
|
|
|
|
Savienība |
231 |
|
|
|
|
KPN |
231 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Pollaks Pollachius pollachius |
Zona: |
IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (POL/9/3411) |
|
|
Spānija |
273 (80) |
|
|
|
|
Portugāle |
9 (80) |
|
|
|
|
Savienība |
282 (80) |
|
|
|
|
KPN |
282 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
IIIa un IV; Savienības ūdeņi IIa, IIIb, IIIc zonā un 22.–32. apakšrajonā (POK/2A34.) |
|
|
Beļģija |
23 |
|
|
|
|
Dānija |
2 711 |
|
|
|
|
Vācija |
6 847 |
|
|
|
|
Francija |
16 112 |
|
|
|
|
Nīderlande |
68 |
|
|
|
|
Zviedrija |
373 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
5 249 |
|
|
|
|
Savienība |
31 383 |
|
|
|
|
Norvēģija |
34 623 (81) |
|
|
|
|
KPN |
66 006 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, XII un XIV zonā (POK/56-14) |
|
|
Vācija |
269 |
|
|
|
|
Francija |
2 668 |
|
|
|
|
Īrija |
389 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
3 022 |
|
|
|
|
Savienība |
6 348 |
|
|
|
|
Norvēģija |
500 (82) |
|
|
|
|
KPN |
6 848 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (POK/04-N.) |
|
|
Zviedrija |
880 (83) |
|
|
|
|
Savienība |
880 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
VII, VIII, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (POK/7/3411) |
|
|
Beļģija |
6 |
|
|
|
|
Francija |
1 245 |
|
|
|
|
Īrija |
1 491 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
434 |
|
|
|
|
Savienība |
3 176 |
|
|
|
|
KPN |
3 176 |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
|
|
Suga: |
Akmeņplekste un gludais rombs Psetta maxima un Scopthalmus rhombus |
Zona: |
Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (TUR/2AC4-C) akmeņplekstei; (BLL/2AC4-C) gludajam rombam |
|
|
Beļģija |
340 |
|
|
|
|
Dānija |
727 |
|
|
|
|
Vācija |
186 |
|
|
|
|
Francija |
88 |
|
|
|
|
Nīderlande |
2 579 |
|
|
|
|
Zviedrija |
5 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
717 |
|
|
|
|
Savienība |
4 642 |
|
|
|
|
KPN |
4 642 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (SRX/2AC4-C) |
|
|
Beļģija |
|
|
||
|
Dānija |
|
|
||
|
Vācija |
|
|
||
|
Francija |
|
|
||
|
Nīderlande |
|
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
|
|
||
|
Savienība |
1 256 (84) |
|
|
|
|
KPN |
1 256 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
Savienības ūdeņi IIIa zonā (SRX/03A-C.) |
|
|
Dānija |
37 (86) |
|
|
|
|
Zviedrija |
10 (86) |
|
|
|
|
Savienība |
47 (86) |
|
|
|
|
KPN |
47 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
Savienības ūdeņi VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā (SRX/67AKXD) |
|
|
Beļģija |
|
|
||
|
Igaunija |
|
|
||
|
Francija |
|
|
||
|
Vācija |
|
|
||
|
Īrija |
|
|
||
|
Lietuva |
|
|
||
|
Nīderlande |
|
|
||
|
Portugāle |
|
|
||
|
Spānija |
|
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
|
|
||
|
Savienība |
|
|
||
|
KPN |
8 032 (88) |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
|
|
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
Savienības ūdeņi VIId zonā (SRX/07D.) |
|
|
Beļģija |
|
|
||
|
Francija |
|
|
||
|
Nīderlande |
|
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
|
|
||
|
Savienība |
|
|
||
|
KPN |
798 (91) |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
Savienības ūdeņi VIII un IX zonā (SRX/89-C.) |
|
|
Beļģija |
|
|
||
|
Francija |
|
|
||
|
Portugāle |
|
|
||
|
Spānija |
|
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
|
|
||
|
Savienība |
|
|
||
|
KPN |
3 420 (94) |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
Savienības ūdeņi IIa un IV zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb un VI zonā (GHL/2A-C46) |
|
|
Dānija |
17 |
|
|
|
|
Vācija |
30 |
|
|
|
|
Igaunija |
17 |
|
|
|
|
Spānija |
17 |
|
|
|
|
Francija |
278 |
|
|
|
|
Īrija |
17 |
|
|
|
|
Lietuva |
17 |
|
|
|
|
Polija |
17 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
1 090 |
|
|
|
|
Savienība |
1 500 |
|
|
|
|
Norvēģija |
1 000 (95) |
|
|
|
|
KPN |
2 500 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Makrele Scomber scombrus |
Zona: |
IIIa un IV; Savienības ūdeņi IIa, IIIb, IIIc zonā un 22.–32. apakšrajonā (MAC/2A34.) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Beļģija |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Dānija |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Vācija |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Francija |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nīderlande |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Zviedrija |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Apvienotā Karaliste |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Savienība |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Norvēģija |
218 398 (98) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Īpašs nosacījums ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
IIIa (MAC/*03A.) IIIa un IVbc (MAC/*3A4BC) IVb (MAC/*04 B.) IVc (MAC/*04C.) VI zona, starptautiskie ūdeņi IIa zonā – no 2015. gada 1. janvāra līdz 15. februārim un no 2015. gada 1. septembra līdz 31. decembrim (MAC/*2A6.) Dānija 0 4 130 0 0 13 625 Francija 0 490 0 0 0 Nīderlande 0 490 0 0 0 Zviedrija 0 0 390 10 3 528 Apvienotā Karaliste 0 490 0 0 0 Norvēģija 3 000 0 0 0 0 |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Suga: |
Makrele Scomber scombrus |
Zona: |
VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi IIa, XII un XIV zonā (MAC/2CX14-) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Vācija |
26 766 (4) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Spānija |
28 (4) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Igaunija |
223 (4) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Francija |
17 846 (4) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Īrija |
89 220 (4) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Latvija |
164 (4) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Lietuva |
164 (4) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Nīderlande |
39 033 (4) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Polija |
1 885 (4) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Apvienotā Karaliste |
245 363 (4) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Savienība |
420 692 (4) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Norvēģija |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
Fēru salas |
39 824 (102) |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu. |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un laikposmos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
Savienības ūdeņi IIa zonā; Savienības un Norvēģijas ūdeņi IVa zonā. No 2015. gada 1. janvāra līdz 15. februārim un no 2015. gada 1. septembra līdz 31. decembrim (MAC/*4A-EN) Norvēģijas ūdeņi IIa zonā (MAC/*2AN-) Fēru salu ūdeņi (MAC/*FRO2) Vācija 16 154 2 176 2 228 Francija 10 770 1 449 1 485 Īrija 53 847 7 254 7 426 Nīderlande 23 557 3 172 3 249 Apvienotā Karaliste 148 087 19 952 20 424 Savienība 252 415 34 003 34 812 |
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Suga: |
Makrele Scomber scombrus |
Zona: |
VIIIc, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (MAC/8C3411) |
|||||||||
|
Spānija |
39 674 (103) |
|
|
|||||||||
|
Francija |
263 (103) |
|
|
|||||||||
|
Portugāle |
8 201 (103) |
|
|
|||||||||
|
Savienība |
48 138 |
|
|
|||||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu. |
|||||||||
|
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
VIIIb (MAC/*08B.) Spānija 3 332 Francija 22 Portugāle 689 |
||||||||||||
|
Suga: |
Makrele Scomber scombrus |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi IIa un IVa zonā (MAC/2A4A-N) |
|
|
Dānija |
16 521 (104) |
|
|
|
|
Savienība |
16 521 (104) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu. |
|
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
IIIa; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā (SOL/3A/BCD) |
|
|
Dānija |
172 |
|
|
|
|
Vācija |
10 (105) |
|
|
|
|
Nīderlande |
17 (105) |
|
|
|
|
Zviedrija |
6 |
|
|
|
|
Savienība |
205 |
|
|
|
|
KPN |
205 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (SOL/24-C.) |
|
|
Beļģija |
991 |
|
|
|
|
Dānija |
453 |
|
|
|
|
Vācija |
793 |
|
|
|
|
Francija |
198 |
|
|
|
|
Nīderlande |
8 945 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
510 |
|
|
|
|
Savienība |
11 890 |
|
|
|
|
Norvēģija |
10 (106) |
|
|
|
|
KPN |
11 900 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu. |
|
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (SOL/56-14) |
|
|
Īrija |
46 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
11 |
|
|
|
|
Savienība |
57 |
|
|
|
|
KPN |
57 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
VIIa (SOL/07A.) |
|
|
Beļģija |
22 |
|
|
|
|
Francija |
0 |
|
|
|
|
Īrija |
38 |
|
|
|
|
Nīderlande |
7 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
23 |
|
|
|
|
Savienība |
90 |
|
|
|
|
KPN |
90 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
VIIb un VIIc (SOL/7BC.) |
|
|
Francija |
6 |
|
|
|
|
Īrija |
36 |
|
|
|
|
Savienība |
42 |
|
|
|
|
KPN |
42 |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
|
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
VIId (SOL/07D.) |
|
|
Beļģija |
938 |
|
|
|
|
Francija |
1 875 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
670 |
|
|
|
|
Savienība |
3 483 |
|
|
|
|
KPN |
3 483 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
VIIe (SOL/07E.) |
|
|
Beļģija |
30 (107) |
|
|
|
|
Francija |
320 (107) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
501 (107) |
|
|
|
|
Savienība |
851 |
|
|
|
|
KPN |
851 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu. |
|
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
VIIf un VIIg (SOL/7FG.) |
|
|
Beļģija |
532 |
|
|
|
|
Francija |
53 |
|
|
|
|
Īrija |
27 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
239 |
|
|
|
|
Savienība |
851 |
|
|
|
|
KPN |
851 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
VIIh, VIIj un VIIk (SOL/7HJK.) |
|
|
Beļģija |
32 |
|
|
|
|
Francija |
64 |
|
|
|
|
Īrija |
171 |
|
|
|
|
Nīderlande |
51 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
64 |
|
|
|
|
Savienība |
382 |
|
|
|
|
KPN |
382 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
|
|
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
VIIIa un VIIIb (SOL/8AB.) |
|
|
Beļģija |
47 |
|
|
|
|
Spānija |
9 |
|
|
|
|
Francija |
3 483 |
|
|
|
|
Nīderlande |
261 |
|
|
|
|
Savienība |
3 800 |
|
|
|
|
KPN |
3 800 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Jūrasmēles Solea spp. |
Zona: |
VIIIc, VIIId, VIIIe, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (SOO/8CDE34) |
|
|
Spānija |
403 |
|
|
|
|
Portugāle |
669 |
|
|
|
|
Savienība |
1 072 |
|
|
|
|
KPN |
1 072 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Brētliņa un ar to saistītās piezvejas sugas Sprattus sprattus |
Zona: |
IIIa (SPR/03A.) |
|
|
Dānija |
22 300 (108) |
|
|
|
|
Vācija |
47 (108) |
|
|
|
|
Zviedrija |
8 437 (108) |
|
|
|
|
Savienība |
30 784 |
|
|
|
|
KPN |
33 280 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Brētliņa un ar to saistītās piezvejas sugas Sprattus sprattus |
Zona: |
Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (SPR/2AC4-C) |
|
|
Beļģija |
2 506 (110) |
|
|
|
|
Dānija |
198 375 (110) |
|
|
|
|
Vācija |
2 506 (110) |
|
|
|
|
Francija |
2 506 (110) |
|
|
|
|
Nīderlande |
2 506 (110) |
|
|
|
|
Zviedrija |
|
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
8 271 (110) |
|
|
|
|
Savienība |
218 000 |
|
|
|
|
Norvēģija |
9 000 |
|
|
|
|
KPN |
227 000 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu. |
|
|
Suga: |
Brētliņa Sprattus sprattus |
Zona: |
VIId un VIIe (SPR/7DE.) |
|
|
Beļģija |
26 |
|
|
|
|
Dānija |
1 674 |
|
|
|
|
Vācija |
26 |
|
|
|
|
Francija |
361 |
|
|
|
|
Nīderlande |
361 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
2 702 |
|
|
|
|
Savienība |
5 150 |
|
|
|
|
KPN |
5 150 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Dzelkņu haizivs Squalus acanthias |
Zona: |
Savienības ūdeņi IIIa zonā (DGS/03A-C.) |
|
|
Dānija |
0 (111) |
|
|
|
|
Zviedrija |
0 (111) |
|
|
|
|
Savienība |
0 (111) |
|
|
|
|
KPN |
0 (111) |
|
Analītiska KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Dzelkņu haizivs Squalus acanthias |
Zona: |
Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (DGS/2AC4-C) |
|
|
Beļģija |
0 (112) |
|
|
|
|
Dānija |
0 (112) |
|
|
|
|
Vācija |
0 (112) |
|
|
|
|
Francija |
0 (112) |
|
|
|
|
Nīderlande |
0 (112) |
|
|
|
|
Zviedrija |
0 (112) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
0 (112) |
|
|
|
|
Savienība |
0 (112) |
|
|
|
|
KPN |
0 (112) |
|
Analītiska KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Dzelkņu haizivs Squalus acanthias |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV zonā (DGS/15X14) |
|
|
Beļģija |
0 (113) |
|
|
|
|
Vācija |
0 (113) |
|
|
|
|
Spānija |
0 (113) |
|
|
|
|
Francija |
0 (113) |
|
|
|
|
Īrija |
0 (113) |
|
|
|
|
Nīderlande |
0 (113) |
|
|
|
|
Portugāle |
0 (113) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
0 (113) |
|
|
|
|
Savienība |
0 (113) |
|
|
|
|
KPN |
0 (113) |
|
Analītiska KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
|
|
Suga: |
Stavridas un ar tām saistītās piezvejas sugas Trachurus spp. |
Zona: |
Savienības ūdeņi IVb, IVc un VIId zonā (JAX/4BC7D) |
|
|
Beļģija |
13 (116) |
|
|
|
|
Dānija |
5 519 (116) |
|
|
|
|
Vācija |
|
|
||
|
Spānija |
102 (116) |
|
|
|
|
Francija |
|
|
||
|
Īrija |
347 (116) |
|
|
|
|
Nīderlande |
|
|
||
|
Portugāle |
12 (116) |
|
|
|
|
Zviedrija |
75 (116) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
|
||
|
Savienība |
11 650 |
|
|
|
|
Norvēģija |
3 550 (115) |
|
|
|
|
KPN |
15 200 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Stavridas un ar tām saistītās piezvejas sugas Trachurus spp. |
Zona: |
Savienības ūdeņi IIa, IVa zonā; VI, VIIa–c, VIIe–k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (JAX/2A-14) |
|
|
Dānija |
|
|
||
|
Vācija |
|
|
||
|
Spānija |
|
|
||
|
Francija |
|
|
||
|
Īrija |
|
|
||
|
Nīderlande |
|
|
||
|
Portugāle |
|
|
||
|
Zviedrija |
|
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
|
|
||
|
Savienība |
84 032 |
|
|
|
|
Fēru salas |
1 700 (120) |
|
|
|
|
KPN |
85 732 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Stavridas Trachurus spp. |
Zona: |
VIIIc (JAX/08C.) |
|
|
Spānija |
|
|
||
|
Francija |
211 (122) |
|
|
|
|
Portugāle |
|
|
||
|
Savienība |
13 572 |
|
|
|
|
KPN |
13 572 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Stavridas Trachurus spp. |
Zona: |
IX (JAX/09.) |
|
|
Spānija |
|
|
||
|
Portugāle |
|
|
||
|
Savienība |
59 500 |
|
|
|
|
KPN |
59 500 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Stavridas Trachurus spp. |
Zona: |
X; Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (126) (JAX/X34PRT) |
|
|
Portugāle |
|
|
||
|
Savienība |
Jānosaka (129) |
|
|
|
|
KPN |
Jānosaka (129) |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Stavridas Trachurus spp. |
Zona: |
Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (130) (JAX/341PRT) |
|
|
Portugāle |
|
|
||
|
Savienība |
Jānosaka (133) |
|
|
|
|
KPN |
Jānosaka (133) |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Stavridas Trachurus spp. |
Zona: |
Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (134) (JAX/341SPN) |
|
|
Spānija |
Jānosaka (135) |
|
|
|
|
Savienība |
Jānosaka (136) |
|
|
|
|
KPN |
Jānosaka (136) |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Esmarka menca un ar to saistītās piezvejas sugas Trisopterus esmarkii |
Zona: |
IIIa; Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (NOP/2A3A4.) |
|||
|
Dānija |
127 882 (137) |
|
|
|||
|
Vācija |
|
|
||||
|
Nīderlande |
|
|
||||
|
Savienība |
128 000 (137) |
|
|
|||
|
Norvēģija |
15 000 |
|
|
|||
|
Fēru salas |
7 000 (139) |
|
|
|||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||
|
||||||
|
Suga: |
Esmarka menca un ar to saistītās piezvejas sugas Trisopterus esmarkii |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi IV zonā (NOP/04-N.) |
|
|
Dānija |
0 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
0 |
|
|
|
|
Savienība |
0 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Rūpnieciskās zivis |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi IV zonā (I/F/04-N.) |
|
|
Zviedrija |
|
|
||
|
Savienība |
800 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Citas sugas |
Zona: |
Savienības ūdeņi Vb, VI un VII zonā (OTH/5B67-C) |
|
|
Savienība |
Nepiemēro |
|
|
|
|
Norvēģija |
140 (142) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Citas sugas |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi IV zonā (OTH/04-N.) |
|
|
Beļģija |
40 |
|
|
|
|
Dānija |
3 625 |
|
|
|
|
Vācija |
409 |
|
|
|
|
Francija |
168 |
|
|
|
|
Nīderlande |
290 |
|
|
|
|
Zviedrija |
Nepiemēro (143) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
2 719 |
|
|
|
|
Savienība |
7 250 (144) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Citas sugas |
Zona: |
Savienības ūdeņi IIa, IV un VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N (OTH/2A46AN) |
|
|
Savienība |
Nepiemēro |
|
|
|
|
Norvēģija |
|
|
||
|
Fēru salas |
150 (147) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Piesardzīga KPN
|
|
(1) Izņemot ūdeņus līdz sešu jūras jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras salas un Fūlas.
(2) Neskarot izkraušanas pienākumu, limandas un merlanga nozveju drīkst ne vairāk kā 2 % apmērā atskaitīt no kvotas (OT1/*2A3A4), ar noteikumu, ka šī nozveja un tādu sugu piezveja, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā, kopumā neveido vairāk kā 9 % no šīs tūbīšu kvotas.
(3) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(4) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(5) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(6) Jāzvejo Savienības ūdeņos IIa, IV, Vb, VI un VII zonā (USK/*24X7C).
(7) Īpašs nosacījums: no tās Vb, VI un VII zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja Vb, VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu tonnās (OTH/*5B67-): 3 000
(8) Ieskaitot jūras līdakas. Turpmāk norādītās Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā:
|
Jūras līdaka (LIN/*5B67-) |
5 500 |
|
Brosme (USK/*5B67-) |
2 923 |
(9) Norvēģijai iedalītās brosmes un jūras līdakas kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās: 2 000
(10) Siļķu nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.
(11) Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šā apjoma drīkst nozvejot Savienības ūdeņos IV zonā (HER/*04-C.).
(12) Drīkst nozvejot tikai Skagerakā (HER/*03AN.).
(13) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.
(14) Vienīgi to siļķu nozvejām, kas kā piezveja gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.
(15) Vienīgi to siļķu nozvejām, kas kā piezveja gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.
(16) Vienīgi to siļķu nozvejām, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.
(17) Izņemot Blekvoteras krājumu, t. i., siļķes krājumu Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko norobežo loksodroma, kura novilkta uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51° 56′ N, 1° 19,1′ E) līdz 51° 33′ N platuma paralēlei un no šā punkta uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā.
(18) Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst nozvejot IVb zonā (HER/*04B.).
(19) Siļķes krājums ICES VIa zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 7° W garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 55° N platuma paralēles vai uz rietumiem no 7° W garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 56°N platuma paralēles, izņemot Klaidu.
(20) Ir aizliegts zvejot siļķes ICES zonu daļā starp 56° N un 57° 30′ N, uz kurām attiecas šī KPN, izņemot sešas jūras jūdzes platu joslu, ko mēra no Apvienotās Karalistes teritoriālās jūras bāzes līnijas.
(21) Siļķes krājums VIa zonā uz dienvidiem no 56° 00′ N un uz rietumiem no 07° 00′ W.
(22) Klaidas krājums, t. i., siļķes krājums jūras apgabalā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kura novilkta starp:
|
— |
Kintairas ragu (55° 17,9′ N, 05° 47,8′ W), |
|
— |
punktu ar koordinātām 55° 04′ N, 05° 23′ W un |
|
— |
Korsvolas ragu (55° 00,5′ N, 05° 09,4′ W). |
(23) Piemēro šīs regulas 6. pantu.
(24) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi.
(25) Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo:
|
— |
ziemeļos 52° 30′ N platuma paralēle, |
|
— |
dienvidos 52° 00′ N platuma paralēle, |
|
— |
rietumos Īrijas krasts, |
|
— |
austrumos Apvienotās Karalistes krasts. |
(26) Šī zona ir palielināta par teritoriju, ko norobežo:
|
— |
ziemeļos 52° 30′ N platuma paralēle, |
|
— |
dienvidos 52° 00′ N platuma paralēle, |
|
— |
rietumos Īrijas krasts, |
|
— |
austrumos Apvienotās Karalistes krasts. |
(27) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
(28) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(29) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
(30) Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.
(31) Pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.
(32) Mencas piezveju, kas iegūta šīs KPN apgabalā, drīkst izkraut ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 1,5 % kopējās nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.
(33) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
(34) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
(35) 5 % no šīs kvotas drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (LEZ/*8ABDE).
(36) Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot VI zonā; Savienības un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā; starptautiskajos ūdeņos XII un XIV zonā (ANF/*56-14).
(37) Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (ANF/*8ABDE).
(38) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
(39) Mencas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.
(40) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 5 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
(41) Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.
(42) Piemēro šīs regulas 6. pantu.
(43) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 1. zemsvītras piezīmi.
(44) Mencas, pikšas un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.
(45) Nepārsniedzot šādu kopējo KPN heka ziemeļu krājumam: 90 849
(46) Šo kvotu var pārcelt uz Savienības ūdeņiem IIa un IV zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.
(47) Nepārsniedzot šādu kopējo KPN heka ziemeļu krājumam: 90 849
(48) Šo kvotu var pārcelt uz Savienības ūdeņiem IIa un IV zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.
(49) Nepārsniedzot šādu kopējo KPN heka ziemeļu krājumam: 90 849
(50) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
(51) Šo kvotu var pārcelt uz IV zonu un Savienības ūdeņiem IIa zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.
(52) Nepārsniedzot šādu kopējo KPN heka ziemeļu krājumam: 90 849
(53) Īpašs nosacījums: no tās Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM1) drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu: 0 %
(54) Šo kvotu var pārcelt uz VIIIc, IX un X zonu; Savienības ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.
(55) Īpašs nosacījums: ievērojot Savienībai paredzēto kopējo piekļuves daudzumu 25 000 tonnu apmērā, dalībvalstis Fēru salu ūdeņos drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu no savām kvotām (WHB/*05-F.): 12,7 %.
(56) Īpašs nosacījums: no tās Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM2) drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu: 0 %
(57) Jāatskaita no Norvēģijas nozvejas limitiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu.
(58) Īpašs nosacījums: nozveja IV zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu (WHB/*04A-C): 0
Šis nozvejas limits IV zonā atbilst šādai procentuālajai daļai no Norvēģijas piekļuves kvotas: 0 %
(59) Jāatskaita no Fēru salu nozvejas limitiem.
(60) Īpašs nosacījums: drīkst nozvejot arī VIb zonā (WHB/*06B-C). Nozveja IVa zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu (WHB/*04A-C): 6 250
(61) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(62) Jāzvejo Savienības ūdeņos IIa, IV, Vb, VI un VII zonā (BLI/*24X7C).
(63) Strupdeguna garastes un melnās matastes piezvejas jāatskaita no šīs kvotas. Jāzvejo ES ūdeņos VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un VIb zonā. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.
(64) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(65) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(66) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(67) Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos IIIa zonā un Savienības ūdeņos IIIb, c, d zonā.
(68) Īpašs nosacījums: no tās Vb, VI un VII zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja Vb, VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu tonnās (OTH/*6X14.): 3 000
(69) Ietverot brosmes. Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā, un to apjoms ir šāds:
|
Jūras līdaka (LIN/*5B67-) |
5 500 |
|
Brosme (USK/*5B67-) |
2 923 |
(70) Norvēģijai iedalītās jūras līdakas un brosmes kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās: 2 000
(71) Ietverot brosmes. Jāzvejo VIb un VIa zonā uz ziemeļiem no 56o 30′ N (LIN/*6BAN.).
(72) Īpašs nosacījums: no tās VIa un VIb zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 20 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja VI un VII zonā nepārsniedz šādu apjomu (OTH/*6AB.): 75
(73) No tās ne vairāk kā 6 % var nozvejot ICES IXa rajona 26. un 27. funkcionālajā vienībā (NEP/*9U267).
(74) Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotām.
(75) Piemēro šīs regulas 6. pantu.
(76) Garneļu Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis zveja ir aizliegta ūdeņos, kuru dziļums nepārsniedz 30 m.
(77) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi.
(78) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
(79) Īpašs nosacījums: no tās līdz 2 % drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (HKE/*8ABDE).
(80) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIIIc zonā (POL/*08C.).
(81) Drīkst nozvejot tikai Savienības ūdeņos IV zonā un IIIa zonā (POK/*3A4-C). Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.
(82) Jāzvejo uz ziemeļiem no 56° 30′ N (POK/*5614N).
(83) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.
(84) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/2AC4-C), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/2AC4-C) un plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi.
(85) Piezvejas kvota. Šo sugu zivis neveido vairāk nekā 25 % nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.
(86) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/03A-C.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/03A-C.) un plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/03A-C.) nozveju ziņo atsevišķi.
(87) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/67AKXD), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/67AKXD), smilšu raju (Raja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas raju (Raja fullonica) (RJF/67AKXD) nozveju ziņo atsevišķi.
(88) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Ja īpatņi tiek nejauši iegūti zvejniecībās, uz kurām izkraušanas pienākums vēl neattiecas, tiem netiek nodarīts kaitējums, un tos nekavējoties atlaiž atpakaļ ūdenī. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.
(89) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIId zonā (SRX/*07D.). Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*07D.), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/*07D.), smilšu raju (Raja circularis) (RJI/*07D.) un šagrēnādas raju (Raja fullonica) (RJF/*07D.) nozveju ziņo atsevišķi.
(90) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/07D.) un sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/07D.) nozveju ziņo atsevišķi.
(91) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Ja īpatņi tiek nejauši iegūti zvejniecībās, uz kurām izkraušanas pienākums vēl neattiecas, tiem netiek nodarīts kaitējums, un tos nekavējoties atlaiž atpakaļ ūdenī. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.
(92) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā (SRX/*67AKD). Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*67AKD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*67AKD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*67AKD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*67AKD) un sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/*67AKD) nozveju ziņo atsevišķi.
(93) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/89-C.) un dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozveju ziņo atsevišķi.
(94) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Ja īpatņi tiek nejauši iegūti zvejniecībās, uz kurām izkraušanas pienākums vēl neattiecas, tiem netiek nodarīts kaitējums, un tos nekavējoties atlaiž atpakaļ ūdenī. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.
(95) Jānozvejo Savienības ūdeņos IIa un VI zonā. Šo daudzumu VI zonā drīkst nozvejot tikai ar āķu jedām (GHL/*2A6-C).
(96) Īpašs nosacījums: ieskaitot šādu apjomu (tonnās), kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N (MAC/*04N-): 312
Zvejojot saskaņā ar šo īpašo nosacījumu, mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotām.
(97) Drīkst nozvejot arī Norvēģijas ūdeņos IVa zonā (MAC/*4AN.).
(98) Jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas (piekļuves kvota). Šis apjoms ietver šādu Ziemeļjūras KPN Norvēģijas daļu: 63 324
Šo kvotu drīkst izmantot tikai IVa zonā (MAC/*04A.), izņemot šādu apjomu (tonnās), ko drīkst nozvejot IIIa zonā (MAC/*03A.): 3 000
(99) Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, abās turpmāk norādītajās zonās drīkst arī nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
Norvēģijas ūdeņi IIa zonā (MAC/*02AN-) |
Fēru salu ūdeņi (MAC/*FRO1) |
|
Beļģija |
89 |
91 |
|
Dānija |
3 060 |
3 131 |
|
Vācija |
92 |
95 |
|
Francija |
279 |
286 |
|
Nīderlande |
281 |
288 |
|
Zviedrija |
834 |
854 |
|
Apvienotā Karaliste |
260 |
267 |
|
Savienība |
4 895 |
5 012 |
(100) Drīkst nozvejot IIa zonā, VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N, IVa, VIId, VIIe, VIIf un VIIh zonā (MAC/*AX7H).
(101) Norvēģija uz ziemeļiem no 56° 30′ N drīkst nozvejot šādu piekļuves kvotas papildu apjomu, kas jāatskaita no tās nozvejas limita (MAC/*N6530): 43 680
(102) Šis apjoms jāatvelk no Fēru salu nozvejas limita (piekļuves kvota). To drīkst zvejot tikai VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N (MAC/*6AN56). Tomēr no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim šo kvotu drīkst apgūt arī IIa zonā, IVa zonā uz ziemeļiem no 59° (ES zona) (MAC/*24N59).
(103) Īpašs nosacījums: daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb un VIIId zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jānozvejo VIIIa, VIIIb un VIIId zonā, nedrīkst pārsniegt 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas.
(104) Par nozveju, kas gūta IIa zonā (MAC/*02A.) un IVa zonā (MAC/*4A.), ziņo atsevišķi.
(105) Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos IIIa zonā, 22.–32. apakšrajonā.
(106) Drīkst zvejot tikai Savienības ūdeņos IV zonā (SOL/*04-C.).
(107) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 5 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
(108) Neskarot izkraušanas pienākumu, merlanga nozveju drīkst ne vairāk kā 5 % apmērā atskaitīt no kvotas (OTH/*03A.), ar noteikumu, ka šī nozveja un tādu sugu piezveja, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā, kopumā neveido vairāk kā 9 % no šīs brētliņu kvotas.
(109) Ietverot tūbītes.
(110) Neskarot izkraušanas pienākumu, limandas un merlanga nozveju drīkst ne vairāk kā 2 % apmērā atskaitīt no kvotas (OTH/*2AC4C), ar noteikumu, ka šī nozveja un tādu sugu piezveja, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā, kopumā neveido vairāk kā 9 % no šīs brētliņu kvotas.
(111) Dzelkņu haizivs specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Ja īpatņi tiek nejauši iegūti zvejniecībās, uz kurām izkraušanas pienākums vēl neattiecas, tiem netiek nodarīts kaitējums un tos nekavējoties atlaiž atpakaļ ūdenī.
(112) Šī KPN attiecas uz dzelkņu haizivi un bara haizivi (Galeorhinus galeus). Šo sugu specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Ja īpatņi tiek nejauši iegūti zvejniecībās, uz kurām izkraušanas pienākums vēl neattiecas, tiem netiek nodarīts kaitējums un tos nekavējoties atlaiž atpakaļ ūdenī. Ieprieksējie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā izklāstīti attiecībā uz tajos noteiktajiem apgabaliem.
(113) Šī KPN attiecas uz dzelkņu haizivi un bara haizivi (Galeorhinus galeus). Šo sugu specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Ja īpatņi tiek nejauši iegūti zvejniecībās, uz kurām izkraušanas pienākums vēl neattiecas, tiem netiek nodarīts kaitējums un tos nekavējoties atlaiž atpakaļ ūdenī. Ieprieksējie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā izklāstīti attiecībā uz tajos noteiktajiem apgabaliem.
(114) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas apgūta VIId rajonā, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar šādas zonas kvotu: Savienības ūdeņi IIa, IVa, VI, VIIa–c, VIIe–k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (JAX/*2A-14).
(115) Drīkst zvejot Savienības ūdeņos IVa zonā, bet nedrīkst zvejot Savienības ūdeņu VIId zonā (JAX/*04-C.).
(116) Neskarot izkraušanas pienākumu, kaproīdu un merlanga nozveju drīkst ne vairāk kā 5 % apmērā atskaitīt no kvotas (OTH/*4BC7D), ar noteikumu, ka šī nozveja un tādu sugu piezveja, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā, kopumā neveido vairāk kā 9 % no šīs stavridas kvotas.
(117) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas nozvejoti Savienības ūdeņos IIa vai IVa zonā līdz 2015. gada 30. jūnijam, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar kvotu, kura attiecas uz Savienības ūdeņiem IVb, IVc un VIId zonā (JAX/*4BC7D).
(118) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIId zonā (JAX/*07D.). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un atbilstīgi (3) zemsvītras piezīmei kaproīdu un merlanga piezveju paziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (OTH/*07D.).
(119) Neskarot izkraušanas pienākumu, kaproīdu un merlanga nozveju drīkst ne vairāk kā 5 % apmērā atskaitīt no kvotas (OTH/*4BC7D), ar noteikumu, ka šī nozveja un tādu sugu piezveja, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā, kopumā neveido vairāk kā 9 % no šīs stavridas kvotas.
(120) Tikai IVa, VIa (tikai uz ziemeļiem no 56° 30′ N), VIIe, VIIf un VIIh zonā.
(121) Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas var zvejot VIIIc zonā (JAX/*08C2). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un atbilstīgi (3) zemsvītras piezīmei kaproīdu un merlanga piezveju paziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (OTH/*08C2).
(122) No tās ne vairāk kā 5 % drīkst būt stavridas garumā no 12 līdz 15 cm, neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 (1) 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā nozveju svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20. Šos noteikumus nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.
|
(1) |
Padomes Regula (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai, (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.). |
(123) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt IX zonā (JAX/*09.).
(124) No tās ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 15 cm, neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā nozveju svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20. Šos noteikumus nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.
(125) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIIIc zonā (JAX/*08C).
(126) Ūdeņi pie Azoru salām.
(127) No tās ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm, neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā nozveju svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20. Šos noteikumus nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.
(128) Piemēro šīs regulas 6. pantu.
(129) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 3. zemsvītras piezīmi.
(130) Ūdeņi pie Madeiras.
(131) No tās ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm, neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā nozveju svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20. Šos noteikumus nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas zkraušanas pienākums.
(132) Piemēro šīs regulas 6. pantu.
(133) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 3. zemsvītras piezīmi.
(134) Ūdeņi pie Kanāriju salām.
(135) Piemēro šīs regulas 6. pantu.
(136) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi.
(137) Neskarot izkraušanas pienākumu, merlanga nozveju drīkst ne vairāk kā 5 % apmērā atskaitīt no kvotas (OT2/*2A3A4), ar noteikumu, ka šī nozveja un tādu sugu piezveja, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā, kopumā neveido vairāk kā 9 % no šīs kvotas Norvēģijai.
(138) Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā.
(139) Izmanto šķirotājrežģi. Ietver ne vairāk kā 15 % nenovēršamu piezveju (NOP/*2A3A4), kas jāatskaita no šīs kvotas.
(140) Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotām.
(141) Īpašs nosacījums: no tām ne vairāk kā šāds apjoms stavridu (JAX/*04-N.): 400
(142) Nozvejotas tikai ar āķu jedām.
(143) Kvota, ko Norvēģija iedalījusi Zviedrijai “citām sugām” parastajā apmērā.
(144) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Vajadzības gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.
(145) Tikai IIa un IV zonā (OTH/*2A4-C).
(146) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Vajadzības gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.
(147) Drīkst nozvejot IV un VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N (OTH/*46AN).
IB PIELIKUMS
ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻA UN GRENLANDE, ICES I, II, V, XII UN XIV APAKŠAPGABALS UN GRENLANDES ŪDEŅI NAFO 1. ZONĀ
|
Suga: |
Karaliskie krabji Chionoecetes spp. |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (PCR/N1GRN.) |
|
|
Īrija |
16 (1) |
|
|
|
|
Spānija |
109 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
125 (1) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi I un II zonā (HER/1/2-) |
|||||
|
Beļģija |
|
|
||||||
|
Dānija |
|
|
||||||
|
Vācija |
|
|
||||||
|
Spānija |
|
|
||||||
|
Francija |
|
|
||||||
|
Īrija |
|
|
||||||
|
Nīderlande |
|
|
||||||
|
Polija |
|
|
||||||
|
Portugāle |
|
|
||||||
|
Somija |
|
|
||||||
|
Zviedrija |
|
|
||||||
|
Apvienotā Karaliste |
|
|
||||||
|
Savienība |
|
|
||||||
|
KPN |
nav noteikta |
|
Analītiska KPN
|
|||||
|
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN) 0 |
||||||||
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (COD/1N2AB.) |
|
|
Vācija |
2 480 |
|
|
|
|
Grieķija |
307 |
|
|
|
|
Spānija |
2 766 |
|
|
|
|
Īrija |
307 |
|
|
|
|
Francija |
2 276 |
|
|
|
|
Portugāle |
2 766 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
9 622 |
|
|
|
|
Savienība |
20 524 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā un Grenlandes ūdeņi XIV zonā (COD/N1GL14) |
|
|
Vācija |
1 636 (4) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
364 (4) |
|
|
|
|
Savienība |
2 000 (4) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
I un IIb (COD/1/2B.) |
|
|
Vācija |
6 656 (7) |
|
|
|
|
Spānija |
13 283 (7) |
|
|
|
|
Francija |
3 154 (7) |
|
|
|
|
Polija |
2 728 (7) |
|
|
|
|
Portugāle |
2 660 (7) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
4 446 (7) |
|
|
|
|
Citas dalībvalstis |
|
|
||
|
Savienība |
33 176 (6) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Menca un pikša Gadus morhua un Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
Fēru salu ūdeņi Vb zonā (COD/05B-F.) mencai; (HAD/05B-F.) pikšai |
|
|
Vācija |
19 |
|
|
|
|
Francija |
114 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
817 |
|
|
|
|
Savienība |
950 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Atlantijas paltuss Hippoglossus hippoglossus |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (HAL/514GRN) |
|
|
Portugāle |
125 |
|
|
|
|
Savienība |
125 |
|
|
|
|
Norvēģija |
75 (8) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Atlantijas paltuss Hippoglossus hippoglossus |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (HAL/N1GRN.) |
|
|
Savienība |
125 |
|
|
|
|
Norvēģija |
75 (9) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Makrūrzivis Macrourus spp. |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (GRV/514GRN) |
|
|
Savienība |
120 (10) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro (11) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Makrūrzivis Macrourus spp. |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (GRV/N1GRN.) |
|
|
Savienība |
120 (12) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro (13) |
|
Analītiska KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Moiva Mallotus villosus |
Zona: |
IIb (CAP/02B.) |
|
|
Savienība |
0 |
|
|
|
|
KPN |
0 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Moiva Mallotus villosus |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (CAP/514GRN) |
|
|
Dānija |
0 |
|
|
|
|
Vācija |
0 |
|
|
|
|
Zviedrija |
0 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
0 |
|
|
|
|
Visas dalībvalstis |
0 (14) |
|
|
|
|
Savienība |
0 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (HAD/1N2AB.) |
|
|
Vācija |
257 |
|
|
|
|
Francija |
154 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
789 |
|
|
|
|
Savienība |
1 200 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Putasu Micromesistius poutassou |
Zona: |
Fēru salu ūdeņi (WHB/2A4AXF) |
|
|
Dānija |
880 |
|
|
|
|
Vācija |
60 |
|
|
|
|
Francija |
96 |
|
|
|
|
Nīderlande |
84 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
880 |
|
|
|
|
Savienība |
2 000 (15) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Jūras līdaka un zilā jūras līdaka Molva molva un Molva dypterygia |
Zona: |
Fēru salu ūdeņi Vb zonā (LIN/05B-F.) jūras līdakai; (BLI/05B-F.) zilajai jūras līdakai |
|
|
Vācija |
439 |
|
|
|
|
Francija |
975 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
86 |
|
|
|
|
Savienība |
1 500 (16) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (PRA/514GRN) |
|
|
Dānija |
825 |
|
|
|
|
Francija |
825 |
|
|
|
|
Savienība |
1 650 |
|
|
|
|
Norvēģija |
2 550 |
|
|
|
|
Fēru salas |
1 300 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (PRA/N1GRN.) |
|
|
Dānija |
1 000 |
|
|
|
|
Francija |
1 000 |
|
|
|
|
Savienība |
2 000 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (POK/1N2AB.) |
|
|
Vācija |
2 040 |
|
|
|
|
Francija |
328 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
182 |
|
|
|
|
Savienība |
2 550 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
Starptautiskie ūdeņi I un II zonā (POK/1/2INT) |
|
|
Savienība |
0 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
Fēru salu ūdeņi Vb zonā (POK/05B-F.) |
|
|
Beļģija |
60 |
|
|
|
|
Vācija |
372 |
|
|
|
|
Francija |
1 812 |
|
|
|
|
Nīderlande |
60 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
696 |
|
|
|
|
Savienība |
3 000 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (GHL/1N2AB.) |
|
|
Vācija |
25 (17) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
25 (17) |
|
|
|
|
Savienība |
50 (17) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
Starptautiskie ūdeņi I un II zonā (GHL/1/2INT) |
|
|
Savienība |
0 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (GHL/N1GRN.) |
|
|
Vācija |
1 925 (18) |
|
|
|
|
Savienība |
1 925 (18) |
|
|
|
|
Norvēģija |
575 (18) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (GHL/514GRN) |
|
|
Vācija |
3 686 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
194 |
|
|
|
|
Savienība |
3 880 (19) |
|
|
|
|
Norvēģija |
575 |
|
|
|
|
Fēru salas |
110 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Sarkanasari (seklūdens pelaģiskie) Sebastes spp. |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (RED/51214S) |
|
|
Igaunija |
0 |
|
|
|
|
Vācija |
0 |
|
|
|
|
Spānija |
0 |
|
|
|
|
Francija |
0 |
|
|
|
|
Īrija |
0 |
|
|
|
|
Latvija |
0 |
|
|
|
|
Nīderlande |
0 |
|
|
|
|
Polija |
0 |
|
|
|
|
Portugāle |
0 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
0 |
|
|
|
|
Savienība |
0 |
|
|
|
|
KPN |
0 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Sarkanasari (dziļūdens pelaģiskie) Sebastes spp. |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (RED/51214D) |
|
|
Igaunija |
|
|
||
|
Vācija |
|
|
||
|
Spānija |
|
|
||
|
Francija |
|
|
||
|
Īrija |
|
|
||
|
Latvija |
|
|
||
|
Nīderlande |
|
|
||
|
Polija |
|
|
||
|
Portugāle |
|
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
|
|
||
|
Savienība |
|
|
||
|
KPN |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||
|
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (RED/1N2AB.) |
|
|
Vācija |
766 (22) |
|
|
|
|
Spānija |
95 (22) |
|
|
|
|
Francija |
84 (22) |
|
|
|
|
Portugāle |
405 (22) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
150 (22) |
|
|
|
|
Savienība |
1 500 (22) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
Starptautiskie ūdeņi I un II zonā (RED/1/2INT) |
|
|
Savienība |
|
|
||
|
KPN |
Jānosaka |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Sarkanasari (pelaģiskie) Sebastes spp. |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (RED/N1G14P) |
|
|
Vācija |
|
|
||
|
Francija |
|
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
|
|
||
|
Savienība |
|
|
||
|
Norvēģija |
|
|
||
|
Fēru salas |
|
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Sarkanasari (bentiskie) Sebastes spp. |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (RED/N1G14D) |
|
|
Vācija |
1 976 (29) |
|
|
|
|
Francija |
10 (29) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
14 (29) |
|
|
|
|
Savienība |
2 000 (29) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
Islandes ūdeņi Va zonā (RED/05A-IS) |
|
|
Beļģija |
|
|
||
|
Vācija |
|
|
||
|
Francija |
|
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
|
|
||
|
Savienība |
|
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
Fēru salu ūdeņi Vb zonā (RED/05B-F.) |
|
|
Beļģija |
8 |
|
|
|
|
Vācija |
1 012 |
|
|
|
|
Francija |
68 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
12 |
|
|
|
|
Savienība |
1 100 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Citas sugas |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (OTH/1N2AB.) |
|
|
Vācija |
117 (32) |
|
|
|
|
Francija |
47 (32) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
186 (32) |
|
|
|
|
Savienība |
350 (32) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Citas sugas (33) |
Zona: |
Fēru salu ūdeņi Vb zonā (OTH/05B-F.) |
|
|
Vācija |
322 |
|
|
|
|
Francija |
289 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
189 |
|
|
|
|
Savienība |
800 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Plekstveidīgās zivis |
Zona: |
Fēru salu ūdeņi Vb zonā (FLX/05B-F.) |
|
|
Vācija |
54 |
|
|
|
|
Francija |
42 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
204 |
|
|
|
|
Savienība |
300 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
(1) Zveja aizliegta laikposmā no 1. janvāra līdz 31. martam Grenlandes ūdeņos NAFO 1. apakšapgabalā uz ziemeļiem no 64° 15′ N.
(2) Ziņojot Komisijai par nozveju, ziņo arī par daudzumiem, kas nozvejoti katrā no šādām zonām: NEAFC pārvaldības apgabalā un Savienības ūdeņos.
(3) Provizoriska kvota, kamēr nav noslēgusies apspriešanās ar NEAFC piekrastes valstīm 2015. gadā.
(4) Izņemot piezveju, šīm kvotām piemēro šādus nosacījumus:
|
1. |
Kvotas nedrīkst apgūt laikā no 2015. gada 1. aprīļa līdz 31. maijam. |
|
2. |
Tās drīkst apgūt vienīgi Grenlandes ūdeņos NAFO 1F zonā un ICES XIV zonā vismaz 2 no šādiem 4 apgabaliem.
|
(5) Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti.
(6) Savienībai pieejamo mencas krājumu daļas iedalīšana Špicbergenā un Lāču salā, kā arī saistītā pikšas piezveja neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.
(7) Katrā zvejas rīka iemetienā pikšas piezveja var būt līdz 14 %. Pikšas piezvejas apjomu rēķina papildus mencas kvotai.
(8) Jāzvejo ar āķu jedām (HAL/*514GN).
(9) Jāzvejo ar āķu jedām (HAL/*N1GRN).
(10) Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.
(11) Norvēģijai ir iedalīts zemāk norādītais kopējais apjoms (tonnās), un to var nozvejot vai nu šajā KPN zonā, vai arī Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā (GRV/514N1G). Uz šo apjomu attiecas īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514N1G) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514N1G) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.
60
(12) Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/N1GRN.) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.
(13) Norvēģijai ir iedalīts zemāk norādītais kopējais apjoms (tonnās), un to var nozvejot vai nu šajā KPN zonā, vai arī Grenlandes ūdeņos V un XIV zonā (GRV/514N1G). Uz šo pajomu attiecas īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514N1G) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514N1G) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi
60
(14) Dānija, Vācija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste “visu dalībvalstu” kvotu drīkst izmantot tikai tad, kad tās ir pilnībā apguvušas savu kvotu. Tomēr dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % Savienības kvotas, “visu dalībvalstu” kvotu neizmanto vispār.
(15) Putasu nozveja var iekļaut nenovēršamu Ziemeļatlantijas argentīnas piezveju.
(16) Strupdeguna garastes un melnās matastes piezveju drīkst atskaitīt no šīs kvotas līdz šādam daudzumam (OTH/*05B-F): 500
(17) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(18) Jāzvejo uz dienvidiem no 68° N.
(19) Vienlaikus jāzvejo ne vairāk kā 6 kuģiem.
(20) Drīkst nozvejot tikai apgabalā, ko norobežo līnijas, kuras savieno šādas koordinātas:
|
Punkts |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|
1 |
64° 45′ N |
28° 30′ W |
|
2 |
62° 50′ N |
25° 45′ W |
|
3 |
61° 55′ N |
26° 45′ W |
|
4 |
61° 00′ N |
26° 30′ W |
|
5 |
59° 00′ N |
30° 00′ W |
|
6 |
59° 00′ N |
34° 00′ W |
|
7 |
61° 30′ N |
34° 00′ W |
|
8 |
62° 50′ N |
36° 00′ W |
|
9 |
64° 45′ N |
28° 30′ W |
(21) Drīkst nozvejot tikai no 2015. gada 10. maija līdz 1. jūlijam.
(22) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(23) Drīkst zvejot vienīgi no 2015. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim. Zveju pārtrauc, kad NEAFC līgumslēdzējas puses ir pilnībā apguvušas KPN. Komisija informē dalībvalstis par dienu, kad NEAFC Sekretariāts ir paziņojis NEAFC līgumslēdzējām pusēm, ka KPN ir pilnībā apgūta. No minētās dienas dalībvalstis sava karoga kuģiem aizliedz sarkanasaru specializēto zveju.
(24) Kuģi citu sugu zvejā ierobežo sarkanasaru piezveju, lai tā nepārsniegtu 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.
(25) Drīkst zvejot vienīgi kā dziļūdens pelaģiskos sarkanasarus ar pelaģisko trali no 2015. gada 10. maija līdz 1. jūlijam.
(26) Drīkst nozvejot vienīgi Grenlandes ūdeņos sarkanasaru aizsardzības apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:
|
Punkts |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|
1 |
64° 45′ N |
28° 30′ W |
|
2 |
62° 50′ N |
25° 45′ W |
|
3 |
61° 55′ N |
26° 45′ W |
|
4 |
61° 00′ N |
26° 30′ W |
|
5 |
59° 00′ N |
30° 00′ W |
|
6 |
59° 00′ N |
34° 00′ W |
|
7 |
61° 30′ N |
34° 00′ W |
|
8 |
62° 50′ N |
36° 00′ W |
|
9 |
64° 45′ N |
28° 30′ W |
(27) Īpašs nosacījums: šo kvotu var apgūt arī iepriekš minētā sarkanasaru aizsardzības apgabala (RED/*5-14P) starptautiskajos ūdeņos.
(28) Drīkst nozvejot tikai Grenlandes ūdeņos V un XIV zonā (RED/*514GN).
(29) Drīkst nozvejot vienīgi ar trali un vienīgi uz ziemeļiem un uz rietumiem no līnijas, ko nosaka šādas koordinātas:
|
Punkts |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|
1 |
59° 15′ N |
54° 26′ W |
|
2 |
59° 15′ N |
44° 00′ W |
|
3 |
59° 30′ N |
42° 45′ W |
|
4 |
60° 00′ N |
42° 00′ W |
|
5 |
62° 00′ N |
40° 30′ W |
|
6 |
62° 00′ N |
40° 00′ W |
|
7 |
62° 40′ N |
40° 15′ W |
|
8 |
63° 09′ N |
39° 40′ W |
|
9 |
63° 30′ N |
37° 15′ W |
|
10 |
64° 20′ N |
35° 00′ W |
|
11 |
65° 15′ N |
32° 30′ W |
|
12 |
65° 15′ N |
29° 50′ W |
(30) Ietverot nenovēršamu piezveju (mencas piezveja nav atļauta).
(31) Drīkst zvejot tikai no 2015. gada jūlija līdz decembrim.
(32) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(33) Izņemot zivju sugas, kam nav komerciālas vērtības.
IC PIELIKUMS
ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻRIETUMU DAĻA
NAFO KONVENCIJAS APGABALS
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
NAFO 2J3KL (COD/N2J3KL) |
|
|
Savienība |
0 (1) |
|
|
|
|
KPN |
0 (1) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
NAFO 3NO (COD/N3NO.) |
|
|
Savienība |
0 (2) |
|
|
|
|
KPN |
0 (2) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
NAFO 3M (COD/N3M.) |
|
|
Igaunija |
153 |
|
|
|
|
Vācija |
642 |
|
|
|
|
Latvija |
153 |
|
|
|
|
Lietuva |
153 |
|
|
|
|
Polija |
523 |
|
|
|
|
Spānija |
1 975 |
|
|
|
|
Francija |
275 |
|
|
|
|
Portugāle |
2 708 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
1 285 |
|
|
|
|
Savienība |
7 867 |
|
|
|
|
KPN |
13 795 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Sarkanā plekste Glyptocephalus cynoglossus |
Zona: |
NAFO 3L (WIT/N3L.) |
|
|
Savienība |
0 (3) |
|
|
|
|
KPN |
0 (3) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Sarkanā plekste Glyptocephalus cynoglossus |
Zona: |
NAFO 3NO (WIT/N3NO.) |
|
|
Igaunija |
44 |
|
|
|
|
Latvija |
44 |
|
|
|
|
Lietuva |
44 |
|
|
|
|
Savienība |
133 |
|
|
|
|
KPN |
1 000 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Rietumatlantijas plekste Hippoglossoides platessoides |
Zona: |
NAFO 3M (PLA/N3M.) |
|
|
Savienība |
0 (4) |
|
|
|
|
KPN |
0 (4) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Rietumatlantijas plekste Hippoglossoides platessoides |
Zona: |
NAFO 3LNO (PLA/N3LNO.) |
|
|
Savienība |
0 (5) |
|
|
|
|
KPN |
0 (5) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Īsspuru kalmārs Illex illecebrosus |
Zona: |
NAFO 3. un 4. apakšzona (SQI/N34.) |
|
|
Igaunija |
128 (6) |
|
|
|
|
Latvija |
128 (6) |
|
|
|
|
Lietuva |
128 (6) |
|
|
|
|
Polija |
227 (6) |
|
|
|
|
Savienība |
|
|
||
|
KPN |
34 000 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Dzeltenastes plekste Limanda ferruginea |
Zona: |
NAFO 3LNO (YEL/N3LNO.) |
|
|
Savienība |
0 (8) |
|
|
|
|
KPN |
0 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Moiva Mallotus villosus |
Zona: |
NAFO 3NO (CAP/N3NO.) |
|
|
Savienība |
0 (9) |
|
|
|
|
KPN |
0 (9) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
NAFO 3L (10) (PRA/N3L.) |
|
|
Igaunija |
0 (11) |
|
|
|
|
Latvija |
0 (11) |
|
|
|
|
Lietuva |
0 (11) |
|
|
|
|
Polija |
0 (11) |
|
|
|
|
Spānija |
0 (11) |
|
|
|
|
Portugāle |
0 (11) |
|
|
|
|
Savienība |
0 (11) |
|
|
|
|
KPN |
0 (11) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
NAFO 3M (12) (PRA/*N3M.) |
|
|
KPN |
|
Analītiska KPN
|
||
|
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
NAFO 3LMNO (GHL/N3LMNO) |
|
|
Igaunija |
313 |
|
|
|
|
Vācija |
319 |
|
|
|
|
Latvija |
44 |
|
|
|
|
Lietuva |
22 |
|
|
|
|
Spānija |
4 281 |
|
|
|
|
Portugāle |
1 789 |
|
|
|
|
Savienība |
6 768 |
|
|
|
|
KPN |
11 543 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Raju dzimtas zivis Rajidae |
Zona: |
NAFO 3LNO (SKA/N3LNO.) |
|
|
Igaunija |
283 |
|
|
|
|
Lietuva |
62 |
|
|
|
|
Spānija |
3 403 |
|
|
|
|
Portugāle |
660 |
|
|
|
|
Savienība |
4 408 |
|
|
|
|
KPN |
7 000 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
NAFO 3LN (RED/N3LN.) |
|
|
Igaunija |
514 |
|
|
|
|
Vācija |
354 |
|
|
|
|
Latvija |
514 |
|
|
|
|
Lietuva |
514 |
|
|
|
|
Savienība |
1 896 |
|
|
|
|
KPN |
10 400 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
NAFO 3M (RED/N3M.) |
|
|
Igaunija |
1 571 (15) |
|
|
|
|
Vācija |
513 (15) |
|
|
|
|
Latvija |
1 571 (15) |
|
|
|
|
Lietuva |
1 571 (15) |
|
|
|
|
Spānija |
233 (15) |
|
|
|
|
Portugāle |
2 354 (15) |
|
|
|
|
Savienība |
7 813 (15) |
|
|
|
|
KPN |
6 700 (15) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
NAFO 3O (RED/N3O.) |
|
|
Spānija |
1 771 |
|
|
|
|
Portugāle |
5 229 |
|
|
|
|
Savienība |
7 000 |
|
|
|
|
KPN |
20 000 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
NAFO 2. apakšapgabals, 1F un 3K rajons (RED/N1F3K.) |
|
|
Latvija |
0 (16) |
|
|
|
|
Lietuva |
0 (16) |
|
|
|
|
Savienība |
0 (16) |
|
|
|
|
KPN |
0 (16) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Baltā Amerikas jūrasvēdzele Urophycis tenuis |
Zona: |
NAFO 3NO (HKW/N3NO.) |
|
|
Spānija |
255 |
|
|
|
|
Portugāle |
333 |
|
|
|
|
Savienība |
588 (17) |
|
|
|
|
KPN |
1 000 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
(1) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).
(2) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 000 kg vai 4 % (izvēlas lielāko apjomu).
(3) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).
(4) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).
(5) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).
(6) Jāzvejo no 2015. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.
(7) Savienības daļa nav noteikta. Kanādai un Savienības dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju, ir pieejams šāds apjoms (tonnās): 611
(8) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 2 500 kg vai 10 % (izvēlas lielāko apjomu).
(9) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).
(10) Neietverot četrstūra zonu, ko norobežo šādas koordinātas:
|
Punkts Nr. |
Ziemeļu platums |
Rietumu garums |
|
1 |
47° 20′ 0 |
46° 40′ 0 |
|
2 |
47° 20′ 0 |
46° 30′ 0 |
|
3 |
46° 00′ 0 |
46° 30′ 0 |
|
4 |
46° 00′ 0 |
46° 40′ 0 |
(11) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).
(12) Kuģi drīkst zvejot no šā krājuma arī 3L rajona četrstūra zonā, ko norobežo šādas koordinātas:
|
Punkts Nr. |
Ziemeļu platums |
Rietumu garums |
|
1 |
47° 20′ 0 |
46° 40′ 0 |
|
2 |
47° 20′ 0 |
46° 30′ 0 |
|
3 |
46° 00′ 0 |
46° 30′ 0 |
|
4 |
46° 00′ 0 |
46° 40′ 0 |
Turklāt no 2015. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim garneļu zveja ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas:
|
Punkts Nr. |
Ziemeļu platums |
Rietumu garums |
|
1 |
47° 55′ 0 |
45° 00′ 0 |
|
2 |
47° 30′ 0 |
44° 15′ 0 |
|
3 |
46° 55′ 0 |
44° 15′ 0 |
|
4 |
46° 35′ 0 |
44° 30′ 0 |
|
5 |
46° 35′ 0 |
45° 40′ 0 |
|
6 |
47° 30′ 0 |
45° 40′ 0 |
|
7 |
47° 55′ 0 |
45° 00′ 0 |
(13) Nepiemēro. Zvejniecību pārvalda, nosakot zvejas piepūles limitus. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 attiecīgās dalībvalstis izdod zvejas atļaujas saviem zvejas kuģiem, kas iesaistās šajā zvejniecībā, un pirms kuģu darbības sākšanas paziņo Komisijai par minētajām atļaujām.
|
Dalībvalsts |
Maksimālais kuģu skaits |
Maksimālais zvejas dienu skaits |
|
Dānija |
0 |
0 |
|
Igaunija |
0 |
0 |
|
Spānija |
0 |
0 |
|
Latvija |
0 |
0 |
|
Lietuva |
0 |
0 |
|
Polija |
0 |
0 |
|
Portugāle |
0 |
0 |
(14) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).
(15) Šai kvotai ir jāatbilst norādītajai KPN, kas šim krājumam noteikta visām NAFO līgumslēdzējām pusēm. No minētās KPN līdz 2015. gada 1. jūlijam nedrīkst nozvejot vairāk par šādu termiņa vidusposma limitu: 3 350.
Kad nozvejotas 6 500 tonnas, specializēto zveju no šā krājuma pārtrauc. Atlikušo KPN apjomu var paturēt kā piezveju, un tas nedrīkst pārsniegt 5 % no mencas nozvejas 3M zonā.
(16) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).
(17) Ja saskaņā ar NAFO saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumu IA pielikuma 27. zemsvītras piezīmi līgumslēdzējas puses nobalso par KPN 2 000 tonnu apmērā, uzskata, ka Savienības un dalībvalstu attiecīgās kvotas ir šādas:
|
Spānija |
509 |
|
Portugāle |
667 |
|
Savienība |
1 176 |
ID PIELIKUMS
TĀLU MIGRĒJOŠAS ZIVIS – VISI APGABALI
KPN šajos apgabalos ir pieņemta, saskaņojot to ar starptautiskajām tunzivju zvejniecības organizācijām, piemēram, ICCAT.
|
Suga: |
Zilā tunzivs Thunnus thynnus |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūra (BFT/AE45WM) |
|
|
Kipra |
81,99 (4) |
|
|
|
|
Grieķija |
152,39 |
|
|
|
|
Spānija |
|
|
||
|
Francija |
|
|
||
|
Horvātija |
461,16 (6) |
|
|
|
|
Itālija |
|
|
||
|
Malta |
188,93 (4) |
|
|
|
|
Portugāle |
278,05 |
|
|
|
|
Citas dalībvalstis |
32,97 (1) |
|
|
|
|
Savienība |
|
|
||
|
KPN |
15 821 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Zobenzivs Xiphias gladius |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N (SWO/AN05N) |
|
|
Spānija |
7 167,47 (8) |
|
|
|
|
Portugāle |
1 035,24 (8) |
|
|
|
|
Citas dalībvalstis |
|
|
||
|
Savienība |
8 347,50 |
|
|
|
|
KPN |
13 700 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Zobenzivs Xiphias gladius |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N (SWO/AS05N) |
|
|
Spānija |
5 248,01 (9) |
|
|
|
|
Portugāle |
447,18 (9) |
|
|
|
|
Savienība |
5 695,19 |
|
|
|
|
KPN |
15 000 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Garspuru tunzivs (ziemeļu apakšgrupa) Thunnus alalunga |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N (ALB/AN05N) |
|
|
Īrija |
2 510,64 (11) |
|
|
|
|
Spānija |
17 690,58 (11) |
|
|
|
|
Francija |
4 421,71 (11) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
195,89 (11) |
|
|
|
|
Portugāle |
2 120,3 (11) |
|
|
|
|
Savienība |
26 939,13 (10) |
|
|
|
|
KPN |
28 000 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Garspuru tunzivs (dienvidu apakšgrupa) Thunnus alalunga |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N (ALB/AS05N) |
|
|
Spānija |
847,44 |
|
|
|
|
Francija |
278,5 |
|
|
|
|
Portugāle |
593,06 |
|
|
|
|
Savienība |
1 719 |
|
|
|
|
KPN |
24 000 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Lielacu tunzivs Thunnus obesus |
Zona: |
Atlantijas okeāns (BET/ATLANT) |
|
|
Spānija |
15 158,0 |
|
|
|
|
Francija |
8 905,37 |
|
|
|
|
Portugāle |
5 403,73 |
|
|
|
|
Savienība |
29 467,10 |
|
|
|
|
KPN |
85 000 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Atlantijas zilais marlīns Makaira nigricans |
Zona: |
Atlantijas okeāns (BUM/ATLANT) |
|
|
Spānija |
10,36 |
|
|
|
|
Francija |
454,84 |
|
|
|
|
Portugāle |
62,80 |
|
|
|
|
Savienība |
528,00 |
|
|
|
|
KPN |
1 985 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Baltais marlīns Tetrapturus albidus |
Zona: |
Atlantijas okeāns (WHM/ATLANT) |
|
|
Spānija |
24,31 |
|
|
|
|
Portugāle |
27,3 |
|
|
|
|
Savienība |
51,61 |
|
|
|
|
KPN |
355 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
(1) Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Horvātiju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā.
(2) Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8301):
|
Spānija |
452,12 |
|
Francija |
203,99 |
|
Savienība |
656,10 |
(3) Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*641):
|
Francija |
100,00 |
|
Savienība |
100,00 |
(4) Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 2. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8302):
|
Spānija |
59,14 |
|
Francija |
58,35 |
|
Itālija |
46,06 |
|
Kipra |
3,78 |
|
Malta |
5,56 |
|
Savienība |
172,89 |
(5) Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 3. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*643):
|
Itālija |
46,06 |
|
Savienība |
46,06 |
(6) Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 3. punktā minētie kuģi, audzēšanas nolūkos ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8303):
|
Horvātija |
415,04 |
|
Savienība |
415,04 |
(7) Izņemot Spāniju un Portugāli, un tikai piezvejā.
(8) Īpašs nosacījums: līdz 2,39 % no šā apjoma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5° N (SWO/*AS05N).
(9) Īpašs nosacījums: līdz 3,51 % no šā apjoma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° N (SWO/*AN05N).
(10) To Savienības kuģu skaits, kas zvejo garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupu) kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007[1] 12. pantu ir šāds: 1 253
|
[1] |
Padomes 2007. gada 7. maija Regula (EK) Nr. 520/2007, ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.). |
(11) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu to dalībvalsts karoga zvejas kuģu maksimālais skaits, kuriem ir atļauts zvejot garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupa) kā mērķsugu, dalībvalstīm ir sadalīts šādi:
|
Dalībvalsts |
Maksimālais kuģu skaits |
|
Īrija |
50 |
|
Spānija |
730 |
|
Francija |
151 |
|
Apvienotā Karaliste |
12 |
|
Portugāle |
310 |
IE PIELIKUMS
ANTARKTIKA
CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS
Šīs KPN, ko pieņēmusi CCAMLR, nav iedalītas CCAMLR locekļiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR Sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.
Ja vien nav norādīts citādi, šo KPN piemēro no 2014. gada 1. decembra līdz 2015. gada 30. novembrim.
|
Suga: |
Antarktikas leduszivs Champsocephalus gunnari |
Zona: |
FAO 48.3. Antarktika (ANI/F483.) |
|
|
KPN |
2 659 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Antarktikas leduszivs Champsocephalus gunnari |
Zona: |
FAO 58.5.2. Antarktika (1) (ANI/F5852.) |
|
|
KPN |
309 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Melnspuru leduszivs Chaenocephalus aceratus |
Zona: |
FAO 48.3. Antarktika (SSI/F483.) |
|
|
KPN |
2 200 (2) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Vienraga leduszivs Channichthys rhinoceratus |
Zona: |
FAO 58.5.2. Antarktika (LIC/F5852.) |
|
|
KPN |
150 (3) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides |
Zona: |
FAO 48.3. Antarktika (TOP/F483.) |
|||||||
|
KPN |
2 400 (4) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
|
Īpašs nosacījums Ievērojot iepriekš minētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
A pārvaldības apgabals: 48° W līdz 43° 30′ W – 52° 30′ S līdz 56° S (TOP/*F483A) 0 B pārvaldības apgabals: 43° 30′ W līdz 40° W – 52° 30′ S līdz 56° S (TOP/*F483B) 720 C pārvaldības apgabals: 48° W līdz 33° 30′ W – 52° 30′ S līdz 56° S (TOP/*F483C) 1 680 |
||||||||||
|
Suga: |
Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides |
Zona: |
FAO 48.4. Antarktikas ziemeļi (TOP/F484N.) |
|
|
KPN |
42 (5) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides |
Zona: |
FAO 58.5.2. Antarktika (TOP/F5852.) |
|
|
KPN |
4 410 (6) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Antarktikas ilkņzivs Dissostichus mawsoni |
Zona: |
FAO 48.4. Antarktikas dienvidi (TOA/F484S.) |
|
|
KPN |
28 (7) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Krils Euphausia superba |
Zona: |
FAO 48 (KRI/F48.) |
|||||||||
|
KPN |
5 610 000 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||||
|
Īpašs nosacījums Ievērojot kopējās apvienotās nozvejas limitu 620 000 tonnu apjomā, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
48.1 rajons (KRI/*F481.): 155 000 48.2 rajons (KRI/*F482.): 279 000 48.3 rajons (KRI/*F483.): 279 000 48.4 rajons (KRI/*F484.): 93 000 |
||||||||||||
|
Suga: |
Krils Euphausia superba |
Zona: |
FAO 58.4.1. Antarktika (KRI/F5841.) |
|||||
|
KPN |
440 000 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||
|
Īpašs nosacījums Ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
58.4.1. rajons uz rietumiem no 115° E (KRI/*F-41W) 277 000 58.4.1. rajons uz austrumiem no 115° E (KRI/*F-41E) 163 000 |
||||||||
|
Suga: |
Krils Euphausia superba |
Zona: |
FAO 58.4.2. Antarktika (KRI/F5842.) |
|||||
|
KPN |
2 645 000 pm |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||
|
Īpašs nosacījums Ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
58.4.2. rajons uz rietumiem no 55° E (KRI/*F-42W) 260 000 58.4.2. rajons uz austrumiem no 55° E (KRI/*F-42E) 192 000 |
||||||||
|
Suga: |
Zaļā nototēnija Gobionotothen gibberifrons |
Zona: |
FAO 48.3. Antarktika (NOG/F483.) |
|
|
KPN |
1 470 (8) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Pelēkā nototēnija Lepidonotothen squamifrons |
Zona: |
FAO 48.3. Antarktika (NOS/F483.) |
|
|
KPN |
300 (9) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Pelēkā nototēnija Lepidonotothen squamifrons |
Zona: |
FAO 58.5.2. Antarktika (NOS/F5852.) |
|
|
KPN |
80 (10) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Makrūrzivis Macrourus spp. |
Zona: |
FAO 58.5.2. Antarktika (GRV/F5852.) |
|
|
KPN |
360 (11) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Makrūrzivis Macrourus spp. |
Zona: |
FAO 48.3. Antarktika (GRV/F483.) |
|
|
KPN |
120 (12) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Makrūrzivis Macrourus spp. |
Zona: |
FAO 48.4. Antarktika (GRV/F484.) |
|
|
KPN |
11 (13) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Marmora nototēnija Notothenia rossii |
Zona: |
FAO 48.3. Antarktika (NOR/F483.) |
|
|
KPN |
300 (14) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Krabji Paralomis spp. |
Zona: |
FAO 48.3. Antarktika (PAI/F483.) |
|
|
KPN |
0 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Melnā leduszivs Pseudochaenichthys georgianus |
Zona: |
FAO 48.3. Antarktika (SGI/F483.) |
|
|
KPN |
300 (15) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
FAO 48.3. Antarktika (SRX/F483.) |
|
|
KPN |
120 (16) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
FAO 48.4. Antarktika (SRX/F484.) |
|
|
KPN |
3 (17) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
FAO 58.5.2. Antarktika (SRX/F5852.) |
|
|
KPN |
120 (18) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Citas sugas |
Zona: |
FAO 58.5.2. Antarktika (OTH/F5852.) |
|
|
KPN |
50 (19) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
(1) Šīs KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir norādīts kā FAO 58.5.2. statistiskā rajona daļa, kuru norobežo līnija:
|
— |
kas novilkta no punkta, kur 72° 15′ E garuma meridiāns krustojas ar Austrālijas un Francijas jūras robežlīgumā noteikto robežu, uz dienvidiem gar meridiānu līdz tā krustpunktam ar 53° 25′ S platuma paralēli, |
|
— |
tad uz austrumiem gar šo paralēli līdz tās krustpunktam ar 74° E garuma meridiānu, |
|
— |
tad uz ziemeļaustrumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 52° 40′ S platuma paralēles un 76 E garuma meridiāna krustpunktam, |
|
— |
tad uz ziemeļiem gar šo meridiānu līdz tā krustpunktam ar 52° S platuma paralēli, |
|
— |
tad uz ziemeļrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 51° S platuma paralēles un 74° 30′ E garuma meridiāna krustpunktam, un |
|
— |
tad uz dienvidrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz sākuma punktam. |
(2) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(3) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(4) Šo KPN piemēro zvejai ar āķu jedām laikposmā no 2015. gada 16. aprīļa līdz 31. augustam un zvejai ar murdiem laikposmā no 2015. gada 1. decembra līdz 2016. gada 30. novembrim.
(5) Šo KPN piemēro apgabalā, ko norobežo 55° 30′ S un 57° 20′ S platuma paralēles un 25° 30′ W un 29° 30′ W garuma meridiāni.
(6) Šo KPN piemēro tikai uz rietumiem no 79° 20′ E. Zveja uz austrumiem no šā meridiāna šajā zonā ir aizliegta.
(7) Šo KPN piemēro apgabalā, ko norobežo 57° 20′ S un 60° 00′ S platuma paralēles un 24° 30′ W un 29° 00′ W garuma meridiāni.
(8) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(9) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(10) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(11) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(12) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(13) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(14) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(15) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(16) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(17) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(18) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(19) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
IF PIELIKUMS
ATLANTIJAS OKEĀNA DIENVIDAUSTRUMU DAĻA
SEAFO KONVENCIJAS APGABALS
Šīs KPN nav iedalītas SEAFO locekļiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga SEAFO Sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.
|
Suga: |
Beriksas Beryx spp. |
Zona: |
SEAFO (ALF/SEAFO) |
|
|
KPN |
200 (1) |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Sarkanie dziļūdens krabji Chaceon spp. |
Zona: |
SEAFO B1. apakšrajons (2) (GER/F47NAM) |
|
|
KPN |
200 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Sarkanie dziļūdens krabji Chaceon spp. |
Zona: |
SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu (GER/F47X) |
|
|
KPN |
200 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides |
Zona: |
SEAFO D apakšapgabals (TOP/F47D) |
|
|
KPN |
276 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides |
Zona: |
SEAFO, izņemot D apakšapgabalu (TOP/F47D) |
|
|
KPN |
0 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Atlantijas lielgalvis Hoplostethus atlanticus |
Zona: |
SEAFO B1. apakšrajons (3) (ORY/F47NAM) |
|
|
KPN |
0 (4) |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Atlantijas lielgalvis Hoplostethus atlanticus |
Zona: |
SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu (ORY/F47X) |
|
|
KPN |
50 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Pelaģiskā cūkzivs Pseudopentaceros spp |
Zona: |
SEAFO (EDW/SEAFO) |
|
|
KPN |
143 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
(1) B1. rajonā nedrīkst nozvejot vairāk kā 132 tonnas.
(2) Šīs KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:
|
— |
rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns, |
|
— |
ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle, |
|
— |
dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle, |
|
— |
austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža. |
(3) Šā pielikuma piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:
|
— |
rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns, |
|
— |
ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle, |
|
— |
dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle, |
|
— |
austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža. |
(4) Izņemot piezvejas daudzumu 4 tonnu apmērā.
IG PIELIKUMS
DIENVIDU TUNZIVS – VISI APGABALI
|
Suga: |
Dienvidu tunzivs Thunnus maccoyii |
Zona: |
Visi apgabali (SBF/F41-81) |
|
|
Savienība |
10 (1) |
|
|
|
|
KPN |
14 647 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
IH PIELIKUMS
WCPFC KONVENCIJAS APGABALS
|
Suga: |
Zobenzivs Xiphias gladius |
Zona: |
WCPFC konvencijas apgabals uz dienvidiem no 20° S (SWO/F7120S) |
|
|
Savienība |
3 170,36 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Piesardzīga KPN
|
|
IJ PIELIKUMS
SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS
|
Suga: |
Čīles stavrida Trachurus murphyi |
Zona: |
SPRFMO konvencijas apgabals (CJM/SPRFMO) |
|
|
Vācija |
vēl jānosaka (1) |
|
|
|
|
Nīderlande |
vēl jānosaka (1) |
|
|
|
|
Lietuva |
vēl jānosaka (1) |
|
|
|
|
Polija |
vēl jānosaka (1) |
|
|
|
|
Savienība |
vēl jānosaka (1) |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
(1) Jāgroza pēc SPRFMO komisijas trešās gadskārtējās sanāksmes 2015. gada februārī.
IIA PIELIKUMS
KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR KONKRĒTU MENCAS, JŪRAS ZELTPLEKSTES UN JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES IIIa, VIa, VIIa, VIId RAJONĀ, ICES IV APAKŠAPGABALĀ UN SAVIENĪBAS ŪDEŅOS ICES IIa UN Vb RAJONĀ
1. Darbības joma
|
1.1. |
Šo pielikumu piemēro Savienības kuģiem, uz kuriem ir vai tiek izmantots kāds no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītajiem zvejas rīkiem un kuri atrodas kādā no šā pielikuma 2. punktā norādītajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem. |
|
1.2. |
Šo pielikumu nepiemēro kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem. Minētajiem kuģiem nav jābūt saņēmušiem zvejas atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu. Attiecīgās dalībvalstis, izmantojot piemērotas paraugu ņemšanas metodes, novērtē šo kuģu zvejas piepūli atkarībā no zvejas piepūles grupām, pie kurām tie pieder. Šīs regulas 8. pantā noteiktajā pārvaldības Komisija lūdz zinātnisku ieteikumu, kurā novērtēta šo kuģu īstenotā zvejas piepūle, lai lemtu par to turpmāku iekļaušanu zvejas piepūles režīmā. |
2. Reglamentētie zvejas rīki un ģeogrāfiskie apgabali
Šā pielikuma īstenošanas vajadzībām piemēro Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītās zvejas rīku grupas (“reglamentētie zvejas rīki”) un minētā pielikuma 2. punktā norādītās ģeogrāfisko apgabalu grupas.
3. Atļaujas
Ja dalībvalsts to uzskata par lietderīgu, lai panāktu šā zvejas piepūles režīma ilgtspējīgu īstenošanu, tā var noteikt aizliegumu jebkurā ģeogrāfiskajā apgabalā, uz kuru attiecas šis pielikums, zvejot ar reglamentētajiem zvejas rīkiem ikvienam tās karoga kuģim, kam nav reģistrēta šāda zvejas darbība, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.
4. Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle
|
4.1. |
Regulas (EK) Nr. 1342/2008 12. panta 1. punktā un Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. panta 2. punktā minētā maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle šīs regulas 8. pantā noteiktajā pārvaldības periodā katras dalībvalsts zvejas piepūles grupām ir noteikta šā pielikuma 1. papildinājumā. |
|
4.2. |
Gada zvejas piepūles maksimālie apjomi, kas noteikti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (1), neietekmē šajā pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli. |
5. Pārvaldība
|
5.1. |
Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantā, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 4. pantā un 13.–17. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā. |
|
5.2. |
Dalībvalsts var noteikt pārvaldības periodus, kuros atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām iedala visu maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli vai tās daļu. Šādā gadījumā dienu vai stundu skaitu, ko kuģis pārvaldības periodā drīkst pavadīt attiecīgajā apgabalā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem. Ikvienā šādā pārvaldības periodā attiecīgā dalībvalsts var pārdalīt zvejas piepūli starp atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām. |
|
5.3. |
Ja dalībvalsts laiku, ko tās karoga kuģiem atļauts pavadīt apgabalā, nosaka stundās, tā turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 5.1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Pēc Komisijas pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu zvejas piepūles izmantojumu, kas rodas tādējādi, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām. |
6. Zvejas piepūles ziņojums
Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu mencu pārvaldības vajadzībām uzskata katru no ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas minēti šā pielikuma 2. punktā.
7. Attiecīgo datu paziņošana
Dalībvalstis datus par savu zvejas kuģu īstenoto zvejas piepūli nosūta Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu. Šos datus nosūta, izmantojot Zvejniecības datu apmaiņas sistēmu vai jebkuru jaunu datu vākšanas sistēmu, kuru ieviesusi Komisija.
(1) Padomes Regula (EK) Nr. 1954/2003 (2003. gada 4. novembris), kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem, un ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2847/93 un atceļ Regulas (EK) Nr. 685/95 un (EK) Nr. 2027/95 (OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.).
IIA pielikuma 1. papildinājums
Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle kilovatdienās
|
a) |
Kategats
|
|
b) |
Skageraks, ICES IIIa rajona daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā; ICES IV apakšapgabals un Savienības ūdeņi ICES IIa rajonā; ICES VIId rajons
|
|
c) |
ICES VIIa rajons
|
|
d) |
ICES VIa rajons un Savienības ūdeņi ICES Vb rajonā
|
IIB PIELIKUMS
KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR DAŽU HEKA DIENVIDU KRĀJUMU UN NORVĒĢIJAS OMĀRA KRĀJUMU ATJAUNOŠANU ICES VIIIc UN IXa RAJONĀ, IZŅEMOT KADISAS JŪRAS LĪCI
I NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
1. Darbības joma
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2166/2005 šo pielikumu piemēro Savienības kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti traļi, dāņu vadi vai tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks, un žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, vai grunts āķu jedas, un kuri atrodas ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci.
2. Definīcijas
Šajā pielikumā:
|
a) |
“zvejas rīku grupa” ir grupa, kas sastāv no šādām divām zvejas rīku kategorijām:
|
|
b) |
“reglamentētie zvejas rīki” ir jebkuras šai zvejas rīku grupai piederošas kategorijas zvejas rīki; |
|
c) |
“apgabals” ir ICES VIIIc un IXa rajons, izņemot Kadisas jūras līci; |
|
d) |
“pašreizējais pārvaldības periods” ir 8. pantā noteiktais laikposms; |
|
e) |
“īpaši nosacījumi” ir 6.1. punktā minētie īpašie nosacījumi. |
3. Darbības ierobežojumi
Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ar tās karogu kuģojoši Savienības kuģi, kad uz tiem ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto skaitu dienu.
II NODAĻA
Atļaujas
4. Atļauju saņēmušie kuģi
|
4.1. |
Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zveju ar reglamentētu zvejas rīku nevienam tās karoga kuģim, kam šajā apgabalā laikā no 2002. līdz 2014. gadam jau nav reģistrēta šāda zvejas darbība, izņemot reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos. |
|
4.2. |
Tādas dalībvalsts karoga kuģim, kurai nav kvotu zvejai attiecīgajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 11. vai 12. punktu. |
III NODAĻA
Apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas iedalīts Savienības kuģiem
5. Maksimālais dienu skaits
|
5.1. |
Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko pašreizējā pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt tās karoga kuģim, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā. |
|
5.2. |
Ja kuģis var pierādīt, ka tā heka nozvejas ir mazākas par 8 % no attiecīgajā zvejas reisā nozvejoto zivju kopējā dzīvsvara, šā kuģa karoga dalībvalstij ir atļauts ar minēto zvejas reisu saistītās jūrā pavadītās dienas neatskaitīt no maksimālā jūrā pavadāmo dienu skaita, kas noteikts I tabulā. |
6. Īpaši nosacījumi dienu iedalīšanai
|
6.1. |
Lai noteiktu maksimālo jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko Savienības kuģis ar savas karoga dalībvalsts atļauju var atrasties attiecīgajā apgabalā, un saskaņā ar I tabulu piemēro šādus īpašos nosacījumus:
|
|
6.2. |
Ja kuģim pienākas neierobežots dienu skaits tāpēc, ka tas ir izpildījis īpašos nosacījumus, kuģa kopējos izkrāvumos pašreizējā pārvaldības periodā heka izkrāvumi nedrīkst pārsniegt 5 tonnas (dzīvsvars) un Norvēģijas omāra izkrāvumi 2,5 tonnas (dzīvsvars). |
|
6.3. |
Ja kuģis neievēro kādu no īpašajiem nosacījumiem, tam uzreiz tiek atņemtas tiesības uz papildu dienām, kuru iedalīšana saistīta ar attiecīgo īpašo nosacījumu. |
|
6.4. |
Šīs nodaļas 6.1. punktā minēto īpašo nosacījumu piemērošanu var nodot no viena kuģa vienam vai vairākiem citiem kuģiem, kuri flotē aizstāj minēto kuģi, ja aizstājējkuģis izmanto līdzīgu zvejas rīku un tam nevienā darbības gadā nav reģistrēti heka un Norvēģijas omāra izkrāvumi, kuru svars pārsniedz 6.1. punktā norādīto svaru.
I tabula Maksimālais dienu skaits, ko kuģis gadā drīkst pavadīt apgabalā (pa zvejas rīku grupām)
|
|||||||||||||||||
7. Kilovatdienu sistēma
|
7.1. |
Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli pārvalda saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts ikvienam attiecīgajam kuģim var atļaut attiecībā uz jebkuru no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem un īpašajiem nosacījumiem pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ar noteikumu, ka tiek ievērots reglamentētajam zvejas rīkam un īpašajiem nosacījumiem atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits. |
|
7.2. |
Šis kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga kuģiem, kuri drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku un attiecīgā gadījumā atbilst īpašajam nosacījumam. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 7.1. punkts netiktu piemērots. Ja saskaņā ar I tabulu dienu skaits nav ierobežots, attiecīgais dienu skaits, ko kuģis var izmantot, ir 360 dienas. |
|
7.3. |
Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 7.1. punktā minēto sistēmu, iesniedz Komisijai pieprasījumu par I tabulā izklāstītajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem un īpašajiem nosacījumiem kopā ar elektroniska formāta ziņojumiem, kuros ietverts aprēķinu izklāsts, kura pamatā ir:
|
|
7.4. |
Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija novērtē, vai 7. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, un attiecīgā gadījumā var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 7.1. punktā minēto sistēmu. |
8. Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu
|
8.1. |
Pamatojoties uz zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, kas notikusi iepriekšējā pārvaldības periodā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1198/2006 (1) 23. pantu vai Padomes Regulu (EK) Nr. 744/2008 (2), Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, kad saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc attiecīgās dalībvalsts rakstiska un pienācīgi pamatota lūguma Komisija var individuāli izskatīt citus zvejas darbību pilnīgas izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā rakstiskā lūgumā norāda attiecīgos kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības. |
|
8.2. |
Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja reglamentētus zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja minētos zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai. |
|
8.3. |
Šīs nodaļas 8.1. un 8.2. punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts saskaņā ar 3. vai 6.4. punktu vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas. |
|
8.4. |
Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, pašreizējā pārvaldības periodā līdz 15. jūnijam iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu un īpašajiem nosacījumiem ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:
|
|
8.5. |
Pamatojoties uz šādu dalībvalsts pieprasījumu, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt minētajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas minētajai dalībvalstij noteikts 5.1. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
|
8.6. |
Dalībvalsts pašreizējā pārvaldības periodā var pārdalīt šīs jūrā pavadāmās papildu dienas visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus. Papildu dienas, kas bija iedalītas zvejas darbības izbeigušam kuģim, kurš atbilda 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajam īpašajam nosacījumam, nedrīkst iedalīt kuģim, kurš turpina aktīvu darbību, bet īpašajam nosacījumam neatbilst. |
|
8.7. |
Ja Komisija par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu iepriekšējā pārvaldības periodā iedala jūrā pavadāmas papildu dienas, maksimālo dienu skaitu, kas dalībvalstij un zvejas rīkam norādīts I tabulā, attiecīgi koriģē pašreizējam pārvaldības periodam. |
9. Papildu dienu iedalīšana par zinātnisko novērotāju pastiprinātu izvietošanu
|
9.1. |
Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija dalībvalstīm var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 199/2008 (3) un tās īstenošanas noteikumos, kas piemērojami valsts programmām. |
|
9.2. |
Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa. |
|
9.3. |
Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 9.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz Komisijai apstiprināšanai pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu. |
|
9.4. |
Pamatojoties uz minēto aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt attiecīgajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas 5.1. punktā noteikts minētajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programma. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
|
9.5. |
Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas programma. |
IV NODAĻA
Pārvaldība
10. Vispārīgs pienākums
Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā.
11. Pārvaldības periodi
|
11.1. |
Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāra mēnešus. |
|
11.2. |
Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts. |
|
11.3. |
Ja laiku, ko tās karoga kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 10. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām. |
V NODAĻA
Apmaiņa ar iedalīto zvejas piepūli
12. Dienu nodošana starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem
|
12.1. |
Dalībvalsts var atļaut ikvienam tās karoga zvejas kuģim nodot tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas citam tās karoga zvejas kuģim, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta Savienības zvejas flotes reģistrā. |
|
12.2. |
Saskaņā ar 12.1. punktu nodoto apgabalā pavadāmo dienu kopējais skaits, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nedrīkst būt lielāks par gadā reģistrēto vidējo dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais kuģis un ko apstiprina ieraksti zvejas žurnālā 6.1. punkta a) apakšpunktā noteiktajos gados, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos. |
|
12.3. |
Dienu nodošana, kas aprakstīta 12.1. punktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā. |
|
12.4. |
Dienu nodošana ir atļauta tikai kuģiem, kas izmanto zvejas dienas, kuras iedalītas bez īpašiem nosacījumiem. |
|
12.5. |
Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām. Šajā punktā minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai izmantojamās izklājlapas formātu var noteikt Komisija ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
13. Dienu nodošana starp dažādu dalībvalstu karoga zvejas kuģiem
Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem ar noteikumu, ka mutatis mutandis piemēro 4.1., 4.2. un 12. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un, attiecīgā gadījumā, ar to saistītās nozvejas kvotas.
VI NODAĻA
Ziņošanas pienākumi
14. Zvejas piepūles ziņojums
Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā noteikto apgabalu.
15. Attiecīgo datu vākšana
Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni savāc informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo kuģu dzinēju jaudu (kilovatdienās).
16. Attiecīgo datu paziņošana
Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai zināmus 15. punktā norādītos datus, nosūtot atbilstīgi II un III tabulai sagatavotu izklājlapu uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, kuru Komisija norāda dalībvalstīm. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā nosūta Komisijai detalizētu informāciju par iedalīto un īstenoto zvejas piepūli, aptverot visu pašreizējo un iepriekšējo pārvaldības periodu vai to daļas.
II tabula
Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)
|
Dalībvalsts |
Zvejas rīks |
Pārvaldības periods |
Summārās zvejas piepūles deklarācija |
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
III tabula
Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)
|
Lauka nosaukums |
Maksimālais zīmju/ciparu skaits |
Līdzināšana (4) L (pie kreisās malas)/R (pie labās malas) |
Definīcija un piezīmes |
|||||||||||
|
3 |
|
Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts |
|||||||||||
|
2 |
|
Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:
|
|||||||||||
|
4 |
|
Viens pārvaldības periods laikā no 2006. gada pārvaldības perioda līdz pašreizējam pārvaldības periodam |
|||||||||||
|
7 |
R |
Summārā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no 1. februāra līdz 31. janvārim attiecīgajā pārvaldības periodā |
IV tabula
Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem
|
Dalībvalsts |
CFR |
Ārējais marķējums |
Pārvaldības perioda ilgums |
Paziņotais zvejas rīks |
Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajam zvejas rīkam |
Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto zvejas rīku |
Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais zvejas rīks |
Dienu nodošana |
||||||||||||
|
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
|||||
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
(5) |
(5) |
(5) |
(5) |
(6) |
(6) |
(6) |
(6) |
(7) |
(7) |
(7) |
(7) |
(8) |
(8) |
(8) |
(8) |
(9) |
V tabula
Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kuģiem
|
Lauka nosaukums |
Maksimālais zīmju/ciparu skaits |
Līdzināšana (5) L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas) |
Definīcija un piezīmes |
|||||||||||
|
3 |
|
Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts |
|||||||||||
|
12 |
|
Savienības zvejas flotes reģistra (CFR) numurs Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (9 zīmes). Ja sērijā ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm. |
|||||||||||
|
14 |
L |
Saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87 (6) |
|||||||||||
|
2 |
L |
Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos |
|||||||||||
|
2 |
L |
Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:
|
|||||||||||
|
2 |
L |
Norāda, kuru no IIB pielikuma 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā norādītajiem īpašajiem nosacījumiem piemēro, ja piemēro kādu no tiem |
|||||||||||
|
3 |
L |
Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIB pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums |
|||||||||||
|
3 |
L |
Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā un izmantojis zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam |
|||||||||||
|
4 |
L |
Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits” |
(1) Padomes Regula (EK) Nr. 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.).
(2) Padomes Regula (EK) Nr. 744/2008 (2008. gada 24. jūlijs), ar ko izveido īpašu pagaidu darbību ekonomikas krīzes skarto Eiropas Kopienas zvejas flotu pārstrukturēšanas veicināšanai (OV L 202, 31.7.2008., 1. lpp.).
(3) Padomes Regula (EK) Nr. 199/2008 (2008. gada 25. februāris) par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.).
(4) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.
(5) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.
(6) Komisijas Regula (EEK) Nr. 1381/87 (1987. gada 20. maijs), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju (OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.).
IIC PIELIKUMS
KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR LAMANŠA RIETUMU DAĻAS JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES VIIe RAJONĀ
I NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
1. Darbības joma
|
1.1. |
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 509/2007 šo pielikumu piemēro Savienības kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks, un stacionāri tīkli, tostarp žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir 220 mm vai mazāks, un kuri atrodas ICES VIIe rajonā. |
|
1.2. |
Kuģus, kas zvejo ar stacionāriem tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks, un kas saskaņā ar trīs iepriekšējo gadu laikā reģistrētajām zvejas darbībām ir nozvejojuši mazāk par 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars) gadā, atbrīvo no šā pielikuma piemērošanas ar šādiem nosacījumiem:
Ja kāds no šiem nosacījumiem nav izpildīts, uz minētajiem kuģiem tūlīt pārtrauc attiecināt atbrīvojumu no šā pielikuma piemērošanas. |
2. Definīcijas
Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:
|
a) |
“zvejas rīku grupa” ir grupa, kas sastāv no šādām divām zvejas rīku kategorijām:
|
|
b) |
“reglamentētie zvejas rīki” ir jebkuras šai zvejas rīku grupai piederošas kategorijas zvejas rīki; |
|
c) |
“apgabals” ir ICES VIIe rajons; |
|
d) |
“pašreizējais pārvaldības periods” ir laikposms no 2015. gada 1. februāra līdz 2016. gada 31. janvārim. |
3. Darbības ierobežojumi
Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ar tās karogu kuģojoši Savienības kuģi, kas reģistrēti Savienībā, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto skaitu dienu, kad uz tiem ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem.
II NODAĻA
Atļaujas
4. Atļauju saņēmušie kuģi
|
4.1. |
Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zveju ar reglamentētu zvejas rīku nevienam tās karoga kuģim, kam minētajā apgabalā laikā no 2002. līdz 2014. gadam jau nav reģistrēta šāda zvejas darbība, izņemot reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos. |
|
4.2. |
Tomēr kuģim, kas reģistrēts izmantojam reglamentētu zvejas rīku, var atļaut izmantot citādu zvejas rīku, ja otrā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaits ir lielāks par vai vienāds ar reglamentētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu. |
|
4.3. |
Tādas dalībvalsts karoga kuģim, kurai nav kvotu zvejai attiecīgajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 10. vai 11. punktu. |
III NODAĻA
Apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas iedalīts Savienības kuģiem
5. Maksimālais dienu skaits
Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko pašreizējā pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt tās karoga kuģim, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.
I tabula
Maksimālais dienu skaits, ko kuģis gadā drīkst pavadīt apgabalā(pa reglamentēto zvejas rīku kategorijām)
|
Reglamentētais zvejas rīks |
Maksimālais dienu skaits |
|
|
Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm |
BE |
164 |
|
FR |
175 |
|
|
UK |
207 |
|
|
Stacionāri tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≤ 220 mm |
BE |
164 |
|
FR |
178 |
|
|
UK |
164 |
|
6. Kilovatdienu sistēma
|
6.1. |
Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli pašreizējā pārvaldības periodā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts ikvienam attiecīgajam kuģim var atļaut attiecībā uz jebkuru no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ja tiek ievērots reglamentētajam zvejas rīkam atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits. |
|
6.2. |
Šis kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga kuģiem, kuri drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 6.1. punkts netiktu piemērots. |
|
6.3. |
Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu, iesniedz Komisijai pieprasījumu par I tabulā izklāstītajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem kopā ar elektroniska formāta ziņojumiem, kuros ietverts aprēķinu izklāsts, kura pamatā ir:
|
|
6.4. |
Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija novērtē, vai 6. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, un attiecīgā gadījumā var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu. |
7. Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu
|
7.1. |
Pamatojoties uz zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, kas notikusi iepriekšējā pārvaldības periodā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/2006 23. pantu vai Regulu (EK) Nr. 744/2008, Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, kad saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc attiecīgās dalībvalsts rakstiska un pienācīgi pamatota lūguma Komisija var individuāli izskatīt citus zvejas darbību pilnīgas izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā rakstiskā lūgumā norāda attiecīgos kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības. |
|
7.2. |
Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja konkrētas grupas zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja minētās grupas zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai. |
|
7.3. |
Šīs nodaļas 7.1. un 7.2. punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts saskaņā ar 4.2. punktu vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas. |
|
7.4. |
Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 7.1. punktu iedalītas dienas, pašreizējā pārvaldības periodā līdz 15. jūnijam iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:
|
|
7.5. |
Pamatojoties uz šādu dalībvalsts pieprasījumu, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt minētajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas minētajai dalībvalstij noteikts 5. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
|
7.6. |
Dalībvalsts pašreizējā pārvaldības periodā var pārdalīt šīs jūrā pavadāmās papildu dienas visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus. |
|
7.7. |
Ja Komisija par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu iepriekšējā pārvaldības periodā iedala jūrā pavadāmas papildu dienas, maksimālo dienu skaitu, kas dalībvalstij un zvejas rīkam norādīts I tabulā, attiecīgi koriģē pašreizējam pārvaldības periodam. |
8. Papildu dienu iedalīšana par zinātnisko novērotāju pastiprinātu izvietošanu
|
8.1. |
Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija no 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim dalībvalstij var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 199/2008 un tās īstenošanas noteikumos, kas piemērojami valsts programmām. |
|
8.2. |
Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no zvejas kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa. |
|
8.3. |
Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz Komisijai apstiprināšanai pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu. |
|
8.4. |
Pamatojoties uz minēto aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt attiecīgajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas 5. punktā noteikts minētajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programma. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
|
8.5. |
Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas programma. |
IV NODAĻA
Pārvaldība
9. Vispārīgs pienākums
Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.
10. Pārvaldības periodi
|
10.1. |
Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāra mēnešus. |
|
10.2. |
Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts. |
|
10.3. |
Ja laiku, ko tās karoga kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 9. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām. |
V NODAĻA
Apmaiņa ar iedalīto zvejas piepūli
11. Dienu nodošana starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem
|
11.1. |
Dalībvalsts var atļaut ikvienam tās karoga zvejas kuģim nodot tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas citam tās karoga zvejas kuģim, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta Savienības zvejas flotes reģistrā. |
|
11.2. |
Kopējais attiecīgajā apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas nodots saskaņā ar 11.1. punktu, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par gadā reģistrēto vidējo dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais kuģis un ko apstiprina ieraksti zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos. |
|
11.3. |
Dienu nodošana, kas aprakstīta 11.1. punktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā. |
|
11.4. |
Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām. Šajā punktā minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai izmantojamās izklājlapas formātu var noteikt Komisija ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
12. Dienu nodošana starp dažādu dalībvalstu karoga zvejas kuģiem
Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem, ja mutatis mutandis piemēro 4.2., 4.4., 5., 6. un 10. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un, attiecīgā gadījumā, ar to saistītās nozvejas kvotas.
VI NODAĻA
Ziņošanas pienākumi
13. Zvejas piepūles ziņojums
Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā noteikto apgabalu.
14. Attiecīgo datu vākšana
Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni savāc informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo kuģu dzinēju jaudu (kilovatdienās).
15. Attiecīgo datu paziņošana
Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai zināmus 14. punktā norādītos datus, nosūtot atbilstīgi II un III tabulai sagatavotu izklājlapu uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, kuru Komisija norāda dalībvalstīm. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā nosūta Komisijai informāciju par iedalīto un īstenoto zvejas piepūli, aptverot visu 2013. gada un 2014. gada pārvaldības periodu vai tā daļas.
II tabula
Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)
|
Dalībvalsts |
Zvejas rīks |
Pārvaldības periods |
Summārās zvejas piepūles deklarācija |
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
III tabula
Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)
|
Lauka nosaukums |
Maksimālais zīmju/ciparu skaits |
Līdzināšana (1) L (pie kreisās malas)/R (pie labās malas) |
Definīcija un piezīmes |
|||||||||||
|
3 |
|
Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts |
|||||||||||
|
2 |
|
Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:
|
|||||||||||
|
4 |
|
Viens gads laikā no 2006. gada pārvaldības perioda līdz pašreizējam pārvaldības periodam |
|||||||||||
|
7 |
R |
Summārā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no 1. februāra līdz 31. janvārim attiecīgajā pārvaldības periodā |
IV tabula
Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem
|
Dalībvalsts |
CFR |
Ārējais marķējums |
Pārvaldības perioda ilgums |
Paziņotais zvejas rīks |
Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto zvejas rīku |
Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais zvejas rīks |
Dienu nodošana |
|||||||||
|
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
|||||
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
(5) |
(5) |
(5) |
(5) |
(6) |
(6) |
(6) |
(6) |
(7) |
(7) |
(7) |
(7) |
(8) |
V tabula
Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kuģiem
|
Lauka nosaukums |
Maksimālais zīmju/ciparu skaits |
Līdzināšana (2) L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas) |
Definīcija un piezīmes |
|||||||||||
|
3 |
|
Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts |
|||||||||||
|
12 |
|
Savienības zvejas flotes reģistra (CFR) numurs Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (9 zīmes). Ja sērijā ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm. |
|||||||||||
|
14 |
L |
Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1381/87 |
|||||||||||
|
2 |
L |
Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos |
|||||||||||
|
2 |
L |
Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:
|
|||||||||||
|
3 |
L |
Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIC pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums |
|||||||||||
|
3 |
L |
Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā un izmantojis zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam |
|||||||||||
|
4 |
L |
Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits” |
(1) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.
(2) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.
IID PIELIKUMS
TŪBĪŠU PĀRVALDĪBAS APGABALI ICES IIa, IIIa RAJONĀ UN ICES IV APAKŠAPGABALĀ
Lai pārvaldītu IA pielikumā noteiktās tūbīšu zvejas iespējas ICES IIa, IIIa rajonā un IV apakšapgabalā, ir noteikti un šā pielikuma papildinājumā attēloti šādi pārvaldības apgabali, kuros piemēro īpašus nozvejas limitus.
|
Tūbīšu pārvaldības apgabals |
ICES statistiskie taisnstūri |
|
1 |
31-34 E9-F2; 35 E9-F3; 36 E9-F4; 37 E9-F5; 38-40 F0-F5; 41 F5-F6 |
|
2 |
31-34 F3-F4; 35 F4-F6; 36 F5-F8; 37-40 F6-F8; 41 F7-F8 |
|
3 |
41 F1-F4; 42-43 F1-F9; 44 F1-G0; 45-46 F1-G1; 47 G0 |
|
4 |
38-40 E7-E9; 41-46 E6-F0 |
|
5 |
47-51 E6 + F0-F5; 52 E6-F5 |
|
6 |
41-43 G0-G3; 44 G1 |
|
7 |
47-51 E7-E9 |
IID pielikuma 1. papildinājums
TŪBĪŠU PĀRVALDĪBAS APGABALI
III PIELIKUMS
ZVEJAS ATĻAUJU MAKSIMĀLAIS SKAITS SAVIENĪBAS KUĢIEM, KAS ZVEJO TREŠO VALSTU ŪDEŅOS
|
Zvejas apgabals |
Zvejniecība |
Zvejas atļauju skaits |
Zvejas atļauju sadalījums dalībvalstīm |
Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits |
|
|
Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu |
Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N |
Jānosaka |
DK |
Jānosaka |
Jānosaka |
|
DE |
Jānosaka |
||||
|
FR |
Jānosaka |
||||
|
IE |
Jānosaka |
||||
|
NL |
Jānosaka |
||||
|
PL |
Jānosaka |
||||
|
SV |
Jānosaka |
||||
|
UK |
Jānosaka |
||||
|
Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62° 00′ N |
80 |
DE |
16 |
50 |
|
|
IE |
1 |
||||
|
ES |
20 |
||||
|
FR |
18 |
||||
|
PT |
9 |
||||
|
UK |
14 |
||||
|
Nav piešķirtas |
2 |
||||
|
Makrele (1) |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
70 |
||
|
Rūpnieciskās zvejas sugas, uz dienvidiem no 62° 00′ N |
480 |
DK |
450 |
150 |
|
|
UK |
30 |
||||
|
Fēru salu ūdeņi |
Visas zvejniecības, kurās kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām, zvejo ar trali zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru salu bāzes līnijām |
26 |
BE |
0 |
13 |
|
DE |
4 |
||||
|
FR |
4 |
||||
|
UK |
18 |
||||
|
Mencas un pikšas specializētā zveja ar zvejas rīkiem, kuru minimālais linuma acs izmērs ir 135 mm, tikai apgabalā uz dienvidiem no 62° 28′ N un uz austrumiem no 6° 30′ W |
8 (2) |
Nepiemēro |
4 |
||
|
|
Zveja ar trali ārpus 21 jūdzes zonas no Fēru salu bāzes līnijas. Laikposmos no 1. marta līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim šie kuģi var darboties apgabalā starp 61° 20′ N un 62° 00′ N un 12. un 21. jūdzi no bāzes līnijām |
70 |
BE |
0 |
26 |
|
DE |
10 |
||||
|
FR |
40 |
||||
|
UK |
20 |
||||
|
Zilās jūras līdakas zveja ar trali, kura minimālais linuma acs izmērs ir 100 mm, apgabalā uz dienvidiem no 61° 30′ N un uz rietumiem no 9° 00′ W, apgabalā starp 7° 00′ W un 9° 00′ W uz dienvidiem no 60° 30′ N un apgabalā uz dienvidrietumiem no līnijas, kas savieno 60° 30′ N, 7° 00′ W un 60° 00′ N, 6° 00′ W |
70 |
DE (3) |
8 |
20 (4) |
|
|
FR (3) |
12 |
||||
|
Specializētā saidas zveja ar trali, kura minimālais linuma acs izmērs ir 120 mm, ar iespēju izmantot ap āmi apliktas ierobežojošās stropes |
70 |
Nepiemēro |
22 (4) |
||
|
Putasu zveja. Zvejas atļauju kopējo skaitu var palielināt par četriem kuģiem, lai veidotu kuģu pārus, ja Fēru salu iestādes ievieš īpašus noteikumus par piekļuvi apgabalam ar nosaukumu “galvenais putasu zvejas apgabals” |
34 |
DE |
2 |
20 |
|
|
DK |
5 |
||||
|
FR |
4 |
||||
|
NL |
6 |
||||
|
UK |
7 |
||||
|
SE |
1 |
||||
|
ES |
4 |
||||
|
IE |
4 |
||||
|
PT |
1 |
||||
|
Zveja ar āķu rindām un jedām |
10 |
UK |
10 |
6 |
|
|
Makrele |
12 |
DK |
1 |
12 |
|
|
BE |
0 |
||||
|
DE |
1 |
||||
|
FR |
1 |
||||
|
IE |
2 |
||||
|
NL |
1 |
||||
|
SE |
1 |
||||
|
UK |
5 |
||||
|
|
Siļķe, uz ziemeļiem no 61° 00′ N |
Jānosaka |
DK |
Jānosaka |
Jānosaka |
|
DE |
Jānosaka |
||||
|
IE |
Jānosaka |
||||
|
FR |
Jānosaka |
||||
|
NL |
Jānosaka |
||||
|
SE |
Jānosaka |
||||
|
UK |
Jānosaka |
||||
(1) Neskarot papildu licences, kuras Norvēģija ir piešķīrusi Zviedrijai saskaņā ar iedibināto praksi.
(2) Saskaņā ar 1999. gada saskaņoto protokolu mencas un pikšas specializētās zvejas skaitliskie rādītāji ir iekļauti skaitļos, kas attiecas uz “visām zvejniecībām, kurās kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām, zvejo ar trali zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru salu bāzes līnijām”.
(3) Šie skaitļi rāda jebkurā laikā klātesošo kuģu maksimālo skaitu.
(4) Šie skaitļi ir iekļauti skaitļos, kas attiecas uz “zveju ar trali ārpus 21 jūdzes zonas no Fēru salu bāzes līnijām”.
IV PIELIKUMS
ICCAT KONVENCIJAS APGABALS (1)
1. Maksimālais skaits Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
|
Spānija |
60 |
|
Francija |
8 |
|
Savienība |
68 |
2. Maksimālais skaits Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
|
Spānija |
152 |
|
Francija |
94 |
|
Itālija |
30 |
|
Kipra |
6 (2) |
|
Malta |
28 (3) |
|
Savienība |
310 |
3. Maksimālais skaits Savienības kuģu, kuriem Adrijas jūrā atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis audzēšanai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
|
Horvātija |
11 |
|
Itālija |
12 |
|
Savienība |
23 |
4. To katras dalībvalsts zvejas kuģu maksimālais skaits un kopējā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā
A tabula
|
Zvejas kuģu skaits (4) |
|||||||
|
|
Kipra (5) |
Grieķija (6) |
Horvātija |
Itālija |
Francija |
Spānija |
Malta (7) |
|
Kuģi zvejai ar riņķvadu |
1 |
1 |
11 |
12 |
17 |
6 |
1 |
|
Kuģi zvejai ar āķu jedām |
6 (8) |
0 |
0 |
30 |
8 |
59 |
28 |
|
Laivas zvejai ar ēsmu |
0 |
0 |
0 |
0 |
8 |
70 |
0 |
|
Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām |
0 |
0 |
12 |
0 |
29 |
0 |
0 |
|
Traleri |
0 |
0 |
0 |
0 |
57 |
0 |
0 |
|
Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi (9) |
0 |
21 |
0 |
0 |
94 |
83 |
0 |
B tabula
|
Kopējā kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība |
|||||||
|
|
Kipra |
Horvātija |
Grieķija |
Itālija |
Francija |
Spānija |
Malta |
|
Kuģi zvejai ar riņķvadu |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
|
Kuģi zvejai ar āķu jedām |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
|
Laivas zvejai ar ēsmu |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
|
Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
|
Traleri |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
|
Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
5. Maksimālais skaits zivju krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts
|
|
Zivju krātiņveida lamatu skaits (10) |
|
Spānija |
5 |
|
Itālija |
6 |
|
Portugāle |
2 |
6. Katras dalībvalsts maksimālā zilo tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā
A tabula
|
Maksimālā tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte |
||
|
|
Audzētavu skaits |
Kapacitāte (tonnās) |
|
Spānija |
14 |
11 852 |
|
Itālija |
15 |
13 000 |
|
Grieķija |
2 |
2 100 |
|
Kipra |
3 |
3 000 |
|
Horvātija |
7 |
7 880 |
|
Malta |
8 |
12 300 |
B tabula
|
Savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms (tonnās) |
|
|
Spānija |
5 855 |
|
Itālija |
3 764 |
|
Grieķija |
785 |
|
Kipra |
2 195 |
|
Horvātija |
2 947 |
|
Malta |
8 768 |
(1) Skaitļus, kas norādīti 1., 2. un 3. iedaļā, var samazināt, lai izpildītu Savienības starptautiskās saistības.
(2) Šo skaitli var palielināt līdz 10, ja Kipra nolemj kuģi zvejai ar riņķvadu aizstāt ar 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām, kā norādīts 4. iedaļas A tabulas 5. zemsvītras piezīmē.
(3) Šo skaitli var palielināt līdz 10, ja Malta nolemj kuģi zvejai ar riņķvadu aizstāt ar 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām, kā norādīts 4. iedaļas A tabulas 7. zemsvītras piezīmē.
(4) Šīs 4. iedaļas A tabulas skaitļus vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.
(5) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.
(6) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 nerūpnieciskās zvejas kuģiem vai ar vienu maza lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu un trīs nerūpnieciskās zvejas kuģiem.
(7) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.
(8) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem.
(9) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).
(10) Šo skaitli vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.
V PIELIKUMS
CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS
A DAĻA
SPECIALIZĒTĀS ZVEJAS AIZLIEGUMS CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ
|
Mērķsuga |
Zona |
Aizlieguma periods |
|
Haizivis (visas sugas) |
Konvencijas apgabals |
No 2015. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
|
Notothenia rossii |
FAO 48.1. Antarktika, pussalas apgabals FAO 48.2. Antarktika, ap Dienvidorkneju salām FAO 48.3. Antarktika, ap Dienviddžordžiju |
No 2015. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
|
Zivis |
FAO 48.1. Antarktika (1) FAO 48.2. Antarktika (1) |
No 2015. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
|
Gobionotothen gibberifrons Chaenocephalus aceratus Pseudochaenichthys georgianus Lepidonotothen squamifrons Patagonotothen guntheri Electrona carlsbergi (1) |
FAO 48.3. |
No 2015. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
|
Dissostichus spp. |
FAO 48.5. Antarktika |
No 2013. gada 1. decembra līdz 2015. gada 30. novembrim |
|
Dissostichus spp. |
FAO 88.3. Antarktika (1) FAO 58.5.1. Antarktika (1) (2) FAO 58.5.2. Antarktika uz austrumiem no 79° 20′ E un ārpus EEZ uz rietumiem no 79° 20′ E (1) FAO 58.4.4. Antarktika (1) (2) FAO 58.7. Antarktika (1) |
No 2015. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
|
Lepidonotothen squamifrons |
No 2015. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
|
|
Visas sugas, izņemot Champsocephalus gunnari un Dissostichus eleginoides |
FAO 58.5.2. Antarktika |
No 2014. gada 1. decembra līdz 2015. gada 30. novembrim |
|
Dissostichus mawsoni |
FAO 48.4. Antarktika (1), apgabals, ko norobežo 55° 30′ S un 57° 20′ S platuma paralēles un 25° 30′ W un 29° 30′ W garuma meridiāni |
No 2015. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
B DAĻA
KPN UN PIEZVEJAS LIMITI ATTIECĪBĀ UZ IZPĒTES ZVEJU CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ 2014./15. GADĀ
|
Apakšapgabals/rajons |
Reģions |
Sezona |
SSRU |
Dissostichus spp. nozvejas limits (tonnās) |
Piezvejas limits (tonnās) (3) |
||||||
|
SSRU |
Limits |
Rajveidīgās zivis |
Macrourus spp. |
Citas sugas |
|||||||
|
58.4.1. |
Viss rajons |
No 2014. gada 1. decembra līdz 2015. gada 30. novembrim |
A, B, F |
0 |
724 |
50 |
16 |
100 (sadale pa 20, 20 katrai SSRU, izņemot slēgto SSRU (ABF)) |
|||
|
C (4) |
252 |
||||||||||
|
D (4) |
42 |
||||||||||
|
E |
315 |
||||||||||
|
G (4) |
68 |
||||||||||
|
H (4) |
42 |
||||||||||
|
58.4.2. |
Viss rajons |
No 2014. gada 1. decembra līdz 2015. gada 30. novembrim |
A |
0 |
35 |
50 |
20 |
20 |
|||
|
B. C, D |
0 |
||||||||||
|
E (tostarp 58.4.2_1) |
35 |
||||||||||
|
58.4.3.a |
Viss rajons |
No 2014. gada 1. decembra līdz 2015. gada 30. novembrim |
Nepiemēro |
|
32 |
50 |
26 |
20 |
|||
|
88.1. |
Viss apakšapgabals |
No 2014. gada 1. decembra līdz 2015. gada 31. augustam |
A, D, E, F, M |
0 |
3 044 (5) |
152 |
430 |
160 |
|||
|
B, C, G |
371 |
A, D, E, F, M |
0 |
A, D, E, F, M |
0 |
A, D, E, F, M |
0 |
||||
|
H, I, K |
2 099 |
B, C, G |
50 |
B, C, G |
40 |
B, C, G |
60 |
||||
|
J, L |
306 |
H, I, K |
112 |
H, I, K |
320 |
H, I, K |
60 |
||||
|
|
|
J, L |
50 |
J, L |
70 |
J, L |
40 |
||||
|
88.2. |
Uz dienvidiem no 65° S |
No 2014. gada 1. decembra līdz 2015. gada 31. augustam |
A, B, I |
0 |
619 |
50 |
99 |
120 |
|||
|
C, D, E, F, G (88.2_1 līdz 88.2_4) |
419 |
A, B, I |
0 |
A, B, I |
0 |
A, B, I |
0 |
||||
|
H |
200 |
C, D, E, F, G |
50 |
C, D, E, F, G |
67 |
C, D, E, F, G |
100 |
||||
|
H |
50 |
H |
32 |
H |
20 |
||||||
V pielikuma B daļas papildinājums
MAZA APJOMA PĒTNIECĪBAS VIENĪBU (SSRU) SARAKSTS
|
Reģions |
SSRU |
Robeža |
|
48.6 |
A |
No 50° S 20° W uz austrumiem līdz 1° 30′ E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 20° W, uz ziemeļiem līdz 50° S. |
|
|
B |
No 60° S 20° W uz austrumiem līdz 10° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 20° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
|
C |
No 60° S 10° W uz austrumiem līdz 0° garumam, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 10° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
|
D |
No 60° S 0° garuma uz austrumiem līdz 10° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 0° garumam, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
|
E |
No 60° S 10° E uz austrumiem līdz 20° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 10° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
|
F |
No 60° S 20° E uz austrumiem līdz 30° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 20° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
|
G |
No 50° S 1° 30′ E uz austrumiem līdz 30° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 1° 30′ E, uz ziemeļiem līdz 50° S. |
|
58.4.1 |
A |
No 55° S 86° E uz austrumiem līdz 150° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 86° E, uz ziemeļiem līdz 55° S. |
|
|
B |
No 60° S 86° E uz austrumiem līdz 90° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 80° E, uz ziemeļiem līdz 64° S, uz austrumiem līdz 86° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
|
C |
No 60° S 90° E uz austrumiem līdz 100° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 90° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
|
D |
No 60° S 100° E uz austrumiem līdz 110° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 100° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
|
E |
No 60° S 110° E uz austrumiem līdz 120° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 110° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
|
F |
No 60° S 120° E uz austrumiem līdz 130° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 120° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
|
G |
No 60° S 130° E uz austrumiem līdz 140° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 130° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
|
H |
No 60° S 140° E uz austrumiem līdz 150° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 140° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
58.4.2 |
A |
No 62° S 30° E uz austrumiem līdz 40° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 30° E, uz ziemeļiem līdz 62° S. |
|
|
B |
No 62° S 40° E uz austrumiem līdz 50° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 62° S. |
|
|
C |
No 62° S 50 ° E uz austrumiem līdz 60° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 50° E, uz ziemeļiem līdz 62° S. |
|
|
D |
No 62° S 60 ° E uz austrumiem līdz 70° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 60° E, uz ziemeļiem līdz 62° S. |
|
|
E |
No 62° S 70° E uz austrumiem līdz 73° 10′ E, uz dienvidiem līdz 64° S, uz austrumiem līdz 80° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 70° E, uz ziemeļiem līdz 62° S. |
|
58.4.3.a |
A |
Viss rajons no 56° S 60° E uz austrumiem līdz 73° 10′ E, uz dienvidiem līdz 62° S, uz rietumiem līdz 60° E, uz ziemeļiem līdz 56° S. |
|
58.4.3.b |
A |
No 56° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 79° E, uz dienvidiem līdz 59° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 56° S. |
|
|
B |
No 60° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 64° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
|
C |
No 59° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 79° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 59° S. |
|
|
D |
No 59° S 79° E uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 79° E, uz ziemeļiem līdz 59° S. |
|
|
E |
No 56° S 79° E uz austrumiem līdz 80° E, uz ziemeļiem līdz 55° S, uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 59° S, uz rietumiem līdz 79° E, uz ziemeļiem līdz 56° S. |
|
58.4.4 |
A |
No 51° S 40° E uz austrumiem līdz 42° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 51° S. |
|
|
B |
No 51° S 42° E uz austrumiem līdz 46° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 42° E, uz ziemeļiem līdz 51° S. |
|
|
C |
No 51° S 46° E uz austrumiem līdz 50° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 46° E, uz ziemeļiem līdz 51° S. |
|
|
D |
Viss rajons (izņemot SSRU A, B, C) ar ārējo robežu no 50° S 30° E uz austrumiem līdz 60° E, uz dienvidiem līdz 62° S, uz rietumiem līdz 30° E, uz ziemeļiem līdz 50° S. |
|
58.6 |
A |
No 45° S 40° E uz austrumiem līdz 44° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 45° S. |
|
|
B |
No 45° S 44° E uz austrumiem līdz 48° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 44° E, uz ziemeļiem līdz 45° S. |
|
|
C |
No 45° S 48° E uz austrumiem līdz 51° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 48° E, uz ziemeļiem līdz 45° S. |
|
|
D |
No 45° S 51° E uz austrumiem līdz 54° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 51° E, uz ziemeļiem līdz 45° S. |
|
58.7 |
A |
No 45° S 37° E uz austrumiem līdz 40° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 37° E, uz ziemeļiem līdz 45° S. |
|
88.1 |
A |
No 60° S 150° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 65° S, uz rietumiem līdz 150° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
|
B |
No 60° S 170° E uz austrumiem līdz 179° E, uz dienvidiem līdz 66° 40′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
|
C |
No 60° S 179° E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° W, uz ziemeļiem līdz 66° 40′ S, uz rietumiem līdz 179° E, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
|
D |
No 65° S 150° E uz austrumiem līdz 160° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 150° E, uz ziemeļiem līdz 65° S. |
|
|
E |
No 65° S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 68° 30′ S, uz rietumiem līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 65° S. |
|
|
F |
No 68° 30′ S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 68° 30′ S. |
|
|
G |
No 66° 40′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 70° 50′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 66° 40′ S. |
|
|
H |
No 70° 50′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz krastam, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S. |
|
|
I |
No 70° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 70° S. |
|
|
J |
No 73° S pie krasta, pie 170° E, uz austrumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 170° E, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 73° S. |
|
|
K |
No 73° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 76° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 73° S. |
|
|
L |
No 76° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 76° S. |
|
|
M |
No 73° S pie krasta, pie 169° 30′ E, uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz krastam, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 73° S. |
|
88.2 |
A |
No 60° S 170° W uz austrumiem līdz 160° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 170° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
|
B |
No 60° S 160° W uz austrumiem līdz 150° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 160° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
|
C |
No 70° 50′ S 150° W uz austrumiem līdz 140° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S. |
|
|
D |
No 70° 50′ S 140° W uz austrumiem līdz 130° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 140° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S. |
|
|
E |
No 70° 50′ S 130° W uz austrumiem līdz 120° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 130° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S. |
|
|
F |
No 70° 50′ S 120° W uz austrumiem līdz 110° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 120° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S. |
|
|
G |
No 70° 50′ S 110° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 110° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S. |
|
|
H |
No 65° S 150° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz 70° 50′ S, uz rietumiem līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 65° S. |
|
|
I |
No 60° S 150° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz 65° S, uz rietumiem līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
88.3 |
A |
No 60° S 105° W uz austrumiem līdz 95° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 105° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
|
B |
No 60° S 95° W uz austrumiem līdz 85° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 95° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
|
C |
No 60° S 85° W uz austrumiem līdz 75° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 85° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
|
|
D |
No 60° S 75° W uz austrumiem līdz 70° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 75° W, uz ziemeļiem līdz 60° S. |
C DAĻA
21-03/A PIELIKUMS
PAZIŅOJUMS PAR NODOMU PIEDALĪTIES EUPHAUSIA SUPERBA ZVEJĀ
Vispārīga informācija
Loceklis:
Zvejas sezona:
Kuģa vārds:
Plānotais nozvejas apjoms (tonnās):
Plānotie zvejas apakšapgabali un rajoni
Šo saglabāšanas pasākumu piemēro paziņojumiem par nodomu zvejot krilu 48.1., 48.2., 48.3. un 48.4. apakšapgabalā un 58.4.1. un 58.4.2. rajonā. Par nodomu zvejot krilu citos apakšapgabalos un rajonos jāpaziņo saskaņā ar saglabāšanas pasākumu 21-02.
|
Apakšapgabals/rajons |
Atzīmēt atbilstīgās ailes |
|
48.1 |
☐ |
|
48.2 |
☐ |
|
48.3 |
☐ |
|
48.4 |
☐ |
|
58.4.1 |
☐ |
|
58.4.2 |
☐ |
|
Zvejas metode: |
Atzīmēt atbilstīgās ailes |
|
|
☐ Parasta tralēšana |
|
|
☐ Nepārtrauktas zvejas sistēma |
|
|
☐ Zivju sūkņa izmantošana, lai iztukšotu āmi |
|
|
☐ Cita metode: precizējiet |
Produktu veidi un metodes nozvejoto krilu dzīvsvara tiešai aplēšanai
|
Produkta veids |
Metode nozvejoto krilu dzīvsvara tiešai aplēšanai, ja nepieciešams (skatīt 21-03/B pielikumu) (6) |
|
Veseli saldēti |
|
|
Vārīti |
|
|
Milti |
|
|
Eļļa |
|
|
Cits produkts, precizējiet |
|
Zvejas rīka konfigurācija
|
Zvejas rīka izmēri |
1. zvejas rīks |
2. zvejas rīks |
Cits(-i) zvejas rīks(-i) |
|||
|
Zvejas rīka atvērums |
|
|
|
|||
|
Maksimālais vertikālais atvērums (m) |
|
|
|
|||
|
Maksimālais horizontālais atvērums (m) |
|
|
|
|||
|
Zvejas rīka atvēruma perimetrs (7) (m) |
|
|
|
|||
|
Atvēruma laukums (m2) |
|
|
|
|||
|
Plātnes vidējais linuma acs izmērs (9) (mm) |
Ārējais (8) |
Iekšējais (8) |
Ārējais (8) |
Iekšējais (8) |
Ārējais (8) |
Iekšējais (8) |
|
1. plātne |
|
|
|
|
|
|
|
2. plātne |
|
|
|
|
|
|
|
3. plātne |
|
|
|
|
|
|
|
… |
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā plātne (āmis) |
|
|
|
|
|
|
Zvejas rīka diagramma:
Attiecībā uz jebkuru izmantoto zvejas rīku vai jebkurām izmaiņām zvejas rīka konfigurācijā norādīt attiecīgo zvejas rīka diagrammu CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā, ja pieejama (www.ccamlr.org/node/74407), vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai Ekosistēmu monitoringa un pārvaldības darba grupas (WG-EMM) sanāksmei. Zvejas rīka diagrammās jānorāda šādi parametri.
|
1. |
Katras traļa plātnes garums un platums (pietiekami detalizēti, lai varētu aprēķināt katras plātnes leņķi attiecībā pret ūdens plūsmu). |
|
2. |
Linuma acs izmērs (nostieptas linuma acs iekšējais izmērs saskaņā ar saglabāšanas pasākumā 22-01 noteikto procedūru), forma (piemēram, rombveida) un materiāls (piemēram, polipropilēns). |
|
3. |
Linuma acs konstrukcija (piemēram, mezglota, kausēta). |
|
4. |
Detalizēta informācija par sloksnēm, ko izmanto tralī (uzbūve, novietojums uz plātnēm, norādīt “nav”, ja sloksnes neizmanto); sloksnes neļauj krilam samudžināt linuma acis vai izbēgt. |
Ierīce, kas nodrošina jūras zīdītāju izkļūšanu
Ierīces diagramma:
Attiecībā uz jebkuru izmantoto ierīci vai jebkurām izmaiņām ierīces konfigurācijā norādīt attiecīgo diagrammu CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā, ja pieejama (www.ccamlr.org/node/74407), vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai WG-EMM sanāksmei.
Akustisko datu vākšana
Sniedziet informāciju par eholotēm un hidrolokatoriem, ko izmanto kuģis.
|
Veids (piemēram, eholote, hidrolokators) |
|
|
|
|
Ražotājs |
|
|
|
|
Modelis |
|
|
|
|
Devēja frekvences (kHz) |
|
|
|
Akustisko datu vākšana (detalizēts apraksts):
Norādīt pasākumus, kas tiks veikti, lai savāktu akustiskos datus nolūkā sniegt informāciju par Euphausia superba un citu pelaģisko sugu, piemēram, lukturzivju un salpu, izplatību un daudzumu (SC-CAMLR-XXX, 2.10. punkts).
21-03/B PIELIKUMS
NORĀDĪJUMI NOZVEJOTO KRILU DZĪVSVARA APLĒŠANAI
|
Metode |
Vienādojums (kg) |
Parametrs |
|||
|
Apraksts |
Veids |
Aplēšanas metode |
Vienība |
||
|
Glabāšanas tvertnes tilpums |
|
W= tvertnes platums |
Konstants |
Mērījums zvejas sākumā |
m |
|
L= tvertnes garums |
Konstants |
Mērījums zvejas sākumā |
m |
||
|
ρ= koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā |
Mainīgs |
Tilpuma pārrēķināšana masā |
kg/l |
||
|
H= krilu slāņa dziļums tvertnē |
Iemetienam raksturīgs |
Tiešs novērojums |
m |
||
|
Caurplūdes mērītājs (10) |
|
V= krilu un ūdens kopējais tilpums |
Iemetienam (10) raksturīgs |
Tiešs novērojums |
l |
|
Fkrill= krila frakcija paraugā |
Iemetienam (10) raksturīgs |
Caurplūdes mērītāja noteiktā tilpuma korekcija |
— |
||
|
ρ= koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā |
Mainīgs |
Tilpuma pārrēķināšana masā |
kg/l |
||
|
Caurplūdes mērītājs (11) |
|
V= krila pastas tilpums |
Iemetienam (10) raksturīgs |
Tiešs novērojums |
l |
|
M= procesā pievienotais ūdens daudzums, kas pārrēķināts masā |
Iemetienam (10) raksturīgs |
Tiešs novērojums |
kg |
||
|
ρ= krila pastas blīvums |
Mainīgs |
Tiešs novērojums |
kg/l |
||
|
Caurplūdes svari |
|
M= krilu un ūdens kopējā masa |
Iemetienam (11) raksturīgs |
Tiešs novērojums |
kg |
|
F= ūdens frakcija paraugā |
Mainīgs |
Caurplūdes svaru noteiktās masas korekcija |
— |
||
|
Bloku paliktnis |
|
Mtray= tukša paliktņa masa |
Konstants |
Tiešs novērojums pirms zvejas |
kg |
|
M= vidējā krilu un paliktņa kopējā masa |
Mainīgs |
Tiešs novērojums pirms sasaldēšanas (ūdens notecināts) |
kg |
||
|
N= paliktņu skaits |
Iemetienam raksturīgs |
Tiešs novērojums |
— |
||
|
Miltu masas pārrēķins |
|
Mmeal= saražoto miltu masa |
Iemetienam raksturīgs |
Tiešs novērojums |
kg |
|
MCF= miltu pārrēķina koeficients |
Mainīgs |
Miltu masas pārrēķināšana veselu krilu masā |
— |
||
|
Āmja tilpums |
|
W= āmja platums |
Konstants |
Mērījums zvejas sākumā |
m |
|
H= āmja augstums |
Konstants |
Mērījums zvejas sākumā |
m |
||
|
ρ= koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā |
Mainīgs |
Tilpuma pārrēķināšana masā |
kg/l |
||
|
L= āmja garums |
Iemetienam raksturīgs |
Tiešs novērojums |
m |
||
|
Citi |
Precizējiet |
|
|
|
|
Novērošanas pasākumi un biežums
|
Glabāšanas tvertnes tilpums |
|
|
Zvejas sākumā |
Izmērīt glabāšanas tvertnes platumu un garumu (ja tvertne nav četrstūraina, var būt nepieciešami papildu mērījumi; precizitāte ± 0,05 m). |
|
Katru mēnesi (12) |
Tilpumu pārrēķināt masā, pamatojoties uz notecinātu krilu masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no glabāšanas tvertnes. |
|
Katrā iemetienā |
Izmērīt krilu slāņa dziļumu tvertnē (ja starp iemetieniem krilus glabā tvertnē, noteikt dziļuma starpību; precizitāte ± 0,1 m). |
|
Aplēst nozvejoto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu). |
|
|
Caurplūdes mērītājs (12) |
|
|
Pirms zvejas |
Pārliecināties, ka caurplūdes mērītājs mēra veselus krilus (t. i., pirms pārstrādes). |
|
Biežāk kā reizi mēnesī (12) |
Tilpumu pārrēķināt masā (ρ), pamatojoties uz notecinātu krilu masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no caurplūdes mērītāja. |
|
Katrā iemetienā (13) |
Ņemt paraugu no caurplūdes mērītāja un: |
|
izmērīt krilu un ūdens kopējo tilpumu (piemēram, 10 litri), |
|
|
veikt caurplūdes mērītāja noteiktā tilpuma korekciju, pamatojoties uz notecinātu krilu tilpumu, |
|
|
aplēst nozvejoto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu). |
|
|
Caurplūdes mērītājs (13) |
|
|
Pirms zvejas |
Nodrošināt, ka abi caurplūdes mērītāji (viens krila produktam un otrs pievienotajam ūdens daudzumam) ir kalibrēti (proti, rāda vienu un to pašu, tiek pareizi nolasīti). |
|
Katru nedēļu (12) |
Aprēķināt krila produkta blīvumu (p) (samalta krila pasta), mērot krila produkta masu zināmā tilpumā (piem., 10 litri), kas paņemts no attiecīgā caurplūdes mērītāja. |
|
Katrā iemetienā (13) |
Nolasīt abus caurplūdes mērītājus un aprēķināt krila produkta (samalta krila pasta) un pievienotā ūdens kopējo tilpumu; tiek pieņemts, ka ūdens blīvums ir 1 kg/l, |
|
aplēst nozvejoto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu). |
|
|
Caurplūdes svari |
|
|
Pirms zvejas |
Pārliecināties, ka caurplūdes svari mēra veselus krilus (t. i., pirms pārstrādes). |
|
Katrā iemetienā (13) |
Ņemt paraugu no caurplūdes svariem un: |
|
noteikt krilu un ūdens kopējo masu, |
|
|
veikt caurplūdes svaru noteiktās masas korekciju, pamatojoties uz notecinātu krilu masu, |
|
|
Aplēst nozvejoto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu). |
|
|
Bloku paliktnis |
|
|
Pirms zvejas |
Noteikt paliktņa masu (ja paliktņu konstrukcija atšķiras, noteikt katra veida paliktņu masu; precizitāte ± 0,1 kg). |
|
Katrā iemetienā |
Noteikt krilu un paliktņa kopējo masu (precizitāte ± 0,1 kg). |
|
Saskaitīt izmantotos paliktņus (ja paliktņu konstrukcija atšķiras, saskaitīt katra veida paliktņus). |
|
|
Aplēst nozvejoto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu). |
|
|
Miltu masas pārrēķins |
|
|
Katru mēnesi (12) |
Miltu masu pārrēķināt veselu krilu masā, pieņemot, ka pārstrādā 1 000 –5 000 kg veselu krilu (notecinātu krilu masa). |
|
Katrā iemetienā |
Noteikt saražoto miltu masu. |
|
Aplēst nozvejoto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu). |
|
|
Āmja tilpums |
|
|
Zvejas sākumā |
Izmērīt āmja platumu un augstumu (precizitāte ± 0,1 m). |
|
Katru mēnesi (12) |
Tilpumu pārrēķināt masā, pamatojoties uz notecinātu krilu masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no āmja. |
|
Katrā iemetienā |
Izmērīt krilus saturoša āmja garumu (precizitāte ± 0,1 m). |
|
Aplēst nozvejoto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu). |
(1) Izņemot zinātniskās pētniecības vajadzībām.
(2) Izņemot valsts jurisdikcijā esošos ūdeņus (EEZ).
(3) Noteikumi par piezvejas sugu nozvejas limitiem maza apjoma pētniecības vienībā (SSRU), kas piemērojami, nepārsniedzot kopējos piezvejas limitus apakšapgabalā:
|
— |
rajveidīgajām zivīm: 5 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp., vai 50 tonnas (izvēlas lielāko apjomu), |
|
— |
Macrourus spp.: 16 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp., vai 20 tonnas (izvēlas lielāko apjomu), izņemot 58.4.3.a statistisko rajonu un 88.1. statistisko apakšapgabalu, |
|
— |
citām sugām kopā: 20 tonnas katrai SSRU. |
(4) Ietver nozvejas limitu 42 tonnu apmērā, lai ļautu Spānijai 2014./2015. gadā veikt noplicināšanas izmēģinājumu.
(5) nozvejas limits pētniecībai 200 tonnu apmērā ir rezervēts pētījumam 88.2. apakšapgabalā SSRU A un B.
(6) Ja 21-03/B pielikumā metode nav minēta, sīki aprakstiet to!
(7) Paredzams darba apstākļos.
(8) Ārējā linuma acs izmērs, un iekšējā linuma acs izmērs, ja izmanto papildu linumu.
(9) Nostieptas linuma acs iekšējais izmērs saskaņā ar saglabāšanas pasākumā 22-01 noteikto procedūru.
(10) Atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu.
(11) Atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai divu stundu periods, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu.
(12) Jauns periods sākas, kad kuģis pārvietojas uz citu apakšapgabalu vai rajonu.
(13) Atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu.
VI PIELIKUMS
IOTC KONVENCIJAS APGABALS
|
1. |
Maksimālais Savienības kuģu skaits, kam IOTC konvencijas apgabalā atļauts zvejot tropiskās tunzivis
|
|
2. |
Maksimālais Savienības kuģu skaits, kam IOTC konvencijas apgabalā atļauts zvejot zobenzivis un garspuru tunzivis
|
|
3. |
Šā pielikuma 1. punktā minētajiem kuģiem IOTC konvencijas apgabalā ir atļauts zvejot arī zobenzivis un garspuru tunzivis. |
|
4. |
Šā pielikuma 2. punktā minētajiem kuģiem IOTC konvencijas apgabalā ir atļauts zvejot arī tropiskās tunzivis. |
(1) Šajā rādītājā nav iekļauti Majotā reģistrētie kuģi; to nākotnē var palielināt saskaņā ar Majotas flotes attīstības plānu.
VII PIELIKUMS
WCPFC KONVENCIJAS APGABALS
Maksimālais Savienības kuģu skaits, kam WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° S atļauts zvejot zobenzivis.
|
Spānija |
14 |
|
Savienība |
14 |
VIII PIELIKUMS
ZVEJAS ATĻAUJU KVANTITATĪVIE LIMITI TREŠO VALSTU KUĢIEM, KAS ZVEJO SAVIENĪBAS ŪDEŅOS
|
Karoga valsts |
Zvejniecība |
Zvejas atļauju skaits |
Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits |
|
Norvēģija |
Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N |
Jānosaka |
Jānosaka |
|
Fēru salas |
Makrele, VIa zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), IIa, IVa zonā (uz ziemeļiem no 59° N) Stavridas, IV, VIa zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), VIIe, VIIf, VIIh zonā |
14 |
14 |
|
Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N |
Jānosaka |
Jānosaka |
|
|
Siļķe, IIIa zonā |
4 |
4 |
|
|
Esmarka mencas rūpnieciskā zveja IV, VIa zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N) (ieskaitot nenovēršamu putasu piezveju) |
14 |
14 |
|
|
Jūras līdaka un brosme |
20 |
10 |
|
|
Putasu, II, IVa, V, VIa zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), VIb, VII zonā (uz rietumiem no 12° 00′ W) |
20 |
20 |
|
|
Zilā jūras līdaka |
16 |
16 |
|
|
Venecuēla (1) |
Lutjānzivis (Francijas Gviānas ūdeņi) |
45 |
45 |
(1) Lai izdotu minētās zvejas atļaujas, ir jāiesniedz apliecinājums, ka starp kuģa īpašnieku, kas iesniedzis zvejas atļaujas pieteikumu, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts spēkā esošs līgums, kurā noteiktas saistības vismaz 75 % no lutjānzivju nozvejas no attiecīgā kuģa izkraut minētajā departamentā, lai tās varētu apstrādāt šā uzņēmuma ražotnē. Šādam līgumam ir vajadzīgs Francijas iestāžu apstiprinājums, lai nodrošinātu, ka līgums atbilst gan līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma faktiskajai jaudai, gan Gviānas ekonomikas attīstības mērķiem. Zvejas atļaujas pieteikumam pievieno pienācīgi apstiprinātu līguma kopiju. Ja šādu apstiprinājumu atsaka, Francijas iestādes par šo atteikumu paziņo attiecīgajai pusei un Komisijai un norāda atteikuma pamatojumu.