Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 22013A0817(01)

    Protokols par grozījumiem 1963. gada Vīnes konvencijā par civilo atbildību par kodolkaitējumiem

    OV L 220, 17.8.2013, p. 3–11 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document Date of entry into force unknown (pending notification) or not yet in force.

    ELI: http://data.europa.eu/eli/prot/2013/434/oj

    Related Council decision

    17.8.2013   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 220/3

    PROTOKOLS

    par grozījumiem 1963. gada Vīnes konvencijā par civilo atbildību par kodolkaitējumiem

    ŠĀ PROTOKOLA DALĪBVALSTIS,

    UZSKATOT, ka 1963. gada 21. maija Vīnes konvencijā par civilo atbildību par kodolkaitējumiem ir vēlams izdarīt grozījumus, lai nodrošinātu plašāku tās darbības jomu, palielinātu kodoliekārtas operatora atbildību un pavairotu līdzekļus atbilstīgas un taisnīgas kompensācijas nodrošināšanai,

    IR VIENOJUŠĀS par turpmāko.

    1. pants

    Konvencija, kuru groza ar šā protokola noteikumiem, ir 1963. gada 21. maija Vīnes konvencija par civilo atbildību par kodolkaitējumiem, turpmāk “1963. gada Vīnes konvencija”.

    2. pants

    1963. gada Vīnes konvencijas I pantu groza šādi:

    1)

    panta 1. punkta j) apakšpunktu groza šādi:

    a)

    vārdu “un” ii) punkta beigās svītro un pievieno iii) punkta beigās;

    b)

    pievieno šādu jaunu iv) punktu:

    “iv)

    tādas citas iekārtas, kurās ir kodoldegviela vai radioaktīvie produkti, vai radioaktīvie atkritumi, ko laiku pa laikam nosaka Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras Pārvaldnieku padome;”;

    2)

    panta 1. punkta k) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

    “k)

    “kodolkaitējums” nozīmē:

    i)

    nāvi vai miesas bojājumu;

    ii)

    īpašuma zaudējumu vai bojājumu;

    un katrs nākamais punkts tādā mērā, kā to nosaka kompetentās tiesas likums;

    iii)

    ekonomisku zaudējumu, kas radies i) vai ii) punktā minētā zaudējuma vai bojājuma dēļ, ciktāl tas nav ietverts šajās daļās, kas cietušai personai dod tiesības uz pretenzijām neatkarīgi no tāda zaudējuma vai bojājuma;

    iv)

    bojātās vides atjaunošanas pasākumu izmaksas, ja vien šāda vides pasliktināšanās nav nenozīmīga un ja šādi pasākumi tiešām tiek veikti vai ir jāveic, un ciktāl tas nav ietverts ii) punktā;

    v)

    no ekonomiskām interesēm, jebkurā veidā izmantojot vai baudot vidi, gūstamā ienākuma zaudējumu, kas radies, nozīmīgi pasliktinoties vides stāvoklim, un ciktāl tas nav ietverts ii) punktā;

    vi)

    aizsargpasākumu izmaksas un šādu pasākumu vēlāk izraisīto zaudējumu vai bojājumu;

    vii)

    jebkuru citu ekonomisku zaudējumu, kas nav saistīts ar vides stāvokļa pasliktināšanos – ja to pieļauj kompetentās tiesas vispārīgais likums par civilo atbildību,

    attiecībā uz minētajiem – no i) līdz v) un vii) – punktiem tādas pakāpes zaudējumu vai bojājumu rada vai izraisa jebkurš jonizējošais starojums, kas nāk no jebkura kodoliekārtas iekšējā jonizējošā starojuma avota, vai no kodoldegvielas vai radioaktīviem produktiem, vai no kodoliekārtas radioaktīvajiem atkritumiem, vai no kodolmateriāla, kas rodas tajā vai ko sūta uz kodoliekārtu, vai arī kas rodas no šādu materiālu radioaktīvajām īpašībām vai radioaktīvo īpašību kombinācijas ar toksiskām, eksplozīvām vai citām bīstamām šādu materiālu īpašībām.”;

    3)

    panta 1. punkta l) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

    “l)

    “kodolincidents” nozīmē jebkuru notikumu vai vienādas izcelsmes notikumu virkni, kas izraisa kodolkaitējumu vai, neatkarīgi no veiktajiem aizsargpasākumiem, rada nopietnus un nenovēršamus šāda kaitējuma draudus;”;

    4)

    pēc 1. punkta l) apakšpunkta pievieno četrus jaunus apakšpunktus – 1. punkta m) apakšpunktu, 1. punkta n) apakšpunktu, 1. punkta o) apakšpunktu un 1. punkta p) apakšpunktu:

    “m)

    “atjaunošanas pasākumi” nozīmē jebkurus pamatotus pasākumus, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes valstī, kurā pasākumi tiek veikti, lai sakārtotu vai atjaunotu sapostītos vai sagrautos vides komponentus vai, kur tas ir pamatoti, ieviestu vidē līdzvērtīgus komponentus. Ar kaitējuma piemeklētās valsts tiesību aktiem nosaka, kas ir tiesīgs veikt šādus pasākumus;

    n)

    “aizsargpasākumi” ir jebkuri pamatoti pasākumi, ko pēc kodolincidenta veikusi jebkura persona, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu k) apakšpunktā no i) līdz v) punktam vai vii) punktā minēto kaitējumu, un ko apstiprinājusi kompetentā iestāde, kā tas noteikts tiesību aktos valstī, kurā pasākumi tika veikti;

    o)

    “pamatotie pasākumi” ir pasākumi, kas saskaņā ar kompetentās tiesas tiesību aktiem atzīti par atbilstīgiem un samērīgiem, ņemot vērā visus apstākļus, piemēram:

    i)

    kaitējuma raksturu un apjomu vai aizsargpasākumu gadījumā – šāda kaitējuma riska raksturu un apjomu;

    ii)

    šādu pasākumu iespējamo efektivitātes pakāpi to veikšanas laikā; un

    iii)

    atbilstīgas zinātniskas un tehniskas zināšanas;

    p)

    “speciālās aizņemšanās tiesības”, turpmāk minētas kā SDR, nozīmē Starptautiskā Valūtas fonda definētu norēķina vienību, ko lieto šā fonda operācijās un darījumos.”;

    5)

    panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “2.   Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, var, ja ar to saistītā nelielā riska pakāpe to pieļauj, nepiemērot šo Konvenciju jebkurai kodoliekārtai vai nelieliem kodolmateriāla daudzumiem ar noteikumu, ka:

    a)

    attiecībā uz kodoliekārtām šādus kritērijus ir noteikusi Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras Pārvaldnieku padome un katra nepiemērošana, ko praktizējusi Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, atbilst šiem kritērijiem; un

    b)

    attiecībā uz nelieliem kodolmateriāla daudzumiem šādu daudzumu maksimālos limitus ir noteikusi Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras Pārvaldnieku padome un katra nepiemērošana, ko praktizē Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, nepārsniedz šos noteiktos limitus.

    Pārvaldnieku padome periodiski pārskata kritērijus, pēc kuriem nosaka kodoliekārtas un maksimālos kodolmateriāla daudzumus, kam šo Konvenciju nepiemēro.”

    3. pants

    Pēc 1963. gada Vīnes konvencijas I panta pievieno šādus divus jaunus IA un IB pantus:

    “IA pants

    1.   Šī Konvencija attiecas uz kodolkaitējumu neatkarīgi no tā, kur tas nodarīts.

    2.   Tomēr Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, tiesību akti var šo Konvenciju nepiemērot kaitējumam, kas nodarīts:

    a)

    valstī, kura nav Konvencijas dalībvalsts; vai

    b)

    jebkurā jūras zonā, ko saskaņā ar starptautiskām jūras tiesībām noteikusi valsts, kura nav Konvencijas dalībvalsts.

    3.   Nepiemērošanu, ievērojot šā panta 2. punktu, var attiecināt tikai uz to valsti, kura nav šīs Konvencijas dalībvalsts un kurai incidenta laikā:

    a)

    tās teritorijā vai jebkurā jūras zonā ir kodoliekārta, kuru tā izveidojusi saskaņā ar starptautiskām jūras tiesībām; un

    b)

    nesniedz līdzvērtīgas savstarpējas kompensācijas.

    4.   Ievērojot šā panta 2. punktu, jebkura nepiemērošana neietekmē tiesības, kas minētas IX panta 2. punkta a) apakšpunktā, un, ievērojot šā panta 2. punkta b) apakšpunktu, jebkura nepiemērošana nav attiecināma uz zaudējumiem, kas radušies uz kuģa klāja, kuģī vai lidmašīnā.

    IB pants

    Šī Konvencija neattiecas uz kodoliekārtām, kuras lieto militāriem mērķiem.”

    4. pants

    1963. gada Vīnes konvencijas II pantu groza šādi:

    1)

    panta 3. punkta a) apakšpunkta beigās pievieno šādu tekstu:

    “Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, var ierobežot publisko līdzekļu summu, kas pieejama katram incidentam, starpībai, ja tāda ir, starp tādējādi noteikto summu un summu, kas atbilst V panta 1. punktam.”;

    2)

    panta 4. punkta beigās pievieno šādu tekstu:

    “Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, var ierobežot publisko līdzekļu summu, kas pieejama, kā paredzēts šā panta 3. punkta a) apakšpunktā.”;

    3)

    panta 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “6.   Neviena persona nav atbildīga par zaudējumu vai kaitējumu, kas nav kodolkaitējums saskaņā ar I panta 1. punkta k) apakšpunktu, bet ko varētu noteikt kā šādu kaitējumu saskaņā ar minētā apakšpunkta noteikumiem.”

    5. pants

    Pēc 1963. gada Vīnes konvencijas III panta pirmā teikuma pievieno šādu tekstu:

    “Tomēr Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, var nepiemērot šo pienākumu attiecībā uz pārvadājumu, kas pilnībā notiek tikai tās teritorijā.”

    6. pants

    1963. gada Vīnes konvencijas IV pantu groza šādi:

    1)

    panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “3.   Nekāda atbildība saskaņā ar šo Konvenciju netiek uzlikta operatoram, ja viņš pierāda, ka kodolkaitējumu ir tieši izraisījis bruņots konflikts, karadarbība, pilsoņu karš vai sacelšanās.”;

    2)

    panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “5.   Operators nav atbildīgs saskaņā ar šo Konvenciju par kodolkaitējumu, kas nodarīts:

    a)

    pašai kodoliekārtai un jebkurai citai kodoliekārtai, to skaitā arī kodoliekārtai būvniecības stadijā tās atrašanās vietā; un

    b)

    jebkuram īpašumam tajā pašā vietā, kur to lieto vai kur tas jālieto saistībā ar ikvienu šādu kodoliekārtu.”;

    3)

    panta 6. punktu aizstāts ar šādu punktu:

    “6.   Kompensācija par kaitējumu, kas izdarīts transporta līdzekļiem, kuros kodolincidenta laikā atradies kodolmateriāls, nesamazina operatora atbildību attiecībā uz citu kaitējumu, kura apmērs nepārsniedz 150 miljonus SDR vai jebkuru lielāku summu, kas noteikta Līgumslēdzējas puses tiesību aktos, vai summu, kas noteikta saskaņā ar V panta 1. punkta c) apakšpunktu.”;

    4)

    panta 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “7.   Nekas šajā Konvencijā neietekmē jebkuras fiziskas personas atbildību par kodolkaitējumu, par kuru, pamatojoties uz šā panta 3. vai 5. punktu, operators saskaņā ar šo Konvenciju nav atbildīgs un ko šī fiziskā persona ar kādu darbību vai bezdarbību ir radījusi apzināti, lai izdarītu kaitējumu.”

    7. pants

    1.   1963. gada Vīnes konvencijas V panta teksts aizstāts ar šādu tekstu:

    1.“1.   Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, var ierobežot operatora atbildību par ikvienu kodolincidentu, nosakot to vai nu:

    a)

    ne mazāku kā 300 miljoni SDR; vai

    b)

    ne mazāku kā 150 miljoni SDR ar noteikumu, ka publiskos līdzekļus vairāk par noteikto summu un vismaz līdz 300 miljoniem SDR šī valsts dara pieejamus kodolkaitējumu kompensēšanai; vai

    c)

    no šā Protokola spēkā stāšanās datuma maksimāli 15 gadus uz īslaicīgām summām ne mazāk kā 100 miljonu SDR apmērā attiecībā uz kodolincidentu, kas noticis šajā periodā. Par 100 miljoniem SDR mazāku summu var noteikt ar noteikumu, ka publiskos līdzekļus starp šo mazāko noteikto summu un 100 miljoniem SDR šī valsts dara pieejamus kodolkaitējuma kompensēšanai.

    2.   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, novērtējot kodoliekārtas vai tajā esošo kodolvielu raksturu un iespējamās to izraisītā incidenta sekas, var noteikt mazāku operatora atbildību ar noteikumu, ka šādi noteiktā summa nevienā gadījumā nav mazāka par 5 miljoniem SDR un ka Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, nodrošina pieejamību publiskajiem līdzekļiem līdz summai, kas noteikta, ievērojot 1. punktu.

    3.   Summas, kuras saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu un IV panta 6. punktu noteikusi operatora Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, piemēro neatkarīgi no tā, kur kodolincidents notiek.”

    2.   Pēc V panta pievieno šādus četrus jaunus VA, VB, VC un VD pantus:

    “VA pants

    1.   Kodolkaitējuma kompensācijas prāvās tiesas piespriestie procenti un izmaksas maksājami papildus summām, kas minētas V pantā.

    2.   Summas, kuras minētas V pantā un IV panta 6. punktā, var konvertēt nacionālajā valūtā noapaļotos skaitļos.

    VB pants

    Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina kaitējumā cietušajām personām iespēju īstenot savas tiesības uz kompensāciju bez speciālas tiesas prāvas saskaņā ar to naudas līdzekļu izcelsmi, kas paredzēti šādām kompensācijām.

    VC pants

    1.   Ja Līgumslēdzējas puses tiesas, kuru jurisdikcijā ir lieta, nav Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, tiesas, publiskos līdzekļus, kas pieprasīti saskaņā ar V panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu un VII panta 1. punktu, kā arī tiesas piespriestos procentus un tiesas izdevumus, var darīt pieejamus pirmā nosauktā Līgumslēdzēja puse. Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, atmaksā otrai Līgumslēdzējai pusei jebkuru šādu samaksāto summu. Šīs abas Līgumslēdzējas puses vienojas par kompensācijas izmaksas procedūru.

    2.   Ja Līgumslēdzējas puses tiesas, kuru jurisdikcijā ir lieta, nav Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, tiesas, Līgumslēdzēja puse, kuras tiesu jurisdikcijā ir lieta, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, līdzdalību tiesas procesā un piedalīšanos jebkura ar kompensāciju saistīta jautājuma risināšanā.

    VD pants

    1.   Ja viena trešdaļa Līgumslēdzēju pušu izsaka lūgumu izdarīt grozījumus V pantā minētajos atbildības ierobežojumos, tad Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors sasauc Līgumslēdzēju pušu sanāksmi.

    2.   Grozījumus pieņem ar divu trešdaļu to Līgumslēdzēju pušu balsu vairākumu, kas piedalās sanāksmē un balso, ar noteikumu, ka vismaz puse Līgumslēdzēju pušu piedalās balsošanā.

    3.   Reaģējot uz ierosinājumu veikt grozījumus ierobežojumos, Līgumslēdzēju pušu sanāksme ņem vērā inter alia kodolincidenta kaitējuma risku, naudas kursa maiņas un apdrošināšanas tirgus stāvokli.

    2.4.

    a)

    Par jebkuru grozījumu, kas pieņemts saskaņā ar šā panta 2. punktu, SAEA ģenerāldirektors paziņo visām Līgumslēdzējām pusēm. Grozījumu uzskata par pieņemtu, beidzoties 18 mēnešu laikposmam pēc tā paziņošanas, ja vismaz viena trešdaļa Līgumslēdzēju pušu līdz grozījumu pieņemšanas sanāksmes brīdim ir paziņojušas SAEA ģenerāldirektoram, ka tās grozījumu akceptē. Saskaņā ar šo punktu pieņemtais grozījums Līgumslēdzējām pusēm, kuras to akceptējušas, stājas spēkā 12 mēnešus pēc tā pieņemšanas.

    b)

    Ja 18 mēnešu laikā no pieņemšanas paziņošanas datuma saskaņā ar a) apakšpunktu grozījums nav pieņemts, grozījumu uzskata par noraidītu.

    5.   Katrai Līgumslēdzējai pusei, kura akceptē grozījumu pēc tam, kad tas ir pieņemts, bet nav stājies spēkā, vai pēc tā stāšanās spēkā saskaņā ar šā panta 4. punktu, grozījums stājas spēkā 12 mēnešus pēc tam, kad to akceptējusi minētā Līgumslēdzēja puse.

    2.6.   Valsts, kura kļūst par šīs Konvencijas pusi, pēc tam, kad grozījums stājies spēkā saskaņā ar šā panta 4. punktu, ja šī valsts neizsaka atšķirīgu viedokli:

    a)

    tiek uzskatīta par šīs Konvencijas pusi, kā teikts grozījumā; un

    b)

    tiek uzskatīta par negrozītās Konvencijas pusi, kā attiecībā uz jebkuru dalībvalsti, kas nav saistīta ar grozījumu.”

    8. pants

    1963. gada Vīnes konvencijas VI pantu groza šādi:

    1)

    panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “1.

    a)

    Saskaņā ar šo Konvenciju tiesības uz kompensāciju anulē, ja nav ierosināta prasība:

    i)

    nāves vai miesas bojājumu gadījumā - trīsdesmit gadu laikā kopš kodolincidenta dienas;

    ii)

    cita kaitējuma gadījumā – desmit gadu laikā kopš kodolincidenta dienas.

    b)

    Ja tomēr saskaņā ar Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, tiesību aktiem operatora atbildību sedz ar apdrošināšanu vai citu finansiālu nodrošinājumu, ietverot valsts ilgtermiņa naudas līdzekļus, kompetentās tiesas tiesību akti var paredzēt, ka pret operatoru vērstās tiesības uz kompensācijas saņemšanu tiek zaudētas tikai pēc tāda laikposma, kas nepārsniedz laiku, kurā operatora atbildību sedz saskaņā ar Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, tiesību aktiem.

    c)

    Nāves un miesas bojājumu gadījumā vai, ievērojot paplašinājumu saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu, cita kaitējuma gadījumā kompensācijas prasības, kas ierosinātas pēc desmit gadiem kopš kodolincidenta dienas, saskaņā ar šo Konvenciju nekādā ziņā neietekmē tiesības uz kompensāciju nevienai personai, kas ir ierosinājusi lietu pret operatoru pirms minētā laikposma beigām.”;

    2)

    panta 2. punktu svītro;

    3)

    panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “3.   Ja prasība nav ierosināta trīs gadu laikā no dienas, kad no kodolkaitējuma cietusī persona ir uzzinājusi vai droši vien tai vajadzējis zināt par šādu kaitējumu un par kaitējumu atbildīgo operatoru, saskaņā ar Konvenciju tiesības uz kompensāciju pakļauj noilguma tiesībām vai tiesību zaudējumam uz prasības pieteikumu, kā paredzēts kompetentās tiesas tiesību aktos, ar noteikumu, ka netiek pārsniegts laikposms, kas noteikts, ievērojot šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu.”

    9. pants

    VII pantu groza šādi:

    1)

    panta 1. punkta beigās pievieno šādus divus teikumus, un tādējādi grozītais punkts kļūst par minētā punkta a) apakšpunktu:

    “Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu un kurā operatora atbildība nav ierobežota, var noteikt operatora atbildības finansiālā nodrošinājuma ierobežojumus ar noteikumu, ka šāda ierobežojuma summa nav mazāka par 300 miljoniem SDR. Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, nodrošina pret operatoru celto kodolkaitējuma kompensācijas pretenziju atlīdzību tādā apmērā, kādā šādu pretenziju apmierināšanai finansiālā nodrošinājuma nepietiek, bet ne vairāk par finansiālā nodrošinājuma summu, kas paredzēta saskaņā ar šo punktu.”;

    2)

    panta 1. punktam pievieno šādu jaunu b) apakšpunktu:

    “b)

    Neatkarīgi no šā punkta a) apakšpunkta, ja operatora atbildība nav ierobežota, Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, novērtējot kodoliekārtas vai tajā esošo kodolvielu raksturu un iespējamās to izraisītā incidenta sekas, var noteikt mazāku operatora finansiālā nodrošinājuma summu ar noteikumu, ka nevienā gadījumā summa nedrīkst būt mazāka par 5 miljoniem SDR un ka Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, nodrošina pret operatoru celto kodolkaitējuma kompensācijas pretenziju atlīdzību, sagādājot nepieciešamos naudas līdzekļus tādā apmērā, kādā apdrošināšanas vai cita finansiālā nodrošinājuma nepietiek šādu pretenziju apmierināšanai, un palielinot operatora atbildību līdz robežai, kas paredzēta, ievērojot šā punkta a) apakšpunktu.”;

    3)

    panta 3. punktā pēc vārdiem “šī panta” iekļauj vārdus “vai V panta 1. punkta b) un c) apakšpunktam”.

    10. pants

    1963. gada Vīnes konvencijas VIII pantu groza šādi:

    1)

    VIII panta teksts kļūst par minētā panta 1. punktu;

    2)

    pievieno šādu jaunu 2. punktu:

    “2.   Piemērojot VI panta 1. punkta c) apakšpunkta noteikumu, kurā attiecībā uz prasībām, ko izvirza pret operatoru, kaitējums, kas saskaņā ar šo Konvenciju pārsniedz vai, iespējams, pārsniegtu maksimālo summu, kas pieejama, ievērojot V panta 1. punktu, prioritāti kompensācijas sadalē piešķir prasībām attiecībā uz nāves vai miesas bojājumu gadījumiem.”

    11. pants

    1963. gada Vīnes konvencijas X panta beigās pievieno šādu jaunu teikumu:

    “Regresa tiesības, kas paredzētas saskaņā ar šo pantu, var izmantot arī Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, atbalstīšanai, ciktāl tā ir nodrošinājusi publiskos līdzekļus, ievērojot šo Konvenciju.”

    12. pants

    1963. gada Vīnes konvencijas XI pantu groza šādi:

    1)

    pievieno šādu jaunu 1.a punktu:

    “1.a   Ja kodolincidents notiek Līgumslēdzējas puses ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai, ja šāda zona nav izveidota, teritorijā, kas nepārsniegtu ekskluzīvās ekonomiskās zonas robežas, ja tās būtu noteiktas, tad šīs Konvencijas mērķiem prasības par kodolincidenta izraisīto kodolkaitējumu ir tikai minētās puses tiesu jurisdikcijā. Iepriekšējo teikumu piemēro, ja minētā Līgumslēdzēja puse ir paziņojusi depozitāram par šādu teritoriju pirms kodolincidenta. Neko no šajā punktā minētā nevar interpretēt kā tādu, kas ļautu kādai pusei īstenot jurisdikciju pretēji starptautisko jūras tiesību noteikumiem, to skaitā pretēji Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas noteikumiem.”;

    2)

    panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “2.   Ja kodolincidents nav noticis kādas Līgumslēdzējas puses teritorijā vai teritorijā, kas pieteikta, ievērojot 1a. punktu, vai ja kodolincidenta vieta nav precīzi nosakāma, tad lieta par šādām prasībām ir Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, tiesu jurisdikcijā.”;

    3)

    panta 3. punkta pirmajā rindā un b) apakšpunktā aiz cipara “1.” iekļauj “, 1.a ”;

    4)

    pievieno šādu jaunu 4. punktu:

    “4.   Līgumslēdzēja puse, kuras tiesu jurisdikcijā ir lieta, nodrošina, ka tikai vienai tās tiesai ir jurisdikcija attiecībā uz jebkuru vienu kodolincidentu.”

    13. pants

    Pēc XI panta pievieno šādu jaunu XI A pantu:

    “XI A Pants

    Līgumslēdzēja puse, kuras tiesu jurisdikcijā ir lieta, nodrošina, ka attiecībā uz kodolkaitējuma kompensācijas prasībām:

    a)

    jebkura valsts var ierosināt prasību to personu vārdā, kuras ir cietušas no kodolkaitējuma un ir minētās valsts valstspiederīgie, vai tās teritorija ir viņu domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta, un kuras ir tam piekritušas; un

    b)

    jebkura persona var ierosināt prasību, lai īstenotu tiesības saskaņā ar šo Konvenciju, kas iegūtas tiesību pārņemšanas vai pārrakstīšanas ceļā.”

    14. pants

    1963. gada Vīnes konvencijas XII panta tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

    “XII pants

    1.   Spriedums, ko pieņēmusi Līgumslēdzējas puses tiesa, kuras jurisdikcijā ir lieta, un kas vairs nav pakļauts parastai pārskatīšanas kārtībai, tiek atzīts, izņemot:

    a)

    ja spriedums panākts ar krāpšanu;

    b)

    ja pusei, pret kuru pasludināts spriedums, netika dota taisnīga iespēja izklāstīt savu lietu; vai

    c)

    spriedums ir pretrunā ar tās Līgumslēdzējas puses sabiedrisko kārtību, kuras teritorijā prasa sprieduma atzīšanu, vai arī tas nav saskaņots ar tiesību pamatprincipiem.

    2.   Spriedumu, kas tiek atzīts saskaņā ar šā panta 1. punktu, nodod izpildei saskaņā ar formalitātēm, kādas paredz tās Līgumslēdzējas puses tiesību akti, kurā sprieduma izpilde tiek pieprasīta, un ir izpildāms tā, it kā tas būtu minētās Līgumslēdzējas puses tiesas spriedums. Prasība, par kuru tika pieņemts tiesas spriedums, nav pakļaujama turpmākam tiesas procesam.”

    15. pants

    1963. gada Vīnes konvencijas XIII pantu groza šādi:

    1)

    XIII panta teksts kļūst par minētā panta 1. punktu;

    2)

    pievieno šādu jaunu 2. punktu:

    “2.   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta, ciktāl kodolkaitējuma kompensācijas summa ir lielāka par 150 miljoniem SDR, Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, likumdošana attiecībā uz kodolkaitējumu, kas pieļauts citas valsts teritorijā vai jebkurā jūras zonā, kura noteikta saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām, ja incidenta laikā šai citai valstij attiecīgajā teritorijā ir kodoliekārta, var atkāpties no šīs Konvencijas noteikumiem tādā mērā, ka tā nesniedz atbilstīgus ekvivalentas summas pabalstus.”

    16. pants

    1963. gada Vīnes konvencijas XVIII panta tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

    “Šī Konvencija neietekmē Līgumslēdzējas puses tiesības un pienākumus, kas tai ir saskaņā ar vispārējiem starptautisko publisko tiesību noteikumiem.”

    17. pants

    Pēc 1963. gada Vīnes konvencijas XX panta pievieno šādu jaunu XX A pantu:

    “XX A pants

    1.   Ja starp Līgumslēdzējām pusēm rodas domstarpības par šīs Konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, domstarpību puses konsultējas, lai atrisinātu domstarpības sarunu vai jebkurā citā tām pieņemamā miermīlīgā domstarpību atrisināšanas veidā.

    2.   Ja šādas domstarpības, kas minētas šā panta 1. punktā, nevar atrisināt sešu mēnešu laikā no dienas, kad izvirzīta konsultācijas prasība, ievērojot šā panta 1. punktu, tad jebkuras domstarpībās iesaistītās puses prasību iesniedz šķīrējtiesā vai lēmuma saņemšanai vēršas Starptautiskajā Tiesā. Ja domstarpības iesniegtas šķīrējtiesā un sešu mēnešu laikā no prasības iesniegšanas dienas domstarpību puses nav spējušas vienoties par šķīrējtiesas izveidošanu, tad puse var lūgt Starptautiskās Tiesas prezidentu vai Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru iecelt vienu vai vairākus šķīrējtiesnešus. Domstarpību pušu pretrunīgu prasību gadījumos prioritāte pieder prasībai, kura iesniegta Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

    3.   Kad valsts šo Konvenciju ratificē, akceptē, apstiprina vai pievienojas tai, tā var paziņot, ka neuzskata sevi par saistītu ar kādu no vai ar abām domstarpību atrisināšanas procedūrām, kas paredzētas šā panta 2. punktā. Citām Līgumslēdzējām pusēm domstarpību atrisināšanas procedūras, ko paredz šā panta 2. punkts, nav saistošas attiecībā uz Līgumslēdzēju pusi, attiecībā uz kuru šāds paziņojums ir spēkā.

    4.   Līgumslēdzēja puse, kura ir sniegusi paziņojumu saskaņā ar šā panta 3. punktu, jebkurā laikā var to anulēt, iesniedzot paziņojumu depozitāram.”

    18. pants

    1.   Svītro 1963. gada Vīnes konvencijas XX līdz XXV pantu, XXVI panta 2., 3. punktu un punkta skaitli “1.”, XXVII un XXIX pantu.

    2.   1963. gada Vīnes konvenciju un šo Protokolu šā Protokola puses lasa un interpretē kopā kā vienu vienotu tekstu, proti, 1997. gada Vīnes konvenciju par civilo atbildību par kodolkaitējumiem.

    19. pants

    1.   Valstij, kas ir šā Protokola puse, bet nav 1963. gada Vīnes konvencijas puse, šīs Konvencijas noteikumi, kā grozīti ar šo Protokolu, ir saistoši attiecībā uz citām dalībvalstīm un, ja minētā valsts neizsaka citu nodomu 20. pantā minētā dokumenta nodošanas laikā, tai ir saistoši 1963. gada Vīnes konvencijas noteikumi, kas attiecas uz valstīm, kuras ir tikai Vīnes konvencijas puses.

    2.   Nekas šajā Protokolā neietekmē valsts, kas ir puse gan 1963. gada Vīnes konvencijai, gan šim Protokolam, saistības pret valsti, kas ir 1963. gada Vīnes konvencijas puse, bet nav šā Protokola puse.

    20. pants

    1.   Šis Protokols ir atklāts parakstīšanai visām valstīm Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras galvenajā mītnē Vīnē no 1997. gada 29. septembra līdz tā spēkā stāšanās dienai.

    2.   Šo Protokolu ratificē, akceptē vai apstiprina valstis, kas ir to parakstījušas.

    3.   Pēc tā spēkā stāšanās jebkura valsts, kas nav parakstījusi šo Protokolu, var tam pievienoties.

    4.   Ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus nodod glabāšanā Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektoram, kurš ir šā Protokola depozitārs.

    21. pants

    1.   Šis Protokols stājas spēkā pēc trim mēnešiem kopš dienas, kad piektais ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas instruments tiek nodots glabāšanā.

    2.   Katrai valstij, kas ratificē, akceptē, apstiprina šo Protokolu vai pievienojas tam pēc piektā ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas instrumenta nodošanas glabāšanā, šis Protokols stājas spēkā pēc trim mēnešiem kopš dienas, kad attiecīgais šīs valsts dokuments ir nodots glabāšanā.

    22. pants

    1.   Jebkura Līgumslēdzēja puse var šo Protokolu denonsēt, par to rakstiski paziņojot depozitāram.

    2.   Denonsēšana stājas spēkā pēc viena gada, skaitot no dienas, kad depozitārs saņēmis šo paziņojumu.

    3.   Kas attiecas uz šī Protokola pusēm, tad 1963. gada Vīnes konvencijas denonsēšana, par ko paziņojusi jebkura no pusēm saskaņā ar Konvencijas XXVI pantu, nav jāskaidro citādi kā 1963. gada Vīnes konvencijas denonsēšana kopā ar šā Protokola grozījumiem.

    4.   Neatkarīgi no šā Protokola denonsēšanas, ko, ievērojot šo pantu, veic kāda Līgumslēdzēja puse, šā Protokola noteikumi joprojām piemērojami jebkuram kodolkaitējumam, ko izraisījis kodolincidents, kurš noticis pirms šādas denonsēšanas spēkā stāšanās.

    23. pants

    Depozitārs nekavējoties paziņo dalībvalstīm un visām citām valstīm par:

    a)

    katru šā Protokola parakstīšanu;

    b)

    katru ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta nodošanu glabāšanā;

    c)

    šā Protokola stāšanos spēkā;

    d)

    jebkuru paziņojumu, kas saņemts, ievērojot XI panta 1a. punktu;

    e)

    lūgumiem pēc pārskata konferences sasaukšanas, ievērojot 1963. gada Vīnes konvencijas XXVI pantu, un pēc Līgumslēdzēju pušu sanāksmes, ievērojot 1963. gada Vīnes konvencijas V D pantu, kā grozīts ar šo Protokolu;

    f)

    denonsēšanas paziņojumiem, kas saņemti, ievērojot 22. pantu, un citiem attiecīgiem ar šo Protokolu saistītiem paziņojumiem.

    24. pants

    1.   Šā Protokola oriģināls, kura teksti arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā ir vienlīdz autentiski, nododams glabāšanā depozitāram.

    2.   Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra izveido konsolidētu 1963. gada Vīnes konvencijas tekstu, kā tas grozīts ar šo Protokolu, arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā, kā turpmāk izklāstīts šā Protokola pielikumā.

    3.   Depozitārs izplata visām valstīm sertificētas pareizas šā Protokola kopijas, kā arī konsolidētu 1963. gada Vīnes konvencijas tekstu, kā tas grozīts ar šo Protokolu.

    TO APSTIPRINOT, attiecīgi pilnvarotie parakstījuši šo Protokolu.

    Vīnē, tūkstoš deviņi simti deviņdesmit septītā gada divpadsmitajā septembrī

     

    Top